Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Attēlotā redakcija: 13.12.2024. - 31.12.2024. / Spēkā esošā

Ministru kabineta noteikumi Nr.805

Rīgā 2014.gada 23.decembrī (prot. Nr.72 16.§)

Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi

(Noteikumu nosaukums MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma 4. panta otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu,
7. panta piekto daļu un 12. panta 6.¹ daļu un
Valsts sociālo pabalstu likuma 7.¹ panta pirmo daļu, 12. panta pirmo daļu un 12.¹ panta 1.¹ daļu
(MK 07.06.2022. noteikumu Nr. 332 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus un termiņus;

1.2. kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) veic prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzi un nosaka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu;

1.3. kritērijus atzinuma izsniegšanai par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;

1.4. kritērijus atzinuma sniegšanai par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir būtiski pārvietošanās traucējumi un kuras nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā;

1.5. invaliditāti apliecinoša dokumenta paraugu, kā arī dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtību;

1.6. kritērijus, atbilstoši kuriem komisija sniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību personai līdz 18 gadu vecumam vai personai, kura pārsniegusi 18 gadu vecumu;

1.7. iesnieguma prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes veikšanai veidlapas paraugu un tajā norādāmo informāciju.

(Grozīts ar MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 239; MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332)

2. Lai veiktu prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, persona iesniedz komisijā:

2.1. iesniegumu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma ekspertīzes veikšanai (1. pielikums);

2.2. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta (turpmāk – ārsts) sagatavotu individuālo rehabilitācijas plānu;

2.3. (svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 577).

(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332)

3. Lai veiktu invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi, persona iesniedz komisijā:

3.1. iesniegumu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma ekspertīzes veikšanai (1. pielikums);

3.2. nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr. 088/u "Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju");

3.3. (svītrots ar MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332);

3.4. (svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 577);

3.5. citus nosūtījumā uz komisiju minētos dokumentus, kuri pamato veselības traucējumus un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus, ja ārsts vai pati persona uzskata tos par nepieciešamiem ekspertīzei.

(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 463)

4. Šo noteikumu 2. un 3. punktā minētos dokumentus persona var iesniegt:

4.1. personīgi;

4.2. nosūtot pa pastu;

4.3. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu;

4.4. elektroniski, vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv aizpildot speciālu tiešsaistes formu, izmantojot portālā pieejamos personas identifikācijas līdzekļus.

5. Šo noteikumu 2. un 3. punktā minētos dokumentus, informējot par to personu, komisijai var iesniegt arī personas ārsts:

5.1. personīgi;

5.2. nosūtot pa pastu;

5.3. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu;

5.4. elektroniski, vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv aizpildot speciālu tiešsaistes formu, izmantojot portālā pieejamos personas identifikācijas līdzekļus.

6. Ja prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzei komisijai ir nepieciešama papildu informācija par personu, komisija šīs ziņas iegūst vienotajā veselības nozares informācijas sistēmā, pieprasa tās no pašas personas, personas ārsta, darba devēja, izglītības iestādes, valsts vai pašvaldību institūcijas.

7. Ja, nosakot medicīniskās indikācijas īpašai kopšanai personai no 18 gadu vecuma, ir nepieciešams ikdienā veicamo darbību un vides novērtējums saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikuma 2. punktu, pēc komisijas pieprasījuma to veic pašvaldības sociālā dienesta vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālais darbinieks vai pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeits (2. pielikums). Pieprasījumu veikt ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu komisija nosūta pašvaldības sociālajam dienestam vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijai 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 3. punktā minētā iesnieguma un dokumentu saņemšanas.

(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

8. Prognozējamas invaliditātes ekspertīzi veic komisijas ārsts bez personas klātbūtnes.

(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā)

9. Veicot prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, komisijas ārsts novērtē personai diagnosticētos veselības traucējumus un funkcionēšanas ierobežojumus, kā arī individuālajā rehabilitācijas plānā paredzētos pasākumus, to veikšanas termiņus un sasniedzamos rezultātus. Novērtējumu un savus secinājumus komisijas ārsts apraksta ekspertīzes aktā komisijas valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes informatīvā sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma).

(Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544)

10. Komisijas amatpersona, pamatojoties uz šo noteikumu 9. punktā minēto ekspertīzes aktu un šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, pieņem lēmumu par prognozējamas invaliditātes noteikšanu un tās termiņu, kā arī apstiprina ārsta izstrādāto individuālo rehabilitācijas plānu.

11. Invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas komisijā, tai ir radušies vai var uzskatīt, ka ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi un to apliecina medicīniskie dokumenti.

(Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544)

12. Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt pirms šo noteikumu 11. punktā minētā termiņa, ja personai veselības traucējumi ir nepārejoši un radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti.

(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

13. Personai, kurai noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums, ir tiesības lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi jebkurā laikā, ja personas veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un tā radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti.

(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

14. Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi veic komisijas ārsts bez personas klātbūtnes.

(Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544)

15. Ja komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas vai tā ir pretrunīga, personas veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanu veic personas klātbūtnē, saskaņojot ar personu novērtēšanas laiku un vietu.

(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā)

16. (Svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544)

17. Veicot invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi, komisijas ārsts:

17.1. izvērtē šo noteikumu 3. punktā minētos dokumentus;

17.2. novērtē personas veselības traucējumus un funkcionālās spējas saskaņā ar šo noteikumu 4. vai 5. pielikumu;

17.3. pārbauda personas ikdienā veicamo darbību un vides novērtējuma anketu, ja komisija tādu ir pieprasījusi, un neskaidrību vai pretrunu gadījumā pieprasa papildu informāciju pašvaldības sociālā dienesta vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālajam darbiniekam vai pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeitam;

17.4. ieraksta personas veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu un secinājumus ekspertīzes aktā informācijas sistēmā.

(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 463)

18. Pamatojoties uz šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minēto ekspertīzes aktu, komisijas amatpersona pieņem lēmumu un nosaka:

18.1. bērniem līdz 18 gadu vecumam – invaliditāti saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kritērijiem un invaliditātes termiņu;

18.2. personai no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai – invaliditātes grupu un darbspēju zaudējumu procentos saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu;

18.3. personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas – invaliditātes grupu saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu;

18.4. personām no 18 gadu vecuma – invaliditātes grupu un/vai darbspēju zaudējumu procentos saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem kritērijiem, ja ekspertīze veikta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vai slimību, kura saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu.

19. Ja invaliditāte vai darbspēju zaudējums ir noteikts personai pēc 18 gadu vecuma, lēmumā tiek norādīts invaliditātes cēlonis – "slimība", izņemot:

19.1. "slimība no bērnības" – pamatojoties uz medicīniskiem vai citiem dokumentiem, kas bija izdoti, līdz persona sasniedz 18 gadu vecumu, un kas bija vai varēja būt par pamatu invaliditātes noteikšanai bērnam līdz 18 gadu vecumam saskaņā ar kritērijiem, kādi attiecīgajā laikposmā normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai;

19.2. "nelaimes gadījums darbā" – pamatojoties uz aktu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību, ja tajā konstatēta darba vides faktoru iedarbība;

19.3. "arodslimība" – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu, kurā konstatēta saslimšana ar arodslimību;

19.4. "slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā" –pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu;

19.5. "slimība vai sakropļojums, kas saistīts ar personas piedalīšanos tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraudēja vai varēja apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību" – pamatojoties uz ārstniecības iestādes izsniegto izziņu par slimību vai traumu un tiesībaizsardzības institūcijas izsniegto izziņu par piedalīšanos seku novēršanā;

19.6. "ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts, pildot militārā dienesta pienākumus, vai slimība, kas iegūta militārā dienesta laikā, pildot militārā dienesta pienākumus" – pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu;

19.7. "slimība vai ievainojums, kas iegūts karadienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, pildot dienesta pienākumus" – pamatojoties uz personas rīcībā esošo kara medicīnas dokumentu oriģināliem vai atvasinājumiem, kas apliecināti normatīvajos aktos par publisko dokumentu legalizāciju noteiktajā kārtībā;

19.8. "savainojums vai veselības traucējums, kas saistīts ar civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā" – pamatojoties uz tās institūcijas izsniegtu izziņu par personas dalību starptautiskajā misijā, kura nosūtījusi attiecīgo civilo ekspertu, un ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par ievainojumu, sakropļojumu, kontūziju vai slimību;

19.9. "ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas saistīts ar Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, ierēdņa vai cita valsts institūcijā nodarbinātā darba (dienesta) pienākumu pildīšanu komandējuma laikā starptautisko operāciju rajonā" – pamatojoties uz ārstniecības iestādes un tiesībaizsardzības institūcijas izsniegtu izziņu par ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju).

(Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 463)

20. Invaliditāti un darbspēju zaudējumu nosaka uz šādu termiņu:

20.1. personai līdz 18 gadu vecumam:

20.1.1. uz vienu, diviem vai pieciem gadiem;

20.1.2. uz periodu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja:

20.1.2.1. konstatēti šo noteikumu 7. pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumi;

20.1.2.2. piemērojot šo noteikumu 20.1.1. apakšpunktā minēto termiņu, līdz bērna pilngadības sasniegšanai atliktu mazāk nekā 12 mēneši;

20.1.2.3. ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā vienu gadu;

20.2. personai no 18 gadu vecuma:

20.2.1. uz vienu, diviem vai pieciem gadiem;

20.2.2. bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja personai:

20.2.2.1. konstatēti šo noteikumu 7. pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumi;

20.2.2.2. ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā piecus gadus, vai komisijai ir pamats uzskatīt, ka invaliditāte varētu tikt nepārtraukti noteikta vairāk nekā uz pieciem gadiem.

(Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544; MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 278; MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 577; MK 10.12.2024. noteikumiem Nr. 788)

21. Vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanu vai pēc tā pieņemšanas komisijas amatpersona sniedz:

21.1. atzinumu, nosakot tā termiņu uz tādu pašu periodu, kāds ir noteikts invaliditātei un darbspēju zaudējumam, vai uz vienu, diviem vai pieciem gadiem, bet ne ilgāk kā līdz noteiktās invaliditātes perioda beigām:

21.1.1. par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai personai no viena gada un sešu mēnešu vecuma atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumā minētajiem kritērijiem;

21.1.2. par īpašas kopšanas nepieciešamību:

21.1.2.1. personai līdz 18 gadu vecumam – atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļā minētajiem kritērijiem;

21.1.2.2. personai no 18 gadu vecuma – atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumā minētajiem kritērijiem;

21.1.3. par normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai;

21.1.4. par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem;

21.1.5. par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību atbilstoši šo noteikumu 10. pielikumā minētajiem kritērijiem;

21.2. ieteikumus:

21.2.1. (svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544);

21.2.2. sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu iekļaušanai individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti.

(Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544; MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 239; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 463; MK 10.12.2024. noteikumiem Nr. 788)

22. Lēmumu, atzinumu un ieteikumus komisija personai paziņo atbilstoši Paziņošanas likumam.

22.¹ Komisija, pamatojoties uz šo noteikumu 1. pielikuma 7. punktā norādīto informāciju vai šo noteikumu 22.³ punktā minēto iesniegumu, bez maksas izsniedz personai invaliditāti apliecinošu dokumentu – invaliditātes apliecību (turpmāk – apliecība) (11. pielikums). Apliecību izsniedz komisijā klātienē vai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ievērojot personas iesniegumā norādīto vēlamo apliecības saņemšanas veidu.

(MK 07.06.2022. noteikumu Nr. 332 redakcijā)

22.² Apliecības derīguma termiņš sakrīt ar laiku, uz kādu noteikta invaliditāte.

(MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

22.³ Apliecību izsniedz atkārtoti, ja tā ir nozaudēta, bojāta, iznīcināta, prettiesiski atsavināta vai ir mainījušies personas dati. Lai apliecību saņemtu atkārtoti, persona vai viņas likumiskais pārstāvis iesniedz komisijā iesniegumu. Iesniegumā norāda ziņas par personu (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese), saziņas veidu, apliecības atkārtotas izsniegšanas iemeslu un vēlamo apliecības saņemšanas veidu. Iesniegumam pievieno arī iepriekš izsniegto apliecību, ja iespējams.

(MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

22.⁴ Apliecības izsniegšanas vai nosūtīšanas uzskaiti komisija veic valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes informatīvā sistēma".

(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

22.⁵ Atpakaļ atdotās un par nederīgām atzītās apliecības komisija iznīcina.

(MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

23. Ja invaliditātes vai darbspēju ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu vai divpusējiem starpvalstu līgumiem par sadarbību sociālās drošības jomā:

23.1. komisija izvērtē no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) vai ārvalsts kompetentās institūcijas saņemtos dokumentus un nosaka personai invaliditāti un darbspēju zaudējuma pakāpi saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem kritērijiem. Nosakot invaliditātes un darbspēju zaudējuma termiņu, tiek ņemts vērā ārvalstī noteiktais termiņš, bet, ja saņemtajos dokumentos tas nav norādīts, termiņš tiek noteikts saskaņā ar šiem noteikumiem;

23.2. lēmumu par noteikto invaliditāti vai darbspēju zaudējuma pakāpi komisija nosūta aģentūrai.

24. Ja tas nepieciešams bērna vecākam vai aizbildnim, pieprasot vecuma pensiju uz atvieglotiem noteikumiem sakarā ar bērna invalīda aprūpi, un ārstu konsultatīvā komisija vai ārstējošais ārsts līdz 2003. gada 31. decembrim bērnam līdz 16 gadu vecumam vai komisija bērnam no 16 gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam nebija noteikusi invaliditāti:

24.1. ieinteresētā persona iesniegumu, kā arī medicīnisko dokumentāciju par aprūpējamās personas veselības stāvokli līdz 18 gadu vecumam, ja tāda ir personas rīcībā, iesniedz komisijā:

24.1.1. personīgi;

24.1.2. nosūtot pa pastu;

24.1.3. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu;

24.1.4. elektroniski, vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv aizpildot speciālu tiešsaistes formu, izmantojot portālā pieejamos personas identifikācijas līdzekļus;

24.2. komisija izvērtē iesniegto medicīnisko dokumentāciju un, ja nepieciešams, pieprasa no ārstniecības iestādēm papildu informāciju;

24.3. komisija sniedz atzinumu par personas līdz 18 gadu vecumam veselības stāvokļa atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem, kādi normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai personas aprūpes laikā:

24.3.1. (svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544);

24.3.2. līdz 1999. gada 26. decembrim – atbilstoši Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas 1990. gada 17. septembra pavēlei Nr. 214 "Par palīdzību bērniem invalīdiem";

24.3.3. no 1999. gada 27. decembra līdz 2003. gada 31. decembrim – atbilstoši Labklājības ministrijas 1999. gada 27. decembra rīkojumam Nr. 424 "Par medicīniskām indikācijām invaliditātes noteikšanai bērniem līdz 16 gadu vecumam";

24.3.4. no 2003. gada 26. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim – atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 19. novembra noteikumu Nr. 650 "Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā" 2. pielikumam;

24.3.5. no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim – atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumu Nr. 1209 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" 2. pielikumam.

(Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544; MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332)

25. Lai nodrošinātu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra vienlīdzīgu noteikšanu, komisija izdod iekšējo normatīvo aktu šo noteikumu 3., 4., 5. un 6. pielikumā minēto kritēriju piemērošanai.

26. Personām, kuras iesniegumu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzes veikšanai iesniegušas līdz 2014. gada 31. decembrim, invaliditātes un darbspēju ekspertīze tiek veikta atbilstoši noteikumiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību, kas bija spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim.

26.¹ Apliecības, kas izsniegtas līdz 2021. gada 30. jūnijam, ir derīgas līdz apliecībā norādītā derīguma termiņa beigām.

(MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 239)

27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumus Nr. 1209 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 3. nr.; 2012, 117. nr.; 2013, 80. nr.).

27.¹ Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumus Nr. 450 "Noteikumi par invaliditāti apliecinoša dokumenta paraugu, dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 106. nr.; 2018, 246. nr.).

(MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 239)

28. Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Labklājības ministrs Uldis Augulis

1. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805

(Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

IESNIEGUMS AIZPILDĀMS DRUKĀTIEM BURTIEM

Iesniegums
prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzes veikšanai*

1. Personas dati
1.1. Vārds	1.2. Uzvārds
1.3. Personas kods
1.4. Personas dzimšanas dati: dd.mm.gggg.
1.5. Kontaktinformācija (norāda vienu vai vairākus vēlamās saziņas veidus)** 1.5.1. Faktiskās dzīvesvietas adrese 1.5.2. Tālrunis 1.5.3. E-pasta adrese
1.6. Valstiskās piederības veids (atzīmē tikai vienu veidu) 1.6.1. Latvijas Republikas pilsonis 1.6.2. Latvijas Republikas nepilsonis 1.6.3. Cits__________________________
2. Pilnvarotās personas vai likumiskā pārstāvja personas dati***
2.1. Pārstāvības veids Bērna vecāks Aizbildnis Aizgādnis Pilnvarojums
2.2. Vārds	2.3. Uzvārds
2.4. Personas kods
2.5. Kontaktinformācija (norāda vienu vai vairākus vēlamās saziņas veidus)** 2.6. Faktiskās dzīvesvietas adrese 2.7. Tālrunis 2.8. E-pasta adrese
3. Informācija par izglītību un nodarbinātību 3.1. Profesija, izglītība 3.2. Esmu nodarbināts (strādāju) jā nē 3.3. Ja atbilde ir "jā", pašreizējie darba pienākumi (amats)
4. Vēlos saņemt informatīvus paziņojumus par iesnieguma izskatīšanas gaitu Jā Nē Ja atbilde ir "jā", norādiet vēlamo informatīvo paziņojumu saņemšanas veidu E-pastā (lūdzu norādīt) E-adresē
5. Lēmumu vēlos saņemt E-adresē Klātienē Pa pastu ierakstītā sūtījumā uz šādu adresi Latvijā
6. Vēlos saņemt invaliditātes apliecību Jā Nē Ja atbilde ir "jā", norādiet vēlamo invaliditātes apliecības saņemšanas veidu Klātienē Pa pastu ierakstītā sūtījumā uz šādu adresi Latvijā
7. Iesniegumam pievienotie dokumenti
Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr. 088/u) (obligāti pievienojams dokuments) Pārstāvību apliecinoša dokumenta kopija (notariāli apliecināta pilnvara, tiesas lēmums, bērna dzimšanas apliecība vai cits) (ja attiecināms) Citi dokumenti, kas pamato nosūtījumā uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju minētos veselības traucējumus un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus (ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei)
8. Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa (personām, kas vecākas par 18 gadiem, anketa jāaizpilda obligāti). Metodiskie norādījumi anketas aizpildīšanai atrodami iesnieguma beigās
Anketā ir jautājumi par darbībām, kuras veicot Jums var rasties grūtības saistībā ar Jūsu fiziskās un garīgās veselības stāvokli. Atbildiet uz šiem jautājumiem, apsverot, cik lielas grūtības jums sagādājušas minētās darbības. Izvēlieties vienu atbildi un attiecīgajā ailē to atzīmējiet ar x.

Nr. p. k.	Veicamā darbība	Grūtību pakāpe
Nr. p. k.	Veicamā darbība	nekādu grūtību	nelielas grūtības		vidējas grūtības	lielas grūtības	ļoti lielas grūtības
Saprašana un komunikācija
8.1.	Koncentrēšanās kādam darbam uz 10 minūtēm
8.2.	Atcerēšanās paveikt kaut ko svarīgu
8.3.	Ikdienas problēmu analīze un to risināšana
8.4.	Jauna uzdevuma apgūšana, piemēram, nokļūšana iepriekš nezināmā vietā
8.5.	Citu cilvēku teiktā saprašana
8.6.	Saskarsme ar nepazīstamiem cilvēkiem
8.7.	Saprašanās ar sev tuviem cilvēkiem
8.8.	Sarunāšanās un sarunas uzturēšana
Mobilitāte
8.9.	Atrašanās vertikālā stāvoklī (piemēram, stāvēšana, iešana) ilgāku laiku (30 minūtes)
8.10.	Piecelšanās kājās no sēdus stāvokļa
8.11.	Pārvietošanās pa mājokli
8.12.	Iziešana no mājokļa
8.13.	200 metru attāluma noiešana
Pašaprūpe
8.14.	Mazgāšanās
8.15.	Ģērbšanās
8.16.	Ēšana
8.17.	Palikšana uz dažām dienām vienatnē
Mājas dzīve un darbs
8.18.	Galveno mājsaimniecības darbu veikšana
8.19.	Darba pienākumu veikšana (ja Jūs strādājat)
Ja šīs anketas 8.19. apakšpunktā norādījāt, ka Jums ir grūtības veikt darba pienākumus, lūdzu, īsumā aprakstiet, kādus darbus un cik ilgi pēdējo 3 (trīs) gadu laikā esat strādājis (-usi) un kā izpaužas grūtības šos pienākumus veikt:
Šeit Jūs varat precizēt Jums svarīgu informāciju saistībā ar anketas jautājumiem. Lūdzu, norādiet jautājuma numuru un īsumā aprakstiet problēmu.
9. Datums:				10. Paraksts****:

* Iesniegumu aizpilda, ievērojot prasības, kas noteiktas Valsts valodas likumā.

** Norāda informāciju, kurā persona ir faktiski sasniedzama iesnieguma izskatīšanas laikā.

*** Iesniegumu aizpilda pilnvarotā persona (uz notariālas pilnvaras pamata) vai likumiskais pārstāvis (bērna vecāks, aizbildnis vai aizgādnis uz attiecīga dokumenta pamata).

**** Ja iesniegumu iesniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, "paraksta" lauku neaizpilda.

Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketas aizpildīšanas
metodiskie norādījumi (iesnieguma 8. punkta aizpildīšanai)

Nosakot grūtību pakāpi – nekādu grūtību, nelielas grūtības, vidējas pakāpes grūtības, lielas grūtības, ļoti lielas grūtības –, jāņem vērā, vai attiecīgās darbības veikšanai nepieciešamas lielas pūles, vai tā rada diskomfortu vai sāpes, vai darbības veikšanas ātrums ir palēnināts, vai ir mainījies darbības veikšanas veids.

Veicot pašnovērtējumu, jānovērtē grūtības, kas rodas veselības stāvokļa dēļ, nevis citu iemeslu dēļ.

Atbildot uz anketas jautājumiem, jādomā par šādām veicamajām darbībām:

1. jautājumā – koncentrēšanās kādam darba uzdevumam, lasīšanai, rakstīšanai, mūzikas instrumenta spēlēšanai;

2. jautājumā – ikdienā svarīgās lietas un spēja tās atcerēties, ieskaitot piezīmju grāmatiņu izmantošanu;

3. jautājumā – kā tiek identificētas problēmas, kā tiek meklēti risinājuma veidi un kā tie tiek īstenoti, lai sasniegtu vēlamo rezultātu;

4. jautājumā – cik viegli tiek apgūta jauna informācija, vai nepieciešama palīdzība, lai iemācītos jaunu uzdevumu, vai nepieciešams atkārtot apgūto un cik daudz;

5. jautājumā – spēja saprast runu, arī tad, ja tā ir ātra, ja apkārt ir fona troksnis, ja vienlaikus runā vairākas personas;

6. jautājumā – sazināšanās gan mutiski, gan rakstiski, izmantojot zīmju valodu vai žestus;

7. jautājumā – attiecību uzturēšana ar tuvumā esošiem cilvēkiem gan ģimenē, gan ārpus tās;

8. jautājumā – kontaktu veidošana un uzturēšana, vēlamā rezultāta sasniegšana, piemēram, kontaktēšanās ar veikala pārdevēju, ar pakalpojuma sniedzēju, lai saņemtu nepieciešamo preci vai pakalpojumu;

9. jautājumā – atrašanās ilgāku laiku stāvus stāvoklī, tas nenozīmē, ka jābūt miera stāvoklī, pieļaujamas kustības;

10. jautājumā – spēja piecelties no krēsla vai tualetes poda. Nav attiecināms uz piecelšanos kājās no sēdus stāvokļa uz grīdas;

11. jautājumā – pārvietošanās istabā vai no istabas uz istabu, arī izmantojot palīglīdzekļus;

12. jautājumā – fiziskas spējas iziet no mājokļa, arī emocionāli psiholoģiskie aspekti, piemēram, depresija, trauksme;

13. jautājumā – spēja pārvietoties pa līdzenu virsmu, noejot noteiktu attālumu;

14. jautājumā – spēja nomazgāties (ķermeņa mazgāšana), arī izmantojot palīglīdzekļus;

15. jautājumā – drēbju izņemšana no skapja, noņemšana no pakaramā, to uzvilkšana un sakārtošana, piemēram, pogu, rāvējslēdzēja lietošana;

16. jautājumā – ēdiena paņemšana no šķīvja, ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana. Nav domāta ēdiena pagatavošana;

17. jautājumā – spēja palikt vienam ilgāku laiku, iztiekot bez citu palīdzības;

18. jautājumā – mājas tīrīšana, veļas mazgāšana, mājsaimniecības ierīču lietošana;

19. jautājumā – darba uzdevumu veikšana atbilstošā apjomā, kvalitātē un laikā.

2. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805

(Pielikums MK 07.06.2022. noteikumu Nr. 332 redakcijā)

Personas ikdienā veicamo darbību un vides novērtējuma anketa

1. Vārds, uzvārds
2. Personas kods
3. Adrese, kurā tiek veikta personas novērtēšana
4. Dzīves apstākļu un apkārtējās vides novērtējums
4.1. atbalsta personas pieejamība
atbalsta persona nav nepieciešama	atbalsta persona ir nepieciešama un ir pieejama(norādīt vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju – adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi) ___________________________________________________________________ ___________________________________________________________________ ___________________________________________________________________ atbalsta persona ir nepieciešama, bet nav pieejama
4.2. mājokļa veids, kurā dzīvo
dzīvoklis/istaba (atrodas ēkas .... stāvā)	privātmāja vai viensēta	sociālās aprūpes iestāde	cits _________
4.3. mājoklim tuvākā apkārtne
attālums līdz ģimenes ārstam:	mazāk par 500 m	500–3000 m	vairāk par 3000 m
veids, kā nokļūst līdz ģimenes ārstam:
kājām	ar sabiedrisko transportu	ar automašīnu	cits _________
attālums līdz veikalam:	mazāk par 500 m	500–3000 m	vairāk par 3000 m
veids, kā nokļūst līdz veikalam:
kājām	ar sabiedrisko transportu	ar automašīnu	cits _________
attālums līdz pastam, bankai:	mazāk par 500 m	500–3000 m	vairāk par 3000 m
veids, kā nokļūst līdz pastam, bankai:
kājām	ar sabiedrisko transportu	ar automašīnu	cits _________
attālums līdz sabiedriskajam transportam:	mazāk par 500 m	500–3000 m	vairāk par 3000 m
5. Pārvietošanās ārpus telpām – pa līdzenu ceļu sausā laikā pārvietojas bez problēmām, pilnīgi patstāvīgi patstāvīgi, bet ar grūtībām vajadzīga palīdzība jāizmanto palīglīdzekļi (spieķis, kruķi, riteņkrēsls)
Komentāri

6. Pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistītās darbības* Pašaprūpes un mobilitātes spēju novērtējums (Bartela indekss) atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumu Nr. 578 "Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā" 3. pielikumam
6.1. Ēšana	Punkti
nespēj pats veikt šo darbību	0
nepieciešama palīdzība	1
neatkarīgs	2
Komentāri
6.2. Pārvietošanās (no gultas uz krēslu un atpakaļ)	Punkti
sēžot nespēj saglabāt līdzsvaru	0
pārvietojoties nepieciešama liela fiziska palīdzība, var sēdēt	1
pārvietojoties nepieciešama neliela fiziska vai vārdiska palīdzība	2
neatkarīgs	3
Komentāri
6.3. Kustīgums (staigāšana vai riteņkrēsla lietošana)	Punkti
nekustīgs	0
nepieciešama liela fiziska palīdzība, staigājot vai pārvietojoties ar riteņkrēslu	1
nepieciešama neliela fiziska palīdzība, staigājot vai pārvietojoties ar riteņkrēslu	2
neatkarīgs, bet neatkarības saglabāšanai var lietot jebkādas palīgierīces (piemēram, spieķi, riteņkrēslu)	3
Komentāri
6.4. Kāpnes un citi alternatīvi augstuma pārvarēšanas ceļi	Punkti
nespēj pārvietoties pa kāpnēm vai citiem alternatīviem augstuma pārvarēšanas ceļiem (piemēram, uzbrauktuvi, liftu, kāpņu liftu)	0
nepieciešama fiziska vai vārdiska palīdzība, pārvietojoties pa kāpnēm vai citiem alternatīviem augstuma pārvarēšanas ceļiem	1
neatkarīgs, bet neatkarības saglabāšanai izmanto citus alternatīvus augstuma pārvarēšanas ceļus	2
Komentāri
6.5. Ģērbšanās	Punkti
atkarīgs	0
nepieciešama palīdzība, bet apmēram pusi no darbībām var veikt pats	1
neatkarīgs vai lieto pielāgotu apģērbu ar aizdari vai bez tās	2
Komentāri
6.6. Rūpes par izskatu	Punkti
nepieciešama palīdzība personiskajā higiēnā	0
patstāvīgi skujas un/vai apkopj seju	1
Komentāri
6.7. Mazgāšanās	Punkti
atkarīgs	0
neatkarīgs	1
Komentāri
6.8. Vēdera izeja	Punkti
nespēj kontrolēt izvadi (vai nepieciešama klizma) (nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi, piemēram, uzlikt un nomainīt fekālijas uztverošos līdzekļus vai veikt klizmu, kad tas nepieciešams)	0
reti nesaturēšanas gadījumi (nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība)	1
kontrolē izvadi (paškontrole)	2
Komentāri
6.9. Urinācija	Punkti
nespēj kontrolēt izvadi (nepieciešama katetrizācija) (nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi, piemēram, uzlikt un nomainīt urīnu uzsūcošos līdzekļus vai katetru, kad tas nepieciešams)	0
reti nesaturēšanas gadījumi (nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība)	1
kontrolē izvadi	2
Komentāri
6.10. Tualetes lietošana	Punkti
atkarīgs	0
nepieciešama neliela palīdzība	1
neatkarīgs	2
Komentāri
Punkti kopā

7. Pienākumi mājsaimniecības uzturēšanā

7.1. Ēdiena gatavošana

gatavo pilnīgi patstāvīgi

gatavo patstāvīgi, bet ar grūtībām

vajadzīga palīdzība

ēdienu nevar pagatavot

Komentāri

7.2. Mājokļa uzkopšana

veic pilnīgi patstāvīgi

veic patstāvīgi, bet ar grūtībām

vajadzīga palīdzība

mājokli nevar uzkopt

Komentāri

7.3. Veļas mazgāšana

veic pilnīgi patstāvīgi

veic patstāvīgi, bet ar grūtībām

vajadzīga palīdzība

veļu nevar izmazgāt

Komentāri

7.4. Citas ar mājsaimniecību saistītas darbības (ūdens un malkas ienešana, krāsns kurināšana, sniega tīrīšana, dārza apkopšana, mājdzīvnieku apkopšana)

veic pilnīgi patstāvīgi

veic patstāvīgi, bet ar grūtībām

vajadzīga palīdzība

mājsaimniecību uzturošas aktivitātes nevar veikt

Komentāri

7.5. Iepirkšanās (ieskaitot nokļūšanu veikalā)

veic pilnīgi patstāvīgi

veic patstāvīgi, bet ar grūtībām

vajadzīga palīdzība

iepirkšanos nevar veikt

Komentāri

8. Citas aktivitātes

8.1. Transportlīdzekļa vadīšana (ja ir prasmes vadīt transportlīdzekli)

var vadīt bez problēmām

var vadīt īpaši pielāgotu transportlīdzekli

transportlīdzekli nespēj vadīt

Komentāri

8.2. Sabiedriskā transporta izmantošana

izmanto bez problēmām, pilnīgi patstāvīgi

izmanto patstāvīgi, bet ar grūtībām

vajadzīga neliela palīdzība

sabiedriskā transporta līdzekļus nevar izmantot

Komentāri (paskaidrot, kādu sabiedriskā transporta veidu izmanto, jo ir dažādas piekļuves iespējas)

8.3. Atpūta un vaļasprieki

var nodarboties ar iemīļoto vaļasprieku un atpūsties bez ierobežojumiem

nevar pilnībā atpūsties un nodarboties ar iemīļoto vaļasprieku

nevar nodarboties ar iemīļoto vaļasprieku un atpūsties bez ierobežojumiem

Komentāri

8.4. Cik lielā mērā klienta funkcionālie ierobežojumi traucē saskarsmei ar ģimeni, draugiem vai kaimiņiem

netraucē nemaz

mazliet traucē

traucē diezgan nopietni

sociālās aktivitātes nav iespējamas

iespējamas tikai neklātienes sociālās aktivitātes (telefons, internets)

Komentāri

9. KOPSAVILKUMS

Galvenie secinājumi un ieteikumi

10. APLIECINĀJUMS

Ar parakstu apliecinu sniegto ziņu patiesumu

Pašvaldības sociālais dienests _______________________________________________________________

(nosaukums)

Sociālā darbinieka vai ergoterapeita vārds, uzvārds ________________________________________

Kontaktinformācija (tālrunis, elektroniskā pasta adrese) ___________________________________

Paraksts** _______________________________

Datums _______________________________

Piezīme. ** Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.805

Kritēriji prognozējamas invaliditātes noteikšanai

Prognozējamu invaliditāti nosaka, ja apstiprinās visi šādi kritēriji:

1. Pārejoša darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas, ko apliecina ārstējošā ārsta izsniegtie dokumenti.

2. Personai ir būtiski slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā.

3. Ārstējošā ārsta sagatavotajā individuālajā rehabilitācijas plāna projektā ir norādīti:

3.1. veiktie ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumi hronoloģiskā secībā;

3.2. paredzētie ārstēšanas pasākumi;

3.3. pamatojums turpmākās medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamībai;

3.4. ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas laikposmi un termiņi;

3.5. ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumu prognozējamie rezultāti.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

4. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr. 805

(Pielikums MK 07.06.2022. noteikumu Nr. 332 redakcijā)

Kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecumam

I. Kritēriji invaliditātes noteikšanai

Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi	Klīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums
1. Nervu sistēmas slimības
1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekas	Mēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi
1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimības	Muskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību un stājas traucējumus
1.3. Epilepsija	Lielās lēkmes ne mazāk kā sešas reizes gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā)
Piezīme. Šīs nodaļas 1.1., 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts neirologs
2. Psihiski un uzvedības traucējumi
2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumi	Progresējoša slimības gaita, ieilguši (trīs mēneši un ilgāk) psihotiski stāvokļi ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai)
2.2. Garīgā atpalicība	Viegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas)
2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demence	Mēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, tai skaitā epilepsijas, dēļ, rezistenti pret terapiju
2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumi	Vidēji smaga vai smaga slimības norise
2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistoši šķīdinātāji)	Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise)
2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumi	Dažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms un citi jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā
2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumā	Hiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā
Piezīme. Šīs nodaļas 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts psihiatrs
3. Auss un aizauss paugura slimības
3.1. Kurlmēmums, kurlums	Otorinolaringologa vai surdologa atzinums
3.2. Smagas pakāpes vājdzirdība	Sākot ar III un augstāku pakāpi, ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātu
Piezīme. Šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis sertificēts otorinolaringologs vai surdologs
4. Acu un to palīgorgānu slimības
4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumi	Ar stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzeslauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos
4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acī	Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs – smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta
4.3. Smaga iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija ar nelabvēlīgu prognozi (retrolentāla fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās terapijas, totāla oftalmoplēģija)	Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asuma
Piezīmes. 1. Ja bērnam līdz četru gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie instrumentālie un elektrofizioloģiskie izmeklēšanas dati atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3. 2. Šīs nodaļas 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu redzes aizsardzības centra sertificēts oftalmologs
5. Iekšējo orgānu slimības
5.1. Elpošanas sistēmas slimības
5.1.1. Rīkles un balsenes saslimšanas	Pastāvīgi apgrūtināta elpošana
5.1.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumi	1. Slimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte. 2. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi. 3. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas: 3.1. obstruktīva tipa: 3.1.1. FEVI 3.1.2. PEF 3.1.3. PEF un FEV1 svārstības > 30 %; 3.2. restriktīva tipa – VK 4. Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums un smagums (trīs vai vairāk smagu lēkmju gadā), terapijas efektivitāte. 5. Atklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistence
Piezīme. Šīs nodaļas 5.1.1. un 5.1.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts pneimonologs vai ftiziopneimonologs
5.2. Asinsrites sistēmas slimības
5.2.1. Sirds un asinsvadu slimības un attīstības traucējumi	Hroniska sirds mazspēja – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA
5.2.2. Sirds ritma un vadīšanas traucējumi	1. Supraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapija. 2. Pilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA
5.2.3. Primāra arteriāla hipertensija	II–III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijai
Piezīme. Šīs nodaļas 5.2.1., 5.2.2. un 5.2.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts kardiologs
5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības
5.3.1. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti)	Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte
5.3.2. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma)	Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte
Piezīme. Šīs nodaļas 5.3.1. un 5.3.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts reimatologs
5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības
5.4.1. Nieru slimības	Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā – nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana)
Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs
5.4.2. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums)	Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistula vai urīna nesaturēšana
5.4.3. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijas	Urīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, ko nav iespējams ķirurģiski koriģēt vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas – līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju – līdz to novēršanai
Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.2. un 5.4.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts urologs
5.5. Gremošanas sistēmas slimības
5.5.1. Kuņģa–zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumi	Paasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte. Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija
5.5.2. Celiakija – pārmantotais malabsorbcijas sindroms	Izteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindroms
Piezīme. Šīs nodaļas 5.5.1. un 5.5.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts gastroenterologs
6. Ķirurģiskās slimības
6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa–zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimības	Mēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi – apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcija
Piezīme. Šīs nodaļas 6.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un (vai) gastroenterologs
6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļi	1. Traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenī. 2. Viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trūkums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiem. 3. Mugurkaula III–IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiem. 4. Balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumiem. 5. Iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte
6.3. Skeleta sistēmas bojājumi	Mēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte
6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas	Procesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumi
Piezīme. Šīs nodaļas 6.2., 6.3. un 6.4. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs
6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un (vai) skeleta slimības vai bojājumi	1. Mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumi. 2. Smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats)
Piezīme. Šīs nodaļas 6.5. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts sejas–žokļu ķirurgs
7. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības
7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības	Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijas
Piezīme. Šīs nodaļas 7.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts endokrinologs vai pediatrs
8. Ādas slimības
8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumi	Slimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izraisīto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte
Piezīme. Šīs nodaļas 8.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs
9. Onkoloģiskās slimības
9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzēji	Procesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognoze
Piezīme. Šīs nodaļas 9.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts onkologs vai hematoonkologs
10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi
10.1. Hematoloģiskās slimības	Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijas
Piezīme. Šīs nodaļas 10.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs
10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļi	Ar mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību)
10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļi	Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte
10.4. HIV infekcija	Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte
Piezīme. Šīs nodaļas 10.2., 10.3. un 10.4. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un (vai) infekcionists
11. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas
11.1. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas	Slimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte
Piezīme. Šīs nodaļas 11.1. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – BKUS) Medicīniskās ģenētikas klīnika atbilstoši speciālista norīkojumam
12. Kombinēta patoloģija
12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībā	Kombinētas patoloģijas gadījumā ģimenes ārsts nosūta bērnu invaliditātes ekspertīzei, pamatojoties uz ārstu konsīlija atzinumu
Piezīme. Nosakot šīs nodaļas 12.1. apakšpunktā minēto diagnozi, konsīlija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālisti

II. Kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību

Nr. p. k.	Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi
1.	F 73 – dziļa garīga atpalicība (idiotija)
2.	F 72 – smaga garīga atpalicība (dziļa imbecilitāte)
3.	F 71 – vidēji smaga garīga atpalicība, kas kombinējusies ar šādām saslimšanām:
3.1.	ar autismu
3.2.	ar vidēji biežām ģeneralizētām krampju lēkmēm, biežām mazajām lēkmēm, kas fiksētas epilepsijas slimnieka dienasgrāmatā
3.3.	ar hiperdinamiskiem uzvedības traucējumiem
3.4.	ar terapijas rezistentu, neorganisku urīna un (vai) fekāliju nesaturēšanu
3.5.	ar smagām somatiskām saslimšanām (insulinējams cukura diabēts līdz skolas vecumam)
Piezīmes. 1. Šīs nodaļas 1., 2. un 3. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs. 2. Šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina ar ADOS (Autism Diagnostice Observation Schedule) testu. 3. Šīs nodaļas 3.2. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs un neirologs. 4. Šīs nodaļas 3.3. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, saņemts klīniskā psihologa novērtējums. 5. Šīs nodaļas 3.4. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs vai bērnu urologs, vai bērnu proktologs
4.	F 20 – šizofrēnija ar polimorfu simptomātiku un personības defektu, kas atbilst vidēji smagas un smagākas garīgās atpalicības pakāpei
5.	F 84 – autisms ar negatīvismu un stereotipu uzvedību
Piezīme. Šīs nodaļas 4. un 5. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs
6.	Dziļas hemiparēzes vai paraparēzes
7.	Izteikts hiperkinētisks sindroms
8.	Smaga ataksija
9.	Ļoti biežas ģeneralizētas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes dienā, lielās lēkmes četras un vairākas reizes mēnesī)
Piezīme. Šīs nodaļas 6., 7., 8. un 9. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu neirologs
10.	Abu acu trūkums, pilnīgs vai praktisks aklums abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu labāk redzošajā acī, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās labāk redzošajā acī līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta). Bērniem līdz četru gadu vecumam, ja redzes asums nav precīzi nosakāms, medicīniskās indikācijas bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstam nosaka, ja redzes orgāna objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,05 labāk redzošajā acī
Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS Bērnu redzes aizsardzības centrs
11.	Hroniska sirds mazspēja IV pakāpē vai hroniska sirds mazspēja III pakāpē bērnam līdz sešu gadu vecumam
Piezīme. Diagnozi apstiprina sertificēts bērnu kardiologs
12.	Termināla nieru mazspēja, nieru aizstājējterapija vai nieres transplantācija (līdz stāvokļa stabilizācijai)
Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS nefroloģijas nodaļa
13.	Komplicēts augšstilba vai apakšstilba kaulu lūzums bez atļaujas slogot kāju (koksīta ģipsis, kruķi)
14.	Vienas kājas amputācija jebkurā līmenī (līdz protezēšanai)
15.	Pertesa slimība uz laiku, kamēr nav atļauts balsts uz slimās kājas (pārvietojas ar kruķiem)
16.	Iedzimtas kustību un balsta aparāta slimības ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem (artrogripoze, osteohondrodisplāzija)
17.	Vienas rokas trūkums jebkurā līmenī vai abu roku traumu sekas, vai iedzimtas anomālijas ar izteiktiem tveršanas traucējumiem
Piezīme. Šīs nodaļas 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minētās diagnozes apstiprina sertificēts bērnu ķirurgs ortopēds
18.	Ļaundabīgie audzēji ar ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem
Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS onkoloģiskā nodaļa
19.	Hematoloģiskas saslimšanas ar smagiem funkciju traucējumiem
Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS hematoloģiskā nodaļa
20.	Citas saslimšanas ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem, kuru diagnozi noteicis un pamatojis sertificēts bērnu slimību speciālists

5. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr. 805

(Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

Veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanas kritēriji

I. Veselības traucējumu novērtēšanas tabula

Veselības traucējumu smaguma pakāpe	Viegla	Mērena	Smaga	Ļoti smaga
Simptomu raksturojums	Simptomi tiek kontrolēti ar ārstēšanu vai periodiski ir viegli simptomi, arī pēc ārstēšanas	Arī pēc ārstēšanas saglabājas viegli simptomi vai periodiski mēreni simptomi	Arī pēc ārstēšanas saglabājas mēreni simptomi vai periodiski smagi simptomi	Arī pēc ārstēšanas saglabājas smagi simptomi vai periodiski ļoti smagi simptomi
Fizikālās izmeklēšanas dati	Fizikālā atradne normāla vai periodiski ir viegla fizikālā atradne	Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir viegla vai periodiski mērena	Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir mērena vai periodiski smaga	Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir smaga vai periodiski ļoti smaga
Laboratoriski instrumentālās izmeklēšanas dati	Izmaiņu nav vai periodiski ir vieglas izmaiņas	Arī pēc ārstēšanas saglabājas vieglas izmaiņas vai periodiski mērenas izmaiņas	Arī pēc ārstēšanas saglabājas mērenas izmaiņas vai periodiski smagas izmaiņas	Arī pēc ārstēšanas saglabājas smagas izmaiņas vai periodiski ļoti smagas izmaiņas

II. Funkcionālo spēju novērtēšanas tabula

Funkcionēšanas domēni un kategorijas (saskaņā ar SFK)	Ierobežojuma pakāpe 0 – ierobežojuma nav 1 – viegla 2 – mērena 3 – smaga 4 – ļoti smaga	Piezīmes
1. Specifiskās garīgās funkcijas 1.1. b140. Uzmanība (noturība, maiņa, sadalīšana) 1.2. b144. Atmiņa (īslaicīgā, ilglaicīgā) 1.3. b164. Augstākā līmeņa kognitīvās funkcijas (abstrahēšana, organizēšana un plānošana, izpratnes spēja, spriestspēja, problēmu risināšana)		Uzmanība – novērtē uzmanības koncentrēšanu nepieciešamajā laika periodā, uzmanības maiņu, kā arī tās sadalīšanu uz diviem vai vairākiem stimuliem vienlaikus. Atmiņa – novērtē īslaicīgo un ilglaicīgo atmiņu. Abstrakcija – loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana – abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana. Organizēšana – apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai). Kārtot, veidot (ko) plānveidīgi, saskaņoti. Plānošana – spēja un/vai process, kas nodrošina uzvedības pakāpeniskumu, posmsecīgumu, mērķtiecīgumu un efektivitāti. Pašizpratne – sevis un savas uzvedības apzināšanās un saprašana. Spriestspēja – spēja veidot spriedumu. Problēmu risināšana – spēja identificēt un analizēt pretrunīgu informāciju un rast risinājumu
2. Sensorās funkcijas un sāpes 2.1. b280. Sāpes (sāpju sajūta)		Novērtējot sāpes, ņem vērā sāpju patofizioloģiju – nociceptīvas vai neiropātiskas (perifēras, centrālas); sāpju ilgumu (hroniskas sāpes ilgst vairāk par 3–6 mēnešiem), lokalizāciju, stiprumu, nepārtrauktību, provocējošos faktorus, kontrolēšanas iespējas. Par sāpēm spriež, uzklausot klienta sūdzības, novērojot uzvedību, veicot klienta izmeklēšanu, kā arī ņemot vērā informāciju medicīniskajos dokumentos
3. Sirds–asinsvadu, asinsrades, imūnās un elpošanas sistēmu funkcijas 3.1. b455. Slodzes tolerances funkcijas (vispārējā fiziskā izturība, aerobiskā spēja, nogurdināmība)		Slodzes toleranci novērtē, ņemot vērā sirds slimību funkcionālo klasifikāciju (NYHA), EhoKG un veloergometrijas datus, arteriālās hipertensijas pakāpi, pulmonāro hipertensiju, intermitējošo klaudikāciju, venozo mazspēju, elpošanas mazspēju, imūnsistēmas un hematoloģiskās sistēmas izmaiņas
4. Nervu–muskuļu–skeleta un ar kustībām saistītās funkcijas 4.1. b710. Locītavu kustību funkcijas (kustību apjoms un vieglums) 4.2. b730. Muskuļu spēka funkcijas (muskuļu spēks)		Novērtē locītavu kustību apjomu, vieglumu un stabilitāti un patoloģijas gadījumā – ietekmi uz ikdienas aktivitātēm. Novērtē muskuļu spēku: 5 balles – normāls spēks; 4++ balles – var izturēt pietiekami lielu pretestību, bet spēks tomēr nedaudz samazināts; 4+ balles – var izturēt mērenu pretestību; 4 balles – var izturēt vieglu pretestību; 3 balles – var veikt kustības, bet bez pretestības; 2 balles – nevar pārvarēt gravitācijas spēku, kustības iespējamas, tikai saglabājot locekļa balstu; 1 balle – tikai atsevišķu muskuļa šķiedru saraušanās, bez locekļa kustībām; 0 – pilnīga paralīze
5. Mācīšanās un zināšanu lietošana 5.1. d155. Prasmju apgūšana (elementāru, mērķtiecīgu darbību apgūšana, sarežģītu prasmju apgūšana) 5.2. d177. Lēmumu pieņemšana (izvēles veikšana, izvēles īstenošana, izvēles efektu novērtēšana)		Prasmju apgūšana. Novērtē elementāru mērķtiecīgu darbību apgūšanu, piemēram, manipulēt ar galda piederumiem, zīmuli vai vienkāršiem darba rīkiem, kā arī sarežģītu prasmju apgūšanu, piemēram, rīkoties ar datoru, braukt ar automašīnu. Lēmumu pieņemšana. Novērtē spēju veikt izvēli starp vairākām iespējām, izvēles īstenošanu un efekta novērtēšanu, piemēram, noteikta priekšmeta izvēle un nopirkšana, viena no vairākiem veicamiem uzdevumiem izvēle un īstenošana
6. Komunikācija 6.1. d399. Komunicēšana (Spēja sazināties ar valodas, zīmju un simbolu palīdzību, spēja lietot saziņas līdzekļus)		Komunicēšana. Novērtē spēju sazināties verbāli un rakstveidā, kā arī izmantojot zīmes vai simbolus un telekomunikācijas līdzekļus
7. Mobilitāte 7.1. d410. Ķermeņa stāvokļa maiņa (stāvokļa ieņemšana un maiņa) 7.2. d415. Ķermeņa pozīcijas saglabāšana (atrašanās vienā ķermeņa stāvoklī nepieciešamo laikposmu) 7.3. d430. Priekšmetu pacelšana un pārnešana (priekšmetu pacelšana un pārvietošana) 7.4. d440. Smalku darbību veikšana ar rokām (koordinētu darbību veikšana ar roku pirkstiem) 7.5. d445. Plaukstu un roku izmantošana (koordinētu darbību veikšana, lietojot plaukstas un rokas) 7.6. d450. Staigāšana (pārvietošanās kājām pa dažādām virsmām)		Ķermeņa stāvokļa maiņa. Novērtē spēju ieņemt un mainīt dažādus ķermeņa stāvokļus, piemēram, sēdus vai stāvus, noliekšanās. Ķermeņa pozīcijas saglabāšana. Novērtē ķermeņa stāvokļa saglabāšanas ilgumu tik, cik nepieciešams, piemēram, stāvēt 30 minūtes. Priekšmetu pacelšana un nešana. Novērtē spēju pacelt un pārnest priekšmetus, piemēram, pacelt un pārnest somu. Smalku darbību veikšana ar rokām. Novērtē mazu priekšmetu satveršanu ar pirkstiem, sīkas manipulācijas. Plaukstu un roku izmantošana. Novērtē roku izmantošanu koordinētu darbību veikšanai, satverot un manipulējot priekšmetus, piemēram, durvju roktura satveršana un durvju vilkšana vai grūšana. Staigāšana. Novērtē spēju staigāt gan mājās, gan ārpus mājas
8. Pašaprūpe 8.1. d510. Mazgāšanās (visa ķermeņa vai ķermeņa daļu mazgāšana un noslaucīšana) 8.2. d540. Ģērbšanās (koordinētu darbību veikšana noteiktā secībā, uzvelkot un novelkot drēbes un apavus) 8.3. d550. Ēšana (barības paņemšana no šķīvja, ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana) 8.4. d598. Cita precizēta pašaprūpe		Mazgāšanās. Novērtē spēju veikt visa ķermeņa mazgāšanu, noslaucīšanos. Ģērbšanās. Novērtē spēju uzvilkt un novilkt apģērbu un apavus. Ēšana. Novērtē spēju ēst un dzert
9. Mijiedarbība un attiecības ar citiem cilvēkiem 9.1. d720. Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem (attiecību veidošana, uzvedības kontrole, sociālo normu ievērošana)		Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem. Novērtē attiecību veidošanu, uzvedības regulēšanu, sociālo normu ievērošanu

Piezīmes.

1. Veicot funkcionālo spēju novērtējumu un nosakot funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga, ļoti smaga), komisijas ārsts ņem vērā funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma izteiktību, aktivitātes veikšanas kvalitāti, tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu.

2. Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu, eksperts izdara gala slēdzienu par klienta funkcionēšanas ierobežojumu, kā arī izsaka viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi.

3. Veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu:

3.1. funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir viegli – nerada būtiskas problēmas funkcionēt. Invaliditāti nenosaka. Vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24 %;

3.2. funkcionēšanas ierobežojumi mēreni – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā). Nosakāma III invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 25–59 %;

3.3. funkcionēšanas ierobežojumi smagi – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, ierobežojums ir lielāks par mērenu, bet tas nav ļoti smags (ikdienas dzīves aktivitāšu lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā, epizodiski nepieciešama palīdzība vai uzraudzība). Nosakāma II invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 60–79 %;

3.4. funkcionēšanas ierobežojumi ļoti smagi – funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama (nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs). Nosakāma I invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 80–100 %.

6. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr. 805

(Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

Kritēriji darbspēju zaudējuma noteikšanai procentos personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā

Nr. p. k.	Veselības traucējumi	Darbspēju zaudējums (%)*
1.	Tuberkuloze (SSK–10: A15–A19; B90)
1.1.	Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem	0–24
1.2.	Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem	25–59
1.3.	Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja	60–79
	Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas): a) ciroze; b) plānsienu dobumi; c) atelektāzes; d) bronhektāzes; e) plaušu fibroze; f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā; g) elpošanas funkcijas traucējumi II–III pakāpē, plaušu sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās
	Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi: a) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze; b) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze
1.4.	Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi	80–100
2.	Sarkoidoze (SSK–10: D86)
2.1.	Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III–IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību. Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus	25–79
2.2.	Aktīva sarkoidoze: a) plaušu sarkoidoze III–IV stadijā; b) ārpusplaušu sarkoidoze; c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori	60–79
3.	Ļaundabīgie audzēji (SSK–10:C00–C96; D00–D09;D45)
3.1.	Krūts vēzis (C50)
3.1.1.	T_0–1 N₀M₀ stadija – viegli funkciju traucējumi – labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija	10–24
3.1.2.	T_2–2A N₀M₀ stadija – mēreni funkciju traucējumi – saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu	25–59
3.1.3.	T_2B–3A–B N₀M₀ stadija – izteikti funkciju traucējumi – plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze	60–79
3.1.4.	4. stadija – ļoti izteikti funkciju traucējumi – plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana	80–100
3.2.	Dzemdes audzējs (C54)
3.2.1.	audzējs izņemšanas stadijā T_1–2 N₀M₀	25–59
3.2.2.	saslimšana T_{2B –3} N₀M₀ stadijā	60–79
3.2.3.	ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana	80–100
3.3.	Olnīcu audzējs (C56)
3.3.1.	saslimšana T₁N₀M₀ stadijā	25–59
3.3.2.	saslimšana T₂ stadijā un lielākā	60–79
3.4.	Balsenes audzējs (C32)
3.4.1.	saslimšana agrīnā T₁N₀M₀ stadijā	25–59
3.4.2.	saslimšana T_2–3 N₀M₀ stadijā (ar balss zudumu)	60–79
3.4.3.	pastāvīga traheostoma	50–79
3.5.	Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)
3.5.1.	saslimšana T_2–3 N_xM_x stadijā, operēts vai neoperēts	60–79
3.5.2.	ielaists gadījums, specifiska kopšana	80–100
3.6.	Mēles audzējs (C01)
3.6.1.	saslimšana agrīnā T₁N₀M₀ stadijā	25–59
3.6.2.	saslimšana T₂ stadijā un lielākā	60–79
3.6.3.	izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana	80–100
3.7.	Kuņģa un barības vada audzējs (C15–16)
3.7.1.	pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā	60–79
3.7.2.	izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana	80–100
3.7.3.	gastrektomija	50–79
3.8.	Zarnu trakta audzējs (C17–21)
3.8.1.	resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā	25–59
3.8.2.	resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu	70–95
3.8.3.	fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ	70–95
3.9.	Nieru audzējs (C64)
3.9.1.	nieres izņemšana agrīnā stadijā (T₁N₀M₀) ar saglabātu otras nieres funkciju	25–59
3.9.2.	citās stadijās	60–79
3.9.3.	nepieciešama hemodialīze	100
3.10.	Prostatas audzējs (C61)
3.10.1.	operācija agrīnā stadijā	25–59
3.10.2.	operācija citās stadijās	60–79
3.10.3.	neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju	60–79
3.11.	Urīnpūšļa audzējs (C67)
3.11.1.	operācija agrīnā stadijā	25–59
3.11.2.	operācija citās stadijās	60–79
3.11.3.	cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā	65–95
3.12.	Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43–44)
3.12.1.	saslimšana T₁N₀M₀ stadijā	25–59
3.12.2.	augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija	55–75
3.12.3.	saslimšana T₂ stadijā un lielākā	60–79
3.12.4.	izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība	80–100
4.	Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK–10: C81–C96; D46)
4.1.	Limfomas
4.1.1.	Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma I, II stadija: a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā; b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā	60–79
4.1.2.	Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija: a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā; b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā	80–95
4.1.3.	Hodžkina, ne Hodžkina limfomas: a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija; b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma); c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības); d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas	80–95 Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa
4.1.4.	Hodžkina, ne Hodžkina limfomas piecu gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas
4.1.4.1.	divi gadi	60–79
4.1.4.2.	trīs gadi	30–55
4.2.	Akūtas leikozes
4.2.1.	akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā	60–90
4.2.2.	akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē	80–95
4.2.3.	remisijas fāzē
4.2.3.1.	trīs gadi	60–79
4.2.3.2.	divi gadi	25–59
4.2.3.3.	slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijas	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes
4.3.	Hroniska mieloleikoze
4.3.1.	hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā	60–79
4.3.2.	blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā	80–95
4.3.3.	diagnosticējot agresīvas pārveides variantus	80–95
4.3.4.	slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijas	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes
4.4.	Hroniska limfoleikoze
4.4.1.	hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika	0–24
4.4.2.	hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods	25–59
4.4.3.	B un C stadijas ārstēšanas laikā	60–79
4.4.4.	hroniskas limfoleikozes komplikācijas	60–79
4.4.5.	agresīvas pārveides varianti	80–95
4.4.6.	īstā sarkano šūnu aplāzija	80–95
4.4.7.	staru terapijas, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes
4.5.	Mieloma
4.5.1.	asimptomātiska, snaudoša mieloma, stabila gaita	25–59
4.5.2.	izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar: a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu; b) neiroloģisko sindromu; c) nefroloģisko sindromu; d) anēmisko sindromu; e) hemorāģisko sindromu; f) ekstraossāliem audzēja depozītiem – dissemināciju	60–79
4.5.3.	ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir šā pielikuma 4.5.2. apakšpunktā minētie sindromi, nepieciešama kopšana	80–95
4.5.4.	slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise: a) izteikta mielosupresija; b) ātra audzēja augšana; c) plazmas šūnu metastāzes; d) agrīna mielomas leikemizācija; e) kaulu smadzeņu izsīkums; f) amiloidozes attīstība	80–95
4.5.5.	ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes
4.6.	Mielodisplastiskais sindroms
4.6.1.	refraktērā anēmijas forma	25–59
4.6.2.	hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša	25–59
4.6.3.	refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi	60–79
4.6.4.	refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem	60–79
4.6.5.	refraktērā anēmija, kas norit ar neitropēniju, trombocitopēniju	60–79
4.6.6.	refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru	90–100
4.6.7.	refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem	90–100
4.6.8.	hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē	90–100
4.7.	Anēmijas
4.7.1.	aplastiskā anēmija
4.7.1.1.	mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos	60–79
4.7.1.2.	izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas	80–100
4.7.1.3.	negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos	90–100
4.7.1.4.	pārveide agresīvajās formās	90–100
4.7.2.	hemolītiskās anēmijas
4.7.2.1.	hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi	25–59
4.7.2.2.	hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem	60–79
4.7.2.3.	hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams	80–100
4.7.2.4.	pārveide agresīvajos variantos	80–100
4.8.	Mieloproliferatīvās slimības
4.8.1.	īstā policitēmija
4.8.1.1.	asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama	0–20
4.8.1.2.	mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti	25–59
4.8.1.3.	izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas	60–79
4.8.1.4.	izsīkuma stadija	60–90
4.8.1.5.	pārveide agresīvajos tipos	80–100
4.8.1.6.	pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija	80–100
4.9.	Hemofīlijas
4.9.1.	pēc norises smaguma pakāpes
4.9.1.1.	viegla pakāpe	10–24
4.9.1.2.	vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi	25–59
4.9.2.	smaga pakāpe
4.9.2.1.	izteikti orgānu funkcijas traucējumi	60–80
4.9.2.2.	ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi	85–100
4.10.	Trombocitopēnijas
4.10.1.	pēc norises smaguma pakāpes
4.10.1.1.	viegla norise (trombocītu skaits 150–100 x 10⁹/l)	10–20
4.10.1.2.	vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100–50 x 10⁹/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem	25–59
4.10.1.3.	smaga norise (trombocītu skaits 50 x 10⁹/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem	60–85
4.10.1.4.	pārveide agresīvajos tipos	85–100
5.	Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK–10: E00–E90)
5.1.	Cukura diabēts, 1. vai 2. tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fona Piezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt šā pielikuma VIII nodaļā (acu slimības)	10–24
5.1.
5.2.	1. tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm	25–59
5.3.	1., 2. tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem: a) diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ); b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta	25–59
5.4.	1., 2. tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem funkciju traucējumiem: a) diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija; b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta; d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju; e) diabētiskās čūlas; f) Šarko pēda	60–79
5.5.	1., 2. tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām komplikācijām: a) nieru mazspēja, IV–V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT); b) diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija; d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem	80–90
5.6.	Metabolā sindroma izpausmes: a) adipozitāte; b) arteriāla hipertensija; c) dislipidēmija; d) cukura diabēts	Nosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes
5.7.	Tireotoksikoze
5.7.1.	tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem	10–20
5.7.2.	tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem	30–50
5.7.3.	tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem	60–75
5.7.4.	subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem	10–20
5.7.5.	nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem	30–50
5.7.6.	nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem	60–85
5.8.	Kušinga sindroms
5.8.1.	veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts	(skatīt atbilstošajās nodaļās)
5.9.	Akromegālija
5.9.1.	akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem	30–50
5.9.2.	akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem	60–75
6.	Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK–10: F00–F99)
6.1.	Alcheimera demence (F00)	80–100
6.2.	Vaskulāra demence (F01)
6.2.1.	bez psihozes	60–79
6.2.2.	ar psihozi	80–100
6.3.	Pika demence (F02.0)	80–100
6.4.	Kreicfelda–Jakoba demence (F02.1)	80–100
6.5.	Demence citu slimību dēļ (F02.8)
6.5.1.	bez psihozes	60–79
6.5.2.	ar psihozi vai lēkmēm	80–100
6.6.	Organiska halucinoze (F06.0)
6.6.1.	viegli traucējumi	10–24
6.6.2.	vidēji smagi traucējumi – bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi	25–59
6.6.3.	smagi traucējumi – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–100
6.7.	Organiski katatoniski traucējumi (F06.1)
6.7.1.	viegli traucējumi	10–24
6.7.2.	vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem	25–59
6.7.3.	smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–100
6.8.	Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2)
6.8.1.	viegla pakāpe	10–24
6.8.2.	vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi)	25–59
6.8.3.	smaga pakāpe – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–100
6.9.	Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3)
6.9.1.	viegli traucējumi – vieglas epizodes, padodas ārstēšanai	10–20
6.9.2.	vidēji smagi traucējumi – ar trauksmi un personības traucējumiem	25–59
6.9.3.	smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–80
6.10.	Organiska trauksme (F06.4)
6.10.1.	viegli traucējumi	10–20
6.10.2.	vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem)	25–59
6.10.3.	smagi traucējumi – ar depresiju, paniku, personības traucējumiem	60–80
6.11.	Organiski personības traucējumi (F07.0)
6.11.1.	viegli traucējumi – viegli astēniski un kognitīvi traucējumi	10–20
6.11.2.	vidēji smagi traucējumi – ar dekompensācijām 2–3 reizes gadā	25–59
6.11.3.	smagi traucējumi ar progresējošu gaitu	60–80
6.12.	Postkontūzijas sindroms (F07.2)
6.12.1.	viegli traucējumi – īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai	10–20
6.12.2.	vidēji smagi traucējumi – ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi	25–59
6.12.3.	smagi traucējumi – izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hroniski traucējumi	60–80
6.13.	Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)
6.13.1.	psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5)	60–79
6.13.2.	amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6)	60–79
6.14.	Šizofrēnija
6.14.1.	paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0)
6.14.1.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.1.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti	25–59
6.14.1.3.	smaga gaita – paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un/vai izteikti personības traucējumi	60–79
6.14.2.	paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises
6.14.2.1.	viegla gaita – ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.2.2.	vidēji smaga gaita – remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59
6.14.2.3.	smaga gaita – rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–79
6.14.2.4.	ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem	80–100
6.14.3.	hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)
6.14.3.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.3.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59
6.14.3.3.	smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti	60–79
6.14.3.4.	ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi	80–100
6.14.4.	katatonā šizofrēnija (F20.2)
6.14.4.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.4.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti	25–59
6.14.4.3.	smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti	60–79
6.14.4.4.	ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi	80–100
6.14.5.	nediferencētā šizofrēnija (F20.3)
6.14.5.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.5.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59
6.14.5.3.	smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti	60–79
6.14.6.	postšizofrēniska depresija (F20.4)	sk. F20.3
6.14.7.	reziduāla šizofrēnija (F20.5)
6.14.7.1.	viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.7.2.	vidēji smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti	25–59
6.14.7.3.	smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju	60–79
6.14.8.	vienkāršā šizofrēnija (F20.6)
6.14.8.1.	viegla gaita – personības traucējumi viegli	10–24
6.14.8.2.	vidēji smaga gaita – ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem	25–59
6.14.8.3.	smaga gaita – ar izteiktiem personības traucējumiem	60–79
6.14.8.4.	ļoti smaga gaita – ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem	80–100
6.14.9.	citu veidu šizofrēnija (F20.8)	sk. F20.9
6.14.10.	neprecizēta šizofrēnija (F20.9)
6.14.10.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.10.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59
6.14.10.3.	smaga gaita – paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti	60–79
6.14.11.	šizotipiski traucējumi – neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21)
6.14.11.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.11.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59
6.14.11.3.	smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti	60–79
6.15.	Persistējoši murgi (F22)
6.15.1.	viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas	10–24
6.15.2.	vidēji smaga gaita – pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas	25–59
6.15.3.	smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi	60–79
6.16.	Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta	25–59
6.17.	Inducēti murgi (F24)
6.17.1.	viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas	10–24
6.17.2.	vidēji smaga gaita – pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas	25–59
6.17.3.	smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi	60–79
6.18.	Šizoafektīvi traucējumi (F25)
6.18.1.	viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi	10–24
6.18.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi	25–59
6.18.3.	smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi	60–79
6.19.	Bipolāri afektīvi traucējumi (F31)
6.19.1.	viegla gaita – retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai	10–24
6.19.2.	vidēji smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas	25–59
6.19.3.	smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu	60–79
6.20.	Depresīva epizode (F32)
6.20.1.	viegla gaita – labi padodas ārstēšanai	10–24
6.20.2.	vidēji smaga gaita – vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas	25–59
6.20.3.	smaga gaita – smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas	60–79
6.21.	Rekurenti depresīvi traucējumi (F33)
6.21.1.	viegla gaita – labi padodas ārstēšanai	10–24
6.21.2.	vidēji smaga gaita – vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta	25–59
6.21.3.	smaga gaita – smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas	60–79
6.22.	Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34)
6.22.1.	traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai	25–59
6.23.	Posttraumatisks stresa sindroms (F43)
6.23.1.	viegla gaita – klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai	10–24
6.23.2.	vidēji smaga gaita – klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi	25–59
6.24.	Somatoformi traucējumi (F45)
6.24.1.	viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai	10–24
6.24.2.	vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai	25–59
6.25.	Neirotiski traucējumi (F48)
6.25.1.	viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai	10–24
6.25.2.	vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai	25–59
7.	Nervu sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: A80–A89; G00–G99; S00–S39)
7.1.	Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes)
7.1.1.	viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā	0–24
7.1.2.	mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3–6 reizes gadā	25–59
7.1.3.	izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7–12 reizes gadā	60–79
7.1.4.	ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana	80–100
7.2.	Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi)
7.2.1.	viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi	0–24
7.2.2.	mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi	25–59
7.2.3.	izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi	60–79
7.2.4.	ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana	80–100
8.	Acu un to palīgorgānu slimības (traumas) (SSK–10:A18; B31; B58; C69; H05–H54; Q12;Q15; S05; T26)
8.1.	Redzes asuma samazinājums
8.1.1.	slimības dēļ Piezīme. Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju	Sk. 1. tabulu
8.1.2.	traumas dēļ	Sk. 2. tabulu
8.2.	Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumas Piezīme. Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai
8.2.1.	afakija (bez papildu redzes traucējumiem)
8.2.1.1.	vienā acī	10
8.2.1.2.	abās acīs	15
8.2.1.3.	vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst	25
8.2.1.4.	ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs	5
8.2.2.	plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums
8.2.2.1.	vienā acī
8.2.2.1.1.	acs pilnīgi aizvērta	20
8.2.2.1.2.	citādi	10
8.2.2.2.	abās acīs
8.2.2.2.1.	acs pilnīgi aizvērta	40
8.2.2.2.2.	citādi	20
8.2.3.	oftalmoplēģija
8.2.3.1.	totāla	30
8.2.3.2.	citādi	10
8.2.4.	rētaina asaru kanālu vai asaru–deguna kanālu necaurlaidība	10
8.2.5.	homonīmā hemianopsija
8.2.5.1.	pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija
8.2.5.1.1.	homonīmā hemianopsija	40
8.2.5.1.2.	bitemporālā hemianopsija	25
8.2.5.1.3.	binazālā hemianopsija	10
8.2.5.1.4.	homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā	20
8.2.5.1.5.	homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā	30
8.2.5.1.6.	hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst	60
8.2.5.2.	nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5–10 % atkarībā no defekta lieluma
8.2.6.	sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs)
8.2.6.1.	sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t. i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās
8.2.6.1.1.	100 grādu robežās	5
8.2.6.1.2.	60 grādu robežās	10
8.2.6.1.3.	20 grādu robežās	15
8.2.6.1.4.	10 grādu robežās	25
8.2.6.2.	sašaurināts redzeslauks katrai acij
8.2.6.2.1.	100 grādu robežās	15
8.2.6.2.2.	60 grādu robežās	30
8.2.6.2.3.	20 grādu robežās	70
8.2.6.2.4.	10 grādu robežās	90
8.2.6.3.	vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
8.2.6.3.1.	100 grādu robežās	40
8.2.6.3.2.	60 grādu robežās	60
8.2.6.3.3.	20 grādu robežās	90
8.2.6.3.4.	10 grādu robežās	95
8.2.7.	lielas skotomas, t. i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
8.2.7.1.	vismaz 1/3 redzeslauka neaptver	20
8.2.7.2.	vismaz 2/3 redzeslauka neaptver	50
8.2.8.	hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja
8.2.8.1.	asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras reizes gadā un vairāk	40
8.2.9.	tīklenes atslāņošanās
8.2.9.1.	pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām
8.2.9.1.1.	pirmo gadu pēc operācijas	60
8.2.9.1.2.	otro gadu pēc operācijas	30
8.2.9.1.3.	trešo gadu pēc operācijas un vēlāk	15
8.2.9.2.	ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām
8.2.9.2.1.	pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas	60
8.2.9.2.2.	divus gadus pēc 8.2.9.2.1. apakšpunktā norādītā termiņa	30
8.2.9.2.3.	trīs gadus pēc 8.2.9.2.2. apakšpunktā norādītā termiņa	15
8.2.9.3.	tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
8.2.9.3.1.	novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs šajā laikā	60
8.2.9.3.2.	pēc pieciem gadiem un vēlāk	40
8.2.10.	glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka, ņemot vērā glaukomas stadijas radītos redzes traucējumus: redzes asuma samazinājumu un izmaiņas redzes laukā
8.2.11.	šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem
8.2.12.	medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā
8.2.12.1.	piecu gadu ciklā
8.2.12.1.1.	ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols izņemts)	60
8.2.12.1.2.	citādi	līdz 80
8.2.12.2.	pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka pēc redzes funkcijām
8.2.13.	diabētiska retinopātija Piezīme. Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem
9.	Ausu un aizauss paugura slimības (traumas) (SSK–10:H60–H95; S08.1)
9.1.	Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa)	5–10
9.2.	Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām	10–20
9.3.	Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa)
9.3.1.	vienas auss	5
9.3.2.	abu ausu	10
9.4.	Vienpusēja vājdzirdība
9.4.1.	III–IV pakāpe	0–10
9.4.2.	V pakāpe vai kurlums	10–20
9.5.	Abpusēja vājdzirdība
9.5.1.	I–II pakāpe	0–10
9.5.2.	III pakāpe	10–20
9.5.3.	IV pakāpe	20–30
9.5.4.	V pakāpe vai kurlums	45
9.6.	Vestibulārās funkcijas traucējumi
9.6.1.	galvas reiboņi lēkmju veidā (1–2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes	10–20
9.6.2.	galvas reiboņi lēkmju veidā (3–5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes	30–50
9.6.3.	galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes	60–70
9.7.	Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes pasliktināšanos	0–5
10.	Asinsrites sistēmas slimības (traumas) (SSK–10:I00–I99; S26)
10.1.	Iedzimtas un iegūtas sirdskaites
10.1.1.	iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem	0–20
10.1.2.	iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem	30–50
10.1.3.	iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku III–IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas	60–90
10.2.	Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas, restriktīvās)
10.2.1.	ar hronisku II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem	30–59
10.2.2.	ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem	60–79
10.2.3.	ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem	80–100
10.3.	Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc: a) pamatslimības; b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm; c) ritma traucējumiem
10.4.	Hroniska sirds mazspēja
10.4.1.	hroniska sirds mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma
10.4.1.1.	II funkcionālā klase	10–20
10.4.1.2.	III funkcionālā klase	60–79
10.4.1.3.	IV funkcionālā klase	80–100
10.5.	Primāra arteriāla hipertensija
10.5.1.	arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi, norit ar
10.5.1.1.	mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos)	30–59
10.5.1.2.	mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas III–IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes)	60–95
11.	Elpošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: J00–J99; S20–S29; T27)
11.1.	Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto audu)	60–75
11.2.	Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un galiņa)	45
11.3.	Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums	20
11.4.	Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju sašaurinājums)
11.4.1.	ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja	5–10
11.4.2.	smaga vienpusēja, izteikta abpusēja	15
11.4.3.	pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu elpošanu	20
11.5.	Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ
11.5.1.	vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes laikā	10
11.5.2.	disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera stāvoklī	20–24
11.5.3.	pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums)	50
11.6.	Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi
11.6.1.	I pakāpe (FEV1 60–80 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60–80 % no NR)	10–24
11.6.2.	II pakāpe (FEV1 40–60 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40–60 % no NR)	25–59
11.6.3.	III pakāpe (FEV1	60–100
11.7.	Pulmonektomija (plaušas izņemšana)	50
11.8.	Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā
11.8.1.	II pakāpe	60–75
11.8.2.	III pakāpe	75–100
11.9.	Krūškurvja deformācija
11.9.1.	mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0–I pakāpes elpošanas mazspēja	0–20
11.9.2.	izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes elpošanas mazspēja	30–40
11.9.3.	izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds	60–79
11.9.4.	izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu sirds	80–90
11.10.	Bronhiālā astma
11.10.1.	viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā astma	10–24
11.10.2.	persistējoša smagas norises bronhiālā astma ar biežiem ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm, I–II pakāpes elpošanas mazspēja	25–59
11.10.3.	persistējoša smagas pakāpes bronhiālā astma ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm, astmatisku stāvokli, II–III pakāpes elpošanas mazspēja ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi	60–79
11.11.	HOPS
11.11.1.	vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe	25–59
11.11.2.	HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II–III pakāpe, labā kambara disfunkcija	60–95
11.12.	Intersticiālās plaušu slimības	Vērtējamas: pēc pamatslimības; pēc hroniskas elpošanas mazspējas pakāpes
12.	Gremošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: K00–K93; S30–S39; T28)
12.1.	Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa izmežģījuma gadījumā
12.1.1.	mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi	20
12.1.2.	izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi	50
12.2.	Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju traucējumiem	10
12.3.	Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem košļāšanas funkcijas traucējumiem	40
12.4.	Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu, sekundāri valodas traucējumi	80–90
12.5.	Mutes sašaurinājums (lūpas defekts)
12.5.1.	bez siekalu dziedzera fistulas	10–24
12.5.2.	siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu siekalošanos	25–40
12.6.	Mēles zudums
12.6.1.	distālās trešdaļas līmenī	15
12.6.2.	vidējās trešdaļas līmenī	40
12.6.3.	pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi)	80–90
12.7.	Rīkles vai barības vada sašaurinājums (stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma
12.7.1.	bez būtiskiem funkciju traucējumiem	10
12.7.2.	apgrūtināta cietās barības rīšana	20
12.7.3.	apgrūtināta šķidrās barības rīšana	40–50
12.7.4.	barības vada necaurlaidība (gastrostoma)	70–90
12.8.	Barības vada slimības
12.8.1.	divertikuloze, barības vada stenoze, kas norit ar disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju–sārmu bufersistēmas traucējumiem	40–70
12.8.2.	pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka disfagija, kosmētiskais defekts	25–59
12.9.	Kuņģa–zarnu trakta funkciju traucējumi
12.9.1.	saauguma slimība bez funkciju traucējumiem (apstiprināta rentgenoloģiski)	10–20
12.9.2.	saauguma slimība ar zarnu trakta funkciju traucējumiem	25–59
12.9.3.	tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai)	70–90
12.10.	Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc traumas) līdz slēgšanai
12.10.1.	trūces vārtu lielums līdz 10 cm	10
12.10.2.	trūces vārtu lielums līdz 20 cm	20
12.10.3.	trūces vārti, lielāki par 20 cm	30–59
12.11.	Aknu bojājums (hepatīti, cirozes, traumas)
12.11.1.	kompensēts	10–24
12.11.2.	subkompensēts	25–59
12.11.3.	dekompensēts
12.11.3.1.	ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem	60–79
12.11.3.2.	ar ļoti izteiktiem aknu funkciju traucējumiem	80–90
12.12.	Žultspūšļa izņemšana traumas dēļ	10
12.13.	Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta kuņģa slimība)
12.13.1.	vieglas pakāpes	10–24
12.13.2.	vidēji smagas pakāpes	25–59
12.13.3.	smagas pakāpes
12.13.3.1.	ar izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem	60–79
12.13.3.2.	ar ļoti izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem	80–90
12.13.4.	gastrektomija	55–90
12.14.	Liesas izņemšana (traumas dēļ)	10
12.15.	Aizkuņģa dziedzera bojājums, hronisks recidivējošs pankreatīts
12.15.1.	ekzokrīnās funkcijas traucējumi
12.15.1.1.	vieglas pakāpes malabsorbcijas sindroms	10–24
12.15.1.2.	vidēji izteikts malabsorbcijas sindroms	25–59
12.15.1.3.	izteikts malabsorbcijas sindroms	60–85
12.16.	Pankreatogēns cukura diabēts	sk. šā pielikuma 5.1.–5.5. apakšpunktu
12.17.	Tievo zarnu rezekcija
12.17.1.	pēc apjoma
12.17.1.1.	viegla pakāpe (rezekcija līdz 100 cm)	10–24
12.17.1.2.	vidēji smaga pakāpe (rezekcija 100–200 cm)	25–59
12.17.1.3.	smaga pakāpe (rezekcija vairāk par 200 cm), malabsorbcija	60–90
12.17.2.	pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības pakāpes
12.17.2.1.	viegla pakāpe	10–24
12.17.2.2.	vidēji smaga pakāpe	25–59
12.17.2.3.	smaga pakāpe (nepārtraukta substitūcijas terapija)	60–90
12.18.	Resno zarnu bojājums un rezekcija
12.18.1.	vieglas pakāpes funkciju traucējumi (bojājuma nošūšana)	10–20
12.18.2.	vidējas pakāpes funkciju traucējumi (hemikolektomija)	25–59
12.18.3.	smagas pakāpes funkciju traucējumi (totāla kolektomija)	60–90
12.19.	Cekostoma (resnās zarnas atvere), sigmostoma	70–90
12.20.	Pastāvīga normāli funkcionējoša stoma	55
12.21.	Iekaisīgas zarnu slimības
12.21.1.	nespecifisks čūlains kolīts
12.21.1.1.	viegla pakāpe	10–24
12.21.1.2.	vidēja pakāpe	25–59
12.21.1.3.	smaga gaita	60–90
12.21.1.4.	komplikācijas (ārpuszarnas simptomātika)	60–90
12.21.2.	Krona slimība
12.21.2.1.	viegla gaita	10–24
12.21.2.2.	vidēja gaita	25–59
12.21.2.3.	smaga gaita	60–90
13.	Uroģenitālās sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: N00–N99; S30–S39; T28)
13.1.	Nieres izņemšana (ja otrās nieres funkcija netraucēta)	20
13.2.	Nieres izņemšana un
13.2.1.	otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar samazinātu nieres funkciju (hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums)	25–59
13.2.2.	otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar pazeminātu nieres funkciju (hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums)	60–79
13.2.3.	nepieciešama nieres funkciju aizstājterapija (dialīze vai nieres transplantācija)	100
13.3.	Urīna izvadsistēmas orgānu funkciju traucējumi
13.3.1.	neliels urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums (bez būtiskiem urinācijas traucējumiem)	10
13.3.2.	urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums un/vai urīnpūšļa tilpuma samazināšanās (ar biežiem urinācijas traucējumiem)	20
13.3.3.	urīnvada vai urīnizvadkanāla necaurlaidība (regulāra katetrizācija) vai uroģenitālā fistula (urīna nesaturēšana), pastāvīgais katetrs. Piezīme. Urīna nesaturēšanai jābūt objektīvi pierādītai	65
13.4.	Hronisks intersticiāls abakteriāls nefrīts
13.4.1.	hronisks intersticiāls nefrīts ar retiem paasinājumiem	0–24
13.4.2.	hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju (pēc GFĀ), ar vidēji biežiem paasinājumiem	25–59
13.4.3.	hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju, glomerulu filtrācijas ātrums	60–79
13.4.4.	hronisks intersticiāls nefrīts, nepieciešama nieru aizstājterapija	100
13.5.	Hroniskas glomerulopātijas
13.5.1.	hronisks nefrīts vai nefrotisks sindroms ar retiem uzliesmojumiem	0–20
13.5.2.	hroniska glomerulopātija ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju bez nefrotiska sindroma vai nefrotiska sindroma aktivitāte ar sekundāru arteriālu hipertensiju vai bez tās	25–59
13.5.3.	medikamentozi rezistents persistējoši nefrotisks sindroms vai bieži recidivējošs nefrotisks sindroms (vai smaga arteriāla hipertensija)	40–59
13.5.4.	hronisks III–IV pakāpes glomerulonefrīts vai hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja un nefrotisks sindroms aktivitātē	60–79
13.5.5.	hronisks glomerulonefrīts un nieru aizstājterapija	100
13.6.	Nieru policistiskās slimības (ADNP vai medulāra "sūkļa" niere)
13.6.1.	nieru policistiska slimība ar saglabātu nieru funkciju, bet biežām urīnceļu infekcijām un/vai nierakmeņiem, un/vai cistu infekcijām (hemorāģiskām un/vai ekstrarenālām manifestācijām)	25–59
13.6.2.	nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju	25–59
13.6.3.	nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju un 13.6.1. apakšpunktā minētajām komplikācijām	60–79
13.6.4.	nieru policistiska slimība ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju un/vai smagu sekundāru arteriālu hipertensiju	60–79
13.6.5.	nieru policistiska slimība un nieru aizstājterapija	100
13.7.	Hroniska obstruktīva uropātija
13.7.1.	hroniska obstruktīva uropātija, asimptomātiska	10–24
13.7.2.	hroniska obstruktīva uropātija ar biežiem urīnceļu infekciju uzliesmojumiem un/vai retām nierakmeņu lēkmēm, un/vai nekoriģētu arteriālu hipertensiju, un/vai nelikvidējamu iemeslu	25–59
13.7.3.	hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar retiem uzliesmojumiem	25–59
13.7.4.	hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar biežiem uzliesmojumiem un 13.6.1. apakšpunktā minētajām komplikācijām	60–79
13.7.5.	hroniska obstruktīva uropātija un hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja	60–79
13.7.6.	hroniska obstruktīva uropātija un nieru aizstājterapija	100
13.8.	Dzimumorgānu sistēmas bojājums
13.8.1.	uroģenitālā vagīnas fistula (taisnās zarnas vagīnas fistula)	65
13.8.2.	dzimumlocekļa daļēja amputācija ar saglabātu sfinkteru	30
13.8.3.	dzimumlocekļa amputācija pie pamatnes	65
14.	Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (traumas) (SSK–10: M00–M99; S22–S24; S32–S34)
14.1.	Mugurkauls
14.1.1.	viegli izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi	0–20
14.1.2.	mēreni izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi	25–55
14.1.3.	izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi	60–75
14.1.4.	ļoti izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi, kas prasa pastāvīgu palīdzību vai kopšanu	80–100
14.2.	Podagra (M10)
14.2.1.	skarto locītavu vieglas pakāpes funkcijas ierobežojumi	10–20
14.2.2.	skarto locītavu mēreni izteikti funkcijas ierobežojumi, intersticiāls nefrīts, nierakmeņu slimība, hronisks pielonefrīts ar retiem paasinājumiem, nieru mazspēja I–II stadijā (pēc GFĀ)	30–50
14.2.3.	smagas pakāpes locītavu funkcijas traucējumi, nieru mazspēja
14.2.3.1.	III stadija	60–75
14.2.3.2.	IV stadija	80–95
14.3.	Hronisks osteomielīts ar drenējamu dobumu (M86.4)	35–65
15.	Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (SSK–10: S00–S99; T00–T98)
	Augšējā ekstremitāte	Roka
	Augšējā ekstremitāte	vadošā	nevadošā
15.1.	Lāpstiņa un atslēgas kauls
15.1.1.	pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma
15.1.1.1.	neliela deformācija, muskuļu hipotrofija, pazemināts ekstremitātes spēks	10	5
15.1.1.2.	izteikta deformācija, muskuļu hipotrofija, mēreni ierobežots kustīgums pleca locītavā	20	15
15.1.1.3.	nesaaudzis vecs lūzums, neīsta locītava	30	25
Pleca locītava
15.2.	Ankiloze	40	30
15.3.	Patoloģisks kustīgums pleca locītavā pēc pleca kaula vai lāpstiņas rezekcijas	40	30
15.4.	Pleca locītavas kontraktūra
15.4.1.	viegla pakāpe (fleksija 150–120 grādu, ekstensija 60–40 grādu, abdukcija 170–120 grādu)	10	5
15.4.2.	vidēja pakāpe (fleksija 115–75 grādi, ekstensija 35–30 grādu, abdukcija 115–75 grādi)	15	10
15.4.3.	smaga pakāpe (fleksija, mazāka par 75 grādiem, ekstensija, mazāka par 30 grādiem, abdukcija, mazāka par 75 grādiem)	30	25
15.5.	Pleca locītavas ieraduma mežģījums	15	10
Augšdelms
15.6.	Augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas) zudums	75	55
15.7.	Augšējās ekstremitātes zudums pēc eksartikulācijas vai amputācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas līmenī	75	55
15.8.	Pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī	70	50
15.9.	Augšdelma kaula neīsta locītava	50	35
Elkoņa locītava
15.10.	Patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa locītavu veidojošo kaulu rezekcijas	55	40
15.11.	Elkoņa locītavas ankiloze
15.11.1.	funkcionāli izdevīgā stāvoklī (60–90 grādu)	40	25
15.11.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (leņķis, mazāks par 60 grādiem vai lielāks par 90 grādiem)	40	30
15.12.	Elkoņa locītavas kontraktūra
15.12.1.	viegla kontraktūra (fleksija 130–120 grādu, ekstensija 5–20 grādi)	10	5
15.12.2.	mērena kontraktūra (fleksija 120–90 grādu, ekstensija 20–45 grādi)	20	15
15.12.3.	izteikta kontraktūra (0–45 grādi)	40	25
	Apakšdelms
15.13.	Apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī	70	40
15.14.	Apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī	70	50
15.15.	Neīsta locītava
15.15.1.	viena kaula	15	10
15.15.2.	abu kaulu	30	25
15.16.	Apakšdelma funkciju traucējumi
15.16.1.	viegli pronācijas un supinācijas traucējumi plaukstas locītavā, muskuļu hipotrofija	10	5
15.16.2.	vidēji izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi, mēreni izteikta deformācija, mēreni izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās	15	10
15.16.3.	izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi vai izteikta deformācija, vai izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās	30	25
Plaukstas locītava
15.17.	Plaukstas locītavas ankiloze
15.17.1.	funkcionāli izdevīgā stāvoklī (fleksija līdz 60 grādiem, ekstensija līdz 30 grādiem)	20	15
15.17.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija 60–80 grādu, ekstensija 30–70 grādu)	40	30
15.18.	Plaukstas locītavas kontraktūra
15.18.1.	viegli izteikta (fleksija 0–60 grādu, ekstensija 0–50 grādu)	10	0
15.18.2.	vidēji izteikta (fleksija 0–30 grādu, ekstensija 0–30 grādu)	15	10
15.18.3.	izteikta kontraktūra (fleksija 0–10 grādu; ekstensija 0–10 grādu)	24	15
Plauksta
15.19.	Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī
15.19.1.	vienas rokas	70	50
15.19.2.	abu roku	100
15.20.	Karpālo vai metakarpālo kaulu neīsta locītava	15	10
15.21.	Plaukstas funkciju traucējumi – deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi
15.21.1.	viegli izteikti	10	0
15.21.2.	mēreni izteikti	15	10
15.21.3.	izteikti	25–30	15
Plaukstas pirksti
Pirmais pirksts (īkšķis)
15.22.	Naga falangas mīksto audu izteikts defekts, deformācija	5	0
15.23.	Amputācijas stumbrs
15.23.1.	naga falangas līmenī	5	0
15.23.2.	starpfalangu locītavas līmenī	10	5
15.24.	Pirksta zudums	20	10
15.25.	Abu īkšķu zudums	50
15.26.	Pirksta un metakarpālā kaula vai tā daļas zudums	25	20
15.27.	Ankiloze starpfalangu locītavā
15.27.1.	funkcionāli izdevīgā stāvoklī	5	0
15.27.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī	15	10
15.28.	Ankiloze divās locītavās
15.28.1.	funkcionāli izdevīgā stāvoklī (pirksts pussaliektā stāvoklī)	10	5
15.28.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (pirksts iztaisnotā vai saliektā stāvoklī)	20	15
15.29.	Pirksta kontraktūra
15.29.1.	viegli izteikta	5	0
15.29.2.	mēreni izteikta – pirksts funkcionāli izdevīgā (pussaliektā) stāvoklī	10	5
15.29.3.	izteikta – pirksts funkcionāli neizdevīgā (iztaisnotā vai saliektā) stāvoklī	20	15
Otrais pirksts (rādītājs)
15.30.	Izteikts naga falangas mīksto audu defekts, deformācija, amputācijas stumbrs naga falangas distālās daļas līmenī	5	0
15.31.	Amputācijas stumbrs
15.31.1.	naga falangas proksimālās daļas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī	5	0
15.31.2.	vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī	10	5
15.31.3.	pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)	15	10
15.32.	Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu	20	15
15.33.	Pirksta funkciju traucējumi
15.33.1.	viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)	5	0
15.33.2.	pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās starpfalangu vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)	10	5
15.33.3.	pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (divu vai triju locītavu ankiloze)	15	10
Trešais, ceturtais vai piektais pirksts
15.34.	Amputācijas stumbrs
15.34.1.	naga falangas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī	5	0
15.34.2.	vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī	5	0
15.34.3.	pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)	10	5
15.35.	Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu	15	10
15.36.	Pirksta funkciju traucējumi
15.36.1.	viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)	5	0
15.36.2.	pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)	10	5
15.36.3.	pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu locītavu ankiloze)	15	10
Vienas plaukstas vairāki pirksti
15.37.	Vienas plaukstas divu pirkstu zudums
15.37.1.	pirmā un otrā vai trešā (I+II), (I+III)	24	20
15.37.2.	pirmā un ceturtā vai piektā (I+IV), (I+V)	20	15
15.37.3.	otrā un trešā vai ceturtā, vai piektā (II+III), (II+IV), (II+V)	15	10
15.37.4.	trešā un ceturtā vai piektā (III+IV), (III+V)	15	10
15.37.5.	ceturtā un piektā (IV+V)	10	5
15.38.	Vienas plaukstas triju pirkstu zudums
15.38.1.	pirmā un otrā, un trešā vai ceturtā, vai piektā (I+II+III), (I+II+IV), (I+II+V)	50	40
15.38.2.	pirmā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+III+IV), (I+III+V)	40	30
15.38.3.	pirmā un ceturtā, un piektā (I+IV+V)	30	25
15.38.4.	otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (II+III+IV), (II+III+V)	20	15
15.38.5.	otrā un ceturtā, un piektā (II+IV+V)	20	15
15.38.6.	trešā un ceturtā, un piektā (III+IV+V)	15	10
15.39.	Vienas plaukstas četru pirkstu zudums
15.39.1.	pirmā, otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+II+III+IV), (I+II+III+V)	55	45
15.39.2.	pirmā, otrā, ceturtā un piektā (I+II+IV+V)	55	45
15.39.3.	pirmā, trešā, ceturtā un piektā (I+III+IV+V)	50	40
15.39.4.	otrā, trešā, ceturtā un piektā (II+III+IV+V)	40	30
15.40.	Visu pirkstu zudums
15.40.1.	vienas plaukstas	70	50
15.40.2.	abu plaukstu	90
15.41.	Plaukstas visu pirkstu kontraktūra
15.41.1.	viegli izteikta	15	10
15.41.2.	kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī	20	15
15.41.3.	kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)	50	40
15.42.	Plaukstas četru pirkstu (II–III–IV–V) kontraktūra
15.42.1.	viegli izteikta	10	5
15.42.2.	kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī	15	10
15.42.3.	kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)	40	30
	Piezīme. Pirkstu trūkums: 1. pirksta zudums – abu falangu amputācija, pārējos pirkstos – ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenī
Iegurnis
15.43.	Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma
15.43.1.	viegli statikas traucējumi	10–24
15.43.2.	mēreni statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu vienā gūžas locītavā	25–40
15.43.3.	izteikti statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu abās gūžas locītavās	60–80
Apakšējā ekstremitāte
Gūžas locītava
15.44.	Gūžas locītavas ankiloze
15.44.1.	funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī	30
15.44.2.	funkcionāli neizdevīgā – saliektā (0–120 grādu) stāvoklī	45
15.45.	Gūžas locītavas kontraktūra
15.45.1.	viegli izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums līdz 5 cm, fleksija 0–100 grādu, ekstensija 0–10 grādu)	10
15.45.2.	mēreni izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums 5–7 cm, fleksija 0–70 grādu, ekstensija 0–5 grādi)	20
15.45.3.	izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums vairāk par 7 cm, fleksija, mazāka par 60 grādiem, ekstensija 0 grādu)	55
15.46.	Nereponēts gūžas locītavas mežģījums	40–50
Augšstilbs
15.47.	Eksartikulācija gūžas locītavā	75
15.48.	Augšstilba amputācijas stumbrs
15.48.1.	augšējās trešdaļas līmenī
15.48.1.1.	vienai kājai	60
15.48.1.2.	abām kājām	90–100
15.48.2.	vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī
15.48.2.1.	vienai kājai	40
15.48.2.2.	abām kājām	70–80
15.49.	Augšstilba kaula neīsta locītava
15.49.1.	vienai kājai	50
15.49.2.	abām kājām	75–80
Ceļa locītava
15.50.	Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā
15.50.1.	vienai kājai	20
15.50.2.	abām kājām	35–50
15.51.	Ceļa locītavas ankiloze
15.51.1.	funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī
15.51.1.1.	vienai kājai	30
15.51.1.2.	abām kājām	50–60
15.51.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija, ne mazāka par 20 grādiem)
15.51.2.1.	vienai kājai	40
15.51.2.2.	abām kājām	70–80
15.52.	Ceļa locītavas kontraktūra
15.52.1.	viegli izteikta (fleksija 10–100 grādu; ekstensija 10–80 grādu)
15.52.1.1.	vienai kājai	10
15.52.1.2.	abām kājām	20
15.52.2.	vidēji izteikta (fleksija 90 grādu; ekstensija, mazāka par 80 grādiem)
15.52.2.1.	vienai kājai	20
15.52.2.2.	abām kājām	40
15.52.3.	izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par 30 grādiem; ekstensija 0 grādu)
15.52.3.1.	vienai kājai	35–40
15.52.3.2.	abām kājām	70–80
Apakšstilbs
15.53.	Apakšstilba eksartikulācija ceļa locītavā
15.53.1.	vienai kājai	50
15.53.2.	abām kājām	75
15.54.	Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī
15.54.1.	vienai kājai	45
15.54.2.	abām kājām	70
15.55.	Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī
15.55.1.	vienai kājai	40
15.55.2.	abām kājām	65
15.56.	Apakšstilba kaulu neīsta locītava
15.56.1.	abu kaulu	30
15.56.2.	lielā lielakaula	25
15.56.3.	mazā lielakaula	0
Pēdas locītava
15.57.	Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā (dorsālfleksija 0–30 grādu, plantārā fleksija 0–70 grādu)
15.57.1.	vienā	10–15
15.57.2.	abās	25–30
15.58.	Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu)
15.58.1.	vienā	10–15
15.58.2.	abās	25–30
15.59.	Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par 10 grādiem)
15.59.1.	vienā	30
15.59.2.	abās	60–70
15.60.	Pēdas locītavas kontraktūra
15.60.1.	viegli izteikta (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu)	5
15.60.2.	vidēji izteikta (dorsālfleksija 0–10 grādu, plantārā fleksija 0–20 grādu)	10
15.60.3.	izteikta kontraktūra (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, mazāka par 20 grādiem)	30
Pēda
15.61.	Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc Lisfranka, Šopara, Pirogova)
15.61.1.	vienas pēdas	50
15.61.2.	abu pēdu	70
15.62.	Pēdas amputācija metatarsālo kaulu līmenī (pēc Šarpa)
15.62.1.	vienas pēdas	20
15.62.2.	abu pēdu	40
15.63.	Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kaulu lūzuma vai mežģījuma
15.63.1.	viegli kustību un balsta traucējumi
15.63.1.1.	vienā	0
15.63.1.2.	abās	10
15.63.2.	pēdas deformācija ar viegliem balsta un kustību funkciju traucējumiem
15.63.2.1.	vienā	10
15.63.2.2.	abās	20
15.63.3.	pēdas deformācija ar mēreniem balsta un kustību funkciju traucējumiem
15.63.3.1.	vienā	25–30
15.63.3.2.	abās	40–50
	Pēdas pirksti
15.64.	Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālās locītavās
15.64.1.	vienā	10
15.64.2.	abās	20
15.65.	Pirmā pirksta un atbilstošā metatarsālā kaula vai tā daļas zudums	20
15.66.	Pirmā pirksta eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī	10
15.67.	Jebkura pēdas pirksta (izņemot pirmo) eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī	0
15.68.	Pirksta (izņemot pirmo) un metatarsālā kaula distālās trešdaļas zudums	10
15.69.	Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu falangu zudums
15.69.1.	viena–divu pirkstu	0
15.69.2.	trīs–četru pirkstu	5
15.70.	Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi, trofikas traucējumiem
15.70.1.	viegla pakāpe	0
15.70.2.	vidēja pakāpe	15
15.70.3.	izteikta pakāpe
15.70.3.1.	bez trofiskām čūlām	20
15.70.3.2.	ar trofiskām čūlām	30–40
15.71.	Pēctraumas osteomielīts ar strutojošu procesu, funkcionējošu fistulu (paasinājuma biežums, ilgums, ekstremitātes funkciju traucējumu pakāpe)	30–60
Mīkstie audi
15.72.	Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu virsmā
15.72.1.	sejas kosmētisks defekts	15–24
15.72.2.	sejas izkropļojums	25–50
15.72.3.	sejas izkropļojums ar atbaidošu izskatu	60–75
15.73.	Rētas uz ķermeņa un ekstremitātēm
15.73.1.	rētas laukuma lielums 1–2 %	5
15.73.2.	rētas laukuma lielums 3–4 %	10
15.73.3.	rētas laukuma lielums 5–10 %	15
15.73.4.	rētas laukums, lielāks par 10 % Piezīmes. 1. Ķermeņa virsmas 1 % pielīdzināms pacienta plaukstas lielumam. 2. Rētaudu radīto funkciju traucējumu pakāpes izvērtējums – sk. atbilstošo lokalizāciju	20
15.74.	Muskuļu un saišu bojājuma sekas ar funkciju traucējumiem
15.74.1.	viegla pakāpe	10
15.74.2.	vidēja pakāpe	20
15.74.3.	smaga pakāpe	40
16.	Dažādas etioloģijas ādas saslimšanas (dermatozes) (SSK–10: L00–L99)
	a) parastā ekzēma; b) endogēnā ekzēma; c) hroniska recidivējoša nātrene; d) Pemphigus; e) Psoriasis vulgaris; f) ihtiozes
16.1.	Neliela izplatība, recidīvi (paasinājumi) līdz divām reizēm gadā, īslaicīgi (dažas nedēļas)	10–20
16.2.	Paasinājumi biežāk nekā divas reizes gadā, ilgstoša gaita (ādas izmaiņas skar plaukstas, pēdas, seju)	25–59
16.3.	Paasinājumi bieži, gaita hroniska, progresējoša (ietekme uz iekšējiem orgāniem, kaulu locītavu sistēmu)	60–79
17.	Šajā pielikumā neminēts veselības traucējums, kurš ir pielīdzināms kādam no šajā pielikumā norādītajiem veselības traucējumiem atbilstoši tā saistībai ar kādu ķermeņa daļu vai funkciju**

^Piezīmes.

^{* Ja personai ir vairāki veselības traucējumi, darbspēju zaudējumu nosaka, ņemot vērā smagāko veselības traucējumu. Katram konkrētajam veselības traucējumam atbilstošās vērtības nesummē.}

^{Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs noteiktu veselības traucējumu gadījumos ir orientējošs un tā galīgā pakāpe ir atkarīga no tā, vai personai ir arī citi nozīmīgi veselības traucējumi, no to ietekmes uz ikdienas dzīves aktivitātēm, kā arī no personas vecuma, izglītības, darba pieredzes, darba attiecībām, konkurētspējas darba tirgū un darba prognozes (turpmāk – profesionālie kritēriji).}

^{Ja darbspēju zaudējums paredzēts noteiktā diapazonā, izvēloties konkrētu lielumu, ņem vērā pārējo tā paša cēloņa veselības traucējumu ietekmi uz ikdienas dzīves aktivitātēm un profesionālos kritērijus.}

^{Darbspēju zaudējums nevar būt lielāks par 100 %. Ja darbspēju zaudējums ir no 25 % līdz 59 %, personai nosaka III invaliditātes grupu, ja no 60 % līdz 79 %, nosaka II invaliditātes grupu, ja no 80 % līdz 100 %, nosaka I invaliditātes grupu.}

^{** Darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši šajā pielikumā norādītajiem veselības traucējumiem.}

1. tabula

Darbspēju zaudējums (procentos) atkarībā no redzes asuma samazinājuma

Vislabāk koriģētais redzes asums	1,0	0,9	0,8	0,7	0,6	0,5	0,4	0,3	0,2	0,1	0,09–0,07	0,06–0,05	praktisks aklums***	0 (nulle)
1,0	0	0	0	0	0	0	10	10	10	10	20	20	25	25
0,9	0	0	0	0	0	0	10	10	10	10	20	20	25	25
0,8	0	0	0	0	0	0	10	10	10	10	20	20	25	25
0,7	0	0	0	0	0	10	10	10	10	10	20	20	25	25
0,6	0	0	0	10	10	10	10	10	10	10	20	20	25	25
0,5	0	0	0	10	10	10	10	10	10	10	20	20	25	25
0,4	10	10	10	10	10	10	10	10	10	10	20	20	25	25
0,3	10	10	10	10	10	10	10	20	20	20	20	20	25	25
0,2	10	10	10	10	10	10	10	20	25	25	30	30	35	35
0,1	10	10	10	10	10	10	10	20	25	40	40	40	50	50
0,09–0,07	20	20	20	20	20	20	20	20	30	40	60	60	70	70
0,06–0,05	20	20	20	20	20	20	20	20	30	40	60	70	70	70
praktisks aklums***	25	25	25	25	25	25	25	25	35	50	70	70	80	90
0 (nulle)	25	25	25	25	25	25	25	25	35	50	70	70	90	100

Piezīme. *** Praktisks aklums ir redzes asums 0,04 un mazāk ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5º no fiksācijas punkta.

2. tabula

Darbspēju zaudējums (procentos) traumas gadījumā atkarībā no redzes asuma samazinājuma

Koriģētais redzes asums līdz traumai****	Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju pēc traumas
Koriģētais redzes asums līdz traumai****	0,9	0,8	0,7	0,6	0,5	0,4	0,3	0,2	0,1	0,09–0,05	praktisks aklums
1,0	5	5	5	5	10	10	15	15	20	20	25
0,9	0	5	5	5	10	10	15	15	20	20	25
0,8	0	0	5	5	5	10	10	15	20	20	25
0,7	0	0	0	5	5	5	10	10	15	20	20
0,6	0	0	0	0	5	5	5	10	15	15	15
0,5	0	0	0	0	0	5	5	10	10	15	15
0,4	0	0	0	0	0	0	5	5	10	10	10
0,3	0	0	0	0	0	0	0	5	5	10	10
0,2	0	0	0	0	0	0	0	0	5	5	5
0,1	0	0	0	0	0	0	0	0	0	5	5
0,09–0,05	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	5
praktisks aklums	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0

Piezīme. **** Koriģētais redzes asums līdz traumai – redzes asums, kas ir pēdējais dokumentētais redzes asums pirms traumas. Ja redzes asumu pirms traumas nav iespējams dokumentāri pierādīt, tiek pieņemts, ka koriģētais redzes asums pirms traumas ir bijis 1,0.

7.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.805

Anatomisko defektu un veselības traucējumu saraksts invaliditātes termiņa noteikšanai "Līdz 18 gadu vecumam" vai "Bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa" (uz mūžu)

1. Augšējā ekstremitāte:

1.1. rokas trūkums plaukstas vai augstākā līmenī;

1.2. četru pirkstu trūkums pamatlocītavas līmenī (izņemot pirmo);

1.3. trīs blakus esošo pirkstu trūkums (ieskaitot pirmo) vai minēto pirkstu locītavu ankiloze;

1.4. pirmā un otrā pirksta vai divu citu pirkstu un atbilstošo plaukstas kaulu trūkums;

1.5. abu plaukstu pirmo pirkstu trūkums.

2. Apakšējā ekstremitāte:

2.1. kājas amputācija pēc Šopara vai augstākā līmenī;

2.2. abu pēdu amputācija Lisfranka locītavas līmenī.

3. Mugurkaula kifoskolioze IV pakāpē.

4. Vienas acs vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā acī vai abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05, ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta).

5. Kurlmēmums vai abpusējs kurlums (V pakāpes vājdzirdība).

6. Pastāvīgi funkcionējoša traheostoma.

7. Gastrektomija.

8. Pulmonektomija.

9. Sirds vārstuļu protēze.

10. Aortas vai aortas bifurkācijas sintētiska protēze.

11. Muguras smadzeņu šķērsbojājums jebkurā līmenī.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

8. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr. 805

(Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

Kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma

Personai ar I invaliditātes grupu nepieciešama īpaša kopšana, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) nepieciešama 24 stundu palīdzība un uzraudzība garīgo spēju ierobežojuma dēļ, ja ārstējošais psihiatrs personai ir konstatējis stabilus, ar ārstēšanu nekoriģējamus uzvedības traucējumus, kuru dēļ persona apdraud savu vai citu personu veselību, drošību vai dzīvību;

2) pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 6. punktam ir zemāks par 7 punktiem, un tas korelē ar medicīnisko informāciju.

9. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr. 805

(Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

Kritēriji atzinuma sniegšanai par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai

1. Vienas kājas amputācijas stumbrs augšstilba līmenī vai abu kāju amputācijas stumbri augšstilba vai apakšstilba līmenī (neatkarīgi no protezēšanas iespējām).

2. Neprotezējams vienas kājas amputācijas stumbrs apakšstilba distālā trešdaļā vai augstākā līmenī vai vienas pēdas amputācijas stumbrs (pēc Pirogova vai Šopara), ko apstiprina ārsta speciālista slēdziens.

3. Neprotezējami abu pēdu amputācijas stumbri (pēc Lisfranka) un augstākā līmenī, ko apstiprina ārsta speciālista slēdziens.

4. Vienas kājas saīsinājums, ne mazāks par 7 cm, ja tas rada izteiktus pārvietošanās traucējumus.

5. Vienas kājas dziļa parēze (plēģija).

6. Hemiplēģija vai izteikta hemiparēze.

7. Abu kāju mērena vai izteikta parēze (paraparēze).

8. Hroniska apakšējās ekstremitātes artēriju išēmija, ja vienlaikus ir arī intermitējošā klaudikācija distancē līdz 200 metriem, miera vai nakts sāpes, perifēra neiropātija, kā arī išēmiska čūla uz apakšstilba vai pēdas vai pirkstu gangrēna.

9. Gūžas vai ceļa locītavas smaga osteoartroze.

10. Abu pēdu locītavu izteikta kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī.

11. Stāvoklis pēc apakšējo ekstremitāšu lielo locītavu (gūžas, ceļa) endoprotezēšanas, ja saglabājas izteikti pārvietošanās traucējumi.

12. Izteikta smadzenīšu ataksija vai izteikti ekstrapiramidāli traucējumi.

13. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē ar dziļiem ādas trofikas traucējumiem.

14. Nieru mazspēja, ja nepieciešama hemodialīze.

15.Ļaundabīgi audzēji terminālā stadijā, ja ir nelabvēlīga prognoze un persona saņem simptomātisku terapiju.

16. Dekompensēta sirds mazspēja ar ascītu un anasarku vai ļoti smaga elpošanas nepietiekamība ar 24 stundu skābekļa atkarību.

17. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kuri izpaužas ar atkārtotu un persistējošu asociālu, agresīvu vai izaicinošu uzvedību un rada izteiktus pārvietošanās traucējumus.

18. Šajā pielikumā neminētas slimības, kuras rada izteiktus pārvietošanās traucējumus vai tādus traucējumus, kuru dēļ persona pat ar citas personas pastāvīgu atbalstu nevar izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus.

10. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805

Kritēriji atzinuma sniegšanai par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību

(PIelikums MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

Personām ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kurām ir būtiski pārvietošanās traucējumi un kuras nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā (izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā), nepieciešams pavadoņa pakalpojums, ja personai nav medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un viņa atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) noteiktas medicīniskās indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;

2) redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asuma maksimālu korekciju labāk redzošajā acī, mazāku par 0,1, vai redzeslauka sašaurinājumu labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta;

3) vidēji biežas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes nedēļā, lielās lēkmes līdz četrām reizēm mēnesī);

4) vidēji smaga garīga atpalicība.

11. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805

(Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

Invaliditātes apliecības paraugs

1. Invaliditātes apliecības vispārīgā struktūra

Apliecības formāts atbilst ID-1 formātam.

Garums 85,47–85,72 mm.

Platums 53,92–54,03 mm.

Biezums 0,76±0,08 mm.

Stūra noapaļojuma rādiuss 3,18±0,30 mm.

Apliecībai tiek izmantota polivinilhlorīda (PVC) daudzslāņu laminēta karte.

2. Invaliditātes apliecības averss (1. attēls)

Vizuāli redzamais teksts apliecības aversā:

INVALIDITĀTES APLIECĪBA

1. VĀRDS

2. UZVĀRDS

3. Personas kods

4. Invaliditātes grupa (tikai pilngadīgām personām)

5. Invaliditātes periods

6. Apliecības numurs

Pretviltošanas elementi apliecības aversā.

Smalku līniju pretkopēšanas un pretviltošanas raksts ar fonu divās Pantone krāsās.

Negatīva mikrodrukas līnija ar mikrotekstu "INVALIDITĀTES APLIECĪBA".

Caurspīdīga, pēc laminēšanas uzklājama aizsargplēve, kura nodrošina apliecības personalizācijas datu paaugstinātu mehānisko un pretviltošanas aizsardzību.

3. Invaliditātes apliecības reverss (2. attēls)

Vizuāli redzamais teksts apliecības reversā:

DISABLED PERSON'S IDENTITY CARD

7. Izsniedzējs – VESELĪBAS UN DARBSPĒJU EKSPERTĪZES ĀRSTU VALSTS KOMISIJA

Invaliditātes apliecība ir derīga, to uzrādot kopā ar personu apliecinošu dokumentu.

Pozīciju 1.–7. atšifrējums angļu valodā:

1. NAME

2. SURNAME

3. PERSONAL ID

4. DISABILITY GROUP

5. VALID UNTIL

6. CARD N^o

7. AUTHORITY

Apliecības atrašanas gadījumā zvanīt pa tālruni (tālruņa numurs ar cipariem).

Pretviltošanas elementi apliecības reversā.

Smalku līniju pretkopēšanas un pretviltošanas raksts ar fonu divās Pantone krāsās.

Negatīva mikrodrukas līnija ar mikrotekstu "INVALIDITĀTES APLIECĪBA".

Fona apdrukā integrēts ultravioletajā gaismā redzams papildinātais mazais valsts ģerbonis.

Optiski mainīgs elements – metalizēta karstspiedes hologramma 15 x 15 mm – divdimensiju oriģinālā hologrāfiskā drošības matrica.

Caurspīdīga, pēc laminēšanas uzklājama aizsargplēve, kas nodrošina apliecības personalizācijas datu paaugstinātu mehānisko un pretviltošanas aizsardzību.

1. attēls

2. attēls

Darbības ar dokumentu

Iesniegumsprognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzes veikšanai*

Iesniegums
prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzes veikšanai*