Darbības ar dokumentu

Darbības ar dokumentu
Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 463

Rīgā 2024. gada 16. jūlijā (prot. Nr. 29 27. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma
4. panta otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu,
7. panta piekto daļu un 12. panta 6.1 daļu un
Valsts sociālo pabalstu likuma 7.1 panta pirmo daļu,
12. panta pirmo daļu un 12.1 panta 1.1 daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 257. nr.; 2017, 183. nr.; 2018, 96., 245. nr.; 2019, 58., 245. nr.; 2021, 73. nr.; 2022, 111. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.5. citus nosūtījumā uz komisiju minētos dokumentus, kuri pamato veselības traucējumus un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus, ja ārsts vai pati persona uzskata tos par nepieciešamiem ekspertīzei."

2. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Ja, nosakot medicīniskās indikācijas īpašai kopšanai personai no 18 gadu vecuma, ir nepieciešams ikdienā veicamo darbību un vides novērtējums saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikuma 2. punktu, pēc komisijas pieprasījuma to veic pašvaldības sociālā dienesta vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālais darbinieks vai pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeits (2. pielikums). Pieprasījumu veikt ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu komisija nosūta pašvaldības sociālajam dienestam vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijai 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 3. punktā minētā iesnieguma un dokumentu saņemšanas."

3. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt pirms šo noteikumu 11. punktā minētā termiņa, ja personai veselības traucējumi ir nepārejoši un radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti."

4. Izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

"13. Personai, kurai noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums, ir tiesības lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi jebkurā laikā, ja personas veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un tā radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti."

5. Izteikt 17.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"17.3. pārbauda personas ikdienā veicamo darbību un vides novērtējuma anketu, ja komisija tādu ir pieprasījusi, un neskaidrību vai pretrunu gadījumā pieprasa papildu informāciju pašvaldības sociālā dienesta vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālajam darbiniekam vai pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeitam;".

6. Izteikt 19.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"19.1. "slimība no bērnības" - pamatojoties uz medicīniskiem vai citiem dokumentiem, kas bija izdoti, līdz persona sasniedz 18 gadu vecumu, un kas bija vai varēja būt par pamatu invaliditātes noteikšanai bērnam līdz 18 gadu vecumam saskaņā ar kritērijiem, kādi attiecīgajā laikposmā normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai;".

7. Izteikt 21.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"21.1. atzinumus, nosakot tā termiņu uz tādu pašu periodu, kāds ir noteikts invaliditātei un darbspēju zaudējumam, vai uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem, bet ne ilgāk kā līdz noteiktās invaliditātes perioda beigām:

21.1.1. par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai personai no viena gada un sešu mēnešu vecuma atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumā minētajiem kritērijiem;

21.1.2. par īpašas kopšanas nepieciešamību:

21.1.2.1. personai līdz 18 gadu vecumam - atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļā minētajiem kritērijiem;

21.1.2.2. personai no 18 gadu vecuma - atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumā minētajiem kritērijiem;

21.1.3. par normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai;

21.1.4. par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem;

21.1.5. par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību atbilstoši šo noteikumu 10. pielikumā minētajiem kritērijiem;".

8. Izteikt 22.4 punktu šādā redakcijā:

"22.4 Apliecības izsniegšanas vai nosūtīšanas uzskaiti komisija veic valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes informatīvā sistēma"."

9. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

10. Izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

11. Izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).

12. Izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums).

13. Izteikt 9. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums).

14. Izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums).

Ministru prezidente E. Siliņa

Labklājības ministra pienākumu izpildītājs ‒
klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463

"1. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805

IESNIEGUMS AIZPILDĀMS DRUKĀTIEM BURTIEM

Iesniegums
prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzes veikšanai*

1. Personas dati
1.1. Vārds 1.2. Uzvārds
1.3. Personas kods
1.4. Personas dzimšanas dati: dd.mm.gggg.
1.5. Kontaktinformācija (norāda vienu vai vairākus vēlamās saziņas veidus)**

1.5.1. Faktiskās dzīvesvietas adrese

1.5.2. Tālrunis

1.5.3. E-pasta adrese
1.6. Valstiskās piederības veids (atzīmē tikai vienu veidu)

1.6.1. Latvijas Republikas pilsonis

1.6.2. Latvijas Republikas nepilsonis

1.6.3. Cits__________________________
2. Pilnvarotās personas vai likumiskā pārstāvja personas dati***
2.1. Pārstāvības veids

Bērna vecāks Aizbildnis Aizgādnis Pilnvarojums
2.2. Vārds 2.3. Uzvārds
2.4. Personas kods
2.5. Kontaktinformācija (norāda vienu vai vairākus vēlamās saziņas veidus)**

2.6. Faktiskās dzīvesvietas adrese

2.7. Tālrunis

2.8. E-pasta adrese
3. Informācija par izglītību un nodarbinātību

3.1. Profesija, izglītība

3.2. Esmu nodarbināts (strādāju) jā nē

3.3. Ja atbilde ir "jā", pašreizējie darba pienākumi (amats)
4. Vēlos saņemt informatīvus paziņojumus par iesnieguma izskatīšanas gaitu

Jā

Nē

Ja atbilde ir "jā", norādiet vēlamo informatīvo paziņojumu saņemšanas veidu

E-pastā (lūdzu norādīt)

E-adresē
5. Lēmumu vēlos saņemt

E-adresē

Klātienē

Pa pastu ierakstītā sūtījumā uz šādu adresi Latvijā
6. Vēlos saņemt invaliditātes apliecību

Jā

Nē

Ja atbilde ir "jā", norādiet vēlamo invaliditātes apliecības saņemšanas veidu

Klātienē

Pa pastu ierakstītā sūtījumā uz šādu adresi Latvijā
7. Iesniegumam pievienotie dokumenti
Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr. 088/u) (obligāti pievienojams dokuments)

Pārstāvību apliecinoša dokumenta kopija (notariāli apliecināta pilnvara, tiesas lēmums, bērna dzimšanas apliecība vai cits) (ja attiecināms)

Citi dokumenti, kas pamato nosūtījumā uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju minētos veselības traucējumus un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus (ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei)
8.  Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa (personām, kas vecākas par 18 gadiem, anketa jāaizpilda obligāti). Metodiskie norādījumi anketas aizpildīšanai atrodami iesnieguma beigās
Anketā ir jautājumi par darbībām, kuras veicot Jums var rasties grūtības saistībā ar Jūsu fiziskās un garīgās veselības stāvokli. Atbildiet uz šiem jautājumiem, apsverot, cik lielas grūtības jums sagādājušas minētās darbības. Izvēlieties vienu atbildi un attiecīgajā ailē to atzīmējiet ar x.
 

Nr.

p. k.

Veicamā darbība

Grūtību pakāpe

nekādu grūtību

nelielas grūtības

vidējas grūtības

lielas grūtības

ļoti lielas grūtības
Saprašana un komunikācija

8.1.

 Koncentrēšanās kādam darbam uz 10 minūtēm          

8.2.

 Atcerēšanās paveikt kaut ko svarīgu          

8.3.

 Ikdienas problēmu analīze un to risināšana          

8.4.

 Jauna uzdevuma apgūšana, piemēram, nokļūšana iepriekš nezināmā vietā          

8.5.

 Citu cilvēku teiktā saprašana          

8.6.

 Saskarsme ar nepazīstamiem cilvēkiem          

8.7.

 Saprašanās ar sev tuviem cilvēkiem          

8.8.

 Sarunāšanās un sarunas uzturēšana          
Mobilitāte

8.9.

 Atrašanās vertikālā stāvoklī (piemēram, stāvēšana, iešana) ilgāku laiku (30 minūtes)          

8.10.

 Piecelšanās kājās no sēdus stāvokļa          

8.11.

 Pārvietošanās pa mājokli          

8.12.

 Iziešana no mājokļa          

8.13.

 200 metru attāluma noiešana          
Pašaprūpe

8.14.

 Mazgāšanās          

8.15.

 Ģērbšanās          

8.16.

 Ēšana          

8.17.

 Palikšana uz dažām dienām vienatnē          
Mājas dzīve un darbs

8.18.

 Galveno mājsaimniecības darbu veikšana          

8.19.

 Darba pienākumu veikšana (ja Jūs strādājat)          
Ja šīs anketas 8.19. apakšpunktā norādījāt, ka Jums ir grūtības veikt darba pienākumus, lūdzu, īsumā aprakstiet, kādus darbus un cik ilgi pēdējo 3 (trīs) gadu laikā esat strādājis (-usi) un kā izpaužas grūtības šos pienākumus veikt:







 
Šeit Jūs varat precizēt Jums svarīgu informāciju saistībā ar anketas jautājumiem. Lūdzu, norādiet jautājuma numuru un īsumā aprakstiet problēmu.







 
9. Datums: 10. Paraksts****:

* Iesniegumu aizpilda, ievērojot prasības, kas noteiktas Valsts valodas likumā.

** Norāda informāciju, kurā persona ir faktiski sasniedzama iesnieguma izskatīšanas laikā.

*** Iesniegumu aizpilda pilnvarotā persona (uz notariālas pilnvaras pamata) vai likumiskais pārstāvis (bērna vecāks, aizbildnis vai aizgādnis uz attiecīga dokumenta pamata).

**** Ja iesniegumu iesniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, "paraksta" lauku neaizpilda.

Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketas aizpildīšanas
metodiskie norādījumi (iesnieguma 8. punkta aizpildīšanai)

Nosakot grūtību pakāpi - nekādu grūtību, nelielas grūtības, vidējas pakāpes grūtības, lielas grūtības, ļoti lielas grūtības -, jāņem vērā, vai attiecīgās darbības veikšanai nepieciešamas lielas pūles, vai tā rada diskomfortu vai sāpes, vai darbības veikšanas ātrums ir palēnināts, vai ir mainījies darbības veikšanas veids.

Veicot pašnovērtējumu, jānovērtē grūtības, kas rodas veselības stāvokļa dēļ, nevis citu iemeslu dēļ.

Atbildot uz anketas jautājumiem, jādomā par šādām veicamajām darbībām:

1. jautājumā - koncentrēšanās kādam darba uzdevumam, lasīšanai, rakstīšanai, mūzikas instrumenta spēlēšanai;

2. jautājumā - ikdienā svarīgās lietas un spēja tās atcerēties, ieskaitot piezīmju grāmatiņu izmantošanu;

3. jautājumā - kā tiek identificētas problēmas, kā tiek meklēti risinājuma veidi un kā tie tiek īstenoti, lai sasniegtu vēlamo rezultātu;

4. jautājumā - cik viegli tiek apgūta jauna informācija, vai nepieciešama palīdzība, lai iemācītos jaunu uzdevumu, vai nepieciešams atkārtot apgūto un cik daudz;

5. jautājumā - spēja saprast runu, arī tad, ja tā ir ātra, ja apkārt ir fona troksnis, ja vienlaikus runā vairākas personas;

6. jautājumā - sazināšanās gan mutiski, gan rakstiski, izmantojot zīmju valodu vai žestus;

7. jautājumā - attiecību uzturēšana ar tuvumā esošiem cilvēkiem gan ģimenē, gan ārpus tās;

8. jautājumā - kontaktu veidošana un uzturēšana, vēlamā rezultāta sasniegšana, piemēram, kontaktēšanās ar veikala pārdevēju, ar pakalpojuma sniedzēju, lai saņemtu nepieciešamo preci vai pakalpojumu;

9. jautājumā - atrašanās ilgāku laiku stāvus stāvoklī, tas nenozīmē, ka jābūt miera stāvoklī, pieļaujamas kustības;

10. jautājumā - spēja piecelties no krēsla vai tualetes poda. Nav attiecināms uz piecelšanos kājās no sēdus stāvokļa uz grīdas;

11. jautājumā - pārvietošanās istabā vai no istabas uz istabu, arī izmantojot palīglīdzekļus;

12. jautājumā - fiziskas spējas iziet no mājokļa, arī emocionāli psiholoģiskie aspekti, piemēram, depresija, trauksme;

13. jautājumā - spēja pārvietoties pa līdzenu virsmu, noejot noteiktu attālumu;

14. jautājumā - spēja nomazgāties (ķermeņa mazgāšana), arī izmantojot palīglīdzekļus;

15. jautājumā - drēbju izņemšana no skapja, noņemšana no pakaramā, to uzvilkšana un sakārtošana, piemēram, pogu, rāvējslēdzēja lietošana;

16. jautājumā - ēdiena paņemšana no šķīvja, ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana. Nav domāta ēdiena pagatavošana;

17. jautājumā - spēja palikt vienam ilgāku laiku, iztiekot bez citu palīdzības;

18. jautājumā - mājas tīrīšana, veļas mazgāšana, mājsaimniecības ierīču lietošana;

19. jautājumā - darba uzdevumu veikšana atbilstošā apjomā, kvalitātē un laikā."

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463

"5. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805

Veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanas kritēriji

I. Veselības traucējumu novērtēšanas tabula

Veselības traucējumu smaguma pakāpe Viegla Mērena Smaga Ļoti smaga
Simptomu raksturojums Simptomi tiek kontrolēti ar ārstēšanu vai periodiski ir viegli simptomi, arī pēc ārstēšanas Arī pēc ārstēšanas saglabājas viegli simptomi vai periodiski mēreni simptomi Arī pēc ārstēšanas saglabājas mēreni simptomi vai periodiski smagi simptomi Arī pēc ārstēšanas saglabājas smagi simptomi vai periodiski ļoti smagi simptomi
Fizikālās izmeklēšanas dati Fizikālā atradne normāla vai periodiski ir viegla fizikālā atradne Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir viegla vai periodiski mērena Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir mērena vai periodiski smaga Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir smaga vai periodiski ļoti smaga
Laboratoriski instrumentālās izmeklēšanas dati Izmaiņu nav vai periodiski ir vieglas izmaiņas Arī pēc ārstēšanas saglabājas vieglas izmaiņas vai periodiski mērenas izmaiņas Arī pēc ārstēšanas saglabājas mērenas izmaiņas vai periodiski smagas izmaiņas Arī pēc ārstēšanas saglabājas smagas izmaiņas vai periodiski ļoti smagas izmaiņas

II. Funkcionālo spēju novērtēšanas tabula

Funkcionēšanas domēni un kategorijas (saskaņā ar SFK)

Ierobežojuma pakāpe

0 - ierobežojuma nav

1 - viegla

2 - mērena

3 - smaga

4 - ļoti smaga

 Piezīmes

1. Specifiskās garīgās funkcijas

1.1. b140. Uzmanība (noturība, maiņa, sadalīšana)

1.2. b144. Atmiņa (īslaicīgā, ilglaicīgā)

1.3. b164. Augstākā līmeņa kognitīvās funkcijas (abstrahēšana, organizēšana un plānošana, izpratnes spēja, spriestspēja, problēmu risināšana)

  

Uzmanība - novērtē uzmanības koncentrēšanu nepieciešamajā laika periodā, uzmanības maiņu, kā arī tās sadalīšanu uz diviem vai vairākiem stimuliem vienlaikus.

Atmiņa - novērtē īslaicīgo un ilglaicīgo atmiņu.

Abstrakcija - loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana - abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana.

Organizēšana - apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai). Kārtot, veidot (ko) plānveidīgi, saskaņoti.

Plānošana - spēja un/vai process, kas nodrošina uzvedības pakāpeniskumu, posmsecīgumu, mērķtiecīgumu un efektivitāti.

Pašizpratne - sevis un savas uzvedības apzināšanās un saprašana.

Spriestspēja - spēja veidot spriedumu.

Problēmu risināšana - spēja identificēt un analizēt pretrunīgu informāciju un rast risinājumu

2. Sensorās funkcijas un sāpes

2.1. b280. Sāpes (sāpju sajūta)

   Novērtējot sāpes, ņem vērā sāpju patofizioloģiju - nociceptīvas vai neiropātiskas (perifēras, centrālas); sāpju ilgumu (hroniskas sāpes ilgst vairāk par 3-6 mēnešiem), lokalizāciju, stiprumu, nepārtrauktību, provocējošos faktorus, kontrolēšanas iespējas. Par sāpēm spriež, uzklausot klienta sūdzības, novērojot uzvedību, veicot klienta izmeklēšanu, kā arī ņemot vērā informāciju medicīniskajos dokumentos

3. Sirds-asinsvadu, asinsrades, imūnās un elpošanas sistēmu funkcijas

3.1. b455. Slodzes tolerances funkcijas (vispārējā fiziskā izturība, aerobiskā spēja, nogurdināmība)

   Slodzes toleranci novērtē, ņemot vērā sirds slimību funkcionālo klasifikāciju (NYHA), EhoKG un veloergometrijas datus, arteriālās hipertensijas pakāpi, pulmonāro hipertensiju, intermitējošo klaudikāciju, venozo mazspēju, elpošanas mazspēju, imūnsistēmas un hematoloģiskās sistēmas izmaiņas

4. Nervu-muskuļu-skeleta un ar kustībām saistītās funkcijas

4.1. b710. Locītavu kustību funkcijas (kustību apjoms un vieglums)

4.2. b730. Muskuļu spēka funkcijas (muskuļu spēks)

  

Novērtē locītavu kustību apjomu, vieglumu un stabilitāti un patoloģijas gadījumā - ietekmi uz ikdienas aktivitātēm.

Novērtē muskuļu spēku:

5 balles - normāls spēks;

4++ balles - var izturēt pietiekami lielu pretestību, bet spēks tomēr nedaudz samazināts;

4+ balles - var izturēt mērenu pretestību;

4 balles - var izturēt vieglu pretestību;

3 balles - var veikt kustības, bet bez pretestības;

2 balles - nevar pārvarēt gravitācijas spēku, kustības iespējamas, tikai saglabājot locekļa balstu;

1 balle - tikai atsevišķu muskuļa šķiedru saraušanās, bez locekļa kustībām;

0 - pilnīga paralīze

5. Mācīšanās un zināšanu lietošana

5.1. d155. Prasmju apgūšana (elementāru, mērķtiecīgu darbību apgūšana, sarežģītu prasmju apgūšana)

5.2. d177. Lēmumu pieņemšana (izvēles veikšana, izvēles īstenošana, izvēles efektu novērtēšana)

  

Prasmju apgūšana. Novērtē elementāru mērķtiecīgu darbību apgūšanu, piemēram, manipulēt ar galda piederumiem, zīmuli vai vienkāršiem darba rīkiem, kā arī sarežģītu prasmju apgūšanu, piemēram, rīkoties ar datoru, braukt ar automašīnu.

Lēmumu pieņemšana. Novērtē spēju veikt izvēli starp vairākām iespējām, izvēles īstenošanu un efekta novērtēšanu, piemēram, noteikta priekšmeta izvēle un nopirkšana, viena no vairākiem veicamiem uzdevumiem izvēle un īstenošana

6. Komunikācija

6.1. d399. Komunicēšana (Spēja sazināties ar valodas, zīmju un simbolu palīdzību, spēja lietot saziņas līdzekļus)

   Komunicēšana. Novērtē spēju sazināties verbāli un rakstveidā, kā arī izmantojot zīmes vai simbolus un telekomunikācijas līdzekļus

7. Mobilitāte

7.1. d410. Ķermeņa stāvokļa maiņa (stāvokļa ieņemšana un maiņa)

7.2. d415. Ķermeņa pozīcijas saglabāšana (atrašanās vienā ķermeņa stāvoklī nepieciešamo laikposmu)

7.3. d430. Priekšmetu pacelšana un pārnešana (priekšmetu pacelšana un pārvietošana)

7.4. d440. Smalku darbību veikšana ar rokām (koordinētu darbību veikšana ar roku pirkstiem)

7.5. d445. Plaukstu un roku izmantošana (koordinētu darbību veikšana, lietojot plaukstas un rokas)

7.6. d450. Staigāšana (pārvietošanās kājām pa dažādām virsmām)

  

Ķermeņa stāvokļa maiņa. Novērtē spēju ieņemt un mainīt dažādus ķermeņa stāvokļus, piemēram, sēdus vai stāvus, noliekšanās.

Ķermeņa pozīcijas saglabāšana. Novērtē ķermeņa stāvokļa saglabāšanas ilgumu tik, cik nepieciešams, piemēram, stāvēt 30 minūtes.

Priekšmetu pacelšana un nešana. Novērtē spēju pacelt un pārnest priekšmetus, piemēram, pacelt un pārnest somu.

Smalku darbību veikšana ar rokām. Novērtē mazu priekšmetu satveršanu ar pirkstiem, sīkas manipulācijas.

Plaukstu un roku izmantošana. Novērtē roku izmantošanu koordinētu darbību veikšanai, satverot un manipulējot priekšmetus, piemēram, durvju roktura satveršana un durvju vilkšana vai grūšana.

Staigāšana. Novērtē spēju staigāt gan mājās, gan ārpus mājas

8. Pašaprūpe

8.1. d510. Mazgāšanās (visa ķermeņa vai ķermeņa daļu mazgāšana un noslaucīšana)

8.2. d540. Ģērbšanās (koordinētu darbību veikšana noteiktā secībā, uzvelkot un novelkot drēbes un apavus)

8.3. d550. Ēšana (barības paņemšana no šķīvja, ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana)

8.4. d598. Cita precizēta pašaprūpe

  

Mazgāšanās. Novērtē spēju veikt visa ķermeņa mazgāšanu, noslaucīšanos.

Ģērbšanās. Novērtē spēju uzvilkt un novilkt apģērbu un apavus.

Ēšana. Novērtē spēju ēst un dzert

9. Mijiedarbība un attiecības ar citiem cilvēkiem

9.1. d720. Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem (attiecību veidošana, uzvedības kontrole, sociālo normu ievērošana)

   Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem. Novērtē attiecību veidošanu, uzvedības regulēšanu, sociālo normu ievērošanu

Piezīmes.

1. Veicot funkcionālo spēju novērtējumu un nosakot funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga, ļoti smaga), komisijas ārsts ņem vērā funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma izteiktību, aktivitātes veikšanas kvalitāti, tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu.

2. Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu, eksperts izdara gala slēdzienu par klienta funkcionēšanas ierobežojumu, kā arī izsaka viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi.

3. Veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu:

3.1. funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir viegli - nerada būtiskas problēmas funkcionēt. Invaliditāti nenosaka. Vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24 %;

3.2. funkcionēšanas ierobežojumi mēreni - funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā). Nosakāma III invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 25-59 %;

3.3. funkcionēšanas ierobežojumi smagi - funkcionēšana ir būtiski ierobežota, ierobežojums ir lielāks par mērenu, bet tas nav ļoti smags (ikdienas dzīves aktivitāšu lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā, epizodiski nepieciešama palīdzība vai uzraudzība). Nosakāma II invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 60-79 %;

3.4. funkcionēšanas ierobežojumi ļoti smagi - funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama (nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs). Nosakāma I invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 80-100 %."

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463

"6. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805

Kritēriji darbspēju zaudējuma noteikšanai procentos personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā

Nr. p. k.

Veselības traucējumi

Darbspēju zaudējums (%)*

1.

Tuberkuloze (SSK-10: A15-A19; B90)

1.1.

 Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem

0-24

1.2.

 Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem

25-59

1.3.

 Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja

60-79
Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas):

a) ciroze;

b) plānsienu dobumi;

c) atelektāzes;

d) bronhektāzes;

e) plaušu fibroze;

f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā;

g) elpošanas funkcijas traucējumi II-III pakāpē, plaušu sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās
Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi:

a) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze;

b) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze

1.4.

 Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi

80-100

2.

Sarkoidoze (SSK-10: D86)

2.1.

 Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III-IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību. Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus

25-79

2.2.

 Aktīva sarkoidoze:

a) plaušu sarkoidoze III-IV stadijā;

b) ārpusplaušu sarkoidoze;

c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori

60-79

3.

Ļaundabīgie audzēji (SSK-10:C00-C96; D00-D09;D45)

3.1.

 Krūts vēzis (C50)

3.1.1.

 T0-1 N0M0 stadija - viegli funkciju traucējumi - labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija

10-24

3.1.2.

 T2-2A N0M0 stadija - mēreni funkciju traucējumi - saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu

25-59

3.1.3.

 T2B-3A-B N0M0 stadija - izteikti funkciju traucējumi - plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze

60-79

3.1.4.

 4. stadija - ļoti izteikti funkciju traucējumi - plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana

  80-100

3.2.

 Dzemdes audzējs (C54)

3.2.1.

 audzējs izņemšanas stadijā T1-2 N0M0

25-59

3.2.2.

 saslimšana T2B -3 N0M0 stadijā

60-79

3.2.3.

 ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana

80-100

3.3.

 Olnīcu audzējs (C56)

3.3.1.

 saslimšana T1N0M0 stadijā

25-59

3.3.2.

 saslimšana T2 stadijā un lielākā

60-79

3.4.

 Balsenes audzējs (C32)

3.4.1.

 saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā

25-59

3.4.2.

 saslimšana T2-3 N0M0 stadijā (ar balss zudumu)

60-79

3.4.3.

 pastāvīga traheostoma

50-79

3.5.

 Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)

3.5.1.

 saslimšana T2-3 NxMx stadijā, operēts vai neoperēts

60-79

3.5.2.

 ielaists gadījums, specifiska kopšana

80-100

3.6.

 Mēles audzējs (C01)

3.6.1.

 saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā

25-59

3.6.2.

 saslimšana T2 stadijā un lielākā

60-79

3.6.3.

 izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana

80-100

3.7.

 Kuņģa un barības vada audzējs (C15-16)

3.7.1.

 pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā

60-79

3.7.2.

 izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana

80-100

3.7.3.

 gastrektomija

50-79

3.8.

 Zarnu trakta audzējs (C17-21)

3.8.1.

 resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā

25-59

3.8.2.

 resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu

70-95

3.8.3.

 fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ

70-95

3.9.

 Nieru audzējs (C64)

3.9.1.

 nieres izņemšana agrīnā stadijā (T1N0M0) ar saglabātu otras nieres funkciju

25-59

3.9.2.

 citās stadijās

60-79

3.9.3.

 nepieciešama hemodialīze

100

3.10.

 Prostatas audzējs (C61)

3.10.1.

 operācija agrīnā stadijā

25-59

3.10.2.

 operācija citās stadijās

60-79

3.10.3.

 neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju

60-79

3.11.

 Urīnpūšļa audzējs (C67)

3.11.1.

 operācija agrīnā stadijā

25-59

3.11.2.

 operācija citās stadijās

60-79

3.11.3.

 cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā

65-95

3.12.

 Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43-44)

3.12.1.

 saslimšana T1N0M0 stadijā

25-59

3.12.2.

 augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija

55-75

3.12.3.

 saslimšana T2 stadijā un lielākā

60-79

3.12.4.

 izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība

80-100

4.

Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji 

(SSK-10: C81-C96; D46)

4.1.

 Limfomas

4.1.1.

 Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma I, II stadija:

a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;

b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā

60-79

4.1.2.

 Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija:

a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;

b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā

80-95

4.1.3.

 Hodžkina, ne Hodžkina limfomas:

a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija;

b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma);

c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības);

d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas

80-95

Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa

4.1.4.

 Hodžkina, ne Hodžkina limfomas piecu gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas

4.1.4.1.

 divi gadi

60-79

4.1.4.2.

 trīs gadi

30-55

4.2.

 Akūtas leikozes

4.2.1.

 akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā

60-90

4.2.2.

 akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē

80-95

4.2.3.

 remisijas fāzē

4.2.3.1.

 trīs gadi

60-79

4.2.3.2.

 divi gadi

25-59

4.2.3.3.

 slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijas

Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

4.3.

 Hroniska mieloleikoze

4.3.1.

 hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā

60-79

4.3.2.

 blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā

80-95

4.3.3.

 diagnosticējot agresīvas pārveides variantus

80-95

4.3.4.

 slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijas

Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

4.4.

 Hroniska limfoleikoze

4.4.1.

 hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika

0-24

4.4.2.

 hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods

25-59

4.4.3.

 B un C stadijas ārstēšanas laikā

60-79

4.4.4.

 hroniskas limfoleikozes komplikācijas

60-79

4.4.5.

 agresīvas pārveides varianti

80-95

4.4.6.

 īstā sarkano šūnu aplāzija

80-95

4.4.7.

 staru terapijas, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas

Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

4.5.

 Mieloma

4.5.1.

 asimptomātiska, snaudoša mieloma, stabila gaita

25-59

4.5.2.

 izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar:

a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu;

b) neiroloģisko sindromu;

c) nefroloģisko sindromu;

d) anēmisko sindromu;

e) hemorāģisko sindromu;

f) ekstraossāliem audzēja depozītiem - dissemināciju

60-79

4.5.3.

 ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir šā pielikuma 4.5.2. apakšpunktā minētie sindromi, nepieciešama kopšana

80-95

4.5.4.

 slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise:

a) izteikta mielosupresija;

b) ātra audzēja augšana;

c) plazmas šūnu metastāzes;

d) agrīna mielomas leikemizācija;

e) kaulu smadzeņu izsīkums;

f) amiloidozes attīstība

80-95

4.5.5.

 ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas

Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

4.6.

 Mielodisplastiskais sindroms

4.6.1.

 refraktērā anēmijas forma

25-59

4.6.2.

 hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša

25-59

4.6.3.

 refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi

60-79

4.6.4.

 refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem

60-79

4.6.5.

 refraktērā anēmija, kas norit ar neitropēniju, trombocitopēniju

60-79

4.6.6.

 refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru

90-100

4.6.7.

 refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem

 90-100

4.6.8.

 hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē

90-100

4.7.

 Anēmijas

4.7.1.

 aplastiskā anēmija

4.7.1.1.

 mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos

60-79

4.7.1.2.

 izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas

80-100

4.7.1.3.

 negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos

90-100

4.7.1.4.

 pārveide agresīvajās formās

90-100

4.7.2.

 hemolītiskās anēmijas

4.7.2.1.

 hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi

25-59

4.7.2.2.

 hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem

60-79

4.7.2.3.

 hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams

80-100

4.7.2.4.

 pārveide agresīvajos variantos

80-100

4.8.

 Mieloproliferatīvās slimības

4.8.1.

 īstā policitēmija

4.8.1.1.

 asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama

0-20

4.8.1.2.

 mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti

25-59

4.8.1.3.

 izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas

60-79

4.8.1.4.

 izsīkuma stadija

60-90

4.8.1.5.

 pārveide agresīvajos tipos

80-100

4.8.1.6.

 pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija

80-100

4.9.

 Hemofīlijas

4.9.1.

 pēc norises smaguma pakāpes

4.9.1.1.

 viegla pakāpe

10-24

4.9.1.2.

 vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi

25-59

4.9.2.

 smaga pakāpe

4.9.2.1.

 izteikti orgānu funkcijas traucējumi

60-80

4.9.2.2.

 ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi

85-100

4.10.

 Trombocitopēnijas

4.10.1.

 pēc norises smaguma pakāpes

4.10.1.1.

 viegla norise (trombocītu skaits 150-100 x 109/l)

10-20

4.10.1.2.

 vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100-50 x 109/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem

25-59

4.10.1.3.

 smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem

60-85

4.10.1.4.

 pārveide agresīvajos tipos

85-100

5.

Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK-10: E00-E90)

5.1.  

 Cukura diabēts, 1. vai 2. tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fona

Piezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt šā pielikuma VIII nodaļā (acu slimības)

10-24

  

5.2.

 1. tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm

25-59

5.3.

 1., 2. tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem:

a) diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ);

b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem;

c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta

25-59

5.4.

 1., 2. tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem funkciju traucējumiem:

a) diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija;

b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm;

c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta;

d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju;

e) diabētiskās čūlas;

f) Šarko pēda

60-79

5.5.

 1., 2. tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām komplikācijām:

a) nieru mazspēja, IV-V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT);

b) diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm;

c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija;

d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem

80-90

5.6.

 Metabolā sindroma izpausmes:

a) adipozitāte;

b) arteriāla hipertensija;

c) dislipidēmija;

d) cukura diabēts

Nosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes

5.7.

 Tireotoksikoze

5.7.1.

 tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem

10-20

5.7.2.

 tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem

30-50

5.7.3.

 tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem

60-75

5.7.4.

 subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem

10-20

5.7.5.

 nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem

30-50

5.7.6.

 nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem

60-85

5.8.

 Kušinga sindroms

5.8.1.

 veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts

(skatīt atbilstošajās nodaļās)

5.9.

 Akromegālija

5.9.1.

 akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem

30-50

5.9.2.

 akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem

60-75

6.

Psihiski un uzvedības traucējumi 

(SSK-10: F00-F99)

6.1.

 Alcheimera demence (F00)

80-100

6.2.

 Vaskulāra demence (F01)

6.2.1.

 bez psihozes

60-79

6.2.2.

 ar psihozi

80-100

6.3.

 Pika demence (F02.0)

80-100

6.4.

 Kreicfelda-Jakoba demence (F02.1)

80-100

6.5.

 Demence citu slimību dēļ (F02.8)

6.5.1.

 bez psihozes

60-79

6.5.2.

 ar psihozi vai lēkmēm

80-100

6.6.

 Organiska halucinoze (F06.0)

6.6.1.

 viegli traucējumi

10-24

6.6.2.

 vidēji smagi traucējumi - bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi

25-59

6.6.3.

 smagi traucējumi - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-100

6.7.

 Organiski katatoniski traucējumi (F06.1)

6.7.1.

 viegli traucējumi

10-24

6.7.2.

 vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem

25-59

6.7.3.

 smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-100

6.8.

 Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2)

6.8.1.

 viegla pakāpe

10-24

6.8.2.

 vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi)

25-59

6.8.3.

 smaga pakāpe - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-100

6.9.

 Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3)

6.9.1.

 viegli traucējumi - vieglas epizodes, padodas ārstēšanai

10-20

6.9.2.

 vidēji smagi traucējumi - ar trauksmi un personības traucējumiem

25-59

6.9.3.

 smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-80

6.10.

 Organiska trauksme (F06.4)

6.10.1.

 viegli traucējumi

10-20

6.10.2.

 vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem)

25-59

6.10.3.

 smagi traucējumi - ar depresiju, paniku, personības traucējumiem

60-80

6.11.

 Organiski personības traucējumi (F07.0)

6.11.1.

 viegli traucējumi - viegli astēniski un kognitīvi traucējumi

10-20

6.11.2.

 vidēji smagi traucējumi - ar dekompensācijām 2-3 reizes gadā

25-59

6.11.3.

 smagi traucējumi ar progresējošu gaitu

60-80

6.12.

 Postkontūzijas sindroms (F07.2)

6.12.1.

 viegli traucējumi - īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai

10-20

6.12.2.

 vidēji smagi traucējumi - ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi

25-59

6.12.3.

 smagi traucējumi - izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hroniski traucējumi

60-80

6.13.

 Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)

6.13.1.

 psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5)

60-79

6.13.2.

 amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6)

60-79

6.14.

 Šizofrēnija

6.14.1.

 paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0)

6.14.1.1.

 viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.1.2.

 vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti

25-59

6.14.1.3.

 smaga gaita - paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un/vai izteikti personības traucējumi

60-79

6.14.2.

 paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises

6.14.2.1.

 viegla gaita - ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.2.2.

 vidēji smaga gaita - remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.2.3.

 smaga gaita - rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-79

6.14.2.4.

 ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem

80-100

6.14.3.

 hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)

6.14.3.1.

 viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.3.2.

 vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.3.3.

 smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

60-79

6.14.3.4.

 ļoti smaga gaita - personības traucējumi ļoti smagi

80-100

6.14.4.

 katatonā šizofrēnija (F20.2)

6.14.4.1.

 viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.4.2.

 vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti

25-59

6.14.4.3.

 smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

60-79

6.14.4.4.

 ļoti smaga gaita - personības traucējumi ļoti smagi

80-100

6.14.5.

 nediferencētā šizofrēnija (F20.3)

6.14.5.1.

 viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.5.2.

 vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.5.3.

 smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti

60-79

6.14.6.

 postšizofrēniska depresija (F20.4)

sk. F20.3

6.14.7.

 reziduāla šizofrēnija (F20.5)

6.14.7.1.

 viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.7.2.

 vidēji smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti

25-59

6.14.7.3.

 smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju

60-79

6.14.8.

 vienkāršā šizofrēnija (F20.6)

6.14.8.1.

 viegla gaita - personības traucējumi viegli

10-24

6.14.8.2.

 vidēji smaga gaita - ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem

25-59

6.14.8.3.

 smaga gaita - ar izteiktiem personības traucējumiem

60-79

6.14.8.4.

 ļoti smaga gaita - ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem

80-100

6.14.9.

 citu veidu šizofrēnija (F20.8)

sk. F20.9

6.14.10.

 neprecizēta šizofrēnija (F20.9)

6.14.10.1.

 viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.10.2.

 vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.10.3.

 smaga gaita - paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

60-79

6.14.11.

 šizotipiski traucējumi - neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21)

6.14.11.1.

 viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.11.2.

 vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.11.3.

 smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

60-79

6.15.

 Persistējoši murgi (F22)

6.15.1.

 viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

10-24

6.15.2.

 vidēji smaga gaita - pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas

25-59

6.15.3.

 smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi

60-79

6.16.

 Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta

25-59

6.17.

 Inducēti murgi (F24)

6.17.1.

 viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

10-24

6.17.2.

 vidēji smaga gaita - pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas

25-59

6.17.3.

 smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi

60-79

6.18.

 Šizoafektīvi traucējumi (F25)

6.18.1.

 viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi

10-24

6.18.2.

 vidēji smaga gaita - paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi

25-59

6.18.3.

 smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi

60-79

6.19.

 Bipolāri afektīvi traucējumi (F31)

6.19.1.

 viegla gaita - retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai

10-24

6.19.2.

 vidēji smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas

25-59

6.19.3.

 smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu

60-79

6.20.

 Depresīva epizode (F32)

6.20.1.

 viegla gaita - labi padodas ārstēšanai

10-24

6.20.2.

 vidēji smaga gaita - vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

25-59

6.20.3.

 smaga gaita - smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

60-79

6.21.

 Rekurenti depresīvi traucējumi (F33)

6.21.1.

 viegla gaita - labi padodas ārstēšanai

10-24

6.21.2.

 vidēji smaga gaita - vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta

25-59

6.21.3.

 smaga gaita - smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

60-79

6.22.

 Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34)

6.22.1.

 traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai

25-59

6.23.

 Posttraumatisks stresa sindroms (F43)

6.23.1.

 viegla gaita - klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai

10-24

6.23.2.

 vidēji smaga gaita - klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi

25-59

6.24.

 Somatoformi traucējumi (F45)

6.24.1.

 viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai

10-24

6.24.2.

 vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai

25-59

6.25.

 Neirotiski traucējumi (F48)

6.25.1.

 viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai

10-24

6.25.2.

 vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai

25-59

7.

Nervu sistēmas slimības (traumas)

(SSK-10: A80-A89; G00-G99; S00-S39)

7.1.

 Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes)

7.1.1.

 viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā

0-24

7.1.2.

 

 mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3-6 reizes gadā

25-59

7.1.3.

 izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7-12 reizes gadā

60-79

7.1.4.

 ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana

80-100

7.2.

 Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi)

7.2.1.

 viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi

0-24

7.2.2.

 mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi

25-59

7.2.3.

 izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi

60-79

7.2.4.

 ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana

80-100

8.

Acu un to palīgorgānu slimības (traumas)

(SSK-10:A18; B31; B58; C69; H05-H54; Q12;Q15; S05; T26)

8.1.

 Redzes asuma samazinājums

8.1.1.

 slimības dēļ

Piezīme. Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju

Sk. 1. tabulu

8.1.2.

 traumas dēļ

Sk. 2. tabulu

8.2.

 Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumas

Piezīme. Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai

8.2.1.

 afakija (bez papildu redzes traucējumiem)

8.2.1.1.

 vienā acī

10

8.2.1.2.

 abās acīs

15

8.2.1.3.

 vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst

25

8.2.1.4.

 ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs

5

8.2.2.

 plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums

8.2.2.1.

 vienā acī   

8.2.2.1.1.

 acs pilnīgi aizvērta

20

8.2.2.1.2.

 citādi

10

8.2.2.2.

 abās acīs

8.2.2.2.1.

 acs pilnīgi aizvērta

40

8.2.2.2.2.

 citādi

20

8.2.3.

 oftalmoplēģija

8.2.3.1.

 totāla

30

8.2.3.2.

 citādi

10

8.2.4.

 rētaina asaru kanālu vai asaru-deguna kanālu necaurlaidība

10

8.2.5.

 homonīmā hemianopsija

8.2.5.1.

 pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija

8.2.5.1.1.

 homonīmā hemianopsija

40

8.2.5.1.2.

 bitemporālā hemianopsija

25

8.2.5.1.3.

 binazālā hemianopsija

10

8.2.5.1.4.

 homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā

20

8.2.5.1.5.

 homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā

30

8.2.5.1.6.

 hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst

60

8.2.5.2.

 nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5-10 % atkarībā no defekta lieluma

8.2.6.

 sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs)

8.2.6.1.

 sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t. i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās

8.2.6.1.1.

 100 grādu robežās

5

8.2.6.1.2.

 60 grādu robežās

10

8.2.6.1.3.

 20 grādu robežās

15

8.2.6.1.4.

 10 grādu robežās

25

8.2.6.2.

 sašaurināts redzeslauks katrai acij

8.2.6.2.1.

 100 grādu robežās

15

8.2.6.2.2.

 60 grādu robežās

30

8.2.6.2.3.

 20 grādu robežās

70

8.2.6.2.4.

 10 grādu robežās

90

8.2.6.3.

 vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst

8.2.6.3.1.

 100 grādu robežās

40

8.2.6.3.2.

 60 grādu robežās

60

8.2.6.3.3.

 20 grādu robežās

90

8.2.6.3.4.

 10 grādu robežās

95

8.2.7.

 lielas skotomas, t. i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst

8.2.7.1.

 vismaz 1/3 redzeslauka neaptver

20

8.2.7.2.

 vismaz 2/3 redzeslauka neaptver

50

8.2.8.

 hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja

8.2.8.1.

 asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras reizes gadā un vairāk

40

8.2.9.

 tīklenes atslāņošanās

8.2.9.1.

 pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām

8.2.9.1.1.

 pirmo gadu pēc operācijas

60

8.2.9.1.2.

 otro gadu pēc operācijas

30

8.2.9.1.3.

 trešo gadu pēc operācijas un vēlāk

15

8.2.9.2.

 ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām

8.2.9.2.1.

 pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas

60

8.2.9.2.2.

 divus gadus pēc 8.2.9.2.1. apakšpunktā norādītā termiņa

30

8.2.9.2.3.

 trīs gadus pēc 8.2.9.2.2. apakšpunktā norādītā termiņa

15

8.2.9.3.

 tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst

8.2.9.3.1.

 novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs šajā laikā

60

8.2.9.3.2.

 pēc pieciem gadiem un vēlāk

40

8.2.10.

 glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka, ņemot vērā glaukomas stadijas radītos redzes traucējumus: redzes asuma samazinājumu un izmaiņas redzes laukā

8.2.11.

 šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem

8.2.12.

 medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā

8.2.12.1.

 piecu gadu ciklā

8.2.12.1.1.

 ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols izņemts)

60

8.2.12.1.2.

 citādi

līdz 80

8.2.12.2.

 pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka pēc redzes funkcijām

8.2.13.

 diabētiska retinopātija

Piezīme. Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem

9.

Ausu un aizauss paugura slimības (traumas)

(SSK-10:H60-H95; S08.1)

9.1.

 Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa)

5-10

9.2.

 Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām

10-20

9.3.

 Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa)

9.3.1.

 vienas auss

5

9.3.2.

 abu ausu

10

9.4.

 Vienpusēja vājdzirdība

9.4.1.

 III-IV pakāpe

0-10

9.4.2.

 V pakāpe vai kurlums

10-20

9.5.

 Abpusēja vājdzirdība

9.5.1.

 I-II pakāpe

0-10

9.5.2.

 III pakāpe

10-20

9.5.3.

 IV pakāpe

20-30

9.5.4.

 V pakāpe vai kurlums

45

9.6.

 Vestibulārās funkcijas traucējumi

9.6.1.

 galvas reiboņi lēkmju veidā (1-2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara  traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes

10-20

9.6.2.

 galvas reiboņi lēkmju veidā (3-5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes

30-50

9.6.3.

 galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes

60-70

9.7.

 Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes pasliktināšanos

0-5

10.

Asinsrites sistēmas slimības (traumas)

(SSK-10:I00-I99; S26)

10.1.

 Iedzimtas un iegūtas sirdskaites

10.1.1.

 iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem

0-20

10.1.2.

 iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II-III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem

30-50

10.1.3.

 iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku III-IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru-defibrilatoru implantācijas

60-90

10.2.

 Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas, restriktīvās)

10.2.1.

 ar hronisku II-III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem

30-59

10.2.2.

 ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem

60-79

10.2.3.

 ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem

80-100

10.3.

 Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc:

a) pamatslimības;

b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm;

c) ritma traucējumiem

10.4.

 Hroniska sirds mazspēja

10.4.1.

 hroniska sirds mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma

10.4.1.1.

 II funkcionālā klase

10-20

10.4.1.2.

 III funkcionālā klase

60-79

10.4.1.3.

 IV funkcionālā klase

80-100

10.5.

 Primāra arteriāla hipertensija

10.5.1.

 arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi, norit ar

10.5.1.1.

 mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos)

30-59

10.5.1.2.

 mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas

III-IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru-defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes)

60-95

11.

Elpošanas sistēmas slimības (traumas)

(SSK-10: J00-J99; S20-S29; T27)

11.1.

 Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto audu)

60-75

11.2.

 Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un galiņa)

45

11.3.

 Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums

20

11.4.

 Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju sašaurinājums)

11.4.1.

 ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja

5-10

11.4.2.

 smaga vienpusēja, izteikta abpusēja

15

11.4.3.

 pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu elpošanu

20

11.5.

 Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ

11.5.1.

 vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes laikā

10

11.5.2.

 disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera stāvoklī

20-24

11.5.3.

 pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums)

50

11.6.

 Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi

11.6.1.

 I pakāpe (FEV1 60-80 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60-80 % no NR)

10-24

11.6.2.

 II pakāpe (FEV1 40-60 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40-60 % no NR) 

25-59

11.6.3.

 III pakāpe (FEV1

60-100

11.7.

 Pulmonektomija (plaušas izņemšana)

50

11.8.

 Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā

11.8.1.

 II pakāpe

60-75

11.8.2.

 III pakāpe

75-100

11.9.

 Krūškurvja deformācija

11.9.1.

 mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0-I pakāpes elpošanas mazspēja

0-20

11.9.2.

 izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes elpošanas mazspēja

30-40

11.9.3.

 izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds

60-79

11.9.4.

 izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu sirds

80-90

11.10.

 Bronhiālā astma

11.10.1.

 viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā astma

10-24

11.10.2.

 persistējoša smagas norises bronhiālā astma ar biežiem ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm,

I-II pakāpes elpošanas mazspēja

25-59

11.10.3.

 persistējoša smagas pakāpes bronhiālā astma ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm, astmatisku stāvokli,

II-III pakāpes elpošanas mazspēja ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi

60-79

11.11.

 HOPS

11.11.1.

 vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe

25-59

11.11.2.

 HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II-III pakāpe, labā kambara disfunkcija

60-95

11.12.

 Intersticiālās plaušu slimības

Vērtējamas:

pēc pamatslimības; pēc hroniskas elpošanas mazspējas pakāpes

12.

Gremošanas sistēmas slimības (traumas)

(SSK-10: K00-K93; S30-S39; T28)

12.1.

 Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa izmežģījuma gadījumā

12.1.1.

 mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi

20

12.1.2.

 izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi

50

12.2.

 Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju traucējumiem

10

12.3.

 Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem košļāšanas funkcijas traucējumiem

40

12.4.

 Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu, sekundāri valodas traucējumi

80-90

12.5.

 Mutes sašaurinājums (lūpas defekts)

12.5.1.

 bez siekalu dziedzera fistulas

10-24

12.5.2.

 siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu siekalošanos

25-40

12.6.

 Mēles zudums

12.6.1.

 distālās trešdaļas līmenī

15

12.6.2.

 vidējās trešdaļas līmenī

40

12.6.3.

 pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi)

80-90

12.7.

 Rīkles vai barības vada sašaurinājums (stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma

12.7.1.

 bez būtiskiem funkciju traucējumiem

10

12.7.2.

 apgrūtināta cietās barības rīšana

20

12.7.3.

 apgrūtināta šķidrās barības rīšana

40-50

12.7.4.

 barības vada necaurlaidība (gastrostoma)

70-90

12.8.

 Barības vada slimības

12.8.1.

 divertikuloze, barības vada stenoze, kas norit ar disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju-sārmu bufersistēmas traucējumiem

40-70

12.8.2.

 pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka disfagija, kosmētiskais defekts

25-59

12.9.

 Kuņģa-zarnu trakta funkciju traucējumi

12.9.1.

 saauguma slimība bez funkciju traucējumiem (apstiprināta rentgenoloģiski)

10-20

12.9.2.

 saauguma slimība ar zarnu trakta funkciju traucējumiem

25-59

12.9.3.

 tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai)

70-90

12.10.

 Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc traumas) līdz slēgšanai

12.10.1.

 trūces vārtu lielums līdz 10 cm

10

12.10.2.

 trūces vārtu lielums līdz 20 cm

20

12.10.3.

 trūces vārti, lielāki par 20 cm

30-59

12.11.

 Aknu bojājums (hepatīti, cirozes, traumas)

12.11.1.

 kompensēts

10-24

12.11.2.

 subkompensēts

25-59

12.11.3.

 dekompensēts

12.11.3.1.

 ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem

60-79

12.11.3.2.

 ar ļoti izteiktiem aknu funkciju traucējumiem

80-90

12.12.

 Žultspūšļa izņemšana traumas dēļ

10

12.13.

 Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta kuņģa slimība)

12.13.1.

 vieglas pakāpes

10-24

12.13.2.

 vidēji smagas pakāpes

25-59

12.13.3.

 smagas pakāpes   

12.13.3.1.

 ar izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem

60-79

12.13.3.2.

 ar ļoti izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem

80-90

12.13.4.

 gastrektomija

55-90

12.14.

 Liesas izņemšana (traumas dēļ)

10

12.15.

 Aizkuņģa dziedzera bojājums, hronisks recidivējošs pankreatīts   

12.15.1.

 ekzokrīnās funkcijas traucējumi   

12.15.1.1.

 vieglas pakāpes malabsorbcijas sindroms

10-24

12.15.1.2.

 vidēji izteikts malabsorbcijas sindroms

25-59

12.15.1.3.

 izteikts malabsorbcijas sindroms

60-85

12.16.

 Pankreatogēns cukura diabēts

sk. šā pielikuma 5.1.-5.5. apakšpunktu

12.17.

 Tievo zarnu rezekcija

12.17.1.

 pēc apjoma

12.17.1.1.

 viegla pakāpe (rezekcija līdz 100 cm)

10-24

12.17.1.2.

 vidēji smaga pakāpe (rezekcija 100-200 cm)

25-59

12.17.1.3.

 smaga pakāpe (rezekcija vairāk par 200 cm),

malabsorbcija

60-90

12.17.2.

 pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības pakāpes

12.17.2.1.

 viegla pakāpe

10-24

12.17.2.2.

 vidēji smaga pakāpe

25-59

12.17.2.3.

 smaga pakāpe (nepārtraukta substitūcijas terapija)

60-90

12.18.

 Resno zarnu bojājums un rezekcija

12.18.1.

 vieglas pakāpes funkciju traucējumi (bojājuma nošūšana)

10-20

12.18.2.

 vidējas pakāpes funkciju traucējumi (hemikolektomija)

25-59

12.18.3.

 smagas pakāpes funkciju traucējumi (totāla kolektomija)

60-90

12.19.

 Cekostoma (resnās zarnas atvere), sigmostoma

70-90

12.20.

 Pastāvīga normāli funkcionējoša stoma

55

12.21.

 Iekaisīgas zarnu slimības

12.21.1.

 nespecifisks čūlains kolīts

12.21.1.1.

 viegla pakāpe

10-24

12.21.1.2.

 vidēja pakāpe

25-59

12.21.1.3.

 smaga gaita

60-90

12.21.1.4.

 komplikācijas (ārpuszarnas simptomātika)

60-90

12.21.2.

 Krona slimība

12.21.2.1.

 viegla gaita

10-24

12.21.2.2.

 vidēja gaita

25-59

12.21.2.3.

 smaga gaita

60-90

13.

Uroģenitālās sistēmas slimības (traumas) 

(SSK-10: N00-N99; S30-S39; T28)

13.1.

 Nieres izņemšana (ja otrās nieres funkcija netraucēta)

20

13.2.

 Nieres izņemšana un

13.2.1.

 otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar samazinātu nieres funkciju (hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums)

25-59

13.2.2.

 otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar pazeminātu nieres funkciju (hroniska III-IV pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums)

60-79

13.2.3.

 nepieciešama nieres funkciju aizstājterapija (dialīze vai nieres transplantācija)

100

13.3.

 Urīna izvadsistēmas orgānu funkciju traucējumi

13.3.1.

 neliels urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums (bez būtiskiem urinācijas traucējumiem)

10

13.3.2.

 urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums un/vai urīnpūšļa tilpuma samazināšanās (ar biežiem urinācijas traucējumiem)

20

13.3.3.

 urīnvada vai urīnizvadkanāla necaurlaidība (regulāra katetrizācija) vai uroģenitālā fistula (urīna nesaturēšana), pastāvīgais katetrs.

Piezīme. Urīna nesaturēšanai jābūt objektīvi pierādītai

65

13.4.

 Hronisks intersticiāls abakteriāls nefrīts

13.4.1.

 hronisks intersticiāls nefrīts ar retiem paasinājumiem

0-24

13.4.2.

 hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju (pēc GFĀ), ar vidēji biežiem paasinājumiem

25-59

13.4.3.

 hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku III-IV pakāpes nieru mazspēju, glomerulu filtrācijas ātrums

60-79

13.4.4.

 hronisks intersticiāls nefrīts, nepieciešama nieru aizstājterapija

100

13.5.

 Hroniskas glomerulopātijas

13.5.1.

 hronisks nefrīts vai nefrotisks sindroms ar retiem uzliesmojumiem

0-20

13.5.2.

 hroniska glomerulopātija ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju bez nefrotiska sindroma vai nefrotiska sindroma aktivitāte ar sekundāru arteriālu hipertensiju vai bez tās

25-59

13.5.3.

 medikamentozi rezistents persistējoši nefrotisks sindroms vai bieži recidivējošs nefrotisks sindroms (vai smaga arteriāla hipertensija)

40-59

13.5.4.

 hronisks III-IV pakāpes glomerulonefrīts vai hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja un nefrotisks sindroms aktivitātē

60-79

13.5.5.

 hronisks glomerulonefrīts un nieru aizstājterapija

100

13.6.

 Nieru policistiskās slimības (ADNP vai medulāra "sūkļa" niere)

13.6.1.

 nieru policistiska slimība ar saglabātu nieru funkciju, bet biežām urīnceļu infekcijām un/vai nierakmeņiem, un/vai cistu infekcijām (hemorāģiskām un/vai ekstrarenālām manifestācijām)

25-59

13.6.2.

 nieru policistiska slimība ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju

25-59

13.6.3.

 nieru policistiska slimība ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju un 13.6.1. apakšpunktā minētajām komplikācijām

60-79

13.6.4.

 nieru policistiska slimība ar hronisku III-IV pakāpes nieru mazspēju  un/vai smagu sekundāru arteriālu hipertensiju

60-79

13.6.5.

 nieru policistiska slimība un nieru aizstājterapija

100

13.7.

 Hroniska obstruktīva uropātija

13.7.1.

 hroniska obstruktīva uropātija, asimptomātiska

10-24

13.7.2.

 hroniska obstruktīva uropātija ar biežiem urīnceļu infekciju uzliesmojumiem un/vai retām nierakmeņu lēkmēm, un/vai nekoriģētu arteriālu hipertensiju, un/vai nelikvidējamu iemeslu

25-59

13.7.3.

 hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja ar retiem uzliesmojumiem

25-59

13.7.4.

 hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja ar biežiem uzliesmojumiem un 13.6.1. apakšpunktā minētajām komplikācijām

60-79

13.7.5.

 hroniska obstruktīva uropātija un hroniska III-IV pakāpes nieru mazspēja

60-79

13.7.6.

 hroniska obstruktīva uropātija un nieru aizstājterapija

100

13.8.

 Dzimumorgānu sistēmas bojājums

13.8.1.

 uroģenitālā vagīnas fistula (taisnās zarnas vagīnas fistula)

65

13.8.2.

 dzimumlocekļa daļēja amputācija ar saglabātu sfinkteru

30

13.8.3.

 dzimumlocekļa amputācija pie pamatnes

65

14.

Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (traumas)

(SSK-10: M00-M99; S22-S24; S32-S34)

14.1.

Mugurkauls

14.1.1.

 viegli izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi

0-20

14.1.2.

 mēreni izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi

25-55

14.1.3.

 izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi

60-75

14.1.4.

 ļoti izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi, kas prasa pastāvīgu palīdzību vai kopšanu

80-100

14.2.

 Podagra (M10)

14.2.1.

 skarto locītavu vieglas pakāpes funkcijas ierobežojumi

10-20

14.2.2.

 skarto locītavu mēreni izteikti funkcijas ierobežojumi, intersticiāls nefrīts, nierakmeņu slimība, hronisks pielonefrīts ar retiem paasinājumiem, nieru mazspēja I-II stadijā (pēc GFĀ)

30-50

14.2.3.

 smagas pakāpes locītavu funkcijas traucējumi, nieru mazspēja

14.2.3.1.

 III stadija

60-75

14.2.3.2.

 IV stadija

80-95

14.3.

 Hronisks osteomielīts ar drenējamu dobumu (M86.4)

35-65

15.

Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas 

(SSK-10: S00-S99; T00-T98)

  

Augšējā ekstremitāte

Roka

vadošā

nevadošā

15.1.

 Lāpstiņa un atslēgas kauls

15.1.1.

 pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma

15.1.1.1.

 neliela deformācija, muskuļu hipotrofija, pazemināts ekstremitātes spēks

  10

  5

15.1.1.2.

 izteikta deformācija, muskuļu hipotrofija, mēreni ierobežots kustīgums pleca locītavā

  20

  15

15.1.1.3.

 nesaaudzis vecs lūzums, neīsta locītava

  30

  25

Pleca locītava

15.2.

 Ankiloze

  40

  30

15.3.

 Patoloģisks kustīgums pleca locītavā pēc pleca kaula vai lāpstiņas rezekcijas

  40

  30

15.4.

 Pleca locītavas kontraktūra

15.4.1.

 viegla pakāpe (fleksija 150-120 grādu, ekstensija

60-40 grādu, abdukcija 170-120 grādu)

  10

  5

15.4.2.

 vidēja pakāpe (fleksija 115-75 grādi, ekstensija

35-30 grādu, abdukcija 115-75 grādi)

  15

  10

15.4.3.

 smaga pakāpe (fleksija, mazāka par 75 grādiem, ekstensija, mazāka par 30 grādiem, abdukcija, mazāka par 75 grādiem)

  30

  25

15.5.

 Pleca locītavas ieraduma mežģījums

  15

  10

Augšdelms

15.6.

 Augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas) zudums

  75

  55

15.7.

 Augšējās ekstremitātes zudums pēc eksartikulācijas vai amputācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas līmenī

  75

  55

15.8.

 Pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī

  70

  50

15.9.

 Augšdelma kaula neīsta locītava

  50

  35

Elkoņa locītava

15.10.

 Patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa locītavu veidojošo kaulu rezekcijas

 55

 40

15.11.

 Elkoņa locītavas ankiloze

15.11.1.

 funkcionāli izdevīgā stāvoklī (60-90 grādu)

  40

  25

15.11.2.

 funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (leņķis, mazāks par 60 grādiem vai lielāks par 90 grādiem)

  40

  30

15.12.

 Elkoņa locītavas kontraktūra

15.12.1.

 viegla kontraktūra (fleksija 130-120 grādu, ekstensija 5-20 grādi)

  10

  5

15.12.2.

 mērena kontraktūra (fleksija 120-90 grādu, ekstensija 20-45 grādi)

  20

  15

15.12.3.

 izteikta kontraktūra (0-45 grādi)

  40

  25

  

Apakšdelms

      

15.13.

 Apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī

  70

  40

15.14.

 Apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī

  70

  50

15.15.

 Neīsta locītava

15.15.1.

 viena kaula

  15

  10

15.15.2.

 abu kaulu

  30

  25

15.16.

 Apakšdelma funkciju traucējumi

15.16.1.

 viegli pronācijas un supinācijas traucējumi plaukstas locītavā, muskuļu hipotrofija

  10

  5

15.16.2.

 vidēji izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi, mēreni izteikta deformācija, mēreni izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās

  15

  10

15.16.3.

 izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi vai izteikta deformācija, vai izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās

  30

  25

Plaukstas locītava

15.17.

 Plaukstas locītavas ankiloze

15.17.1.

 funkcionāli izdevīgā stāvoklī (fleksija līdz 60 grādiem, ekstensija līdz 30 grādiem)

  20

  15

15.17.2.

 funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija 60-80 grādu, ekstensija

30-70 grādu)

  40

  30

15.18.

 Plaukstas locītavas kontraktūra

15.18.1.

 viegli izteikta (fleksija 0-60 grādu, ekstensija 0-50 grādu)

  10

  0

15.18.2.

 vidēji izteikta (fleksija 0-30 grādu, ekstensija 0-30 grādu)

  15

  10

15.18.3.

 izteikta kontraktūra (fleksija 0-10 grādu; ekstensija 0-10 grādu)

  24

  15

Plauksta

15.19.

 Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī

15.19.1.

 vienas rokas

  70

  50

15.19.2.

 abu roku

  100

15.20.

 Karpālo vai metakarpālo kaulu neīsta locītava

  15

  10

15.21.

 Plaukstas funkciju traucējumi - deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi

15.21.1.

 viegli izteikti

  10

  0

15.21.2.

 mēreni izteikti

  15

  10

15.21.3.

 izteikti

  25-30

  15

Plaukstas pirksti

Pirmais pirksts (īkšķis)

15.22.

 Naga falangas mīksto audu izteikts defekts, deformācija

  5

  0

15.23.

 Amputācijas stumbrs

15.23.1.

 naga falangas līmenī

  5

  0

15.23.2.

 starpfalangu locītavas līmenī

  10

  5

15.24.

 Pirksta zudums

  20

  10

15.25.

 Abu īkšķu zudums

  50

15.26.

 Pirksta un metakarpālā kaula vai tā daļas zudums

  25

  20

15.27.

 Ankiloze starpfalangu locītavā

15.27.1.

 funkcionāli izdevīgā stāvoklī

  5

  0

15.27.2.

 funkcionāli neizdevīgā stāvoklī

  15

  10

15.28.

 Ankiloze divās locītavās

15.28.1.

 funkcionāli izdevīgā stāvoklī (pirksts pussaliektā stāvoklī)

  10

  5

15.28.2.

 funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (pirksts iztaisnotā vai saliektā stāvoklī)

20

15

15.29.

 Pirksta kontraktūra

15.29.1.

 viegli izteikta

  5

  0

15.29.2.

 mēreni izteikta - pirksts funkcionāli izdevīgā (pussaliektā) stāvoklī

  10

  5

15.29.3.

 izteikta - pirksts funkcionāli neizdevīgā (iztaisnotā vai saliektā) stāvoklī

  20

  15

Otrais pirksts (rādītājs)

15.30.

 Izteikts naga falangas mīksto audu defekts, deformācija, amputācijas stumbrs naga falangas distālās daļas līmenī

  5

  0

15.31.

 Amputācijas stumbrs

15.31.1.

 naga falangas proksimālās daļas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī

  5

  0

15.31.2.

 vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī

  10

  5

15.31.3.

 pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)

  15

  10

15.32.

 Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu

  20

  15

15.33.

 Pirksta funkciju traucējumi

15.33.1.

 viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)

  5

  0

15.33.2.

 pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī (proksimālās starpfalangu vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)

  10

  5

15.33.3.

 pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (divu vai triju locītavu ankiloze)

  15

  10

Trešais, ceturtais vai piektais pirksts

15.34.

 Amputācijas stumbrs

15.34.1.

 naga falangas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī

  5

  0

15.34.2.

 vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī

  5

  0

15.34.3.

 pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)

  10

  5

15.35.

 Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu

  15

  10

15.36.

 Pirksta funkciju traucējumi

15.36.1.

 viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)

  5

  0

15.36.2.

 pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī (proksimālās vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)

  10

  5

15.36.3.

 pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu locītavu ankiloze)

15

10

Vienas plaukstas vairāki pirksti

15.37.

 Vienas plaukstas divu pirkstu zudums

15.37.1.

 pirmā un otrā vai trešā (I+II), (I+III)

  24

  20

15.37.2.

 pirmā un ceturtā vai piektā (I+IV), (I+V)

  20

  15

15.37.3.

 otrā un trešā vai ceturtā, vai piektā (II+III), (II+IV), (II+V)

15

10

15.37.4.

 trešā un ceturtā vai piektā (III+IV), (III+V)

  15

  10

15.37.5.

 ceturtā un piektā (IV+V)

  10

  5

15.38.

 Vienas plaukstas triju pirkstu zudums

15.38.1.

 pirmā un otrā, un trešā vai ceturtā, vai piektā (I+II+III), (I+II+IV), (I+II+V)

50

40

15.38.2.

 pirmā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+III+IV), (I+III+V)

  40

  30

15.38.3.

 pirmā un ceturtā, un piektā (I+IV+V)

  30

  25

15.38.4.

 otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (II+III+IV), (II+III+V)

  20

  15

15.38.5.

 otrā un ceturtā, un piektā (II+IV+V)

  20

  15

15.38.6.

 trešā un ceturtā, un piektā (III+IV+V)

  15

  10

15.39.

 Vienas plaukstas četru pirkstu zudums

15.39.1.

 pirmā, otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+II+III+IV), (I+II+III+V)

  55

  45

15.39.2.

 pirmā, otrā, ceturtā un piektā (I+II+IV+V)

  55

  45

15.39.3.

 pirmā, trešā, ceturtā un piektā (I+III+IV+V)

  50

  40

15.39.4.

 otrā, trešā, ceturtā un piektā (II+III+IV+V)

  40

  30

15.40.

 Visu pirkstu zudums

15.40.1.

 vienas plaukstas

  70

  50

15.40.2.

 abu plaukstu

  90

15.41.

 Plaukstas visu pirkstu kontraktūra

15.41.1.

 viegli izteikta

  15

  10

15.41.2.

 kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī

  20

  15

15.41.3.

 kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)

  50

  40

15.42.

 Plaukstas četru pirkstu (II-III-IV-V) kontraktūra

15.42.1.

 viegli izteikta

  10

  5

15.42.2.

 kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī

  15

  10

15.42.3.

 kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)

40

30

  

 Piezīme. Pirkstu trūkums: 1. pirksta zudums - abu falangu amputācija, pārējos pirkstos - ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenī

Iegurnis

15.43.

 Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma

15.43.1.

 viegli statikas traucējumi

  10-24

15.43.2.

 mēreni statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu vienā gūžas locītavā

  25-40

15.43.3.

 izteikti statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu abās gūžas locītavās

  60-80

Apakšējā ekstremitāte

Gūžas locītava

15.44.

 Gūžas locītavas ankiloze

15.44.1.

 funkcionāli izdevīgā - iztaisnotā stāvoklī

  30

15.44.2.

 funkcionāli neizdevīgā - saliektā (0-120 grādu) stāvoklī

  45

15.45.

 Gūžas locītavas kontraktūra

15.45.1.

 viegli izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums līdz 5 cm, fleksija

0-100 grādu, ekstensija 0-10 grādu)

  10

15.45.2.

 mēreni izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums 5-7 cm, fleksija

0-70 grādu, ekstensija 0-5 grādi)

  20

15.45.3.

 izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums vairāk par 7 cm, fleksija, mazāka par 60 grādiem, ekstensija 0 grādu)

  55

15.46.

 Nereponēts gūžas locītavas mežģījums

  40-50

Augšstilbs

15.47.

 Eksartikulācija gūžas locītavā

  75

15.48.

 Augšstilba amputācijas stumbrs

15.48.1.

 augšējās trešdaļas līmenī

15.48.1.1.

 vienai kājai

  60

15.48.1.2.

 abām kājām

  90-100

15.48.2.

 vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī

15.48.2.1.

 vienai kājai

  40

15.48.2.2.

 abām kājām

  70-80

15.49.

 Augšstilba kaula neīsta locītava

15.49.1.

 vienai kājai

  50

15.49.2.

 abām kājām

  75-80

Ceļa locītava

15.50.

 Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā

15.50.1.

 vienai kājai

  20

15.50.2.

 abām kājām

  35-50

15.51.

 Ceļa locītavas ankiloze

15.51.1.

 funkcionāli izdevīgā - iztaisnotā stāvoklī

15.51.1.1.

 vienai kājai

  30

15.51.1.2.

 abām kājām

  50-60

15.51.2.

 funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija, ne mazāka par 20 grādiem)

15.51.2.1.

 vienai kājai

  40

15.51.2.2.

 abām kājām

  70-80

15.52.

 Ceļa locītavas kontraktūra

15.52.1.

 viegli izteikta (fleksija 10-100 grādu; ekstensija 10-80 grādu)

15.52.1.1.

 vienai kājai

  10

15.52.1.2.

 abām kājām

  20

15.52.2.

 vidēji izteikta (fleksija 90 grādu; ekstensija, mazāka par 80 grādiem)

15.52.2.1.

 vienai kājai

  20

15.52.2.2.

 abām kājām

  40

15.52.3.

 izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par 30 grādiem; ekstensija 0 grādu)

15.52.3.1.

 vienai kājai

  35-40

15.52.3.2.

 abām kājām

  70-80

Apakšstilbs

15.53.

 Apakšstilba eksartikulācija ceļa locītavā

15.53.1.

 vienai kājai

  50

15.53.2.

 abām kājām

  75

15.54.

 Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī

15.54.1.

 vienai kājai

  45

15.54.2.

 abām kājām

  70

15.55.

 Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī

15.55.1.

 vienai kājai

  40

15.55.2.

 abām kājām

  65

15.56.

 Apakšstilba kaulu neīsta locītava

15.56.1.

 abu kaulu

  30

15.56.2.

 lielā lielakaula

  25

15.56.3.

 mazā lielakaula

  0

Pēdas locītava

15.57.

 Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā (dorsālfleksija 0-30 grādu, plantārā fleksija 0-70 grādu)

15.57.1.

 vienā

  10-15

15.57.2.

 abās

  25-30

15.58.

 Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0-20 grādu, plantārā fleksija

0-40 grādu)

15.58.1.

 vienā

  10-15

15.58.2.

 abās

  25-30

15.59.

 Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par 10 grādiem)

15.59.1.

 vienā

  30

15.59.2.

 abās

  60-70

15.60.

 Pēdas locītavas kontraktūra

15.60.1.

 viegli izteikta (dorsālfleksija 0-20 grādu, plantārā fleksija 0-40 grādu)

  5

15.60.2.

 vidēji izteikta (dorsālfleksija 0-10 grādu, plantārā fleksija 0-20 grādu)

  10

15.60.3.

 izteikta kontraktūra (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, mazāka par 20 grādiem)

  30

Pēda

15.61.

 Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc Lisfranka, Šopara, Pirogova)

15.61.1.

 vienas pēdas

  50

15.61.2.

 abu pēdu

  70

15.62.

 Pēdas amputācija metatarsālo kaulu līmenī (pēc Šarpa)

  

15.62.1.

 vienas pēdas

  20

15.62.2.

 abu pēdu

  40

15.63.

 Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kaulu lūzuma vai mežģījuma

15.63.1.

 viegli kustību un balsta traucējumi

  

15.63.1.1.

 vienā

  0

15.63.1.2.

 abās

  10

15.63.2.

 pēdas deformācija ar viegliem balsta un kustību funkciju traucējumiem

15.63.2.1.

 vienā

  10

15.63.2.2.

 abās

  20

15.63.3.

 pēdas deformācija ar mēreniem balsta un kustību funkciju traucējumiem

15.63.3.1.

 vienā

  25-30

15.63.3.2.

 abās

  40-50

  

Pēdas pirksti  

15.64.

 Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālās locītavās

15.64.1.

 vienā

  10

15.64.2.

 abās

  20

15.65.

 Pirmā pirksta un atbilstošā metatarsālā kaula vai tā daļas zudums

  20

15.66.

 Pirmā pirksta eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī

  10

15.67.

 Jebkura pēdas pirksta (izņemot pirmo) eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī

  0

15.68.

 Pirksta (izņemot pirmo) un metatarsālā kaula distālās trešdaļas zudums

  10

15.69.

 Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu falangu zudums

15.69.1.

 viena-divu pirkstu

  0

15.69.2.

 trīs-četru pirkstu

  5

15.70.

 Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi, trofikas traucējumiem

15.70.1.

 viegla pakāpe

  0

15.70.2.

 vidēja pakāpe

  15

15.70.3.

 izteikta pakāpe

15.70.3.1.

 bez trofiskām čūlām

  20

15.70.3.2.

 ar trofiskām čūlām

  30-40

15.71.

 Pēctraumas osteomielīts ar strutojošu procesu, funkcionējošu fistulu (paasinājuma biežums, ilgums, ekstremitātes funkciju  traucējumu pakāpe)

  30-60

Mīkstie audi

15.72.

 Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu virsmā

15.72.1.

 sejas kosmētisks defekts

  15-24

15.72.2.

 sejas izkropļojums

  25-50

15.72.3.

 sejas izkropļojums ar atbaidošu izskatu

  60-75

15.73.

 Rētas uz ķermeņa un ekstremitātēm

15.73.1.

 rētas laukuma lielums 1-2 %

  5

15.73.2.

 rētas laukuma lielums 3-4 %

  10

15.73.3.

 rētas laukuma lielums 5-10 %

  15

15.73.4.

 rētas laukums, lielāks par 10 %

Piezīmes.
1. Ķermeņa virsmas 1 % pielīdzināms pacienta plaukstas lielumam.
2. Rētaudu radīto funkciju traucējumu pakāpes izvērtējums - sk. atbilstošo lokalizāciju

  20

15.74.

 Muskuļu un saišu bojājuma sekas ar funkciju traucējumiem

15.74.1.

 viegla pakāpe

  10

15.74.2.

 vidēja pakāpe

  20

15.74.3.

 smaga pakāpe

  40

16.  

Dažādas etioloģijas ādas saslimšanas (dermatozes) 

(SSK-10: L00-L99)

 

 a) parastā ekzēma;

b) endogēnā ekzēma;

c) hroniska recidivējoša nātrene;

d) Pemphigus;

e) Psoriasis vulgaris;

f) ihtiozes

16.1.

 Neliela izplatība, recidīvi (paasinājumi) līdz divām reizēm gadā, īslaicīgi (dažas nedēļas)

  10-20

16.2.

 Paasinājumi biežāk nekā divas reizes gadā, ilgstoša gaita (ādas izmaiņas skar plaukstas, pēdas, seju)

  25-59

16.3.

 Paasinājumi bieži, gaita hroniska, progresējoša (ietekme uz iekšējiem orgāniem, kaulu locītavu sistēmu)

  60-79

17.

 Šajā pielikumā neminēts veselības traucējums, kurš ir pielīdzināms kādam no šajā pielikumā norādītajiem veselības traucējumiem atbilstoši tā saistībai ar kādu ķermeņa daļu vai funkciju**

Piezīmes.

* Ja personai ir vairāki veselības traucējumi, darbspēju zaudējumu nosaka, ņemot vērā smagāko veselības traucējumu. Katram konkrētajam veselības traucējumam atbilstošās vērtības nesummē.

Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs noteiktu veselības traucējumu gadījumos ir orientējošs un tā galīgā pakāpe ir atkarīga no tā, vai personai ir arī citi nozīmīgi veselības traucējumi, no to ietekmes uz ikdienas dzīves aktivitātēm, kā arī no personas vecuma, izglītības, darba pieredzes, darba attiecībām, konkurētspējas darba tirgū un darba prognozes (turpmāk - profesionālie kritēriji).

Ja darbspēju zaudējums paredzēts noteiktā diapazonā, izvēloties konkrētu lielumu, ņem vērā pārējo tā paša cēloņa veselības traucējumu ietekmi uz ikdienas dzīves aktivitātēm un profesionālos kritērijus.

Darbspēju zaudējums nevar būt lielāks par 100 %. Ja darbspēju zaudējums ir no 25 % līdz 59 %, personai nosaka III invaliditātes grupu, ja no 60 % līdz 79 %, nosaka II invaliditātes grupu, ja no 80 % līdz 100 %, nosaka I invaliditātes grupu.

** Darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši šajā pielikumā norādītajiem veselības traucējumiem.

1. tabula

 Darbspēju zaudējums (procentos) atkarībā no redzes asuma samazinājuma 

Vislabāk koriģētais redzes asums 1,0 0,9 0,8 0,7 0,6 0,5 0,4 0,3 0,2 0,1 0,09-0,07 0,06-0,05 praktisks aklums*** 0 (nulle)
1,0 0 0 0 0 0 0 10 10 10 10 20 20 25 25
0,9 0 0 0 0 0 0 10 10 10 10 20 20 25 25
0,8 0 0 0 0 0 0 10 10 10 10 20 20 25 25
0,7 0 0 0 0 0 10 10 10 10 10 20 20 25 25
0,6 0 0 0 10 10 10 10 10 10 10 20 20 25 25
0,5 0 0 0 10 10 10 10 10 10 10 20 20 25 25
0,4 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 20 20 25 25
0,3 10 10 10 10 10 10 10 20 20 20 20 20 25 25
0,2 10 10 10 10 10 10 10 20 25 25 30 30 35 35
0,1 10 10 10 10 10 10 10 20 25 40 40 40 50 50
0,09-0,07 20 20 20 20 20 20 20 20 30 40 60 60 70 70
0,06-0,05 20 20 20 20 20 20 20 20 30 40 60 70 70 70
praktisks aklums*** 25 25 25 25 25 25 25 25 35 50 70 70 80 90
0 (nulle) 25 25 25 25 25 25 25 25 35 50 70 70 90 100

Piezīme. *** Praktisks aklums ir redzes asums 0,04 un mazāk ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5º no fiksācijas punkta.

2. tabula

 Darbspēju zaudējums (procentos) traumas gadījumā atkarībā no redzes asuma samazinājuma 

Koriģētais redzes asums līdz traumai**** Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju pēc traumas
0,9 0,8 0,7 0,6 0,5 0,4 0,3 0,2 0,1 0,09-0,05 praktisks aklums
1,0 5 5 5 5 10 10 15 15 20 20 25
0,9 0 5 5 5 10 10 15 15 20 20 25
0,8 0 0 5 5 5 10 10 15 20 20 25
0,7 0 0 0 5 5 5 10 10 15 20 20
0,6 0 0 0 0 5 5 5 10 15 15 15
0,5 0 0 0 0 0 5 5 10 10 15 15
0,4 0 0 0 0 0 0 5 5 10 10 10
0,3 0 0 0 0 0 0 0 5 5 10 10
0,2 0 0 0 0 0 0 0 0 5 5 5
0,1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 5 5
0,09-0,05 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 5
praktisks aklums 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Piezīme. **** Koriģētais redzes asums līdz traumai - redzes asums, kas ir pēdējais dokumentētais redzes asums pirms traumas. Ja redzes asumu pirms traumas nav iespējams dokumentāri pierādīt, tiek pieņemts, ka koriģētais redzes asums pirms traumas ir bijis 1,0."

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463

"8. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805

Kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma

Personai ar I invaliditātes grupu nepieciešama īpaša kopšana, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) nepieciešama 24 stundu palīdzība un uzraudzība garīgo spēju ierobežojuma dēļ, ja ārstējošais psihiatrs personai ir konstatējis stabilus, ar ārstēšanu nekoriģējamus uzvedības traucējumus, kuru dēļ persona apdraud savu vai citu personu veselību, drošību vai dzīvību;

2) pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 6. punktam ir zemāks par 7 punktiem, un tas korelē ar medicīnisko informāciju."

 

5. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463

"9. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805

Kritēriji atzinuma sniegšanai par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai

1. Vienas kājas amputācijas stumbrs augšstilba līmenī vai abu kāju amputācijas stumbri augšstilba vai apakšstilba līmenī (neatkarīgi no protezēšanas iespējām).

2. Neprotezējams vienas kājas amputācijas stumbrs apakšstilba distālā trešdaļā vai augstākā līmenī vai vienas pēdas amputācijas stumbrs (pēc Pirogova vai Šopara), ko apstiprina ārsta speciālista slēdziens.

3. Neprotezējami abu pēdu amputācijas stumbri (pēc Lisfranka) un augstākā līmenī, ko apstiprina ārsta speciālista slēdziens.

4. Vienas kājas saīsinājums, ne mazāks par 7 cm, ja tas rada izteiktus pārvietošanās traucējumus.

5. Vienas kājas dziļa parēze (plēģija).

6. Hemiplēģija vai izteikta hemiparēze.

7. Abu kāju mērena vai izteikta parēze (paraparēze).

8. Hroniska apakšējās ekstremitātes artēriju išēmija, ja vienlaikus ir arī intermitējošā klaudikācija distancē līdz 200 metriem, miera vai nakts sāpes, perifēra neiropātija, kā arī išēmiska čūla uz apakšstilba vai pēdas vai pirkstu gangrēna.

9. Gūžas vai ceļa locītavas smaga osteoartroze.

10. Abu pēdu locītavu izteikta kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī.

11. Stāvoklis pēc apakšējo ekstremitāšu lielo locītavu (gūžas, ceļa) endoprotezēšanas, ja saglabājas izteikti pārvietošanās traucējumi.

12. Izteikta smadzenīšu ataksija vai izteikti ekstrapiramidāli traucējumi.

13. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē ar dziļiem ādas trofikas traucējumiem.

14. Nieru mazspēja, ja nepieciešama hemodialīze.

15. Ļaundabīgi audzēji terminālā stadijā, ja ir nelabvēlīga prognoze un persona saņem simptomātisku terapiju.

16. Dekompensēta sirds mazspēja ar ascītu un anasarku vai ļoti smaga elpošanas nepietiekamība ar 24 stundu skābekļa atkarību.

17. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kuri izpaužas ar atkārtotu un persistējošu asociālu, agresīvu vai izaicinošu uzvedību un rada izteiktus pārvietošanās traucējumus.

18. Šajā pielikumā neminētas slimības, kuras rada izteiktus pārvietošanās traucējumus vai tādus traucējumus, kuru dēļ persona pat ar citas personas pastāvīgu atbalstu nevar izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus."

 

6. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463

"11. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805

Invaliditātes apliecības paraugs

1. Invaliditātes apliecības vispārīgā struktūra

Apliecības formāts atbilst ID-1 formātam.

Garums 85,47-85,72 mm.

Platums 53,92-54,03 mm.

Biezums 0,76±0,08 mm.

Stūra noapaļojuma rādiuss 3,18±0,30 mm.

Apliecībai tiek izmantota polivinilhlorīda (PVC) daudzslāņu laminēta karte.

2. Invaliditātes apliecības averss (1. attēls)

Vizuāli redzamais teksts apliecības aversā:

INVALIDITĀTES APLIECĪBA

1. VĀRDS

2. UZVĀRDS

3. Personas kods

4. Invaliditātes grupa (tikai pilngadīgām personām)

5. Invaliditātes periods

6. Apliecības numurs

Pretviltošanas elementi apliecības aversā.

Smalku līniju pretkopēšanas un pretviltošanas raksts ar fonu divās Pantone krāsās.

Negatīva mikrodrukas līnija ar mikrotekstu "INVALIDITĀTES APLIECĪBA".

Caurspīdīga, pēc laminēšanas uzklājama aizsargplēve, kura nodrošina apliecības personalizācijas datu paaugstinātu mehānisko un pretviltošanas aizsardzību.

3. Invaliditātes apliecības reverss (2. attēls)

Vizuāli redzamais teksts apliecības reversā:

DISABLED PERSON'S IDENTITY CARD

7. Izsniedzējs - VESELĪBAS UN DARBSPĒJU EKSPERTĪZES ĀRSTU VALSTS KOMISIJA

Invaliditātes apliecība ir derīga, to uzrādot kopā ar personu apliecinošu dokumentu.

Pozīciju 1.-7. atšifrējums angļu valodā:

1. NAME

2. SURNAME

3. PERSONAL ID

4. DISABILITY GROUP

5. VALID UNTIL

6. CARD No

7. AUTHORITY

Apliecības atrašanas gadījumā zvanīt pa tālruni (tālruņa numurs ar cipariem).

Pretviltošanas elementi apliecības reversā.

Smalku līniju pretkopēšanas un pretviltošanas raksts ar fonu divās Pantone krāsās.

Negatīva mikrodrukas līnija ar mikrotekstu "INVALIDITĀTES APLIECĪBA".

Fona apdrukā integrēts ultravioletajā gaismā redzams papildinātais mazais valsts ģerbonis.

Optiski mainīgs elements - metalizēta karstspiedes hologramma 15 x 15 mm - divdimensiju oriģinālā hologrāfiskā drošības matrica.

Caurspīdīga, pēc laminēšanas uzklājama aizsargplēve, kas nodrošina apliecības personalizācijas datu paaugstinātu mehānisko un pretviltošanas aizsardzību.

 

1. attēls

2. attēls"

19.07.2024
Pašvaldību saistošie noteikumi
Administratīvās atbildības ceļvedis
Pilnā versija Par Likumi.lv
X logo facebook logo youtube logo instagram logo
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"