Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.01.2014. - 30.06.2020. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ventspils pilsētas domes 2020. gada 29. maija saistošos noteikumus Nr. 7 "Ventspils pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi".
Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.5

Apstiprināti ar
Ventspils pilsētas domes
2012.gada 3.februāra lēmumu Nr.22
Ventspils pilsētas kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2.punktu,
21.panta pirmās daļas 16.punktu, 43.panta pirmās daļas 6. un 9.punktu un 43.panta trešo daļu
1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Saistošie noteikumi nosaka kapsētu uzturēšanas, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kapsētu apsaimniekotāja, pārziņa un kapavietu uzturētāju tiesības un pienākumus Ventspils pilsētā.

1.2. Noteikumos lietotie termini:

1.2.1. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

1.2.2. bezpiederīgais mirušais cilvēks – mirušais cilvēks, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

1.2.3. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

1.2.4. kapavieta (ģimenes kapavieta) – noteikta kapsētas teritorija, kuru ierāda kapsētas pārzinis atsevišķa mirušā cilvēka vai mirušā cilvēka un tā ģimenes locekļu apbedīšanai;

1.2.5. kapavietas aprīkojums – akmens, betona, metāla vai koka apmales, žodziņš, klājums, soli, piemineklis, piemiņas plāksne u.c. vides elementi;

1.2.6. kapavietas uzturētājs – persona, kura ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu un reģistrē mirušo reģistrācijas grāmatā;

1.2.7. kapliča – ēka mirušo cilvēku novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei (organizēšanai);

1.2.8. kapsēta – zemes gabals, kas paredzēts mirušo apbedīšanai un ar to saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūvei;

1.2.9. kapsētu apsaimniekotājs – Pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts", ar kuru Ventspils pašvaldība noslēgusi līgumu par kapsētas apsaimniekošanu, kura pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

1.2.10. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks, kurš pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

1.2.11. kapu grāmata – kapu orientieris/reģistrs, kurā norāda apbedījuma rajonu, rindu un vietu;

1.2.12. mirušo reģistrācijas grāmata – reģistrs, kurā norāda personas miršanas datumu, apbedīšanas datumu, personu, kas veikusi apbedīšanu, miršanas apliecības numuru, pilsētas kapus, kuros mirušais apbedīts un kapavietas uzturētāju;

1.2.13. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

1.2.14. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma šajos saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

1.3. Kapsētu īpašnieks Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā ir Ventspils pilsētas pašvaldība.

1.4. Kapsētu vai to daļu ierīkošanu, uzturēšanu un attīstību nodrošina atbilstoši Ventspils pilsētas teritorijas plānojumam, ņemot vērā sabiedrības kārtības un higiēnas prasības, kā arī augsnes struktūru un gruntsūdens stāvokli noteiktajā teritorijā.

1.5. Ventspilī ir atvērtas, daļēji slēgtas un slēgtas kapsētas. Kapsētas statusu nosaka vai maina ar Ventspils pilsētas domes lēmumu.

1.6. Kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā, apbedīšanai, kā arī agrāk apbedīto piederīgo un Ventspils pilsētas teritorijā mirušo bezpiederīgo un neidentificēto cilvēku apbedīšanai.

1.7. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās pieļaujama, pamatojoties uz mirušā piederīgā motivēta iesnieguma pamata un kapsētas apsaimniekotāja saskaņojumu.

1.8. Iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

1.9. Ja kapsēta vai tās daļa tiek slēgta, apbedīšana attiecīgajā teritorijā tiek pārtraukta. Informācija par kapsētu vai tās daļas slēgšanu publicējama laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", vietējā laikrakstā un Ventspils pilsētas portālā www.ventspils.lv ne mazāk kā vienu gadu iepriekš. Visi izdevumi, kas saistīti ar pārapbedīšanu, kapu pieminekļu un apmaļu pārvietošanu, jaunu kapavietu ierīkošanu citās kapsētās, tiek segti par slēgšanā ieinteresētās puses līdzekļiem.

1.10. Kara laika pārapbedījumu koncentrēšana Ventspilī, apglabājot, esošajās kapsētās no citiem Latvijas rajoniem ievestu karu laikos kritušo vai bojā gājušo mirstīgās atliekas, nav atļauta.

2. KAPSĒTU DARBA REŽĪMS

2.1. Kapsētas apbedīšanai ir slēgtas: svētdienās, pirmdienās un valsts svētku dienās.

2.2. Meža kapu kapsētas pārzinis apmeklētājus pieņem Meža kapu kapličā katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz plkst.16.00.

3. KAPSĒTU IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI

3.1. Kapsētu apmeklētājiem, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, kapsētās jāizturas godbijīgi un klusi, jāievēro šie noteikumi, kā arī citi kapsētas īpašnieka un kapsētas apsaimniekotāja norādījumi.

3.2. Bērni līdz 7 gadu vecumam drīkst apmeklēt kapsētas tikai pieaugušo pavadībā, kuri par viņiem uzņemas atbildību. Vecāki, kā arī personas, kas aizstāj vecākus, ir administratīvi un materiāli atbildīgi par bērnu rīcību kapsētā, ja tiek pārkāpti šie noteikumi un/vai radīti materiālie zaudējumi pašvaldībai, kapavietas uzturētājam vai trešajām personām.

3.3. Kapsētās aizliegts:

3.3.1. piegružot kapsētu un tās aizsargjoslu teritorijas;

3.3.2. ievest dzīvniekus bez pavadas un apglabāt dzīvniekus;

3.3.3. pārvietoties ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

3.3.3.1. gadījumos, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja atļauja;

3.3.3.2. operatīvo dienestu transportlīdzekļiem, kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

3.3.4. traucēt bēru ceremonijas norisi, braucot ar transportlīdzekli kapsētas teritorijā;

3.3.5. tirgoties bez kapsētas apsaimniekotāja atļaujas;

3.3.6. sniegt apbedīšanas komercpakalpojumus bez kapsētas apsaimniekotāja atļaujas;

3.3.7. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās;

3.3.8. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

3.3.9. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijā neatļautās vietās;

3.3.10. bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietas aprīkojumu, kapavietas stādījumus;

3.3.11. novietot soliņus ejās un ārpus iežogotās teritorijas;

3.3.12. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās;

3.3.13. traucēt kapraču darbu;

3.3.14. mākslīgi paaugstināt ierādītās kapavietas reljefu.

4. KAPSĒTU APSAIMNIEKOTĀJA PIENĀKUMI

4.1. Kapsētu apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt:

4.1.1. kapsētu kapliču un saimniecības telpu, iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu;

4.1.2. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

4.1.3. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

4.1.4. kapsētu topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

4.1.5. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un kapu grāmata;

4.1.6. sanitāro, ugunsdrošības un darba drošības normu un noteikumu ievērošanu.

4.2. Kapsētu apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu.

5. KAPAVIETAS PIEŠĶIRŠANAS KĀRTĪBA

5.1. Atvērtā kapsētā jaunu kapavietu piešķir un ierāda kapsētas pārzinis iesniegumu saņemšanas secībā, pamatojoties uz:

5.1.1. personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu;

5.1.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

5.1.3. dokumentu, kas apliecina veikto maksājumu par kapavietas ierādīšanu.

5.2. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, par jaunas kapavietas piešķiršanu lemj kapsētas apsaimniekotājs, pamatojoties uz:

5.2.1. personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtā kapsētā;

5.2.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

5.2.3. dokumentu, kas apliecina veikto maksājumu par kapavietas ierādīšanu.

5.3. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā izveidotā ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta un/vai kurā var veikt virsapbedījumus, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo dod kapsētas pārzinis, pamatojoties uz:

5.3.1. kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo;

5.3.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu).

6. KAPAVIETAS KOPŠANA UN UZTURĒŠANA

6.1. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

6.1.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu;

6.1.2. gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu;

6.1.3. uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju;

6.1.4. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu, ja tāds ir, līdz 0,7 m augstumam;

6.1.5. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus savākšanas vietās novietotajos konteineros;

6.1.6. saņemt kapsētas pārziņa rakstisku saskaņojumu kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai.

6.2. Kapavietas uzturētājam ir tiesības noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar trešo personu, līguma kopija iesniedzama kapsētas pārzinim.

6.3. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

6.3.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

6.3.2. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās kapavietās un ārpus tām;

6.3.3. kapavietās aizliegts stādīt augstus (maksimums līdz 0,7 m augstumam) un kuplus krūmājus u.c.augus, kas varētu traucēt blakus esošo kapu kopšanu;

6.3.4. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai;

6.3.5. veidot atkritumu kaudzes tam neparedzētās vietās, dedzināt atkritumus, piesārņot celiņus un stādījumus;

6.3.6. kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, nedrīkst veidot augstākas par 0,2 m.

6.4. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

6.5. Bezpiederīgā mirušā un neidentificēta mirušā cilvēka kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā cilvēka kapavietu nolīdzina, un kapsētas apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.

6.6. Bezpiederīgo mirušo un neidentificēto mirušo apbedīšanu un kapavietas labiekārtošanu kapsētās nodrošina kapsētas apsaimniekotājs.

7. AMATNIEKU PROFESIONĀLĀ DARBĪBA KAPSĒTĀS

7.1. Personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētas apsaimniekotāju, var veikt amatnieku pakalpojumus kapsētās pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma.

7.2. Amatniekiem, kas veic darbības kapsētā, pēc kapsētu īpašnieka vai apsaimniekotāja amatpersonu pieprasījuma jāuzrāda kapsētas apsaimniekotāja saskaņots dokuments par pakalpojumu sniegšanu.

7.3. Mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darbavietas jāsakārto, atkritumi jānogādā kapsētas atkritumu savākšanas vietās vai jāizved un nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāizved no kapsētas.

7.4. Amatnieki darbu veikšanai nepieciešamo transportu drīkst izmantot šajos noteikumos noteiktā kārtībā celiņos, kuri atbilst transporta līdzekļu izmēriem.

8. APBEDĪŠANAS KĀRTĪBA

8.1. Kapsētas pārzinis pēc kapavietas piešķiršanas ierāda kapavietu un saskaņo apbedīšanas laiku. Apbedīšana notiek atbilstoši noteikumu 2.nodaļā minētajam kapsētu darba režīmam.

8.2. Apbedīšanas (izvadīšanas) pakalpojumus kapsētās sniedz mirušā piederīgo izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs. Kapu rakšanas pakalpojumu Ventspils pilsētas kapsētās nodrošina kapsētu apsaimniekotājs.

8.3. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Mirušais tiek apbedīts zārkā, kremācijas gadījumā – urnā. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m, dziļumam – 1,5 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

8.4. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1 m dziļumā. Attālumam starp kopiņām to garajās malās jābūt 1 m, īsajās malās – 0,5 m.

8.5. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 m līdz zārka vākam.

8.6. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā ģimenes kapavietā. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

8.7. Ierādāmo kapavietu izmēri atvērtajās kapsētās un daļēji slēgtās kapsētās:

Kapavieta

Garums (m)

Platums (m)

vienvietīga

2,7

1,5

divvietīga

2,7

2,6

trīsvietīga

2,7

3,7

četrvietīga

2,7

4,8

8.8. Attālums starp blakus esošām kapavietām tiek noteikts 0,20 m, celiņu platums starp kapavietu rindām tiek noteikts 1,00 m plats.

8.9. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā pēc viena kalendārā gada kopš apbedīšanas brīža, saņemot kapsētu apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas atļauju. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

8.10. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

8.11. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini un informējot kapsētas apsaimniekotāju.

8.12. Kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības noteikt izņēmumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

9. KAPLIČU IZMANTOŠANA

9.1. Kapliču mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei iznomā kapsētas apsaimniekotājs.

9.2. Saldētava kapličā, uzrādot miršanas apliecību vai ārsta izsniegtu medicīnisku slēdzienu par nāvi, tiek izmantota mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. To drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas pārziņa atļauju kapsētas darba laikā. Pārējā laikā saldētava ir slēgta.

9.3. Par kapličas izmantošanu tiek iekasēta kapu apsaimniekotāja noteikta nomas maksa.

10. ATBILDĪBA UN ADMINISTRATĪVĀ SODA PIEMĒROŠANA

10.1. Personas par šo noteikumu neievērošanu var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un vainas pakāpi.

10.2. Par šo noteikumu 3.nodaļā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz 70 euro, bet juridiskajām personām līdz 700 euro. Par šo Noteikumu 3.nodaļā prasību neievērošanu, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, – uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz 350 euro un juridiskām personām līdz 1400 euro.

(Ventspils pilsētas domes 22.11.2013. saistošo noteikumu Nr.25 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

10.3. Par šo noteikumu 6.1. un 6.3.punktos noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz 210 euro, bet juridiskajām personām līdz 430 euro. Par šo Noteikumu 6.1. un 6.3.punktos noteikto prasību neievērošanu, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, – uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz 350 euro un juridiskām personām līdz 1400 euro.

(Ventspils pilsētas domes 22.11.2013. saistošo noteikumu Nr.25 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

10.4. Par šo noteikumu 7.nodaļā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz 350 euro, bet juridiskajām personām līdz 1100 euro.

(Ventspils pilsētas domes 22.11.2013. saistošo noteikumu Nr.25 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

10.5. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo šo noteikumu pārkāpējus no pienākuma novērst pārkāpumu un atlīdzināt pārkāpuma rezultātā nodarītos materiālos zaudējumus.

10.6. Kontrolēt šo saistošo noteikumu izpildi ir tiesīgi:

10.6.1. kapsētu apsaimniekotājs;

10.6.2. Ventspils pilsētas pašvaldības policija;

10.6.3. Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvā inspekcija.

10.7. Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par administratīvā soda uzlikšanu saistībā ar šo noteikumu pārkāpumiem ir tiesīgi:

10.7.1. Ventspils pilsētas pašvaldības policija;

10.7.2. Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvā inspekcija.

10.8. Pieņemt lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu saistībā ar šo noteikumu pārkāpumiem ir tiesīga Ventspils pilsētas domes Administratīvā komisija.

10.9. Ja personas, kuras kapsētās sniedz pakalpojumus, nepilda šo noteikumu un citu kapsētu apsaimniekošanas jautājumus reglamentējošu Ventspils domes lēmumu prasības, kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības pārtraukt līgumsaistības un aizliegt šīm personām sniegt pakalpojumus kapsētās.

10.10. Šo noteikumu 10.7.punktā minētās amatpersonas ir tiesīgas nesastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu par šajos noteikumos paredzētajiem pārkāpumiem, gadījumos, kad soda apmērs nepārsniedz 30 euro un to uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā, izsniedzot noteikta parauga soda naudas kvīti. Ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu par to pārkāpumu izdarīšanu, kuri paredzēti šajos noteikumos, vai ir citi apstākļi, kas traucē amatpersonai uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, protokolu sastāda saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normu prasībām.

(Ventspils pilsētas domes 22.11.2013. saistošo noteikumu Nr.25 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

10.11. Par šo noteikumu 3.nodaļā noteikto prasību neievērošanu piemēro sodu saskaņā ar šo noteikumu 10.2.punktu, ja atbildība par to jau nav paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Krimināllikumā.

10.12. Šo noteikumu 10.7.punktā minēto amatpersonu pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Ventspils pilsētas domes izpilddirektoram Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

10.13. Ventspils pilsētas izpilddirektora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu, kā arī Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

11. NOTEIKUMU PUBLICĒŠANA UN SPĒKĀ STĀŠANĀS

11.1. Šie saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos J.Vītoliņš
01.01.2014