Darbības ar dokumentu

1. Šie noteikumi nosaka:

1.1. savstarpējās attiecības starp Carnikavas novada (turpmāk – novads) ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu sniedzējiem un Pakalpojumu lietotājiem,

1.2. uzskaites un norēķinu kārtību par Pakalpojuma sniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem,

1.3. ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanas kārtību novada ūdensvada un kanalizācijas tīkliem,

1.4. ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un būvju lietošanas un aizsardzības noteikumus.

2. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

2.1. Pakalpojumu sniedzējs – fiziska vai juridiska persona, kura ūdensapgādes un kanalizācijas nozarē sniedz pakalpojumus.

2.2. Pakalpojumu lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kura ir noslēgusi līgumu par ūdens un/vai kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu un lietošanu.

2.3. Objekts – nekustamais īpašums, kuram ir atsevišķs pieslēgums novada ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklam.

2.4. Notekūdeņu kanalizācija (turpmāk kanalizācija) – ražošanas, sadzīves un lietus notekūdeņu kanalizācija.

2.5. Ražošanas notekūdeņi – notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības un ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves vai lietus notekūdeņi.

2.6. Sadzīves notekūdeņi – notekūdeņi, kas radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību rezultātā.

2.7. Saimnieciskie notekūdeņi – ražošanas un sadzīves notekūdeņu kanalizācija.

2.8. Lietus notekūdeņi (turpmāk – lietus kanalizācija) – virsūdeņi, kuri tiek novadīti lietus kanalizācijas tīklā un izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar pakalpojuma sniedzēju, saimnieciskās kanalizācijas tīklā.

2.9. Pagaidu ūdensvada tīkli – tīkli, kuri izbūvēti celtniecības vajadzībām uz celtniecības laiku, un tīkli, kuri izbūvēti un tiek ekspluatēti par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem, un neatbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.02.2000. noteikumiem Nr. 38 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"" (turpmāk – Latvijas būvnormatīvs).

2.10. Verifikācija – mērinstrumentu atbilstības normatīvajiem aktiem noteikšana.

2.11. Segtie darbi – būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildus darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas.

2.12. Tīklu apkalpošanas robežu akts (turpmāk – robežu akts) – Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja sastādīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra puse.

2.13. Blakusklients – ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu lietotājs, kas saņem šos pakalpojumus pa pakalpojumu sniedzēja jau esoša pakalpojuma lietotāja iekšējiem vai pagalma tīkliem, šķērsojot cita īpašnieka zemi, kā arī noslēdz līgumu ar pakalpojuma lietotāju par šo pakalpojumu lietošanu.

3. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kuras ir Carnikavas novada ūdensapgādes un/vai kanalizācijas Pakalpojumu lietotājas un ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu sniedzējas Carnikavas novadā.

4. Izmantot Pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus drīkst tikai Pakalpojuma lietotāji un Blakusklienti, atbilstoši šo noteikumu prasībām.

5. Carnikavas pašvaldībā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ūdensapgādes un kanalizācijas ūdeņu aizvadīšanas un attīrīšanas jomā nodrošina Carnikavas pašvaldības aģentūra "Carnikavas Komunālserviss" (turpmāk – PA "Carnikavas Komunālserviss").

6. Pakalpojumu sniedzēja pienākumi:

6.1. dzeramā ūdens ieguve un sagatavošana atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem;

6.2. dzeramā ūdens piegāde, nodrošinot ūdens spiedienu ūdensvada tīklā ne mazāku par Latvijas būvnormatīvā paredzēto, ja apbūve ir saskaņā ar novada perspektīvo attīstības plānu;

6.3. notekūdeņu savākšana un novadīšana līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

6.4. notekūdeņu attīrīšana un novadīšana līdz iztekai ūdenstilpnē atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem;

6.5. ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzturēšana, apkalpošana un rekonstrukcija atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un tīklu apkalpošanas robežu aktiem, šiem noteikumiem;

6.6. ūdens un kanalizācijas pakalpojumu realizācija Pakalpojuma lietotājiem.

7. Pakalpojumu sniedzēja valdījumā un apkalpes zonā ir Pakalpojuma sniedzēja bilancē vai apsaimniekošanā esošie:

7.1. maģistrālie ūdensvada tīkli un ielas ūdensvada tīkli, ūdens ieguves akas, attīrīšanas iekārtas, spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, ūdensvada pievadi atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un robežu aktiem;

7.2. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, dīķeri, un pašteces kanalizācijas tīkli, pievadi atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un robežu aktiem;

7.3. skatakas, kontrolakas cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un robežu aktiem.

8. Fiziskām un juridiskām personām, kuras vēlas pievienot savu Objektu novada ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklam, ir jāizstrādā tehniskais projekts (turpmāk tekstā – projekts) saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

9. Lai saņemtu tehniskos noteikumus, pieprasītajam ir jāiesniedz Pakalpojuma sniedzējam rakstisks iesniegums:

9.1. Iesniegumā jānorāda: Objekta adrese, dati par paredzamo ūdens patēriņu, nepieciešamo spiedienu, novadāmo notekūdeņu daudzumu un raksturu;

9.2. Iesniegumam jāpievieno šādu dokumentu kopijas (uzrādot orģinālus): īpašuma tiesības apliecinošs dokuments, plānošanas un arhitektūras uzdevums (izsniedz Carnikavas novada būvvalde), zemes robežu plāns.

10. Pakalpojumu sniedzējs dod savu atzinumu par Objekta pievienošanas iespējām un izsniedz tehniskos noteikumus, kas nepieciešami tehniskā projekta izstrādei, atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem 20 (divdesmit) darba dienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas dienas.

11. Pakalpojumu sniedzēja valdījumā esošam saimnieciskās kanalizācijas tīklam un/vai ūdensvadam, kas atrodas Objektam piegulošās ielas robežās, jāpievieno:

11.1. jaunbūves un rekonstruējamie Objekti, atbilstoši Pakalpojuma sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem;

11.2. esošie objekti, kuros ir ūdensapgādes sistēmas un kuriem ir lokālā saimnieciskā kanalizācijas sistēma, kura neatbilst Lielrīgas Reģionālās Vides pārvaldes prasībām;

11.3. ja ir nepieciešams augstāks ūdens spiediens kā noteikts šo noteikumu 6.2. punktā, tad, saskaņojot ar Pakalpojumu sniedzēju, Pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem drīkst ierīkot vietējās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas, kuras atbilst iekšējo ūdensvada tīklu ekspluatācijas parametriem.

12. Tehnisko noteikumu izstrāde un izsniegšana ir maksas pakalpojums, kura izcenojumus nosaka Pakalpojuma sniedzējs.

13. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir viens gads. Termiņam beidzoties, pēc pieprasītāja lūguma Pakalpojumu sniedzējs tehniskos noteikumus izsniedz atkārtoti, ja nepieciešams, nosakot tajos izmaiņas.

14. Pakalpojuma sniedzējs izstrādāto projektu izskata un saskaņo 14 (četrpadsmit) darba dienu laikā no tā iesniegšanas dienas. Pēc projekta saskaņošanas viens tā eksemplārs jāiesniedz Pakalpojumu sniedzējam.

15. Saskaņotais projekts ir spēkā vienu gadu. Ja projekts šajā laikā nav īstenots, tas atkārtoti jāsaskaņo ar Pakalpojuma sniedzēju. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs noteikt jaunas prasības.

16. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi juridiskas un fiziskas personas veic par saviem līdzekļiem un atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

17. Pēc ūdensvada un kanalizācijas tīklu būvniecības darbu pabeigšanas ir jāveic to pārbaude atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

18. Izbūvētajiem vai rekonstruētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un būvēm jāatbilst projektam un Pakalpojuma sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. Iespējamās atkāpes no projekta jāsaskaņo atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

19. Pirms objekta pievienošanas ūdensapgādei un/vai kanalizācijas tīklam objektā uz ūdensvada ievada jāuzstāda ūdens patēriņa skaitītājs. Skaitītājs jāuzstāda saskaņā ar šo noteikumu IX nodaļā noteiktajām prasībām.

20. Pēc šajos noteikumos noteikto prasību izpildīšanas un pieslēguma maksas samaksas, piedaloties Pakalpojuma sniedzēja pārstāvim, tiek sastādīts Akts par Objekta gatavību pievienošanai novada ūdensvada un/vai kanalizācijas tīkliem un Objekts tiek pievienots tīkliem. Akts ir pamatdokuments līguma slēgšanai starp Pakalpojuma lietotāju un Pakalpojuma sniedzēju.

21. Izbūvētos vai rekonstruētos ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves ekspluatācijā pieņem komisija atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

22. Pēc Objekta pievienošanās pie novada kanalizācijas tīkla Objektā, par Objekta īpašnieka līdzekļiem tiek likvidētas izsmeļamās bedres, iztīrot tās un aizberot ar zemi. Jaunu izsmeļamo bedru ierīkošana ir aizliegta.

23. Ja Objektu nav iespējams tieši pievienot ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut pievienot Objekta ūdens pievadu un kanalizācijas izvadu saskaņā ar šiem Noteikumiem jau esoša Pakalpojuma lietotāja iekšējiem vai pagalma tīkliem aiz Pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošā ūdens patēriņa skaitītāja, kā arī šķērsojot cita īpašnieka zemi, ja:

23.1. pievienošanās ir rakstiski saskaņota ar Pakalpojuma lietotāju un zemes gabala īpašnieku;

23.2. Blakusklients par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietošanu slēdz līgumu ar Pakalpojumu lietotāju;

23.3. pievienošana nepasliktina ūdens piegādi citiem Pakalpojuma lietotājiem;

23.4. sastādīts un parakstīts tīklu apkalpošanas robežu akts;

23.5. ir uzlikts atsevišķs ūdens patēriņa skaitītājs pievienojamā Blakusklienta objekta ūdens patēriņa noteikšanai;

23.6. tas tiek ierakstīts kā apgrūtinājums zemesgrāmatā.

24. Pakalpojuma sniedzējs savā bilancē pieņem izbūvētus vai rekonstruētus ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves pēc to pieņemšanas ekspluatācijā, ja šajos noteikumos noteiktajā kārtībā:

24.1. tie ir pievienoti centralizētajam novada ūdensvada un kanalizācijas tīklam;

24.2. ir iesniegti visi 26. punktā minētie dokumenti.

25. Pakalpojuma sniedzējs savā bilancē nepieņem:

25.1. ēku ūdensvada un kanalizācijas iekšējos tīklus un būves;

25.2. ražotnēm piekrītošos kanalizācijas tīklus, attīrīšanas ietaises un pārsūknēšanas stacijas;

25.3. lietus ūdens novadīšanas sistēmas;

25.4. pagaidu ūdensvada tīklus līdz to sakārtošanai atbilstoši Latvijas būvnormatīviem;

25.5. lokālās ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas tīklus (bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas septiķi);

25.6. iekārtas un tīklus, kuri iebūvēti Pakalpojumu lietotāja būvē.

26. Lai nodotu Pakalpojuma sniedzēja bilancē ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves, Pakalpojumu lietotājs iesniedz Pakalpojuma sniedzējam:

26.1. būvdarbu izpildu dokumentāciju, t.sk. topogrāfiju grafiskā un digitālā formā;

26.2. segto darbu aktus atbilstoši būvnormatīviem;

26.3. grāmatvedības izziņu par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju izmaksām un tehniskajiem parametriem (izbūves gads, garums, diametrs, materiāls utt.);

26.4. aktu par ūdens patēriņa skaitītāja mezglu pārbaudi (jāiesniedz, ja ir izbūvēti pievadi objektam);

26.5. aktu par izbūvētā ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklu/pievadu pievienošanas pie centralizētiem tīkliem;

26.6. zemesgrāmatas kopiju ar apgrūtinājumu par ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un/vai būvēm.

27. Līgums tiek noslēgts starp Pakalpojumu sniedzēju un Pakalpojuma lietotāju par ūdens un /vai kanalizācijas pakalpojumiem, to uzskaiti, norēķinu kārtību, pušu pienākumiem un tiesībām.

28. Līgums jānoslēdz:

28.1. pirms izbūvētu un/vai rekonstruētu ūdens un/vai kanalizācijas tīklu ekspluatācijas uzsākšanas;

28.2. mainoties Pakalpojuma lietotājam.

29. Lai noslēgtu līgumu, fiziskai vai juridiskai personai jāiesniedz Pakalpojuma sniedzējam rakstisks iesniegums un iesniegumam jāpievieno šādu dokumentu kopijas un/vai jāuzrāda:

29.1. personu apliecinoši dokumenti:

29.1.1. fiziskai personai – pase (uzrādīšanai), to pilnvarotām personām – pilnvara, pase (uzrādīšanai);

29.1.2. juridiskai personai – reģistrācijas apliecība, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecība, bankas rekvizīti, pilnvara vai izraksts no Uzņēmuma reģistra;

29.2. Objekta īpašumtiesības apliecinoši dokumenti, nomas līgums vai līgums par ēku un būvju pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un sagatavošanu privatizācijai;

29.3. dati par teritorijas platību un tās izmantošanas veidu, nepieciešamā patērējamā ūdens daudzumu un kanalizācijā novadāmo notekūdeņu apjomu;

29.4. zemes gabala topogrāfiskais plāns vai apakšzemes komunikāciju shēma (pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma);

29.5. ja ir lokāla ūdens ieguve, tad ir jāiesniedz Pakalpojuma lietotāja kanalizācijas un ūdensvada tīklu tehniskā pase vai kanalizācijas ārējo tīklu shēmas, kā arī citi Pakalpojuma sniedzējam nepieciešamie dati un aprēķini.

30. Izbūvēto vai rekonstruēto ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju īpašniekiem, papildus noteikumu 26.punktā minētajiem dokumentiem, jāiesniedz arī noteikumu 23. punktā minētie dokumenti un dokuments, kas apliecina pieslēguma maksas izpildi.

31. Pakalpojuma sniedzējs noteikumu 29. un 30. punktā minēto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata 14 (četrpadsmit) darba dienu laikā un sniedz pamatotu atteikumu vai uzaicina slēgt līgumu.

32. Slēdzot līgumu, ir jāsastāda Pakalpojuma lietotāja un Pakalpojumu sniedzēja ūdensvada un kanalizācijas tīklu apkalpošanas robežu akts. Tīklu apkalpošanas robežu akts ir līguma neatņemama sastāvdaļa.

33. Pakalpojuma lietotāja maiņas gadījumā:

33.1. iepriekšējam Pakalpojuma lietotājam 10 dienas pirms lietotāja maiņas ir jāiesniedz Pakalpojuma sniedzējam rakstisks iesniegums, lūdzot pārtraukt pakalpojumu sniegšanu un paziņojot par lietotāja maiņu;

33.2. līgums ar jauno Pakalpojuma lietotāju tiek noslēgts tikai tad, ja ir saņemts iepriekšējā Pakalpojuma lietotāja noteikumu 30.1. punktā norādītais iesniegums un tas ir nokārtojis visas finansiālās saistības;

33.3. ja jaunajam Pakalpojuma lietotājam ir parādi iepriekšējā līguma ietvaros par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt saistību izpildes nodrošinājumu (naudas summas iemaksu) plānotā 1 mēneša patēriņa apmērā. Maksa tiek uzskaitīta kā garantijas summa, kura netiek izlietota kārtējo rēķinu apmaksai.

34. Ūdens patēriņa uzskaite.

34.1. Ūdens daudzumu, ko patērē Pakalpojuma lietotājs, nosaka pēc ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem.

34.2. Ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus nolasa Pakalpojumu lietotājs un līgumā noteiktajā termiņā paziņo tos Pakalpojumu sniedzējam, ja līgumā nav atrunāts citādi.

34.3. Izņēmuma gadījumos (avārijas situācijās), par kuru iestāšanos Pakalpojuma lietotājs ir savlaicīgi paziņojis Pakalpojumu sniedzējam, ūdens patēriņa uzskaite tiek veikta pēc esošajām ūdens patēriņa normām (pielikumā Nr. 2) un Pakalpojuma lietotāja sniegtajām ziņām, kā arī ņemot vērā faktisko iedzīvotāju skaitu.

34.4. Ja Pakalpojuma lietotājs saskaņā ar noteikumu 34.2. punktu neinformē Pakalpojuma sniedzēju par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem, ūdens patēriņu vienam mēnesim nosaka pēc vidējā patēriņa iepriekšējos trīs mēnešos. Nākamajos mēnešos patēriņu uzskaita pēc trīs mēnešu vidējā rādījuma, piemērojot koeficientu 2.

34.5. Pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolskaitītājus. Pakalpojumu lietotājs nav tiesīgs traucēt Pakalpojuma sniedzējam veikt kontrolmērījumus.

34.6. Jaunceļamajiem objektiem celtniecības laikā un kapitāli remontējamiem objektiem remonta laikā, ja nav iespējams uzstādīt ūdens skaitītāju, tiek piemēroti fiksētie maksājumi atbilstoši paredzamajam patēriņam, pusēm rakstiski vienojoties.

34.7. Dzīvojamās mājas, kurās aukstā ūdens ievadā, kā arī atsevišķos vai arī visos dzīvokļos ir uzstādīti mērīšanas līdzekļi un mājas iekšējā ūdens sistēma un mērīšanas līdzekļi ir pārbaudīti, bet veidojās starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļos noteikto ūdens patēriņu, Pakalpojuma sniedzējs veic patēriņa pārrēķinu, starpību sadalot proporcionāli ūdens patēriņam dzīvokļos.

35. Sadzīves un saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu uzskaite:

35.1. Sadzīves un saimnieciskajā kanalizācijā ieplūstošo notekūdeņu daudzumu nosaka pēc ūdens daudzuma, ko Pakalpojuma lietotājs patērē no ūdensvada (atbilstoši ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem, ja tāda nav, atbilstoši LR normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai) vai arī pēc notekūdeņu uzskaites ierīcēm, ja tādas ir uzstādītas.

35.2. Izņēmuma gadījumā (avārijas gadījumā), par kuru iestāšanos Pakalpojuma lietotājs ir savlaicīgi paziņojis Pakalpojumu sniedzējam, notekūdeņu daudzumu nosaka pēc spēkā esošajām ūdens patēriņa normām (pielikums Nr. 2) un Pakalpojuma lietotāja sniegtajām ziņām, kā arī ņemot vērā faktisko iedzīvotāju skaitu.

35.3. Pakalpojuma lietotājiem, kuriem ir savi vietējie ūdens apgādes avoti, bet kuri sadzīves un saimnieciskos notekūdeņus novada saimnieciskās kanalizācijas tīklos, notekūdeņu uzskaite tiek veikta atbilstoši ūdens ieguves vietā (artēziskais urbums, aka utt.) uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem vai uz ēku un būvju kanalizācijas izvada uzstādīto uzskaites ierīču rādījumiem.

35.4. Gadījumos, kad dzeramais ūdens tiek iekļauts ražojamās produkcijas sastāvā, tiek izmantots ražošanas procesā vai tiek izmantots saimnieciskām vajadzībām un netiek novadīts saimnieciskajā kanalizācijā, saimniecisko notekūdeņu uzskaiti veic atbilstoši ūdens vai notekūdeņu uzskaites ierīcēm, kuras uzstādītas saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

35.5. Pakalpojuma lietotāja kopējā novadīto sadzīves un saimniecisko notekūdeņu daudzumā tiek ietverts tas atmosfēras nokrišņu daudzums, kurš nonāk saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas tīklā no Pakalpojuma lietotāja teritorijas. Tā apjomu (kubikmetri gadā) nosaka aprēķinu ceļā pēc Valsts meteoroloģiskā dienesta datiem saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

36. Maksu par patērēto ūdeni, saimniecisko un sadzīves notekūdeņu novadīšanu saimnieciskās kanalizācijas tīklā un attīrīšanu, ja piesārņojošo vielu koncentrācija tajos nepārsniedz šajos noteikumos noteiktās normas (pielikumā Nr. 1 vai kā īpaši atrunāts līgumā) nosaka saskaņā ar Rīgas rajona pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu regulatora vai Carnikavas novada domes apstiprinātajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem.

37. Par sadzīves un saimniecisko notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas tīklā ar piesārņojuma vielu koncentrāciju virs normas, Pakalpojuma lietotājam tiek noteikta papildu maksa, kuru aprēķina:

37.1. ņemot vērā piesārņojošo vielu koncentrācijas normas pārsniegšanas apmēru un mēneša saimniecisko notekūdeņu daudzumu: maksa par novadīto saimniecisko notekūdeņu daudzumu tiek palielināta tik reizes, cik reižu piesārņojums pārsniedz normu vienam – visvairāk pārsniegtajam rādītājam (pielikums Nr. 1);

37.2. pamatojoties uz vienas pārbaudes analīžu rezultātiem un var tikt piestādīta 3 mēnešus pēc kārtas.

38. Paaugstināta piesārņojuma rašanās apstākļi Pakalpojuma lietotājam jānovērš viena mēneša laikā no tā konstatēšanas brīža, kas tiek fiksēts ar notekūdeņu analīzes testēšanas pārskatu.

39. Ja tiek konstatēts, ka jebkuras piesārņojošās vielas daudzums notekūdeņos pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, par veiktajām analīzēm maksā Pakalpojuma lietotājs.

40. Par ūdensapgādes, sadzīves un saimnieciskās kanalizācijas pakalpojumu tarifu izmaiņām Pakalpojumu sniedzējs informē Pakalpojuma lietotāju atbilstoši Latvijas Republikas likumos "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajai kārtībai un termiņiem.

41. Pakalpojuma lietotājs apmaksā rēķinu par saņemtajiem pakalpojumiem līgumā un šajos noteikumos noteiktajā laikā un kārtībā, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša beigām.

42. Par noteikumu 41. punktā noteiktā rēķina apmaksas termiņa neievērošanu Pakalpojuma lietotājs maksā soda naudu 0,1 % par katru nokavēto dienu.

43. Pretenzijas par Pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu Pakalpojuma lietotājs ir tiesības iesniegt rakstiskā veidā viena mēneša laikā no rēķina izrakstīšanas dienas. Iesniegtā pretenzija neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā. Pamatotas pretenzijas gadījumā Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu.

44. Ja Līgums tiek lauzts pēc vienas vai otras puses iniciatīvas, Pakalpojuma lietotājam viena mēneša laikā jāveic pilns norēķins par izmantotajiem pakalpojumiem.

45. Ūdens patēriņš un novadīto notekūdeņu daudzums pārkāpuma gadījumā tiek aprēķināts par laiku no pārkāpuma izdarīšanas brīža, ja pārkāpuma izdarīšanas laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka tas izdarīts vienu mēnesi iepriekš, līdz brīdim, kad Pakalpojuma lietotājs ir novērsis attiecīgo pārkāpumu.

46. Patvaļīgas pieslēgšanās ūdensvada un/vai kanalizācijas tīkliem gadījumā, kā arī ja izbūvēts ar Pakalpojuma sniedzēju nesaskaņots atzars, kas pievienots pirms ūdens skaitītāja, ūdens patēriņš un notekūdeņu daudzums tiek aprēķināts: saskaņā ar pievadcaurules diametra nominālo caurplūdi 24 stundu darba režīmā, ja skaitītāja nav – atkarībā no ūdens ņemšanas vietu skaita un Latvijas būvnormatīvā maksimāli noteiktajiem maksimālajiem normatīviem, trīskāršā apmērā.

47. Ūdens lietošana no ugunsdzēšanas hidranta bez Pakalpojuma sniedzēja atļaujas, ūdens patēriņš tiek aprēķināts: ņemot vērā hidranta caurteces spējas un ūdens tecēšanas ātruma – 1,5 m sekundē par visu hidranta izmantošanas laiku.

48. Patvaļīgas ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas shēmas maiņas, plombu noņemšanas vai bojāšanas gadījumā, kā arī gadījumos, kad veikta mehāniska vai cita veida iedarbība uz ūdens patēriņa skaitītāju, samazinot tā rādījumus, saskaņā ar trīskāršu uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja nominālo caurplūdi 24 stundu darba režīmā.

49. Ja Pakalpojuma lietotājs nav veicis ūdens patēriņa skaitītāja verifikāciju (pārbaudi) Latvijas Republikas spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā, šā skaitītāja rādījumi netiek ņemti vērā, un ūdens patēriņu vienam mēnesim nosaka pēc pēdējo 3 mēnešu vidējā patēriņa, nākamajā mēnesī patēriņu uzskaita pēc pēdējo 3 mēnešu vidējā patēriņa, piemērojot koeficientu 2.

50. Norēķinu veikšanai izmantot drīkst tikai tos ūdens patēriņa skaitītājus, kuri atbilst LR spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un kuri ir uzstādīti, ievērojot šos noteikumus.

51. No jauna izbūvētie ūdensvada tīkli pievienojami pie maģistrālajiem tīkliem, uzstādot ūdens patēriņa skaitītāju ārpus zemes īpašuma robežām, pēc iespējas tuvāk ūdensvada pievienojuma vietai pie maģistrālajiem tīkliem, ja pieslēguma tehniskie noteikumi neparedz savādāk.

52. Ūdens skaitītāja noņemšana un uzstādīšana, kas saistīta ar ūdens skaitītāja remontu vai pārbaudi, jāsaskaņo ar Pakalpojuma sniedzēju.

53. Ja būvniecības laikā tiek patērēts ūdens no ūdensvada, tad jāuzstāda pagaidu ūdens patēriņa skaitītājs, atbilstoši šo noteikumu prasībām.

54. Ja ūdens patēriņa skaitītājs ir Pakalpojuma sniedzēja īpašumā, tad viņam ir jānodrošina šādu prasību izpilde:

54.1. jāveic ik pēc 4 gadiem ūdens patēriņa skaitītāju verifikācija;

54.2. jāuztur ūdens patēriņa skaitītāja šahtā tīrība un kārtība;

54.3. jāaizsargā ūdens patēriņa skaitītāja mezgls no aizsalšanas.

55. Ja ūdens patēriņa skaitītājs ir Pakalpojuma lietotāja īpašumā, tad viņam ir jānodrošina šādu prasību izpilde:

55.1. jāizņem pirms skaitītāja uzstādīšanas no Pakalpojuma sniedzēja tehniskie noteikumi tā uzstādīšanai;

55.2. jāveic ik pēc 4 gadiem ūdens patēriņa skaitītāju pārbaude (verifikācija), par saviem līdzekļiem.

55.3. jāuztur ūdens patēriņa skaitītāja atrašanās vietās (telpās, šahtā) tīrība un kārtība;

55.4. jānodrošina pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma:

55.4.1. brīva piekļūšana ūdens patēriņa skaitītājam tā stāvokļa pārbaudei un rādījumu nolasīšanai,

55.4.2. iespēju apsekot Pakalpojuma lietotāja īpašumā esošos iekšējos tīklus,

55.4.3. jāaizsargā ūdens patēriņa skaitītāja mezgls no aizsalšanas.

56. Ūdens skaitītāja uzstādīšanu, remontu un periodiskās pārbaudes apmaksā ūdens skaitītāja īpašnieks.

57. Pēc ūdens skaitītāja uzstādīšanas, Pakalpojuma sniedzēja pārstāvis skaitītāja īpašnieka klātbūtnē noplombē ūdens skaitītāju un filtrus – pirms ūdens skaitītāja, ja tādi tiek uzstādīti.

58. Ja Pakalpojumu sniedzējam ir radušās šaubas par Pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu pareizību, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs par saviem līdzekļiem veikt skaitītāja pārbaudi un nomaiņu. Ja pārbaudē ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu kļūda nepārsniedz pieļaujamo, pārbaudes izdevumus sedz Pakalpojuma sniedzējs, bet, ja pārsniedz pieļaujamo normu, t.i., skaitītājs ir nederīgs – ūdens patēriņa skaitītāja pārbaudes un nomaiņas izdevumus sedz Pakalpojuma lietotājs.

59. Pakalpojuma lietotājs ir tiesīgs kanalizācijas izvadā uzlikt notekūdeņu skaitītāju, atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām.

60. Saimnieciskās kanalizācijas tīklā ir atļauts ievadīt notekūdeņus:

60.1. kuri nav bīstami kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijai un Pakalpojuma sniedzēja apkalpojošā personāla veselībai;

60.2. kurus var attīrīt kopā ar sadzīves notekūdeņiem bioloģiskās attīrīšanas iekārtās, saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja "B" kategorijas piesārņojuma atļauju un kuros piesārņojošo vielu saturs nepārsniedz daudzumus, kādi norādīti pielikumā Nr. 1;

60.3. kuru temperatūra nepārsniedz 40˚C.

61. Saimnieciskās kanalizācijas tīklā ir aizliegts ievadīt notekūdeņus, kuri satur:

61.1. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras veicina uzliesmojošu maisījumu rašanos kanalizācijas tīklā;

61.2. bioloģiski nedegradējamas sintētiskas virsmas aktīvas vielas (SVAV);

61.3. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes u.c.) izdalīšanos;

61.4. radioaktīvas vielas;

61.5. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas un citas vielas, kuras var veicināt tīklu aizsērēšanu;

61.6. pārtikas un ražošanas atkritumus nesasmalcinātā veidā;

61.7. koncentrētus šķīdumus, kuri radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.

62. Notekūdeņu novadīšanas kontrole:

62.1. Pakalpojuma lietotājam jāievēro šādas prasības:

62.1.1. atļaut Pakalpojumu sniedzēja pārstāvjiem jebkurā diennakts laikā, konkrētā līguma ietvaros, iepazīties ar Pakalpojuma lietotāja kanalizācijas tīklu, būvju un iekārtu darbību, kā arī pārbaudīt šo noteikumu prasību izpildi;

62.1.2. ir pienākums nekavējoties ziņot par paaugstināta piesārņojuma rašanos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā;

62.2. notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas) nosaka Pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz kanalizācijas tehnisko pasi vai tīklu shēmu, saskaņojot ar Pakalpojuma lietotāju;

62.3. notekūdeņu paraugu ņemšana notiek Pakalpojuma lietotāja pārstāvja klātbūtnē. Pakalpojumu lietotājs nav tiesīgs atteikt notekūdeņu paraugu noņemšanu;

62.4. notekūdeņu paraugu ņemšanas periodiskumu un kārtību nosaka Pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar analīžu nepieciešamību un tehniskām iespējām;

62.5. Pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī", nosaka piesārņojošo vielu sarakstu un pieļaujamo piesārņojuma daudzumu notekūdeņos pie ieplūdes kanalizācijas tīklā – pielikumā Nr. 1, un arī tas tiek atrunāts savstarpējā līgumā;

62.6. notekūdeņu analīzes var veikt jebkura akreditēta laboratorija;

62.7. notekūdeņu analīžu rezultāti ir spēkā līdz nākamajai notekūdeņu pārbaudei;

62.8. Pakalpojuma sniedzējs veic atkārtotu notekūdeņu pārbaudi, pamatojoties uz Pakalpojuma lietotāja rakstisku iesniegumu, ja ir ievēroti sekojoši nosacījumi:

62.8.1. likvidēti notekūdeņu virsnormatīvo piesārņojuma vielu novadīšanas iemesli;

62.8.2. apmaksāta atkārtota analīzes veikšana;

62.8.3. samaksāta papildus maksa par kanalizācijas piesārņošanu.

63. Pienākumi Pakalpojuma lietotājam, kuram ir lokālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas – kanalizācijas tīkls, kurš nav pievienots novada kanalizācijas tīklam (kā arī septiķi, nosēdakas), grants filtri, bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kā arī jebkurš sadzīves kanalizācijas rezervuārs, kurā uzkrājas neattīrītie notekūdeņi u.c.:

63.1. nodrošināt lokālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

63.2. nodrošināt lokālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās notekūdeņu atbilstību sadzīves notekūdeņu prasībām, kuri nesatur radioaktīvas viela, bīstamas ķīmiskas vielas (t.i., toksiskas, kodīgas, kaitīgas, kairinošas, spēcīgus oksidētājus, viegli uzliesmojošus un sprādzienbīstamas ķīmiskas vielas vai ķīmiskos produktus, piemēram – krāsas, eļļas, taukus, acetonu, minerālmēslus utt.);

63.3. pēc vajadzības veikt tīrīšanu – notekūdeņu izvešanu, noslēdzot līgumu ar fizisku vai juridisku personu par notekūdeņu izvešanu;

63.4. pēc noteikumu 96. punktā minēto personu pieprasījuma uzrādīt 63.3. punktā minēto līgumu.

64. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uz laiku samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi un pārtraukt notekūdeņu novadīšanu atsevišķiem Pakalpojuma lietotājiem vai rajoniem bez iepriekšēja brīdinājuma:

64.1. ja pārtraukta elektroenerģijas piegāde sūkņu stacijām;

64.2. ja ir palielināta ūdens piegāde ugunsgrēka vietai;

64.3. dabas katastrofas laikā;

64.4. ūdensvada vai kanalizācijas tīkla avārijas laikā un citos pamatotos gadījumos.

65. Pakalpojumu sniedzējam jādara viss iespējamais, lai ūdens piegādes piespiedu pārtraukums nepārsniegtu 24 stundas. Ja pārsniedz 24 stundas, tad Pakalpojumu sniedzējam jānodrošina alternatīva ūdens ņemšanas iespēja saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

66. Ja Pakalpojumu lietotājs nenovērš savā īpašumā vai valdījumā esošo ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklu bojājumus, kuri ietekmē ūdensapgādi pārējiem Pakalpojumu lietotājiem vai nodara kaitējumu citam īpašumam, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojumu sniegšanu.

67. Pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par pārtraukumiem ūdens piegādē un notekūdeņu novadīšanā, ja Pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir bojāti.

68. Par nepieciešamību pārtraukt ūdens piegādi plānotā remonta laikā Pakalpojumu sniedzējs paziņo 2 dienas iepriekš.

69. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nekavējoties pārtraukt ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas pakalpojumu sniegšanu, ja Pakalpojumu lietotājs nenoslēdz līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju. Samaksa par patērēto ūdeni tiek aprēķināta atbilstoši šo noteikumu VIII nodaļā noteiktajam.

70. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, Pakalpojuma lietotāju iepriekš brīdinot, pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu gadījumos, kuri minēti Latvijas Republikas Ministru kabineta 03.07.2001. noteikumos Nr. 298 "Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana", ievērojot tajos noteiktos termiņus un nepieciešamās darbības, ja:

70.1. laikus nav samaksāts par izmantotajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem (ja par dzīvojamās telpās saņemtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nav samaksājusi fiziska persona, Pakalpojumu sniedzējs var samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi, nodrošinot Pakalpojuma lietotājam alternatīvu ūdens ņemšanas iespēju – 25 l diennaktī uz vienu personu, norādot saņemšanas vietu un laiku);

70.2. Pakalpojuma lietotājs ar savu darbību vai bezdarbību traucē vai kavē Pakalpojumu sniedzēja darbiniekam piekļūt pie ūdensvada vai kanalizācijas ierīcēm, kā arī kontrolierīcēm;

70.3. Pakalpojuma lietotājs nesniedz ūdens patēriņa uzskaitei nepieciešamās ziņas;

70.4. Pakalpojuma lietotājs ir bojājis vai patvaļīgi regulējis ūdens patēriņa skaitītājus;

70.5. Pakalpojuma lietotājs neievēro noteikto ūdens lietošanas un notekūdeņu novadīšanas režīmu;

70.6. Pakalpojuma lietotājs patvaļīgi pievienojis jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus vai ierīkojis nesaskaņotu pieslēgumu, kas neatbilst hidrauliskajiem un citiem tehniskajiem parametriem;

70.7. Pakalpojuma lietotājs nav ievērojis šo noteikumu 60. punkta prasības.

71. Ja Pakalpojuma lietotāja ūdens mērītāja mezglā ir apvadlīnija, lai nodrošinātu ugunsdzēsības un iekšējo hidrantu un iekšējo ugunsdzēsības krānu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

72. Noņemt plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst, tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojuma lietotājam 24 stundu laikā jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai. Maksa par ugunsgrēka dzēšanai vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudei patērēto ūdeni tiek noteikta atbilstoši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem vai pamatojoties uz aprēķiniem.

73. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut Pakalpojuma lietotājam lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts atbilstoši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem vai pamatojoties uz aprēķiniem.

74. Pakalpojumu sniedzēja valdījumā vai apkalpes zonā esošos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, ūdensvada pievadus un kanalizācijas izvadus ekspluatē un remontē Pakalpojumu sniedzējs.

75. Pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā ūdens patēriņa skaitītāju šahtas un kanalizācijas kontrolakas), tiek ekspluatētas un remontētas par Pakalpojuma lietotāja līdzekļiem.

76. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā brīvi piekļūt saviem valdījumā vai ar apkalpes zonas robežu aktā noteiktajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, kuri atrodas zemes gabalu īpašnieku, uzņēmumu un organizāciju teritorijā, šo tīklu tehniskajai apkalpošanai, remontam, avāriju likvidēšanai un apsekošanai.

77. Pēc būvniecības pabeigšanas Objekta īpašnieks ir pilnīgi atbildīgs par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju uzturēšanu līdz to nodošanai Pakalpojuma sniedzēja bilancē. Šajā laikā aizliegts tos izmantot bez līguma noslēgšanas ar Pakalpojumu sniedzēju.

78. Vietas, kur atrodas ūdensvada un kanalizācijas tīkli, nedrīkst būt pieblīvētas ar dažādiem materiāliem, iekārtām vai uzceltām būvēm. Aizliegts stādīt kokus tuvāk par pieciem metriem abpus ūdensvada un kanalizācijas cauruļvadiem. Jābūt iespējai brīvi piebraukt speciālajai tehnikai un mehānismiem, lai varētu likvidēt avāriju un veikt profilaktiskos darbus.

79. Aizliegts:

79.1. novietot uz ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, noslēgarmatūras, skatakām un hidrantiem materiālus un citus priekšmetus (tai skaitā arī automašīnas autostāvvietās uz hidrantu akām);

79.2. celt jebkādas būves virs ūdensvada un kanalizācijas tīkliem;

79.3. nepiederošām personām veikt jebkādus darbus ūdensvada un kanalizācijas tīklos;

79.4. bojāt hidrantu un citas informatīvās plāksnītes;

79.5. bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju kanalizācijas skataku lūkās izliet notekūdeņus, iztukšot asenizācijas cisternas, izmest cietos atkritumus, novadīt atkušņa ūdeņus;

79.6. atstāt atvērtus iekšējā ūdensvada tīkla krānus nolūkā novērst ūdensvada tīkla aizsalšanu, izņemot, ja tas ir saskaņots ar Pakalpojuma sniedzēju un atrunāts savstarpējā līgumā.

80. Pakalpojuma lietotājs ir pilnībā atbildīgs par savas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un darbību. Ja Pakalpojumu lietotājs savām vajadzībām izmanto vietējos ūdens avotus (artēziskos urbumus), šiem ūdensvada tīkliem jābūt fiziski atvienotiem (ar gaisa spraugu) no centralizētiem ūdensvada tīkliem, pa kuriem tiek piegādāts ūdens. Pakalpojuma lietotājam jāseko ūdensvada un kanalizācijas iekšējo tīklu un armatūras tehniskajam stāvoklim, un jebkura noplūde nekavējoties jālikvidē par saviem līdzekļiem.

81. Pakalpojuma lietotājam jābūt savā īpašumā vai valdījumā izbūvēto ūdensvada un kanalizācijas iekārtu tehniskai dokumentācijai (izpilddokumentācija, tīklu un iekārtu tehniskās pases utt.).

82. Pakalpojuma lietotājam – juridiskai personai notekūdeņi kanalizācijas tīklā jānovada atbilstoši X nodaļas prasībām. Ja netiek ievērotas šīs prasības, tad Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības atvienot no kanalizācijas tīkla Pakalpojuma lietotāju bez iepriekšēja brīdinājuma.

83. Pakalpojuma lietotājam ir jāsagatavo savi iekšējie tīkli un armatūra, kā arī ūdens mērīšanas mezgli darbam ziemas apstākļos.

84. Pakalpojuma lietotājam piederošās ēkās, kur pagraba telpās ir ierīkotas sanitārās iekārtas (izlietnes, sēdpodi, trapi u.c.), jāierīko vienvirziena vārsts ar aizbīdni uz pagraba kanalizācijas izvada un drenāžas sistēmas, kā arī aizliegts uzglabāt produktus un materiālās vērtības.

85. Ja Pakalpojuma lietotāja ūdensvada pievadam, kanalizācijas izvadam un iekārtām nav uzstādīti aizbīdņi atbilstoši šo noteikumu 69. punktam, nav hermētiski aizvērtas revīzijas, ir bojātas sanitārās iekārtas, netiek ievēroti šie noteikumi un Latvijas būvnormatīvi, par applūdinātajām telpām un materiālajiem zaudējumiem atbildīgs ir Pakalpojumu lietotājs.

86. Par zaudējumiem, kuri radušies Pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju bojājumu dēļ, atbildīgs ir Pakalpojumu lietotājs.

87. Pakalpojuma lietotājam jāuzrauga ūdensvada pievada aizbīdņi un aizbīdņa kapes, savas teritorijas robežās esošas ūdensvada un kanalizācijas ietaises (caurules, ūdens patēriņa skaitītāji, lūkas, skatakas, režģi, norādījumu plāksnītes u.c.), nepieļaujot to bojāšanu, applūdināšanu un aizsalšanu, kā arī jāattīra no atkritumiem, ledus un sniega skataku vāki. Jāseko, lai uzstādītās plombas netiktu noņemtas vai bojātas, jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no skatakām. Pakalpojuma lietotājam jāatļauj izvietot uz ēku sienām vai žogiem plāksnītes ar norādi par hidrantu, armatūras un skataku atrašanās vietu.

88. Pakalpojuma lietotāja zemes gabala robežās atrodas Pakalpojuma sniedzēja apkalpes zonā esoši tīkli, tad Pakalpojuma lietotājam nekavējoties jāziņo par avārijām vai bojājumiem šajos tīklos Pakalpojuma sniedzējam.

89. Pakalpojuma lietotājs nav tiesīgs bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu blakus klientiem.

90. Atklājot ūdensvada un kanalizācijas maģistrālo tīklu un būvju bojājumus, Pakalpojuma lietotājam par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam un iespēju robežās jāiezīmē bojātā vieta.

91. Fiziskām un juridiskām personām, kuras sabojājušas ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves, nekavējoties jāziņo par to Pakalpojumu sniedzējam. Bojājumi jānovērš pašu spēkiem un par saviem līdzekļiem Pakalpojumu sniedzēja tehniskajā uzraudzībā, kā arī jāatlīdzina zaudējumi, kuri radušies izraisīto bojājumu rezultātā.

92. Fiziskām un juridiskām personām pilnā apmērā jāatlīdzina Pakalpojumu sniedzēja zaudējumi par bojātajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un būvēm, kā arī izdevumi notekūdeņu attīrīšanas normāla tehnoloģiska procesa atjaunošanai kanalizācijas attīrīšanas iekārtās, ja tie radušies, Pakalpojuma lietotājam pārkāpjot šo noteikumu 60. un 61. punktā minētās prasības. Vainīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai jāsamaksā valsts uzraudzības iestāžu uzliktais naudas sods.

93. Ja Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis konstatē šo noteikumu un savas kompetences ietvaros Latvijas būvnormatīvu pārkāpumus, Pakalpojumu lietotāja pārstāvja klātbūtnē tiek sastādīts akts, norādot trūkumu novēršanas laiku. Pakalpojumu lietotāja atteikšanās parakstīt aktu neatbrīvo viņu no atbildības un pienākuma novērst pārkāpumus.

94. Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja attiecības, kuras nav noteiktas šajos noteikumos, regulē spēkā esošajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

95. Par šo noteikumu 22., 27., 46.–49., 50., 54., 55., 61., 63., 78., 79., 80., 83., 84., 85., 87. punktā minēto prasību neievērošanu:

– fiziskām personām uzliek naudas sodu no euro 70,00 līdz euro 350,00;

– juridiskām personām uzliek naudas sodu no euro 350,00 līdz euro 1400,00.

(Carnikavas novada domes 18.09.2013. saistošo noteikumu Nr.SN/2013/22 redakcijā)

96. Kontrolēt Noteikumu izpildi un sastādīt administratīvos protokolus par Noteikumu pārkāpšanu savas kompetences ietvaros ir tiesīgas šādas amatpersonas:

96.1. Carnikavas novada domes pilnvarotās personas;

96.2. Valsts policijas darbinieki likumā "Par policiju" noteiktajā kārtībā;

96.3. domes būvvaldes vadītājs un būvinspektori;

96.4. administratīvās komisijas amatpersonas;

96.5. pašvaldības aģentūras "Carnikavas Komunālserviss" direktors un tā vietnieks;

96.6. Ugunsdrošības, civilās aizsardzības, darba drošības un vides aizsardzības inspektors.

97. Administratīvos protokolus izskata Carnikavas novada domes Administratīvā komisija.

98. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no šo noteikumu pildīšanas.

99. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē:

99.1. Carnikavas pagasta padomes noteikumi "Noteikumi par Carnikavas pagasta ūdensvada un kanalizācijas lietošanu", kas apstiprināti ar Carnikavas pagasta padomes 09.01.2001. lēmuma Nr. 8 1. punkta 1. daļu.

99.2. Carnikavas pagasta padomes noteikumi "Noteikumi par rūpniecisko notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas tīklos Carnikavas pagastā", kas apstiprināti ar Carnikavas pagasta padomes 09.01.2001. lēmuma Nr. 8 1. punkta 2. daļu.

100. Šie noteikumi stājās spēkā pēc to pilna teksta publikācijas Carnikavas novada domes bezmaksas informatīvajā izdevumā "Apkārtraksts".