Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.723

Rīgā 2011.gada 20.septembrī (prot. Nr.53 23.§)

Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem licencēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
11.panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktu, 11.panta piekto daļu,
12.panta otro daļu un 29.panta ceturto daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, jo cilvēku rīcība šīs darbības nespēj ietekmēt vai potenciālā jonizējošā starojuma doza un apstarošanas kaitīgā iedarbība ir tik maza, ka no radiācijas drošības viedokļa to var neņemt vērā;

1.2. kritērijus, kas jāievēro, lai pieprasītu speciālo atļauju (licenci) vai atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

1.3. kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

1.4. valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību;

1.5. kārtību, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos;

1.6. civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu.

II. Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja

2. Speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk – speciālā atļauja (licence) vai atļauja) nav nepieciešama, ja jonizējošā starojuma avots ir:

2.1. radioaktīva viela, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

2.1.1. kopējā radioaktivitāte attiecīgajam radionuklīdam nepārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā norādīto lielumu;

2.1.2. īpatnējā radioaktivitāte attiecīgajam radionuklīdam uz masas vienību nepārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā norādīto lielumu, un radioaktīvās vielas kopējais daudzums nepārsniedz 1000 kg;

2.2. katodstaru caurule, kas paredzēta vizuālā attēla iegūšanai, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

2.2.1. katodstaru caurules maksimālā potenciālu starpība nepārsniedz 30 kV, un ekspluatācijas apstākļos, kas atbilst ražotāja nosacījumiem, katodstaru caurules radītā jonizējošā starojuma dozas jauda ir mazāka par 1 µSv stundā 0,1 m attālumā no jebkura sasniedzama aparāta virsmas punkta;

2.2.2. potenciālu starpība ir mazāka par 5 kV;

2.3. elektrisks aparāts, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

2.3.1. aparāta maksimālā potenciālu starpība nepārsniedz 30 kV, un ekspluatācijas apstākļos, kas atbilst ražotāja nosacījumiem, aparāta radītā jonizējošā starojuma dozas jauda ir mazāka par 1 µSv stundā 0,1 m attālumā no jebkura sasniedzama aparāta virsmas punkta;

2.3.2. potenciālu starpība ir mazāka par 5 kV;

2.4. iekārta vai aparāts, kas satur slēgtu starojuma avotu, un šajā starojuma avotā esošās radioaktīvās vielas kopējā radioaktivitāte, īpatnējā radioaktivitāte vai abi šie radioaktivitātes lielumi attiecīgajam radionuklīdam pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā norādītos lielumus, ja ekspluatācijas apstākļos, kas atbilst ražotāja nosacījumiem, jonizējošā starojuma avota radītā dozas jauda ir mazāka par 1 µSv stundā 0,1 m attālumā no jebkura sasniedzama aparāta virsmas punkta un paredzamā efektīvā starojuma doza iedzīvotājam ir mazāka par 10 µSv gadā;

2.5. dūmu detektori, kuros izmanto amerīcija nuklīdu ²⁴¹Am, ja kopējā radioaktivitāte vienam detektoram nepārsniedz 74 kBq un to kopējais skaits – 100 vienību;

2.6. torija (²³²Th) sakausējumi luminiscento lampu elektrodos, gāzu izlādes caurulēs un elektronu kineskopos, kā arī sakarsētu gāzes lampu kvēldiegos, ja attiecīgo izstrādājumu kopējais vienā uzņēmumā glabāšanai paredzēto vienību skaits nepārsniedz 10 000 vienību gadā;

2.7. torijs (²³²Th) speciālajos sakausējumos aviācijas dzinējos vai ugunsizturīgās laboratorijas ierīcēs, ja to kopējā masa vienā uzņēmumā vai vienā konkrētā vietā nepārsniedz 1 000 kg;

2.8. torijs (²³²Th) metināšanas elektrodos, ja torija koncentrācija ir mazāka par pieciem procentiem un kopējais vienā uzņēmumā vai vienā konkrētā vietā glabājamais vai gada laikā šādu elektrodu izmantotais daudzums nepārsniedz 1 000 kg;

2.9. tritijs (³H) un kriptons (⁸⁵Kr) luminiscentajās un speciālajās lampās, kā arī gāzu izlādes caurulēs, kuru radioaktivitāte vienā izstrādājumā nepārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā norādītos lielumus un attiecīgo izstrādājumu kopējais vienā uzņēmumā vienlaikus glabājamo vienību skaits nepārsniedz 10 000;

2.10. dabiskais radioaktīvais materiāls, kura īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā norādītos lielumus, ja šis materiāls nav īpaši apstrādāts, lai palielinātu tā īpatnējo radioaktivitāti, un, veicot darbības ar šo materiālu, vienas personas saņemtā kopējā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 1 mSv gadā;

2.11. radionuklīdu maisījums, ja tā katra radionuklīda daļas vai kopējā vai īpatnējā radioaktivitātes summa kopējā daudzumā, kas dalīts ar šo noteikumu 1.pielikumā norādīto lielumu attiecīgajam radionuklīdam, ir mazāka vai vienāda ar 1.

3. Speciālā atļauja (licence) vai atļauja nav nepieciešama:

3.1. radioaktīvo vielu nesaturoša jonizējošā starojuma avota transportēšanai, ievešanai no Eiropas Savienības dalībvalsts, izvešanai uz Eiropas Savienības dalībvalsti, tranzītam no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu dalībvalsti vai pārvietošanai;

3.2. operatora darbībā izmantota radioaktīvo vielu nesaturoša jonizējošā starojuma avota iznomāšanai vai atsavināšanai.

4. Ja saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu radionuklīda (mātes nuklīda) sabrukšanas procesā rodas citi radionuklīdi (meitas nuklīdi), kas ir norādīti šo noteikumu 2.pielikumā, šo noteikumu 1.pielikumā norādītās radioaktivitātes vērtības attiecas ne tikai uz mātes nuklīdu, bet arī uz attiecīgajiem meitas nuklīdiem. Šajā gadījumā, lai noteiktu, vai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem ir nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, izmanto mātes nuklīdam noteikto vērtību.

III. Kritēriji speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas pieprasīšanai

5. Speciālo atļauju (licenci) darbībām, kas saistītas ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanu vai valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta lietošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu, var pieprasīt Latvijas Republikas tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta komercsabiedrība.

6. Par kodoliekārtas operatoru var būt tikai Latvijas Republikas tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība.

7. Speciālo atļauju (licenci) radioaktīvo atkritumu glabāšanai līdz to apglabāšanai, ja plānotais glabāšanas laiks ir ilgāks par trijiem gadiem, kā arī radioaktīvo atkritumu apglabāšanai var pieprasīt Latvijas Republikas tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība.

8. Ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm reģistrēta juridiskā persona var pieprasīt speciālo atļauju (licenci) vai atļauju, ja tā ir reģistrēta Latvijas Republikā, izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus.

9. Ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts pilsone vai valstspiederīgā, vai starptautiska organizācija var pieprasīt:

9.1. speciālo atļauju (licenci) jonizējošā starojuma avota īslaicīgai ievešanai demonstrācijas, kalibrēšanas, testēšanas vai citos līdzīgos nolūkos, ja jonizējošā starojuma avota atrašanās laiks Latvijā nepārsniedz 30 dienu un šādas speciālās atļaujas (licences) iesnieguma iesniedzējam ir speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbību veikšanai ar ievedamo jonizējošā starojuma avotu attiecīgajā ārvalstī;

9.2. speciālo atļauju (licenci) vai atļauju katram atsevišķam jonizējošā starojuma avotu tranzīta pārvadājumam.

10. Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) vai atļauju, speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – iesniedzējs):

10.1. nodrošina apstākļus jonizējošā starojuma avota drošai ekspluatācijai un glabāšanai, kā arī izpilda ražotāja ekspluatācijas dokumentos norādītās tehniskās prasības;

10.2. samazina ar jonizējošā starojuma avota uzbūvi un lietošanu saistītos draudus darbinieka vai citas personas veselībai un dzīvībai, ņemot vērā jonizējošā starojuma ietekmi, elektriskās strāvas triecienu un mehānisko bīstamību;

10.3. sagatavo paredzamo darbu specifikai atbilstošus mērinstrumentus;

10.4. nodrošina gatavību radiācijas avārijām un to seku novēršanai;

10.5. nodrošina darbinieku kvalifikācijas atbilstību veicamajiem pienākumiem;

10.6. nodrošina radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmas izstrādi;

10.7. sagatavo fiziskās aizsardzības prasībām atbilstošu jonizējošā starojuma avota glabātavu;

10.8. izstrādā jonizējošā starojuma avota izmantošanai atbilstošu vides monitoringa programmu.

11. Darbību veikšanai, kas saistītas ar medicīnisko apstarošanu, darbu vadītāja kvalifikācija atbilst šādiem kritērijiem:

11.1. radiodiagnostikā:

11.1.1. iegūts ārsta radiologa sertifikāts radiodiagnostikā, ārsta radiologa sertifikāts radioterapijā vai medicīnas fiziķa izglītība un vismaz divu gadu darba pieredze ar jonizējošā starojuma avotiem radiodiagnostikā, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības vai radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos. Ja radiodiagnostikā izmanto radionuklīdus, nepieciešama vismaz divu gadu pieredze darbā ar radioaktīvajām vielām medicīnā;

11.1.2. iegūts radiogrāfera sertifikāts un vismaz piecu gadu darba pieredze ar jonizējošā starojuma avotiem radiodiagnostikā, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības vai radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos. Ja radiodiagnostikā izmanto radionuklīdus, nepieciešama vismaz triju gadu pieredze darbā ar radioaktīvajām vielām medicīnā;

11.2. radioterapijā – iegūts ārsta radiologa sertifikāts radioterapijā vai medicīnas fiziķa izglītība un vismaz triju gadu darba pieredze ar jonizējošā starojuma avotiem radioterapijā, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības vai radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos. Ja radioterapijā izmanto radionuklīdus, nepieciešama vismaz triju gadu pieredze darbā ar radioaktīvajām vielām medicīnā;

11.3. zobārstniecībā – iegūts sertifikāts zobārsta specialitātē vai ārsta radiologa sertifikāts, medicīnas fiziķa vai radiogrāfera izglītība un vismaz viena gada pieredze darbā ar jonizējošā starojuma avotiem radiodiagnostikā, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības vai radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos. Ja zobārstniecības praksē tiek veikti arī zobu panorāmas rentgenuzņēmumi, zobārstam jābūt papildu izglītībai šādu izmeklējumu veikšanai.

12. Darbību veikšanai, kas nav saistītas ar medicīnisku apstarošanu, darbu vadītāja kvalifikācija atbilst šādiem kritērijiem:

12.1. iegūta augstākā izglītība;

12.2. apgūta izglītības iestādes izstrādāta kursu programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā vai apgūta programma medicīnas fizikas jomā. Papildu apmācība radiācijas drošības un kodoldrošības jomā nav nepieciešama, ja veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir mazāka vai vienāda ar 0,1 Sv/h, un darbu vadītājs augstākās izglītības programmā apguvis apmācību priekšmetus radiācijas ķīmijā, radioķīmijā, radiobioloģijā, kodolfizikā, radiācijas fizikā vai ar kodolreaktoru, kodoldegvielas pārstrādes cikla vai radioaktīvo atkritumu pārstrādes uzņēmumu projektēšanu un ekspluatāciju saistītas mācību programmas;

12.3. iegūta pieredze darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos:

12.3.1. vismaz viena gada pieredze, ja veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir mazāka vai vienāda ar 0,1 Sv/h;

12.3.2. vismaz triju gadu pieredze, ja veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuri nav minēti šo noteikumu 12.3.1.apakšpunktā.

13. Darbību veikšanai, kas saistītas ar apstarošanu veterinārmedicīniskajā praksē, darbu vadītājam ir nepieciešama augstākā veterinārmedicīniskā izglītība un veterinārmedicīniskās prakses sertifikāts.

14. Ja iesniedzējs izmanto tikai tādu jonizējošā starojuma avotu, kura apkalpošana neparedz tiešu darbinieku klātbūtni un jonizējošā starojuma ekspozīcijas dozas jauda viena metra attālumā ir mazāka par 1 µSv stundā, darbu vadītāja kvalifikācija atbilst šādiem minimālajiem kritērijiem:

14.1. iegūta vispārējā vidējā vai profesionālā vidējā izglītība;

14.2. apgūta izglītības iestādes izstrādāta kursu programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā;

14.3. vismaz viena gada darba pieredze darbā ar jonizējošā starojuma avotiem.

15. Attiecībā uz darbu vadītāju operators nodrošina:

15.1. apmācību radiācijas drošības jautājumos izglītības iestādes izstrādātas kursu programmas ietvaros – ne retāk kā reizi piecos gados. Šāda apmācība nav nepieciešama, ja darbības veic ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir mazāka vai vienāda ar 0,1 Sv/h, un:

15.1.1. darbu vadītājs augstākās izglītības programmā apguvis mācību priekšmetus radiācijas ķīmijā, radioķīmijā, radiobioloģijā, kodolfizikā, radiācijas fizikā vai ar kodolreaktoru, kodoldegvielas pārstrādes cikla vai radioaktīvo atkritumu pārstrādes uzņēmumu projektēšanu un ekspluatāciju saistītas mācību programmas;

15.1.2. darbu vadītājs vada darbus veterinārmedicīniskajā praksē;

15.2. ārpuskārtas mācības un zināšanu pārbaudi, ja mainās darba vai amata pienākumi, kā arī tiek ieviesta jauna aparatūra vai jauna procedūra darbā ar jonizējošā starojuma avotiem.

16. Lai veiktu darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, darbiniekam nepieciešama vismaz vispārējā vidējā vai profesionālā vidējā izglītība un apgūta izglītības iestādes izstrādāta kursu programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Papildus apgūta programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā darbiniekam nav nepieciešama, ja darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir mazāka vai vienāda ar 0,1 Sv/h, veic:

16.1. veterinārārsts veterinārmedicīniskajā praksē, ja tas ieguvis veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu;

16.2. darbinieks, kurš augstākās izglītības programmā apguvis mācību priekšmetus radiācijas ķīmijā, radioķīmijā, radiobioloģijā, kodolfizikā, radiācijas fizikā vai ar kodolreaktoru, kodoldegvielas pārstrādes cikla vai radioaktīvo atkritumu pārstrādes uzņēmumu projektēšanu un ekspluatāciju saistītas mācību programmas.

17. Kvalifikācijas un izglītības prasības darbiniekiem, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem medicīnā, nosaka Ārstniecības likums.

18. Attiecībā uz darbinieku operators nodrošina:

18.1. instruktāžu (par ko izdara atzīmi attiecīgā žurnālā) par radiācijas drošības jautājumiem ne retāk kā vienu reizi gadā;

18.2. apmācību radiācijas drošības jautājumos izglītības iestādes izstrādātas kursu programmas ietvaros ne retāk kā reizi piecos gados. Atkārtota apmācība ik pēc pieciem gadiem nav nepieciešama, ja darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir mazāka vai vienāda ar 0,1 Sv/h, veic:

18.2.1. darbinieks veterinārmedicīniskajā praksē;

18.2.2. darbinieks, kurš augstākās izglītības programmā ir apguvis mācību priekšmetus radiācijas ķīmijā, radioķīmijā, radiobioloģijā, kodolfizikā, radiācijas fizikā vai ar kodolreaktoru, kodoldegvielas pārstrādes cikla vai radioaktīvo atkritumu pārstrādes uzņēmumu projektēšanu un ekspluatāciju saistītas mācību programmas;

18.3. ārpuskārtas mācības un zināšanu pārbaudi, ja mainās darba vai amata pienākumi, tiek ieviesta jauna aparatūra vai jauna procedūra darbā ar jonizējošā starojuma avotiem.

19. Ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk – centrs) un attiecīgo nozares profesionālo apvienību saskaņota kursu programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā ietver:

19.1. darbiniekiem:

19.1.1. teorētiskās mācības par normatīvo aktu prasībām radiācijas drošībā un kodoldrošībā un darbinieku veselības aizsardzības nodrošināšanā;

19.1.2. teorētiskās un praktiskās mācības par drošām darba metodēm un radiācijas drošību un kodoldrošību;

19.2. darbu vadītājiem:

19.2.1. teorētiskās mācības par normatīvo aktu prasībām radiācijas drošībā un kodoldrošībā un darbinieku veselības aizsardzības nodrošināšanā;

19.2.2. teorētiskās un praktiskās mācības par drošām darba metodēm un radiācijas drošību un kodoldrošību;

19.2.3. teorētiskās un praktiskās mācības par jonizējošā starojuma dozas novērtēšanu, radiācijas drošības un kodoldrošības kultūru, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli;

19.3. mācību daudzizvēļu testu, kurā pozitīvu vērtējumu saņem, pareizi atbildot vismaz uz 70 % no visiem jautājumiem.

IV. Speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšana

20. Iesniedzējs iesniedz centrā rakstisku iesniegumu (3.pielikuma II un III nodaļa) speciālās atļaujas (licences) saņemšanai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.

21. Iesniedzējs iesniedz centrā rakstisku iesniegumu (3.pielikuma I nodaļa) atļaujas saņemšanai radioaktīvo vielu nesaturoša jonizējošā starojuma avota:

21.1. iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai;

21.2. importēšanai, ja šāda darbība ir nepieciešama jonizējošā starojuma avota iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai;

21.3. eksportēšanai vai importēšanai, ja šāda darbība ir nepieciešama operatoram, kas ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) jonizējošā starojuma avota lietošanai vai atļauju iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai;

21.4. tranzītam, ja vismaz viena no valstīm, uz kuru ved vai no kuras izved jonizējošā starojuma avotu, nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

22. Iesniedzējs var iesniegt centrā rakstisku iesniegumu speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanai (turpmāk – iesniegums) vairākām darbībām ar vienu vai vairākiem jonizējošā starojuma avotiem.

23. Ja iesniegumam nav pievienoti visi šo noteikumu 3.pielikumā minētie dokumenti, centrs piecu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas par to rakstiski informē iesniedzēju, pieprasot nepieciešamos dokumentus.

24. Centrs ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā, bet valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem – ne vēlāk kā 30 darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma reģistrēšanas pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai atļauju.

25. Ja, izskatot iesniegumu, centrs konstatē, ka:

25.1. iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepilnīga vai neprecīza, tas 10 darbdienu laikā no iesnieguma reģistrēšanas dienas pieprasa iesniegt nepieciešamo informāciju;

25.2. nepieciešams veikt pārbaudes attiecīgajā objektā, šo noteikumu 24.punktā minēto lēmuma pieņemšanas termiņu centrs var pagarināt par 10 darbdienām, savukārt valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem – par 20 darbdienām, rakstiski par to informējot iesniedzēju.

26. Ja iesnieguma izskatīšanas laikā mainījusies šo noteikumu 29. un 30.punktā norādītā informācija, operators piecu darbdienu laikā pēc izmaiņām rakstiski par to paziņo centram.

27. Speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas derīguma termiņš, izņemot šo noteikumu 28.punktā minētos gadījumus, ir:

27.1. viens gads, ja izsniedz atļauju šo noteikumu 21.punktā minētajām darbībām;

27.2. pieci gadi, ja iesniedzējam speciālo atļauju (licenci) izsniedz pirmo reizi;

27.3. 10 gadu, ja iesniedzējam speciālo atļauju (licenci) izsniedz atkārtoti.

28. Centrs speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu nosaka:

28.1. līdz pieciem gadiem valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta vai valsts nozīmes kodolobjekta projektēšanai;

28.2. līdz 10 gadiem valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta vai valsts nozīmes kodolobjekta būvniecībai;

28.3. līdz trijiem gadiem:

28.3.1. plutoniju saturošu dūmu detektoru lietošanai;

28.3.2. radioaktīvo vielu saturoša jonizējošā starojuma avota un radioaktīvo atkritumu pārvadājumu vai lietotās kodoldegvielas starptautiskajiem pārvadājumiem;

28.4. īsāku, nekā minēts šo noteikumu 27.punktā, ja iesniedzējs lūdz izsniegt speciālo atļauju (licenci) īsākam laikposmam.

29. Speciālajā atļaujā (licencē) norāda:

29.1. speciālās atļaujas (licences) reģistrācijas numuru, izsniegšanas datumu un derīguma termiņu;

29.2. operatoru, kuram ir izsniegta speciālā atļauja (licence):

29.2.1. fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu;

29.2.2. juridiskajai personai – firmu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru attiecīgajā reģistrā (ja attiecināms);

29.2.3. tiešās pārvaldes iestādei vai atvasinātai publiskai personai – nosaukumu;

29.3. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

29.4. jonizējošā starojuma avotus;

29.5. adresi, lietošanas vietu un teritoriju, kurā atļauts veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

29.6. citus darbību ar jonizējošā starojuma avotiem ierobežojumus ar tādiem jonizējošā starojuma avotiem, kuri atbilst administratīvā akta jēgai un mērķim (ja tādi ir), piemēram, jonizējošā starojuma iekārtas ražojamās produkcijas apjoms, maksimāli atļautā jauda vai tehniskie ierobežojumi.

30. Atļaujā norāda:

30.1. atļaujas reģistrācijas numuru, izsniegšanas datumu un derīguma termiņu;

30.2. operatoru, kuram ir izsniegta atļauja:

30.2.1. fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu;

30.2.2. juridiskajai personai – firmu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru attiecīgajā reģistrā (ja attiecināms);

30.2.3. tiešās pārvaldes iestādei vai atvasinātai publiskai personai – nosaukumu;

30.3. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

30.4. jonizējošā starojuma avotus;

30.5. adresi, kurā atļauts glabāt jonizējošā starojuma avotu.

31. Lai atkārtoti saņemtu speciālo atļauju (licenci) vai atļauju, operators iesniedz centrā iesniegumu:

31.1. vismaz trīs mēnešus pirms speciālās atļaujas (licences) darbības termiņa beigām;

31.2. vismaz 15 darbdienas pirms atļaujas darbības termiņa beigām.

32. Lai izdarītu grozījumus speciālajā atļaujā (licencē), operators iesniedz centrā attiecīgu iesniegumu (3.pielikums):

32.1. 10 darbdienu laikā, ja mainījusies informācija, kas norādīta šo noteikumu 29.2.apakšpunktā attiecībā uz nosaukumu vai adresi;

32.2. 20 darbdienas pirms šo noteikumu 29.3., 29.4. un 29.5.apakšpunktā norādītās informācijas izmaiņām.

33. Ja operators nolemj pārtraukt jonizējošā starojuma avota lietošanu un glabāt radioaktīvo vielu nesaturošu jonizējošā starojuma avotu ilgāk par trijiem mēnešiem, tas 10 darbdienu laikā pirms glabāšanas uzsākšanas iesniedz centrā attiecīgu iesniegumu par grozījumu izdarīšanu speciālajā atļaujā (licencē). Iesniegumā norāda informāciju par:

33.1. glabāšanai paredzēto jonizējošā starojuma avotu;

33.2. jonizējošā starojuma avota glabāšanas vietu (adresi) un telpu;

33.3. jonizējošā starojuma avota fiziskās aizsardzības pasākumiem, ja glabāšana ir paredzēta citā vietā (adresē) un telpā, kur notikusi avota lietošana.

34. Ja operators pēc šo noteikumu 33.punktā minētā gadījuma vēlas atsākt jonizējošā starojuma avota lietošanu, tas ne vēlāk kā 20 darbdienu pirms lietošanas uzsākšanas iesniedz centrā šo noteikumu 3.pielikuma II nodaļā minēto iesniegumu par grozījumu izdarīšanu speciālajā atļaujā (licencē), lai atsāktu jonizējošā starojuma avota lietošanu. Centrs pēc iesnieguma izskatīšanas pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu speciālajā atļaujā (licencē) un pagarina tās derīguma termiņu par laikposmu, kurā tika pārtraukta jonizējošā starojuma avota lietošana, ja operators veic darbības ar vienu jonizējošā starojuma avotu vai atsāk visu glabāšanā esošo jonizējošā starojuma avotu lietošanu, vai pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt grozījumu speciālajā atļaujā (licencē).

35. Operators savā darbībā izmantotu jonizējošā starojuma avotu drīkst atsavināt vai iznomāt tikai operatoram.

36. Ja operators atsavina savā darbībā izmantotu radioaktīvo vielu nesaturošu jonizējošā starojuma avotu, tas ne vēlāk kā 10 darbdienas pēc avota atsavināšanas iesniedz centrā attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

36.1. informāciju par atsavināto jonizējošā starojuma avotu;

36.2. operatoru, kurš ieguvis jonizējošā starojuma avotu, norādot fiziskajām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu, juridiskajām personām – firmu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru attiecīgajā reģistrā (ja attiecināms), bet tiešās pārvaldes iestādei vai atvasinātai publiskai personai – nosaukumu.

37. Centrs pēc šo noteikumu 36.punktā minētā iesnieguma saņemšanas 10 darbdienu laikā:

37.1. izdara grozījumu speciālajā atļaujā (licencē), izslēdzot attiecīgo jonizējošā starojuma avotu, ja operators veic darbības vēl ar citiem jonizējošā starojuma avotiem;

37.2. anulē speciālo atļauju (licenci) vai atļauju, ja operators veicis darbības ar vienu jonizējošā starojuma avotu vai tiek atsavināti visi jonizējošā starojuma avoti;

37.3. izdod jaunu atļauju, ja operatoram izsniegta atļauja iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai attiecībā uz vēl citiem jonizējošā starojuma avotiem, izslēdzot atsavināto jonizējošā starojuma avotu.

(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1035)

38. Ja operators iznomā savā darbībā izmantotu radioaktīvo vielu nesaturošu jonizējošā starojuma avotu, tas ne vēlāk kā 10 darbdienas pēc avota iznomāšanas iesniedz centrā attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

38.1. informāciju par iznomāto jonizējošā starojuma avotu;

38.2. operatoru, kuram tiek iznomāts jonizējošā starojuma avots, norādot fiziskajām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu, juridiskajām personām – firmu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru attiecīgajā reģistrā (ja attiecināms), bet tiešās pārvaldes iestādei vai atvasinātai publiskai personai vai tās iestādei – nosaukumu.

39. Centrs pēc šo noteikumu 38.punktā minētā iesnieguma saņemšanas 10 darbdienu laikā:

39.1. izdara grozījumu speciālajā atļaujā (licencē), ja operators veic darbības vēl ar citiem jonizējošā starojuma avotiem;

39.2. aptur speciālās atļaujas (licences) darbības termiņu, ja operators veicis darbības ar vienu jonizējošā starojuma avotu vai tiek iznomāti visi jonizējošā starojuma avoti;

39.3. anulē atļauju, ja operatoram izsniegta atļauja iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai attiecībā uz vienu jonizējošā starojuma avotu vai iznomāšanai attiecībā uz visiem glabāšanā esošajiem jonizējošā starojuma avotiem;

39.4. izdod jaunu atļauju, ja operatoram izsniegta atļauja iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai attiecībā uz vēl citiem jonizējošā starojuma avotiem, izslēdzot iznomāto jonizējošā starojuma avotu.

(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1035)

40. Ja operators pēc šo noteikumu 39.2.apakšpunktā minētā gadījuma vēlas atsākt darbības ar jonizējošā starojuma avotu, tas ne vēlāk kā 20 darbdienu pirms darbības atsākšanas iesniedz centrā šo noteikumu 3.pielikuma II nodaļā minēto iesniegumu par jonizējošā starojuma avota lietošanas atsākšanu. Centrs ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā pēc iesnieguma izskatīšanas pieņem lēmumu par darbības atsākšanu un speciālās atļaujas (licences) darbības termiņa atjaunošanu vai par atteikumu darbības atsākšanai un speciālās atļaujas (licences) darbības termiņa atjaunošanai. Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu pagarina par laikposmu, kurā tika apturēts speciālās atļaujas (licences) darbības termiņš.

(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1035)

41. Ja operators pēc šo noteikumu 39.3. un 39.4.apakšpunktā minētā gadījuma vēlas atsākt jonizējošā starojuma avota glabāšanu, tas ne vēlāk kā 20 darbdienu pirms jonizējošā starojuma avota glabāšanas uzsākšanas iesniedz centrā šo noteikumu 3.pielikuma I nodaļā minēto iesniegumu par jonizējošā starojuma avota iegādi (iegūšanu īpašumā) un glabāšanu. Centrs 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma izskatīšanas pieņem lēmumu izsniegt atļauju iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai attiecībā uz jonizējošā starojuma avotu vai par atteikumu izsniegt atļauju iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai attiecībā uz jonizējošā starojuma avotu.

(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1035)

42. Operators vismaz piecas darbdienas pirms radioaktīvo vielu saturoša jonizējošā starojuma avota pārvietošanas uz cita operatora kontrolēto zonu rakstiski informē centru.

43. Centrs piecu darbdienu laikā pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas vai grozījumu speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā izsniegšanas ievieto Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē šo noteikumu 29. un 30.punktā minēto informāciju, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības.

44. Par speciālo atļauju (licenci) vai atļauju vai grozījumiem speciālajā atļaujā (licencē) iesniedzējs maksā valsts nodevu. Valsts nodevas likmes noteiktas šo noteikumu 4.pielikumā. Valsts nodevu maksā pirms iesnieguma iesniegšanas centrā, maksājumu veicot kredītiestādē vai citā iestādē, kurai ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus.

45. Centrs speciālo atļauju (licenci) vai atļauju izsniedz pēc tam, kad iesniedzējs iesniedz operatora civiltiesiskās atbildības polises kopiju, ja tāda ir nepieciešama saskaņā ar šo noteikumu 5. vai 5.¹ pielikumu, un polises kopiju darbinieku apdrošinājumam pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Operatora civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālā summa noteikta šo noteikumu 5. vai 5.¹ pielikumā.

(MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1035 redakcijā)

46. Ja operators, kas ir juridiskā persona, tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, tiek reorganizēts, centrs var pagarināt speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas derīguma termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, līdz juridiskā persona, tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kas ir iepriekšējā operatora tiesību un saistību pārņēmēja attiecībā uz darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, iesniedz iesniegumu un saņem jaunu speciālo atļauju (licenci) vai atļauju attiecīgām darbībām.

47. Ja drošības, tehnoloģisko vai ekonomisko apsvērumu dēļ nepieciešams veikt tādas pārmaiņas darbībās ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem, kuru rezultātā jāmaina speciālās atļaujas (licences) nosacījumi, tad līdz grozījumu izdarīšanai speciālajā atļaujā (licencē) operators:

47.1. sagatavo novērtējumu par to, kā tiks ievēroti radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipi un normatīvie akti;

47.2. vismaz trīs mēnešus pirms plānoto pārmaiņu ieviešanas iesniedz centrā iesniegumu par grozījumu izdarīšanu speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas nosacījumos un iesniegumam pievieno:

47.2.1. pilno drošības izvērtējumu;

47.2.2. ar vietējo pašvaldību saskaņotu precizētu plānu par gatavību avārijām un rīcību avārijas situācijās, kas var rasties pārmaiņu dēļ;

47.2.3. radiācijas drošības un kodoldrošības instrukciju un darbinieku apmācības programmas aprakstu, kurā paredzēts nodrošinājums, lai apstarošanas līmenis būtu saprātīgi zems, izvēloties plānotajām pārmaiņām darbībās ar jonizējošā starojuma avotiem atbilstošus radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumus;

47.2.4. to telpu, ēku vai teritoriju plānu un aprakstu, kurā veiks darbības ar jonizējošā starojuma avotu, ja attiecīgās pārmaiņas tos skar;

47.2.5. precizētu radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmu;

47.2.6. novērtējumu par iespējamām pārmaiņām attiecībā uz radioaktīvo vielu izmetēm vidē, kā arī precizētu ventilācijas un kanalizācijas sistēmu shēmas un monitoringa sistēmas aprakstu, ja attiecīgās pārmaiņas tās skar;

47.2.7. aprakstu par paredzamajām pārmaiņām darbībās ar radioaktīvajiem atkritumiem pirms to nodošanas apglabāšanai;

47.2.8. precizētu fiziskās aizsardzības sistēmas aprakstu, kas saskaņots ar Drošības policiju.

48. Par katru speciālās atļaujas (licences) un atļaujas izsniegšanu jonizējošā starojuma avotu izvešanai, ievešanai vai tranzītam centrs paziņo Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajai muitas pārvaldei. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu amatpersonas ne retāk kā reizi mēnesī informē centru par jonizējošā starojuma avotu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežām.

49. Ja jonizējošā starojuma avotus nodod citam operatoram, vienlaikus ar jonizējošā starojuma avotiem nodod arī visu attiecīgo tehnisko dokumentāciju.

50. Operatoram ir pienākums saglabāt dokumentus par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem:

50.1. ar darbu vadītāju un darbiniekiem saistīto dokumentāciju – glabā, kamēr darbinieks strādā pie operatora, ja normatīvie akti nenosaka citādu dokumentu glabāšanas laiku. Pēc tam attiecīgo dokumentāciju nodod arhīvā atbilstoši normatīvajiem aktiem par personāla dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā;

50.2. jonizējošā starojuma avota tehnisko dokumentāciju un īpašumtiesības apliecinošu dokumentu – visu jonizējošā starojuma avota izmantošanas (ekspluatācijas) laiku;

50.3. līdz speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbības termiņa beigām:

50.3.1. dokumentus, kas minēti šo noteikumu 3.pielikuma I nodaļas 5.1.apakšpunktā;

50.3.2. dokumentus, kas minēti šo noteikumu 3.pielikuma II nodaļas 5.2., 5.3., 5.6., 5.7., 5.8., 5.10., 5.14., 5.15. un 5.16.apakšpunktā, un līgumus, kas noslēgti ar citiem operatoriem par to darbību ar jonizējošā starojuma avotiem izpildi, kuras iesniedzējs pats neveic;

50.3.3. dokumentus, kas minēti šo noteikumu 3.pielikuma III nodaļas 5.2., 5.3., 5.6., 5.7., 5.8., 5.10., 5.14., 5.15., 5.16., 5.17., 5.18., 5.19., 5.20., 5.22. un 5.23.apakšpunktā, un līgumus, kas noslēgti ar citiem operatoriem par to darbību ar jonizējošā starojuma avotiem izpildi, kuras iesniedzējs pats neveic;

50.4. individuālo aizsarglīdzekļu pēdējās veiktās pārbaudes rezultātus un spēkā esošu operatora civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma polisi, ja tāda ir nepieciešama saskaņā ar šo noteikumu 5. vai 5.¹ pielikumu, un polisi darbinieku apdrošinājumam pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1035)

V. Kārtība, kādā izsniedz speciālo atļauju (licenci) valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajos, un kārtība, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos

51. Speciālo atļauju (licenci) valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā centrs izsniedz šādā secībā:

51.1. izsniedz speciālo atļauju (licenci) projektēšanai jauna valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā. Ja valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, to veic pirms iesnieguma iesniegšanas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai;

51.2. izsniedz speciālo atļauju (licenci) būvniecībai jauna valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā pēc tam, kad izvērtēts projekts valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā;

51.3. pieņem jaunu vai būtiski pārmainītu valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu un izsniedz speciālo atļauju (licenci) ekspluatācijas parametru pārbaudēm pirms objekta izmantošanas. Lai saņemtu šo speciālo atļauju (licenci), iesniedzējs iesniegumam papildus pievieno:

51.3.1. pārbaudes aktus par to iekārtu tehnisko drošību, kas tieši vai netieši ietekmē radiācijas drošību un kodoldrošību attiecīgajā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā;

51.3.2. ekspluatācijas parametru pārbaužu plānu un grafiku;

51.4. izsniedz speciālo atļauju (licenci) jauna valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta darbībai vai darbības atsākšanai būtiski pārmainītā objektā (ekspluatācijas licenci).

52. Šo noteikumu 51.1.apakšpunktā minētajā gadījumā centrs pieprasa vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā paredzēts būvēt attiecīgo valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu, informāciju par plānotā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta būvniecības atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

53. Centrs piecu darbdienu laikā no iesnieguma speciālās atļaujas (licences) valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā un visu tam pievienoto dokumentu saņemšanas dienas ievieto Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē šādu informāciju:

53.1. iesniedzēja nosaukums;

53.2. darbības nosaukums un tās veikšanas vietas adrese;

53.3. vieta un laiks, kur iespējams iepazīties ar iesniegumā ietverto informāciju, tai skaitā iesniegtajiem papildu materiāliem (arī materiāliem, kas kļuvuši pieejami pēc sabiedrības informēšanas saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu vai pēc sabiedriskās apspriešanas).

54. Iesniedzējs piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma un visu tam pievienoto dokumentu saņemšanas centrā:

54.1. publicē vismaz vienā attiecīgās pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā paziņojumu par paredzēto darbību;

54.2. nosūta paziņojumu attiecīgajai pašvaldībai;

54.3. nosūta paziņojumus par paredzēto darbību personām, kurām piederoši vai valdījumā esoši nekustamie īpašumi robežojas ar plānotā vai esošā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta atrašanās vietu vai atrodas tā tiešas ietekmes zonā.

55. Paziņojumā par paredzēto darbību iesniedzējs norāda:

55.1. iesniedzēja nosaukumu;

55.2. darbības nosaukumu un tās veikšanas vietas adresi;

55.3. esošo vai paredzamo darbību ar jonizējošā starojuma avotiem vietu, kā arī iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas;

55.4. vietu, kur sabiedrība var iepazīties ar speciālās atļaujas (licences) iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem;

55.5. datumu, līdz kuram sabiedrība var iesniegt centrā rakstiskus priekšlikumus.

56. Sabiedrība 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 55.punktā minētā paziņojuma publicēšanas dienas var rakstiski iesniegt centrā savus priekšlikumus vai viedokli par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai tās nosacījumiem.

57. Šo noteikumu 51.1.apakšpunktā minētajā gadījumā iesniedzējs rīko sabiedrisko apspriešanu un paziņojumā papildus norāda sabiedriskās apspriešanas norises vietu un laiku. Iesniedzējs rīko sabiedrisko apspriešanu vismaz septiņas darbdienas pēc šo noteikumu 54.punktā minētā paziņojuma publicēšanas laikrakstā un ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms sabiedrības priekšlikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām. Iesniedzējs var nerīkot sabiedriskās apspriešanas sanāksmi, ja tā jau ir notikusi paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtēšanas laikā un kopš tās nav pagājis vairāk kā gads.

58. Vismaz trīs darbdienas pirms sabiedriskās apspriešanas centrs nosūta iesniedzējam saņemto sabiedrības rakstisko priekšlikumu kopijas atbilžu sagatavošanai.

59. Sabiedriskajai apspriešanai iesniedzējs sagatavo nepieciešamos apskates materiālus un attiecīgu dokumentu kopijas, ja tie nesatur ierobežotas pieejamības informāciju un informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem atzīta par valsts noslēpumu:

59.1. speciālās atļaujas (licences) iesniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs attiecīgajā reģistrā un juridiskā adrese;

59.2. esošā vai paredzamā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta nosaukums un adrese;

59.3. izveidošanas vai būtisku pārmaiņu veikšanas pamatojums;

59.4. īss valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta apraksts, kurā norādīta tā ietekme uz cilvēku veselību, vidi un īpašumiem. Tajā nelieto tehniskus aprakstus un detalizētu informāciju, lai tas būtu saprotams plašai sabiedrībai;

59.5. karte (M 1:10 000), kurā attēlota objekta atrašanās vieta un apkārtējās teritorijas izmantošanas veids, norādot apdzīvotas vietas, citus uzņēmumus, sabiedriskās ēkas.

60. Sabiedriskajai apspriešanai apskates materiālu un dokumentu kopijas vismaz septiņas darbdienas pirms sabiedriskās apspriešanas izvieto tās pašvaldības domes un pagasta vai pilsētas pārvaldes ēkā, kuras teritorijā paredzēts būvēt attiecīgo valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu vai kur tas atrodas, kā arī apspriešanai paredzētos materiālus elektroniski iesniedz pašvaldībai ievietošanai pašvaldības tīmekļa vietnē.

61. Iesniedzējam ir pienākums nodrošināt sabiedriskās apspriešanas sanāksmes vadīšanu, sanāksmes norisi un protokolēšanu, kā arī sniegt sabiedrībai pietiekamu informāciju par iesniegumu un paredzēto darbību.

62. Iesniedzējs triju darbdienu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas sanāksmes nosūta sanāksmes protokolu pašvaldībai, kuras teritorijā paredzēts būvēt attiecīgo valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu vai kur tas atrodas, un centram. Sabiedrībai protokols ir pieejams pašvaldībā un centrā. Ikvienam sanāksmes dalībniekam ir tiesības piecu darbdienu laikā iesniegt centrā pievienošanai protokolam atsevišķo viedokli par sabiedriskās apspriešanas sanāksmē izskatītajiem jautājumiem.

63. Papildus šo noteikumu 55.punktā noteiktajam centrā ir sabiedrībai pieejama informācija, kas var tikt izmantota lēmuma pieņemšanā, bet kļuvusi pieejama tikai pēc sabiedrības informēšanas saskaņā ar šo noteikumu 53.punktu, kā arī informācija, kuru iesniedzējs papildus sagatavo pēc sabiedriskās apspriešanas.

64. Centrs informē iesniedzēju par saņemtajiem priekšlikumiem un norāda termiņu, līdz kuram iesniedzējs iesniedz skaidrojumu par saņemtajiem priekšlikumiem.

65. Sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktos un rakstiski iesniegtos priekšlikumus par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas nosacījumiem centrs izskata un izmanto speciālās atļaujas (licences) nosacījumu sagatavošanai. Ja sabiedrība izsaka priekšlikumu neizsniegt speciālo atļauju (licenci), centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) vai pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) tikai pēc tam, kad iesniedzējam ir dota iespēja ne mazāk kā 14 dienu laikā rakstiski izteikt savu skaidrojumu.

66. Pirms izsniedz speciālo atļauju (licenci) šo noteikumu 51.3. un 51.4.apakšpunktā minētajos gadījumos, centrs pārbauda ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītu būtisku tehnisko un ekspluatācijas parametru atbilstību projektam.

67. Pēc lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) centrs piecu darbdienu laikā par to rakstiski informē pašvaldību, kuras teritorijā paredzēts izveidot valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu vai veikt būtiskas pārmaiņas tajā, un publicē pašvaldības izdotajā laikrakstā vai, ja tāda nav, – citā vietējā laikrakstā lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu. Centrs informāciju par pieņemto lēmumu pašvaldībai iesniedz arī elektroniski, un pašvaldība šo informāciju ievieto pašvaldības tīmekļa vietnē.

VI. Noslēguma jautājumi

68. Atzīt par spēku zaudējušiem:

68.1. Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumus Nr.288 "Noteikumi par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 105.nr.; 2006, 140.nr.);

68.2. Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumus Nr.290 "Speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem pieprasīšanas kritēriji" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 105.nr.; 2004, 140.nr.);

68.3. Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumus Nr.294 "Noteikumi par operatora civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu, ja tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 105.nr.; 2002, 177.nr.);

68.4. Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumus Nr.301 "Speciālo atļauju (licenču) un atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniegšanas kārtība un kārtība, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 106.nr.; 2003, 60.nr.; 2005, 152.nr.; 2006, 145.nr.; 2009, 187.nr.);

68.5. Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumus Nr.176 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 33.nr.).

69. Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas, kuras izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz tajās noteiktā derīguma termiņa beigām.

70. Operatoriem, kuriem līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai pirmo reizi ir izsniegta speciālā atļauja (licence) vai atļauja, nākamo speciālās atļaujas (licences) termiņu nosaka atbilstoši šo noteikumu 27.3.apakšpunktā vai 28.punktā minētajiem termiņiem par speciālās atļaujas (licences) termiņu.

71. Ja ir saņemta speciālā atļauja (licence) vai atļauja jonizējošā starojuma avota iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un pēc tās derīguma termiņa beigām operators vēlas turpināt darbības ar jonizējošā starojuma avotu, tas saņem atļauju jonizējošā starojuma avota iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai.

72. Ja ir saņemta speciālā atļauja (licence) vai atļauja jonizējošā starojuma avota glabāšanai līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un pēc tās derīguma termiņa beigām operators vēlas turpināt jonizējošā starojuma avota glabāšanu, tas saņem speciālo atļauju (licenci) jonizējošā starojuma avota glabāšanai.

73. Darbu vadītāju atestāti, kuri izsniegti saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumiem Nr.290 "Speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem pieprasīšanas kritēriji", ir spēkā līdz atestātā norādītajam termiņam.

74. Ja, iesniedzot šo noteikumu 3.pielikumā minēto iesniegumu, radioaktīvo vielu nesaturošam jonizējošā starojuma avotam nav īpašumtiesību apliecinoša dokumenta, iesniedzējs līdz 2012.gada 1.jūnijam var iesniegt rakstisku dokumentu (apliecinājumu), kurā apliecina (deklarē) savas likumīgās tiesības uz jonizējošā starojuma avotu.

75. Noteikumi stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

76. Šo noteikumu 5.pielikums ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1035 redakcijā)

77. Skaidras naudas maksājumiem, kurus Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajā vienlaicīgas apgrozības periodā veic latos, piemēro valsts nodevas likmi, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1035 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1035)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1996.gada 13.maija Direktīvas 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām;

2) Padomes 2006.gada 20.novembra Direktīvas 2006/117/Euratom par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli;

3) Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/122/Euratom par slēgtu augstas radioaktivitātes starojuma avotu un bezīpašnieka jonizējošā starojuma avotu kontroli;

4) Padomes 1997.gada 30.jūnija Direktīvas 97/43/Euratom, ar ko paredz personu veselības aizsardzību pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību saistībā ar ārstnieciski diagnostisko apstarošanu un atceļ Direktīvu 84/466/Euratom;

5) Padomes 2009.gada 25.jūnija Direktīvas 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru;

6) Padomes 2011.gada 19.jūlija Direktīvas 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – labklājības ministre I.Jurševska