Darbības ar dokumentu
Skatīt 2018. gada 11. oktobra likumu: Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums.
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) ciltsdarbs — zootehnisko pasākumu komplekss mērķtiecīgai dzīvnieku audzēšanai un to ģenētisko un saimnieciski derīgo īpašību izkopšanai, kurā ietilpst pareiza uzskaite, izlase, atlase, ēdināšana, turēšana un kopšana;
2) ciltsgrāmata:
a) informācijas krājums par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku izcelšanos, produktivitāti un ciltsvērtību,
b) informācijas krājums par mājas (istabas) dzīvnieku izcelšanos;
3) ciltsraksti — mājas (istabas) dzīvnieka izcelšanos raksturojošs dokuments;
4) ciltsvērtība — atsevišķa dzīvnieka un attiecīgās populācijas izkopjamās pazīmes vidējo rādītāju ģenētiski noteiktā starpība;
5) ģenētiskie resursi — skaitliski nelielas lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvnieku sugas, šķirnes un populācijas, kurām ir kultūrvēsturiska, zinātniska vai saimnieciska vērtība;
6) izcelsmes sertifikāts — šķirnes lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas vai embrija izcelšanos un ciltsvērtību apliecinošs dokuments;
7) lauksaimniecības dzīvnieki — liellopi, cūkas, aitas, kazas, zirgi, kažokzvēri, truši, mājputni, medus bites (Apis mellifera L.) un savvaļas sugu dzīvnieki, kas ierobežotās platībās tiek turēti produkcijas ieguvei;
8) mājas (istabas) dzīvnieki — suņi, kaķi, mājas (istabas) seski;
9) pārraudzība — process, kas nodrošina kvantitatīvus un kvalitatīvus datus par lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti un eksterjeru un šo datu reģistrēšanu;
10) sertificēts vaislas materiāls — vaislas lauksaimniecības dzīvnieka sperma, olšūna vai embrijs, kas atbilst ciltsdarba programmā noteiktajiem kritērijiem un par ko ir saņemts vaislas materiāla izmantošanas sertifikāts;
11) sertificēts vaislinieks — vīriešu kārtas vaislas lauksaimniecības dzīvnieks, kas atbilst ciltsdarba programmā noteiktajiem kritērijiem un par ko ir saņemts vaislinieka izmantošanas sertifikāts;
12) šķirne — vienas sugas dzīvnieku populācija, kurai ir ģenētiski noteiktas līdzīgas īpašības;
13) šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecība — saimniecība, kura pieder fiziskajai vai juridiskajai personai, kas nodarbojas ar noteiktas šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu saskaņā ar ciltsdarba programmu, un kurai ir piešķirts šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statuss;
14) šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija — komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība vai nodibinājums, kas nodarbojas ar noteiktas lauksaimniecības dzīvnieku sugas un šķirnes izkopšanu un selekciju;
15) šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija — komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība vai nodibinājums, kas nodarbojas ar noteiktas mājas (istabas) dzīvnieku sugas un šķirnes izkopšanu un selekciju;
16) (izslēgts ar 27.02.2014. likumu);
17) virspārraudzība — individuālās lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzības sistēmas sastāvdaļa, kuras ietvaros pārbauda piena ražības un kvalitātes datu ticamību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.)
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas attīstību valstī, lai:
1) veicinātu lopkopības nozaru ilgtspējīgu attīstību, sekmētu kvalitatīvu ganāmpulku izaudzēšanu un ekonomisku lopkopības produkcijas ražošanu;
2) saglabātu un uzlabotu lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti un konkurētspēju, sekmējot augstražīgu ganāmpulku veidošanu;
3) saglabātu un aizsargātu ģenētisko resursu daudzveidību kā nacionālo vērtību;
4) veicinātu augstvērtīgu mājas (istabas) dzīvnieku iegūšanu.
3.pants. Likuma darbības joma
Likums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic ciltsdarbu un nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku, mājas (istabas) dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku audzēšanu, kā arī uz valsts pārvaldes iestādēm un citām institūcijām, kas pilda ar ciltsdarbu saistītus valsts pārvaldes uzdevumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.)
4.pants. Zemkopības ministrijas kompetence
Zemkopības ministrija koordinē:
1) vienotu ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas stratēģiju;
2) finansējuma piesaisti ar lauksaimniecības dzīvniekiem saistītajam ciltsdarbam;
3) ģenētisko resursu saglabāšanu.
5.pants. Lauksaimniecības datu centra kompetence
Lauksaimniecības datu centrs (turpmāk — datu centrs):
1) uztur, kārto un uzrauga vienoto elektronisko uzraudzības sistēmu, ko veido lauksaimniecības dzīvnieku, to īpašnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrs;
2) uztur un kārto ciltsdarbā iesaistīto personu reģistru normatīvajos aktos par ciltsdarbu noteiktajā kārtībā;
3) piešķir identifikācijas numurus valstī audzējamiem lauksaimniecības dzīvniekiem;
4) uztur un kārto ar lauksaimniecības dzīvniekiem saistītā ciltsdarba un pārraudzības informācijas datubāzi;
5) uztur un kārto lauksaimniecības dzīvnieku, to īpašnieku, ganāmpulku, novietņu un lauksaimniecības dzīvnieku ciltsdarba arhīvu;
6) atbilstoši šā likuma 7.panta pirmajai daļai izvērtē komersantus, kooperatīvās sabiedrības, biedrības un nodibinājumus un piešķir šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu;
7) reģistrē komersantus, kooperatīvās sabiedrības, biedrības un nodibinājumus šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrā;
8) izsniedz fiziskajām personām šā likuma 13.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos sertifikātus un apliecības. Datu centrs var sertifikātu un apliecību izsniegšanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt ar līgumu privātpersonai vai citai publiskai personai;
9) apstiprina un reģistrē jaunas lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes. Lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes apstiprināšanas un reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;
10) veic slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību. Datu centrs var slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt ar līgumu privātpersonai vai citai publiskai personai;
11) anulē pārraudzības datus, kas neatbilst normatīvajiem aktiem par pārraudzību;
12) uz laiku aptur šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un to fizisko personu darbību, kuras veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, vai anulē minētajām organizācijām un personām izsniegtos dokumentus, kas ļauj tām darboties attiecīgajā jomā, ja šo organizāciju un personu darbība neatbilst normatīvajiem aktiem par ciltsdarbu;
13) uz laiku aptur šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas darbību vai izslēdz šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju no šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistra, ja tā gada laikā atkārtoti pārkāpusi normatīvos aktus par ciltsdarbu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.)
6.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence
(1) Šā likuma un normatīvo aktu par dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu ievērošanu uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.
(2) Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības kontrolēt fiziskās un juridiskās personas, kas veic lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarbu, un pieprasīt no tām dokumentus un informāciju, kā arī apmeklēt ganāmpulkus, šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas un šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas.
(3) Pārtikas un veterinārais dienests informē datu centru par šā panta otrajā daļā minēto organizāciju un personu darbībā konstatētajiem pārkāpumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.)
7.pants. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas kompetence
(1) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas atbilstības kritērijus un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija pilda šādus ar ciltsdarbu saistītus valsts pārvaldes uzdevumus:
1) izstrādā, apstiprina un īsteno lauksaimniecības dzīvnieku sugām un šķirnēm paredzētas ciltsdarba programmas, kā arī ģenētisko resursu saglabāšanas programmas;
2) kārto lauksaimniecības dzīvnieku ciltsgrāmatu un organizē lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes pārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ciltsgrāmatas kārtošanu. Kārtību, kādā šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija kārto liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatu, nosaka Ministru kabinets;
3) izsniedz izcelsmes sertifikātu par pārdošanai paredzētajiem šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvniekiem, to spermu, olšūnām un embrijiem, kā arī par pārējiem šķirnes lauksaimniecības dzīvniekiem — pēc to īpašnieka pieprasījuma;
4) izvērtē saimniecības, kas nodarbojas ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, un piešķir tām šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības atbilstības kritērijus un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;
5) sertificē liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaisliniekus, to spermu, olšūnas un embrijus. Minēto sugu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikācijas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets;
6) organizē ciltsvērtības noteikšanas pasākumus, izsoles un līdzdalību lauksaimniecības dzīvnieku izstādēs;
7) pārstāv šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju intereses ciltsdarba jomā Latvijā un ārvalstīs;
8) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārraudzību kārto un uztur lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzības informācijas datubāzi.
(3) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas, pildot šā panta otrajā daļā minētos uzdevumus, ir funkcionāli pakļautas datu centram.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.)
8.pants. Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas reģistrēšanas kārtība un kompetence
(1) Lai izsniegtu ciltsrakstus un reģistrētu mājas (istabas) dzīvniekus ciltsgrāmatā, komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība vai nodibinājums reģistrējas datu centra šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrā. Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Kārtību, kādā šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija kārto mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatu un izsniedz šo dzīvnieku ciltsrakstus, nosaka Ministru kabinets.
(3) Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija ir atbildīga par mājas (istabas) dzīvnieku ciltsrakstos un ciltsgrāmatā norādīto informāciju.
9.pants. Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšana, dzīvnieku apzīmēšana
(1) Visi lauksaimniecības dzīvnieki un akvakultūras dzīvnieki, to ganāmpulki un novietnes ir reģistrējamas, un visi lauksaimniecības dzīvnieki ir apzīmējami. Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) (Izslēgta no 01.01.2015. ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.)
(3) Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieki ir apzīmējami un reģistrējami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014. Grozījums par otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 2.punktu)
10.pants. Lauksaimniecības dzīvnieku pēcnācēju ieguve
(1) Liellopu, aitu, kazu un zirgu pēcnācējus ciltsdarbam un pārraudzībai iegūst no sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla.
(2) Cūku ganāmpulkos, kuros veic pārraudzību, pēcnācējus iegūst no:
1) sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla, ja iegūtos pēcnācējus atstāj vaislai;
2) vaisliniekiem un vaislas materiāla, kuru izcelsme ir zināma vismaz divās paaudzēs, ja iegūtos pēcnācējus nobaro gaļas iegūšanai.
(27.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2014.)
11.pants. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju nodrošināšana ar izcelsmes sertifikātu
(1) Šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvnieka īpašnieks nodrošina ar izcelsmes sertifikātu:
1) pārdošanai paredzētu šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju;
2) Latvijā ievestu šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju.
(2) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmos datus un kārtību, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu, nosaka Ministru kabinets.
(27.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2014.)
12.pants. Pārraudzība, zirgu darbspēju novērtēšana un dalība sacensībās
(1) Pārraudzība ir brīvprātīgs pasākums, ko ganāmpulkā nodrošina tā īpašnieks. Lauksaimniecības dzīvnieku sugu pārraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Zirgu darbspēju novērtēšanas noteikumus un kārtību, kādā zirgi piedalās sacensībās, nosaka Ministru kabinets.
13.pants. Prasības personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju
(1) Lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu veic fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu un noslēgusi līgumu ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju par informācijas apmaiņu un vienotu datu ieguves metodiku.
(2) Lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzību (izņemot vērtēšanu) veic:
1) fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārraudzību apmainās ar informāciju ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un ievēro vienotu datu ieguves metodiku;
2) vienā ganāmpulkā — fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu apliecību, atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārraudzību apmainās ar informāciju ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un ievēro vienotu datu ieguves metodiku.
(3) Lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu veic:
1) fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu;
2) vienā ganāmpulkā — fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu apliecību.
(4) Lauksaimniecības dzīvnieku olšūnu un embriju transplantāciju veic fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu.
(5) Fiziskajām personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, paredzētās apmācības kārtību, kā arī kārtību, kādā šīm personām izsniedz un anulē attiecīgus sertifikātus un apliecības, nosaka Ministru kabinets.
(6) (Izslēgta no 01.01.2015. ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014. Grozījums par sestās daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 2.punktu)
14.pants. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
(1) Pārtikas un veterinārā dienesta un datu centra lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas lēmumus, kas pieņemti saistībā ar tai deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, var apstrīdēt datu centrā. Attiecīgo datu centra lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ciltsdarba likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 10.nr.; 1999, 2.nr.; 2000, 8.nr.; 2004, 2., 23.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 21.nr.; 2009, 14.nr.).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.)
2. Šā likuma grozījumi par 9.panta otrās daļas un 13.panta sestās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
(27.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2014.)
3. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 7.panta otrās daļas 5.punktā, 9.panta pirmajā daļā un 11.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.474 "Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikācijas kārtība", Ministru kabineta 2011.gada 16.augusta noteikumi Nr.650 "Lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" un Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumi Nr.793 "Noteikumi par pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātu izsniegšanu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(27.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2014.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1988.gada 19.decembra direktīvas 88/661/EEK par zootehniskajiem standartiem, kas piemērojami tīršķirnes vaislas cūkām;
2) Padomes 1989.gada 30.maija direktīvas 89/361/EEK par tīršķirnes vaislas aitām un kazām;
3) Padomes 1990.gada 26.jūnija direktīvas 90/427/EEK par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem;
4) Padomes 1991.gada 25.marta direktīvas 91/174/EEK, ar ko nosaka zootehnikas un ģenealoģijas prasības tīršķirnes dzīvnieku pārdošanai un ar ko izdara grozījumus direktīvās 77/504/EEK un 90/425/EEK;
5) Padomes 1994.gada 23.jūnija direktīvas 94/28/EK, ar ko nosaka principus, kas attiecas uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kurus piemēro no trešajām valstīm importētajiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem, un kura groza direktīvu 77/504/EEK par tīršķirnes vēršu ģints sugu vaislas dzīvniekiem;
6) Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvas 2009/157/EK par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem (Dokuments attiecas uz EEZ).
Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 20.janvārī.
 |
 |
 |
 |