Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Finanšu stabilitātes nodevas mērķis
Finanšu stabilitātes nodevas (turpmāk — nodeva) mērķis ir stiprināt visu finanšu sistēmu, lai, ja nepieciešams, finansētu pasākumus, kas mazinās finansiālās grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī daļēji kompensētu valsts budžeta līdzekļus, kas tika novirzīti situācijas stabilizēšanas pasākumiem finanšu sektorā, no kuriem tiešu vai netiešu labumu guva banku sektors kopumā.
2. pants. Nodevas maksātāji
Nodevu maksā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes (tai skaitā par to filiālēm dalībvalstīs un ārvalstīs), kā arī dalībvalstīs un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijas Republikā (turpmāk — nodevas maksātāji).
(29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
4.pants. Nodevas objekts un likme
(1) Nodevas objekts ir nodevas maksātāja saistību kopsumma taksācijas perioda beigās, no kuras atskaita:
1) noguldījumus, kas pakļauti Latvijas Republikas vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju shēmai;
2) nodevas maksātāja emitētās segtās obligācijas;
3) pakārtotās saistības, kas iekļautas pašu kapitāla aprēķinā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012.
(11) Ja nodevas maksātājs ir citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijas Republikā, Segto obligāciju likuma 87. panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, piemērojot šā panta pirmās daļas 2. punktu, par nodevas maksātāja emitētajām segtajām obligācijām uzskatāmas attiecīgās dalībvalsts kredītiestādes emitētās obligācijas proporcionāli tās filiāles Latvijas Republikā to aktīvu īpatsvaram, kuri ir iekļauti attiecīgajā seguma portfelī.
(12) Segto obligāciju likuma 88. panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, piemērojot šā panta pirmās daļas 2. punktu, par nodevas maksātāja emitētajām segtajām obligācijām uzskatāmas attiecīgā emitenta emitētās obligācijas proporcionāli nodevas maksātāja to atsavināto aktīvu īpatsvaram, kuri ir iekļauti attiecīgajā seguma portfelī.
(2) Nodevas likme ir 0,072 procenti gadā no šā panta pirmajā daļā minētās summas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011., 27.05.2021. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
5.pants. Nodevas aprēķināšana un maksāšanas kārtība
(1) Nodevas maksājums taksācijas periodā tiek sadalīts pa ceturkšņiem, katru ceturksni maksājot vienu ceturto daļu no aprēķinātā maksājuma.
(2) Nodevu aprēķina saskaņā ar šā likuma 4. pantu, un nodevas maksātājs to iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša divdesmit trešajam datumam.
(3) Nodevas maksātāja taksācijas perioda nodevas ceturkšņa avansa maksājumu aprēķinu izveido, pamatojoties uz iepriekšējā nodevas taksācijas perioda deklarācijā iekļauto finanšu pārskatu datiem, iepriekšējā taksācijas perioda beigās uzrādīto saistību kopsummu koriģējot saskaņā ar šā likuma 4. panta pirmo daļu un aprēķināto maksājuma summu proporcionāli sadalot pa ceturkšņiem.
(4) (Izslēgta ar 29.09.2022. likumu)
(5) (Izslēgta ar 29.09.2022. likumu)
(6) (Izslēgta ar 29.09.2022. likumu)
(7) Nodevas maksātājs līdz pēctaksācijas perioda 15. aprīlim iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā nodevas taksācijas perioda deklarāciju saskaņā ar šā likuma 4. pantu, pamatojoties uz taksācijas perioda gada pārskatā iekļauto finanšu pārskatu datiem, tai skaitā nodevas galīgo aprēķinu par taksācijas periodu. Šā likuma 4. panta 1.1 un 1.2 daļā minētajos gadījumos nodevas maksātājs nodevas taksācijas perioda deklarācijai pievieno segto obligāciju programmas valsts uzraudzības iestādes informāciju, pēc kuras var pārliecināties par citā dalībvalstī atļautas (reģistrētas) pārrobežu programmas ietvaros emitēto segto obligāciju apjomu un šādā segto obligāciju emisijā izmantoto nodevas maksātāja aktīvu īpatsvaru seguma portfelī. Nodevas taksācijas perioda deklarācijā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.
(8) Ja pēc šā panta septītajā daļā minētā aprēķina veikšanas konstatē, ka ceturkšņa avansa maksājumos samaksātā nodevas summa ir mazāka par summu, kāda taksācijas periodā maksājama saskaņā ar šajā likumā noteikto likmi, nodevas maksātājs līdz pēctaksācijas perioda 23. aprīlim iemaksā vienotajā nodokļu kontā atlikušo nodevas summu.
(9) Valsts ieņēmumu dienests, kontrolējot šā panta septītajā daļā minētajā deklarācijā norādītās informācijas pilnīgumu un pareizību, var veikt nodevas kontroli (pārbaudi). Ja pēc nodevas kontroles (pārbaudes) konstatēta nodevas aprēķina neatbilstība normatīvajiem aktiem, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodevas apmēra precizēšanu, kurā aprēķina budžetā maksājamo nodevas summu, kā arī nokavējuma naudu likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no nodevas maksāšanas termiņa līdz nodevas kontroles (pārbaudes) uzsākšanas dienai. Lēmumā aprēķinātos maksājumus nodevas maksātājs samaksā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Ja minētajā termiņā nodevas maksātājs neveic lēmumā aprēķinātos maksājumus, Valsts ieņēmumu dienests likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu aprēķina ar nākamo dienu pēc maksāšanas termiņa iestāšanās.
(10) Ja pēc šā panta septītajā daļā minētā aprēķina veikšanas konstatēts, ka nodevas maksātāja ceturkšņa avansa maksājumos samaksātā nodevas summa pārsniedz summu, kāda taksācijas periodā maksājama saskaņā ar šajā likumā noteikto likmi, Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodevas summu novirza vienotajā nodokļu kontā citu maksājumu saistību segšanai vai pēc nodevas maksātāja rakstveida pieprasījuma atmaksā.
(11) (Izslēgta ar 29.09.2022. likumu)
(12) Ja nodevas maksātājs savu darbību sāk vai beidz taksācijas perioda vidū, nodevas apmēru nosaka proporcionāli tā darbības laikam taksācijas periodā.
(13) Ja nodevas maksātājs savu darbību sāk taksācijas perioda vidū, nodevas ceturkšņa avansa maksājumi pirmajā taksācijas periodā tiek aprēķināti no nodevas maksātāja pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša bilances pārskatā norādītās kopējo saistību summas, to attiecīgi koriģējot saskaņā ar šā likuma 4.pantu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2021. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
6.pants. Nodevas administrēšana
(1) Nodevu administrē Valsts ieņēmumu dienests.
(2) Valsts ieņēmumu dienests:
1) līdz pēctaksācijas perioda 20. aprīlim sagatavo nākamā taksācijas perioda nodevas ceturkšņa avansa maksājumu aprēķinu;
2) kontrolē nodevas maksāšanu;
3) kontrolē šā likuma 5.panta septītajā daļā minētajā deklarācijā norādītās informācijas pilnīgumu un pareizību;
4) sagatavo un nosūta nodevas maksātājam aprēķinu par nepilnīgi veikto nodevas maksājumu.
(3) Latvijas Banka:
1) sniedz Valsts ieņēmumu dienestam aktuālo informāciju par nodevas maksātājiem 10 dienu laikā no brīža, kad šī informācija ir nonākusi Latvijas Bankas rīcībā, — nodevas administrēšanas vajadzībām;
2) līdz pēctaksācijas perioda 15. aprīlim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodevas maksātāju taksācijas perioda gada pārskatā iekļautos finanšu pārskatu datus — nodevas taksācijas perioda deklarācijas un nākamā taksācijas perioda nodevas ceturkšņa avansa maksājumu aprēķināšanas vajadzībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
7.pants. Atbildība par nodevas maksāšanas termiņa nokavējumu
Ja nodevas maksātājs neveic nodevas maksājumu šajā likumā noteiktajā termiņā, par nokavējuma periodu tam tiek aprēķināta nokavējuma nauda saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.
1. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.jūlijam izvērtē iespējas turpmākajos taksācijas periodos nodevu piemērot arī citiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un citiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un, ja nepieciešams, sagatavo attiecīgus šā likuma grozījumus.
2. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.janvārim izvērtē iespējas turpmākajos taksācijas periodos nodevas maksājumus novirzīt speciāli izveidotā stabilitātes fondā un, ja nepieciešams, sagatavo attiecīgus šā likuma grozījumus.
3. Nodevas maksātājs, kurš līdz 2022. gada 1. decembrim ir izveidojis jaunu klientiem pieejamu finanšu pakalpojumu — saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē — un par to paziņojis Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, saskaņā ar šā likuma 4. pantu aprēķināto nodevas summu ir tiesīgs samazināt par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izveides faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā par 50 000 euro.
(16.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
4. Piemērojot pārejas noteikumu 3. punktu, nodevas maksātājs Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz plānoto saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izveides izmaksu aprēķinu un to segšanas grafiku.
(16.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
5. Saņemot Valsts ieņēmumu dienesta saskaņojumu par plānoto saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izveides izmaksu aprēķinu un to segšanas grafiku, nodevas maksātājs pēc kredītrēķina saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta ir tiesīgs nākamos nodevas ceturkšņa maksājumus samazināt par attiecīgajām faktiskajām saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izveides izmaksām, ievērojot šo pārejas noteikumu 3. punktu.
(16.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
6. Nodevas maksātājs, kurš saņēmis šo pārejas noteikumu 5. punktā minēto saskaņojumu, bet līdz 2022. gada 1. decembrim nav izveidojis saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, nav tiesīgs izmantot šo pārejas noteikumu 3. punktā minēto nodevas samazinājumu un tās samaksu veic šā likuma 5. pantā noteiktajā kārtībā, kā arī zaudē tiesības turpmākajos ceturkšņos samazināt maksājamo nodevas summu.
(29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
7. Nodevas maksātājs ir tiesīgs nākamo taksācijas periodu nodevas maksājumus samazināt par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izveides faktisko izmaksu summas daļu, kas pārsniedz saskaņā ar šā likuma 5. panta septīto daļu noteikto nodevas summu, ievērojot šo pārejas noteikumu 3., 4. un 5. punktu.
(16.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
8. Nodevas maksātājs, kurš piemērojis šo pārejas noteikumu 3. punktu, nav tiesīgs uz kopējo pakalpojumu cenu attiecināt saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izveides izmaksas, par kurām ir samazināts nodevas maksājums.
(16.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.)
9. Šo pārejas noteikumu 3. punktā minēto komercdarbības atbalstu nodevas maksātājam piešķir Valsts ieņēmumu dienests pirms šo pārejas noteikumu 5. punktā minētā saskaņojuma sniegšanas, ievērojot Komisijas 2013. gada 18. decembra regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam.
(16.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
10. Latvijas Banka līdz 2023. gada 1. februārim nodod Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nodevas atlikumiem 2022. gada 31. decembrī.
(29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
11. Nodevas maksātājs šā likuma 5. panta septītajā daļā minēto nodevas taksācijas perioda deklarāciju par 2022. gadu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumu Nr. 396 "Noteikumi par finanšu stabilitātes nodevas taksācijas perioda deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību" pielikumu.
(29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 20.decembrī.
 |
 |
 |
 |