Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
(1) Likumā lietotie termini atbilst Izglītības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) apliecība par pamatizglītību — izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi;
2) atestāts par vispārējo vidējo izglītību — izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi;
3) liecība — dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi;
4) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu);
5) mācību priekšmets — noteiktas izglītības programmas ietvaros apgūstama zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas vai mākslas nozarei, ņemot vērā zinātniski pamatotas izglītojamā vecumposma īpatnības;
6) mācību stundu (nodarbību) slodze — izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits mācību nedēļā;
7) pedagoģiskā korekcija — izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā, kurām nepieciešams papildināt zināšanas pamatizglītības programmas ietvaros;
8) sociālā korekcija — izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm;
9) pagarinātās dienas grupa — izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām;
10) sekmju izraksts — dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos;
11) pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts — dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā, kurā ir organizēts centralizēts eksāmens;
12) centralizēts eksāmens — pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts valsts pārbaudes darbs izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai noteiktā mācību priekšmetā pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmā;
13) vērtējums — izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums;
14) speciālās vajadzības — nepieciešamība saņemt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamajam apgūt izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2007., 01.07.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)
2.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir reglamentēt valsts, pašvaldību izglītības iestāžu un citu vispārējās izglītības īstenošanas procesā iesaistīto personu darbību, noteikt to tiesības un pienākumus, kā arī radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē.
3.pants. Vispārējās izglītības pakāpes un veidi
(1) Vispārējā izglītība tiek īstenota šādās vispārējās izglītības pakāpēs:
1) pirmsskolas izglītība;
2) pamatizglītība;
3) vidējā izglītība.
(2) Vispārējās izglītības īpašie veidi ir šādi:
1) speciālā izglītība;
2) sociālā korekcija;
3) pedagoģiskā korekcija.
4.pants. Ministru kabineta kompetence
Ministru kabinets:
1) nosaka vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;
2) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē valsts vispārējās izglītības iestādes, arī valsts speciālās izglītības iestādes;
3) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);
31) nosaka kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai;
32) nosaka kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai;
33) nosaka kārtību, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem, kuri privātajās izglītības iestādēs īsteno bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai paredzētās pirmsskolas izglītības programmas.
4) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);
5) nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statuss;
6) nosaka kritērijus un kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti internātskolās un speciālajās izglītības iestādēs, nosaka kritērijus, pēc kuriem izvērtē un iesaka izglītojamā speciālajām vajadzībām atbilstošu izglītības programmu;
7) nosaka kritērijus un kārtību, kādā speciālajām izglītības iestādēm tiek piešķirts speciālās izglītības attīstības centra statuss;
8) nosaka valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci un profesionālās prasības komisijas locekļiem;
9) nosaka kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem;
10) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
11) nosaka valsts vispārējās izglītības standartus un mācību priekšmetu standartus;
12) katru mācību gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību;
13) nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās;
14) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);
15) nosaka kārtību, kādā notiek ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes;
16) nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku;
17) nosaka obligāto dokumentāciju, kas nepieciešama vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizācijai;
18) nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes), un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi;
181) nosaka kārtību, kādā organizējamas mācību priekšmetu olimpiādes;
19) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar vispārējo izglītību saistītās funkcijas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000., 31.10.2002., 16.06.2005., 16.06.2009., 01.12.2009., 01.07.2011. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence
Izglītības un zinātnes ministrija:
1) izstrādā vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus;
2) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
3) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
4) organizē vispārējās izglītības satura un metodikas izstrādi;
5) izvērtē un apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;
6) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
7) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
8) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
9) (izslēgts ar 11.10.2007. likumu);
10) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
11) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
12) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
13) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
14) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
15) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
16) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
17) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
18) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās funkcijas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.1999., 20.06.2000., 14.09.2000., 31.10.2002., 16.06.2005., 11.10.2007. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
6.pants. Pašvaldību kompetence
Pašvaldību kompetenci vispārējās izglītības īstenošanā nosaka Izglītības likums un citi normatīvie akti.
7.pants. Vispārējās izglītības iestādes dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana
(1) Vispārējās izglītības iestādi dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās vai fiziskās personas.
(2) Vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē tās dibinātājs. Valsts vai pašvaldības vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.
8.pants. Vispārējās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats
Vispārējās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti, kā arī tās nolikums.
9.pants. Vispārējās izglītības iestādes nolikums
(1) Vispārējās izglītības iestādes nolikumā norāda:
1) izglītības iestādes nosaukumu, tās juridisko adresi;
2) izglītības iestādes dibinātāju, tās juridisko statusu;
3) izglītības iestādes darbības mērķus, pamatvirzienus un uzdevumus;
4) izglītības iestādē īstenojamās izglītības programmas;
5) izglītības procesa organizāciju;
6) izglītojamo tiesības un pienākumus;
7) pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumus;
8) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu);
9) izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanas kārtību un kompetenci;
10) izglītības iestādes pedagoģiskās padomes izveidošanas kārtību un kompetenci;
11) izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtību un iestādi vai pārvaldes amatpersonu, kurai privātpersona, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, var apstrīdēt izglītības iestādes izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību;
12) izglītības iestādes saimniecisko darbību;
13) izglītības iestādes finansēšanas avotus un kārtību;
14) izglītības iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtību;
15) izglītības iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtību;
16) citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
(2) Vispārējās izglītības iestādes nolikumu apstiprina tās dibinātājs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)
10.pants. Vispārējās izglītības iestādes darbība
(1) Vispārējās izglītības iestādes pamatuzdevums ir vispārējās izglītības programmu īstenošana. Vispārējās izglītības iestāde var īstenot vienu vai vairākas izglītības programmas.
(2) Vispārējās izglītības iestāde saskaņā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās dibinātāja apstiprinātu nolikumu patstāvīgi:
1) organizē un īsteno izglītošanas procesu;
2) izvēlas izglītošanas darba metodes un formas.
(3) Vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga patstāvīgi:
1) īstenot interešu, tālākizglītības un citas izglītības programmas;
2) izstrādāt iestādes iekšējos normatīvos aktus;
3) sniegt ēdināšanas pakalpojumus;
4) sniegt dienesta viesnīcu, internātu pakalpojumus;
5) veikt saimniecisko un citāda veida darbību, ja tas netraucē vispārējās izglītības programmu īstenošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)
11.pants. Vispārējās izglītības iestādes vadība
(1) Vispārējās izglītības iestādi vada tās vadītājs.
(2) Vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par:
1) izglītības programmu īstenošanu;
2) izglītības iestādes nodrošināšanu ar pedagogiem;
3) izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmām;
4) izglītības iestādes darbības nodrošināšanu un tai noteikto uzdevumu izpildi;
5) izglītības iestādes finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu;
6) normatīvo aktu ievērošanu izglītības iestādes darbībā.
(3) Vispārējās izglītības iestādes vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba attiecīgās izglītības iestādes dibinātājs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2000.)
12.pants. Izglītības iestādes pedagoģiskā padome
(1) Lai risinātu dažādus ar mācību un pedagoģisko procesu saistītus jautājumus, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs izveido pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada izglītības iestādes vadītājs, un tās sastāvā ir visi iestādē strādājošie pedagogi un izglītības iestādes ārstniecības persona. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā un to norisi protokolē.
(2) Pedagoģiskā padome:
1) veic pedagoģiskā procesa analīzi un izstrādā priekšlikumus tā rezultātu uzlabošanai;
2) apspriež pedagoģiskā procesa organizācijas jautājumus un pedagoģisko pieredzi;
3) veido vienotu pedagoģisko pozīciju pedagoģiskā procesa organizācijas pamatjautājumos;
4) ierosina pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmu uzsākšanu izglītības iestādē;
5) izstrādā izglītības iestādes darbības plāna projektu.
(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)
14.pants. Vispārējo izglītību reglamentējošie dokumenti
Vispārējās izglītības ieguvi, tās saturu un organizāciju atbilstoši izglītības veidam, pakāpei un mērķgrupai nosaka šādi dokumenti:
1) valsts vispārējās izglītības standarts;
11) valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas;
2) vispārējās izglītības mācību priekšmetu standarti;
3) vispārējās izglītības programmas;
4) vispārējās izglītības mācību priekšmetu programmas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
15.pants. Valsts vispārējās izglītības standarts
(1) Valsts vispārējās izglītības standarts nosaka:
1) vispārējās izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus;
2) vispārējās izglītības obligāto saturu;
3) izglītojamo iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.
(2) Valsts vispārējās izglītības standarts ir obligāts ikvienam, kas izstrādā un īsteno vispārējās izglītības programmas, izņemot pirmsskolas izglītības programmas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 21.11.2002.)
15.1 pants. Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas
(1) Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas nosaka:
1) pirmsskolas izglītības satura mērķus un uzdevumus;
2) pirmsskolas izglītības pedagoģiskā procesa organizācijas principus;
3) pirmsskolas izglītības apguves plānotos rezultātus;
4) pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipus.
(2) Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas ir obligātas ikvienam, kas izstrādā un īsteno pirmsskolas izglītības programmas.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
16.pants. Vispārējās izglītības mācību priekšmeta standarts
Mācību priekšmeta standarts nosaka:
1) mācību priekšmeta galvenos mērķus un uzdevumus;
2) mācību priekšmeta obligāto saturu;
3) pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmeta apguvi;
4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.
17.pants. Vispārējās izglītības programma
(1) Vispārējās izglītības programma ir dokuments, kurā atbilstoši Izglītības likumam, Ministru kabineta noteikumiem un valsts vispārējās izglītības standartam vai valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām noteikti:
1) izglītības programmas mērķi un uzdevumi;
2) izglītības saturs;
3) izglītības programmas īstenošanas plāns;
4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību (izņemot pirmsskolas izglītības programmas);
5) iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība vai vērtēšanas pamatprincipi;
6) izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finansu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums.
(2) Vispārējās izglītības programmas var izstrādāt to īstenotāji, ievērojot izglītības programmu klasifikāciju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
18.pants. Vispārējās izglītības programmu licencēšana, akreditācija un reģistrācija
(1) Izglītības iestāde drīkst īstenot tikai licencētas vispārējās izglītības programmas.
(2) Vispārējās izglītības programmas licencējamas, akreditējamas un reģistrējamas Izglītības programmu reģistrā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Ja izglītības iestāde īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajam programmas paraugam atbilstošu vispārējās izglītības programmu, tai piešķir licenci šīs programmas īstenošanai. Šajā gadījumā izglītības iestāde norāda tās izraudzīto Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto programmas paraugu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
19.pants. Vispārējās izglītības mācību priekšmeta programma
(1) Mācību priekšmeta programma ir vispārējās izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta:
1) mērķi un uzdevumi;
2) mācību saturs;
3) mācību satura apguves secība un apguvei paredzētais laiks;
4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni;
5) mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu un metožu uzskaitījums.
(2) Pedagogam ir tiesības izstrādāt mācību priekšmeta programmu atbilstoši vispārējās izglītības mācību priekšmeta standartam un vispārējās izglītības programmai, kurā ietverts šis mācību priekšmets, vai izraudzīties mācību priekšmeta programmu no mācību priekšmetu programmu paraugiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
20.pants. Pirmsskolas izglītības programma
(1) Pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, aptverot:
1) individualitātes veidošanos;
2) garīgo, fizisko un sociālo attīstību;
3) iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību;
4) veselības nostiprināšanu;
5) psiholoģisko sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai;
6) valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi.
(2) Pirmsskolas izglītības programmu apgūst bērni līdz 7 gadu vecumam. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības pirmsskolas izglītības programmas apguvi var pagarināt vai saīsināt par vienu gadu saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000., 31.10.2002. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
20.1 pants. Pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanas obligātums
(1) Bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta.
(2) Pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanu pamatizglītības ieguvei.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
21.pants. Pirmsskolas izglītības pieejamība
Vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
21.1 pants. Pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanas obligātums
(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
22.pants. Pirmsskolas izglītības programmas īstenošana
Pirmsskolas izglītības programmu īsteno pirmsskolas izglītības iestādē vai citā izglītības iestādē, kā arī ģimenē, saņemot metodisku palīdzību izglītības iestādē, kura īsteno licencētu pirmsskolas izglītības programmu, vai pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
23.pants. Valsts pirmsskolas izglītības centrs
(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
24.pants. Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri
(1) Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri sniedz vecākiem un izglītības iestādēm konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanā skolai.
(2) Pirmsskolas izglītības konsultatīvo centru var izveidot kā pirmsskolas izglītības iestādes struktūrvienību vai kā patstāvīgu izglītības atbalsta iestādi.
(3) Kārtību, kādā vecāki saņem konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā, nosaka dibinātājs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005., 16.06.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
25.pants. Pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanas nosacījumi
(1) Pašvaldība vispārējo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt ne mazāk kā 10 attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošiem pirmsskolas vecuma bērniem, ja to pieprasa vecāki.
(2) Pašvaldība speciālo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt ne mazāk kā 8 bērniem ar speciālām vajadzībām, ja to pieprasa vecāki.
26.pants. Izglītojamo uzņemšana pirmsskolas izglītības iestādēs
(1) Pašvaldību vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem izglītības iestādes dibinātāja noteiktajā kārtībā, ievērojot Izglītības likuma un citu likumu noteikumus.
(2) Speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs un grupās izglītojamos uzņem un no tām atskaita Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(3) Privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamo uzņemšanas kārtību nosaka dibinātājs.
(4) Pirmsskolas izglītības iestādes nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. un 11.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)
27.pants. Izglītojamo skaits vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes grupā
(Izslēgts ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)
28.pants. Pirmsskolas vecuma izglītojamo mācību slodze
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
29.pants. Pamatizglītības iestādes
(1) Pamatizglītības iestādes ir izglītības iestādes, kas īsteno pamatizglītības programmas. Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas tās ir šādas:
1) sākumskolas;
2) pamatskolas.
(2) Pamatizglītību var iegūt arī arodskolā, speciālās izglītības iestādē, vakara (maiņu) skolā, internātskolā, sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē vai citā izglītības iestādē, kura īsteno pamatizglītības programmas.
30.pants. Pamatizglītības programmas īstenošana
(1) Pamatizglītības programmas tiek īstenotas 9 gadu laikā.
(2) (Izslēgta ar 16.06.2005. likumu.)
(3) Sākumskolās īsteno pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas 1.—6.klasei.
(4) Pamatskolās īsteno pilnas pamatizglītības programmas.
(5) Pamatizglītības programmu var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
31.pants. Izglītojamo uzņemšana pamatizglītības iestādē
(1) Izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības programmas, nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai no 1.klases līdz 9.klasei.
(2) Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos pamatizglītības programmā no 7.klases līdz 9.klasei, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)
32.pants. Pamatizglītības obligātums
(1) Pamatizglītības ieguve ir obligāta.
(2) Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi.
(3) Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk vai vēlāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta atzinumu vai psihologa atzinumu.
(4) Iestādes, kurās uzturas izglītojamie līdz 18 gadu vecumam (bērnu aprūpes iestādes, patversmes, ārstniecības iestādes, ieslodzījuma vietas, patvēruma meklētāju izmitināšanas centri u.tml.), nodrošina pamatizglītības programmas apguves iespējas.
(5) (Izslēgta ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 16.06.2005. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
33.pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmā
Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:
1) 1.klasē - 22 mācību stundas;
2) 2.klasē - 23 mācību stundas;
3) 3.klasē - 24 mācību stundas;
4) 4.klasē - 26 mācību stundas;
5) 5.klasē - 28 mācību stundas;
6) 6.klasē - 30 mācību stundas;
7) 7.klasē - 32 mācību stundas;
8) 8. un 9.klasē - 34 mācību stundas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005. Grozījumi 1.punktā stājas spēkā 01.09.2005., bet 2.punktā 01.09.2006. Sk. pārejas noteikumus.)
34.pants. Mācību stundu skaits dienā pamatizglītības programmā
Dienā mācību stundu skaits pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:
1) no 1.klases līdz 3.klasei - 5 mācību stundas;
2) 4. un 5.klasē - 6 mācību stundas;
3) 6. un 7.klasē - 7 mācību stundas;
4) 8. un 9.klasē - 8 mācību stundas.
35.pants. Mācību stundas ilgums pamatizglītības iestādēs
Mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 40-45 minūtes. Mācību stundas ilgumu nosaka izglītības iestādes vadītājs.
(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)
36.pants. Mācību gada ilgums pamatizglītības iestādēs
Mācību gads ilgst:
1) 1.klasei - 34 nedēļas;
2) no 2.klases līdz 8.klasei - 35 nedēļas;
3) 9.klasei - 37 nedēļas.
37.pants. Pamatizglītības obligātais saturs
Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts.
38.pants. Maksa par pamatizglītības programmas apguvi
(1) Valsts un pašvaldību pamatizglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par pamatizglītības programmu apguvi.
(2) Privātās pamatizglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.
39.pants. Dokumenti par pamatizglītības programmas apguvi
(1) Par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu.
(2) Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajos mācību priekšmetos kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās, ja tajās tiek organizēti iestājpārbaudījumi.
(3) Par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja:
1) nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem;
2) vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm. Vērtējums mācību priekšmetā gadā un vērtējums valsts pārbaudījumā tajā pašā mācību priekšmetā uzskatāms par vienu vērtējumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011. Grozījums trešajā daļā stājas spēkā 01.09.2011. Sk. pārejas noteikumu 17.punktu)
40.pants. Vispārējās vidējās izglītības iestādes
(1) Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas ir šādas vispārējās vidējās izglītības iestādes:
1) vidusskolas;
2) vakara (maiņu) vidusskolas;
3) ģimnāzijas.
(2) Vidusskolas pamatuzdevums ir īstenot pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.
(3) Ģimnāzijas pamatuzdevums ir īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas. Ģimnāzija var īstenot arī daļējas pamatizglītības programmas no 7.klases līdz 9.klasei.
(4) Valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir Ministru kabinets. Valsts ģimnāzija papildus vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.
(5) Vakara (maiņu) vidusskolas pamatuzdevums ir īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas, lai nodrošinātu iespēju iegūt izglītību personām, kuras ģimenes apstākļu, darba, sociālekonomisku, veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ nav ieguvušas vai neiegūst izglītību citās vispārējās izglītības iestādēs. Vakara (maiņu) vidusskolas var īstenot arī pamatizglītības programmas un pieaugušo neformālās izglītības programmas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
41.pants. Izglītojamo uzņemšana vispārējās vidējās izglītības iestādēs
(1) Uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi ir tiesīga ikviena persona bez vecuma ierobežojuma, ja tā ieguvusi apliecību par pamatizglītību.
(2) Valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos 10.klasē, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam. Mācību priekšmetos, kuros izglītojamie saņēmuši pamatizglītības sertifikātu, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus.
42.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni
(1) Izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas šādos virzienos:
1) vispārizglītojošais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;
2) humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;
3) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;
4) profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi.
(2) Vispārējās vidējās izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.
43.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs
Vispārējās vidējās izglītības programmu obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.
44.pants. Mācību stundu slodze vispārējās vidējās izglītības programmā
(1) Mācību stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā 10. - 12.klasē nedrīkst pārsniegt 36 mācību stundas.
(2) Dienā mācību stundu skaits vienā vispārējās vidējās izglītības programmā nedrīkst pārsniegt 8 mācību stundas.
45.pants. Mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs
Mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs ir 40 līdz 45 minūtes, un to nosaka izglītības iestādes vadītājs.
46.pants. Mācību gada ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs
Mācību gads vispārējās vidējās izglītības iestādēs ilgst:
1) 10. un 11.klasei - 35 nedēļas;
2) 12.klasei - 38 nedēļas.
47.pants. Maksa par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi
(1) Valsts un pašvaldības vispārējās vidējās izglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par vidējās izglītības programmu apguvi.
(2) Privātās vispārējās vidējās izglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.
48.pants. Dokumenti par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi
(1) Par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju izrakstu.
(2) Par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja:
1) nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem;
2) vērtējums mācību priekšmetā gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm.
(3) Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts. Vispārējās vidējās izglītības sertifikātā uzrādītais vērtējums šajos mācību priekšmetos kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai augstākās pakāpes izglītības programmās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011. Grozījums otrajā daļā stājas spēkā 01.09.2011. Sk. pārejas noteikumu 17.punktu)
49.pants. Speciālās izglītības programmas
(1) Speciālās izglītības programmas nodrošina izglītojamajiem ar iegūtiem vai iedzimtiem funkcionāliem traucējumiem iespēju iegūt vispārējo izglītību atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām.
(2) (Izslēgta ar 01.07.2011. likumu)
(3) Speciālās izglītības programmas mērķus un uzdevumus, obligāto saturu, īstenošanas plānu un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību nosaka atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam saskaņā ar izglītojamo speciālajām vajadzībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2007. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
50.pants. Speciālās izglītības programmu īstenošana
(1) Speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā valsts izglītības standartā noteiktos izglītības programmu galvenos mērķus, uzdevumus un obligāto saturu, atbilstoši izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un veselības stāvoklim.
(2) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem ir paredzētas deviņiem gadiem, un tās īsteno, izstrādājot katram izglītojamajam individuālu izglītības programmas īstenošanas plānu. Atkarībā no izglītojamā veselības stāvokļa un izglītības iestādes iespējām izglītības programmu var īstenot ilgākā laikposmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem.
(3) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir paredzētas deviņiem gadiem. Ja programmas īstenotājs nodrošina iespēju iegūt profesionālo izglītību, programmu var īstenot ilgākā laikposmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem.
(4) Izglītojamie ar speciālām vajadzībām pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas speciālās izglītības iestādē viena līdz triju gadu laikā var apgūt arī profesionālās izglītības programmas.
(5) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un redzes vai dzirdes traucējumiem var ilgt 10 gadus, bet speciālās izglītības programmas nedzirdīgiem izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem — 11 gadus.
(6) Nedzirdīgiem izglītojamajiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, pamatizglītības iegūšana var ilgt 11 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana — trīs gadus.
(7) Speciālās pamatizglītības programmu apguve izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem vai smagiem valodas traucējumiem var ilgt 10 gadus.
(8) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem vai somatiskām saslimšanām pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas deviņiem gadiem.
(9) Vājdzirdīgiem izglītojamajiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, pamatizglītības iegūšana var ilgt 10 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana — trīs gadus.
(10) Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar redzes traucējumiem var ilgt 10 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana — trīs gadus.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
51.pants. Speciālās izglītības iestādes un klases
(1) Izglītojamie ar speciālām vajadzībām speciālās izglītības programmas var apgūt speciālās izglītības iestādēs vai klasēs.
(2) Ir šādas speciālās izglītības iestādes:
1) Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošas valsts speciālās izglītības iestādes;
2) pašvaldību speciālās izglītības iestādes. Tās ir speciālās internātskolas (skolas), attīstības vai rehabilitācijas centri, kuros mācās lielākoties attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoši izglītojamie ar speciālām vajadzībām;
3) privātās speciālās izglītības iestādes.
(3) Speciālās izglītības klase ir vispārējās izglītības iestādes klase, kurā mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām. Speciālās izglītības klasi var atvērt arī izglītības iestādē, kas īsteno profesionālās izglītības programmas.
(4) Speciālās izglītības iestādei speciālās izglītības attīstības centra statusu var piešķirt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)
52.pants. Izglītojamo uzņemšana un atskaitīšana speciālajās izglītības iestādēs
Izglītojamo uzņemšana speciālajās izglītības iestādēs un atskaitīšana no tām notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(20.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2000. Sk. pārejas noteikumus.)
53.pants. Izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs
(1) Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kurās ir atbilstošs nodrošinājums, var integrēt izglītojamos ar speciālām vajadzībām. Prasības, kādas izvirzāmas vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēm, lai nodrošinātu izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanu minētajās izglītības iestādēs, nosaka Ministru kabinets.
(2) Atbilstošu atbalsta pasākumu pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti vispārējās izglītības iestādē, nodrošina izglītības iestāde. Izglītības iestāde katram integrētam izglītojamajam ar speciālām vajadzībām izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
54.pants. Pedagoģiski medicīniskā komisija
Ir Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija un pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas. Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju izveido izglītības un zinātnes ministrs. Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas izveido pašvaldības.
(20.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
55.pants. Mācību sasniegumu vērtēšana speciālajā izglītībā
(1) Sasniegumus, ko mācībās guvis izglītojamais ar speciālām vajadzībām, vērtē atbilstoši speciālās izglītības programmas prasībām un ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstību.
(2) Speciālās izglītības programmas apguvi izglītojamiem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem vērtē aprakstošā veidā.
(11.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007)
56.pants. Mācību stundu slodze nedēļā un mācību stundu skaits dienā speciālās izglītības programmā
Mācību stundu slodze nedēļā un mācību stundu skaits dienā speciālās izglītības programmā atbilst šā likuma 33. un 34.panta noteikumiem.
57.pants. Mācību stundas ilgums speciālās izglītības programmās
Izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 30 minūtes.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
58.pants. Dokumenti par speciālās izglītības ieguvi
Izglītojamajiem, kas apguvuši speciālās izglītības programmas, izsniedz apliecību par pamatizglītības vai atestātu par vidējās izglītības ieguvi un sekmju izrakstu.
59.pants. Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes
Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes ir vispārējās izglītības iestādes, kuras īsteno sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, nodrošinot izglītības ieguvi vai pilnveidojot tās ieguves kvalitāti, veicot pedagoģisko darbu ar nelabvēlīgu ģimeņu bērniem, kā arī nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem.
60.pants. Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestāžu dibināšana, klašu atvēršana un izglītojamo uzņemšana
(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā.
(2) Pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās un fiziskās personas.
(3) Jebkura izglītības iestāde var atvērt klases izglītojamajiem, kuriem nepieciešama sociālā vai pedagoģiskā korekcija.
(4) Uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādēs notiek likumā noteiktajā kārtībā.
(5) Uzņemšanas kārtību pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē un sociālās korekcijas klasē nosaka attiecīgās iestādes dibinātājs.
(6) Izglītības iestādēm, kurās tiek izveidotas sociālās vai pedagoģiskās korekcijas klases, obligāti ir jānodrošina pagarinātās darba dienas grupa individuālajam darbam ar izglītojamajiem, kas mācās šajās klasēs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)
61.pants. Izglītības dokumenti
Izglītojamajiem, kas apguvuši sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, izglītības ieguvi apliecina izglītības dokumenti par noteiktas izglītības pakāpes izglītības programmu pilnīgu vai daļēju apguvi.
62.pants. Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avoti
(1) Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avotus nosaka šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās izglītības iestādes nolikums.
(2) Akreditētās speciālās izglītības programmas finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(3) No valsts budžeta mērķdotācijām sedz:
1) pedagogu un tiem attiecībā uz darba samaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pielīdzināto ar pedagoģisko procesu saistīto speciālistu darba samaksas izdevumus pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas;
2) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.08.1999., 31.10.2002. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
63.pants. Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas kārtība
(1) Vispārējās izglītības programmu un vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas kārtību nosaka šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās iestādes nolikums.
(2) Valsts ģimnāzijas saņem papildu valsts budžeta finansējumu šā likuma 40.panta ceturtajā daļā noteikto funkciju veikšanai.
1. Sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai Ministru kabinetam.
2. Šā likuma 48.panta trešās daļas pirmais teikums stājas spēkā 2002./2003.mācību gadā, bet otrais teikums — 2003./2004.mācību gadā.
(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.11.2002.)
5. Līdz 2000.gada 1.septembrim Ministru kabinets izstrādā internātskolu un speciālo izglītības iestāžu finansēšanas noteikumus.
(20.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2000.)
6. Ģimnāzija, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī īsteno pamatizglītības programmas, ir tiesīga turpināt attiecīgo izglītības programmu īstenošanu līdz 2003.gada 1.septembrim.
(20.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2000.)
7. 4.panta 6., 7. un 8.punkts stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī.
(20.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2000.)
8. Grozījumi likuma 26.panta otrajā daļā (par izglītojamo uzņemšanu speciālajās izglītības iestādēs vai speciālajās grupās), grozījumi likuma 51.panta ceturtajā daļā (par speciālās izglītības attīstības centra statusa piešķiršanu), grozījumi likuma 52.pantā (par izglītojamo uzņemšanu speciālajās izglītības iestādēs), grozījumi likuma 54.pantā (par pedagoģiski medicīnisko komisiju) stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī.
(20.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2000.)
9. Šā likuma 39.panta trešā daļa un 48.panta otrā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī.
(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.11.2002.)
10. Grozījumi šā likuma 33.panta 1.punktā (par mācību stundu slodzi 1.klasē) stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī, bet 2.punktā (par mācību stundu slodzi 2.klasē) — 2006.gada 1.septembrī.
(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)
11. Saskaņā ar šo likumu valsts un pašvaldību institūcijās noteikto atlīdzību (darba samaksu, prēmijas, naudas balvas, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.
(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
12. Izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, līdz 2011.gada 1.janvārim nodrošina pirmsskolas izglītības programmu atbilstību valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un to iesniegšanu licencēšanai.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
13. 2011.gadā valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem nemaksā prēmijas, bet viņu materiālo stimulēšanu veic un pabalstus izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
(23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
14. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.panta 8.punktā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1263 “Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci”.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
15. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.panta 18.punktā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumi Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)”.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
16. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.panta 18.1 punktā paredzētos noteikumus.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
17. Grozījums šā likuma 39.panta trešajā daļā (par liecības izsniegšanu izglītojamajam par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi, ja vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm) un grozījums 48.panta otrajā daļā (par liecības izsniegšanu izglītojamajam par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi, ja vērtējums mācību priekšmetā gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm) stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
18. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 53.pantā paredzētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.579 “Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši speciālām vajadzībām”.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
19. 2012.gadā valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem nemaksā prēmijas, bet viņu materiālo stimulēšanu veic un pabalstus viņiem izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
20. 2013.gadā valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem atlaišanas pabalstu izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)
 |
 |
 |
 |