Darbības ar dokumentu
Rīgā 2007.gada 19.jūnijā (prot. Nr.36 37.§)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. putnu gripas (turpmāk - slimība) uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību pēc augsti patogēna vai maz patogēna jebkura tipa slimības ierosinātāja parādīšanās uzņēmīgu dzīvnieku, īpaši putnu, populācijā;
1.2. valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, rīkojumu izziņošanas un izpildes kārtību;
1.3. putnu vakcinācijas kārtību;
1.4. transportlīdzekļu un novietņu mazgāšanas un dezinfekcijas kārtību;
1.5. kārtību, kādā pēc slimības uzliesmojuma notiek tās apkarošana savvaļas putnu populācijā un savvaļas putnu medības.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. savvaļas putni - putni, kas dzīvo brīvā dabā un kurus netur novietnē;
2.2. citi nebrīvē turēti putni - putni, kas nav mājputni un kurus tur nebrīvē, kā arī priekšnesumiem, sacīkstēm, izstādēm, konkursiem, audzēšanai vai pārdošanai paredzēti putni;
2.3. nekomerciāla rakstura novietne - novietne, kur mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus to īpašnieks vai turētājs audzē savam patēriņam vai izmanto kā mīļdzīvniekus;
2.4. mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu nodalījums - novietne vai tās daļa, kur izmanto vienotu bioloģiskās drošības pārvaldības sistēmu, piemērojot vienotus uzraudzības, kontroles un bioloģiskās drošības pasākumus mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu apakšpopulācijai, kam ir noteikts veselības stāvoklis attiecībā uz slimību;
2.5. ražošanas vienība - mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu kopums, kuru pilnvarots veterinārārsts ir atzinis par pilnīgi neatkarīgu no jebkura cita kopuma tajā pašā novietnē attiecībā uz šī kopuma atrašanās vietu un tajā turēto mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu ikdienas aprūpi;
2.6. putnu ganāmpulks - visi mājputni vai citi nebrīvē turēti putni vienā ražošanas vienībā;
2.7. potenciāli slimi mājputni vai citi nebrīvē turēti putni - mājputni vai citi nebrīvē turēti putni, kuriem dzīves laikā konstatētas slimības klīniskās pazīmes, pēcnāves patologanatomiskajā izmeklēšanā konstatēti audu bojājumi vai laboratorisko izmeklējumu rezultāti liecina par aizdomām uz slimību;
2.8. kontaktnovietne - novietne, kurā pilnvarots veterinārārsts vai Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk - dienests) amatpersona, pamatojoties uz apstiprinātiem datiem, ir konstatējusi slimības izraisītāju, kas ar personām, dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, transportlīdzekļiem vai jebkādā citā veidā izplatījies no vietām, kur ir potenciāli slimi mājputni vai citi nebrīvē turēti putni;
2.9. potenciāls slimības uzliesmojums - gadījums, kad dienesta amatpersonai vai pilnvarotam veterinārārstam ir aizdomas par mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu slimību novietnē;
2.10. slimības uzliesmojums - gadījums, kad dienesta amatpersona ir apstiprinājusi slimības klātbūtni mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu novietnē;
2.11. primārais slimības uzliesmojums - slimības uzliesmojums, kas epizootoloģiski nav saistīts ar iepriekšējiem slimības uzliesmojumiem noteiktā teritorijā, vai gadījums, kad slimība noteiktā teritorijā tiek konstatēta pirmo reizi;
2.12. primārs slimības gadījums savvaļas putnu populācijā - slimības uzliesmojums, kuru konstatē savvaļas putnu populācijā teritorijā, kurā netiek piemēroti slimības uzraudzības pasākumi;
2.13. DIVA stratēģija - vakcinācijas stratēģija atšķirības noteikšanai starp vakcinētiem, bet inficētiem putniem un vakcinētiem, bet neinficētiem putniem, izmantojot diagnostisko testu, kas ļauj noteikt antivielas pret slimības izraisītāju vīrusu, izmantojot nevakcinētus kontrolputnus;
2.14. depopulācija - mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu nokaušana vai iznīcināšana maz patogēna slimības ierosinātāja uzliesmojuma gadījumā;
2.15. zīdītājs - dzīvs organisms, kas pieder zīdītāju klasei (Mammalia), izņemot cilvēku;
2.16. augsti patogēns slimības vīruss - slimības ierosinātājs, kas pieder A tipa vīrusu H5 un H7 apakštipam ar genomu sekvences kodējumu daudzām pamataminoskābēm hemaglutinīna molekulas šķelšanās punktā, kas līdzīgs citos augsti patogēnos slimības vīrusos novērotajam un liecina, ka hemaglutinīna molekulu var šķelt klātesoša universāla proteāze, vai kura intravenozās patogenitātes indekss sešas nedēļas veciem cāļiem ir lielāks par 1,2;
2.17. maz patogēns slimības vīruss - slimības ierosinātājs, kas pieder A tipa gripas vīrusu H5 un H7 apakštipam, bet neizraisa šo noteikumu 2.16.apakšpunktā minētās izmaiņas.
3. Slimībai ir epizootisks raksturs. Slimību izraisa vīruss, radot mājputnu, citu nebrīvē turētu putnu un savvaļas putnu saslimšanu. Slimības vīruss izplatās starp zīdītājiem, īpaši cūkām, kā arī var iedarboties uz cilvēkiem.
4. Ja konstatē slimības uzliesmojumu, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors par to informē Zemkopības ministriju. Ja slimības uzliesmojums ir tuvu valsts robežai un karantīnas vai inficētā zona aptver divu vai vairāku valstu teritoriju, dienests sadarbojas ar kaimiņvalsts infekcijas slimību uzraudzības kompetento iestādi un vienojas par veicamajiem pasākumiem.
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā)
4.1 Putnu gripas uzliesmojuma gadījumā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus:
4.1 1. pārstrādā vai likvidē, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (turpmāk – Regula Nr. 1069/2009), nosacījumus un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – Regula Nr. 142/2011), noteiktās metodes un veidus, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;
4.1 2. sadedzina atbilstoši Regulas Nr. 142/2011 VI pielikuma III nodaļas 1.iedaļas prasībām ar Valsts vides dienestu saskaņotā vietā, ievērojot vides aizsardzības nosacījumus;
4.1 3. aprok dienesta reģistrētā kapsētā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām.
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā)
4.2 Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti savvaļas putnu izcelsmes blakusprodukti ir pirmās kategorijas materiāls un mājputnu izcelsmes blakusprodukti ir otrās kategorijas materiāls.
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā)
5. Dienests īsteno uzraudzības programmu, lai noteiktu dažādu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu sugu inficēšanos ar slimības vīrusa apakštipu H5 vai H7 un papildinātu informāciju par savvaļas putniem radītajiem saslimšanas draudiem.
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.645)
6. Šo noteikumu izpildi nodrošina šādas kompetentās iestādes:
6.1. dienests;
6.2. Valsts meža dienests;
6.3. (svītrots ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1117);
6.4. valsts un pašvaldību iestādes, kas iekļautas Valsts civilās aizsardzības plānā preventīvo, reaģēšanas, seku likvidēšanas un neatliekamo pasākumu veikšanā (turpmāk - iesaistītās iestādes).
7. Šo noteikumu uzraudzību un kontroli veic:
7.1. dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu, ja slimība ir konstatēta savvaļas putnu populācijā;
7.2. dienests, ja slimības uzliesmojums ir konstatēts novietnē vai ir aizdomas par mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saslimšanu novietnē.
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1117)
8. Dienests 24 stundu laikā pēc tam, kad apstiprināts primārais slimības uzliesmojums novietnē, kautuves telpās, transportlīdzekļu kravas nodalījumā, karantīnas telpās vai karantīnas centrā, robežkontroles punktā vai laboratorijas vivārija telpās vai konstatēts primārs slimības uzliesmojums savvaļas putnu populācijā, par to ziņo Eiropas Komisijai, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, izmantojot elektronisko infekcijas slimību paziņošanas sistēmu. Ziņojumā (rakstiski un elektroniski) iekļauj:
8.1. informācijas paziņošanas datumu;
8.2. informācijas paziņošanas laiku;
8.3. norādi par slimības konstatēšanu Latvijā;
8.4. slimības nosaukumu un slimības izraisītāja tipu un apakštipu, ja tas ir noteikts;
8.5. slimības uzliesmojumu vai gadījumu skaitu, kā arī pozitīvo laboratorisko izmeklējumu skaitu;
8.6. slimības uzliesmojuma tipu;
8.7. citu ar primāro slimības uzliesmojumu saistīto slimības uzliesmojumu skaitu;
8.8. slimības uzliesmojuma ģeogrāfisko atrašanās vietu un reģionu;
8.9. citus reģionus, kuri pakļauti ierobežojumiem;
8.10. datumu, kurā slimības diagnoze ir oficiāli apstiprināta, un slimības oficiālās apstiprināšanas metodi;
8.11. datumu, kurā radušās aizdomas par putnu saslimšanu;
8.12. pirmās inficēšanās novērtēšanas datumu;
8.13. slimības izcelsmi, ja to iespējams noteikt;
8.14. veiktos slimības kontroles pasākumus.
9. Dienests papildus šo noteikumu 8.punktā minētajai informācijai nosūta Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm par slimības radītajām sekām novietnē, kautuves telpās, transportlīdzekļu kravas nodalījumā, karantīnas telpās vai karantīnas centrā, robežkontroles punktā vai laboratorijas vivārija telpās, kā arī savvaļas putnu populācijā (ja noticis primārs slimības uzliesmojums) šādas ziņas:
9.1. putnu skaits pa sugām slimības skartajā vietā;
9.2. mirušo putnu skaits pa sugām un kategorijām (audzēšanai, nobarošanai, kaušanai vai citiem mērķiem paredzēti putni);
9.3. to putnu skaits pa kategorijām, kuriem ir apstiprināta saslimšana, un mirstības pakāpe;
9.4. nogalināto putnu skaits slimības skartajā vietā;
9.5. iznīcināmo putnu līķu skaits;
9.6. attālums no slimības uzliesmojuma vietas līdz tuvākajai mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu komerciāla rakstura novietnei;
9.7. inficēto vai mirušo putnu izcelsmes vieta.
10. Pēc sekundāra slimības uzliesmojuma novietnē vai sekundāra slimības gadījuma savvaļas putnu populācijā dienests katru nedēļu pirmajā darbdienā šo noteikumu 8. un 9.punktā minēto informāciju elektroniski nosūta Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Informācijā iekļauj ziņas par iepriekšējo nedēļu līdz svētdienas pusnaktij.
11. Par jebkuru slimības uzliesmojumu vai slimības gadījumu dienests sagatavo un elektroniski nosūta Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm šādu informāciju:
11.1. datums, kad novietnē esošie mājputni vai citi nebrīvē turēti putni ir nogalināti un iznīcināti;
11.2. nogalināto putnu laboratorisko izmeklējumu rezultāti;
11.3. informācija par izveidoto kontroles sistēmu un pasākumi dzīvnieku pārvietošanās kontroles īstenošanai;
11.4. slimības iespējamā izcelsmes vieta;
11.5. slimības izraisītāja ģenētiskās tipizācijas rezultāti, ja ir bijis primārs slimības uzliesmojums vai putnu saslimšana ir konstatēta kautuvē vai transportlīdzeklī;
11.6. ja putni ir nogalināti kontaktnovietnē vai novietnē, kurā ir aizdomas par putnu saslimšanu, papildus norāda:
11.6.1. putnu nogalināšanas datumu, nogalināto putnu skaitu pa kategorijām (audzēšanai, nobarošanai, kaušanai vai citiem mērķiem paredzēti dzīvnieki) un novietni, kurā putni tika nogalināti. Ja putni kontaktnovietnē netiek nogalināti, norāda iemeslu;
11.6.2. epizootoloģisko saikni starp slimības uzliesmojumu un katru kontaktnovietni, slimības izraisītāja pārnešanas iespējas, kas sekmē slimības izplatīšanos no slimības izcelsmes avota uz kontaktnovietnēm;
11.6.3. laboratorisko izmeklējumu rezultātus par novietnē esošajiem putniem un nogalinātajiem putniem.
12. Dienests nekavējoties ziņo Eiropas Komisijai, ja robežkontroles punktā, karantīnas telpās vai centrā slimība tiek konstatēta mājputniem, citiem nebrīvē turētiem putniem vai tā ir konstatēta šo putnu produktos, ko Kopienas teritorijā ieved no trešajām valstīm, kā arī informē par veiktajiem pasākumiem.
13. Ja konstatēts, ka slimība var pāriet no putniem uz cilvēkiem, dienests 24 stundu laikā paziņo par to Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī informē par nopietniem draudiem cilvēku veselībai.
15. Ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par slimību vai konstatēts slimības gadījums vai uzliesmojums:
15.1. dienests nekavējoties informē par to Slimību profilakses un kontroles centru;
15.2. dienests sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu par slimības izplatību un ar to saistīto draudu pakāpi, kā arī par briesmām cilvēku veselībai, to pakāpi un analīzi;
15.3. Slimību profilakses un kontroles centrs veic slimības epidemioloģisko uzraudzību cilvēkiem un organizē pretepidēmijas pasākumus atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likumam;
15.4. Slimību profilakses un kontroles centrs nekavējoties informē dienestu, ja slimību konstatē cilvēkiem.
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1117; MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.207)
16. Slimības efektīvai apkarošanai dienests izstrādā rīcības plānu. Dienests rīcības plānu iesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai Eiropas Komisijā un pēc pozitīva saskaņojuma saņemšanas rīcības plānu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Rīcības plānu atjauno un atkārtoti saskaņo ar Eiropas Komisiju ik pēc pieciem gadiem.
17. Dienests izveido šo noteikumu 19.punktā minēto ekspertu grupu. Ekspertu grupa palīdz dienestam veikt epizootoloģiskos pētījumus, noteikt paraugu ņemšanas kārtību laboratoriskajiem izmeklējumiem, organizē paraugu testēšanu un interpretē laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kā arī piedalās slimības apkarošanas pasākumos. Epizootoloģiskajos pētījumos iegūst šādu informāciju:
17.1. slimības klātbūtnes ilgums novietnē vai citās telpās;
17.2. iespējamais slimības izcelsmes avots;
17.3. visas kontaktnovietnes;
17.4. mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu, zīdītāju, kā arī personu, transportlīdzekļu vai jebkādu materiālu kustība vai cits veids, kas ir iespējamais slimības vīrusa izplatīšanās cēlonis.
18. Ja epizootoloģiskajā izmeklēšanā konstatēts, ka slimība var tikt pārnesta no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm uz Latviju un attiecīgi izplatīties citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, dienests informē par to Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
19. Dienests izveido ekspertu grupu. Tās sastāvā iekļauj epizootologus, epidemiologus, veterināros zinātniekus, biologus, virusologus, speciālistus vides drošības jautājumos, kā arī citas personas, kuru kompetence nodrošina šajos noteikumos noteikto prasību izpildi.
20. Pēc slimības uzliesmojuma iesaistīto iestāžu, dienesta, Valsts meža dienesta amatpersonas, kuras plāno, koordinē un uzrauga slimības apkarošanas pasākumus, valstī organizē centrālo vienību un teritoriālās vienības. Centrālā vienība vada un uzrauga teritoriālās vienības un nosaka to uzdevumus.
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1117)
21. Slimības apkarošanas kampaņas laikā rīcības plānā norāda teritoriālo vienību atrašanās vietu, personāla sarakstu un tā izmitināšanas iespējas, kā arī to organizāciju sarakstu, kuras izmitina teritoriālo vienību personālu. Teritoriālās vienības apgādā ar ierīcēm, vadības sistēmām, sakaru līnijām un informācijas pārraides ierīcēm.
22. Teritoriālās vienības uzdevumus veic sadarbībā ar centrālo vienību, nodrošinot saskaņotu rīcību, lai slimības uzliesmojuma gadījumā nodrošinātu ātru šajos noteikumos minēto prasību īstenošanu.
23. Teritoriālajām vienībām nepieciešams atbilstošs personāls, ierīces un aprīkojums, skaidra vadības struktūra un efektīva pārvalde, lai garantētu ātru to pasākumu īstenošanu, kuri attiecas uz epizootoloģisko izmeklēšanu, vides aizsardzību, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi, norobežoto zonu uzraudzību, potenciāli slimu un potenciāli inficētu dzīvu putnu un potenciāli inficētu putnu izcelsmes produktu konstatēšanu, putnu labturību, piespiedu kaušanu un ārkārtas vakcinācijas uzsākšanu, kā arī mazgāšanu, dezinfekciju un citu stratēģisko lēmumu ātru īstenošanu.
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.645)
24. Dzīvnieku īpašnieks, turētājs, kautuves darbinieks, transportlīdzekļa vadītājs, praktizējošs veterinārārsts vai jebkura cita persona, kurai ir saskare ar putniem, nekavējoties ziņo dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, ja ir aizdomas par putnu saslimšanu.
25. Ja ir aizdomas par slimības uzliesmojumu novietnē, dienests nekavējoties sāk situācijas izvērtēšanu un novietnes uzraudzību, kā arī slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā ņem paraugus un nosūta laboratoriskai izmeklēšanai, lai apstiprinātu vai noliegtu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saslimšanu.
(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.125)
26. Ja ir aizdomas par slimības uzliesmojumu novietnē, dienests uzrauga, lai novietnē un tās teritorijā tiktu izpildītas šādas prasības:
26.1. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē esošos mājputnus, citus nebrīvē turētus putnus un mājdzīvnieku sugu zīdītājus saskaita vai, ja tas nav iespējams, nosaka aptuvenu katras sugas dzīvnieku skaitu;
26.2. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sagatavo sarakstu ar slimo, mirušo un potenciāli inficēto mājputnu, citu nebrīvē turētu putnu un mājdzīvnieku sugu zīdītāju aptuvenu skaitu (pa minētajām kategorijām). Sarakstu aktualizē katru dienu, papildinot ar ziņām par izšķīlušos mājputnu cāļu skaitu, dzimušo zīdītāju skaitu vai nāves gadījumu skaitu. Izmaiņas sarakstā veic, kamēr ir aizdomas par mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu potenciālu saslimšanu. Sarakstu uzrāda pēc dienesta amatpersonas pieprasījuma;
26.3. visus mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus izvieto novietnes telpās. Ja dienests pēc epizootoloģisko pētījumu rezultātu un situācijas izvērtēšanas, kā arī ņemot vērā veiktos uzraudzības pasākumus un pārvietojamo mājputnu un citu nebrīvē turēto putnu pārvietošanas galamērķi, konstatē, ka infekcijas slimības kontroles pasākumu dēļ tiek traucēta normatīvajos aktos par putnu labturību noteikto prasību izpilde, dienesta amatpersona atļauj mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus izvietot novietnes teritorijā, ja tiek nodrošināts, ka tie nekontaktējas ar cita ganāmpulka putniem vai savvaļas putniem;
26.4. uzraudzības pasākumu laikā nav atļauts ievest novietnes teritorijā vai izvest no tās mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus. Dienests pēc epizootoloģisko pētījumu rezultātu un situācijas izvērtēšanas, kā arī ņemot vērā veiktos uzraudzības pasākumus un pārvietojamo mājputnu un citu nebrīvē turēto putnu nosūtīšanas galamērķi, var atļaut ievest novietnes teritorijā vai izvest no tās mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus;
26.5. pēc amatpersonas atļaujas saņemšanas, ievērojot bioloģiskās drošības pasākumus, kas garantē slimības vīrusa neizplatīšanos, no novietnes atļauts izvest mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu līķus, mājputnu gaļu, subproduktus, mājputnu barību, piederumus, materiālus, atkritumus, izkārnījumus, mēslus, vircu, izmantotus pakaišus vai jebkuru citu materiālu vai priekšmetu, kas ir potenciālais slimības ierosinātāja izplatītājs. Dienests pirms atļaujas izsniegšanas izvērtē epizootoloģisko pētījumu rezultātus un situāciju, kā arī ņem vērā veiktos uzraudzības pasākumus un pārvietojamo mājputnu un citu nebrīvē turēto putnu un no tiem iegūto produktu nosūtīšanas galamērķi;
26.6. nav atļauts izvest no novietnes olas, izņemot gadījumus, ja dienesta amatpersona tās atļauj nosūtīt kādam no turpmāk minētajiem komersantiem:
26.6.1. olu produktu ražošanas komersantam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 853/2004), III pielikuma X nodaļas II iedaļā noteikto kārtību, lai tās apstrādātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 852/2004) II pielikuma XI iedaļu, ievērojot šo noteikumu 144.punktā minēto kārtību;
26.6.2. dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes komersantam iznīcināšanai;
26.7. lai samazinātu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespējas, personām atļauts pārvietoties no novietnes un uz novietni, kā arī pārvietot mājdzīvnieku sugu zīdītājus, transportlīdzekļus vai iekārtas, ja saņemta amatpersonas atļauja un izpildīti dienesta norādījumi un noteiktie pasākumi;
26.8. pie novietnes ieejām un izejām izvietoti ar piemērotu dezinfekcijas šķīdumu piesūcināti dezinfekcijas paklāji, izņemot gadījumus, ja novietnē tiek audzēti citi nebrīvē turēti putni un novietnei ir nekomerciāls raksturs.
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 645; MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
28. Ja ir aizdomas par slimības uzliesmojumu vietā, kas nav novietne, dienests organizē paraugu ņemšanu laboratoriskajiem izmeklējumiem un potenciāla slimības uzliesmojuma gadījumā nosaka visus vai daļu no šo noteikumu 26.punktā minētajiem pasākumiem.
29. Dienests šo noteikumu 26.punktā minētos pasākumus turpina veikt, kamēr mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu potenciālā saslimšana novietnē tiek atzīta par neesošu.
30. Lai ierobežotu slimības izplatīšanos lielākā teritorijā, dienests, pamatojoties uz epizootoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem, kā arī, ja novietne atrodas teritorijā, kur ir liels mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu blīvums:
30.1. nosaka pagaidu ierobežojumus mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu un no tiem iegūtu olu apritei un putnkopības nozares transportlīdzekļu kustībai. Šos ierobežojumus var attiecināt uz mājdzīvnieku sugu zīdītāju apriti, ja ierobežojumi netiek piemēroti ilgāk par 72 stundām;
30.2. nosaka uzraudzības pasākumus atbilstoši šo noteikumu 32.punktam. Šos pasākumus, ņemot vērā epizootoloģisko situāciju, var attiecināt tikai uz potenciāli slimiem mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, kā arī uz to ražošanas vienībām;
30.3. slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem no mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem pēc to nogalināšanas, lai noliegtu vai apstiprinātu saslimšanu.
31. Ņemot vērā epizootoloģisko situāciju, dienests ap novietni var norobežot pagaidu kontroles zonu. Minētajā zonā esošajās novietnēs veic šo noteikumu 26.punktā noteiktos pasākumus vai daļu pasākumu. Dienests pagaidu kontroles zonu norobežo, ja:
31.1. ir aizdomas par mājputnu saslimšanu novietnē, kas atrodas teritorijā, kur ir liels mājputnu blīvums;
31.2. aizdomas par mājputnu saslimšanu rodas vienlaikus vairākās novietnēs.
32. Pēc augsti patogēna slimības vīrusa ierosināta slimības uzliesmojuma mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu novietnē dienests turpina veikt šo noteikumu 26. un 27.punktā minētos pasākumus, kā arī kontrolē šādu prasību izpildi:
32.1. pēc tam, kad nodrošināta slimības izplatīšanās novēršana, mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus novietnē nogalina uz vietas dienesta amatpersonas uzraudzībā vai pārvieto uz citu vietu, kur tos nogalina. Slimības skartajā novietnē atļauts nenogalināt atsevišķu sugu mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus, ja attiecīgā suga atzīta par retu un putnu iznīcināšana rada zaudējumus tautsaimniecībai. Minētajā gadījumā nodrošina, lai tas nebūtu iemesls slimības tālākai izplatībai;
32.2. novietnē tiek veikti pasākumi, lai ierobežotu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu kontaktēšanos, kā arī slimības izplatīšanos no novietnes uz savvaļas putniem un no savvaļas putniem uz novietni;
32.3. visus liemeņus, līķus un olas iznīcina dienesta amatpersonas uzraudzībā;
32.4. dienesta amatpersona veic uzraudzību visiem mājputniem vai cāļiem, kas iegūti no olām laikposmā no vīrusa iekļūšanas novietnē līdz uzraudzības uzsākšanai saskaņā ar šo noteikumu 26. un 27.punktu, kā arī ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā;
32.5. dienesta amatpersonas uzraudzībā tiek meklēta mājputnu gaļa un olas, kas iegūtas laikposmā no vīrusa iekļūšanas novietnē līdz uzraudzības uzsākšanai saskaņā ar šo noteikumu 26. un 27.punktu, kā arī dienesta amatpersonas uzraudzībā minētos produktus iznīcina;
32.6. dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā vai likvidē saskaņā ar šo noteikumu 4.1 un 4.2 punktu;
32.7. mēsli, virca un izmantotie pakaiši tiek apstrādāti atbilstoši šo noteikumu XV nodaļai;
32.8. pēc līķu iznīcināšanas to uzglabāšanai izmantotās telpas, kā arī ganības, zemi, potenciāli inficētas iekārtas un transportlīdzekļus, kas izmantoti potenciāli inficētu dzīvu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu un produktu (līķi, gaļa, dzīvnieku barība, mēsli, virca, pakaiši) pārvadāšanai, tīra, mazgā un dezinficē šo noteikumu XV nodaļā minētajā kārtībā;
32.9. novietnē ir aizliegts ievest citus mājdzīvnieku sugu zīdītājus, mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus bez dienesta amatpersonas atļaujas, izņemot gadījumu, ja mājdzīvnieku sugu zīdītājiem ir pieejamas cilvēku dzīvojamās telpas;
32.10. primāra slimības uzliesmojuma gadījumā izdalītajam slimības ierosinātājam ņem paraugus un nosūta laboratoriskai izmeklēšanai, lai noteiktu tā ģenētisko apakštipu slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā.
(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr. 125; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 645; MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
33. Dienests nodrošina izdalītā vīrusa materiāla iespējami ātrāku nogādāšanu Kopienas references laboratorijā.
34. Dienests piemēro šo noteikumu 32.1.apakšpunktā minēto izņēmumu nekomerciāla rakstura novietnēs, cirka telpās, zooloģiskajos dārzos, dekoratīvo putnu veikalos, savvaļas dabas parkos, nožogotās teritorijās, kur mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus audzē zinātniskiem mērķiem vai apdraudētu sugu saglabāšanai, vai oficiāli reģistrētu retu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu sugu saglabāšanai, ja attiecīgās putnu sugas atzītas par retām un to iznīcināšana rada zaudējumus tautsaimniecībai. Piemērojot šo noteikumu 32.1.apakšpunktā minēto izņēmumu, nodrošina šādu prasību izpildi:
34.1. mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus izvieto telpās. Ja šī nosacījuma ievērošana traucē putnu labturības prasību izpildi, atļauts putnus izvietot novietnes teritorijā, nodrošinot, ka tie nekontaktējas ar citiem mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, kā arī maksimāli ierobežojot iespēju kontaktēties ar savvaļas putniem;
34.2. novietne un tās teritorija atrodas dienesta amatpersonas uzraudzībā. No putniem tiek ņemti paraugi laboratoriskajiem izmeklējumiem slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā. Putnus nav atļauts pārvietot no novietnes teritorijas, kamēr laboratoriskajos izmeklējumos iegūtie rezultāti liecina, ka slimības pārnešanas riska vairs nav;
34.3. mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus nav atļauts pārvietot no novietnes, izņemot gadījumus, ja tos ved nokaušanai vai uz citu novietni, kura atrodas:
34.3.1. Latvijas teritorijā, ja par kravas nosūtīšanu ir saņemta dienesta amatpersonas atļauja;
34.3.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja pārvadājumam piekrīt galamērķa dalībvalsts.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
35. Atļauts neiznīcināt šo noteikumu 32.5.apakšpunktā minētās olas, ja tās nosūta tieši olu produktu ražošanas komersantam atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X nodaļas II iedaļai, lai tās apstrādātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI iedaļu šo noteikumu 144.punktā noteiktajā kārtībā.
36. Slimības uzliesmojuma gadījumā novietnē, kura sastāv no divām vai vairākām ražošanas vienībām, atļauts nenonāvēt mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus tajā ražošanas vienībā:
36.1. par kuru nav aizdomu par putnu potenciālo inficēšanos ar slimības ierosinātāju, ja putnu nenonāvēšana neapdraud slimības kontroli;
36.2. kur novietne un tajā esošo ražošanas vienību struktūra, izmērs, darbība, novietnes veids, mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu barošana, ūdens ieguves avots, iekārtu izmantošana, personāls un novietnes apmeklētāji ir pilnīgi neatkarīgi cits no cita;
36.3. kurā tās novietojuma un tajā turēto mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu ikdienas apsaimniekošana nepārklājas ar citām ražošanas vienībām;
36.4. kurā pilnvarots veterinārārsts pēc apsekošanas ir pārliecinājies par visu šajā punktā minēto nosacījumu izpildi.
37. Dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju par šo noteikumu 34. un 36.punktā minēto pasākumu piemērošanu.
38. Dienests kontaktnovietni nosaka, pamatojoties uz epizootoloģisko izmeklējumu rezultātiem un atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem veic vienu no šādām darbībām:
38.1. piemēro šo noteikumu 26.punktā minētos pasākumus līdz brīdim, kad mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu saslimšana slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā tiek uzskatīta par neesošu;
38.2. piemēro šo noteikumu 32.punktā minētos pasākumus, ja mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu novietne atrodas teritorijā, kur ir liels putnu blīvums.
39. Kontaktnovietnē nonāvētajiem mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, lai apstiprinātu vai noliegtu putnu saslimšanu.
40. Dienests kontrolē, lai katrā kontaktnovietnē, kur tiek nonāvēti mājputni un citi nebrīvē turēti putni un kurā ir konstatēts slimības ierosinātājs, šo noteikumu XV nodaļā minētajā kārtībā veiktu ēku un iekārtu mazgāšanu, tīrīšanu un dezinfekciju, kā arī to transportlīdzekļu mazgāšanu, tīrīšanu un dezinfekciju, ar kuriem pārvadāti potenciāli inficēti mājputni un citi nebrīvē turēti putni, to līķi, gaļa, dzīvnieku barība, mēsli, virca, pakaiši vai jebkuri citi potenciāli inficēti materiāli.
41. Dienests pēc slimības uzliesmojuma apstiprināšanas īsteno šādus pasākumus:
41.1. ap slimības uzliesmojuma vietu nosaka karantīnas zonas, kurās ir aizsardzības zona ar rādiusu, ne mazāku par trim kilometriem, un uzraudzības zona ar rādiusu, ne mazāku par 10 kilometriem (ieskaitot aizsardzības zonu);
41.2. uz ceļiem pie ieejas zonā nodrošina aizsardzības zonas un uzraudzības zonas iezīmēšanu, izvietojot brīdinošas zīmes.
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā)
42. Nosakot aizsardzības zonu un uzraudzības zonu, ņem vērā:
42.1. epizootoloģiskās izmeklēšanas rezultātus;
42.2. novietnes ģeogrāfisko izvietojumu un dabiskos ierobežojumus;
42.3. citu novietņu izvietojumu un attālumu līdz tām, kā arī aptuvenu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu skaitu;
42.4. mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu pārvietošanas un tirdzniecības tendences;
42.5. pieejamo aprīkojumu un personālu, lai aizsardzības zonā un uzraudzības zonā kontrolētu jebkādu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu, to līķu, mēslu, vircas un izmantoto pakaišu pārvietošanu, īpaši ja mājputni vai citi nebrīvē turēti putni, kas paredzēti nogalināšanai ārpus novietnes, tiek pārvietoti no to izcelsmes novietnes uz nogalināšanas vietu.
43. Iesaistītās iestādes sadarbībā ar dienestu var izveidot citas ierobežojumu zonas ap aizsardzības un uzraudzības zonām vai blakus tām atbilstoši šo noteikumu 42.punktam.
44. Ja aizsardzības, uzraudzības vai citu ierobežojumu zona atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, dienests, norobežojot attiecīgo zonu, sadarbojas ar robežvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par dzīvnieku infekcijas slimību kontroli.
45. Ja slimības uzliesmojums ir apstiprināts citu nebrīvē turētu putnu nekomerciāla rakstura novietnē, cirkā, zooloģiskajā dārzā, dekoratīvo putnu veikalā, savvaļas dabas parkā, nožogotā teritorijā, kur mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus tur zinātniskiem mērķiem vai apdraudētu sugu saglabāšanai, vai oficiāli reģistrētu tādu retu citu nebrīvē turētu putnu sugu saglabāšanai, kas nav mājputni, iesaistītās iestādes sadarbībā ar dienestu var nenorobežot aizsardzības un uzraudzības zonas ar nosacījumu, ka tas nepalielina slimības izplatīšanos un neapdraud tās kontroli.
46. Aizsardzības zonā un uzraudzības zonā:
46.1. dienests veic pasākumus, kas ļauj izsekot jebkuru iespējamo slimības ierosinātāja izplatītāju, īpaši mājputniem, citiem nebrīvē turētiem putniem, gaļai, olām, līķiem, dzīvnieku barībai, atkritumiem, cilvēkiem, kuri bijuši saskarē ar potenciāli inficētiem mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem, kā arī transportlīdzekļiem, kam ir saskare ar putnu pārvadāšanu;
46.2. dzīvnieku īpašnieki vai turētāji pēc dienesta amatpersonas pieprasījuma sniedz informāciju par mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem un olām, ko ieved novietnē vai izved no tās;
46.3. dienests nodrošina, lai personas, kas dzīvo aizsardzības zonā un uzraudzības zonā un uz kurām attiecas pārvietošanās ierobežojumi, būtu informētas par attiecīgajiem pasākumiem. Informāciju izplata, izmantojot brīdinājuma paziņojumus un plašsaziņas līdzekļus;
46.4. ja epizootoloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecina par slimības strauju un plašu izplatīšanos, dienests var sākt profilaktiskās slimības apkarošanas programmas īstenošanu, ar kuru saskaņā atļauts nokaut vai nogalināt mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus paaugstināta riska novietnēs un teritorijās, kur ir liels mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu blīvums.
48. Dienests kontrolē, lai aizsardzības zonas novietnēs veiktu šādus pasākumus:
48.1. dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts apzina un saskaita visas novietnes, kurās tiek turēti mājputni vai citi nebrīvē turēti putni. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnēs saskaita putnus pa sugām un kategorijām, kā arī norāda mirušo un dzimušo putnu skaitu pēc ierobežojumu noteikšanas novietnei. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs izveido reģistru un dokumentē iegūtos rezultātus;
48.2. visas komerciāla rakstura novietnes apmeklē dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts, lai veiktu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu klīnisko izmeklēšanu un paraugu ņemšanu laboratoriskajiem izmeklējumiem. Laboratoriskos izmeklējumus veic slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā. Dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts dokumentē vizītes dzīvnieku īpašnieka vai turētāja izveidotā reģistrā;
48.3. dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts nekomerciāla rakstura novietnes apmeklē pirms ierobežojumu atcelšanas aizsardzības zonā;
48.4. dienests slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā veic pasākumus, lai noskaidrotu jebkādu turpmāku slimības izplatīšanos novietnēs, kas atrodas aizsardzības zonas robežās;
48.5. visus mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus izvieto un tur telpās. Ja šī nosacījuma ievērošana traucē putnu labturības prasību izpildi, atļauts putnus izvietot novietnes teritorijā, nodrošinot, ka tie nekontaktējas ar citiem mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, kā arī maksimāli ierobežojot iespēju kontaktēties ar savvaļas putniem;
48.6. pēc iespējas ātrāk iznīcina putnu līķus;
48.7. transportlīdzekļus un iekārtas, kas izmantotas potenciāli inficētu dzīvu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu, gaļas, līķu, dzīvnieku barības, mēslu, vircas, pakaišu un jebkādu citu materiālu vai vielu transportēšanai, nekavējoties apstrādā, izmantojot vienu vai vairākas šo noteikumu XV nodaļā minētās metodes;
48.8. visas transportlīdzekļu daļas nekavējoties mazgā un dezinficē atbilstoši šo noteikumu XV nodaļai;
48.9. aizliegts bez dienesta amatpersonas atļaujas ievest novietnes teritorijā un izvest no tās mājputnus, citus nebrīvē turētus putnus un mājdzīvnieku sugu zīdītājus. Mājdzīvnieku sugu zīdītājus drīkst ievest vai izvest, ja tiek ievērotas šādas prasības:
48.9.1. tiem ir pieejamas tikai cilvēku dzīvojamās telpas, kurās tiem nav nekāda kontakta ar novietnē esošajiem mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem;
48.9.2. tie nevar piekļūt būriem vai vietām, kur tiek turēti mājputni vai citi nebrīvē turēti putni;
48.10. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nekavējoties ziņo dienesta amatpersonai vai teritoriālajai struktūrvienībai par putnu saslimstības vai mirstības pieaugumu vai nozīmīgu ražošanas rādītāju samazināšanos. Dienesta amatpersona veic izmeklēšanu slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā;
48.11. ikviena persona, kas ierodas novietnē vai atstāj tās teritoriju, veic mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumus, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanos;
48.12. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs veido reģistru par visām personām, kas apmeklē novietni, izņemot tās personas, kuras apmeklē cilvēku dzīvojamās telpas, zooloģisko dārzu vai savvaļas parku, kur personām nav tiešas saskares ar mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem. Reģistru uzrāda pēc dienesta amatpersonas pieprasījuma.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
49. Aizliegts bez dienesta amatpersonas atļaujas no novietnes izvest un izplatīt izmantotos pakaišus, kūtsmēslus un vircu. Ja ir saņemta amatpersonas atļauja un tiek ievēroti bioloģiskās drošības pasākumi (pasākumu kopums, kas līdz minimumam samazina slimības turpmākas izplatīšanās risku no inficētā materiāla, ar kuru veic noteiktas darbības konkrētā laikposmā), minētos materiālus atļauts no novietnes nosūtīt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes komersantam apstrādei vai pagaidu uzglabāšanai līdz turpmākai apstrādei, lai iznīcinātu slimības ierosinātāju.
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr. 645 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
50. Aizsardzības zonas teritorijā aizliegts:
50.1. rīkot mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu ielu tirdzniecību, tirgus, izstādes, skates vai citus ar putnu pulcēšanos saistītus pasākumus;
50.2. izlaist brīvībā mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus, kas paredzēti medījumu resursu atjaunošanai;
50.3. pārvietot vai transportēt mājputnus, citus nebrīvē turētus putnus, dēšanai gatavus putnus, diennakti vecus cāļus, olas un līķus pa ceļiem vai dzelzceļu, izņemot novietnes privātos ceļus;
50.4. transportēt mājputnu gaļu no kautuvēm, gaļas sadalīšanas komersantiem un saldētavām, izņemot šādus gadījumus:
50.4.1. gaļa iegūta no mājputniem, kuru izcelsme ir ārpus aizsardzības zonas, un tā ir uzglabāta un transportēta atsevišķi no mājputnu gaļas, kura iegūta no mājputniem, kuru izcelsme ir aizsardzības zonā;
50.4.2. gaļa iegūta no mājputniem, kuri nokauti vairāk nekā 21 dienu pirms pirmā slimības konstatēšanas gadījuma aizsardzības zonas novietnē, un tā kopš ražošanas ir uzglabāta un transportēta atsevišķi no gaļas, kas ražota pēc minētās dienas.
(Grozīts ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr. 965; MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
51. Šo noteikumu 50.3. un 50.4.apakšpunktā minēto aizliegumu par transportēšanu var nepiemērot, ja krava tiek vesta tranzītā caur aizsardzības zonu pa ceļiem vai dzelzceļu bez izkraušanas vai apstāšanās.
52. Ar dienesta amatpersonas atļauju drīkst vest mājputnus no aizsardzības zonā esošas novietnes uz dienesta amatpersonas norādītu kautuvi tūlītējai nokaušanai, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
52.1. pilnvarots veterinārārsts ir veicis mājputnu klīnisko izmeklēšanu ne vairāk kā 24 stundas pirms to nosūtīšanas uz kautuvi, un iegūtie rezultāti liecina, ka ganāmpulkā slimības nav;
52.2. ja nepieciešams, mājputniem ir veikti laboratoriskie izmeklējumi slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti liecina, ka ganāmpulkā slimības nav;
52.3. mājputnus pārvadā dienesta amatpersonas uzraudzībā un dienesta amatpersonas aizzīmogotos transportlīdzekļos;
52.4. dienesta amatpersona, kas ir atbildīga par kautuves uzraudzību, ir informēta par kravas nosūtīšanu, piekrīt uzraudzīt mājputnu nokaušanu un par mājputnu nokaušanu informē dienesta amatpersonu, kura nosūtījusi mājputnu kravu;
52.5. kautuves teritorijā mājputnus, kas atvesti no aizsardzības zonas novietnes, tur atsevišķi no citiem mājputniem, nokauj citā laikā un pēc procesa pabeigšanas tīra, mazgā un dezinficē visu telpu un iekārtas;
52.6. pilnvarots veterinārārsts kautuvē veic atvesto mājputnu pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi;
52.7. dienesta amatpersona kontrolē, lai gaļa nenokļūtu Kopienas iekšējā tirgū vai starptautiskajā tirdzniecībā un lai tā būtu marķēta ar svaigai gaļai paredzēto veselības marķējumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus, ja vien saskaņā ar komitoloģijas procedūru nav pieņemts citāds lēmums;
52.8. gaļu iegūst, sadala, transportē un uzglabā atsevišķi no gaļas, kas paredzēta Kopienas iekšējai tirdzniecībai vai starptautiskajai tirdzniecībai, kā arī gaļu izmanto tā, lai tā nenokļūtu gaļas produktos, kas paredzēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai vai starptautiskajai tirdzniecībai, izņemot gadījumus, ja gaļai veikta apstrāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus, vai saskaņā ar komitoloģijas procedūru pieņemts citāds lēmums.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
53. Ar dienesta amatpersonas atļauju mājputnus no ārpus aizsardzības zonas esošas novietnes drīkst vest uz dienesta amatpersonas norādītu aizsardzības zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai. No šiem mājputniem iegūtās gaļas turpmāko transportēšanu atļauts veikt, ja tiek ievērotas šādas prasības:
53.1. dienesta amatpersona, kas ir atbildīga par kautuves uzraudzību, ir informēta par nosūtāmo mājputnu kravu, piekrīt uzraudzīt mājputnu nokaušanu un par nokautajiem mājputniem informē dienesta amatpersonu, kura nosūtījusi mājputnu kravu;
53.2. kautuves teritorijā mājputnus, kuri atvesti no aizsardzības zonas novietnes, tur atsevišķi no citiem mājputniem un nokauj citā laikā;
53.3. iegūto mājputnu gaļu sagriež, transportē un uzglabā atsevišķi no mājputnu gaļas, kas iegūta no aizsardzības zonā esošiem mājputniem;
53.4. kaušanas procesā iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus iznīcina.
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 645; MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
54. Ar dienesta amatpersonas atļauju drīkst vest diennakti vecus cāļus no aizsardzības zonā esošas novietnes uz novietni, kura atrodas Latvijas teritorijā un ir aizsardzības zonā esoša novietne, vai uz novietni, kura atrodas ārpus aizsardzības zonas vai uzraudzības zonas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
54.1. transportēšanu veic dienesta amatpersonas aizzīmogotos transportlīdzekļos un dienesta amatpersonas uzraudzībā;
54.2. transportēšanas laikā un galamērķa novietnē ievēro bioloģiskās drošības pasākumus;
54.3. pēc diennakti vecu cāļu nogādāšanas novietni pakļauj dienesta amatpersonas uzraudzībai;
54.4. ja diennakti vecus cāļus transportē ārpus aizsardzības zonas vai uzraudzības zonas, tos galamērķa novietnē patur ne mazāk kā 21 dienu.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
55. Ar dienesta amatpersonas atļauju drīkst vest diennakti vecus cāļus, kuru izcelsme ir novietnē, kas atrodas ārpus aizsardzības zonas vai uzraudzības zonas, uz novietni, kas atrodas ārpus aizsardzības zonas un uzraudzības zonas Latvijas teritorijā. Diennakti vecu cāļu izcelsmes novietnē ievēro bioloģiskās drošības pasākumus, lai garantētu, ka inkubējamās olas nav bijušas saskarē ar tādām olām un diennakti veciem cāļiem, kuru izcelsmes novietne atrodas aizsardzības zonā vai uzraudzības zonā.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
56. Ar dienesta amatpersonas atļauju, ja netiek apdraudēta mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu veselība, drīkst vest dēšanai gatavus mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus uz novietni, kas atrodas aizsardzības zonā vai uzraudzības zonā, ja tur nav citu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu, kā arī ārpus aizsardzības vai uzraudzības zonas, ja tiek ievērotas šādas prasības:
56.1. pirms transportēšanas pilnvarots veterinārārsts ir veicis dēšanai gatavu putnu klīnisko izmeklēšanu, un iegūtie rezultāti liecina, ka novietnē slimības nav;
56.2. ja nepieciešams, pilnvarots veterinārārsts slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā ir paņēmis paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem, un iegūtie rezultāti ir labvēlīgi pārvadāšanai;
56.3. mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus transportē dienesta amatpersonas uzraudzībā dienesta amatpersonas aizzīmogotā transportlīdzeklī;
56.4. galamērķa novietnē mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus uzrauga dienesta amatpersona;
56.5. ja mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus pārvieto ārpus aizsardzības zonas vai uzraudzības zonas, tos galamērķa novietnē patur ne mazāk kā 21 dienu.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
57. Ar dienesta amatpersonas atļauju inkubējamās olas drīkst vest no jebkuras novietnes uz dienesta amatpersonas norādītu inkubatoru, kas atrodas aizsardzības zonā. Ar dienesta amatpersonas atļauju inkubējamās olas drīkst vest no aizsardzības zonā esošas novietnes uz jebkuru dienesta amatpersonas norādītu inkubatoru, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
57.1. ganāmpulki, no kuriem iegūtas inkubējamās olas, ir laboratoriski pārbaudīti diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti liecina, ka ganāmpulkā slimības nav;
57.2. inkubējamās olas un to iepakojums pirms nosūtīšanas ir dezinficēts, izmantojot līdzekļus, kas iznīcina slimības ierosinātāju;
57.3. ir iespējams noteikt inkubējamo olu izcelsmi;
57.4. inkubējamās olas pārvadā dienesta amatpersonas uzraudzībā dienesta amatpersonas aizzīmogotos transportlīdzekļos;
57.5. pēc saskaņošanas ar dienesta amatpersonu galamērķa inkubatorā veic bioloģiskās drošības pasākumus.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
58. Ar dienesta amatpersonas atļauju pārtikai paredzētas olas drīkst vest:
58.1. uz dienesta amatpersonas norādītu iepakošanas centru ar nosacījumu, ka tās tiek iepakotas vienreizējas izmantošanas materiālā un ir veikti visi bioloģiskās drošības pasākumi. Minētos pasākumus saskaņo ar dienesta amatpersonu;
58.2. olu produktu ražošanas komersantam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X nodaļas II iedaļā noteikto kārtību, lai tās apstrādātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI iedaļā noteiktajā kārtībā;
58.3. iznīcināšanai.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
59. Ar dienesta amatpersonas atļauju līķus drīkst vest dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes komersantam iznīcināšanai.
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 645; MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
60. Visus transportlīdzekļus, kas izmantoti šo noteikumu 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58. un 59.punktā minēto putnu vai produktu pārvadāšanai, tīra, mazgā un dezinficē atbilstoši šo noteikumu XV nodaļā minētajām prasībām.
61. Aizsardzības zonā noteiktos pasākumus piemēro tik ilgi, kamēr nav pagājusi vismaz 21 diena pēc inficētās novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas un kamēr aizsardzības zonas novietnes tiek pārbaudītas slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā.
62. Ja aizsardzības zonā noteiktos pasākumus vairs nepiemēro, attiecīgajā teritorijā turpina piemērot uzraudzības zonā noteiktos pasākumus tik ilgi, kamēr tos atceļ saskaņā ar šo noteikumu 66.punktu.
63. Dienests kontrolē, lai uzraudzības zonas novietnēs tiktu veikti šādi pasākumi:
63.1. dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts apzina un saskaita visas novietnes, kurās tiek turēti mājputni vai citi nebrīvē turēti putni. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnēs saskaita putnus pa sugām un kategorijām, kā arī norāda mirušo un dzimušo putnu skaitu pēc ierobežojumu noteikšanas novietnei. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs izveido reģistru un dokumentē iegūtos rezultātus;
63.2. ir aizliegta mājputnu, dēšanai gatavu putnu, diennakti vecu cāļu un olu pārvadāšana, ja nav saņemta dienesta amatpersonas atļauja un nav veikti bioloģiskās drošības pasākumi. Pārvadāšanas ierobežojums neattiecas uz tranzīta kravām, kas tiek vestas cauri uzraudzības zonai pa ceļiem vai dzelzceļu bez kravas izkraušanas un apstāšanās;
63.3. ir aizliegta mājputnu, dēšanai gatavu putnu, diennakti vecu cāļu, olu sūtīšana uz novietnēm, kautuvēm, iepakošanas centriem vai olu produktu ražošanas komersantiem, kas atrodas ārpus uzraudzības zonas, ja nav saņemta dienesta amatpersonas atļauja un nav konstatēts, ka slimības izplatīšanās risks ir minimāls;
63.4. ikviena persona, kas ierodas novietnes teritorijā vai to atstāj, veic attiecīgus higiēnas pasākumus, lai samazinātu slimības ierosinātāju izplatīšanas risku;
63.5. transportlīdzekļus un iekārtas, kas izmantotas potenciāli inficētu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu, to līķu, dzīvnieku barības, mēslu, vircas, pakaišu un jebkādu citu materiālu vai vielu transportēšanai, pēc lietošanas tīra, mazgā un dezinficē šo noteikumu XV nodaļā noteiktajā kārtībā;
63.6. aizliegts bez dienesta amatpersonas atļaujas ievest novietnes teritorijā vai izvest no tās jebkādus mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus un mājdzīvnieku sugu zīdītājus. Mājdzīvnieku sugu zīdītājus drīkst ievest novietnes teritorijā vai izvest no tās, ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja un ja mājdzīvnieku sugu zīdītājiem ir pieejamas tikai cilvēku dzīvojamās telpas, tie nekontaktējas ar novietnē esošajiem mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem un nevar piekļūt būriem un vietām, kur tiek turēti mājputni vai citi nebrīvē turēti putni;
63.7. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nekavējoties ziņo dienesta amatpersonai vai teritoriālajai struktūrvienībai par saslimstības vai mirstības pieaugumu vai nozīmīgu ražošanas rādītāju samazināšanos. Dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts veic izmeklēšanu slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā;
63.8. aizliegts bez dienesta amatpersonas atļaujas izvest un izplatīt izmantotos pakaišus, mēslus un vircu. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja un tiek veikti bioloģiskās drošības pasākumi, minētos materiālus drīkst vest dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes komersantam apstrādei vai pagaidu uzglabāšanai līdz turpmākai apstrādei, lai iznīcinātu slimības ierosinātāju;
63.9. aizliegts rīkot mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu ielu tirdzniecību, tirgus, izstādes, skates un citus ar putnu pulcēšanos saistītus pasākumus;
63.10. aizliegts izlaist brīvībā mājputnus, kas paredzēti medījumu resursu atjaunošanai.
(Grozīts ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr. 965; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 645; MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
64. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja, šo noteikumu 63.3.apakšpunktā minētos mājputnus drīkst pārvadāt nokaušanai uz dienesta amatpersonas norādītu kautuvi, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
64.1. pilnvarots veterinārārsts ir veicis mājputnu klīnisko izmeklēšanu ne vairāk kā 24 stundas pirms to nosūtīšanas uz kautuvi, un iegūtie rezultāti liecina, ka ganāmpulkā slimības nav;
64.2. mājputniem ir veikti nepieciešamie laboratoriskie izmeklējumi slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti liecina, ka ganāmpulkā slimības nav;
64.3. dienesta amatpersona, kura atbildīga par kautuves uzraudzību, ir informēta par kravas nosūtīšanu, piekrīt uzraudzīt mājputnu nokaušanu un par mājputnu nokaušanu informē dienesta amatpersonu, kura mājputnu kravu nosūtījusi.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
65. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja, var nosūtīt:
65.1. mājputnus tūlītējai nokaušanai uzraudzības zonā esošā kautuvē no novietnes, kas atrodas ārpus aizsardzības zonas vai uzraudzības zonas, kā arī transportēt tālāk šādu gaļu;
65.2. dēšanai gatavus putnus no uzraudzības zonā esošas novietnes uz novietni Latvijas teritorijā. Pēc putnu ievietošanas galamērķa novietni ne mazāk kā 21 dienu uzrauga dienesta amatpersona;
65.3. diennakti vecus cāļus no uzraudzības zonā esošas novietnes uz novietni Latvijas teritorijā, ievērojot bioloģiskās drošības pasākumus. Pēc diennakti vecu cāļu ievietošanas galamērķa novietni ne mazāk kā 21 dienu uzrauga dienesta amatpersona. Ja diennakti veci cāļi iegūti no inkubējamām olām un cāļu izcelsmes vieta nav inkubators, kas atrodas aizsardzības zonā vai uzraudzības zonā, šos cāļus atļauts nosūtīt uz jebkuru citu novietni, ja to izcelsmes inkubatorā nodrošināti tādi bioloģiskās drošības un darba apstākļi, ka inkubējamās olas nav bijušas kontaktā ar jebkurām citām olām vai diennakti veciem cāļiem, kuru izcelsmes vieta ir aizsardzības vai uzraudzības zona un kuriem ir citāds veselības statuss;
65.4. inkubējamās olas no inkubatora, kas atrodas uzraudzības zonā, uz dienesta amatpersonas norādītu inkubatoru uzraudzības zonā vai ārpus tās, nodrošinot, ka inkubējamās olas un to iepakojums pirms nosūtīšanas ir dezinficēts ar līdzekļiem, kas nodrošina slimības ierosinātāja iznīcināšanu, kā arī ir iespēja izsekot šo olu kustībai;
65.5. pārtikai paredzētās olas no novietnes, kas atrodas uzraudzības zonā, uz dienesta amatpersonas norādītu iepakošanas centru, ja tās tiek iepakotas vienreizējas izmantošanas iepakojamā materiālā un tiek ievēroti bioloģiskās drošības pasākumi. Minētos pasākumus saskaņo ar dienesta amatpersonu;
65.6. olas olu produktu ražošanas komersantam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X nodaļas II iedaļā noteikto kārtību, lai tās apstrādātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI iedaļā noteiktajā kārtībā;
65.7. olas iznīcināšanai.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
66. Uzraudzības zonā noteiktos pasākumus turpina piemērot ne mazāk kā 30 dienu pēc inficētās novietnes sākotnējās tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pabeigšanas.
67. Ņemot vērā epizootoloģisko situāciju valstī un riska novērtējumu, citās ierobežojumu zonās veic visus šo noteikumu VIII nodaļā minētos pasākumus vai daļu no tiem.
68. Ja epizootoloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecina par slimības strauju un plašu izplatīšanos, dienests var sākt profilaktiskās slimības apkarošanas programmas īstenošanu, ar kuru saskaņā atļauts nokaut vai nogalināt mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus novietnēs, kas atrodas teritorijās, kur ir liels mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu blīvums. Minēto pasākumu piemērošanu izvērtē saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.
69. Dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju par šo noteikumu 67. un 68.punktā minēto pasākumu piemērošanu.
70. Pēc mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu nokaušanas vai nogalināšanas to ganāmpulkus novietnēs atjauno šo noteikumu XV nodaļā noteiktajā kārtībā.
71. Ja novietnē, kas nav mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu novietne, konstatēts slimības uzliesmojums, kuras ierosinātājs ir augsti patogēns vīruss, rīkojas šo noteikumu V, VI, VII, VIII un IX nodaļā noteiktajā kārtībā, taču, ņemot vērā epizootoloģisko pētījumu rezultātus, kā arī izvērtējot risku par slimības izplatīšanās iespējām, dienests drīkst noteikt šādus izņēmumus:
71.1. putnu audzētavās atļauts nepiemērot šo noteikumu aizsardzības zonās un uzraudzības zonās minētos pasākumus (šo noteikumu VII un VIII nodaļa);
71.2. nekomerciāla rakstura novietnē, cirkā, zooloģiskajā dārzā, savvaļas dabas parkā, nožogotā teritorijā, kur mājputni vai citi nebrīvē turēti putni tiek turēti zinātniskiem mērķiem vai apdraudētu sugu saglabāšanai, vai oficiāli reģistrētu retu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu sugu saglabāšanai, atļauts nepiemērot šo noteikumu 48.2., 48.4., 50.3., 50.4.apakšpunktā, 51.punktā, 63.2., 63.3., 63.6.apakšpunktā, 64. un 65.punktā minētos pasākumus;
71.3. bioloģiskās drošības pasākumus veic, pārvietojot sacīkšu baložus uz aizsardzības zonu vai uzraudzības zonu vai no tās, kā arī minētajās zonās.
72. Šo noteikumu 71.punktā minētos izņēmumus atļauts piemērot, ja tas neapdraud slimības kontroli valstī. Par to piemērošanu dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju.
73. Ja slimības uzliesmojuma ierosinātājs ir augsti patogēns vīruss, aizsardzības zonas, uzraudzības zonas un citu ierobežojumu zonas novietnēs, kā arī mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu nodalījumos veic bioloģiskās drošības pasākumus. Minētos pasākumus saskaņo ar dienesta amatpersonu. Bioloģiskās drošības pasākumi ietver transportlīdzekļu vai personu kustības ierobežojumus attiecībā uz dzīvnieku barības piegādi, olu savākšanu, mājputnu transportēšanu uz kautuvi, līķu savākšanu iznīcināšanai, kā arī cita personāla, tai skaitā veterinārārstu un lauksaimniecības iekārtu piegādātāju, pārvietošanos.
75. Ja ir aizdomas par kautuvē vai transportlīdzeklī esošu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu saslimšanu, dienests pēc ziņojuma saņemšanas slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā nekavējoties sāk izmeklēšanu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu izcelsmes novietnē, lai apstiprinātu vai noliegtu slimību.
76. Ja kautuves teritorijā esošajiem mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem konstatē slimību, kuras ierosinātājs ir augsti patogēns vīruss, vai ir aizdomas par putnu saslimšanu, dienests pēc slimības izplatīšanās riska izvērtēšanas visus kautuvē esošos mājputnus un citus nebrīvē turētos putnus nekavējoties nokauj vai nogalina dienesta amatpersonas vai pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā. Nokauto putnu gaļu un jebkādus blakusproduktus, kas ir potenciāli inficēti ar slimības ierosinātāju, glabā atsevišķi dienesta amatpersonas uzraudzībā, kamēr slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā tiek pabeigta izmeklēšana.
77. Ja ir apstiprināta kautuvē esošo mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu saslimšana, visu iegūto gaļu un blakusproduktus, kā arī jebkurus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas ir potenciāli piesārņoti ar slimības ierosinātāju, nekavējoties iznīcina dienesta amatpersonas uzraudzībā.
78. Ja robežkontroles punkta teritorijā vai transportlīdzeklī konstatē mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saslimšanu vai ir aizdomas par to potenciālu inficēšanos ar augsti patogēnu slimības ierosinātāju, dienests pēc slimības izplatīšanās iespējas riska izvērtēšanas visus robežkontroles punktā vai transportlīdzeklī esošos mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus nekavējoties nokauj, nogalina vai novieto izolētā telpā dienesta amatpersonas vai pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā. Nokauto putnu gaļu un jebkādus blakusproduktus, kas ir potenciāli inficēti ar slimības ierosinātāju, glabā atsevišķi dienesta amatpersonas uzraudzībā, kamēr slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā tiek pabeigta izmeklēšana.
79. Ja robežkontroles punktā pēc slimības izplatīšanās riska izvērtēšanas ir aizdomas par slimību, dienests var noteikt ierobežojumus mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu izcelsmes novietnēs. Šādā gadījumā veic šo noteikumu 25., 26., 27. un 28.punktā minētos pasākumus.
80. Ja robežkontroles punktā nav iespējams veikt šo noteikumu 78.punktā minētos pasākumus, mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus dienesta amatpersonas uzraudzībā atļauts nosūtīt uz citu vietu, kur tos nokauj, nogalina vai izolē.
81. Pēc slimības izplatīšanās riska izvērtēšanas atļauts nenokaut vai nenogalināt tos mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus, kuri atrodas robežkontroles punktā vai transportlīdzeklī, ja tie nav bijuši kontaktā ar potenciāli inficētiem mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem.
82. Ja saskaņā ar laboratorisko izmeklējumu rezultātiem konstatēts augsti patogēns slimības ierosinātājs, visu gaļu vai jebkādus blakusproduktus, kas ir potenciāli inficēti ar slimības ierosinātāju un novietoti glabāšanai saskaņā ar šo noteikumu 78.punktu, nekavējoties iznīcina dienesta amatpersonas uzraudzībā.
83. Ja kautuvē konstatē slimības uzliesmojumu mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem vai ir aizdomas par slimību, robežkontroles punktā vai transportlīdzeklī veic šādus pasākumus:
83.1. aizliedz ievest mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus 24 stundu laikā pēc telpu vai kravas nodalījuma tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas. Robežkontroles punktos aizliegums attiecas arī uz citu dzīvnieku sugu ievešanu;
83.2. inficētās ēkas, telpas, transportlīdzekļu kravas nodalījumus un ritošo daļu, kā arī iekārtas, jebkuru materiālu vai priekšmetu, kas ir potenciāli inficēts ar slimības ierosinātāju, tīra, mazgā un dezinficē atbilstoši šo noteikumu
XV nodaļā noteiktajām prasībām pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā;
83.3. veic epizootoloģisko izmeklēšanu;
83.4. inficēto mājputnu vai citu nebrīvē turēto putnu, kā arī no tiem iegūto produktu izcelsmes novietnē veic attiecīgi šo noteikumu 26. vai 32. un 33.punktā minētos pasākumus atbilstoši slimības izplatīšanās intensitātei;
83.5. izolēto slimības ierosinātāju pakļauj ģenētiskai tipizācijai.
84. Mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu novietnē, kur konstatēts maz patogēns slimības ierosinātājs, veic šādus pasākumus:
84.1. pamatojoties uz riska novērtējumu un ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā minētos kritērijus:
84.1.1. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē esošos mājputnus, citus nebrīvē turētus putnus un visus mājdzīvnieku sugām piederošus zīdītājus saskaita vai, ja to izdarīt nav iespējams, nosaka katras sugas dzīvnieku aptuvenu skaitu;
84.1.2. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sagatavo sarakstu ar aptuvenu slimo, mirušo un potenciāli inficēto mājputnu, citu nebrīvē turētu putnu un mājdzīvnieku sugu zīdītāju skaitu (pa minētajām kategorijām). Sarakstu aktualizē katru dienu, papildinot ar ziņām par izšķīlušos mājputnu cāļu skaitu, dzimušo zīdītāju skaitu vai nāves gadījumu skaitu. Izmaiņas sarakstā veic, kamēr ir aizdomas par mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu potenciālu saslimšanu. Sarakstu uzrāda pēc dienesta amatpersonas pieprasījuma;
84.1.3. visus mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus izvieto novietnes telpās. Ja dienests pēc epizootoloģisko pētījumu rezultātu un situācijas izvērtēšanas, kā arī ņemot vērā veiktos uzraudzības pasākumus un pārvietojamo mājputnu un citu nebrīvē turēto putnu pārvietošanas galamērķi, konstatē, ka infekcijas slimības kontroles pasākumu dēļ tiek traucēta normatīvajos aktos par putnu labturību noteikto prasību izpilde, dienesta amatpersona izsniedz atļauju mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus izvietot novietnes teritorijā, ja tiek nodrošināts, ka tie nekontaktējas ar cita ganāmpulka putniem vai savvaļas putniem;
84.1.4. ar amatpersonas atļauju un ievērojot bioloģiskās drošības pasākumus, kas garantē slimības vīrusa neizplatīšanos, no novietnes atļauts izvest mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu līķus, mājputnu gaļu, subproduktus, mājputnu barību, piederumus, materiālus, atkritumus, izkārnījumus, mēslus, vircu, izmantotus pakaišus vai jebkuru citu materiālu vai priekšmetu, kas ir potenciālais slimības ierosinātāja izplatītājs. Dienests pirms atļaujas izsniegšanas izvērtē epizootoloģisko pētījumu rezultātus un situāciju, kā arī ņem vērā veiktos uzraudzības pasākumus un pārvietojamo mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu un no tiem iegūto produktu nosūtīšanas galamērķi;
84.1.5. ar amatpersonas atļauju un ievērojot dienesta norādījumus par slimības ierosinātāja izplatīšanas iespēju samazināšanu, no novietnes un uz novietni atļauts pārvietoties personām, pārvietot mājdzīvnieku sugu zīdītājus, transportlīdzekļus un iekārtas;
84.1.6. pie novietnes ieejām un izejām izvieto ar piemērotu dezinfekcijas šķīdumu piesūcinātus dezinfekcijas paklājus, izņemot gadījumu, ja novietnē tiek audzēti citi nebrīvē turēti putni un novietnei ir nekomerciāls raksturs;
84.1.7. dienests piedalās epizootoloģiskajos pētījumos atbilstoši šo noteikumu 17.punktam;
84.2. dienests kontrolē, lai, nodrošinot slimības ierosinātāja ierobežošanu, dienesta amatpersonas uzraudzībā tiktu veikta visu to novietnē esošo mājputnu un citu nebrīvē turēto putnu depopulācija, kuriem konstatēts maz patogēns slimības ierosinātājs. Depopulāciju var attiecināt arī uz tādiem putniem, kuriem pēc riska novērtēšanas ir iespēja izplatīt slimības ierosinātāju uz citām novietnēm, kuras pēc epizootoloģisko izmeklējumu datiem var uzskatīt par kontaktnovietnēm;
84.3. nav atļauts pirms depopulācijas ievest novietnē vai izvest no tās mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
85. Mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu depopulāciju veic dienesta amatpersonas uzraudzībā, izmantojot vienu no šādiem veidiem:
85.1. nekavējoties nogalina;
85.2. nokauj dienesta amatpersonas norādītā kautuvē, ievērojot normatīvajos aktos par aizsardzības prasībām lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas laikā noteikto kārtību.
86. Aizliegts mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus pārvietot uz kautuvi depopulācijas veikšanai, kamēr:
86.1. dienesta amatpersona par vīrusa izdalīšanās pakāpi nav saņēmusi laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kuri veikti slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti ir labvēlīgi pārvadāšanai;
86.2. dienesta amatpersona par slimības izplatīšanās riska novērtējumu nav saņēmusi epizootoloģisko izmeklējumu rezultātus, kuri liecina, ka zemas patogenitātes slimības ierosinātāja tālākas izplatīšanas draudi ir minimāli.
87. Mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu depopulāciju dienesta amatpersonas norādītajā kautuvē veic šādā kārtībā:
87.1. mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus nosūta tieši no novietnes uz dienesta amatpersonas norādīto kautuvi;
87.2. katru kravu pirms nosūtīšanas aizzīmogo pilnvarots veterinārārsts vai to nosūta viņa uzraudzībā; krava paliek aizzīmogota visā tās pārvietošanas laikā uz dienesta amatpersonas norādīto kautuvi;
87.3. kravas iekraušanas, izkraušanas un pārvadāšanas laikā ievēro dienesta amatpersonas noteiktos bioloģiskās drošības pasākumus;
87.4. dienesta amatpersona, kuras uzraudzībā atrodas kautuve, ir informēta par nosūtāmo kravu un piekrīt uzraudzīt putnu kaušanu;
87.5. transportlīdzekļus un iekārtas, kas izmantotas potenciāli inficētu mājputnu, citu nebrīvē turētu putnu pārvadāšanai, kā arī citu inficētu materiālu pārvadāšanai, pēc darbu pabeigšanas nekavējoties tīra, mazgā un dezinficē saskaņā ar šo noteikumu XV nodaļā noteiktajām prasībām;
87.6. no šādiem mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem iegūtos blakusproduktus iznīcina.
88. Dienesta amatpersonas uzraudzībā mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu novietnē depopulācijas laikā iznīcina mājputnu liemeņus un inkubējamās olas.
89. Dienests nodrošina šādu prasību izpildi:
89.1. inkubējamās olas, kuras iegūtas laikposmā no slimības ierosinātāja iekļūšanas novietnē līdz ierobežojumu piemērošanai, inkubē dienesta amatpersonas uzraudzībā;
89.2. dienesta amatpersona veic uzraudzību visiem mājputniem vai cāļiem, kas iegūti no olām laikposmā no ierosinātāja iekļūšanas novietnē līdz ierobežojošo pasākumu piemērošanai, kā arī ņem paraugus un nosūta laboratoriskai izmeklēšanai saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatā noteikto kārtību;
89.3. ja slimības ierosinātāja izplatīšanās risks ir samazināts līdz minimumam, olas (arī tādas, kas savāktas līdz depopulācijai) drīkst vest:
89.3.1. uz dienesta amatpersonas norādītu iepakošanas centru - ar nosacījumu, ka tās tiek iepakotas vienreizējās izmantošanas materiālā un ir veikti visi bioloģiskās drošības pasākumi. Minētos pasākumus saskaņo ar dienesta amatpersonu;
89.3.2. olu produktu ražošanas komersantam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X nodaļas II iedaļā noteikto kārtību, lai tās apstrādātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI iedaļā noteiktajā kārtībā;
89.3.3. iznīcināšanai;
89.4. jebkurus potenciāli inficētus materiālus apstrādā pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā. Ja tas nav iespējams, minētos materiālus iznīcina;
89.5. potenciāli inficētus mēslus, vircu un pakaišus apstrādā atbilstoši šo noteikumu XV nodaļā minētajām prasībām;
89.6. ēkas, kas izmantotas potenciāli inficētu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu turēšanai, kā arī iekārtas un transportlīdzekļus, kas izmantoti līķu, barības, mēslu, vircas un pakaišu vai jebkādu citu potenciāli inficētu materiālu un vielu pārvadāšanai, nekavējoties apstrādā atbilstoši šo noteikumu XV nodaļā noteiktajām prasībām;
89.7. aizliegts bez dienesta amatpersonas atļaujas ievest novietnes teritorijā vai izvest no tās mājdzīvnieku sugu zīdītājus. Mājdzīvnieku sugu zīdītājus drīkst ievest vai izvest, ja tiem ir pieejamas tikai cilvēku dzīvojamās telpas, kurās dzīvniekiem nav nekāda kontakta ar novietnē esošajiem mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem, kā arī tie nevar piekļūt būriem un vietām, kur tiek turēti mājputni un citi nebrīvē turēti putni;
89.8. ja slimības uzliesmojumu ierosinājis primārs maz patogēns vīruss, izolēto slimības ierosinātāju nosūta Kopienas references laboratorijai, kā arī nosaka tā ģenētisko apakštipu slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā.
(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr. 125; MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
90. Dienests ziņo Eiropas Komisijai, ja tiek piemēroti šo noteikumu 84.2., 84.3.apakšpunktā, 87. un 88.punktā minētie pasākumi.
91. Ja maz patogēnu slimības ierosinātāju konstatē nekomerciāla rakstura novietnē, cirkā, zooloģiskajā dārzā, dekoratīvo putnu veikalā, dabas parkā, nožogotā teritorijā, kur mājputni vai citi nebrīvē turēti putni tiek turēti zinātniskiem pētījumiem vai apdraudētu sugu saglabāšanai, vai oficiāli reģistrētu retu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu sugu saglabāšanai, attiecīgajās vietās var nenoteikt šo noteikumu 84.2., 84.3. un 87.2.apakšpunktā minētos pasākumus ar nosacījumu, ka tas neapdraud slimības kontroli.
92. Mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, uz kuriem attiecas šo noteikumu 91.punktā minētais izņēmums, dienesta amatpersona piemēro šādas prasības:
92.1. tos izvieto un tur telpās. Ja šī nosacījuma ievērošana traucē putnu labturības prasību izpildi, atļauts putnus izvietot novietnes teritorijā, nodrošinot, ka tie nekontaktējas ar mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem no citām novietnēm, kā arī maksimāli ierobežojot iespēju kontaktēties ar savvaļas putniem;
92.2. tie tiek uzraudzīti. Putniem veic laboratoriskos izmeklējumus slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā. Putnus nav atļauts pārvietot, kamēr laboratoriskajos izmeklējumos iegūtie rezultāti liecina, ka putni nerada slimības izplatīšanas draudus;
92.3. tos nepārvieto no izcelsmes novietnes, izņemot gadījumu, ja putni tiek vesti nokaušanai vai uz citu novietni, kas atrodas Latvijas teritorijā vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā un ir nodrošināta dienesta amatpersonas norādījumu izpilde, kā arī galamērķa valsts piekritusi kravas saņemšanai.
93. Ja slimības uzliesmojumu ierosinājis maz patogēns vīruss, inkubatorā, pamatojoties uz dienesta veikto riska novērtējumu, atļauts nepiemērot atsevišķus vai visus šo noteikumu 84., 85., 86., 87., 88. un 89.punktā minētos pasākumus.
94. Dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju par šo noteikumu 91., 92. un 93.punktā minēto pasākumu piemērošanu.
95. Maz patogēna slimības ierosinātāja uzliesmojuma gadījumā novietnē, kura sastāv no divām vai vairākām ražošanas vienībām, piemēro šo noteikumu XI nodaļā minētās prasības, izņemot 84.2. un 84.3.apakšpunktā minētās prasības, ja tas neapdraud slimības kontroli. Izņēmumus piemēro tiem novietnes nodalījumiem, kuros ir veseli putni, dienesta amatpersonas ir veikušas riska novērtējumu un iegūtie rezultāti ir labvēlīgi izņēmumu piemērošanai.
96. Dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju par šo noteikumu 95.punktā minēto izņēmumu piemērošanu.
97. Līdz laikam, kad slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā tiek atzīts, ka novietnē maz patogēnā vīrusa nav, dienests kontaktnovietnēs piemēro šādus pasākumus:
97.1. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs mājputnus, citus nebrīvē turētus putnus un visus mājdzīvnieku sugām piederošus zīdītājus saskaita vai, ja to izdarīt nav iespējams, aplēš aptuvenu katras sugas dzīvnieku skaitu;
97.2. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sagatavo sarakstu ar aptuvenu slimo, mirušo un potenciāli inficēto mājputnu, citu nebrīvē turētu putnu un mājdzīvnieku sugu zīdītāju skaitu (pa minētajām kategorijām). Sarakstu aktualizē katru dienu, papildinot ar ziņām par izšķīlušos mājputnu cāļu skaitu, dzimušo zīdītāju skaitu vai nāves gadījumu skaitu. Izmaiņas sarakstā veic, kamēr ir aizdomas par mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu saslimšanu. Sarakstu uzrāda pēc dienesta amatpersonas pieprasījuma;
97.3. visus mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus izvieto novietnes telpās. Ja dienests pēc epizootoloģisko pētījumu rezultātu un situācijas izvērtēšanas, kā arī ņemot vērā veiktos uzraudzības pasākumus un pārvietojamo mājputnu un citu nebrīvē turēto putnu pārvietošanas galamērķi, konstatē, ka infekcijas slimības kontroles pasākumu dēļ tiek traucēta normatīvajos aktos par putnu labturību noteikto prasību izpilde, dienesta amatpersona izsniedz atļauju mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus izvietot novietnes teritorijā, ja tiek nodrošināts, ka tie nekontaktējas ar cita ganāmpulka putniem vai savvaļas putniem;
97.4. aizliegts uzraudzības pasākumu laikā ievest novietnes teritorijā vai izvest no tās mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus. Dienests pēc epizootoloģisko pētījumu rezultātu un situācijas izvērtēšanas, kā arī ņemot vērā veiktos uzraudzības pasākumus un pārvietojamo mājputnu un citu nebrīvē turēto putnu nosūtīšanas galamērķi, var atļaut mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus ievest novietnes teritorijā vai izvest no tās;
97.5. ar amatpersonas atļauju un ievērojot bioloģiskās drošības pasākumus, kas garantē slimības vīrusa neizplatīšanos, no novietnes atļauts izvest mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu līķus, mājputnu gaļu, blakusproduktus, mājputnu barību, piederumus, materiālus, atkritumus, izkārnījumus, mēslus, vircu, izmantotus pakaišus vai jebkuru citu materiālu vai priekšmetu, kas ir potenciāls slimības ierosinātāja izplatītājs. Dienests pirms atļaujas izsniegšanas izvērtē epizootoloģisko pētījumu rezultātus un situāciju, kā arī ņem vērā veiktos uzraudzības pasākumus un pārvietojamo mājputnu un citu nebrīvē turēto putnu un no tiem iegūto produktu nosūtīšanas galamērķi;
97.6. aizliegts izvest no novietnes olas;
97.7. ar amatpersonas atļauju un ja tiek izpildīti dienesta norādījumi par pasākumiem slimības ierosinātāja izplatīšanas iespēju samazināšanai, no novietnes un uz novietni atļauts pārvietoties personām, pārvietot mājdzīvnieku sugu zīdītājus, transportlīdzekļus un iekārtas;
97.8. pie novietnes ieejām un izejām izvieto ar piemērotu dezinfekcijas šķīdumu piesūcinātus dezinfekcijas paklājus, izņemot gadījumu, ja novietnē tiek audzēti citi nebrīvē turēti putni un novietnei ir nekomerciāls raksturs.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
98. Pamatojoties uz epizootoloģisko izmeklēšanu un ņemot vērā apstākli, ka kontaktnovietne atrodas teritorijā, kur ir augsts mājputnu blīvums, dienests kontaktnovietnē var piemērot šo noteikumu XI nodaļā minētos pasākumus, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā noteiktos kritērijus.
99. Dienests nodrošina, ka no depopulācijai pakļautajiem mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem, lai apstiprinātu vai noliegtu maz patogēnā slimības ierosinātāja klātbūtni.
100. Dienests kontrolē, ka visas kontaktnovietnes, kurās ir apstiprināta maz patogēna slimības ierosinātāja klātbūtne, kā arī to apkārtni, ganības, kas izmantotas mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu turēšanai, pagalmus un jebkuras potenciāli inficētas iekārtas un aprīkojumu, transportlīdzekļus, kas izmantoti potenciāli inficētu putnu, to līķu, gaļas, barības, mēslu, vircas, pakaišu un jebkādu citu materiālu pārvadāšanai, tīra, mazgā un dezinficē atbilstoši šo noteikumu XV nodaļā noteiktajām prasībām.
101. Pēc tam, kad konstatēts slimības uzliesmojums, ko ierosinājis maz patogēns vīruss, dienests izveido ierobežojumu zonu kilometra rādiusā ap inficēto novietni.
102. Ierobežojumu zonas teritorijā ievēro šādas prasības:
102.1. visās komerciāla rakstura novietnēs dzīvnieku īpašnieks vai turētājs saskaita mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus vai, ja to izdarīt nav iespējams, aplēš aptuvenu katras sugas dzīvnieku skaitu;
102.2. dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem par slimības ierosinātāja klātbūtni;
102.3. pirms mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu, kā arī dēšanai gatavu putnu, diennakti vecu cāļu un olu ievešanas ierobežojumu zonā vai izvešanas no tās nepieciešams saņemt dienesta amatpersonas atļauju, izņemot gadījumu, ja minētos putnus un olas cauri ierobežojumu zonai ved tranzītā pa ceļiem un dzelzceļu bez kravas izkraušanas un apstāšanās;
102.4. aizliegts izvest no ierobežojumu zonas mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus, kā arī dēšanai gatavus putnus, diennakti vecus cāļus un olas, ja nav saņemta dienesta amatpersonas atļauja:
102.4.1. kaušanai paredzētus putnus ved uz kautuvi, kas atrodas Latvijas teritorijā;
102.4.2. dzīvus mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus ved uz novietni, kas atrodas Latvijas teritorijā un kurā nav citu putnu. Ne mazāk kā 21 dienu pēc to ievietošanas novietnē dienesta amatpersona veic mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu uzraudzību;
102.4.3. diennakti vecus cāļus ved uz novietni, kas atrodas Latvijas teritorijā. Ne mazāk kā 21 dienu pēc to ievietošanas novietnē dienesta amatpersona veic cāļu uzraudzību. Ja diennakti veci cāļi izšķīlušies no olām, kuru izcelsmes novietne atrodas ārpus ierobežojumu zonas, šos cāļus atļauts vest uz jebkuru citu novietni, ja tajā veiktie bioloģiskās drošības pasākumi nodrošina, ka cāļi nekontaktējas ar inkubējamām olām vai diennakti veciem cāļiem, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonā;
102.4.4. inkubējamās olas nosūta uz dienesta amatpersonas norādītu inkubatoru. Inkubējamās olas un to iepakojums pirms nosūtīšanas ir dezinficēts, kā arī ir nodrošināta iespēja izsekot inkubējamo olu pārvietošanas maršrutam;
102.4.5. pārtikas olas nosūta uz iepakošanas centru, ja tās tiek iepakotas vienreizējas lietošanas iepakojamā materiālā un tiek ievēroti bioloģiskās drošības pasākumi;
102.4.6. olas nosūta olu produktu ražošanas komersantam ierobežojumu zonā vai ārpus tās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X nodaļas II iedaļu, lai tās apstrādātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI iedaļā noteiktajā kārtībā;
102.4.7. olas ved iznīcināšanai;
102.5. mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu līķus iznīcina;
102.6. ikviena persona, kas ierodas novietnē vai atstāj tās teritoriju, ievēro bioloģiskās drošības pasākumus, kuru mērķis ir novērst slimības izplatīšanos;
102.7. transportlīdzekļus un iekārtas, kas izmantotas potenciāli inficētu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu, to līķu, barības, mēslu, vircas, pakaišu, vai jebkādu citu materiālu vai vielu pārvadāšanai, tīra, mazgā un dezinficē atbilstoši šo noteikumu XV nodaļā noteiktajām prasībām;
102.8. aizliegts bez dienesta amatpersonas atļaujas ievest novietnes teritorijā mājputnus, citus nebrīvē turētus putnus un mājdzīvnieku sugu zīdītājus. Zīdītājus atļauts ievest novietnes teritorijā, ja tiem ir pieejamas tikai cilvēku dzīvojamās telpas, kurās zīdītāji nekontaktējas ar novietnē turētajiem mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem un tiem nav iespējas piekļūt būriem vai vietām, kur tiek turēti mājputni vai citi nebrīvē turēti putni;
102.9. aizliegts bez dienesta amatpersonas atļaujas aizvākt un izplatīt izmantotos pakaišus, mēslus un vircu. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja un tiek ievēroti bioloģiskās drošības pasākumi, lai iznīcinātu slimības ierosinātāju, minētos materiālus drīkst vest dienesta amatpersonas norādītajam dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes komersantam apstrādei vai uzglabāšanai pirms apstrādes;
102.10. aizliegts bez dienesta amatpersonas atļaujas rīkot ielu tirdzniecību, izstādes, skates un citus pasākumus ar mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu piedalīšanos;
102.11. aizliegts izlaist brīvībā mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus medījumu resursu atjaunošanai;
102.12. Valsts darba inspekcija kontrolē drošības un veselības aizsardzības prasību ievērošanu darba vietās atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, cilvēkiem saskaroties ar bioloģiskām vielām.
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1117; MK 12.10.2010. noteikumiem Nr. 965; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 645; MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
103. Šajā nodaļā minētos pasākumus turpina piemērot vienā no šādiem veidiem:
103.1. ne mazāk kā 21 dienu pēc inficētās novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas pabeigšanas saskaņā ar šo noteikumu XV nodaļā noteiktajām prasībām, ja dienesta amatpersonas, pamatojoties uz laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, kas veikti slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un epizootoloģisko izmeklējumu rezultātiem, ir pārliecinājušās, ka slimības izplatīšanās risks ir minimāls;
103.2. ne mazāk kā 42 dienas pēc slimības uzliesmojuma apstiprināšanas, ja dienesta amatpersonas, pamatojoties uz laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, kas veikti slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un epizootoloģisko izmeklējumu rezultātiem, ir pārliecinājušās, ka slimības izplatīšanās risks ir minimāls;
103.3. saskaņā ar Eiropas Komisijas tieši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem par slimības kontroli dalībvalstīs.
104. Ja maz patogēns slimības ierosinātājs ir konstatēts inkubatorā, nekomerciāla virziena novietnē, cirkā, zooloģiskajā dārzā, dekoratīvo putnu veikalā, savvaļas dabas parkā, nožogotā teritorijā, kur mājputni vai citi nebrīvē turētie putni tiek turēti zinātniskiem mērķiem vai apdraudētu sugu saglabāšanai, vai reģistrētu retu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu sugu saglabāšanai, dienests, pamatojoties uz riska novērtējumu un epizootoloģisko pētījumu rezultātiem, kontrolē, lai šajās vietās ievērotu visus šo noteikumu 101. un 102.punktā minētos pasākumus vai daļu no tiem un lai netiktu apdraudēta slimības kontroles un ierobežošanas pasākumu īstenošana.
105. Dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju par šo noteikumu 104.punktā minēto izņēmumu piešķiršanu un piemērošanu.
106. Ikvienā novietnē, kur ir konstatēts augsti patogēns vai maz patogēns slimības ierosinātājs un kurā kopā ar putniem tiek turētas cūkas, cūkām slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā veic laboratoriskos izmeklējumus, lai apstiprinātu vai noliegtu to inficēšanos ar slimības ierosinātāju. Līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu iegūšanai cūkas nav atļauts pārvietot no novietnes teritorijas.
107. Ja šo noteikumu 106.punktā minētajos laboratoriskajos izmeklējumos cūkām konstatē inficēšanos ar slimības ierosinātāju un ja:
107.1. turpmākie laboratoriskie izmeklējumi liecina, ka slimības ierosinātāja izplatīšanas risks ir minimāls, pēc dienesta amatpersonas atļaujas saņemšanas cūkas atļauts nosūtīt uz citu cūku novietni vai dienesta amatpersonas norādītu kautuvi;
107.2. laboratoriskie izmeklējumi liecina, ka slimības ierosinātāja izplatīšanās risks ir nopietns, cūkas dienesta amatpersonas uzraudzībā nokauj, nodrošinot, ka slimības ierosinātājs netiks izplatīts.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
108. Šo noteikumu 106. un 107.punktā minētie pasākumi, izvērtējot epizootoloģisko situāciju un slimības ierosinātāja izplatīšanās iespējamību, attiecas arī uz citām dzīvnieku sugām, ja novietnē ir konstatēts augsti patogēns vai maz patogēns slimības ierosinātājs. Šo noteikumu 106. un 107.punktā minētie pasākumi attiecas uz kontaktnovietnēm.
109. Par šo noteikumu 106., 107. un 108.punktā minēto pasākumu piemērošanu dienests informē Eiropas Komisiju.
110. Ikvienā novietnē, kurā cūkām vai citiem zīdītājiem ir konstatēta inficēšanās ar slimības ierosinātāju, dienesta amatpersonas veic uzraudzību un slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem, lai identificētu jebkādu turpmāku slimības ierosinātāja izplatīšanos.
111. Ar slimības ierosinātāju potenciāli piesārņotas novietnes, telpas, materiālus, priekšmetus tīra, mazgā un dezinficē dienesta amatpersonas vai pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā un saskaņā ar viņu norādījumiem.
112. Zemi vai ganības, kurās uzturējušies slimi vai potenciāli inficēti mājputni vai citi nebrīvē turēti putni, neizmanto mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu ganīšanai vai turēšanai tik ilgi, kamēr dienesta amatpersonas nav pārliecinājušās, ka attiecīgajā teritorijā nav slimības ierosinātāja.
113. Ar slimības ierosinātāju piesārņotas vai potenciāli piesārņotas kautuvju telpas, transportlīdzekļu piekabes vai kravas nodalījumus, robežkontroles punktu telpas un citas piesārņotās vietas tīra, mazgā un dezinficē dienesta amatpersonas vai pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā un saskaņā ar viņu norādījumiem.
114. Ar slimības ierosinātāju inficētus vai potenciāli inficētus materiālus, priekšmetus vai jebkuru citu materiālu, kuru nav iespējams dezinficēt, iznīcina.
115. Izmantojamos dezinfekcijas līdzekļus un to darba šķīdumu koncentrāciju nosaka dienests. Dezinfekcijas līdzekļus lieto saskaņā ar ražotāja anotācijā minēto procedūras aprakstu vai dienesta izstrādātajā un apstiprinātajā kārtībā.
116. Dezinfekcijas līdzekļus un dezinfekcijas procedūras izvēlas, ņemot vērā apstrādājamās novietnes, transportlīdzekļu un objektu veidu.
117. Attaukošanas un dezinfekcijas līdzekļus lieto veidā, kas nesamazina to efektivitāti, un ievērojot ražotāja norādītos parametrus: spiedienu, minimālo temperatūru un nepieciešamo kontakta laiku.
118. Neatkarīgi no izmantojamā dezinfekcijas līdzekļa ievēro šādus vispārīgus dezinfekcijas nosacījumus:
118.1. pakaišus, fekālijas un citus inficētus materiālus rūpīgi samērcē ar dezinfekcijas līdzekli;
118.2. ja iespējams, pirms dezinfekcijas sākšanas noņem vai nomontē iekārtas vai instalācijas, kas traucē dezinfekcijas veikšanu un ietekmē tās efektivitāti;
118.3. pamatni, rampas, grīdu un sienas rūpīgi notīra un nomazgā ar mazgāšanas līdzekļiem;
118.4. uz notīrītām virsmām uzklāj dezinfekcijas līdzekli saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
119. Mazgāšanas laikā, kad tiek lietoti šķidrumi ar paaugstinātu atmosfēras spiedienu, izvairās no mazgāto daļu atkārtota kontakta ar slimības ierosinātāju.
120. Potenciāli inficētas iekārtas, instalāciju, priekšmetus un citus objektus, kurus nevar mazgāt un dezinficēt, iznīcina.
121. Pēc dezinfekcijas beigām izvairās no atkārtotas dezinficēto virsmu saskares ar slimības ierosinātāju.
122. Tīrīšanas un dezinfekcijas procedūru katru reizi dokumentē žurnālā. Žurnālu izsniedz dienesta amatpersona. Tas atrodas pie transportlīdzekļa vadītāja vai novietnes īpašnieka līdz slimības apkarošanas pasākumu pabeigšanai un ierobežojumu atcelšanai. Ierakstus žurnālā izdara novietnes īpašnieks vai transportlīdzekļa vadītājs, un tos apstiprina pilnvarots veterinārārsts vai dienesta amatpersona, kuras uzraudzībā veiktas attiecīgās procedūras.
123. Novietni tīra un dezinficē šādā secībā:
123.1. vispirms veic sākotnējo novietnes tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju;
123.2. veic nobeiguma tīrīšanu un dezinfekciju.
124. Sākotnējās tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas laikā ievēro šādas prasības:
124.1. mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu nogalināšanas laikā uzstāda pagaidu dezinfekcijas iekārtas, personālu apgādā ar aizsargtērpiem, iekārto dušu. Uzstāda dezinfekcijas aprīkojumu izmantoto iekārtu, instrumentu un aparatūras attīrīšanai, uzstāda aprīkojumu enerģijas padevei, lai darbinātu ventilācijas sistēmu;
124.2. veic visus pasākumus, lai novērstu vai samazinātu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;
124.3. nogalinātos putnus vai to līķus apsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli;
124.4. nogalinātos vai mirušos mājputnus vai citus nebrīvē turētos putnus, kurus paredzēts iznīcināt, savāc, ievieto slēgtos, hermētiskos transportlīdzekļos vai konteineros dienesta amatpersonas vai pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanos;
124.5. pēc nogalināto vai mirušo putnu izvākšanas no novietnes telpām un teritorijas visas telpas un vietas, kurās tie atradušies, ēkas, pagalmus, kas inficēti nonāvēšanas vai pēcnāves patologanatomisko izmeklējumu laikā, apsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli;
124.6. jebkādus audus vai asinis, kas nokļuvušas vidē miršanas, nogalināšanas vai patologanatomisko izmeklējumu laikā, savāc un iznīcina kopā ar iznīcināmajiem putnu līķiem;
124.7. uzklāto dezinfekcijas līdzekli atstāj ne mazāk kā 24 stundas.
125. Nobeiguma tīrīšanas un dezinfekcijas laikā ievēro šādas prasības:
125.1. mēslus un izmantotos pakaišus savāc atbilstoši šo noteikumu 126.1.apakšpunktam;
125.2. visas virsmas notīra no taukiem un netīrumiem, izmantojot taukus šķīdinošus līdzekļus, pēc tam virsmas nomazgā ar ūdeni;
125.3. pēc mazgāšanas virsmas pārklāj ar dezinfekcijas līdzekli;
125.4. pēc septiņām dienām virsmas atkal apstrādā ar attaukošanas līdzekli, uzklāj dezinfekcijas līdzekli un noskalo ar ūdeni.
126. Inficētus pakaišus, mēslus un vircu dezinficē saskaņā ar šādiem principiem un procedūrām:
126.1. pakaišus un mēslus vienā no šādiem veidiem:
126.1.1. apstrādā ar tvaiku temperatūrā, kas nav zemāka par 70 C;
126.1.2. iznīcina sadedzinot;
126.1.3. aprok tik dziļi, lai tiem nevarētu piekļūt savvaļas putni un citi dzīvnieki;
126.1.4. sakrauj kaudzē, kuras iekšienē rodas karstums, apsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli un atstāj ne mazāk kā uz 42 dienām;
126.2. vircu uzglabā ne mazāk kā 60 dienas pēc pēdējās inficētās kravas pievienošanas, ja dienesta amatpersona neatļauj samazināt glabāšanas laiku pēc efektīvas apstrādes, lai iznīcinātu slimības ierosinātāju.
127. Potenciāli inficētus mēslus, pakaišus un vircu transportē slēgtos hermētiskos transportlīdzekļos vai konteineros saskaņā ar šo noteikumu 63.8.apakšpunktu.
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā)
128. Ja novietnes mazgāšanā un dezinfekcijā nav iespējams piemērot šajā nodaļā noteikto kārtību, dienests pēc situācijas izvērtēšanas, ņemot vērā novietnes veidu un klimatiskos apstākļus, drīkst izstrādāt citu mazgāšanas un dezinfekcijas procedūru. Par šāda izņēmuma piemērošanu dienests informē Eiropas Komisiju.
129. Ja nav iespējams iztīrīt un dezinficēt novietni vai tās daļu, 12 mēnešu laikā pēc mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu izvešanas aizliegts ievietot novietnē mājputnus, citus nebrīvē turētus putnus vai jebkādus citus dzīvniekus, materiālus, priekšmetus vai citas lietas, kā arī ieiet cilvēkiem un iebraukt transportlīdzekļiem.
130. Komerciāla rakstura novietnē pēc mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu nogalināšanas vai depopulācijas ganāmpulku atjauno ne agrāk kā 21 dienu pēc datuma, kad pabeigta novietnes nobeiguma tīrīšana, mazgāšana un dezinfekcija.
131. Dienesta amatpersona kontrolē, lai ne agrāk kā 21 dienu pēc datuma, kad notikusi ganāmpulka atjaunošana, veiktu šādus pasākumus:
131.1. pilnvarots veterinārārsts vismaz vienu reizi veic putnu klīnisko izmeklēšanu. Šādu izmeklēšanu veic pēc iespējas tuvāk 21 dienas perioda nobeigumam;
131.2. pilnvarots veterinārārsts slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem. Visiem mājputniem, kuri nobeigušies ganāmpulka atjaunošanas periodā, veic laboratorisko izmeklēšanu, lai noteiktu slimības ierosinātāja klātbūtni;
131.3. ikviena persona, kas ierodas novietnē, ievēro bioloģiskās drošības pasākumus, lai nepieļautu slimības ierosinātāja izplatīšanos;
131.4. ganāmpulka atjaunošanas laikā nevienu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu nav atļauts izvest ārpus novietnes teritorijas, ja nav saņemta dienesta amatpersonas atļauja;
131.5. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs uzskaita ražības un produktivitātes datus, saslimušos un mirušos putnus un informāciju reģistrē žurnālā;
131.6. par jebkurām izmaiņām ražības datos, kā arī par palielinātu mirstību dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ziņo dienesta amatpersonai.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
132. Ņemot vērā riska novērtējumu, kā arī epizootoloģisko pētījumu rezultātus, nekomerciāla, kā arī komerciāla rakstura novietnēs, kurās tiek audzēti un turēti citi putni, piemēro šo noteikumu 131.punktā minētos pasākumus.
133. Mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu ganāmpulku atjauno dienesta amatpersonas noteiktajā kārtībā.
135. Darbības ar slimības vakcīnām, to ražošanu, glabāšanu, piegādi, izplatīšanu un pārdošanu veic dienesta uzraudzībā.
136. Mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu ārkārtas vakcināciju ievieš kā īslaicīgu pasākumu, ja dienests, izvērtējot risku, ir konstatējis, ka Latvijas teritorijā ir radies nozīmīgs slimības izplatīšanās risks vai slimība ir ievazāta no citas valsts.
137. Ārkārtas vakcināciju izmanto šādos gadījumos:
137.1. ja noticis slimības uzliesmojums Latvijas teritorijā;
137.2. ja noticis slimības uzliesmojums tuvā Eiropas Savienības dalībvalstī;
137.3. ja slimība konstatēta tuvā trešajā valstī.
138. Ja dienests plāno uzsākt ārkārtas vakcināciju, pirms tās veikšanas Eiropas Komisijā apstiprināšanai iesniedz ārkārtas vakcinācijas plānu. Ārkārtas vakcināciju atļauts uzsākt pirms ārkārtas vakcinācijas plāna apstiprināšanas Eiropas Komisijā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
138.1. pirms vakcinācijas uzsākšanas par ārkārtas vakcinācijas plānu un lēmumu veikt vakcināciju ir paziņots Eiropas Komisijai;
138.2. ir aizliegta mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu un no tiem iegūtu produktu pārvietošana, ja to neveic šo noteikumu XVII nodaļā noteiktajā kārtībā;
138.3. lēmums veikt vakcināciju neapdraud slimības kontroli.
139. Ārkārtas vakcinācijas plāns pamatojas uz DIVA stratēģiju. Plānā iekļauj šādu informāciju:
139.1. slimības situācija valstī un faktori, kas nosaka ārkārtas vakcinācijas nepieciešamību;
139.2. tās ģeogrāfiskās teritorijas apraksts, kurā tiks veikta ārkārtas vakcinācija, kā arī kopējais novietņu skaits un vakcinācijai pakļauto novietņu skaits šajā teritorijā, ja šis skaits ir atšķirīgs;
139.3. mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu sugas un kategorijas, kuras paredzēts vakcinēt;
139.4. aptuvens vakcinējamo mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu skaits;
139.5. izmantojamās vakcīnas raksturlielumi un apraksts;
139.6. paredzamais ārkārtas vakcinācijas kampaņas ilgums;
139.7. pasākumi un ierobežojumi vakcinēto mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu pārvadāšanai un pārvietošanai;
139.8. kritēriji, kas tiek izmantoti, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas vakcināciju kontaktnovietnēs;
139.9. vakcinēto mājputnu un citu nebrīvē turēto putnu uzskaite un reģistrācija;
139.10. vakcinācijai pakļautajās novietnēs veikto klīnisko pārbaužu un laboratorisko izmeklējumu apraksts, lai novērotu epizootoloģisko situāciju, ārkārtas vakcinācijas kampaņas efektivitāti un kontrolētu putnu kustību.
140. Mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu profilaktisko vakcināciju kā ilglaicīgu pasākumu atļauts veikt, ja dienesta amatpersona, pamatojoties uz riska novērtējumu, konstatējusi, ka atsevišķi valsts rajoni, putnkopības nozares veidi vai atsevišķas mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu kategorijas, vai atsevišķi mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu nodalījumi pakļauti riskam inficēties ar slimības ierosinātāju.
141. Ja ir nolemts uzsākt mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu profilaktisko vakcināciju, dienests Eiropas Komisijai iesniedz profilaktiskās vakcinācijas plānu. Plānu sagatavo, pamatojoties uz DIVA stratēģiju. Plānā ietver šādu informāciju:
141.1. profilaktiskās vakcinācijas iemesli un slimības vēstures apraksts;
141.2. teritorijas apraksts, kurā tiks veikta profilaktiskā vakcinācija, putnkopības nozares veidi vai konkrētas mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu sugas, nodalījumi vai kategorijas, kas tiks vakcinētas, novietņu skaits vakcinācijas teritorijā, kā arī vakcinācijas procesā iekļauto novietņu skaits un veids, ja tas ir atšķirīgs;
141.3. mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu sugas un kategorijas vai mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu nodalījumi, kas tiks vakcinēti;
141.4. aptuvens vai precīzs vakcinējamo putnu skaits;
141.5. vakcīnas raksturlielumi;
141.6. profilaktiskās vakcinācijas kampaņas paredzamais ilgums;
141.7. vakcinētu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu pārvietošanas kārtība;
141.8. vakcinēto mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu uzskaites un reģistrācijas apraksts;
141.9. laboratoriskie izmeklējumi, ko slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā veiks novietnēs, kurās notiks vakcinācija;
141.10. uzraudzības un kontroles pasākumi, kurus paredzēts veikt noteiktā skaitā novietņu vai to nodalījumu vakcinācijas teritorijas robežās, lai uzraudzītu epizootoloģisko situāciju, profilaktiskās vakcinācijas kampaņas efektivitāti, vakcinēto mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu pārvietošanos.
142. Lai vakcinācijas kampaņas veikšanai iegūtu vakcīnu no Kopienas vakcīnu bankas, dienests iesniedz Eiropas Komisijai pamatotu lūgumu.
143. Dienests informē Eiropas Komisiju par to vakcīnu daudzumu un veidu, kuras tiek glabātas Latvijā.
144. Dienests mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu olas atļauj pārvietot no novietnes komersantam, kas olu produktu ražošanai apstiprināts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, šādā kārtībā:
144.1. olas sūta tieši no potenciāli inficētās novietnes dienesta norādītam komersantam;
144.2. katru kravu pirms nosūtīšanas aizzīmogo pilnvarots veterinārārsts vai dienesta amatpersona. Zīmogu nav atļauts noņemt visa pārvadājuma laikā;
144.3. par olu izcelsmes novietnes uzraudzību atbildīgais pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta amatpersona informē attiecīgā komersanta pilnvaroto veterinārārstu par nodomu olas nosūtīt pārstrādei;
144.4. par komersanta uzraudzību atbildīgais pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta amatpersona nodrošina šādu prasību izpildi:
144.4.1. no potenciāli inficētās novietnes atsūtītās olas glabā atsevišķi no citām olām (sākot no saņemšanas līdz pārstrādei);
144.4.2. potenciāli inficēto olu čaumalas iznīcina;
144.4.3. potenciāli inficēto olu iepakojumu iznīcina vai dezinficē veidā, kāds iznīcina slimības ierosinātāju;
144.4.4. potenciāli inficētās olas transportē iztīrītos un dezinficētos transportlīdzekļos;
144.4.5. transportēšanā iesaistītie darbinieki, kā arī personas, kas kontaktējas ar potenciāli inficētajām olām, ievēro bioloģiskās drošības pasākumus.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
145. Jebkuru transportlīdzekli, ko izmanto vakcinētu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu un no tiem iegūtu produktu pārvadāšanai, nekavējoties pēc izmantošanas tīra, mazgā un dezinficē saskaņā ar šo noteikumu XV nodaļā minētajām prasībām.
146. Pārvadājot vakcinācijas teritorijas robežās dzīvus mājputnus, citus nebrīvē turētus putnus un no tiem iegūtās olas, ievēro šādas prasības:
146.1. inkubējamās olas iegūtas vakcinētu vai nevakcinētu putnu ganāmpulkā, kas pārbaudīts slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti ir labvēlīgi pārvadāšanai;
146.2. inkubējamās olas pirms nosūtīšanas ir dezinficētas saskaņā ar dienesta amatpersonas vai pilnvarota veterinārārsta norādījumiem;
146.3. inkubējamās olas transportē tieši uz galamērķa inkubatoru;
146.4. inkubējamajām olām ir izsekojama to atrašanās vieta;
146.5. olas iegūtas vakcinētu vai nevakcinētu putnu ganāmpulkā, kas ir pārbaudīts slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti ir labvēlīgi pārvadāšanai;
146.6. olas transportē tieši uz dienesta amatpersonas norādītu iepakošanas centru. Pirms pārvadāšanas tās tiek iepakotas vienreizējas lietošanas iepakojamā materiālā, kā arī tiek ievēroti bioloģiskās drošības pasākumi;
146.7. olas ved olu produktu ražošanas komersantam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X nodaļas II iedaļā noteikto kārtību, lai tās apstrādātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI iedaļā noteiktajā kārtībā;
146.8. diennakti vecus cāļus atļauts pārvadāt, ja tie iegūti no inkubējamām olām atbilstoši šo noteikumu 146.1., 146.2., 146.3. un 146.4.apakšpunktam;
146.9. diennakti vecus cāļus pēc pārvadāšanas ievieto novietnē vai telpā, kurā neatrodas citi mājputni vai citi nebrīvē turēti putni;
146.10. pieaugušus mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus atļauts pārvietot, ja tie ir vakcinēti programmā noteiktajā kārtībā, kā arī pārbaudīti slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti ir labvēlīgi pārvadāšanai;
146.11. pieaugušus mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus pēc transportēšanas ievieto novietnē vai telpās, kur nav citu mājputnu vai nebrīvē turētu putnu;
146.12. kaušanai paredzētos mājputnus pirms pārvadāšanas pārbauda slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti ir labvēlīgi pārvadāšanai;
146.13. kaušanai paredzētos mājputnus nosūta tieši uz dienesta amatpersonas norādītu kautuvi tūlītējai nokaušanai.
147. Pārvietojot ārpus vakcinācijas teritorijas mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus, kā arī no tiem iegūtās olas ievēro šādas prasības:
147.1. inkubējamās olas pārvadā tieši uz galamērķa inkubatoru, un inkubatorā tās ir izsekojamas;
147.2. olas pārvadā uz dienesta amatpersonas norādītu iepakošanas centru. Olas ir iepakotas vienreizējas lietošanas iepakojamā materiālā, kā arī tiek ievēroti bioloģiskās drošības pasākumi;
147.3. olas pārvadā olu produktu ražošanas komersantam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X nodaļas II iedaļā noteikto kārtību, lai tās apstrādātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI iedaļā noteiktajā kārtībā;
147.4. diennakti vecus cāļus ievieto mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu novietnē vai telpās, kur neatrodas citi mājputni vai citi nebrīvē turēti putni;
147.5. pieaugušus mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus ievieto novietnē vai telpās, kur neatrodas citi mājputni vai citi nebrīvē turēti putni;
147.6. pieaugušus mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus vakcinē galamērķa novietnē, ja tas ir paredzēts vakcinācijas programmā.
148. Pārvietojot mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus un no tiem iegūtas olas no novietnes, kas atrodas vakcinācijas teritorijā, uz novietni ārpus vakcinācijas teritorijas, ievēro šādas prasības:
148.1. inkubējamās olas iegūst vakcinētu vai nevakcinētu putnu ganāmpulkā, kas pārbaudīts slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti ir labvēlīgi pārvadāšanai;
148.2. inkubējamās olas pirms pārvadāšanas ir dezinficētas saskaņā ar pilnvarota veterinārārsta vai dienesta amatpersonas norādījumiem;
148.3. inkubējamās olas transportē tieši uz galamērķa inkubatoru, un inkubatorā tās ir izsekojamas;
148.4. olas iegūst vakcinētu vai nevakcinētu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu ganāmpulkā, kas pārbaudīts slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti ir labvēlīgi pārvadāšanai;
148.5. olas pārvadā uz dienesta amatpersonas norādītu iepakošanas centru, un tās iepako vienreizējas lietošanas iepakojamā materiālā, kā arī tiek ievēroti bioloģiskās drošības pasākumi;
148.6. olas pārvadā olu produktu ražošanas komersantam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X nodaļas II iedaļā noteikto kārtību, lai tās apstrādātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI iedaļā noteiktajā kārtībā;
148.7. diennakti veci cāļi nav vakcinēti, un to izcelsme atbilst šo noteikumu 146.1., 146.2., 146.3., 146.4., 147.1., 148.1., 148.2. un 148.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām;
148.8. diennakti veci cāļi tiek ievietoti novietnē vai telpās, kur nav citu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu;
148.9. pieaugušie mājputni un citi nebrīvē turēti putni nav vakcinēti un ir pārbaudīti slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti ir labvēlīgi pārvadāšanai;
148.10. pieaugušie mājputni un citi nebrīvē turēti putni pēc pārvadāšanas tiek ievietoti novietnē vai telpās, kurās nav citu mājputnu vai nebrīvē turētu putnu;
148.11. kaušanai paredzētos mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus pirms pārvadāšanas pārbauda slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti ir labvēlīgi pārvadāšanai;
148.12. kaušanai paredzētos mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus nosūta tieši uz dienesta amatpersonas norādītu kautuvi tūlītējai nokaušanai.
149. Pārvietojot gaļu, kas iegūta no mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem, kuri turēti vakcinācijas teritorijā, ievēro šādas prasības:
149.1. putni, no kuriem iegūta gaļa, vakcinēti ar DIVA stratēģijai atbilstošu vakcīnu;
149.2. putni, no kuriem iegūta gaļa, ir pārbaudīti slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti ir labvēlīgi pārvadāšanai;
149.3. putnus, no kuriem iegūta gaļa, ne mazāk kā 48 stundas pirms kaušanas ir klīniski izmeklējis pilnvarots veterinārārsts, un iegūtie rezultāti ir bijuši labvēlīgi šo putnu nokaušanai;
149.4. putni ir nosūtīti tieši uz dienesta amatpersonas norādītu kautuvi tūlītējai nokaušanai;
149.5. nevakcinētus putnus, kas nosūtīti tūlītējai nokaušanai, novēro slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā.
150. No novietnēm, kas atrodas vakcinācijas teritorijā, atļauts nosūtīt mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu līķus vai olas iznīcināšanai.
151. Pēc ārkārtas vakcinācijas kampaņas uzsākšanas mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu, kā arī diennakti vecu cāļu pārvietošana no Latvijas teritorijas ir aizliegta līdz ārkārtas vakcinācijas plāna apstiprināšanai Eiropas Komisijā.
152. Ap vietu, kur ir konstatēts augsti patogēnais slimības ierosinātājs savvaļas putniem, dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu izveido:
152.1. kontroles zonu, kuras rādiuss nav mazāks par trim kilometriem;
152.2. pārraudzības zonu, kuras rādiuss nav mazāks par 10 kilometriem.
153. Veidojot kontroles zonu un pārraudzības zonu, ņem vērā ģeogrāfiskos, ekoloģiskos un epizootoloģiskos faktorus, putnu migrācijas ceļus, iespējamos infekcijas izplatīšanās ceļus, uzraudzības iespējas, ūdenskrātuvju tuvumu un esību.
154. Dienests paziņo Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par slimības konstatēšanu savvaļas putnu populācijā, zonu izveidošanu, veiktajiem slimības ierobežošanas pasākumiem. Dienests informē sabiedrību par slimības konstatēšanu un veicamajiem pasākumiem.
155. Ja kontroles zona vai pārraudzības zona noteikta ārpus Latvijas teritorijas, dienests izveido šīs zonas sadarbībā ar kaimiņvalstu kompetentajām iestādēm, kuras veic dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību.
156. Ja ir aizdomas par savvaļas putnu saslimšanu vai savvaļas putnu saslimšanu, kuras ierosinātājs ir augsti patogēns slimības vīruss, dienests aizsardzības vai uzraudzības zonas teritorijā:
156.1. izveido kontroles zonu un pārraudzības zonu savvaļas putnu teritorijā;
156.2. veic riska novērtēšanu, lai noteiktu, vai jāpalielina kontroles zona un pārraudzības zona.
157. Dienests, pamatojoties uz labvēlīgiem riska novērtējuma rezultātiem, neveido kontroles zonu un pārraudzības zonu, ja augsti patogēns slimības ierosinātājs:
157.1. nav konstatēts mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu novietnē;
157.2. nav konstatēts savvaļas putnu populācijā paredzamo zonu robežās;
157.3. ar savvaļas putnu starpniecību nevar tikt pārnests uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem.
158. Ja valstī neveido kontroles zonu un pārraudzības zonu, dienests sadarbībā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību, kā arī ar ornitoloģijas speciālistiem nosaka savvaļas putnu pastāvīgās apmešanās vietas un migrācijas ceļus, lai novērtētu augsti patogēnā slimības ierosinātāja izplatību valsts teritorijā.
159. Dienests, pamatojoties uz labvēlīgiem riska novērtējuma rezultātiem, kas apstiprina, ka mājputni un citi nebrīvē turēti putni ir pasargāti no inficēšanās ar slimības ierosinātāju, kā arī ņemot vērā dabiskās barjeras un šķēršļus, kas neļauj savvaļas putniem izveidot piemērotu biotopu, radot palielinātu risku augsti patogēna slimības ierosinātāja izplatīšanai:
159.1. var mainīt kontroles zonas lielumu, izveidojot pietiekama lieluma zonu, bet ne mazāku kā viena kilometra rādiusā;
159.2. var noteikt kontroles zonu kā joslu viena kilometra platumā no upes vai ezera krasta vai jūras piekrastes un vismaz triju kilometru garumā.
160. Ievērojot šo noteikumu 159.punktā minēto kontroles zonas noteikšanas kārtību, dienests izveido pārraudzības zonu. Pārraudzības zonas formu un lielumu pielāgo kontroles zonas formai un lielumam, lai atdalītu attiecīgo teritoriju no slimības neskartās daļas.
161. Dienesta amatpersona kontrolē, lai kontroles zonā veiktu šādus pasākumus:
161.1. zonā identificē visas komerciāla un nekomerciāla rakstura mājputnu novietnes;
161.2. zonā identificētajās novietnēs ievieš bioloģiskās drošības pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par slimības uzliesmojuma draudu novēršanas kārtību. Pie novietņu ieejas un izejas izvieto paklājus, kas piesūcināti ar piemērotu dezinfekcijas līdzekli, kas iznīcina slimības ierosinātāju;
161.3. uzrauga savvaļas putnu populāciju, īpaši ūdensputnu populāciju;
161.4. kontrolē mirušus un slimus putnus, lai noteiktu slimības ierosinātāja klātbūtni. Uzrauga mirušus un slimus putnus, ja nepieciešams, iesaistot medniekus un putnu vērotājus, kas ziņo dienestam par mirušu putnu atrašanu. Mirušos putnus aizvāc personāls, kas apmācīts šī darba veikšanai un ir informēts par individuālās aizsardzības līdzekļu lietošanu, lai izvairītos no inficēšanās ar slimības izraisītāju, kā arī veiktu pasākumus, kas novērš ierosinātāja izplatīšanos uzņēmīgu dzīvnieku vidū;
161.5. informē sabiedrību, īpaši mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu īpašniekus, medniekus, putnu vērotājus un personas, kuras sniedz ar atpūtu pie ūdens saistītus pakalpojumus;
161.6. regulāri apmeklē visas komerciāla rakstura mājputnu novietnes. Apmeklējuma laikā veiktās putnu apskates rezultātus reģistrē dzīvnieku īpašnieka izveidotā reģistrā;
161.7. izlases veidā apmeklē nekomerciāla rakstura mājputnu novietnes, īpaši novietnes, kas visvairāk pakļautas riskam;
161.8. apmeklējumu laikā novietnēs:
161.8.1. klīniski pārbauda mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus, ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem, īpaši pīlēm un zosīm, kuras nav turētas nebrīvē, līdz pozitīvu rezultātu iegūšanai un diagnozes apstiprināšanai par savvaļas putnu saslimšanu;
161.8.2. vērtē šo noteikumu 161.2.apakšpunktā minētos bioloģiskās drošības pasākumus.
162. Mednieki, putnu vērotāji, dzīvnieku īpašnieki un jebkura cita persona, kurai ir saskare ar putniem, ziņo dienestam par mirušiem putniem. Putnu līķus aizvāc personāls, kurš ir apmācīts, lai aizsargātu sevi no inficēšanās ar slimības ierosinātāju un novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanos uzņēmīgo dzīvnieku vidū.
163. Dienests piemēro šo noteikumu 161.2., 161.3., 161.4., 161.5.apakšpunktā un 162.punktā minētos pasākumus aizsardzības zonā vai uzraudzības zonā, vai to daļās esošajās novietnēs, ja šīs zonas nepārklājas ar kontroles zonu un pārraudzības zonu un riska novērtējums liecina par augsti patogēna slimības ierosinātāja izplatīšanos mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu vidū.
164. Kontroles zonā aizliegts:
164.1. pārvietot mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus no novietnes teritorijas, ja netiek izpildīti šo noteikumu 167.punktā vai 168.punktā minētie nosacījumi;
164.2. rīkot mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu tirgus, ielu tirdzniecību, izstādes, skates, pārdošanu vai citus pasākumus ar putnu piedalīšanos;
164.3. pārvadāt mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus cauri kontroles zonai, izņemot kravas, kas tiek vestas tranzītā pa automaģistrālēm vai dzelzceļu bez kravas apstāšanās un izkraušanas;
164.4. nosūtīt inkubējamās olas, kas iegūtas kontroles zonā esošās novietnēs, ja netiek izpildīti šo noteikumu 169. vai 170.punktā minētie nosacījumi;
164.5. nosūtīt svaigu putnu gaļu, malto putnu gaļu, putnu gaļas izstrādājumus, putnu gaļas produktus un medījamo putnu gaļu, ja putnu izcelsme ir kontroles zonā, ja netiek izpildīti šo noteikumu 172.punktā minētie nosacījumi;
164.6. nosūtīt savvaļas medījumu putnu gaļu, kuras izcelsme ir kontroles zonā;
164.7. pārvadāt vai izplatīt neapstrādātus kūtsmēslus no mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu novietnēm kontroles zonā, izņemot gadījumus, ja pārvadāšanu veic uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu apstrādei vai pagaidu uzglabāšanai līdz turpmākai apstrādei;
164.8. nosūtīt uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm putnu izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem vai savvaļas medījamiem putniem, kuru izcelsme ir kontroles zonā;
164.9. medīt savvaļas putnus vai citādi iegūt tos savvaļā, ja nav saņemta dienesta amatpersonas atļauja;
164.10. palaist medījamos putnus no nebrīves savvaļā.
(Grozīts ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr.965; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.645)
165. Pārraudzības zonā piemēro šo noteikumu 161.1., 161.2., 161.3., 161.4., 161.5.apakšpunktā un 162.punktā noteiktos pasākumus.
166. Pārraudzības zonā aizliegts:
166.1. pirmās 15 dienas pēc zonas noteikšanas pārvietot mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus, ja netiek izpildīti šo noteikumu 168.punktā minētie nosacījumi;
166.2. rīkot mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu tirgus, ielu tirdzniecību, izstādes, skates, pārdošanas un citus pasākumus ar putnu piedalīšanos;
166.3. medīt savvaļas putnus vai citādi iegūt tos savvaļā, ja nav saņemta dienesta amatpersonas atļauja. Minēto atļauju izsniedz, ja putni tiek medīti vai citādi iegūti īpašos nolūkos;
166.4. palaist medījamos putnus no nebrīves savvaļā.
(Grozīts ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr.965)
167. Dienests atļauj pārvadāt mājputnus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
167.1. mājputnus pārvadā no izcelsmes novietnēm uz tādām novietnēm, kuras pakļautas uzraudzībai un atrodas kontroles un pārraudzības zonā;
167.2. dēšanai gatavas vistas un nobarošanai paredzētus tītarus pārvadā uz novietnēm, kuras atrodas uzraudzībā Latvijas teritorijā. Šādās novietnēs putni paliek ne mazāk kā 21 dienu pēc to ievietošanas novietnē.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
168. Dienests atļauj pārvadāt šādus putnus:
168.1. tūlītējai nokaušanai paredzētus mājputnus nosūtīšanai uz kautuvi, kas atrodas kontroles vai pārraudzības zonā. Ja kautuve atrodas ārpus kontroles vai pārraudzības zonas, tūlītējai nokaušanai paredzētus putnus nosūta uz kautuvi pēc saskaņošanas ar dienesta amatpersonu;
168.2. mājputnus no pārraudzības zonas uz novietnēm, kas atrodas dienesta amatpersonas uzraudzībā pārraudzības zonas teritorijā;
168.3. diennakti vecus cāļus, kas izšķīlušies no olām, kuras iegūtas novietnē, kas olu iegūšanas dienā atradusies kontroles zonā, atļauts vest uz novietni vai novietnes nodalījumu Latvijas teritorijā ārpus kontroles un pārraudzības zonas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
168.3.1. cāļu pārvadāšanas laikā un ievedot tos galamērķa novietnē, tiek ievēroti bioloģiskās drošības pasākumi;
168.3.2. pēc diennakti vecu cāļu ievešanas galamērķa novietne atrodas dienesta amatpersonas uzraudzībā;
168.3.3. diennakti veci cāļi atrodas galamērķa novietnē ne mazāk kā 21 dienu pēc to ievešanas, ja minētā novietne atrodas ārpus kontroles vai pārraudzības zonas;
168.4. diennakti vecus cāļus, kas izšķīlušies no olām, kuras iegūtas novietnē, kas olu iegūšanas dienā atradusies pārraudzības zonā, atļauts vest uz citu novietni Latvijas teritorijā, ja tā atrodas dienesta amatpersonas uzraudzībā;
168.5. diennakti vecus cāļus, kas izšķīlušies no olām, kuras iegūtas novietnē, kas olu savākšanas dienā atradusies ārpus kontroles un pārraudzības zonas, atļauts vest uz jebkuru novietni Latvijas teritorijā. Nosūtīšanas inkubatorā ir higiēnas un darba apstākļi, kas nodrošina, lai nosūtāmie diennakti vecie cāļi vai inkubējamās olas nesaskaras ar citiem diennakti veciem cāļiem vai inkubējamām olām, kuru izcelsme ir pārraudzības zonā, un cāļiem ir cits veselības statuss.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
169. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja, inkubējamās olas, kura iegūtas novietnē, kas olu savākšanas dienā atradās kontroles zonā, atļauts vest:
169.1. uz dienesta amatpersonas norādītu inkubatoru Latvijas teritorijā;
169.2. uz jebkuru inkubatoru, ja:
169.2.1. laboratoriskie izmeklējumi liecina, ka novietnē esošajiem mājputniem nav augsti patogēna slimības ierosinātāja. Laboratoriskajos izmeklējumos izmanto metodiku, kas ļauj ar ne mazāk kā 95 % ticamības pakāpi noteikt slimības izplatību līdz 5 % gadījumu;
169.2.2. ir izpildīti Eiropas Komisijas 2006.gada 14.jūnija Lēmuma 2006/416/EK par dažiem pārejas pasākumiem saistībā ar augstas patogenitātes putnu gripu mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem Kopienā 21.panta 1.punkta "b", "c" un "d" apakšpunktā noteiktie nosacījumi;
169.3. olu produktu ražošanas komersantam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X sadaļas II nodaļu, lai veiktu apstrādi vai pārstrādi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI iedaļā noteiktajā kārtībā;
169.4. komersantam iznīcināšanai.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
170. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja, inkubējamās olas vai olas, kurās nav specifisku patogēnu mikroorganismu un kas iegūtas novietnēs, kuras atrodas kontroles zonā, nosūta uz dienesta amatpersonas norādītu laboratoriju, institūtu vai vakcīnu ražošanas komersantam zinātniskai, diagnostiskai vai farmaceitiskai izmantošanai.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
171. Šo noteikumu 169.2.apakšpunktā un 170.punktā minēto inkubējamo olu kravai, kura tiek sūtīta uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, pievieno veterināro (veselības) sertifikātu. Sertifikātā ietver šāda satura tekstu: "Šis sūtījums atbilst Eiropas Komisijas 2006.gada 11.augusta Lēmumā 2006/563/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar īpaši patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu savvaļas putnu vidū Kopienā un par Lēmuma 2006/115/EK atcelšanu noteiktajiem dzīvnieku veselības nosacījumiem."
172. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja, no kontroles zonas nosūta svaigu putnu gaļu, maltu gaļu, gaļas izstrādājumus, mehāniski atdalītu gaļu, gaļas produktus, novietnēs audzētu medījamo putnu gaļu un medījamo putnu gaļu, ja:
172.1. svaiga mājputnu gaļa un novietnē audzētu medījamo putnu gaļa, kuras izcelsme ir kontroles zonā vai ārpus tās, iegūta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikumu un III pielikuma II un III sadaļu un pārbaudīta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I, II un III sadaļai un IV sadaļas V un VII nodaļai;
172.2. maltā gaļa, gaļas izstrādājumi, mehāniski atdalīta gaļa un gaļas produkti, kas satur šo noteikumu 172.1.apakšpunktā minēto gaļu, iegūti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma V un VI sadaļai;
172.3. putnu izcelsmes svaiga gaļa, malta gaļa, gaļas izstrādājumi, mehāniski atdalīta gaļa, gaļas produkti, novietnēs audzētu medījamo putnu gaļa un medījamo putnu gaļa, kuru izcelsme ir kontroles zonā, atbilst šādiem nosacījumiem:
172.3.1. ir marķēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus, vai marķēta ar valsts marķējumu, kas ieviests saskaņā ar Eiropas Komisijas 2005.gada 5.decembra Regulas (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, Nr. 854/2004 un Nr. 882/2004 īstenošanai un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 853/2004 un Nr. 854/2004, 4.pantu;
172.3.2. ir iegūta, sadalīta, uzglabāta un pārvadāta atsevišķi no citas svaigas mājputnu, novietnēs audzētu medījamo putnu vai medījamo putnu gaļas, kas paredzēta nosūtīšanai uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm;
172.3.3. tiek izmantota tā, lai nepieļautu tās nokļūšanu gaļas produktos vai gaļas izstrādājumos, kurus paredzēts izplatīt citu Eiropas Savienības dalībvalstu tirgū vai izvest uz trešajām valstīm, izņemot gadījumu, ja šī gaļa atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus, ir apstrādāta veidā, kas iznīcina slimības ierosinātāju;
172.4. gaļa ir iegūta pirms kontroles zonas izveidošanas, bet gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas satur šādu gaļu, ir saražojuši kontroles zonā izvietoti komersanti.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
173. Ar dienesta amatpersonas atļauju no kontroles zonas atļauts izvest putnu izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus, ja tie atbilst nosacījumiem, kas minēti Regulas Nr. 142/2011:
173.1. IV pielikumā;
173.2. X pielikuma II nodaļas 1., 2., 3., 5., 6., 7., 8. un 9.iedaļā;
173.3. V pielikumā, XI pielikuma I nodaļas 2.iedaļā, XIII pielikuma II nodaļā un XIII pielikuma VI nodaļā.
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr. 645 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
174. Ar dienesta amatpersonas atļauju no kontroles zonas atļauts izvest putnu izcelsmes blakusproduktus, ja tie:
174.1. tiek vesti iznīcināšanai, turpmākai apstrādei vai izmantošanai uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes vai likvidēšanas iekārtām;
174.2. tiek vesti lietotājiem vai uz savākšanas centriem, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti izmantotu dzīvnieku barošanai pēc noteiktas apstrādes.
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr. 645 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
175. Neapstrādātas putnu spalvas vai spalvu daļas, kas iegūtas no mājputniem vai novietnēs audzētiem savvaļas medījamiem putniem, atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti drīkst nosūtīt no kontroles zonas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti.
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā)
176. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja, drīkst nosūtīt no kontroles zonas putnu spalvas vai spalvu daļas, kas iegūtas no mājputniem vai savvaļas medījamiem putniem un apstrādātas ar tvaika plūsmu vai izmantojot citu metodi, kas nodrošina slimības ierosinātāja iznīcināšanu.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
177. Dienesta amatpersona kontrolē šo noteikumu 175. un 176.punktā minēto produktu kravu tirdzniecības dokumentus. Tirdzniecības dokumentu sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti. Ja ved šo noteikumu 176.punktā minētos produktus, tirdzniecības dokumentā norāda informāciju par produktu apstrādi ar tvaika plūsmu vai citas metodes izmantošanu, kas nodrošina slimības ierosinātāja iznīcināšanu.
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā)
177.1 Tirdzniecības dokuments nav nepieciešams kravām, kurās ved apstrādātas dekoratīvas spalvas, apstrādātas spalvas, ko ceļotāji ved līdzi personiskām vajadzībām, vai privātpersonu sūtījumiem, kuri satur apstrādātas spalvas, ja tās neizmanto rūpnieciskām vajadzībām.
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā)
178. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja, no kontroles zonas atļauts pārvadāt un izplatīt neapstrādātus mēslus no slēgtām mājputnu novietnēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
178.1. mājputnus no novietnēm pārvieto uz kautuvi, kas atrodas kontroles vai pārraudzības zonā, tūlītējai nokaušanai vai kautuvi, kas atrodas ārpus minētajām zonām, ja to ir atļāvusi dienesta amatpersona;
178.2. mājputni un novietnēs audzēti savvaļas medījamie putni tiek turēti, lai iegūtu gaļu atbilstoši šo noteikumu 172.punktam.
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
179. Ja tiek atļauta šo noteikumu 167., 168., 169., 170., 171., 172., 173., 174., 175., 176., 177. un 178.punktā minēto dzīvo dzīvnieku vai produktu pārvadāšana, dienesta amatpersona, pieņemot lēmumu:
179.1. vērtē slimības izplatīšanās riska pakāpi un kontrolē bioloģiskās drošības prasību izpildi, lai nepieļautu slimības ierosinātāja izplatīšanos;
179.2. kontrolē minēto produktu ieguves, pārkraušanas, uzglabāšanas, apstrādes, pārvadāšanas un dzīvnieku veselības prasību izpildi tirdzniecībā ar dzīvajiem dzīvniekiem vai produktiem vai to eksportā uz trešajām valstīm.
180. Šo noteikumu 161., 162., 163., 164., 165. un 166.punktā minētos pasākumus vairs nepiemēro, ja laboratoriskajos izmeklējumos konstatē slimības ierosinātāja neiraminidāzes tipu, kurš atšķiras no N1 tipa.
181. Ja savvaļas putnu populācijā laboratoriskajos izmeklējumos tiek konstatēts augsti patogēna slimības ierosinātāja H5N1 tipa vīruss, šo noteikumu 161., 162., 163., 164., 165. un 166.punktā minētos pasākumus turpina piemērot tik ilgi, kamēr tiek novērota putnu saslimšana vai laboratoriski tiek izolēts slimības ierosinātājs.
182. Ņemot vērā ģeogrāfiskos, administratīvos, ekoloģiskos faktorus, ūdenstilpņu esību un attālumu līdz tām, kā arī epizootoloģiskos faktorus, attiecīgos pasākumus nedrīkst atcelt vismaz 21 dienu kontroles zonā un vismaz 30 dienu pārraudzības zonā pēc dienas, kad no savvaļas putniem laboratoriskajiem izmeklējumiem ir paņemti paraugi, kuros apstiprināta augsti patogēna slimības ierosinātāja H5N1 tipa vīrusa esība.
183. Ja tiek atrasti ar slimības ierosinātāju inficēti savvaļas putni, dienests var lemt par šo noteikumu 164.1., 164.2., 164.3., 164.4., 164.5., 164.6., 164.7. un 164.8.apakšpunktā minēto pasākumu pārtraukšanu kontroles zonā un šo noteikumu 166.punktā minēto pasākumu pārtraukšanu pārraudzības zonā šādos gadījumos:
183.1. ņemot vērā ģeogrāfiskos, ekoloģiskos un epizootoloģiskos faktorus, kas saistīti ar savvaļas putnu sugām, slimības ierosinātāja izpausmes pazīmēm un uzraudzības iespējām, tiek iegūti labvēlīgi riska novērtējuma rezultāti par slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;
183.2. ne mazāk kā 21 dienu pēc kontroles zonas un pārraudzības zonas izveidošanas nav konstatēts slimības uzliesmojums, kura ierosinātājs ir augsti patogēns H5N1 vīrusa tips;
183.3. izveidotajās zonās nav aizdomu par mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu slimību, kuras ierosinātājs ir augsti patogēns slimības vīruss.
184. Ja kontroles vai pārraudzības zona pārklājas ar uzraudzības zonu, kura vairs neeksistē, dienests, pamatojoties uz labvēlīgiem riska novērtējuma rezultātiem, kontroles zonā var pārtraukt dažus vai visus šo noteikumu 161.1., 161.6., 161.7., 161.8.apakšpunktā un 164.punktā minētos pasākumus.
185. Dienests aizstāj kontroles zonu ar pārraudzības zonu šādos gadījumos:
185.1. iegūti labvēlīgi slimības izplatīšanās riska novērtējuma rezultāti;
185.2. ir identificētas un apzinātas visas kontroles zonā esošās komerciāla un nekomerciāla rakstura novietnes, kurās tiek turēti mājputni vai citi nebrīvē turēti putni;
185.3. dienesta amatpersona vismaz vienu reizi apmeklējusi komerciāla vai nekomerciāla rakstura novietnes un iegūti negatīvi rezultāti par slimības ierosinātāja esību tajās;
185.4. visos laboratoriskajos izmeklējumos, kuri veikti šo noteikumu 161.8.apakšpunktā minēto apmeklējumu laikā, iegūti negatīvi rezultāti par slimības ierosinātāja klātbūtni.
186. Ja dienests nolemj aizstāt kontroles zonu ar pārraudzības zonu, pārraudzības zonas formu un lielumu var mainīt, ja šāda zona tiek saglabāta ne mazāk kā viena kilometra rādiusā vai viena kilometra joslas platumā no upes vai ezera krastiem vai jūras piekrastes un ne mazāk kā triju kilometru garumā.
187. Šo noteikumu 161.2., 161.3., 161.4., 161.5., 164.9. un 164.10.apakšpunktā minētos pasākumus veic ne mazāk kā 30 dienas no brīža, kad atbilstoši šo noteikumu 152.punktam tika izveidota kontroles zona un pārraudzības zona.
187.4 Dienests slimības uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem īsteno saskaņā ar šo noteikumu 3. un 4.pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
(MK 12.10.2010. noteikumu Nr.965 redakcijā)
187.5 Slimības uzraudzības programmas īstenošanas sešu mēnešu periodā iegūtos seroloģisko un virusoloģisko izmeklējumu rezultātus dienests paziņo Eiropas Komisijai tiešsaites sistēmā. Laikposmā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam iegūtos rezultātus dienests paziņo līdz attiecīgā gada 31.jūlijam, bet no 1.jūlija līdz 31.decembrim iegūtos rezultātus – līdz nākamā gada 31.janvārim.
(MK 12.10.2010. noteikumu Nr.965 redakcijā)
188. Dienests sniedz Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm šādu informāciju:
188.1. par augsti patogēna slimības ierosinātāja H5N1 vīrusa tipa epizootoloģisko situāciju valstī un, ja nepieciešams, par kontroles un uzraudzības pasākumiem un sabiedrības informēšanu atbilstoši šo noteikumu 161.punktam;
188.2. iepriekšēju informāciju par to, ka tiek plānots atcelt šo noteikumu 165. un 166.punktā minētos pasākumus.
(Nodaļa zaudējusi spēku ar 01.01.2011., sk. 190. punktu)
(Nodaļa MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 95 redakcijā)
188.22 Ņemot vērā epizootoloģisko situāciju valstī, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tuvumā esošajās trešajās valstīs un uzraudzības programmas izpildes laikā iegūtos rezultātus, dienestam ir tiesības noteikt periodu, kurā ir aizliegtas šādas darbības (turpmāk – augsti patogēnās slimības ierobežojumu periods):
188.22 1. pīļu un zosu turēšana kopā ar citām mājputnu sugām;
188.22 2. mājputnu turēšana ārā;
188.22 3. ārā esošu ūdenskrātuvju izmantošana mājputniem;
188.22 4. ūdens piegāde mājputniem no virszemes ūdenstilpēm, pie kurām var piekļūt savvaļas putni;
188.22 5. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību reģistrētu mājputnu izlaišana medījamo putnu krājumu atjaunošanai.
(MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 95 redakcijā)
188.23 Augsti patogēnās slimības ierobežojumu periodā, ja dienests ir izvērtējis epizootoloģisko situāciju un dzīvnieku īpašnieka īstenotos bioloģiskās drošības pasākumus, lai izvairītos no slimības iespējamas izplatīšanās, dienests atļauj:
188.23 1. turēt mājputnus ārā, ja:
188.23 1.1. mājputni ir pasargāti no saskares ar savvaļas putniem (piemēram, zem nojumes, horizontāli pārklāta auduma vai cita piemērota materiāla, kas novērš saskari ar savvaļas putniem);
188.23 1.2. īpašnieks tos baro un dzirdina novietnes telpās vai zem nojumes, kas ir pietiekami liela, lai atturētu savvaļas putnus no nolaišanās un nepieļautu to piekļūšanu mājputniem paredzētajai barībai un ūdenim;
188.23 2. izmantot ārā esošas ūdenskrātuves, ja tās nepieciešamas, lai nodrošinātu konkrētu mājputnu labturību, un tās ir pasargātas no savvaļas ūdensputniem;
188.23 3. pīles un zosis turēt kopā ar citām mājputnu sugām.
(MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 95 redakcijā)
188.24 Augsti patogēnās slimības ierobežojumu periodā ir aizliegts rīkot mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu tirgus, izstādes, sacensības un kultūras pasākumus, ja vien dienests nav izvērtējis epizootoloģisko situāciju un atļāvis minēto pasākumu rīkošanu.
(MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 95 redakcijā)
188.25 Mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu īpašnieki vai turētāji nekavējoties ziņo attiecīgajai dienesta teritoriālajai struktūrvienībai vai praktizējošam veterinārārstam:
188.25 1. par barības un ūdens patēriņa samazināšanos vairāk nekā par 20 procentiem;
188.25 2. par dējības samazināšanos vairāk nekā par pieciem procentiem, ja tā novērojama ilgāk par divām dienām;
188.25 3. par mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu mirstību, ja tā nedēļas laikā pārsniedz trīs procentus;
188.25 4. ja mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem parādās jebkuras klīniskās pazīmes vai pēc nāves konstatē audu bojājumus, kas rada aizdomas par saslimšanu ar putnu gripu.
(MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 95 redakcijā)
188.26 Dienests, ievērojot šo noteikumu 188.22 punktā norādīto augsti patogēnās slimības ierobežojumu periodu un aizliegtās darbības, tās regulāri pārskata un, ja nepieciešams, maina, lai pielāgotu mainīgajai epizootoloģiskajai situācijai, ņemot vērā:
188.26 1. slimības izplatību savvaļas putnu populācijā, īpaši jaunas inficēšanās skaitu laika vienībā, pozitīvu un negatīvu laboratorisko izmeklējumu rezultātu kartējumu un slimības dinamiku;
188.26 2. migrējošo un nometnieku savvaļas putnu sugu, īpaši slimības uzraudzībai noteikto mērķsugu, klātbūtni valstī;
188.26 3. augsti patogēnās slimības uzliesmojumus mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu populācijā, īpaši ja konstatēts primārais uzliesmojuma gadījums;
188.26 4. augsti patogēnās slimības vīrusa apakštipu vai apakštipus, vīrusa attīstību un tā iespējamo ietekmi uz sabiedrības veselību;
188.26 5. augsti patogēnās slimības epizootoloģisko situāciju savvaļas putnu, mājputnu un nebrīvē turētu putnu populācijā valstī, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tuvumā esošajās trešajās valstīs, kā arī riska novērtēšanas struktūru veiktos riska novērtējumus;
188.26 6. īstenoto bioloģiskās drošības pasākumu efektivitāti.
(MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 95 redakcijā)
189. Šo noteikumu III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XV, XVI un XVII nodaļa stājas spēkā ar 2007.gada 1.jūliju.
190. Šo noteikumu 187.1, 187.2 , 187.3, 188.1, 188.2, 188.3, 188.4, 188.5, 188.6, 188.7, 188.8, 188.9, 188.10 un 188.11 punkts ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.
(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.125 redakcijā)
191. Šo noteikumu 188.12, 188.13, 188.14, 188.15, 188.16, 188.17, 188.18, 188.19, 188.20 un 188.21 punkts ir spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim.
(MK 19.04.2011. noteikumu Nr. 296 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2012. noteikumiem Nr. 435; MK 17.12.2013. noteikumiem Nr. 1499; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 788)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2005.gada 20.decembra Direktīvas 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK.
Zemkopības ministrs M.Roze
Nr. p.k. | Kritēriji | Lēmums |
1. | Klīniskās pazīmes norāda par slimības esību kontaktnovietnēs | Veikt novietnes |
2. | Nav klīnisku pazīmju, kas norādītu par slimības esību kontaktnovietnēs, un nav atklāta epizootoloģiskā saikne starp slimības izcelsmes vietu un kontaktnovietni | Neveikt novietnes depopulāciju |
3. | Teritorijā dominē mājputnu sugas, kas ir īpaši uzņēmīgas pret slimības ierosinātāju | Veikt novietnes depopulāciju |
4. | Teritorijā dominē mājputnu sugas, kas nav uzņēmīgas pret slimības ierosinātāju | Neveikt novietnes depopulāciju |
5. | Laikposmā no slimības iespējamās iekļūšanas novietnē līdz slimības uzliesmojuma apstiprināšanai mājputni un citi nebrīvē turēti putni pārvietoti no novietnēm uz kontaktnovietnēm | Veikt novietnes depopulāciju |
6. | Laikposmā no slimības iespējamās iekļūšanas novietnē līdz slimības uzliesmojuma apstiprināšanai mājputni un citi nebrīvē turēti putni nav pārvietoti no novietnēm uz kontaktnovietnēm | Neveikt novietnes depopulāciju |
7. | Kontaktnovietne atrodas teritorijā, kur ir augsts mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu populācijas blīvums | Veikt novietnes depopulāciju |
8. | Kontaktnovietne neatrodas teritorijā, kur ir augsts mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu populācijas blīvums | Neveikt novietnes depopulāciju |
9. | Slimība noteiktu laiku ir novērota, un ierosinātājs ir izplatījies no novietnēm, kurās ir apstiprināts slimības uzliesmojums, pirms putnu iznīcināšanas pasākumu piemērošanas | Veikt novietnes depopulāciju |
10. | Slimība tiek novērota, bet ierosinātāja izplatīšanās no novietnēm, kurās ir apstiprināts slimības uzliesmojums, pirms putnu iznīcināšanas pasākumu piemērošanas ir ierobežota | Neveikt novietnes depopulāciju |
11. | Kontaktnovietne atrodas 500 metru rādiusā no novietnes, kurā ir apstiprināts slimības uzliesmojums | Veikt novietnes depopulāciju |
12. | Kontaktnovietne atrodas vairāk nekā 500 metru rādiusā no novietnes, kurā ir apstiprināts slimības uzliesmojums | Neveikt novietnes depopulāciju |
13. | Kontaktnovietne ir saistīta ar vienu vai vairākām novietnēm, kurās ir apstiprināts slimības uzliesmojums | Veikt novietnes depopulāciju |
14. | Kontaktnovietne nav saistīta ar vienu vai vairākām novietnēm, kurās ir apstiprināts slimības uzliesmojums | Neveikt novietnes depopulāciju |
15. | Epizootija nav kontrolējama, un inficēto novietņu skaits palielinās | Veikt novietnes depopulāciju |
16. | Epizootija ir kontrolējama | Neveikt novietnes depopulāciju |
Pieņemot lēmumu par mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu pārvietošanu, olu pārvietošanu vai putnu depopulācijas pasākumu veikšanu, dienesta amatpersona novērtē:
1. Attiecīgo mājputnu vai citu nebrīvē turēto putnu sugu.
2. Attiecīgajai novietnei tuvumā esošo novietņu skaitu.
3. Dienesta amatpersonas norādītās kautuves, audzētavas, iepakošanas centra atrašanās vietas.
4. Bioloģiskās drošības pasākumus, ko piemēro novietnēs, mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu nodalījumos putnu pārvadāšanas un nokaušanas laikā.
5. Kravas pārvadāšanas maršrutu.
6. Informāciju par iespējamo slimības izplatīšanos.
7. Risku sabiedrības veselībai.
8. Iegūto dzīvnieku izcelsmes produktu tālākās apstrādes iespējas.
9. Sociāli ekonomisko ietekmi.
(Pielikums MK 12.10.2010. noteikumu Nr.965 redakcijā)
1. Īstenojot uzraudzības programmu, Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) organizē sistēmu, lai nodrošinātu ziņošanu par ikvienu gadījumu, ja ir aizdomas par putnu saslimšanu ar putnu gripu. Uzraudzības programmu veido, lai kontrolētu:
1.1. mazpatogēnā slimības ierosinātāja H5 un H7 apakštipus mājputniem (vistām, tītariem, pērļu vistiņām, fazāniem, irbēm un paipalām) un skrējējputniem;
1.2. mazpatogēnā slimības ierosinātāja H5 un H7 apakštipus un augsti patogēnā slimības ierosinātāja klātbūtni mājas ūdensputniem (pīlēm, zosīm un meža pīlēm, kas paredzētas medību resursu atjaunošanai).
2. Dienests, veidojot uzraudzības programmu, izvēlas vienu no šādiem uzraudzības modeļiem:
2.1. uz riska analīzi balstītu uzraudzības sistēmu;
2.2. uzraudzību, kuras pamatā ir reprezentatīvu paraugu iegūšana un analīze.
3. Uz riska analīzi balstītu uzraudzības sistēmu izvēlas, ja:
3.1. veicot putnu gripas uzraudzību, mērķtiecīgi un efektīvi izmanto resursus. Ja izvēlas šo sistēmu, uzraudzības programmā norāda mājputnu inficēšanās riska veidus, slimības izplatīšanās ceļus un paraugu atlases kritērijus mājputnu saimniecībām, kuras identificētas kā vairāk apdraudētas attiecībā uz risku inficēties ar slimības ierosinātāju;
3.2. kritēriji un riska faktori, kas minēti šā pielikuma 8.punktā, nav pietiekami programmas sagatavošanai, taču tie sniedz pietiekamu priekšstatu par to, kā ņemt paraugus un testēt mājputnu sugas un mājputnu audzēšanas kategorijas atšķirīgās putnkopības sistēmās.
4. Uzraudzību, pamatojoties uz reprezentatīvu paraugu iegūšanu un analīzi, izvēlas, ja:
4.1. dienests nevar veikt uz pietiekamiem pierādījumiem balstītu novērtējumu par inficēšanās riska veidiem mājputnu saimēm;
4.2. reprezentatīvajā paraugā iekļauto mājputnu saimniecību skaits atbilst šā pielikuma 1. un 2.tabulā norādītajiem kritērijiem atkarībā no mājputnu sugas;
4.3. paraugus putnu gripas seroloģiskajiem testiem ņem visā valsts teritorijā. Paraugus ņem tā, lai tos varētu uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā pret visu valsts teritoriju.
5. Uzraudzības programmā iekļauj paraugu ņemšanu no šādām mājputnu sugām un mājputnu audzēšanas kategorijām:
5.1. dējējvistām;
5.2. dējējvistām brīvās turēšanas apstākļos;
5.3. vaislas cāļiem;
5.4. vaislas tītariem;
5.5. vaislas pīlēm;
5.6. vaislas zosīm;
5.7. nobarojamiem tītariem;
5.8. nobarojamām pīlēm;
5.9. nobarojamām zosīm;
5.10. audzēšanai paredzētiem medījamiem putniem (vistveidīgajiem), īpaši no pieaugušiem putniem, piemēram, vaislas putniem;
5.11. audzēšanai paredzētiem medījamiem putniem (ūdensputniem);
5.12. skrējējputniem.
6. Papildus šā pielikuma 5.punktā minētajām mājputnu sugām un mājputnu audzēšanas kategorijām var iekļaut šādas mājputnu kategorijas:
6.1. broilerus, ja tos audzē lielā skaitā brīvās turēšanas apstākļos un ir pierādīts, ka tie rada lielāku inficēšanās iespēju ar slimības ierosinātāju;
6.2. piemājas mājputnu saimniecības, ja to ir daudz, tās atrodas tuvu komerciālām mājputnu saimniecībām, tās ir saistītas ar vietēja (reģiona) mēroga tirdzniecību.
7. Dienests var neiekļaut paraugu ņemšanas shēmā kādu no mājputnu sugām vai mājputnu audzēšanas kategorijām (piemēram, vaislas cāļus, ko tur augstas bioloģiskās drošības apstākļos), ja ir izvērtēti apstākļi un slimības izplatības risks atzīts par neesošu.
8. Lai ieviestu uz riska analīzi balstītu uzraudzības sistēmu, dienests veic slimības ierosinātāja iekļūšanas un izplatīšanās iespēju novērtējumu, kurā ņem vērā šādus kritērijus un riska faktorus:
8.1. slimības ierosinātāja iekļūšanas kritērijus un riska faktorus mājputnu saimniecībās tiešas vai netiešas saskarsmes ceļā ar savvaļas putniem, īpaši tiem, kas pieder šo noteikumu 4.pielikumā minētajām mērķa sugām:
8.1.1. mājputnu saimniecība atrodas tuvu mitrājiem, dīķiem, purviem, ezeriem, upēm vai jūras krastam, kur var pulcēties migrējošie ūdensputni;
8.1.2. mājputnu saimniecība atrodas teritorijā ar lielu migrējošo savvaļas putnu blīvumu, īpaši to putnu, kas uzskatāmi par augsti patogēnā slimības ierosinātāja mērķa sugām un minēti šo noteikumu 4.pielikumā;
8.1.3. mājputnu saimniecība atrodas tuvu migrējošo savvaļas ūdensputnu atpūtas un vairošanās vietām, īpaši, ja migrējošo putnu migrācijas ceļi šīs vietas sasaista ar teritorijām, par kurām zināms, ka savvaļas putni vai mājputni bijuši inficēti ar augsti patogēnā slimības ierosinātāja H5 N1 apakštipu;
8.1.4. brīvās turēšanas apstākļos mājputnu audzēšanas saimniecībās vai mājputnu saimniecībās, kurās mājputni vai citi nebrīvē turēti putni atrodas āra apstākļos, kuros nav iespējams pietiekami droši novērst saskari ar savvaļas putniem;
8.1.5. mājputnu saimniecībā ir zems bioloģiskās drošības līmenis, tostarp barības glabāšanas metode un dzirdināšana ar virszemes ūdeni;
8.2. slimības ierosinātāja izplatīšanās kritērijus un riska faktorus mājputnu saimniecībā un starp mājputnu saimniecībām, kā arī slimības izplatīšanās sekas no vieniem mājputniem uz citiem un starp mājputnu saimniecībām:
8.2.1. mājputnu saimniecībā ir vairāk nekā vienas sugas mājputni, īpaši mājas pīles un zosis kopā ar citām mājputnu sugām;
8.2.2. saimniecībā izmantotais mājputnu audzēšanas veids un mājputnu sugas, kuru uzraudzības dati liecina par palielinātu slimības izplatīšanās risku (piemēram, pīļu audzētavas un mājputni, kas paredzēti medību resursu atjaunošanai (īpaši audzētas meža pīles));
8.2.3. mājputnu saimniecība atrodas apgabalā, kurā ir liels mājputnu saimniecību blīvums;
8.2.4. tirdzniecības veids, tostarp imports un ar to saistītā mājputnu pārvietošanas intensitāte, tieši un netieši palielina inficēšanās risku. Citi faktori, tostarp transportlīdzekļi, aprīkojums un personas, kas var pārnest slimības ierosinātāju;
8.2.5. saimniecībā ir ilgdzīvotāju mājputnu sugas un vairākas mājputnu vecuma grupas.
9. Izmantojot uz riska analīzi balstītu uzraudzības sistēmu, dienests nosaka apdraudēto populāciju un pasākumus, kuriem jāatspoguļo mājputnu saimniecībā esošo riska faktoru skaits un proporcionalitāte vietējā mērogā. Dienests, veidojot uz riska analīzi balstītas uzraudzības sistēmas modeli, novērtējumā ņem vērā citus riska faktorus, kurus precīzi norāda un pamato uzraudzības programmā.
10. Uz riska analīzi balstītas uzraudzības sistēmā, lai noteiktu paraugu ņemšanā iekļaujamo saimniecību skaitu uz vienu riska populāciju, par pamatu izmanto šā pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto paraugu ņemšanas shēmu.
11. Ja uzraudzības programmu veido pēc sistēmas, kuras pamatā ir reprezentatīvu paraugu iegūšana un analīze, paraugu ņemšanā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaitu aprēķina atbilstoši mājputnu saimniecībā turēto mājputnu sugām un pamatojoties uz skaitļiem, kas norādīti šā pielikuma 1. un 2.tabulā.
12. Slimības ierosinātāja seroloģiskajos izmeklējumos iekļaujamo mājputnu saimniecību skaits ir šāds:
12.1. paraugu ņemšanā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaitu (izņemot pīļu, zosu un meža pīļu saimniecības) nosaka katrai mājputnu audzēšanas kategorijai tā, lai identificētu vismaz vienu inficētu mājputnu saimniecību, ja inficēto mājputnu saimniecību izplatība ir vismaz ar 5 % līdz 95 % ticamības intervālu. Paraugus ņem saskaņā ar šā pielikuma 1.tabulu;
12.2. paraugu ņemšanā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaitu nosaka tā, lai identificētu vismaz vienu inficētu mājputnu saimniecību, ja inficēto mājputnu saimniecību izplatība ir vismaz ar 5 % līdz 99 % ticamības intervālu. Paraugus ņem saskaņā ar šā pielikuma 2.tabulu.
1.tabula
Paraugā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaits (izņemot pīļu, zosu un meža pīļu saimniecības) katrā audzēšanas kategorijā
Saimniecību skaits katrā mājputnu audzēšanas kategorijā | Paraugu ņemšanā iekļaujamo saimniecību skaits |
Ne vairāk kā 34 | Visas |
35–50 | 35 |
51–80 | 42 |
81–250 | 53 |
> 250 | 60 |
2.tabula
Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaits
Pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaits | Paraugu ņemšanā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaits |
Ne vairāk kā 46 | Visas |
47–60 | 47 |
61–100 | 59 |
101–350 | 80 |
> 350 | 90 |
13. Paraugā iekļaujamo mājputnu skaitu (izņemot pīles, zosis un meža pīles), no kuriem ņem paraugus seroloģiskajiem izmeklējumiem, nosaka tā, lai nodrošinātu 95 % varbūtību, ka tiks konstatēts vismaz viens putnu gripas seropozitīvs gadījums, ja seropozitīvo putnu izplatība ir ≥ 30 %. Asins paraugus seroloģiskajiem izmeklējumiem iegūst no visām mājputnu audzēšanas kategorijām un mājputnu sugām, vismaz no 5 līdz 10 putniem no katras sugas (izņemot pīles, zosis un meža pīles) katrā saimniecībā un no dažādām novietnēm, ja saimniecībā ir vairāk nekā viena novietne. Ja saimniecībā ir vairāk nekā viena novietne, paraugus ņem no vismaz 5 putniem katrā novietnē.
14. Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu skaitu, no kurām ņem paraugus seroloģiskajiem izmeklējumiem, nosaka tā, lai nodrošinātu 95 % varbūtību, ka tiks konstatēts vismaz viens putnu gripas seropozitīvs gadījums, ja seropozitīvo putnu izplatība ir ≥ 30 %. Katrā atlasītā mājputnu saimniecībā ņem 20 asins paraugu seroloģiskajiem izmeklējumiem.
15. Šā pielikuma 13. un 14.punktā minētā paraugu ņemšanas kārtība attiecas uz uzraudzības sistēmu, kas balstīta uz riska analīzi un uzraudzību, kuras pamatā ir reprezentatīvu paraugu iegūšana un analīze.
16. Paraugu ņemšanu mājputnu saimniecībā organizē laikposmā, kas sakrīt ar katras mājputnu audzēšanas kategorijas audzēšanas sezonu. Paraugu ņemšanu var organizēt arī kautuvē. Paraugu ņemšanas praksē ievēro šā pielikuma 8.punktā noteiktos kritērijus un riska faktorus.
17. Lai optimizētu uzraudzības programmas efektivitāti un novērstu personu nevajadzīgu uzturēšanos mājputnu saimniecībās, paraugu ņemšanu slimības uzraudzības programmā apvieno ar paraugu ņemšanu citiem mērķiem (piemēram, paraugu ņemšanu salmonellu un mikoplazmu kontrolei). Ja paraugu ņemšanu apvieno, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt prasības attiecībā uz uzraudzību, kas balstīta uz risku.
18. Slimības virusoloģiskos izmeklējumus neizmanto par alternatīvu seroloģiskajiem izmeklējumiem. Slimības virusoloģiskos izmeklējumus veic tikai tādā gadījumā, ja seroloģisko izmeklējumu rezultāti ir bijuši pozitīvi.
19. Mājputnu saimniecībās paraugus ņem katru gadu. Pamatojoties uz riska novērtējumu, dienests var izlemt par biežāku paraugu ņemšanu un laboratorisko izmeklēšanu. Ja to dara, pamatojumu norāda uzraudzības programmā.
20. Paraugus saskaņā ar apstiprināto uzraudzības programmu ņem no 1.janvāra līdz 31.decembrim attiecīgās programmas īstenošanas gadā.
21. Laboratoriskos izmeklējumus slimības noteikšanai veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts".
(Pielikums MK 12.10.2010. noteikumu Nr.965 redakcijā)
1. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) slimības uzraudzības programmu savvaļas putniem izstrādā, lai laikus konstatētu augsti patogēnā slimības ierosinātāja H5 N1 apakštipu savvaļas putnu populācijā, kā arī lai aizsargātu mājputnus no inficēšanās ar šo slimības ierosinātāju un pasargātu sabiedrību no ierosinātāja nokļūšanas pārtikas apritē un cilvēku populācijā.
2. Dienests, izstrādājot slimības uzraudzības programmu, īsteno šādus uzraudzības modeļus:
2.1. veic uz risku balstītu uzraudzību kā pasīvas uzraudzības sistēmu, kas vērsta uz ūdensputnu kontroli. Veic laboratorisko izmeklēšanu mirstošiem savvaļas putniem vai putniem, kas atrasti beigti;
2.2. paredz konkrētus pasākumus attiecībā uz savvaļas putnu, īpaši migrējošo savvaļas putnu, mērķa sugām (1.tabula);
2.3. paredz konkrētus pasākumus jūras, ezeru un ūdens ceļu tuvumā esošās teritorijās, kurās atrasti beigti putni, īpaši, ja šīs teritorijas ir mājputnu saimniecību tuvumā un ja tajās ir liels mājputnu saimniecību blīvums;
2.4. nodrošina ciešu sadarbību ar epidemiologiem, ornitologiem un kompetento iestādi dabas aizsardzības jomā, kura palīdz noteikt sugas un optimizēt paraugu ņemšanu atbilstoši situācijai valstī;
2.5. aktīvi meklē un uzrauga nobeigušos vai mirstošus savvaļas putnus, īpaši šā pielikuma 1.tabulā minēto mērķa sugu putnus. Šo pasākumu piemēro, ja konstatēta mājputnu vai savvaļas putnu saslimšana ar augsti patogēnā slimības ierosinātāja H5 N1 apakštipu kaimiņos esošajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, trešajās valstīs vai valstīs, ko ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalstīm saista migrējošo savvaļas putnu, īpaši mērķa sugu putnu, migrācijas ceļi. Šādos gadījumos ņem vērā konkrētos savvaļas putnu sugu migrācijas modeļus, kas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs var būt atšķirīgi.
3. Paraugu ņemšanas, glabāšanas un pārvadāšanas procedūras veic saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.
4. Vīrusa izolēšanai un (vai) molekulārai noteikšanai ņem uztriepes no kloākas un trahejas (rīkles) apakšdaļas un (vai) parenhimatozo orgānu audus no savvaļas putniem, kas atrasti nobeigušies vai mirstoši.
5. Paraugus ņem ne vēlāk kā līdz uzraudzības programmas īstenošanas gada 31.decembrim.
6. Laboratoriskos izmeklējumus saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatā noteikto kārtību veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts".
1.tabula
Savvaļas putnu sugas (mērķa sugas), kurām ņem paraugus, lai laboratoriskajos izmeklējumos noteiktu slimības ierosinātāja klātbūtni
Nr.p.k. | Putnu sugas nosaukums latīņu valodā | Putnu sugas nosaukums latviešu valodā |
| 1. | Accipiter gentilis | Vistu vanags |
| 2. | Accipiter nisus | Zvirbuļvanags |
| 3. | Anas acuta | Garkaklis |
| 4. | Anas clypeata | Platknābis |
| 5. | Anas crecca | Krīklis |
| 6. | Anas penelope | Baltvēderis |
| 7. | Anas platyrhynchos | Meža pīle |
| 8. | Anas querquedula | Prīkšķe |
| 9. | Anas strepera | Pelēkā pīle |
| 10. | Anser albifrons albifrons | Baltpieres zoss (kontinentālā rase) |
| 11. | Anser anser | Meža zoss |
| 12. | Anser brachyrhynchus | Īsknābja zoss |
| 13. | Anser erythropus | Mazā zoss |
| 14. | Anser fabalis | Sējas zoss |
| 15. | Ardea cinerea | Zivju gārnis |
| 16. | Aythya ferina | Brūnkaklis |
| 17. | Aythya fuligula | Cekulpīle |
| 18. | Branta bernicla | Melngalvas tumšzoss |
| 19. | Branta canadensis | Kanādas tumšzoss |
| 20. | Branta leucopsis | Baltvaigu tumšzoss |
| 21. | Branta ruficollis | Sarkankakla zoss |
| 22. | Bubo bubo | Ūpis |
| 23. | Buteo buteo | Peļu klijāns |
| 24. | Buteo lagopus | Bikšainais klijāns |
| 25. | Cairina moschata | Muskusa pīle |
| 26. | Ciconia ciconia | Baltais stārķis |
| 27. | Circus aeruginosus | Niedru lija |
| 28. | Cygnus columbianus | Mazais gulbis |
| 29. | Cygnus cygnus | Ziemeļu gulbis |
| 30. | Cygnus olor | Paugurknābja gulbis |
| 31. | Falco peregrinus | Lielais piekūns |
| 32. | Falco tinnunculus | Lauka piekūns |
| 33. | Fulica atra | Laucis |
| 34. | Larus canus | Kajaks |
| 35. | Larus ridibundus | Lielais ķīris |
| 36. | Limosa limosa | Melnā puskuitala |
| 37. | Marmaronetta angustirostris | Marmorpīle |
| 38. | Mergus albellus | Mazā gaura |
| 39. | Milvus migrans | Melnā klija |
| 40. | Milvus milvus | Sarkanā klija |
| 41. | Netta rufina | Lielgalvis |
| 42. | Phalacrocorax carbo | Jūras krauklis |
| 43. | Philomachus pugnax | Gugatnis |
| 44. | Pica pica | Žagata |
| 45. | Pluvialis apricaria | Dzeltenais tārtiņš |
| 46. | Podiceps cristatus | Cekuldūkuris |
| 47. | Podiceps nigricollis | Melnkakla dūkuris |
| 48. | Porphyrio porphyrio | Sultānvistiņa |
| 49. | Tachybaptus ruficollis | Mazais dūkuris |
| 50. | Vanellus vanellus | Ķīvīte |
 |
 |
 |
 |