1. pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir novērst nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu Latvijas Republikā un izvešanu no tās, tādējādi novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu.
(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019.)
2. pants. Likuma darbības joma
Likums nosaka Latvijas kompetences jautājumus saistībā ar Eiropas Savienībā ievedamās vai no Eiropas Savienības izvedamās skaidrās naudas kontroli uz valsts robežas, kā arī Latvijas kompetences jautājumus saistībā ar skaidras naudas kontroli uz valsts iekšējās robežas.
(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019.)
2.1 pants. Skaidra nauda
Skaidra nauda šā likuma izpratnē ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra regulas (ES) Nr. 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu (turpmāk — regula Nr. 2018/1672) 2. panta 1. punkta "a" apakšpunktā minētā skaidrā nauda.
(20.04.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.05.2023.)
2.2 pants. Nepavadīta skaidra nauda
Nepavadīta skaidra nauda šā likuma izpratnē ir regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta "i" apakšpunktā minētā skaidrā nauda.
(20.04.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.05.2023.)
3.pants. Kompetentā iestāde
(1) Regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta "g" apakšpunkta izpratnē kompetentā iestāde Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests.
(2) Robežšķērsošanas vietās, kur nav izveidoti muitas kontroles punkti, kompetentās iestādes funkcijas pilda Valsts robežsardze.
(3) Regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta "k" apakšpunkta izpratnē finanšu ziņu vākšanas vienība ir Finanšu izlūkošanas dienests.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 16.05.2023.)
4. pants. Noteikumi skaidras naudas vērtības noteikšanai
(1) Deklarējamo skaidro naudu pārrēķina euro, piemērojot Eiropas Centrālās bankas katra mēneša priekšpēdējā trešdienā publicēto euro atsauces kursu. Eiropas Centrālās bankas katra mēneša priekšpēdējā trešdienā publicēto euro atsauces kursu Valsts ieņēmumu dienests publisko savā tīmekļvietnē. Ja minētajā dienā valūtas maiņas kurss netiek publicēts, piemēro jaunāko publicēto valūtas maiņas kursu.
(2) Ja attiecībā uz konkrēto ārvalstu valūtu nav Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, izmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļvietnē publicēto jaunāko valūtas tirgus kursu attiecībā pret euro.
(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto valūtas maiņas kursu piemēro visu nākamo mēnesi, sākot no tā pirmās dienas.
(4) Regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta "a" apakšpunkta "iii" punktā minētās deklarējamās skaidrās naudas vērtību nosaka likumā "Par valsts proves uzraudzību" minētā Latvijas proves iestāde un likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" noteiktā iestāde, kas īsteno valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā un veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti.
(14.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 16.05.2022.)
5. pants. Skaidras naudas deklarācija un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācija par nepavadītu skaidru naudu, šķērsojot valsts ārējo robežu
(1) Persona, kurai saskaņā ar regulas Nr. 2018/1672 3. panta 1. punktu ir pienākums deklarēt skaidru naudu, aizpilda skaidras naudas deklarāciju saskaņā ar regulas Nr. 2018/1672 3. panta 2. punktu, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecina ar parakstu un, šķērsojot valsts ārējo robežu, iesniedz deklarāciju attiecīgajai kompetentās iestādes amatpersonai. Muitas kontroles punktos robežšķērsošanas vietās, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, persona, kurai ir pienākums deklarēt skaidru naudu, muitas robežu šķērso un skaidras naudas deklarāciju iesniedz "sarkanajā koridorā".
(2) Kompetentā iestāde pieprasa, lai nepavadītas skaidras naudas nosūtītājs vai saņēmējs vai to pārstāvis aizpilda regulas Nr. 2018/1672 4. panta 2. punktā minēto skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju, ja nepavadītas skaidras naudas apmērs, kuru, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, ir 10 000 euro vai vairāk. Attiecīgajai personai ir pienākums skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju iesniegt kompetentajai iestādei 30 dienu laikā no pieprasījuma brīža.
(3) Kompetentās iestādes amatpersona ir tiesīga pieprasīt, lai persona, kura šķērso valsts ārējo robežu un uz kuru neattiecas šā panta pirmajā daļā noteiktais skaidras naudas deklarēšanas pienākums, aizpilda skaidras naudas deklarāciju, ja ir norādes par to, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību. Personai ir pienākums nekavējoties aizpildīt skaidras naudas deklarāciju, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecināt ar parakstu un iesniegt deklarāciju attiecīgajai kompetentās iestādes amatpersonai.
(4) Ja kompetentā iestāde atklāj, ka, šķērsojot valsts ārējo robežu, Latvijas Republikā tiek ievesta vai no tās izvesta nepavadīta skaidra nauda, kuras apmērs ir mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto robežvērtību, un ja ir norādes par to, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību, tā ir tiesīga pieprasīt, lai nepavadītas skaidras naudas nosūtītājs vai saņēmējs vai to pārstāvis aizpilda regulas Nr. 2018/1672 4. panta 2. punktā minēto skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju. Attiecīgajai personai ir pienākums aizpildīt minēto deklarāciju un iesniegt to kompetentajai iestādei 30 dienu laikā no pieprasījuma brīža.
(5) Kompetentā iestāde šā panta pirmajā daļā minētās skaidras naudas deklarācijas veidlapas paraugu un šā panta otrajā daļā minētās skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas veidlapas paraugu publicē savā tīmekļvietnē.
(20.04.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.05.2023.)
5.1 pants. Skaidras naudas deklarācija un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācija par nepavadītu skaidru naudu, šķērsojot valsts iekšējo robežu
(1) Fiziskā persona, kura, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās skaidru naudu 10 000 euro apmērā vai vairāk, pirms skaidras naudas izvešanas no Latvijas Republikas vai pēc skaidras naudas ievešanas Latvijas Republikā pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma aizpilda skaidras naudas deklarāciju, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecina ar parakstu un iesniedz deklarāciju attiecīgajai kompetentās iestādes amatpersonai.
(2) Kompetentās iestādes amatpersona ir tiesīga pieprasīt, lai nepavadītas skaidras naudas nosūtītājs vai saņēmējs vai to pārstāvis aizpilda skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju par nepavadītu skaidru naudu, kuru ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ja nepavadītas skaidras naudas apmērs ir 10 000 euro vai vairāk. Attiecīgajai personai ir pienākums aizpildīt skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju, apliecināt tajā sniegto ziņu patiesumu ar parakstu un iesniegt deklarāciju kompetentajai iestādei 30 dienu laikā no pieprasījuma brīža.
(3) Persona šā panta pirmajā daļā minētajā skaidras naudas deklarācijā un šā panta otrajā daļā minētajā skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijā norāda šādu informāciju:
1) vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi), dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību un personu apliecinoša dokumenta numuru;
2) skaidras naudas veidu un summu vai vērtību;
3) skaidras naudas ekonomisko iegūšanas veidu;
4) paredzēto skaidras naudas izmantošanas veidu;
5) pārvadājuma maršrutu (tikai skaidras naudas deklarācijā);
6) ziņas par transportlīdzekli (transporta veids) (tikai skaidras naudas deklarācijā).
(4) Ja skaidras naudas īpašnieks ir cita fiziskā vai juridiskā persona, šā panta pirmajā daļā minētajā skaidras naudas deklarācijā vai šā panta otrajā daļā minētajā skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijā norāda šādu informāciju:
1) savu vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi), dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību un personu apliecinoša dokumenta numuru;
2) skaidras naudas īpašnieka vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi), dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību un personu apliecinoša dokumenta numuru, ja īpašnieks ir fiziskā persona, vai, ja īpašnieks ir juridiskā persona, — nosaukumu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi), reģistrācijas numuru, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) maksātāja identifikācijas numuru, ja tas ir pieejams;
3) ja informācija ir pieejama, — skaidras naudas saņēmēja vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi), dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību un personu apliecinoša dokumenta numuru, ja saņēmējs ir fiziskā persona, vai, ja saņēmējs ir juridiskā persona, — nosaukumu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi), reģistrācijas numuru, kā arī PVN maksātāja identifikācijas numuru, ja tas ir pieejams;
4) skaidras naudas veidu un summu vai vērtību;
5) skaidras naudas ekonomisko iegūšanas veidu;
6) paredzēto skaidras naudas izmantošanas veidu.
(5) Skaidras naudas nosūtītājs šā panta otrajā daļā minētajā skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijā norāda šādu informāciju:
1) ja skaidras naudas nosūtītājs ir fiziskā persona, — savu vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi), dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību un personu apliecinoša dokumenta numuru, bet, ja skaidras naudas nosūtītājs ir juridiskā persona, — nosaukumu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi), reģistrācijas numuru, kā arī PVN maksātāja identifikācijas numuru, ja tas ir pieejams;
2) skaidras naudas veidu un summu vai vērtību;
3) skaidras naudas ekonomisko iegūšanas veidu;
4) paredzēto skaidras naudas izmantošanas veidu.
(6) Skaidras naudas saņēmējs šā panta otrajā daļā minētajā skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijā norāda šādu informāciju:
1) ja skaidras naudas saņēmējs ir fiziskā persona, — vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi), dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību un personu apliecinoša dokumenta numuru, bet, ja skaidras naudas saņēmējs ir juridiskā persona, — nosaukumu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi), reģistrācijas numuru, kā arī PVN maksātāja identifikācijas numuru, ja tas ir pieejams;
2) skaidras naudas veidu un summu vai vērtību;
3) skaidras naudas ekonomisko iegūšanas veidu;
4) paredzēto skaidras naudas izmantošanas veidu.
(7) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā skaidras naudas deklarācijā norādītā informācija ir nepatiesa vai nepilnīga, skaidras naudas deklarēšanas pienākums nav izpildīts un skaidrā nauda, ko persona ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nav deklarēta. Ja šā panta otrajā daļā minētā skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācija nav iesniegta noteiktajā termiņā vai tajā sniegtā informācija ir nepatiesa vai nepilnīga, vai skaidra nauda nav darīta pieejama kontrolei, uzskatāms, ka pienākums atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu nav izpildīts.
(8) Kompetentā iestāde šā panta pirmajā daļā minētās skaidras naudas deklarācijas veidlapas paraugu un šā panta otrajā daļā minētās skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas veidlapas paraugu publicē savā tīmekļvietnē.
(20.04.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.05.2023.)
5.2 pants. Kompetentās iestādes rīcība un personas pienākumi skaidras naudas kontroles ietvaros
(1) Kompetentās iestādes amatpersona izlases veidā vai saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju pārliecinās par deklarētās skaidrās naudas apmēra atbilstību faktiskajam naudas apmēram, kā arī par citu deklarācijā sniegto ziņu patiesumu.
(2) Personai, kurai saskaņā ar regulas Nr. 2018/1672 3. panta 1. punktu ir pienākums deklarēt skaidru naudu, vai personai, kura, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās nepavadītu skaidru naudu 10 000 euro apmērā vai vairāk, vai personai, kura, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās skaidru naudu vai nepavadītu skaidru naudu 10 000 euro apmērā vai vairāk, pēc kompetentās iestādes amatpersonas uzaicinājuma ir pienākums uzrādīt deklarēto skaidro naudu un piedalīties deklarētās skaidrās naudas kontrolē.
(20.04.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.05.2023.)
6.pants. Iegūtās informācijas izmantošanas un apmaiņas kārtība
(1) Valsts robežsardzes pilnvarota amatpersona, kurai iesniegta skaidras naudas deklarācija, to nekavējoties nosūta Valsts ieņēmumu dienestam.
(2) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina skaidras naudas deklarācijā un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijā iekļautās informācijas pieejamību Finanšu izlūkošanas dienestam.
(21) Valsts ieņēmumu dienests sniedz skaidras naudas deklarācijā un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijā iekļauto informāciju operatīvās darbības subjektam vai procesa virzītājam pēc to atsevišķa pieprasījuma.
(3) Finanšu izlūkošanas dienests ir tiesīgs iegūto informāciju nosūtīt citu valstu kompetentajām institūcijām vai Eiropas Komisijai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 20.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 16.05.2023.)
7. pants. Administratīvie pārkāpumi, kas saistīti ar skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(1) Par normatīvajos aktos noteiktā pienākuma deklarēt skaidru naudu, kuru, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, neizpildīšanu piemēro naudas sodu līdz divdesmit procentu apmēram no summas, kuru ir pienākums deklarēt.
(2) Par kompetentās iestādes noteiktā pienākuma atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu, kuru, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, neizpildīšanu piemēro naudas sodu fiziskajai vai juridiskajai personai līdz divdesmit procentu apmēram no summas, par kuru ir pienākums atklāt informāciju.
(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.
(4) Ja kompetentās iestādes funkcijas pilda Valsts robežsardze, administratīvā pārkāpuma procesu par šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts robežsardze. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts ieņēmumu dienests.
(20.04.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.05.2023.)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 22.nr.).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019.)
2. Šā likuma 7. pants, kurš nosaka administratīvo atbildību par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu uz Latvijas Republikas valsts robežas un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā, stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019.)
3. Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 5. panta septītajā daļā minētos noteikumus.
(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019.)