1. Noteikumi nosaka metroloģiskās prasības un atbilstības novērtēšanas procedūras dimensionālajiem mērīšanas līdzekļiem, pirms dimensionālie mērīšanas līdzekļi tiek ievietoti iekšējā tirgū, kā arī nodoti lietošanā.
2. Šo noteikumu izpratnē:
2.1. garuma mērīšanas līdzeklis - mēriekārta, kas paredzēta lentes tipa materiālu (piemēram, tekstilmateriālu, slokšņu, kabeļu) garuma mērīšanai mērāmā izstrādājuma padeves kustības laikā;
2.2. laukuma mērīšanas līdzeklis - mēriekārta, kas paredzēta neregulāras formas izstrādājumu (piemēram, ādas laukuma) mērīšanai;
2.3. daudzdimensiju mērīšanas līdzeklis - mēriekārta, kas paredzēta izstrādājuma aptverošās mazākās taisnstūra paralēlskaldņa šķautnes (garums, augstums, platums) izmēru noteikšanai.
3. Būtiskās prasības dimensionālajiem mērīšanas līdzekļiem noteiktas normatīvajā aktā par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem. Īpašās metroloģiskās prasības dimensionālajiem mērīšanas līdzekļiem noteiktas šo noteikumu pielikumā.
4. Dimensionālie mērīšanas līdzekļi atbilst prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos un normatīvajā akta par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem.
5. Ražotājs izvēlas atbilstības novērtēšanas procedūras no šādiem moduļiem, kas noteikti normatīvajā aktā par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem:
5.1. mehāniskiem un elektromehāniskiem mērīšanas līdzekļiem: F1 vai E1, vai D1, vai B + F, vai B +E, vai B + D, vai H, vai H1, vai G;
5.2. elektroniskajiem mērīšanas līdzekļiem un mērīšanas līdzekļiem, kas aprīkoti ar programmatūru: B + F vai B + D, vai H1, vai G.
6. Dimensionālos mērīšanas līdzekļus, kuriem tipa apstiprinājums izsniegts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atļauts ievietot tirgū un dimensionālos mērīšanas līdzekļus, kuriem veikta pirmreizējā verificēšana, atļauts nodot lietošanā līdz to tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām, bet, ja tas nav noteikts, - līdz 2016.gada 30.oktobrim.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/22/EK par mērinstrumentiem.
I. Prasības, kas kopējas visiem dimensionālajiem mērīšanas līdzekļiem
1. Elektromagnētisko traucējumu iedarbība uz dimensionālajiem mērīšanas līdzekļiem drīkst izpausties tā, lai:
1.1. mērījumu rezultātu izmaiņas nav lielākas par izmaiņu kritiskajām vērtībām vai nav iespējams veikt jebkādus mērījumus;
1.2 .īslaicīgas mērījumu variācijas nevar interpretēt, pierakstīt atmiņā vai pārsūtīt kā mērījumu rezultātu;
1.3. mērījumu rezultātu variācijas ir pietiekami lielas, lai tās var ievērot visas mērījumu rezultātos ieinteresētās puses.
2. Izmaiņu kritiskā vērtība ir vienāda ar skalas iedaļas vērtību.
II. Garuma mērīšanas līdzekļi
3. Tekstila produktiem piemēro koeficientu K. Šis koeficients raksturo mērāmā produkta relatīvo stiepes deformāciju un pielikto spēku uz laukuma vienību, un to aprēķina, izmantojot šādu formulu:
K = x (GA + 2,2 N/m2), kur
- auduma parauga (platums - 1 metrs) relatīvais pagarinājums, ja stiepes spēks ir 10 N;
GA - auduma paraugam pieliktais smaguma spēks uz laukuma vienību, izteikts N/m2.
4. Dimensijas un koeficientu K (norādītajā diapazonā) un tiem piederīgo diapazonu nosaka mērīšanas līdzekļa ražotājs. Koeficienta K vērtības noteiktas šī pielikuma 1.tabulā.
1.tabula
Grupa | K diapazons | Izstrādājums |
I | 0 < K < 2 × 10-2 N/m2 | Maza elastība |
II | 2 × 10-2 N/m2 < K < 8 × 10-2 N/m2 | Vidēja elastība |
III | 8 × 10-2 N/m2 < K < 24 × 10-2 N/m2 | Liela elastība |
IV | 24 × 10-2 N/m2 < K | Ļoti liela elastība |
5. Ja mērāmo objektu nepārvieto mērīšanas līdzeklis, tad ātruma diapazonu, kurā jāpārvietojas objektam, nosaka ražotājs.
6. Ja mērīšanas rezultāti ir atkarīgi no materiāla biezuma, virsmas īpatnībām un piegādes veida (piemēram, no ruļļa vai no kaudzes), attiecīgos ierobežojumus nosaka ražotājs.
7. Mērīšanas līdzeklim maksimālās pieļaujamās kļūdas (turpmāk - MPK) vērtības noteiktas šī pielikuma 2.tabulā.
2.tabula
Precizitātes klase | MPK |
I | 0,125 %, bet ne mazāk kā 0,005 Lm |
II | 0,25 %, bet ne mazāk kā 0,01 Lm |
III | 0,5 %, bet ne mazāk kā 0,02 Lm |
Lm - minimālais mērāmais garums jeb ražotāja noteiktais īsākais garums, kuram mērīšanas līdzeklis ir paredzēts |
8. Dažādu materiālu patieso garumu mēra ar piemērotiem mērīšanas līdzekļiem (piemēram, mērlentēm). Lai materiālu mērītu, to noklāj uz piemērotas virsmas (piemēram, galda) un izlīdzina. Materiālu nedrīkst nostiept.
9. Mērīšanas līdzekļiem jānodrošina, lai mērāmo izstrādājumu varētu mērīt nenostieptu vai saskaņā ar paredzēto nostiepumu, kuram mērīšanas līdzeklis ir konstruēts.
III. Laukuma mērīšanas līdzekļi
10. Ražotājs nosaka laukuma mērīšanas līdzekļu mērdiapazonu.
11. Ražotājs nosaka ierobežojumus mērīšanas līdzeklim, ievērojot izstrādājuma mērīšanas (kustības) ātrumu, tā biezuma un virsmas nosacījumus.
12. Mērīšanas līdzekļa MPK ir 1,0%, bet ne mazāk kā 1 dm2.
13. Pavelkot mērāmo izstrādājumu atpakaļ vai apstādinot tā kustību, nav pieļaujama mērījuma kļūdu vai indikācijas ierīces rādījumu dzēšana.
14. Mērīšanas līdzekļa iedaļas vērtība ir 1,0 dm2. Ir paredzēta iedaļas vērtība 0,1 dm2 testēšanas nolūkiem.
IV. Daudzdimensionālie mērīšanas līdzekļi
15. Ražotājs nosaka mērīšanas līdzekļa dimensiju diapazonu.
16. Iedaļu vērtības minimālās dimensijas zemākās robežas noteiktas šī pielikuma 3.tabulā.
3.tabula
Iedaļas vērtība (d) | Minimālā dimensija (apakšēja robežvērtība) |
d < 2 cm | 10 d |
2 cm < d < 10 cm | 20 d |
10 cm < d | 50 d |
17. Ražotājs nosaka mērīšanas līdzekļa izstrādājuma padeves ātruma diapazonu.
18. Mērīšanas līdzekļa MPK ir ± 1,0 d.