Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
(1) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) atsauces materiāls — materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai;
11) atkārtotā verificēšana — mērīšanas līdzekļa periodiska verificēšana pēc iepriekšējās verificēšanas, kā arī mērīšanas līdzekļa verificēšana pēc tā remonta;
2) fasēta prece — patēriņam paredzēts produkts, kas bez patērētāja klātbūtnes fasēts noteiktos nominālos daudzumos jebkura veida atsevišķā iepakojumā, kurš produktu aptver tā, lai saturu nevarētu mainīt, neatverot vai nepārveidojot iepakojumu;
3) kalibrēšana — operāciju kopums, kas nosacītos apstākļos konstatē sakarību starp mērīšanas līdzekļu vai mērīšanas sistēmas uzrādīto lielumu vērtībām, materiālā mēra vai atsauces materiāla esošajām vērtībām un vērtībām, kas reproducētas no atbilstošā mērvienības etalona;
4) materiāls mērs — mērs, ar kura palīdzību reproducē vai aizvieto viena vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību, kas ir pastāvīga mēra lietošanas laikā;
5) mērījumu izsekojamība — mērījumu rezultāta vai mērvienības etalona vērtības saistība ar nacionālo vai starptautisko mērvienības etalonu;
6) mērījumu vienotība — mērāmo lielumu izteikšana likumā noteiktajās mērvienībās ar nosacījumu, ka mērījumu rezultātu vērtības reproducētas no nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienības etaloniem un rezultātu kļūda zināma ar novērtētu nenoteiktību;
7) mērīšanas līdzeklis — ierīce, kura paredzēta mērījumu veikšanai patstāvīgi vai kopā ar papildu ierīcēm;
71) mērīšanas līdzekļa nodošana lietošanā — mērīšanas līdzekļa nodošana tiešajam lietotājam pirmreizējai izmantošanai atbilstoši paredzētajam mērķim;
72) mērīšanas līdzekļa ražotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura pati vai kuras uzdevumā cita persona mērīšanas līdzekli projektē vai ražo un laiž tirgū ar savu vārdu vai preču zīmi vai nodod lietošanā vienīgi personīgiem mērķiem;
8) mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšana — mērīšanas līdzekļa tipa atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšanu lietošanai reglamentētajā sfērā;
9) mērīšanas process — secīgi veiktu darbību kopums mērāmā lieluma vērtības noteikšanai;
10) mērvienības etalons — materiāls mērs, mērīšanas līdzeklis, atsauces materiāls vai mērīšanas sistēma, kura paredzēta mērvienības, viena vai vairāku lielumu vērtības noteikšanai, realizēšanai, saglabāšanai vai reproducēšanai;
11) nacionālais mērvienības etalons — ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, kas kalpo par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī;
111) pirmreizējā verificēšana — iepriekš neverificēta mērīšanas līdzekļa verificēšana pirms tā laišanas tirgū vai nodošanas lietošanai;
12) reglamentētā metroloģija — metroloģijas nozare, kas ietver tās prasības un normas, kuras nosaka un kontrolē valsts;
13) starptautiskais mērvienības etalons — ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, kas kalpo par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem;
131) statistiskā verificēšana — metode mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai, pamatojoties uz mērīšanas līdzekļu partiju raksturojošu un noteikta apjoma nejauši izvēlētu mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas rezultātiem un to piemērošanu visai attiecīgo mērīšanas līdzekļu partijai;
14) valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs — apstiprināto nacionālo mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajās jomās;
15) valsts metroloģiskā uzraudzība — valsts institūcijas konkrēta darbība, kuras mērķis ir pārbaudīt likumu un noteikumu ievērošanu reglamentētās metroloģijas jomā;
16) verificēšana — darbību kopums, lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām.
(2) Citi termini un jēdzieni šajā likumā lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija regulas (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ regulu (EEK) Nr. 339/93, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza direktīvu 2004/42/EK un regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 izpratnē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998., 05.04.2001., 22.06.2006., 02.05.2013. un 22.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2024.)
2.pants. Likuma mērķis
(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt mērījumu vienotību Latvijas Republikā, lai aizsargātu cilvēka dzīvību un veselību, vidi un patērētāju no neprecīzu un nepareizu mērījumu negatīvajām sekām un veicinātu valsts ekonomikas un starptautiskās sadarbības attīstību.
(2) Mērījumu vienotību valstī nodrošina ar mērījumu izsekojamību līdz nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienību etaloniem.
(3) Likums nosaka vispārīgās metroloģiskās prasības mērīšanas līdzekļiem un realizācijai paredzētajām fasētajām precēm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.2001. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2001.)
3.pants. Mērvienību sistēma
(1) Latvijas Republikā lieto Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemto Starptautisko mērvienību sistēmu.
(2) Mērvienību nosaukumus un rakstību, kā arī to lietošanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2013.)
5.pants. Mērvienību etaloni
(1) Fizikālo lielumu mērvienības reproducējamas ar nacionālo mērvienību etalonu palīdzību.
(2) Nacionālās metroloģijas institūcijas izstrādāto nacionālo mērvienību etalonu sarakstu apstiprina Ministru kabinets.
(3) Nacionālajiem mērvienību etaloniem jānodrošina mērījumu izsekojamība līdz starptautiskajiem mērvienību etaloniem un mērvienību reproducēšana.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.1999., 22.06.2006., 14.11.2008., 12.06.2009. un 02.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2013.)
6.pants. Mērīšanas līdzekļu atbilstība
(1) Mērīšanas līdzekļiem, kas pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei, jāatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām.
(2) Metroloģiskās prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.2001. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2001.)
7.pants. Mērīšanas līdzekļu valsts metroloģiskās kontroles jomas
(1) Valsts metroloģiskajai kontrolei ir pakļauti mērīšanas līdzekļi, kurus lieto:
1) cilvēka dzīvības un veselības aizsardzībā;
2) medikamentu, parfimērijas un kosmētikas līdzekļu un pārtikas produktu kontrolē;
3) vides aizsardzībā un kontrolē;
4) darba drošības, tehniskās drošības un kustības drošības kontrolē;
5) tirdzniecības, banku, nodokļu, muitas un pasta operācijās;
6) energoresursu un citu resursu uzskaitē;
7) ģeodēzijas un hidrometeoroloģijas darbos;
8) veicot izmeklēšanu un ekspertīzi.
(2) Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, norādot to pirmreizējo verificēšanu, kā arī atkārtotās verificēšanas periodiskumu un tās pagarināšanas kārtību, apstiprina Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006., 02.05.2013. un 22.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2024.)
8.pants. Mērīšanas līdzekļu valsts metroloģiskās kontroles veidi
Mērīšanas līdzekļiem ir noteikti šādi valsts metroloģiskās kontroles veidi:
1) atbilstības novērtēšana vai tipa apstiprināšana un pirmreizējā verificēšana;
2) lietošanā esošu mērīšanas līdzekļu atkārtotā un statistiskā verificēšana;
3) valsts metroloģiskā uzraudzība.
(02.05.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2024.likumu, kas stājas spēkā 20.03.2024.)
9.pants. Mērīšanas līdzekļu metroloģiskās kontroles organizācija
(1) Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautos mērīšanas līdzekļus laiž tirgū un nodod lietošanā pēc atbilstības novērtēšanas vai tipa apstiprināšanas un pirmreizējās verificēšanas.
(2) Mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar normatīvajos aktos par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem noteiktajām procedūrām. Mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšanu un pirmreizējo verificēšanu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu metroloģisko kontroli.
(3) Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu nacionālos tipus apstiprina Nacionālā metroloģijas institūcija, iekļaujot tos Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā.
(4) Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu atkārtoto un statistisko verificēšanu veic reglamentētajā jomā akreditētas inspicēšanas institūcijas, par kuru akreditāciju Nacionālā akreditācijas institūcija publicējusi paziņojumu savā oficiālajā tīmekļa vietnē.
(5) Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu tipus apstiprina un pirmreizējo verificēšanu veic reglamentētajā jomā akreditētas sertifikācijas un inspicēšanas institūcijas, par kuru akreditāciju Nacionālā akreditācijas institūcija publicējusi paziņojumu savā oficiālajā tīmekļa vietnē.
(6) Mērīšanas līdzekļu pirmreizējās un atkārtotās verificēšanas pozitīvu rezultātu apstiprina, izdarot īpašu atzīmi uz mērīšanas līdzekļa vai izsniedzot verificēšanas sertifikātu. Mērīšanas līdzekļu verificēšanas atzīmes paraugu un verificēšanas sertifikātā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.
(61) Statistiskās verificēšanas gadījumā mērīšanas līdzekļu atbilstību prasībām apstiprina akreditētas inspicēšanas institūcijas izsniegts sertifikāts par mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanu.
(7) Mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanu saskaņā ar valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību veic paziņotas institūcijas — Nacionālās akreditācijas institūcijas akreditētas mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas institūcijas, par kurām ir paziņots Eiropas Komisijai, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu paziņotas mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas institūcijas.
(8) Mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu saskaņā ar mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību veic Nacionālās akreditācijas institūcijas akreditētas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu akreditētas kalibrēšanas laboratorijas.
(02.05.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2024.)
10.pants. Uzrādītā fasēto preču satura daudzuma atbilstības kontrole
(1) Izplatīšanai paredzēto fasēto preču satura daudzums un uz iepakojuma esošais marķējums atbilst šim likumam un normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām fasētajām precēm un to metroloģisko kontroli.
(2) Metroloģiskās prasības un metroloģiskās kontroles kārtību fasētajām precēm nosaka Ministru kabinets.
(3) Fasēto preču satura nominālā daudzuma un iepakojuma nominālā tilpuma standartvērtību sarakstu apstiprina Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.2001. un 02.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2013.)
10.1 pants. Valsts metroloģiskās uzraudzības organizācija
(1) Valsts metroloģisko uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs veikt metroloģisko uzraudzību vietās, kur ražo, izplata, lieto vai remontē mērīšanas līdzekļus, un vietās, kur ražo vai izplata fasētās preces.
(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkcijas ir šādas:
1) veikt mērīšanas līdzekļu tirgus uzraudzību;
2) veikt lietošanā nodoto mērīšanas līdzekļu metroloģisko uzraudzību;
3) veikt fasēto preču metroloģisko kontroli.
(4) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt mērīšanas līdzekļu paraugus mērīšanas līdzekļu ražošanas un izplatīšanas vietās, veikt kontrolpirkumus mērīšanas līdzekļu paraugu iegādei, tajā skaitā neatklājot pārbaudes faktu, kā arī neatklājot vai izmantojot citu pārbaudes veicēja identitāti, un organizēt to laboratorisku vai cita veida ekspertīzi, lai pārliecinātos par mērīšanas līdzekļu atbilstību šim likumam un normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli. Izdevumus par ekspertīzi, kontrolpirkumu, paraugu pārvietošanu no paraugu ņemšanas vietas līdz ekspertīzes veicējam un atpakaļ vai līdz paraugu iznīcināšanas vietai, kā arī ar paraugu iznīcināšanu saistītos izdevumus sedz saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu". Kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa un saņem preču paraugus, kā arī rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes, nosaka Ministru kabinets.
(41) (Izslēgta ar 22.02.2024. likumu)
(5) (Izslēgta ar 22.02.2024. likumu)
(6) Veicot lietošanā nodoto mērīšanas līdzekļu metroloģisko uzraudzību, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs:
1) pieprasīt, lai lietotājs izņem mērīšanas līdzekli no lietošanas, un veikt tā ārpuskārtas verificēšanu vai kalibrēšanu, ja radušās aizdomas par šā mērīšanas līdzekļa neatbilstību normatīvajiem aktiem par atkārtoto verificēšanu vai kalibrēšanu. Kārtību, kādā tiek veikta ārpuskārtas verificēšana vai kalibrēšana, nosaka Ministru kabinets;
2) kontrolēt mērīšanas procesu izpildi un mērīšanas līdzekļu precizitātes atbilstību normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli;
3) apturēt mērīšanas līdzekļa lietošanu līdz neatbilstības novēršanai vai aizliegt tā lietošanu, ja konstatēta mērīšanas līdzekļa neatbilstība normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli.
(7) Izdevumus par šā panta sestās daļas 1.punktā minēto ārpuskārtas verificēšanu vai kalibrēšanu sedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
(8) (Izslēgta ar 22.02.2024. likumu)
(81) (Izslēgta ar 22.02.2024. likumu)
(82) (Izslēgta ar 22.02.2024. likumu)
(9) Ja no lietošanas izņemtais mērīšanas līdzeklis neatbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli, izdevumus par mērīšanas līdzekļa ārpuskārtas verificēšanu vai kalibrēšanu atlīdzina mērīšanas līdzekļa lietotājs piecu dienu laikā pēc izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas. Ja mērīšanas līdzekļa lietotājs atsakās atlīdzināt izdevumus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tos piedzen civilprocesuālā kārtībā.
(10) Veicot fasēto preču metroloģisko kontroli atbilstoši normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām fasētajām precēm un to metroloģisko kontroli, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs:
1) pieprasīt un bez maksas saņemt fasēto preču paraugus to ražošanas un izplatīšanas vietās;
2) apturēt neatbilstošu fasēto preču partiju realizāciju līdz konstatēto neatbilstību novēršanai.
(02.05.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.10.2019. un 22.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2024.)
10.2 pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu pārsūdzēšanas kārtība
(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmums ir spēkā no tā pieņemšanas brīža.
(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(02.05.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2024.)
11.pants. Fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumi
(1) Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības saņemt no Nacionālās metroloģijas institūcijas informāciju, kas saistīta ar mērījumu vienotības nodrošināšanu valstī.
(2) Ievērojot šo likumu un normatīvos aktus par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli, personām, kuras lieto valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautos mērīšanas līdzekļus, ir pienākums nodrošināt:
1) mērījumu pareizību;
2) mērvienību un to apzīmējumu pareizu lietošanu;
3) pierādījumus par mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanu pirms to nodošanas lietošanā, kā arī attiecīgo marķējumu un zīmogojumu saglabāšanu;
4) mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas vai kalibrēšanas periodiskuma ievērošanu;
5) mērīšanas procesu pareizu izpildi;
6) mērīšanas līdzekļu lietošanas noteikumu ievērošanu.
(3) Mērīšanas līdzekļu ražotājam pirms mērīšanas līdzekļu laišanas tirgū un nodošanas lietošanā ir pienākums nodrošināt to projektēšanu, ražošanu un atbilstības novērtēšanas procedūras, ievērojot šo likumu un normatīvos aktus par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli. Minētajos normatīvajos aktos norādītajos gadījumos daļu no ražotāja pienākumiem var pildīt ražotāja pilnvarots pārstāvis.
(4) Mērīšanas līdzekļu importētājam pirms mērīšanas līdzekļu laišanas tirgū un nodošanas lietošanā ir pienākums nodrošināt to atbilstību šim likumam un normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli.
(5) Mērīšanas līdzekļu izplatītājam pirms mērīšanas līdzekļu piedāvāšanas tirgū un nodošanas lietošanā ir pienākums pārliecināties par to atbilstību šim likumam un normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli, tajā skaitā pārliecināties, ka mērīšanas līdzeklis ir marķēts ar attiecīgajiem atbilstības un informatīvajiem marķējumiem, nodrošināts ar zīmogojumiem, kas nepieļauj mērīšanas līdzekļa metroloģisko parametru regulēšanu, un ka tam pievienoti visi nepieciešamie atbilstības novērtēšanas dokumenti, kā arī lietošanas instrukcija valsts valodā.
(6) Personas, kuras uzstāda valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautos mērīšanas līdzekļus, ir atbildīgas par mērīšanas līdzekļa uzstādīšanas atbilstību ražotāja instrukcijai un normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli.
(7) Fasēto preču ražotājs (iepakotājs), importētājs vai izplatītājs, kurš pirmais laiž fasētās preces Latvijas tirgū, ir atbildīgs par fasēto preču satura daudzuma un uz to iepakojuma esošā marķējuma atbilstību šim likumam un normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām fasētajām precēm un to metroloģisko kontroli.
(02.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2013.)
12.pants. Ekonomikas ministrija
Ekonomikas ministrija izstrādā valsts politiku mērījumu vienotības nodrošināšanā.
13.pants. Nacionālā metroloģijas padome
(1) Nacionālā metroloģijas padome piedalās valsts politikas veidošanā ar mērījumu vienotību saistītajos jautājumos.
(2) Nacionālā metroloģijas padome ir konsultatīva institūcija, kuras sastāvā ir pilnvaroti tautsaimniecības nozaru pārstāvji. Šīs padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Padomes personālsastāvu apstiprina ekonomikas ministrs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2013.)
14.pants. Nacionālā metroloģijas institūcija
(1) Nacionālo metroloģijas institūciju nosaka Ministru kabinets.
(2) (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)
(3) Nacionālās metroloģijas institūcijas galvenie uzdevumi ir:
1) nodrošināt fizikālo lielumu mērvienību etalonu bāzi un mērvienību reproducēšanu;
2) apstiprināt nacionālos mērīšanas līdzekļu tipus un reģistrēt tos Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā;
3) veikt valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas procedūras;
4) sniegt kalibrēšanas pakalpojumus;
5) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu);
6) sadarboties ar citu valstu metroloģijas organizācijām;
7) iesaistīties starptautisko metroloģijas organizāciju darbā;
8) organizēt starplaboratoriju salīdzināšanu un piedalīties tajā;
9) organizēt apmācību metroloģijas jomā.
(4) Nacionālās metroloģijas institūcijas publisko maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets.
(5) Nacionālās metroloģijas institūcijas pieņemtos lēmumus var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Nacionālās metroloģijas institūcijas vadītājam. Nacionālās metroloģijas institūcijas vadītāja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(22.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009., 02.05.2013., 03.10.2019. un 22.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2024.)
15.pants. Valsts metroloģiskā inspekcija
(Izslēgts ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
16.pants. Metroloģiskās darbības finansēšana
(1) No valsts budžeta līdzekļiem finansē:
1) mērvienību etalonu iegādi, izstrādi, uzturēšanu un pilnveidošanu;
2) dalības maksu starptautiskajās metroloģijas organizācijās;
3) valsts programmas reglamentētās metroloģijas jomā;
4) valsts metroloģisko uzraudzību.
(2) (Izslēgta ar 01.04.1998. likumu.)
(3) Visus izdevumus, kas saistīti ar mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšanas, atbilstības novērtēšanas un kalibrēšanas pakalpojumiem, ko sniedz Nacionālā metroloģijas institūcija, kā arī ar starplaboratoriju salīdzināšanu un apmācību metroloģijas jomā, sedz fiziskās vai juridiskās personas normatīvajos aktos par publisko pakalpojumu izcenojumiem noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998., 22.06.2006., 12.06.2009. un 02.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2013.)
Administratīvie pārkāpumi mērījumu vienotības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(Nodaļa 03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019. Nodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)
18. pants. Mērīšanas līdzekļu uzstādīšanas, lietošanas vai ekspluatācijas prasību neievērošana
(1) Par tādu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuriem nav veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz trīssimt sešdesmit naudas soda vienībām.
(2) Par tādu valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuri nav verificēti vai kalibrēti, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz trīssimt sešdesmit naudas soda vienībām.
(3) Par tādu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuri nenodrošina mērījumu precizitātes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
(4) Par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu neatbilstošu uzstādīšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
(5) Par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu ekspluatācijas noteikumu neievērošanu un ar tiem saistīto mērīšanas procesu nepareizu izpildi piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
(03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)
19. pants. Izplatīšanai sagatavoto preču satura daudzuma neatbilstība normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām fasētajām precēm
Par izplatīšanai sagatavoto fasēto preču satura daudzuma neatbilstību normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām fasētajām precēm piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)
20. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 18. un 19. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
(03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)
1. Ekonomikas ministrs līdz 1999.gada 1.aprīlim apstiprina valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" statūtus un iesniedz reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
2. Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs darbojas līdz valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
3. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" pārveidojama par sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" un piesakāma ierakstīšanai komercreģistrā ne vēlāk kā līdz 2004.gada 31.oktobrim. Līdz sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" ierakstīšanai komercreģistrā šajā likumā noteiktos Metroloģijas centra uzdevumus veic bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs".
(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2004.)
4. Šā likuma 9.panta 4.1 daļa stājas spēkā 2005.gada 1.augustā.
(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2004.)
5. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.jūlijam apstiprina Metroloģijas aģentūras nolikumu.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
6. Līdz Metroloģijas aģentūras darbības uzsākšanai valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" veic šajā likumā Metroloģijas aģentūrai noteiktās funkcijas.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
7. Līdz 2006.gada 31.decembrim valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" veic valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu pirmreizējo un atkārtoto verificēšanu un nodrošina laboratoriju akreditāciju reglamentētajā sfērā valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs."
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
8. Ar 2006.gada 1.augustu uzsākama Valsts metroloģiskās inspekcijas reorganizēšana, pievienojot to Patērētāju tiesību aizsardzības centram.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
9. Līdz 2006.gada 31.jūlijam Valsts metroloģiskā inspekcija veic šajā likumā Patērētāju tiesību aizsardzības centram noteiktās funkcijas.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.452 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
11. Šā likuma 9.panta astotajā un devītajā daļā noteikto funkciju pildīšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsāk 2006.gada 1.augustā.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
12. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.janvārim izdod noteikumus, kas nosaka institūciju, kura veic nacionālās metroloģijas institūcijas funkcijas.
(02.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2013.)
13. Līdz šo pārejas noteikumu 12.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Metroloģijas birojs ir šā likuma 14.pantā minētā Nacionālā metroloģijas institūcija un tā ir atbildīga par šā likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu metroloģijas jomā.
(02.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2013.)
14. Līdz šo pārejas noteikumu 12.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai šajā likumā noteikto Nacionālās akreditācijas institūcijas paziņojumu par akreditētām institūcijām publicē nevis Nacionālās akreditācijas institūcijas oficiālajā tīmekļa vietnē, bet oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(02.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2013.)
15. Grozījums attiecībā uz šā likuma IX nodaļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
(03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019.)
16. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. decembrim apstiprina šā likuma 14. panta ceturtajā daļā noteikto maksas pakalpojumu cenrādi.
(03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019.)
(Izslēgta ar 02.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2013.)
 |
 |
 |
 |