Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (turpmāk— likums) noteikto normu piemērošanas kārtību attiecīgiem nodokļu maksātājiem konkrētos gadījumos, paredzot:

1.1. likumā lietoto terminu piemērošanu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai;

1.2. ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, ņemot vērā dažādos apstākļus, kā arī likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē apliekamā ienākuma apmēru;

1.3. kārtību, kādā sniedz informāciju par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kā arī par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksātajām summām;

1.4. īpašus nosacījumus apliekamā ienākuma koriģēšanai iekšzemes uzņēmumiem un nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, ja tās veic darījumus ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās;

1.5. procedūras to maksājumu atbrīvošanai no nodokļa ieturēšanas, kurus Latvijas iekšzemes uzņēmums vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā personai, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās;

1.6. darījuma patiesās vērtības noteikšanai izmantojamās metodes un kārtību, ja darījums noticis starp saistītiem uzņēmumiem;

1.7. nodokļa avansa maksājumu noteikšanas metodoloģiju;

1.8. likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai nepieciešamās situācijas un aprēķinu formulas;

1.9. kārtību, kādā nerezidents veic nodokļa aprēķinu par ienākumu, kas gūts no sniegtajiem vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, Latvijā esoša īpašuma izmantošanas un no nekustamā īpašuma atsavināšanas Latvijā, iesniedzamā pārskata par nodokļa aprēķinu veidlapu un ar pārskatu iesniedzamos dokumentus;

1.10. kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un izskata pārskatu par nodokļa aprēķinu un atmaksā pārmaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli nerezidentam par sniegtajiem vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu un par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijā.

(Grozīts ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150; MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 250; MK 06.12.2016. noteikumiem Nr. 766)

2. Piemērojot likuma 1.panta piektajā daļā noteikto definīciju, ar uzņē­mumu saistīta persona ir fiziska persona.

2.¹ Par saistītiem uzņēmumiem nav uzskatāmas kapitālsabiedrības, kuru saistību veido valstij vai pašvaldībai piederošas kapitāla daļas.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1202 redakcijā)

2.² Piemērojot likuma 1. panta astoto daļu, autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro divpusējo starptautisko līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – nodokļu konvencija) noteikumus. Ja ir saņemts maksājums par paša materializētā darba izmantošanu, kuru aizsargā autortiesības, to neuzskata par maksājumu par autortiesību izmantošanu vai tiesībām izmantot autortiesības uz šo darbu.

(MK 18.03.2014. noteikumu Nr.150 redakcijā)

3. Piemērojot likuma 1.panta divdesmit trešo un divdesmit ceturto daļu, ar mātes uzņēmuma līdzdalību meitas uzņēmumā saprot gan tiešu, gan netiešu (ar viena vai vairāku šī koncerna meitas uzņēmumu līdzdalību) līdzdalību (netiešas līdzdalības piemēri likuma 1.panta divdesmit trešās un divdesmit ceturtās daļas piemērošanai – šo noteikumu 1.pielikumā).

4. Piemērojot likuma 3.panta pirmo daļu, nosakot personālsabiedrības apliekamā ienākuma daļu, kas pienākas personālsabiedrības biedram, ņem vērā ne vien ieguldījuma apmēru personālsabiedrībā, bet arī līgumā paredzētos nosa­cījumus, kas attiecas uz peļņas sadales proporciju konkrētā taksācijas periodā.

5. Nosakot, vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā ir apliekama ar nodokļiem, papildus likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajām prasībām ievēro nodokļu konvencijas noteikumus.

(Grozīts ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

6. Ja nodokļu konvencijā maksimāli pieļaujamās likmes ir zemākas par likumā noteiktajām likmēm vai ir noteikti atbrīvojumi no aplikšanas ar nodokli, nodokļu konvencijas noteikumus piemēro atbilstoši kārtībai, kas minēta normatīvajos aktos, kuri nosaka, kā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi. Lai piemērotu nodokļu konvencijas nosacījumus, nodokļu maksātājs iesniedz attiecīgā veida rezidenta apliecību–iesniegumu.

7. Likuma 3.panta trešo daļu piemēro, ja ārvalsts komersantam ir meitas uzņēmums vai pastāvīgā pārstāvniecība, noskaidrojot, vai nerezidenta darbība Latvijā ir uzskatāma arī par tā pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar attiecīgās nodokļu konvencijas noteikumiem (likuma 3.panta trešās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 2.pielikuma 1.punktā).

8. No likuma 3.panta ceturtajā daļā minētajiem maksājumiem pēc noteik­tajām likmēm nodokli maksā nerezidents, bet rezidents nodokli tikai ietur un iemaksā budžetā. Nodokli ietur un iemaksā budžetā komercsabiedrības (arī komersanti, kas izmanto atvieglojumus saskaņā ar normatīvo aktu, kas nosaka nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās) un koope­ratīvās sabiedrības, iestādes, organizācijas, nodibinājumi, biedrības, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kā arī tie nodokļu maksātāji, kuri nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji (izņemot fiziskās personas, kuras nav reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji). Likuma 3.panta ceturto daļu piemēro, ja nerezidents gūst ieņēmumus Latvijā, neizmantojot pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā. Atkarībā no tā, vai nerezidentam ir pastāvīgā pārstāv­niecība Latvijā vai nav, vienus un tos pašus maksājumus var aplikt ar nodokļiem atšķirīgos veidos (likuma 3.panta ceturtās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 2.pielikuma 2. un 3.punktā).

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

9. Likuma 3.panta ceturtajā daļā minētie rezidenta vai pastāvīgās pārstāvniecības maksājumi nerezidentam neatkarīgi no minēto maksājumu veikšanas vietas ir uzskatāmi par nerezidenta Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. Veicot maksājumus nerezidentam – fiziskajai personai, uzņēmumu ienākuma nodokli ietur, ja nerezidenta – fiziskās personas – Latvijā gūtais ienākums neveido ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo objektu.

10. (Svītrots ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

11. (Svītrots ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

12. (Svītrots ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

13. (Svītrots ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

14. Nodokļu maksātāji, kuriem ir tiesības izmantot normatīvajā aktā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, izmaksājot atlīdzību par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem un samaksu par intelektuālo īpašumu juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas normatīvajos aktos noteiktajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, nodokli no minētajiem maksājumiem ietur pēc 15 procentu likmes, nepiemērojot likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 7.panta trešajā daļā noteikto nodokļa atlaidi.

15. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

16. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

17. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

18. Piemērojot likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktu, ar atlīdzību par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu saprot atlīdzību gan par kustamā, gan nekustamā īpašuma izmantošanu.

18.¹ Piemērojot likuma 3. panta 4.⁸ daļu, nodokļa maksātājs, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā nodokļu konvencija, un kas guvis likuma 3. panta ceturtās daļas 7. punktā minēto ieņēmumu (tajā skaitā ieņēmumu no likuma 3. panta 4.⁵ daļas nosacījumiem atbilstošas kapitāla daļu atsavināšanas, akciju atsavināšanas vai cita veida līdzdalības atsavināšanas, no kura izmaksas brīdī ir ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis 2 % apmērā un ieskaitīts budžetā likumā noteiktajā kārtībā), vai tā pilnvarotā persona ir tiesīga Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt pārskatu par nodokļa aprēķinu (šo noteikumu 2.¹ pielikums).

(MK 18.03.2014. noteikumu Nr. 150 redakcijā, kas grozīta ar ar MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 250)

18.² Šo noteikumu 2.¹ pielikuma "Pārskats par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu nerezidentam" aizpildīšanas kārtība:

18.² 1. I nodaļas 1. tabulas "Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķins ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas" aizpildīšanas kārtība (aizpilda, ja gūts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas vai no likuma 3. panta 4.⁵ daļas nosacījumiem atbilstošas kapitāla daļu atsavināšanas, akciju atsavināšanas vai cita veida līdzdalības atsavināšanas):

18.² 1.1. 1. ailē "Nekustamā īpašuma kadastra Nr. vai apzīmējums" norāda atsavinātā nekustamā īpašuma zemesgrāmatā norādīto kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu. Ja kapitāla daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība tiek atsavināta saskaņā ar likuma 3. panta 4.⁵ daļu, norāda datus, kas ļauj identificēt minēto līdzdalību;

18.² 1.2. 2. ailē "Ieņēmumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas vai līdzdalības atsavināšanas" norāda līgumā noteikto atlīdzības summu par atsavināto nekustamo īpašumu vai par kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanu;

18.² 1.3. 3. ailē "Atlikusī nekustamā īpašuma vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas (2. tabulas 6. aile) vai līdzdalības daļas iegādes vērtība" norāda šo noteikumu 2.¹ pielikuma 2. tabulas 6. ailē norādīto nekustamā īpašuma atlikušo vērtību taksācijas perioda sākumā, kurā nekustamais īpašums tika atsavināts. Ja nekustamais īpašums, skaitot no tā iegādes dienas, ir uzskaitīts kā ieguldījumu īpašums un finanšu grāmatvedībā tam netika rēķināts nolietojums, 3. ailē norāda šī īpašuma iegādes vērtību un šo noteikumu 2.¹ pielikuma 2. tabulu neaizpilda. Ja ienākums gūts no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības, vai zemes atsavināšanas, 3. ailē norāda kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības, vai zemes iegādes vērtību un šo noteikumu 2.¹ pielikuma 2. tabulu neaizpilda;

18.² 1.4. 4. ailē "Citi ar nekustamā īpašuma vai līdzdalības atsavināšanu tieši saistītie izdevumi" norāda ar nekustamā īpašuma atsavināšanu tieši saistītus ar attaisnojuma dokumentiem pamatotus izdevumus, piemēram, par zvērināta notāra pakalpojumiem, ja nodokļa maksātājam ir bijuši šādi izdevumi. Nekustamā īpašuma atsavināšanu vērtē kā atsevišķa ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu un izdevumos, par kuriem tiek samazināti ieņēmumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas, netiek iekļauti kārtējie izdevumi, kas saistīti ar šī nekustamā īpašuma uzturēšanu un ekspluatāciju, piemēram, telpu kosmētiskais remonts, komunālie maksājumi, apsaimniekošanas izdevumi, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi;

18.² 1.5. 5. ailē "Ar nodokli apliekamais ienākums" norāda ar nodokli apliekamo ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma vai no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas, piemērojot šādu formulu: 2. aile – 3. aile – 4. aile;

18.² 1.6. 6. ailē "Aprēķinātais nodoklis, piemērojot 15 % likmi" norāda no nekustamā īpašuma vai no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas ienākuma aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, piemērojot 15 % likmi;

18.² 1.7. 7. ailē "Aprēķinātais nodoklis, piemērojot 2 % likmi" norāda no nekustamā īpašuma vai no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas ieņēmumiem aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, piemērojot 2 % likmi;

18.² 1.8. 8. ailē "Samaksātais nodoklis saskaņā ar likuma 3. panta ceturtās daļas 7. punktu" norāda ieturēto un valsts budžetā ieskaitīto uzņēmumu ienākuma nodokli no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma vai no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 2 % apmērā no nerezidentam izmaksātās summas;

18.² 1.9. 9. ailē "Pārmaksa" norāda nerezidentam atmaksājamo uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas veidojas kā starpība starp ieturēto uzņēmumu ienākuma nodokli no bruto ieņēmumiem un aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli no gūtā ienākuma, piemērojot šādu formulu: 8. aile – 6. aile;

18.² 2. 2. tabulas "Nekustamā īpašuma atlikušās vērtības aprēķins" aizpildīšanas kārtība:

18.² 2.1. 1. ailē "Taksācijas periods" norāda taksācijas periodu, par kuru tiek veikts nolietojuma aprēķins nekustamajam īpašumam;

18.² 2.2. 2. ailē "Nekustamā īpašuma vērtība" norāda vērtību, par kādu nekustamais īpašums tika iegādāts. Savukārt turpmākajos taksācijas periodos norāda pirmstaksācijas periodā šo noteikumu 2.¹ pielikuma 2. tabulas 6. ailē norādīto nekustamā īpašuma vērtību pēc nolietojuma atskaitīšanas. Nekustamā īpašuma vērtību nepalielina un nesamazina par veiktajām pārvērtēšanām;

18.² 2.3. 3. ailē "Nekustamā īpašuma kapitālās izmaksas" norāda nekustamā īpašuma uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksas, kuras radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski pagarina nekustamā īpašuma ekspluatācijas laiku;

18.² 2.4. 4. ailē "Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu" norāda nekustamā īpašuma vērtību taksācijas perioda sākumā, kurai pieskaitītas taksācijas periodā veiktās kapitālās izmaksas attiecīgajā nekustamajā īpašumā, piemērojot šādu formulu: 2. aile + 3. aile;

18.² 2.5. 5. ailē "Taksācijas perioda nolietojums" norāda aprēķināto nolietojumu par taksācijas periodu, piemērojot nolietojuma likmi 10 % apmērā (kas ir vienāds ar koeficientu 0,1). Neatkarīgi no nekustamā īpašuma iegādes datuma nolietojumu rēķina par visu taksācijas periodu, kurā nekustamais īpašums tika iegādāts, un neatkarīgi no nekustamā īpašuma atsavināšanas datuma nolietojumu nerēķina par visu taksācijas periodu, kurā nekustamais īpašums tika atsavināts. Ja kādā no taksācijas periodiem nekustamais īpašums finanšu grāmatvedībā ir uzskaitīts kā ieguldījuma īpašums, bet kādā no taksācijas periodiem tas ir pārklasificēts par pamatlīdzekli, nolietojumu rēķina arī par periodu, kurā nekustamais īpašums tika uzskaitīts kā ieguldījuma īpašums. Ja nekustamais īpašums taksācijas periodā, kurā tas atsavināts, finanšu grāmatvedībā tika uzskaitīts kā ieguldījuma īpašums un tam finanšu grāmatvedībā netika aprēķināts nolietojums, nodokļa aprēķinam nolietojumu nerēķina tikai par tiem taksācijas periodiem, kuros nekustamais īpašums finanšu grāmatvedībā tika uzskaitīts kā ieguldījuma īpašums;

18.² 2.6. 6. ailē "Atlikusī nekustamā īpašuma vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas" norāda nekustamā īpašuma atlikušo vērtību, ko aprēķina, piemērojot šādu formulu: 2. aile – 5. aile;

18.² 3. II nodaļas 3. tabulas "Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķins ienākumam, kas gūts no vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem vai no Latvijā esoša īpašuma izmantošanas" aizpildīšanas kārtība:

18.² 3.1. 1. ailē "Ienākuma veids" norāda veiktā darījuma ienākuma veida kodu (7 – vadības un konsultatīvie pakalpojumi; 12 – Latvijā esoša īpašuma izmantošana), par kuru saņemta atlīdzība un ieturēts nodoklis;

18.² 3.2. 2. ailē "Gūtie ieņēmumi" norāda līgumā noteikto atlīdzības summu par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem vai par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu;

18.² 3.3. 3. ailē "Tieši saistītie izdevumi" norāda ar ieņēmumu gūšanu tieši saistītos un ar attaisnojuma dokumentiem pamatotos izdevumus. Ja izdevumi attiecināmi gan uz sniegtajiem vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem vai Latvijā esoša īpašuma izmantošanu, gan uz citiem darījumiem, tad ar nodokli apliekamo ienākumu samazina par to izdevumu daļu, kas attiecas uz minētajiem ieņēmumiem, ja tos var pamatoti nodalīt (piemērs izdevumu attiecināšanai, ja sniegti konsultatīvie pakalpojumi, – šo noteikumu 2.² pielikumā). Pamatlīdzeklim, par kura izmantošanu Latvijā tiek gūts ieņēmums, nolietojumu aprēķina saskaņā ar likuma 13. panta normām tikai par tiem pilnajiem mēnešiem, kuros pamatlīdzeklis tiek izmantots Latvijā. Nosakot pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, no kuras aprēķina nolietojumu par periodu, kurā pamatlīdzeklis atradās Latvijā, no pamatlīdzekļa iegādes vērtības atskaita nolietojuma daļu, kas aprēķināta saskaņā ar likuma 13. panta normām, skaitot līdz dienai, kurā minēto pamatlīdzekli sāka izmantot Latvijā;

18.² 3.4. 4. ailē "Ar nodokli apliekamais ienākums" norāda ar nodokli apliekamo ienākumu, ko aprēķina, izmantojot formulu: 2. aile – 3. aile;

18.² 3.5. 5. ailē "Aprēķinātais nodoklis, piemērojot 15 % likmi" norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa summu (piemērojot 15 procentu likmi), kura aprēķināta ienākumam, kas gūts no vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem vai no Latvijā esoša īpašuma izmantošanas;

18.² 3.6. 6. ailē "Aprēķinātais nodoklis, piemērojot 5 % vai 10 % likmi" norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa summu (piemērojot 10 procentu likmi), kura aprēķināta ieņēmumiem, kas gūti no vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, vai uzņēmumu ienākuma nodokļa summu (piemērojot piecu procentu likmi), kura aprēķināta ieņēmumiem, kas gūti no Latvijā esoša īpašuma izmantošanas;

18.² 3.7. 7. ailē "Samaksātais nodoklis saskaņā ar likuma 3. panta ceturtās daļas 2. vai 5. punktu" norāda ieturēto un valsts budžetā ieskaitīto uzņēmumu ienākuma nodokli no vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 10 procentu apmērā no nerezidentam izmaksātās summas, vai no Latvijā esoša īpašuma izmantošanas gūtajiem ieņēmumiem, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi piecu procentu apmērā no nerezidentam izmaksātās summas;

18.² 3.8. 8. ailē "Pārmaksa" norāda nerezidentam atmaksājamo uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas veidojas kā starpība starp ieturēto un valsts budžetā ieskaitīto uzņēmumu ienākuma nodokli no bruto ieņēmumiem un aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli no gūtā ienākuma, izmantojot formulu: 5. aile – 7. aile.

(MK 18.03.2014. noteikumu Nr. 150 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 250)

18.³ Vienlaikus ar šo noteikumu 18.¹ punktā minēto pārskatu nerezidents iesniedz:

18.³ 1. attiecīgās valsts uzņēmumu reģistra izsniegtu dokumentu, kas pamato nodokļa maksātāja paraksta tiesības;

18.³ 2. pilnvaras oriģinālu, kas atbilst šo noteikumu 18.⁴ punktā minētajiem nosacījumiem, ja pārskatu par nodokļa aprēķinu iesniedz pilnvarotā persona;

18.³ 3. ja nodokļa maksātājs aizpilda šo noteikumu 18.¹ punktā minētā pārskata I nodaļu:

18.³ 3.1. dokumentus, kas apliecina nekustamā īpašuma vai kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības iegādi un atsavināšanu, kā arī apliecina iegādes un atsavināšanas vērtību;

18.³ 3.2. dokumentus, kas apliecina ar atsavināšanu tieši saistītos izdevumus;

18.³ 3.3. dokumentus, kas apliecina veikto un apmaksāto kapitālo ieguldījumu vērtību attiecīgajā nekustamajā īpašumā (ja tāds ir veikts);

18.³ 3.4. nerezidenta apliecinājumu, ka nekustamais īpašums no tā iegādes brīža nav uzskaitīts kā pamatlīdzeklis (izņemot zemi) un ka sniegtā informācija ir patiesa. Papildus tam nerezidents iesniedz informāciju par to, kur ir publiski pieejams nerezidenta attiecīgā gada pārskats, kurā minētā uzskaite ir atspoguļota;

18.³ 3.5. attiecīgās valsts nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu nerezidentam, kas apstiprina rezidences statusu, skaitot no dienas, kurā saņemts maksājums par nekustamo īpašumu, līdz izziņas izsniegšanas dienai;

18.³ 3.6. citu informāciju, kas ietekmē nekustamā īpašuma vai kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības vērtību nodokļa aprēķināšanai;

18.³ 3.7. apliecinājumu, ka sniegtā informācija ir patiesa;

18.³ 4. ja nodokļa maksātājs aizpilda šo noteikumu 18.¹ punktā minētā pārskata II nodaļu:

18.³ 4.1. noslēgto līgumu, kas pamato veikto darījumu un samaksas kārtību;

18.³ 4.2. dokumentus un citu informāciju, kas apliecina ar ienākuma gūšanu tieši saistītos izdevumus;

18.³ 4.3. attiecīgās valsts nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu nerezidentam, kas apstiprina rezidences statusu, skaitot no dienas, kurā saņemts maksājums, līdz izziņas izsniegšanas dienai;

18.³ 4.4. apliecinājumu, ka sniegtā informācija ir patiesa.

(MK 26.05.2015. noteikumu Nr. 250 redakcijā)

18.⁴ Nodokļa maksātāja – nerezidenta pilnvarotā persona var būt fiziska vai juridiska persona, kas darbojas saskaņā ar kādu no šādām pilnvarām:

1) pilnvaras izdevēja valstī izsniegtu un legalizētu pilnvaru, ja Dokumentu legalizācijas likums nenosaka citādi;

2) Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā izsniegtu notariāli apliecinātu pilnvaru;

3) pilnvaras izdevēja valstī izsniegtu notariāli apliecinātu pilnvaru atbilstoši līguma nosacījumiem, ja Latvijas Republika ar šo valsti ir noslēgusi divpusēju vai daudzpusēju līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām.

(MK 18.03.2014. noteikumu Nr.150 redakcijā)

18.⁵ Piemērojot likuma 3. panta ceturtās daļas 7. punktu, ar Latvijā esoša īpašuma atsavināšanu saprot arī nekustamā īpašuma ieguldīšanu pamatkapitālā.

(MK 06.12.2016. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

19. Piemērojot likuma 3.panta sesto daļu, ar konsultatīvajiem pakalpoju­miem saprot jebkurus konsultatīvos pakalpojumus, kas sniegti Latvijas nodokļu maksātājam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai (piemēram, konsultā­ciju sniegšana, dažādu veidu izstrādņu un materiālu (aprēķinu, projektu, biznesa plānu) sagatavošana, informācijas sniegšana par izmaiņām grāmatvedības pro­grammās, tirgus izpētē un reklāmā, iekārtu un ražošanas tehnoloģiju tirgū un citos jautājumos, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veicēja stratēģisko attīstību, produkcijas ražošanu un realizāciju, saimnieciskās darbības veicēja ekonomiskās darbības izpēte). Likuma piemērošanai pakalpojumu kvalificē kā konsultatīvo pakalpojumu, ņemot vērā tā ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

20. Likuma 3.panta astotās daļas piemērošanai jēdziens "maksājumi" nozīmē jebkurus maksājumus, kas samazina nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu. Jēdzienā "maksājumi" ietilpst arī procenti, autoratlīdzība, maksājumi par pakalpojumiem, maksājumi faktisko izdevumu atlīdzināšanai, apdrošināšanas prēmiju maksājumi, galvojuma nauda un rokasnauda, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā izmaksā jebkurai personai, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, neatkarīgi no tā, vai minētos maksājumus izmaksā skaidrā naudā, veic ar bezskaidras naudas norēķiniem vai citādi (natūrā), kā arī savstarpēju norēķinu ieskaita veidā. Ņemot vērā, ka nodoklis atbilstoši likumā noteiktajai likmei jāietur no visiem maksājumiem uz beznodokļu un zemu nodokļu valstīm vai teritorijām, nodoklis izmaksas brīdī ieturams arī tad, ja attiecīgos maksāju­mus veic avansā.

21. Ja Latvijas nodokļu maksātājs atmaksā aizdevumu un procentus par aizdevumu, kas saņemts no personas, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nodoklis jāietur tikai no izmaksājamo procentu summas.

22. Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde izsniedz aizdevumu personai, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, tad kredītiestāde, aprēķinot tās apliekamo ienākumu, nav tiesīga piemērot likuma 7.pantu attiecībā uz aizdevumu, kas izsniegts minētajai personai.

23. Ja personai, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, ir atvērts konts Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un attiecīgā persona no minētā konta veic maksājumus, kuru saņēmējs ir cita persona, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, un šo maksājumu rezultātā tiek samazināts Latvijas nodokļu maksātāja apliekamais ienākums, tad uzskata, ka minētos maksājumus veic Latvijas nodokļu maksātājs un attiecībā uz tiem ir piemēro­jama likuma 3.panta astotā daļa.

24. Ja Latvijas nodokļu maksātāja maksājumi personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nav atbrīvoti no nodokļa ieturēšanas saskaņā ar likuma 3.panta astoto daļu, bet Latvijas nodokļu maksātājs uzskata, ka attiecībā uz šiem maksājumiem minētajām personām ir piemērojama likuma 3.panta devītā daļa, nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā pirms maksā­jumu veikšanas iesniedz iesniegumu–pieprasījumu (4.pielikums) par likuma 3.panta astotās daļas nepiemērošanu attiecībā uz viņa maksājumiem minētajām personām.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

25. Šo noteikumu 24.punktā minētajā iesniegumā–pieprasījumā nodokļu maksātājs norāda darījuma raksturu, būtību un piemērojamās cenas, paskaidro, kādi apstākļi ir noteikuši nepieciešamību veikt darījumu ar personu vienā no minētajām valstīm vai teritorijām, apliecina, ka minētais darījums nenotiek, lai samazinātu Latvijas nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu vai lai nemaksātu nodokļus Latvijā, un ka Latvijas nodokļu maksātājs vai ar Latvijas nodokļu maksātāju saistītās personas vai komersants (vai pastāvīgā pārstāvniecība) nav tieši vai netieši līdzdalībnieki personā – maksājumu saņēmējā, dokumentāri identificē personas, kuras tieši vai netieši (izmantojot līdzdalību citā personā, vairākās citās personās vai citā veidā) ir personas – maksājumu saņēmējas faktiskie īpašnieki, kā arī sniedz jebkuru citu būtisku informāciju, kas Valsts ieņēmumu dienestam atvieglo lēmuma pieņemšanu. Ja Valsts ieņēmumu dienests pieprasa, nodokļu maksātājs pēc darījuma veikšanas iesniedz dokumentus (piemē­ram, līgumus, muitas deklarācijas, preču transporta pavadzīmes) vai to kopijas, kas apstiprina darījuma faktisko izpildi.

26. Nodokļu maksātājs drīkst neieturēt nodokli, piemērojot likuma 3.panta astoto daļu, maksājumiem, kas neatbilst likuma 3.panta astotās daļas 3.punktā minētajiem maksājumiem, piemērojot 15 procentu likmi, tikai pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskas atļaujas saņemšanas neieturēt nodokli no atļaujā norādītajiem maksājumiem vai no maksājumiem par atļaujā minēto darījumu izpildi.

(Grozīts ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

27. Valsts ieņēmumu dienests izskata šo noteikumu 24.punktā minēto iesniegumu–pieprasījumu un ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas izsniedz nodokļu maksātājam rakstisku atļauju neieturēt nodokli vai atteikumu izsniegt minēto atļauju.

28. Šo noteikumu 27.punktā minētajā atļaujā Valsts ieņēmumu dienests norāda, uz kādiem maksājumiem attiecas izsniegtā atļauja, un atļaujas derīguma termiņu. Valsts ieņēmumu dienests Latvijas nodokļu maksā­tājam nedrīkst izsniegt vispārēju atļauju, kas piemērojama attiecībā uz visiem nodokļu maksātāja veicamajiem maksājumiem, nenorādot konkrētus darījumus un to dalībniekus (maksājumu saņēmējus).

29. Piemērojot likuma 3.panta devīto daļu un nosakot, vai šajā panta daļā minētie maksājumi netiek veikti, lai samazinātu nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksātu vai samazinātu Latvijā maksājamos nodokļus, Valsts ieņēmumu dienests ņem vērā:

29.1. vai maksājumu veikšana pamatojas uz reālu ekonomisko darbību;

29.2. vai nodokļu maksātājam nepieciešamība veidot ekonomiskus sakarus ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, izriet no viņa veicamās saimnieciskās darbības specifikas;

29.3. vai pēc maksājumu veikšanas Latvijas nodokļu maksātāja apliekamais ienākums netiek samazināts lielākā apmērā nekā tad, ja maksājumu saņēmējs būtu Latvijas nodokļu maksātājs – rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāv­niecība Latvijā;

29.4. vai nodokļu maksātājs, ar to saistītas personas vai saistīti uzņēmumi nav tiešs vai netiešs līdzdalībnieks juridiskā personā, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā;

29.5. vai Latvijas nodokļu maksātājs un persona, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nav uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem likuma 1.panta trešās daļas 5.punkta izpratnē;

29.6. citus faktiskos apstākļus, kādos notiek attiecīgie darījumi, vai nosacījumus, kuri tos ietekmē un uz kuriem pamatojoties var tikt pieņemts lēmums par nodokļa neieturēšanu saskaņā ar likuma 3.panta devīto daļu.

30. Ja, piemērojot likuma 3.panta devīto daļu, Valsts ieņēmumu dienests ir veicis šo noteikumu 29.punktā minēto pārbaudi attiecībā uz nodokļu maksā­tāja veiktajiem maksājumiem nerezidentiem un ir paredzams, ka nodokļu maksātāja veiktie darījumi nākotnē būs vienveidīgi un darījumā iesaistītie dalīb­nieki taksācijas perioda laikā būs vienas un tās pašas personas, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs izsniegt atļauju neieturēt nodokli saskaņā ar likuma 3.panta astoto daļu no maksājumiem konkrētam nerezidentam, nosakot atļaujai derīguma termiņu, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

31. Valsts ieņēmumu dienests nedrīkst bez pamatojuma atteikt nodokļu maksātājam izsniegt atļauju neieturēt nodokli saskaņā ar likuma 3.panta devīto daļu, ja nodokļu maksātājs ir pierādījis, ka ir izpildītas likuma 3.panta devītās daļas prasības un tās šo noteikumu prasības, kuru izpilde ir nepieciešama, lai saņemtu minēto atļauju.

32. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības anulēt šo noteikumu 31.punktā minēto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā ir iegūta pamatota infor­mācija, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu.

33. Ja Valsts ieņēmumu dienests, piemērojot likuma 3.panta devīto daļu, anulē izsniegto atļauju neieturēt nodokli, nokavētajam nodokļa maksājumam pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar dienu, kurā veikts maksājums, no kura bija jāietur nodoklis.

34. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

35. Likuma 4.panta pirmajā daļā paredzēts, ka, nosakot apliekamo ienāku­mu, nodokļu maksātāja peļņas apjoms tiek palielināts vai zaudējumu apjoms samazināts par to izdevumu (vai izdevumu daļas) summu, kuri nav tieši saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi nodokļu maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Šiem izdevumiem (zaudējumiem) jābūt ietvertiem attiecīgajos nodokļu maksātāja peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumu posteņos.

36. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu, saskaņā ar likuma 4.panta otro daļu ievēro normatīvo aktu, kas nosaka nerezidentu pastā­vīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību un nodokļu maksā­šanas kārtību, un normatīvo aktu par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām. Ja nerezidents piegādā (nodod) tā pastāvīgajai pārstāvniecībai preces tālākpārdošanai Latvijā, pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu samazina par tādu summu, kādu par piegādātajām precēm maksātu neatkarīgs komersants, kas darbojas neatkarīgi no nerezidenta un iepērk minētās preces par tirgus cenām.

37. Pastāvīgās pārstāvniecības galvenā īpatnība ir tā, ka pastāvīgā pārstāv­niecība ir nerezidenta (ārvalsts komersanta) sastāvdaļa un nav tā atsevišķs meitas uzņēmums. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu, neņem vērā ienākumus un izdevumus, kas radušies, veicot dažādus maksājumus (izvietojot ienākumus vai izdevumus) starp dažādām nerezidenta (ārvalsts komersanta) sastāvdaļām, tas ir, starp ārvalsts komersanta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā un šī ārvalsts komersanta citām struktūrvienībām (pastāvīgajām pārstāvniecībām) ārpus Latvijas (izņemot procentu maksājumus, ko veic ārvalstu banku pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā).

38. Par likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajiem izdevumiem, kas nav saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un kurus nevar sadalīt personāli nodokļu maksātāja darbiniekiem, palielina nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202; MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

38.¹ Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu palielina par to ārkārtas dividenžu daļu, kura iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumu posteņos.

(MK 18.03.2014. noteikumu Nr.150 redakcijā)

39. Obligātās izmaksas darbiniekiem saskaņā ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem ir saimnieciskās darbības izdevumu postenis, un tās nevar uzskatīt par izdevumiem, kas nav saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību.

40. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

41. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izmaksātās nodokļu maksātāja kompensācijas par darbiniekiem vai darījumu partneriem nodarīto kaitējumu nelaimes gadījumos ir uzskatāmas par saimnieciskās darbības izdevumiem.

42. Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu nepalielina par izdevumiem, kas rodas, nodrošinot dzeramā ūdens iegādi darbiniekiem darba vietā, kā arī aprīkojot un uzturot darbiniekiem paredzētās atpūtas telpas darba vietās (piemēram, lai uzvārītu kafiju vai tēju vai ieturētu maltīti darba vietā), ja šo telpu aprīkojums vērtējams kā atbilstošs vispārējai mūsdienu izpratnei par labiem darba apstākļiem.

(MK 18.03.2014. noteikumu Nr.150 redakcijā)

43. Apliekamo ienākumu nepalielina par to izdevumu summu, kuru darba devējs ir samaksājis, lai nodrošinātu Darba aizsardzības likuma 7., 8., 11., 12., 14. un 25.pantā noteikto pienākumu veikšanu, kā arī par izdevumiem, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa (piemēram, izdevumi vakcinēšanai pret ērču encefalītu mežā nodarbinātajiem vai vakcinēšanai pret infekcijas slimībām farmaceitisko un veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem).

44. Piemērojot likuma 5.panta trešo daļu, nodokļu maksātājam piederošie vai maksātāja lietošanā esošie dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, kā arī izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes ir uzskatāmas par sociālās infrastruktūras objektiem, ja minēto objektu izmantošana vai iestāžu sniegtie pakalpojumi nav nodokļu maksātāja komercdarbība.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

45. Piemērojot likuma 5.panta ceturto daļu, nodokļu maksātājs savu apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par šajā panta daļā minētajām summām, kā arī citām summām, kuru izmaksāšana nav ekonomiski saistīta ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Pārbaudot nodokļu maksātāja apliekamā ienāku­ma pareizību, Valsts ieņēmumu dienests nosaka, vai izdevumi ir ekonomiski saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, kā arī izvērtē to būtību un izmaksāšanas pamatu.

46. Piemērojot likuma 5.panta ceturto daļu, pie izdevumiem, kas nav eko­nomiski saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita preces zudumus un norakstīto preču vērtību, kas pārsniedz nodokļu maksātāja plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam. Plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam aprēķina, pamatojoties uz faktisko preču zudumu vērtību iepriekšējos trijos taksācijas periodos. Jaunizveidotiem komersantiem, kā arī tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo preču sortiments ir būtiski mainījies, plānoto zudumu normas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā komersanta taksācijas gada prognozi un ievērojot saimnieciskās darbības specifiku. Ja preces zudumu norma ir noteikta speciālā normatīvajā aktā, nodokļu maksātājs preces zudumu normu nosaka saskaņā ar speciālajiem normatīvajiem aktiem.

47. Nodokļu maksātājam iztrūkumu vai izlaupījumu dēļ radušos zaudējumu summas uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, un par to summu apliekamo ienākumu nepalielina, ja nodokļu maksātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības, un par notikušo nekavējoties paziņojis izmeklēšanas iestādēm, un ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu vai pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.

48. Par saimnieciskās darbības izdevumiem, kuriem nav piemērojama likuma 5.panta ceturtā daļa, uzskatāmi reklāmas izdevumi par laimestiem vai balvām, kuras tiek laimētas, izlozētas vai dāvinātas, saimnieciskās darbības veicējam reklāmas nolūkā organizējot konkursus, kuru rezultāti tiek atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, vai izdevumi, nodrošinot balvas citu fizisko vai juridisko personu organizētajos konkursos, ja šo konkursu norises vietā ir attiecīgā saim­nieciskās darbības veicēja reklāma, konkursi tiek organizēti, lai paplašinātu savas produkcijas (pakalpojumu) noieta tirgu, un dalībnieku loks šajos konkursos netiek citādi ierobežots, kā vienīgi nosakot, ka dalībniekam jānopērk attiecīgā prece vai jāatbild uz kādu jautājumu. Likuma 5.panta ceturtās daļas norma piemērojama, ja reklāmas kampaņas ietvaros tiek izmantotas naudas balvas, kuru saņēmēju nodokļu maksātājs nevar identificēt (piemēram, naudas zīmes ir preces iepako­jumā), kā arī likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajos gadījumos nevar ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Likuma 5.panta ceturtās daļas norma nav piemērojama, ja nodokļu maksātājs, kas Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmis loterijas atļauju, rīko preču vai pakalpojumu loteriju un maksā valsts nodevu 25 procentu apmērā no laimestu fonda.

48.¹ (Svītrots ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

49. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, nodokļu maksātājs finanšu grāmatvedībā veic tādu pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaiti, nolietojuma aprēķinu un norakstīšanu, kas atspoguļo pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu fizisko, morālo vai cita veida vērtības reālo zudumu un parāda nodokļu maksātāja patieso peļņu vai zaudējumus.

50. Nosakot nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu, nodokļu maksātāja ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas rezultātu, piemērojot likuma 6.panta piekto daļu, neņem vērā.

51. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 2.punktu, apliekamo ienāku­mu palielina par pārskata perioda izmaksās iekļautajām soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu. Šis nosacījums attiecas arī uz soda sankciju summu, kas aprēķināta un samaksāta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām", likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

52. Ja kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansēta institūcija iztrūkumos vai izlaupījumos radušos zaudējumu ir norakstījusi savā finanšu grāmatvedībā, atbil­stoši likuma 6.panta pirmās daļas 3.punktam taksācijas gada apliekamo ienākumu palielina par šo summu. Nodokļu maksātājam jāveic visi iespējamie pasākumi, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības, un par notikušo nekavējoties jāziņo izmeklēšanas iestādēm, kuras turpmāk pieņem lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai pieņem lēmumu par atteikumu uzsākt kriminālprocesu. Ja pēc šādiem pasākumiem nākamajos taksācijas gados attiecīgās zaudējumu summas tiek atgūtas, tad, nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par atgūtajām summām.

53. Piemērojot likuma 6. panta pirmās daļas 4. punktu, nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu palielina par izmaksu summu, kas atbilstoši likuma 4. panta ceturtajai daļai iekļautas vai tiks iekļautas (piemēram, avansa maksājumi) peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja nodokļu maksātājs no maksājumiem nerezidentam nav ieturējis nodokli noteiktajā apmērā vai ja maksājumi tika veikti, izmantojot elektroniskās norēķinu sistēmas, un no tiem izmaksas brīdī nodokli nevarēja ieturēt saskaņā ar likuma 24. pantu. Ja nodoklis no nerezidentam veiktajām izmaksām, kuras nav vai netiks iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā (piemēram, veikts maksājums par nekustamā īpašuma iegādi, dividendēm, tai skaitā ārkārtas dividendēm), nav ieturēts, ar nodokli apliekamo ienākumu nepalielina, bet atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" aprēķina nokavējuma naudu valsts budžetā neiemaksātā nodokļa summai. Nodoklis par attiecīgo summu, piemērojot likuma 3. panta ceturtajā, astotajā un 8.² daļā noteikto likmi, jāmaksā arī tad, ja nodokļu maksātājs ir atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas.

(MK 26.05.2015. noteikumu Nr.250 redakcijā)

54. Nodokļu maksātāja izdevumus par priekšmetiem, kuri satur komersanta preču zīmi, attiecina uz reklāmas izdevumiem, ja nodokļu maksātājs, reklamējot kādu konkrētu preci, reklāmas kampaņas ietvaros reklamējamai precei pievieno kādu piemērotu priekšmetu ar attiecīgo preču zīmi, lai veicinātu pieprasījumu pēc preces. Ja reklamējamās preces vērtība ir līdz 72 euro, tad reklāmas priekšmeta (ar attiecīgo preču zīmi) vērtība nedrīkst pārsniegt reklamē­jamās preces vērtību. Ja reklamējamās preces vērtība pārsniedz 72 euro, tad, lai uzskatītu pievienoto priekšmetu (ar attiecīgo preču zīmi) par reklāmas priekšmetu, izvērtē tā vērtības samērīgumu pret reklamējamo preci un ekonomisko labumu no priekšmeta (ar attiecīgo preču zīmi) pievienošanas precei reklāmas kampaņas ietvaros. Par nodokļu maksātāja reprezentācijas izdevumiem uzskata nodokļu maksātāja izdevumus par mazvērtīgiem reprezentācijas priekšmetiem, kuri satur komersanta preču zīmi un tiek izplatīti tieši nesaistīti ar konkrētas preces reklā­mas kampaņu un reklamējamo preci, lai popularizētu komersantu un tā preču zīmi.

(Grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1151)

55. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

56. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

57. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

58. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

59. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

60. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

61. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

61.¹ Likuma 6. panta pirmās daļas 8.¹ punkts un likuma 6. panta ceturtās daļas 15. punkts piemērojams Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu regulētajos tirgos kotētiem vērtspapīriem, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām arī tad, ja tās nav iekļautas nevienā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētā tirgū.

(MK 18.03.2014. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

62. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 12.punktu, apliekamais ienā­kums nav jākoriģē, ja līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai nodokļu maksātājs ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par parādu neesamību uz pārskata perioda beigām un laikposmā no taksācijas perioda pēdējās dienas līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai nav veicis iepriekšējo taksācijas periodu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas labojumus, kas palielina nodokļa maksājumu apmēru. Ja laikposmā no taksācijas perioda pēdējās dienas līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai kāda no iepriekšējo taksācijas periodu deklarā­cijām ir tikusi koriģēta un korekcijas rezultātā ir palielināta maksājamā nodokļa summa, tad nodokļu maksātājs līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai veic aprēķinātā nodokļa parāda, pamatparāda palielinājuma summas un nokavējuma naudas maksājumus, lai minēto deklarācijas labojumu varētu neuzskatīt par parādu summu uz taksācijas perioda pēdējo dienu un varētu nepiemērot likuma 6.panta pirmās daļas 12.punktu. Ja kāda no iepriekšējo taksācijas periodu deklarācijām tiek koriģēta līdz taksācijas perioda pēdējai dienai un korekcijas rezultātā paredzētie maksājumi netiek veikti līdz taksācijas perioda pēdējai dienai, apliekamo ienākumu koriģē atbilstoši likuma 6.panta pirmās daļas 12.punktam.

63. Apliekamais ienākums nav jākoriģē par likuma 6.panta ceturtās daļas pirmajā punktā minētajām valsts un pašvaldību nodevām un nekustamā īpašuma nodokļa summām.

64. Piemērojot likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamo ienāku­mu samazina par valsts un Eiropas Savienības atbalsta summām lauksaimnie­cībai, kas piešķirts atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punkta izpratnē par atbalstu uzskatāms atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likumu.

65. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

66. Piemērojot likuma 6.panta piekto daļu, nodokļa aprēķināšanas vaja­dzībām neņem vērā bilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus. Peļņu vai zaudē­jumus, kas radušies ārvalstu valūtas kursa maiņas dēļ, ņem vērā nodokļa aprēķināšanas vajadzībām un ieskaita nodokļu maksātāja apliekamajā ienākumā.

66.¹ Piemērojot likuma 6. panta piekto daļu, ar nodokli apliekamo ienākumu attiecīgi palielina vai samazina par citas sabiedrības pamatkapitālā ieguldītā aktīva vērtības pieauguma vai samazinājuma summu, kas radās tā pārvērtēšanas rezultātā pirms ieguldījuma veikšanas citā sabiedrībā, arī tad, ja attiecīgā aktīva vērtība netiek iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā tā izslēgšanas brīdī (likuma 6. panta piektās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.¹ pielikumā).

(MK 26.05.2015. noteikumu Nr.250 redakcijā)

67. Likuma 6.panta sestā daļa attiecināma uz jebkura apdrošināšanas veida apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ievērojot, ka apdrošināšanas veids ir tieši saistīts ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību.

68. Piemērojot likuma 6.panta sesto daļu, nodokļu maksātāja apliekamais ienākums nav jāpalielina par apdrošināšanas prēmijām, ko nodokļu maksātājs maksā Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu apdrošināšanas sabiedrībām. Ja Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu apdrošināšanas sabiedrības nodokļu maksātājam nepie­ciešamos apdrošināšanas pakalpojumu veidus nenodrošina, tad nodokļu maksātāja apliekamais ienākums nav jāpalielina arī par apdrošināšanas prēmijām, ko nodokļu maksātājs maksā citu valstu apdrošināšanas sabiedrībām.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

69. Nodokļu maksātājs taksācijas perioda apliekamajā ienākumā iekļauj to apdrošināšanas prēmijas summas daļu, kas attiecīgajā taksācijas periodā saņemta atpakaļ, kad noslēgtā apdrošināšanas līguma termiņš ir beidzies, bet apdrošinā­šanas gadījums nav iestājies.

69.¹ Piemērojot likuma 6.¹ pantu par ienākumiem, kas gūti, izmantojot kuģi, kura neto tonnāža nepārsniedz 100 tilpības vienības, uzņēmumu ienākuma nodokli maksā vispārējā kārtībā.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1202 redakcijā)

70. Piemērojot likuma 6.² panta otro daļu, saimnieciskās darbības veida nodošanā, apvienošanā vai sadalīšanā iesaistīto nodokļu maksātāju nodoto pamat­līdzekļu atlikusī vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām kļūst par pamat­līdzekļa sākotnējo vērtību nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nodokļu maksātā­jam, kurš ir pārņēmis pamatlīdzekli.

71. Par parādu saistībām likuma 6.⁴ panta pirmās un otrās daļas izpratnē uzskatāmas tikai tās parādu saistības, par kurām attiecīgajā taksācijas periodā ir aprēķināti procentu maksājumi.

(Grozīts ar MK 06.12.2016. noteikumiem Nr. 766)

72. Likuma 6.⁴ panta pirmā un otrā daļa piemērojama visu veidu procentu maksājumiem par parādu saistībām, arī procentu maksājumiem, kurus maksā par finanšu nomu (līzingu) un faktoringa ar regresa tiesībām darījumiem.

73. Likuma 6.⁴ panta pirmā un otrā daļa ir piemērojama arī tādam nodokļu maksātājam, kura gada pārskatā atspoguļotais pašu kapitāla apjoms ir negatīvs. Veicot likuma 6.⁴ panta otrajā daļā noteiktos aprēķinus nodokļu maksātājam, kura gada pārskatā atspoguļotais pašu kapitāls ir negatīvs, aprēķinos par pašu kapitālu nosacīti pieņem skaitli "0". Nodokļu maksātājs, kuram saimnieciskās darbības veikšanai nav nodalīts pašu kapitāls, likuma 6.⁴ panta otro daļu nepie­mēro, bet apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem, kas aprēķināti atbilstoši likuma 6.⁴ panta pirmajai daļai.

73.¹ Likuma 6.⁴ panta 4.² daļas 2.punktā noteikto finanšu uzraudzību, kā arī speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu nebanku sektoram Latvijas Republikā veic saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1202 redakcijā)

73.² Ja ar nodokli apliekamais ienākums jāpalielina par pārsniegto procentu maksājumu daļu saskaņā ar likuma 6.⁴ panta un 12.panta normām, tad ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu palielina par lielāko no summām.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1202 redakcijā)

74. Nosakot taksācijas perioda parādu saistību vidējo apjomu, ņem vērā gan euro, gan ārvalstu valūtās saņemtos aizņēmumus un kredītus. Attiecībā uz parādu saistībām ārvalstu valūtā attiecīgi piemēro Centrālās statistikas pārval­des noteikto vidējo kredītu likmi ārvalstu valūtā izsniegtajiem kredītiem.

(Grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1151)

75. Par parādu saistību vidējo apjomu likuma 6.⁴ panta pirmās un otrās daļas izpratnē ir uzskatāma parādu saistību gada vidējā svērtā vērtība, kura tiek aprēķināta, saskaitot parādu saistību vērtību katra mēneša pēdējā datumā (izņemot taksācijas perioda pēdējo mēnesi), pieskaitot pusi no parādu saistību vērtības taksācijas perioda sākumā un pusi no parādu saistību vērtības taksācijas perioda beigās un iegūto summu dalot ar mēnešu skaitu taksācijas periodā. Ja parādu saistības ar konkrēto kreditoru nav visu taksācijas periodu, tad parādu saistību vidējo apjomu likuma 6.⁴ panta pirmās un otrās daļas izpratnē aprēķina, saskaitot parādu saistību vērtību katra mēneša pēdējā datumā (izņemot taksācijas perioda pēdējo mēnesi vai mēnesi, kad saistības beidzas (ja tās beidzas taksācijas perioda vidū)), pieskaitot pusi no parādu saistību vērtības taksācijas perioda sākumā vai mēnesī, kad saistības rodas (ja tās rodas taksācijas perioda vidū), un pusi no parādu saistību vērtības taksācijas perioda pēdējā mēneša datumā vai tā mēneša pēdējā datumā, kad saistības beidzas (ja tās beidzas taksācijas perioda vidū), un iegūto summu dalot ar mēnešu skaitu taksācijas periodā, kuros ir konkrētās saistības (likuma 6.⁴ pantā noteiktā parādu saistību vidējā apjoma aprēķina piemērs – šo noteikumu 6.pielikumā).

76. Piemērojot likuma 7.pantu, ar nedrošiem parādiem saprot arī tās parādu saistības pret kredītiestādi, kuras radušās, kredītiestādei iegādājoties prasījuma (parādu) vērtspapīrus, un kurām saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotajiem noteikumiem jāveido speciālie uzkrājumi. Likuma 7.pantu nepie­mēro attiecībā uz speciālajiem uzkrājumiem, kas izveidoti akcijām un citiem vērts­papīriem ar nefiksētu ienākumu, līdzdalībai saistīto uzņēmumu pamatkapitālā, pašu akcijām, zaudējumu segšanai zādzību gadījumos, kā arī pamatlīdzekļiem.

77. Piemērojot likuma 9.pantu, ar zaudētiem parādiem saprot arī parādus, kuru atgūšanai izmanto cesijas darījumus, vai faktoringu bez regresa prasībām.

77.¹ Likuma 9.panta normas nepiemēro norakstītajiem uzkrājumiem, kuri ir izveidoti saskaņā ar likuma 7.pantu.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1202 redakcijā)

77.² (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

77.³ Likuma 9.panta normas piemērojamas arī neatgūstamai aizdevuma summai.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1202 redakcijā)

78. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 7.punkta kritēriju, kas attiecas uz debitora parādu piedziņas tiesas ceļā lietderības apsvērumiem, minētais kritērijs attiecas uz debitoru – fizisko personu – parādiem.

79. Ja debitors – fiziskā persona – ir miris un saistības pārņem viņa mantinieki, likuma 9.panta pirmās daļas 7.punktu piemēro, pamatojoties uz tiesas spriedumu par parāda piedziņu no mirušā debitora mantiniekiem un tiesu izpildītāja aktu par piedziņas neiespējamību. Ja debitora – fiziskās personas – manta piekrīt valstij, minēto likuma normu piemēro, pamatojoties uz tiesas lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, ko norāda lēmumā, ar kuru apstiprina mirušā debitora mantas piekritību valstij.

80. Likuma 10.panta ceturtās daļas piemērošanas piemērs minēts šo noteikumu 7.pielikumā.

80.¹ Likuma 10.¹ panta piemērošanas piemērs minēts šo noteikumu 7.¹ pielikumā.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1202 redakcijā)

81. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

82. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

83. Lai noteiktu likuma 12.panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktā minētās preču (produkcijas, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma tirgus vērtību, piemēro vienu no šo noteikumu 84., 85. vai 86.punktā minētajām metodēm.

85. Tālākpārdošanas cenu metode:

85.1. metodes būtība – metode pamatojas uz cenu, par kādu preces (produktus), kas iegādātas no saistīta uzņēmuma, tiek pārdotas tālāk nesaistītam komersantam. Minēto cenu samazina par bruto peļņu, no kuras tālākpārdevējs sedz pārdošanas un administrācijas izmaksas, gūstot atbilstošu peļņu, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmanto­tos aktīvus un citus darījuma vērtību ietekmējošus faktorus. Iegūtais rezultāts uzskatāms par darījuma tirgus vērtību (vai preces, produkta tirgus cenu) (tālāk­pārdošanas cenu metodes piemērs – šo noteikumu 8.pielikuma 2.punktā);

85.2. metodi piemēro tālākpārdevēja preču iegādes darījumiem, ja tālāk­pārdevējs pārdod preci tālāk nesaistītai personai, ievērojami nepalielinot preces vērtību un saglabājot tās identitāti.

87. Ja šo noteikumu 84., 85. vai 86.punktā minētās metodes nav pietie­kamas, lai noteiktu preces (produkta, pakalpojuma) tirgus cenu vai darījuma tirgus vērtību, var izmantot šo noteikumu 88. vai 89.punktā minēto metodi.

88. Darījumu tīrās peļņas metode:

88.1. metodes būtība – metode, kurā darījumu vērtība (preces, produkta vai pakalpojuma cena) tiek noteikta, uz darījumu attiecināmām tiešām un netie­šām izmaksām pieskaitot neto peļņas uzcenojumu, ņemot vērā darījuma nodroši­nāšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījumu vērtību vai preces cenu ietekmējošus faktorus (darījumu tīrās peļņas metodes piemērs – šo noteikumu 8.pielikuma 4.punktā);

88.2. metodi piemēro līdzīgi kā tālākpārdošanas cenu metodi vai izmaksu pieskaitīšanas metodi (šo noteikumu 85. un 86.punktā minētajos gadījumos), ja komersants veic papildu funkcijas un attiecīgo izmaksu uzcenojumu salīdzinā­šana ar nesaistītu komersantu attiecīgajiem finanšu rādītājiem nesniedz pietiekami precīzu rezultātu.

89. Peļņas sadalīšanas metode:

89.1. metodes būtība – metode, kuru izmanto, ja saistīti uzņēmumi veic savstarpēji saistītus darījumus vai piedalās secīgos darījumos preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas cikla ietvaros, kurus nevar novērtēt atsevišķi. Piemē­rojot šo metodi, vispirms nosaka saistīto uzņēmumu savstarpēji veikto darījumu rezultātā gūto kopējo peļņu. Pēc darījuma funkcionālās analīzes, izvērtējot katra darījumā iesaistītā komersanta veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus un citus darījumu cenu ietekmējošus faktorus, peļņa starp tiem tiek sadalīta atbilstoši tādam ekonomiski pamatotam peļņas sadalījumam, par kādu būtu vienojušies nesaistīti komersanti (peļņas sadalīšanas metodes piemērs – šo noteikumu 8.pielikuma 5.punktā);

89.2. metodi piemēro savstarpēji atkarīgiem darījumiem, ja nevar konsta­tēt nesaistītu komersantu salīdzināmus darījumus, kā arī darījumiem, kuros iesaistīti vairāki saistītie uzņēmumi ar nemateriālā īpašuma iesaistīšanu vai bez tās.

90. Šo noteikumu 84., 85., 86., 88. vai 89.punktā minēto darījuma tirgus vērtības vai preces (produkta, pakalpojuma) tirgus cenas noteikšanas metodi izvēlas atkarībā no darījuma veida un saistīto uzņēmumu veiktajām funkcijām, ar tām saistītajiem riskiem, izmantotajiem aktīviem un citiem darījuma vērtību ietekmējošiem faktoriem. Lai precīzāk noteiktu likuma 12.panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktā minētās preču (produkcijas, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma tirgus vērtību, šo noteikumu 84., 85., 86., 88. vai 89.punktā minētās darījuma tirgus vērtības vai preces (produkta, pakalpojuma) tirgus cenas noteik­šanas metodes var kombinēt.

91. Piemērojot preču (produktu, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma vērtības noteikšanas metodes, lai noteiktu salīdzināmus darījumus vai salīdzi­nāmus saimnieciskās darbības veicējus, nosaka:

91.1. saistītā uzņēmuma darījumā vai darījumu virknē veikto funkciju un ar tām saistīto risku salīdzināmību ar attiecīgajā komercdarbības nozarē un līdzīgā ģeogrāfiskajā tirgū esošā neatkarīgā saimnieciskās darbības veicēja līdzīgos darījumos veiktajām funkcijām un ar tām saistītajiem riskiem un izmantotajiem aktīviem, kā arī citus darījumu cenu ietekmējošus faktorus;

91.2. darījuma priekšmeta salīdzināmību, tas ir, saistīta uzņēmuma piegā­dāto vai iegādāto preču (produktu) vai sniegto vai saņemto pakalpojumu salīdzi­nājumu ar nesaistītu komersantu attiecīgo darījumu priekšmetu.

94. Likuma 12.panta ceturto daļu piemēro saskaņā ar normatīvo aktu par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām.

95. Ja pamatlīdzeklis netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, piemērojot likuma 13.panta pirmo daļu, to nedrīkst iekļaut nevienā no likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā minētajām pamatlīdzekļu kategorijām, tādējādi tas netiek iekļauts nolietojuma aprēķinā saskaņā ar šo pantu. Ja pamatlīdzeklis ir izmantots saimnieciskajā darbībā, bet pēc tam kādā taksācijas periodā izslēgts (piemēram, norakstīts, pārdots, atdots nomā ar izpirkumu), tad attiecīgās kategorijas pamat­līdzekļa gada nolietojumu aprēķina likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajā kārtībā, bet samazina par nodokļu maksātāja finanšu grāmatvedībā norādīto izslēgto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un stihisko nelaimju vai piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību.

96. Piemērojot likuma 13.pantu, pamatlīdzekļu uzskaiti nodokļu nolieto­juma aprēķinam kārto, ievērojot šādus nosacījumus:

96.1. pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem, piektās kategorijas pamat­līdzekļiem, vieglajiem automobiļiem, motocikliem, jūras un upes transportlīdzekļiem, gaisa transportlīdzekļiem un pamatlīdzekļiem, kurus neizmanto saimnieciskajā darbībā vai izmanto tikai daļēji, – par katru pamatlīdzekli atsevišķi saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumā minēto paraugu;

96.2. pamatlīdzekļiem – ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, kas iegādā­tas, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, un kurām piemēro likuma 13.panta 1.² daļu, – par katru pamatlīdzekli atsevišķi saskaņā ar šo noteikumu 10.pieliku­mā minēto paraugu;

96.3. otrās, trešās un ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem – kopā par visu kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumā minēto paraugu;

96.4. nodokļu maksātājs, kas reģistrēts un darbojas kādā no īpaši atbalstāmajām teritorijām, – saskaņā ar šo noteikumu 12. un 13.pielikumā minēto paraugu;

96.5. nemateriālajiem ieguldījumiem nolietojumu aprēķina par katru nemateriālo ieguldījumu atsevišķi saskaņā ar šo noteikumu 14.pielikumā minēto paraugu;

96.6. pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 15.pieli­kumā minēto paraugu;

96.7. pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina kopsavilkumu nodokļu maksātājs, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā, aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 16.pielikumā minēto paraugu.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

97. Šo noteikumu 9.pielikuma "__ kategorijas pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins" aizpildīšanas kārtība:

97.1. 2.ailē "Kategorijas sākotnējā vērtība" norāda pamatlīdzekļa bilances vērtību datumā, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja kategorijā ietverts šo noteikumu 70. un 106.punktā minētajos gadījumos no cita uzņēmuma pārņemts pamatlīdzeklis;

97.2. 3.ailē "Vērtības izmaiņas – palielināšana "+"" norāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši normatīvajiem aktiem. Šajā ailē norāda arī izmaksas, kas būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku (pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas);

97.3. 4.ailē "Vērtības izmaiņas – samazināšana "–"" norāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši normatīvajiem aktiem. Šajā ailē norāda arī izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas bilances vērtība nav aprēķināta atsevišķi, norāda amortizētās aizstāšanas izmaksas;

97.4. 5.ailē "Izslēgtā vērtība" norāda izslēgtā vai stihiskas nelaimes dēļ vai citā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa bilances vērtību vai atlikušo kategorijas vērtību, ja no kategorijas izslēgts citam uzņēmumam nodots pamat­līdzeklis (šo noteikumu 70. un 106.punktā minētajos gadījumos);

97.5. 6.ailē "Koriģētā vērtība" norāda pamatlīdzekļa koriģēto vērtību:

97.5.1. taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, šajā ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: 2.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

97.5.2. nākamajos taksācijas periodos šajā ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 6.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

97.6. 7.ailē "Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu" norāda:

97.6.1. vērtību, kas aprēķināta taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, izmantojot formulu: 2.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

97.6.2. vērtību, kas nākamajos taksācijas periodos aprēķināta, izmantojot formulu: 10.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

97.7. 8.ailē "Taksācijas perioda nolietojums (7.aile x likme %)" norāda aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu, izmantojot formulu: 7.ailē norādīto vērtību reizina ar dubultoto procentu likmi, kas noteikta attiecīgajai pamat­līdzekļu kategorijai likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā;

97.8. 9.ailē "Uzkrātais nolietojums" norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 9.ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 8.ailē;

97.9. 10.ailē "Atlikusī kategorijas vērtība pēc taksācijas perioda nolieto­juma atskaitīšanas" norāda pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, ko aprēķina, izman­tojot formulu: 7.aile – 8.aile. Šajā ailē norādītā vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 6.aile – 9.aile.

98. Šo noteikumu 10.pielikuma "Pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins jaunai ražošanas tehnoloģiskai iekārtai" aizpildīšanas kārtība:

98.1. 2.ailē "Kategorijas sākotnējā vērtība" norāda saimnieciskajā darbībā izmantotā pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas vērtību vai atlikušo katego­rijas vērtību, ja kategorijā ietverts šo noteikumu 70. un 106.punktā minētajos gadījumos no cita uzņēmuma pārņemts pamatlīdzeklis;

98.2. 3.ailē "Koriģētā kategorijas sākotnējā vērtība (2.aile x koeficients)" norāda pamatlīdzekļa koriģēto kategorijas sākotnējo vērtību, 2.ailē norādīto vērtību reizinot ar likuma 13.panta 1.2 daļā noteikto koeficientu;

98.3. 4.ailē "Vērtības izmaiņas – palielināšana "+"" norāda izmaksas, kas būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku (pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas);

98.4. 5.ailē "Vērtības izmaiņas – samazināšana "–"" norāda izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas bilances vērtība nav aprēķināta atsevišķi, norāda amortizētās aizstāšanas izmaksas;

98.5. 6.ailē "Izslēgtā vērtība" norāda pamatlīdzekļa bilances vērtību, kas izslēgts vai stihiskas nelaimes dēļ vai citā piespiedu kārtā zaudēts, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja no kategorijas izslēgts citam uzņēmumam nodots pamatlīdzeklis šo noteikumu 70. un 106.punktā minētajos gadījumos;

98.6. 7.ailē "Koriģētā vērtība" norāda pamatlīdzekļa koriģēto vērtību:

98.6.1. taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, 7.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: 3.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

98.6.2. nākamajos taksācijas periodos 7.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 7.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

98.7. 8.ailē "Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu" norāda:

98.7.1. vērtību, kas aprēķināta taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, izmantojot formulu: 3.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

98.7.2. vērtību, kas nākamajos taksācijas periodos aprēķināta, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 11.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

98.8. 9.ailē "Taksācijas perioda nolietojums (8.aile x likme %)" norāda aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu, izmantojot formulu: 8.ailē norādīto vērtību reizina ar dubultoto procentu likmi, kas noteikta attiecīgajai pamat­līdzekļu katego­rijai likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā;

98.9. 10.ailē "Uzkrātais nolietojums" norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 10.ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 9.ailē;

98.10. 11.ailē "Atlikusī kategorijas vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas" norāda aprēķināto pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot formulu: 8.aile – 9.aile. Šajā ailē norādītā vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 7.aile – 10.aile.

99. Šo noteikumu 11.pielikuma "__ kategorijas pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins" aizpildīšanas kārtība:

99.1. 2.ailē "Kategorijas sākotnējā vērtība" norāda attiecīgās pamat­līdzekļu kategorijas pamatlīdzekļu vērtību, kuri taksācijas periodā ir iegādāti vai izveidoti un kurus šajā taksācijas periodā izmanto saimnieciskajā darbībā, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja kategorijā ietverti šo noteikumu 70. un 106.punktā minētajos gadījumos no cita uzņēmuma pārņemtie pamatlīdzekļi;

99.2. 3.ailē "Vērtības izmaiņas – palielināšana "+"" norāda izmaksas, kas būtiski palielina pamatlīdzekļu ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku (pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas);

99.3. 4.ailē "Vērtības izmaiņas – samazināšana "–"" norāda izslēdzamās pamatlīdzekļu daļas vai detaļas bilances vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas bilances vērtība nav aprēķināta atsevišķi, norāda amortizētās aizstāšanas izmaksas;

99.4. 5.ailē "Izslēgtā vērtība" norāda pamatlīdzekļu bilances vērtību, kas izslēgti vai stihiskas nelaimes dēļ vai citā piespiedu kārtā zaudēti, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja no kategorijas izslēgti citam uzņēmumam nodotie pamatlīdzekļi (šo noteikumu 70. un 106.punktā minētajos gadījumos);

99.5. 6.ailē "Koriģētā vērtība" norāda pamatlīdzekļa koriģēto vērtību:

99.5.1. taksācijas periodā, kurā pamatlīdzekļiem sākt rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, 6.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: 2.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

99.5.2. nākamajos taksācijas periodos 6.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 6.aile + 2.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

99.6. 7.ailē "Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu" norāda:

99.6.1. vērtību, kas aprēķināta taksācijas periodā, kurā pamatlīdzekļiem sāk rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, izmantojot formulu: 2.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

99.6.2. vērtību, kas nākamajos taksācijas periodos aprēķināta, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 10.aile + 2.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

99.7. 8.ailē "Taksācijas perioda nolietojums (7.aile x likme %) norāda aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu, izmantojot formulu: 7.ailē norādīto vērtību reizina ar dubultoto procentu likmi, kas noteikta attiecīgajai pamatlīdzekļu kategorijai likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā;

99.8. 9.ailē "Uzkrātais nolietojums" norāda uzkrāto nolietojumu nodok­ļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 9.ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 8.ailē;

99.9. 10.ailē "Atlikusī kategorijas vērtība pēc taksācijas perioda nolieto­juma atskaitīšanas" norāda aprēķināto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot formulu: 7.aile – 8.aile. Šajā ailē norādītā vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 6.aile – 9.aile.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

100. Šo noteikumu 12.pielikuma "__ kategorijas pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins nodokļu maksātājam, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā" aizpildīšanas kārtība:

100.1. 2.ailē "Kategorijas sākotnējā vērtība" norāda pamatlīdzekļa bilances vērtību brīdī, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja kategorijā ietverts šo noteikumu 70. un 106.punktā minētajos gadījumos no cita uzņēmuma pārņemts pamatlīdzeklis;

100.2. 3.ailē "Koriģētā kategorijas sākotnējā vērtība (2.aile x koeficients)" norāda pamatlīdzekļa koriģēto kategorijas sākotnējo vērtību, 2.ailē norādīto vērtību reizinot ar likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto koeficientu;

100.3. 4.ailē "Vērtības izmaiņas – palielināšana "+"" norāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši normatīvajiem aktiem. Šajā ailē norāda arī izmaksas, kas būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku (pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas);

100.4. 5.ailē "Vērtības izmaiņas – samazināšana "–"" norāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši normatīvajiem aktiem. Šajā ailē norāda arī izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas bilances vērtība nav aprēķināta atsevišķi, norāda amortizētās aizstāšanas izmaksas;

100.5. 6.ailē "Izslēgtā vērtība" norāda pamatlīdzekļa bilances vērtību, kas izslēgts vai stihiskas nelaimes dēļ vai citā piespiedu kārtā zaudēts, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja no kategorijas izslēgts citam uzņēmumam nodots pamatlīdzeklis (šo noteikumu 70. un 106.punktā minētajos gadījumos);

100.6. 7.ailē "Koriģētā vērtība" norāda pamatlīdzekļa koriģēto vērtību:

100.6.1. taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu, piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto koeficientu, 7.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: 3.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

100.6.2. nākamajos taksācijas periodos 7.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 7.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

100.7. 8.ailē "Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu" norāda:

100.7.1. vērtību, kas aprēķināta taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu, piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto koeficientu, izmantojot formulu: 3.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

100.7.2. vērtību, kas nākamajos taksācijas periodos aprēķināta, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 11.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

100.8. 9.ailē "Taksācijas perioda nolietojums (8.aile x likme %)" norāda aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu, izmantojot formulu: 8.ailē norādīto vērtību reizina ar dubultoto procentu likmi, kas noteikta attiecīgajai pamatlīdzekļu kategorijai likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā;

100.9. 10.ailē "Uzkrātais nolietojums" norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 10.ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 9.ailē;

100.10. 11.ailē "Atlikusī kategorijas vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas" norāda aprēķināto pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot formulu: 8.aile – 9.aile. Šajā ailē norādītā vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 7.aile – 10.aile.

101. Šo noteikumu 13.pielikuma "__ kategorijas pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins nodokļu maksātājam, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā" aizpildīšanas kārtība:

101.1. 2.ailē "Kategorijas sākotnējā vērtība" norāda attiecīgās pamat­līdzekļu kategorijas pamatlīdzekļu vērtību, kurus šajā taksācijas periodā izmanto saimnieciskajā darbībā īpaši atbalstāmajā reģionā, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja kategorijā ietverti šo noteikumu 70. un 106.punktā minētajos gadījumos no cita uzņēmuma pārņemtie pamatlīdzekļi;

101.2. 3.ailē "Koriģētā kategorijas sākotnējā vērtība (2.aile x koeficients)" norāda pamatlīdzekļu koriģēto kategorijas sākotnējo vērtību, reizinot 2.ailē norādīto vērtību ar likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto koeficientu;

101.2. 4.ailē "Vērtības izmaiņas – palielināšana "+"" norāda izmaksas, kas būtiski palielina pamatlīdzekļu ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatā­cijas laiku (pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas);

101.3. 5.ailē "Vērtības izmaiņas – samazināšana "–"" norāda izslēdzamās pamatlīdzekļu daļas vai detaļas bilances vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas bilances vērtība nav aprēķināta atsevišķi, norāda amortizētās aizstāšanas izmaksas;

101.4. 6.ailē "Izslēgtā vērtība" norāda pamatlīdzekļu bilances vērtību, kas izslēgti vai stihiskas nelaimes dēļ vai citā piespiedu kārtā zaudēti, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja no kategorijas izslēgti citam uzņēmumam nodotie pamatlīdzekļi (šo noteikumu 70. un 106.punktā minētajos gadījumos);

101.5. 7.ailē "Koriģētā vērtība" norāda pamatlīdzekļu koriģēto vērtību:

101.5.1. taksācijas periodā, kurā pamatlīdzekļiem sāk rēķināt nolietojumu, ja tos izmanto saimnieciskajā darbībā īpaši atbalstāmajā reģionā, 7.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: 3.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

101.5.2. nākamajos taksācijas periodos 7.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 7.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

101.6. 8.ailē "Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu" norāda:

101.6.1. vērtību, kas aprēķināta taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu, piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto koeficientu, izmantojot formulu: 3.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

101.6.2. vērtību, kas nākamajos taksācijas periodos aprēķināta, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 11.aile + 3.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

101.7. 9.ailē "Taksācijas perioda nolietojums (8.aile x likme %)" norāda aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu, izmantojot formulu: 8.ailē norādīto vērtību reizina ar dubultoto procentu likmi, kas noteikta attiecīgajai pamatlīdzekļu kategorijai likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā;

101.8. 10.ailē "Uzkrātais nolietojums" norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 10.ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 9.ailē;

101.9. 11.ailē "Atlikusī kategorijas vērtība pēc taksācijas perioda nolieto­juma atskaitīšanas" norāda aprēķināto pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot formulu: 8.aile – 9.aile. Šajā ailē norādītā vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 7.aile – 10.aile.

102. Šo noteikumu 14.pielikuma "Nemateriālā ieguldījuma nolietojuma aprēķins" aizpildīšanas kārtība:

102.1. 2.ailē "Sākotnējā vērtība" norāda nemateriālā ieguldījuma sākotnējo vērtību;

102.2. 3.ailē "Vērtība, no kuras atņem aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu" norāda:

102.2.1. taksācijas periodā, kurā sāk rēķināt nolietojumu nemateriālajam ieguldījumam, 2.ailē norādīto vērtību;

102.2.2. nākamajos taksācijas periodos – vērtību, kas iegūta, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 6.aile – 4.aile;

102.3. 4.ailē "Aprēķinātais gada nolietojums" norāda saskaņā ar lineāro (vienmērīgo) metodi aprēķināto gada nolietojumu nemateriālajam ieguldījumam;

102.4. 5.ailē "Uzkrātais nolietojums" norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 5.ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 4.ailē;

102.5. 6.ailē "Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitī­šanas" norāda aprēķināto nemateriālā ieguldījuma atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot formulu: 3.aile – 4.aile. Šajā ailē norādītā vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 2.aile – 5.aile.

103. Aizpildot šo noteikumu 15.pielikumu "Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkums", norāda visu pamatlīdzekļu kategoriju un nemateriālo ieguldījumu aprēķinos (9., 10., 11., 12., 13. un 14.pielikums) attiecīgi nosauktajās ailēs norādītās kopsummas. Minētā pielikuma 6.ailē norādāmo vērtību iegūst, izmantojot formulu 3.aile – 4.aile. Tāda pati vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 2.aile – 5.aile.

104. Aizpildot šo noteikumu 16.pielikumu "Pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas aprēķina kopsavilkums nodokļu maksātājam, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā", norāda visu pamatlīdzekļu kategoriju (9., 10., 11., 12. un 13.pielikums) attiecīgi nosauktajās ailēs norādītās kopsummas. Minētā pielikuma 6.ailē norādāmo vērtību iegūst, izmantojot formulu 3.aile – 4.aile. Tāda pati vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 2.aile – 5.aile.

105. Likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto uzskaiti veic tikai pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķiniem saskaņā ar minēto pantu. Likums nenosaka pamatlīdzekļu uzskaiti finanšu grāmatvedībā.

106. Piemērojot likuma 13.pantu gadījumā, ja sabiedrība reorganizācijas dēļ iegūst tādas pievienojamās sabiedrības pamatlīdzekļus, kura reorganizācijas brīdī beidz pastāvēt, attiecīgās kategorijas sākotnējo vērtību palielina par pievie­notās sabiedrības nodokļa aprēķināšanai noteikto atlikušo vērtību pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas.

107. Saskaņā ar likuma 13.panta pirmās daļas 8.punktu zemei, mākslas darbiem, antīkiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem un citiem pamatlīdzek­ļiem, kuri nav pakļauti fiziskam vai morālam nolietojumam (piemēram, muzeja vērtības vai pamatlīdzekļi, kuri tām pielīdzināmi), kā arī ieguldījuma īpašu­miem, bioloģiskajiem aktīviem un pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldīju­miem, kurus nodokļu maksātājs izvēlējies novērtēt patiesajā vērtībā, nolietojumu neaprēķina.

108. Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām datorprogrammu, ko izveidojis pats nodokļu maksātājs, un par atlīdzību iegūtu datorprogrammu licences līgumu nolietojumu noraksta saskaņā ar pamatlīdzekļu trešajai kategorijai noteikto likmi.

109. Par nemateriālo ieguldījumu izmaksām koncesijas iegūšanai uzskata Latvijas likumos atļautos maksājumus, kas tieši saistīti ar koncesijas tiesību iegūšanu. Ja koncesijas tiesību iegūšanai koncesionārs apņemas pārskaitīt valstij daļu no nākotnē paredzamās peļņas, šo peļņas daļu nodokļu likumu izpratnē neuzskata par nemateriālo ieguldījumu izmaksām koncesijas iegūšanai.

110. Ja koncesija piešķirta uz laikposmu, kas ir īsāks par desmit gadiem, bet patenti, licences vai preču zīmes – uz laikposmu, kas īsāks par pieciem gadiem, to vērtību noraksta termiņā (taksācijas periodā), uz kādu ir izsniegta attiecīgā koncesija, patents, licence vai preču zīme.

111. Piemērojot likuma 13.panta septīto daļu, iznomātājs nedrīkst iekļaut attiecīgā pamatlīdzekļa vērtību nolietojuma aprēķinos.

112. Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ņem vērā arī nolietojuma summas dāvinājumā (ziedojumā) saņemtiem, mantotiem un citiem pamatlīdzek­ļiem, kas nav iegūti par samaksu, bet kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā nolietojuma summu, kas aprēķināta pamat­līdzekļiem, kuri netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Ja pamatlīdzeklis ir izmantots saimnieciskajā darbībā nepilnu taksācijas periodu, to uzskaita par katru kategoriju atsevišķi, un šī taksācijas perioda nolietojuma summu, kas aprēķināta saskaņā ar likuma 13.pantu, dala ar 12 un reizina ar mēnešu skaitu, kuros pamatlīdzeklis tika izmantots saimnieciskajā darbībā.

113. Ja nodokļu maksātājs, kas darbojas gan īpaši atbalstāmajā teritorijā, gan arī pārējā valsts teritorijā, taksācijas perioda laikā pamatlīdzekļus, kuriem tiek piemēroti likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktie koeficienti, no šīs teritorijas pārvieto pastāvīgai darbībai ārpus īpaši atbalstāmās teritorijas, tad, aprēķinot pārvietoto pamatlīdzekļu nolietojumu, likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktu var piemērot tikai par to laikposmu, kurā minētie pamat­līdzekļi tika izmantoti saimnieciskajā darbībā īpaši atbalstāmajā teritorijā.

114. Likuma 14.panta trešās daļas izpratnē komercsabiedrības vai koope­ratīvās sabiedrības pamatdarbība ir darbības veids ar vislielāko īpatsvaru nodokļu maksātāja kopējā apgrozījumā. Ja divu gadu periodā pirms kontroles maiņas bijuši atšķirīgi pamatdarbības veidi, tad par pamatdarbību uzskatāms tas darbības veids, kuram vidēji bijis vislielākais īpatsvars. Ja kontroles maiņas brīdī fiksētais pamatdarbības veids vienā no pieciem kontroles maiņai sekojošiem taksācijas periodiem vairs nav darbības veids ar vislielāko īpatsvaru nodokļu maksātāja kopējā apgrozījumā, tad nodokļu maksātājs nav piecus taksācijas periodus pēc kontroles maiņas saglabājis iepriekšējo pamatdarbības veidu un zaudē tiesības segt zaudējumus.

115. Zaudējot tiesības segt zaudējumus, nodokļu maksātājs precizē iepriekšējo taksācijas periodu (sākot ar taksācijas periodu, kurā notikusi kontro­les maiņa) apliekamo ienākumu, palielinot to par pārnesto zaudējumu summu, kuri izveidojušies pirms tā taksācijas perioda, kad notika kontroles maiņa, un segti taksācijas periodā, kurā notika kontroles maiņa, un tam sekojošos taksācijas periodos. Nodokļa summas palielinājumu no attiecīgā taksācijas perioda apliekamā ienākuma palielinājuma uzskata par nokavēto nodokļa mak­sājumu, kuram aprēķina pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām".

116. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

116.¹ (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

116.² (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

117. Piemērojot likuma 15.panta pirmo daļu, nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" piemēro nodokļa summai pēc likuma 16. un 20.¹pantā noteikto atlaižu piemērošanas.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

118. (Svītrots ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1151)

119. Piemērojot nodokļu konvenciju noteikumus, lai novērstu dubultu aplikšanu ar nodokli, piemēro atbrīvošanas metodi vai kredīta metodi saskaņā ar konkrētas nodokļu konvencijas noteikumiem.

120. Ja saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem piemēro atbrīvošanas metodi, lai novērstu dubultu aplikšanu ar nodokli, netiek ņemts vērā ārvalstī (piemēram, Lietuvā) gūtais ienākums, kuru nodokļu maksātājs guvis, izmantojot tur izveidotu pastāvīgo pārstāvniecību. Apliekamo ienākumu sama­zina par nodokļu maksātāja taksācijas perioda ieņēmumu summu, kura gūta ārvalstī un iekļauta nodokļu maksātāja peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un apliekamo ienākumu palielina par izdevumu summu, kura saistīta ar minēto ieņēmumu gūšanu un iekļauta nodokļu maksātāja peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Piemērojot atbrīvošanas metodi saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem, nodokļu maksātājs vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, kurā norādīts pastāvīgās pārstāvniecības gūtais ienākums un samaksātā nodokļa summa.

121. Piemērojot likuma 16. pantā noteikto atlaidi, nodokļu maksātājs, kurš uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijas iesniegšanas brīdī nav iesniedzis attiecīgu dokumentu, kas apliecina apliekamo ienākumu un nodokļa samaksu ārvalstī, minēto dokumentu var iesniegt vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijas labojumu.

(MK 18.03.2014. noteikumu Nr.150 redakcijā)

122. Likuma 18.panta ceturtajā daļā minētā lauksaimnieciskā darbība ietver arī koku stādu audzēšanu, truškopību, putnkopību, biškopību un zvērko­pību. Iekšējo ūdeņu zivsaimniecība ir zivju audzēšana ūdenstilpēs – privātajos ūdeņos vai nodokļu maksātājam lietošanā nodotajās ūdenstilpēs.

122.¹ Likuma 18.panta otrajā daļā noteiktajā pašvaldības izziņā par zemes platību, kas faktiski tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai, ir jānorāda informācija uz kārtējā gada 31.decembri.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1202 redakcijā)

123. Piemērojot likuma 20.¹panta pirmo daļu, budžeta iestādes uzskaita naudas izteiksmē saņemtos ziedojumus un izlieto tos normatīvajos aktos noteik­tajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

124. (Svītrots ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

125. Budžeta iestādes saskaņā ar likuma 20.¹panta trešo daļu ne vēlāk kā pēctaksācijas gada 1.martā iesniedz Valsts kasē un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai citā laikrakstā pārskatu par saņemto ziedojumu apmēru, ziedotājiem un ziedojumu izlietojumu.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1151; MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.150)

125.¹ Piemērojot likuma 20.¹ panta ceturto daļu, par nodokļa parādu netiek uzskatīta papildus maksājamā nodokļa summa, kas radusies iepriekšējā taksācijas perioda attiecīgā nodokļa pārskata korekcijas rezultātā, ja nodokļu maksātājs savlaikus ir samaksājis papildus aprēķināto nodokli un nokavējuma naudu.

(MK 06.12.2016. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

125.² Piemērojot likuma 20.¹ panta septītās daļas 2.punktu, par atlīdzības rakstura darbību ir uzskatāma arī ziedotāja logo izvietošana ziedojuma saņēmēja pasākumos vai cita veida norādes uz ziedotāju (piemēram, ziedotāja logo ievietošana grāmatā), ja par to nav noteikta atlīdzība.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1202 redakcijā)

125.³ Piemērojot likuma 20.¹ panta septītās daļas 1. un 2. punktu, nodokļa atlaidi nav tiesības piemērot par visu ziedoto summu, ja pretpienākums un tā apmērs nav nodalīts no ziedojuma līguma.

(MK 06.12.2016. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

126. Piemērojot likuma 22.panta pirmo daļu, ievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijas aizpildīšanu. Ja nodokļu maksātājs taksācijas gada laikā beidz maksāt nodokli likvidācijas vai reorganizācijas dēļ, uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc ārkārtas (slēguma vai likvidācijas) bilances apstiprināšanas.

127. Piemērojot likuma 22. panta astoto daļu, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, sagatavo deklarāciju par tās biedriem sadalīto pārpalikumu, kurā atbilstoši likuma 2. panta 3.¹ daļai iekļauti uz biedru attiecināmie sabiedrības taksācijas perioda izdevumi, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību un nav personificējami, un katram biedram sadalītā pārpalikuma lielumu. Minēto deklarāciju 30 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā Gada pārskatu likumā noteiktajā termiņā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā.

(MK 18.03.2014. noteikumu Nr.150 redakcijā)

128. Piemērojot likuma 22.panta astoto daļu, dzīvokļu īpašnieku koope­ratīvā sabiedrība, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība un dārzkopības kooperatīvā sabiedrība sastāda deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem un katram saņēmējam sadalītās peļņas lielumu un līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlim iesniedz to Valsts ieņēmumu dienestā.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

129. Piemērojot likuma 22.panta desmito daļu, nodokļu maksātājs, kas peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir atspoguļojis personālsabiedrības peļņas vai zaudējumu daļu, koriģē apliekamo ienākumu par minētajām summām, bet apliekamo ienākumu palielina par personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijā aprēķinātā apliekamā ienākuma vai zaudējumu daļu.

129.¹ Piemērojot likuma 22. panta divpadsmito daļu, par darījuma brīdi ir uzskatāma diena, kurā tiek veikts maksājums par sniegtajiem vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu, kā arī par nekustamo īpašumu vai kapitāla daļām, akcijām vai cita veida līdzdalību, un pārskatu par nodokļa aprēķinu (šo noteikumu 2.¹ pielikums) Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz 12 mēnešu laikā, skaitot no maksājuma veikšanas dienas. Ja nerezidents atlīdzību saņem vairākos maksājuma posmos, pārskatu par nodokļa aprēķinu (šo noteikumu 2.¹ pielikums) Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz 12 mēnešu laikā, skaitot no pirmā maksājuma veikšanas dienas, bet par turpmākajiem maksājumiem nerezidents iesniedz minētā pārskata labojumus saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām.

(MK 18.03.2014. noteikumu Nr. 150 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 250)

129.² Piemērojot likuma 22. panta trīspadsmito daļu pēc nerezidenta iesniegtā pārskata par nodokļa aprēķinu, kas veikts saskaņā ar likuma 3. panta 4.⁸ daļu, aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa tiek izskatīta un atmaksāta šādā kārtībā:

129.² 1. Valsts ieņēmumu dienests pēc pārskata par nodokļa aprēķinu (šo noteikumu 2.¹ pielikums) saņemšanas pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

129.² 1.1. iesniegtais pārskats par nodokļa aprēķinu ir noformēts atbilstoši šo noteikumu prasībām;

129.² 1.2. ir iesniegti šo noteikumu 18.³ punktā minētie dokumenti;

129.² 2. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodokļa pārmaksas summas atmaksu vai par atteikumu atmaksāt nodokli 30 dienu laikā pēc pārskata par nodokļa aprēķinu (šo noteikumu 2.¹ pielikums) iesniegšanas vai minētā pārskata precizējuma iesniegšanas, kas iesniegts turpmākajos periodos saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām;

129.² 3. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pagarināt šo noteikumu 129.² 2. apakšpunktā minēto termiņu, bet ne vairāk par 75 dienām, ja Valsts ieņēmumu dienests 30 dienu laikā rakstiski pieprasa precizētu vai papildu informāciju, kas iesniedzama 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas;

129.² 4. Valsts ieņēmumu dienests atmaksā pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātāja norādītajā bankas kontā 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(MK 18.03.2014. noteikumu Nr.150 redakcijā)

130. Piemērojot likuma 23.panta 1.¹ daļu, avansa maksājumus pārskata ne biežāk kā reizi mēnesī.

130.¹ Iesniegumu par avansa maksājumu precizēšanu nodokļa maksātājs iesniedz par periodu no mēneša, par kuru tiek precizēts avansa maksājums, līdz mēnesim, kurā tiek iesniegts gada pārskats.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1202 redakcijā)

131. Individuālais (ģimenes) uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saim­niecība), par kura ienākumu tā īpašnieks pirmstaksācijas periodā ir maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli un kuru taksācijas periodā ir reģistrējis kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju, avansa maksājumus taksācijas periodā veic šādā kārtībā:

131.1. par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim, kurā tā īpašnieks ir iesniedzis gada ienākumu deklarāciju par pirmstaksācijas periodu (bet ne vēlāk kā līdz 1.aprīlim), – summu, kas vienāda ar vienu divpadsmito daļu nodokļa, kas aprēķināts no saimnieciskās darbības ienākuma par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda, un koriģēta, ievērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu;

131.2. par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā – summu, ko nosaka, aprēķinot starpību starp uzņēmuma īpašnieka gada ienākumu deklarācijā par pirmstaksācijas periodu aprēķināto ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma (kurš koriģēts, ievērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu) un taksācijas perioda pirmajos mēnešos līdz īpašnieka gada ienākumu deklarācijas iesnieg­šanas mēnesim (ieskaitot) samaksāto nodokļa summu un dalot šo starpību ar mēnešu skaitu, kas no deklarācijas iesniegšanas mēneša atlikuši līdz taksācijas perioda beigām;

131.3. ja aprēķinātā ikmēneša avansa maksājumu summa ir mazāka par 711 euro, avansa maksājumu var veikt reizi ceturksnī likuma 23.panta piektajā daļā norādītajā termiņā.

(Grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1151)

132. Piemērojot likuma 23.panta astoto daļu, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, kas nodibināti (izveidoti) taksācijas gadā, var labprātīgi izdarīt nodokļa avansa maksājumus arī par pēctaksācijas gada janvāri, februāri, martu un aprīli.

133. Ja pēc nodokļu administrācijas pārbaudes aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis par taksācijas periodu ir palielinājies vai samazinājies, salīdzinot ar nodokļu maksātāja norādīto nodokļa summu uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijā pirms pārbaudes, nodokļa avansa maksāju­mus veic, pamatojoties uz nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu.

134. Piemērojot likuma 24.panta pirmo daļu, par ienākuma izmaksas brīdi uzskata brīdi, kad nodokļu maksātāja grāmatvedībā tiek samazinātas kreditora – nerezidenta saistības, tas ir, kad reāli tiek izmaksātas likuma 3.panta ceturtajā vai astotajā daļā minētās summas, vai arī brīdi, kad tiek izdarīts kreditora – nerezidenta – saistību samazinājums, veicot nodokļu maksātāja un nerezidenta savstarpējo norēķinu ieskaitu nodokļu maksātāja grāmatvedības reģistros, vai notiek kreditora maiņa. Ja nerezidents ieguldījis nekustamo īpašumu pamatkapitālā, par ienākuma izmaksas brīdi uzskata brīdi, kad nerezidentam rodas īpašuma tiesības uz kapitāla daļām.

(Grozīts ar MK 06.12.2016. noteikumiem Nr. 766)

135. Piemērojot likuma 24.panta pirmo daļu un likuma 12. panta trešajā daļā minēto, ienākumu izmaksātājs līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz pārskatu (17.pielikums) – uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņu par veiktajām izmaksām saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām. Izziņu iesniedz arī tad, ja maksājums veikts savstarpēja norēķinu ieskaita veidā.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr. 1202; MK 06.12.2016. noteikumiem Nr. 766)

136. Piemērojot likuma 24.panta otro daļu, ienākumu izmaksātājs:

136.1. līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu par nerezidenta (izņemot fiziskas personas) gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā (18. pielikums), no kuriem jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis izmaksas brīdī. Informāciju par pārējiem nerezidenta (izņemot fiziskas personas) gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā, no kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur, iekļauj pārskatā (18. pielikums) un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā kopā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju. Pārskatā iekļauj informāciju arī par tiem darījumiem, kas veikti ieskaita veidā. Informāciju par nerezidenta gūto ienākumu, no kura nodoklis nav jāietur, pārskatā iekļauj, ja taksācijas periodā nerezidenta attiecīgā veida ienākuma kopsumma pārsniedz 5000 euro. Pārskatā neietver informāciju par kredītiestāžu maksājumiem Eiropas Centrālajai bankai un Vienotajā noregulējuma fondā, kā arī informāciju par maksājumiem nerezidentiem, no kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ienākuma izmaksātājs šo informāciju sniedz Valsts ieņēmumu dienestam, veicot automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem;

136.2. izsniedz nerezidentam apliecinājumu par tā gūtajiem ienākumiem Latvijā un ieturētajiem nodokļiem (19.pielikums). Ja nepieciešams, apliecinā­jumu apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, kurā nodokļu maksātājs – ienākumu izmaksātājs – reģistrēts.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr. 1202; MK 06.12.2016. noteikumiem Nr. 766, sk. 140.¹ punktu)

137. Ja likuma 12.panta trešajā daļā minētais nodoklis ieturēts nepilnā apmērā, starpību no nodokļu maksātāja piedzen bezstrīdus kārtībā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām".

138. (Svītrots ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

139. (Svītrots ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1202)

140. Nodokļu maksātājs, kas uzsācis likuma 17.¹ pantā noteiktās atlaides (bija spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim) piemērošanu, ir tiesīgs to piemērot arī pēc minētā panta izslēgšanas visus taksācijas periodus pēc kārtas līdz taksācijas periodam, kad nodokļu maksātājs zaudē tiesības piemērot atlaidi.

140.¹ Grozījumi šo noteikumu 136.1. apakšpunktā piemērojami maksājumiem, kas veikti, sākot ar 2017. gada 1. janvāri.

(MK 06.12.2016. noteikumu Nr. 766 redakcijā)

141. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 19.septem­bra noteikumus Nr.319 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" piemēro­šanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 112.nr.; 2002, 97.nr.; 2004, 66.nr.).

142. Noteikumi piemērojami ar 2006.gada 1.jūliju.