Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību un kriminālprocesa interešu samērīgu ievērošanu drošības līdzekļa — apcietinājums — izpildē.
2.pants. Apcietinājuma izpildes pamats
Apcietinājuma izpildes pamats ir izmeklēšanas tiesneša lēmums vai tiesas nolēmums par apcietinājuma piemērošanu.
2.1 pants. Pagaidu apcietinājuma izpildes pamats
Ārvalstī notiesātās personas pagaidu apcietinājuma izpildes pamats ir izmeklēšanas tiesneša lēmums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu.
(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2011.)
3.pants. Apcietinātais
(1) Apcietinātais ir persona, kurai izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli — apcietinājums.
(2) Šā likuma normas piemēro arī personai, kura soda izciešanai pārņemta no ārvalsts vai kurai piemērots pagaidu apcietinājums un kura ievietota izmeklēšanas cietumā.
(3) Ja notiesātā persona, pamatojoties uz tiesas, prokurora vai Latvijas Republikas ģenerālprokurora lēmumu, pārvietota uz izmeklēšanas cietumu vai citā brīvības atņemšanas iestādē izveidotu izmeklēšanas cietuma nodaļu (turpmāk — izmeklēšanas cietums) sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā vai izmeklēšanas darbībām lietā, minētās personas tiesību apjomu nosaka Latvijas Sodu izpildes kodekss.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2011.)
4.pants. Apcietinājuma izpildes iestādes
(1) Apcietinājumu izpilda izmeklēšanas cietumā. Izmeklēšanas cietumus Latvijas Republikā izveido un likvidē Tieslietu ministrija.
(2) Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus reglamentē Ministru kabinets.
(3) Pēc procesa virzītāja pieprasījuma apcietināto var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā uz laiku, kas nepieciešams procesuālo darbību veikšanai un tiesas procesiem. Meklēšanā esošo apcietināto pēc aizturēšanas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā līdz pārvietošanai uz izmeklēšanas cietumu. Īslaicīgās aizturēšanas vietā uz apcietināto attiecināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi un viņam nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi.
(4) Ministru kabinets nosaka tehniskās prasības izmeklēšanas cietumu būvniecībai.
(5) Apcietinājuma izpildi organizē, ievērojot apcietinātajam procesa virzītāja noteiktos tikšanās un saziņas ierobežojumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 03.03.2016., 28.04.2016. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
5.pants. Apcietinājuma izpildes uzraudzība
(Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)
5.1 pants. Izmeklēšanas cietuma apmeklēšana
(1) Personām, kas ierodas izmeklēšanas cietumā, lai apmeklētu apcietinātos vai pildītu profesionālos pienākumus, aizliegts atrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.
(2) Persona, kura ierodas izmeklēšanas cietumā profesionālo pienākumu pildīšanai, uzrāda procesa virzītāja atļauju tikties ar apcietināto, izņemot gadījumus, kad persona ir iesaistīta šajā likumā noteiktajā apcietinājuma izpildes kārtības nodrošināšanā vai likums attiecībā uz šo personu nenosaka pienākumu iegūt procesa virzītāja atļauju.
(3) Izmeklēšanas cietuma amatpersona pārbauda, vai apcietinātajam nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz tikšanos un saziņu ar personu, ar kuru viņš satiekas vai kura viņu apmeklē profesionālo pienākumu pildīšanas laikā.
(4) Izmeklēšanas cietuma priekšnieks var aizliegt satikšanos vai apmeklējumu, kas var apdraudēt ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošību, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmumu aizliegt satikšanos vai apmeklējumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
5.2 pants. Apcietinātajam adresēto dokumentu un korespondences izsniegšana
(1) Ja izmeklēšanas cietumā no procesa virzītāja tiek elektroniski saņemts dokuments izsniegšanai apcietinātajam, izmeklēšanas cietuma priekšnieka norīkots darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā izdrukā minēto dokumentu, to nereģistrējot un nepakļaujot pārbaudei, un, nodrošinot konfidencialitāti, ievieto to aploksnē, kuru aizlīmē. Uz aploksnes norāda procesa virzītāju, no kura saņemts dokuments, apcietinātā, kuram tas jāizsniedz, vārdu un uzvārdu, dzimšanas gadu un nodod aploksni izmeklēšanas cietuma amatpersonai izsniegšanai apcietinātajam. Izmeklēšanas cietuma amatpersona, kura izsniedza dokumentu apcietinātajam, aizpilda veidlapu, norādot dokumenta nosaukumu vai numuru, izsniegšanas datumu un laiku vai informāciju, ka apcietinātais atteicās pieņemt dokumentu, un ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc veidlapas aizpildīšanas to nosūta procesa virzītājam.
(2) Izmeklēšanas cietumā pa pastu saņemto apcietinātajam adresēto korespondenci izsniedz ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no tās saņemšanas vai nodošanas dienas.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
6.pants. Apcietinātā personas lieta
(1) Katram apcietinātajam izmeklēšanas cietuma darbinieki iekārto personas lietu vai turpina notiesātā personas lietu, ja apcietinātais nosūtīts apcietinājuma izpildei no brīvības atņemšanas iestādes. Personas lietā obligāti iekļauj šādus dokumentus:
1) izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu par apcietinājuma piemērošanu;
2) apcietinātā daktiloskopisko karti;
3) aizturēšanas protokola kopiju, ja persona tikusi aizturēta;
4) apcietinātā anketu;
5) apcietinātā un tā sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī apcietinātā kriminālistisko raksturojumu;
6) informāciju par apcietinātā sociālās rehabilitācijas gaitu;
7) informāciju par apcietinātajam piemērotajiem sodiem par izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu, kā arī informāciju par piemērotajiem pamudinājumiem.
(2) Apcietinātā personas lietā iekļauj dokumentus, kas sniedz informāciju par apcietinājuma izpildes gaitu, kā arī attiecībā uz apcietināto pieņemtos administratīvos aktus.
(3) Apcietinātā personas lietai pievieno:
1) pasi vai personas apliecību;
2) pagaidu apliecību, atgriešanās apliecību vai pagaidu ceļošanas dokumentu;
3) izmeklēšanas cietuma rīcībā esošo informāciju par apcietinātā iegūto izglītību.
(4) Pārvietojot apcietināto uz izmeklēšanas cietumu no īslaicīgās aizturēšanas vietas, līdzi nosūta šā panta pirmās daļas 1.—3.punktā minētos dokumentus un personai izņemtos dokumentus.
(5) Pārvietojot apcietināto no izmeklēšanas cietuma uz īslaicīgās aizturēšanas vietu vai otrādi, līdzi nosūta apcietinātā personas lietu. Pārvietojot apcietināto no izmeklēšanas cietuma uz brīvības atņemšanas iestādi vai otrādi, līdzi nosūta apcietinātā personas lietu.
(6) Apcietinātā anketas saturu un noformēšanas kārtību, kā arī personas lietas noformēšanas kārtību nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos.
(7) Ziņas par apcietinātajiem, apcietināto un to sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī apcietināto kriminālistiskos raksturojumus reģistrē Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā. Iegūstamos fotoattēlus un tiem izvirzītās obligātās tehniskās prasības, kā arī Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas un dzēšanas kārtību, glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
6.1 pants. Informācijas nosūtīšana Valsts robežsardzei
Ja attiecībā uz apcietināto ir stājies spēkā tiesas spriedums citā krimināllietā, saskaņā ar kuru apcietinātais pēc pamatsoda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, izmeklēšanas cietuma administrācija 30 dienu laikā pēc apcietinātā ievietošanas izmeklēšanas cietumā par to rakstveidā informē Valsts robežsardzi atbilstoši normatīvajam aktam par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, izceļošanas dokumentu un tā izsniegšanu. Apcietinātais tiek izraidīts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
7.pants. Apcietinātā ievietošana izmeklēšanas cietumā
Ievietojot izmeklēšanas cietumā, apcietināto:
1) reģistrē, norādot viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja apcietinātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), tiesu vai izmeklēšanas tiesnesi, kas pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu, un laiku, kad apcietinātais ievietots izmeklēšanas cietumā;
2) pārmeklē tā paša dzimuma cietuma darbinieks. Pārmeklēšanas rezultātus fiksē protokolā.
8.pants. Apcietinātā mantu pieņemšana glabāšanā
(1) Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi nosaka individuālai lietošanai izmeklēšanas cietumos atļauto mantu sarakstu un daudzumu. Mantas, kuras neietilpst minētajā sarakstā vai pārsniedz tajā norādīto daudzumu, apcietinātais nodod uzglabāšanai izmeklēšanas cietumā.
(2) Apcietināto pārvietojot no izmeklēšanas cietuma uz īslaicīgās aizturēšanas vietu, viņam atstāj īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā atļauto priekšmetu sarakstā noteikto mantu daudzumu, bet pārējās mantas apcietinātais nodod uzglabāšanai izmeklēšanas cietumā.
(3) Izmeklēšanas cietumā uzglabāšanai pieņemtās mantas uzskaita un norāda pieņemšanas aktā. Aktu paraksta apcietinātais un cietuma darbinieks, kurš pieņem mantas. Apcietinātajam izsniedz parakstītu pieņemšanas akta eksemplāru.
9.pants. Neatļauto mantu un naudas atsavināšana
(1) Naudu, kuru apcietinātais labprātīgi nav nodevis, atsavina un pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju pārskaita izmeklēšanas cietuma pamatbudžeta kontā apcietināto komunālo un sadzīves apstākļu uzlabošanai.
(2) Dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus, kurus apcietinātais labprātīgi nav nodevis, atsavina un pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju nodod realizācijai Valsts ieņēmumu dienestam. Iegūtos līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
(3) Naudu, dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus, kurus nepilngadīgais apcietinātais labprātīgi nav nodevis, izsniedz viņa vecākiem vai aizbildnim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)
10.pants. Apcietinātā veselības pārbaude
(1) Pēc ievietošanas izmeklēšanas cietumā apcietinātajam veic veselības pārbaudi un sanitāro apstrādi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(2) Apcietinātā veselības pārbaudes rezultātus fiksē pacienta ambulatorajā kartē.
11.pants. Apcietināto izvietošana izmeklēšanas cietumā
(1) Apcietināto un notiesāto, kas izmeklēšanas cietumā ievietots kriminālsodu izpildi reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, izmeklēšanas cietumā izvieto slēgtā telpā (kamerā).
(2) Apcietinātos vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pilngadīgos apcietinātos izvieto atsevišķi.
(3) Personas, kas apcietinātas vienā kriminālprocesā, izvieto atsevišķi uz 10 dienām. Pēc minētā termiņa beigām šādus apcietinātos izvieto atsevišķi, ja ir saņemts procesa virzītāja lēmums par šiem apcietinātajiem noteiktu tikšanās un saziņas ierobežojumu.
(4) Apcietinātos izvieto atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumu, kad notiesātie ievietoti izmeklēšanas cietumā sakarā ar cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
(5) Ja apcietinātais ir tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, bijušais nodarbinātais, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks, viņu izvieto atsevišķi no pārējiem apcietinātajiem. Apcietināto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa Krimināllikumā noteiktajā kārtībā ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu, izvieto atsevišķi no pārējiem apcietinātajiem, ja viņš to ir lūdzis.
(6) Apcietinātos, kuri pirms apcietinājuma nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas vietās, izvieto atsevišķi no pārējiem apcietinātajiem. Apcietinātos ievieto kamerās, ievērojot iekšējo drošību, kā arī (pēc iespējas) personiskās īpašības un psiholoģisko saderību.
(7) Izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmums par apcietinātā izvietošanu izmeklēšanas cietumā nav apstrīdams un pārsūdzams.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2008., 14.07.2011., 18.06.2015. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
11.1 pants. Apcietināto pārvietošana uz citu izmeklēšanas cietumu
(1) Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks, ievērojot medicīnas, drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, var pārvietot apcietināto uz citu izmeklēšanas cietumu. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums par apcietinātā pārvietošanu uz citu izmeklēšanas cietumu nav apstrīdams un pārsūdzams.
(2) Tā izmeklēšanas cietuma administrācija, uz kuru pārvietots apcietinātais, informē procesa virzītāju par apcietinātā pārvietošanu uz konkrēto izmeklēšanas cietumu.
(07.12.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2018.)
12.pants. Iepazīstināšana ar apcietinātā tiesībām
Pēc ievietošanas izmeklēšanas cietumā administrācija apcietināto viņam saprotamā valodā (ja nepieciešams, pieaicinot tulku) nekavējoties iepazīstina ar viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī informē par amatpersonām, pie kurām apcietinātais var vērsties ar sūdzībām un lūgumiem. Apcietinātais ar parakstu apliecina, ka ir iepazīstināts ar minēto informāciju.
13.pants. Apcietinātā tiesības
(1) Apcietinātajam ir tiesības:
1) informēt vecākus, aizbildni, aizgādni, bērnus, brāļus, māsas, vecvecākus, mazbērnus (turpmāk — radinieki), laulāto vai citu personu par savu atrašanās vietu. Attiecīgie izdevumi tiek segti no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem;
2) saņemt naudas pārvedumus;
3) iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus komersanta izveidotā pastāvīgā tirdzniecības vietā izmeklēšanas cietuma teritorijā;
4) veikt ne mazāk kā stundu ilgu (ja ir attiecīgs ārsta norādījums, — ne mazāk kā pusotru stundu ilgu) ikdienas pastaigu;
5) sazināties ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma, sarakstoties, izmantojot izmeklēšanas cietuma tālruni (taksofonu) vai videosaziņas iespēju, izņemot gadījumu, ja apcietinātajam ir procesa virzītāja noteikti ierobežojumi attiecībā uz tikšanos un saziņu ar minētajām personām;
6) uz vismaz stundu ilgu satikšanos ar radiniekiem, laulāto vai citām personām ne retāk kā reizi mēnesī ģimenes un radniecisko attiecību saglabāšanai un sociāli lietderīgu kontaktu saglabāšanai un veicināšanai, izņemot gadījumu, kad apcietinātajam ir procesa virzītāja noteikti ierobežojumi attiecībā uz tikšanos un saziņu ar minētajām personām;
7) satikties ar aizstāvi, ar kuru noslēgta vienošanās konkrētajā kriminālprocesā, kurā piemērots apcietinājums, vai kurš sniedz valsts nodrošināto juridisko palīdzību konkrētajā kriminālprocesā, kurā piemērots apcietinājums, satikties ar aizstāvi citā kriminālprocesā, ja aizstāvis ir saņēmis procesa virzītāja atļauju, advokātu, kurš saņēmis procesa virzītāja atļauju, bet ārvalstniekam — satikties ar savas valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi vienatnē bez tikšanos skaita ierobežojuma, ievērojot izmeklēšanas cietuma dienas kārtību;
8) abonēt preses izdevumus, kā arī izmantot izmeklēšanas cietuma bibliotēkas fondu;
9) valkāt personisko veļu, apģērbu un apavus;
10) izmantot personisko mazgabarīta sadzīves tehniku — televizoru (ekrāna izmērs līdz 50 cm pa diagonāli) un tam pievienojamās videospēles, kā arī ledusskapi, ūdens sildāmās ierīces, radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām). Kopējais individuālajā lietošanā izmantojamās sadzīves tehnikas svars nedrīkst pārsniegt 30 kilogramus;
11) glabāt pie sevis individuālai lietošanai atļautās mantas, komersanta izveidotā pastāvīgā tirdzniecības vietā izmeklēšanas cietuma teritorijā iegādātos pārtikas produktus, saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem nepārtikas preces izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā un daudzumā;
12) atvadīties no miruša radinieka šā likuma 13.2 pantā noteiktajā kārtībā.
(2) (Izslēgta ar 14.07.2011. likumu)
(3) Lemjot par šā panta pirmās daļas 6.punktā noteiktās tikšanās ilgumu un biežumu, izmeklēšanas cietuma administrācija izvērtē nepieciešamību nodrošināt vienādas tikšanās iespējas visiem apcietinātajiem.
(4) Latvijas Cietumu slimnīcā ievietotam apcietinātajam atbilstoši ārsta norādījumiem nodrošina iespēju tikšanās vietā izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē sazināties ar radiniekiem, laulāto vai citām personām, izmantojot videosaziņas iespēju. Šādu videosaziņas iespēju skaitu un ilgumu nosaka atbilstoši šajā likumā noteiktajam tikšanos skaitam un ilgumam.
(5) Papildus šajā pantā minētajām tiesībām apcietinātajam ārvalstniekam un apcietinātajam, kura pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, ir tiesības divas reizes mēnesī izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē izmantot videosaziņas iespēju uz laiku līdz 15 minūtēm saziņai ar radiniekiem, laulāto vai citām personām.
(6) Papildus šajā pantā minētajām tiesībām vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem apcietinātajiem ir tiesības divas reizes mēnesī izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē izmantot videosaziņas iespēju uz laiku līdz 30 minūtēm saziņai ar radiniekiem, laulāto vai citām personām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 23.04.2009. spriedumu, 14.07.2011., 18.06.2015., 03.03.2016., 07.12.2017., 28.05.2020. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
13.1 pants. Satikšanās norises noteikumi
(1) Satikšanās atļauju izdod izmeklēšanas cietuma priekšnieks, pamatojoties uz apcietinātā iesniegumu un ievērojot procesa virzītāja noteiktos tikšanās un saziņas ierobežojumus. Iesniegums ar lūgumu atļaut satikšanos iesniedzams vismaz 10 darbdienas pirms plānotās satikšanās.
(2) Apcietinātajam tiek atļautas satikšanās ar radiniekiem un laulāto. Pirms pirmās satikšanās apmeklētājs uzrāda radniecību vai laulību apliecinošus dokumentus.
(3) Satikšanos ar personu, kura nav apcietinātā radinieks vai laulātais, atļauj, ja līdz apcietinājuma piemērošanai apcietinātajam ar šo personu ir bijusi kopīga saimniecība vai ir kopīgs bērns. Pirms pirmās satikšanās apmeklētājs uzrāda kopīgu saimniecību apliecinošus vai bērna dzimšanas dokumentus.
(4) Izmeklēšanas cietuma priekšnieks var atļaut satikšanos ar personu, kura nav apcietinātā radinieks, laulātais vai ar kuru apcietinātajam nav bijusi kopīga saimniecība vai nav kopīga bērna, ja šāda satikšanās veicinās sociāli lietderīgu kontaktu saglabāšanu un ja apcietināto ilgstoši neviens neapmeklē, un ja apcietinātajam nav procesa virzītāja noteiktu ierobežojumu attiecībā uz tikšanos un saziņu ar minēto personu, ciktāl šāda satikšanās neapdraud ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošību, citu personu tiesības vai neveicina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
(5) Satikšanās notiek bez izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnes, bet vizuālas kontroles apstākļos. Vizuālo kontroli var veikt, arī izmantojot inženiertehniskos līdzekļus.
(6) Izņēmuma gadījumā, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu dēļ vai ja to lūdz apmeklētājs vai apcietinātais, izmeklēšanas cietuma priekšnieks, izvērtējot katru individuālu gadījumu, var pieņemt pamatotu lēmumu par šajā pantā minētās satikšanās norisi izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē vai fiziska norobežojuma apstākļos.
(7) Šajā pantā minētos izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmumus var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.
(07.12.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
13.2 pants. Apcietinātā tiesības atvadīties no miruša radinieka
(1) Apcietinātais ar rakstveida iesniegumu izmeklēšanas cietuma priekšniekam var lūgt atļauju atvadīties no miruša radinieka vai laulātā izmeklēšanas cietuma teritorijā izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē (vizuālās kontroles apstākļos).
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā apcietinātais norāda vēlamo atvadīšanās datumu un laiku. Iesniegumam apcietinātais pievieno miršanas apliecības kopiju un radniecību vai laulību apliecinošu dokumentu kopijas.
(28.05.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
13.3 pants. Telefonsarunu un videosaziņas norises noteikumi
(1) Apcietinātais var sazināties ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma telefonsarunu veidā vismaz reizi nedēļā, un atļautais sarunas ilgums ir vismaz piecas minūtes. Izdevumus par telefonsarunām sedz apcietinātais vai persona, ar kuru viņš sazinās.
(2) Apcietinātā videosaziņa ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma notiek šajā likumā minētajos gadījumos un apjomā.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
14.pants. Apcietinātā pienākumi
Apcietinātajam ir pienākums:
1) nodot cietuma administrācijai mantas, kuras neietilpst izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā individuālai lietošanai atļauto mantu sarakstā vai pārsniedz tajā noteikto daudzumu;
2) pakļauties šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām veselības pārbaudēm un pārmeklēšanai;
3) pildīt izmeklēšanas cietuma administrācijas likumīgās prasības un izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus;
4) ievērot izmeklēšanas cietumā noteikto dienas kārtību;
5) uzkopt telpas izmeklēšanas cietuma dienas kārtībā noteiktajā laikā;
6) saudzīgi izturēties pret izmeklēšanas cietuma īpašumu;
7) uzturēt kārtību izmeklēšanas cietuma telpās un ievērot personisko higiēnu;
8) lietot cietuma ārstniecības personas noteiktos medikamentus ārstniecības personas klātbūtnē;
9) pakļauties šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai apcietinātā un tā sevišķo pazīmju fotoattēlu iegūšanas kārtībai;
10) samaksāt par Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtajiem maksas pakalpojumiem;
11) segt izdevumus par saraksti, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011., 18.06.2015. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
15.pants. Apcietināto iesniegumi
(1) Apcietinātajam ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts un pašvaldības institūcijām.
(2) Apcietinātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar drošības līdzekļa — apcietinājums — izpildes apstākļiem, Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata izmeklēšanas cietuma priekšnieks. Apcietinātā iesniegumus par izmeklēšanas cietuma administrācijas izdotu administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Apcietinātā sarakste ar valsts un pašvaldību institūcijām, Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī apcietinātā ārvalstnieka sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei.
(4) Apcietinātā sarakste ar Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī apcietinātā ārvalstnieka sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem. Apcietinātā sarakste ar citām valsts un pašvaldību institūcijām tiek segta no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem, ja apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē nepietiek līdzekļu vēstules nosūtīšanai. Apcietinātā saraksti, kuras sūtīšanas izmaksas tiek segtas no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem, nosūta kā vienkāršo pasta sūtījumu.
(5) Iesniegums Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam par izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmumu tiek nosūtīts par izmeklēšanas cietuma līdzekļiem.
(27.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2016., 07.12.2017. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
16.pants. Apcietināto sieviešu turēšanas īpatnības izmeklēšanas cietumā
Pēc apcietinātās sievietes lūguma un ar bāriņtiesas piekrišanu izmeklēšanas cietumā var iemitināt arī viņas bērnus, kuri nav vecāki par trim gadiem. Laikposmā, kamēr bāriņtiesa pieņem attiecīgo lēmumu, bērns uzturas kopā ar māti izmeklēšanas cietumā, bet ne ilgāk par vienu mēnesi no dienas, kad bērns uzņemts izmeklēšanas cietumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
17.pants. Apcietinātās sievietes atrašanās izmeklēšanas cietumā kopā ar bērnu
(1) Ja apcietinātā sieviete izmeklēšanas cietumā atrodas kopā ar savu bērnu (bērniem), viņas dienas režīmu saskaņo ar bērna (bērnu) vajadzībām un tajā paredz ne mazāk kā pusotru stundu ilgu pastaigu kopā ar bērnu.
(2) Bērni var uzturēties kopā ar māti izmeklēšanas cietumā līdz četru gadu vecumam pilnā valsts apgādībā. Izmeklēšanas cietuma administrācija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms dienas, kad bērns sasniedz četru gadu vecumu, paziņo bāriņtiesai pēc bērna vecāku dzīvesvietas, ka beidzas laiks, kurā bērns drīkst uzturēties kopā ar māti ieslodzījuma vietā. Bāriņtiesa pārbauda apstākļus bērna tēva dzīvesvietā un nodod bērnu tēva aprūpē. Ja bērna nodošana tēvam nav iespējama, bāriņtiesa lemj par bērna aprūpi. Izvēloties bērna turpmāko dzīvesvietu, bāriņtiesa ņem vērā bērna mātes viedokli.
(3) Ja apcietinātajai sievietei piedzimst bērns, izmeklēšanas cietuma administrācijai ir pienākums rakstveidā informēt par šo faktu dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas izmeklēšanas cietums, lai varētu reģistrēt bērna dzimšanu.
(4) Bērna uztura, higiēnas piederumu, apģērba un aprūpei nepieciešamā aprīkojuma normas izmeklēšanas cietumā nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.)
18.pants. Nepilngadīgo apcietināto atrašanās izmeklēšanas cietumā
(1) Nepilngadīgajam apcietinātajam papildus šā likuma 13.pantā noteiktajām tiesībām ir tiesības uz:
1) tikšanos ar radiniekiem, laulāto vai citām personām reizi nedēļā šā likuma 13.1 pantā minētajā kārtībā;
2) ne mazāk kā divas stundas ilgu ikdienas pastaigu. Pastaigu laukumus nepilngadīgajiem aprīko ar inventāru aktīvām fiziskām nodarbībām;
3) telefonsarunām ar radiniekiem, laulāto vai citām personām bez skaita ierobežojuma, ja saņemta procesa virzītāja atļauja;
4) videosaziņas iespēju divas reizes mēnesī uz laiku līdz 15 minūtēm saziņai ar radiniekiem, laulāto vai citām personām izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē.
(2) Nepilngadīgais apcietinātais dienas režīma ietvaros piedalās izmeklēšanas cietumā organizētajos sociālās rehabilitācijas, uzvedības korekcijas, izglītības, kā arī kultūras un sporta pasākumos.
(3) Ja nepilngadīgais apcietinātais ir ievietots soda izolatorā, viņam atļauta ne mazāk kā pusotru stundu ilga ikdienas pastaiga.
(4) Izmeklēšanas cietuma priekšnieks var atļaut nepilngadīgajam apcietinātajam atstāt izmeklēšanas cietuma teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Šajā laikā izmeklēšanas cietums nodrošina nepilngadīgā apcietinātā uzraudzību.
(5) Apcietinātos, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu pārvieto uz izmeklēšanas cietumu, kur izvietoti pilngadīgie apcietinātie. Lai nostiprinātu sociālās rehabilitācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo vai profesionālo izglītību, apcietinātos, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var atstāt izmeklēšanas cietumā, kur izvietoti nepilngadīgie apcietinātie, līdz tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu apcietināto, kas sasniedzis 21 gada vecumu, var atstāt izmeklēšanas cietumā, kur izvietoti nepilngadīgie apcietinātie, līdz mācību gada beigām. Šajā daļā minētie Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumi nav apstrīdami un pārsūdzami.
(6) Uz apcietinātajiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un saskaņā ar šā panta piekto daļu atstāti izmeklēšanas cietumā, kur izvietoti nepilngadīgie apcietinātie, attiecas nepilngadīgajiem apcietinātajiem noteiktais režīms, darba noteikumi, uztura, materiālo un sadzīves apstākļu normas.
(7) Papildus šajā pantā minētajām tiesībām vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem nepilngadīgajiem apcietinātajiem ir tiesības izmantot videosaziņas iespēju bez skaita ierobežojuma uz laiku līdz 30 minūtēm saziņai ar radiniekiem, laulāto vai citām personām izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē, ja saņemta procesa virzītāja atļauja.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 07.12.2017. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
19.pants. Apcietināto materiālais nodrošinājums
(1) Apcietinātā uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets.
(2) Apcietinātais trīs reizes dienā saņem siltu ēdienu, kas nodrošina organisma dzīvības funkciju normālu norisi, kā arī dzeramo ūdeni jebkurā laikā.
(3) Nepilngadīgais apcietinātais saņem ēdienu, kas nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko attīstību.
(4) (Izslēgta ar 18.06.2015. likumu)
(5) Kamerās, kurās uzturas apcietinātie, nodrošina dabisko apgaismojumu, bet diennakts tumšajā laikā — mākslīgo apgaismojumu, kā arī gaisa temperatūru, kas nav zemāka par +18° C, un ventilāciju. Kameras aprīko ar galdu, taburetēm (soliem) un gultām, kā arī iekārto vietas apcietināto personisko mantu glabāšanai un sanitāro mezglu, kas ir norobežots no pārējās telpas. Dzīvojamās platības norma vienam apcietinātajam nevar būt mazāka par četriem kvadrātmetriem.
(6) Apcietinātajam izmeklēšanas cietumā nodrošina individuālu gultas vietu, gultas piederumus un dvieli. Ne retāk kā reizi septiņās dienās apcietinātais mazgājas pirtī vai dušā, un viņam nodrošina tīru gultas veļu. Apcietinātajam nodrošina personiskās higiēnas ievērošanas iespējas, kā arī iespēju mazgāt savu veļu un drēbes.
(7) Lai apcietinātajam izmeklēšanas cietumā nodrošinātu šajā likumā minētās telefonsarunas par apcietinātā vai tās personas līdzekļiem, ar kuru viņš sazinās, izmeklēšanas cietumā izvieto telefonsarunu iekārtas. Ieslodzījuma vietu pārvalde komersantu, kas nodrošina telefonsarunu iekārtas, to apkalpošanu un telefonsarunu pakalpojumu, izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību.
(8) Apcietinātajam izmeklēšanas cietumā šajā likumā noteiktās tiesības iepirkties nodrošina komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā izmeklēšanas cietuma teritorijā, kur iespējams iegādāties pārtiku un pirmās nepieciešamības preces. Šo preču sortimentu komersants saskaņo ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Komersantu, kurš nodrošina preču tirdzniecības pakalpojumus apcietinātajiem izmeklēšanas cietumā, Ieslodzījuma vietu pārvalde izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību.
(9) Ja apcietinātajam nav sezonai atbilstoša un valkāšanai derīga personīgā apģērba vai apavu, izmeklēšanas cietuma administrācija nodrošina viņam apģērbu un apavus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
20. pants. Apcietināto nauda
(1) Naudu, ko apcietinātais saņem ar pārvedumu vai kas iemaksāta izmeklēšanas cietuma kasē, viņam neizsniedz, bet ieskaita Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā vai izmeklēšanas cietuma kasē.
(2) Izmeklēšanas cietumā par apcietinātā personiskās naudas uzskaiti atbildīgā persona, pamatojoties uz apcietinātā iesniegumu, veic naudas pārvedumus no apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem un norēķinās par komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā izmeklēšanas cietuma teritorijā reģistrētajiem apcietinātā pirkumiem.
(3) Naudas pārvedumus apcietinātais drīkst veikt tikai ar procesa virzītāja atļauju.
(4) Apcietinātā naudu uzglabā Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā vai izmeklēšanas cietuma kasē un uzskaita apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē. Naudas pārvedumus veic un naudu apcietinātajam izmaksā euro. Citā valūtā saņemto naudu pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu tās dienas sākumā, kad nauda saņemta Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā vai izmeklēšanas cietuma kasē.
(5) Apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē esošo līdzekļu uzskaiti, izlietošanas organizēšanu vai kontroli Ieslodzījuma vietu pārvalde nodrošina elektroniskā veidā.
(6) Ieslodzījuma vietu pārvalde tās rīcībā esošās ziņas par apcietinātā personiskās naudas apgrozījumu un personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem sniedz pēc valsts institūcijas vai amatpersonas pieprasījuma.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
21.pants. Apcietināto iespēja saņemt sūtījumus un pienesumus
(1) Apcietinātajam ir atļauts ar sūtījumiem un pienesumiem saņemt tikai nepārtikas preces. Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu apcietinātajiem, izmeklēšanas cietuma darbinieki pārbauda sūtījumu un pienesumu saturu.
(2) Sūtījumu vai pienesumu pieņemšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī to priekšmetu sarakstu un daudzumu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi.
(3) Izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmums par atteikšanos pieņemt priekšmetus, kurus izmeklēšanas cietumā nav atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, nav apstrīdams un pārsūdzams.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. un 07.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2018.)
22.pants. Apcietināto veselības aprūpe
(1) Apcietinātie saņem no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus normatīvajos aktos par veselības aprūpes finansēšanu un organizēšanu noteiktajā apjomā un kārtībā. No valsts budžeta neapmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus apcietinātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Papildus veselības aprūpes apjomam, kas noteikts normatīvajos aktos par veselības aprūpes finansēšanu un organizēšanu, apcietinātie saņem neatliekamo stomatoloģisko palīdzību.
(3) Ministru kabinets nosaka apcietināto veselības aprūpes īstenošanas kārtību.
(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)
22.1 pants. Apcietināto veselības aprūpes organizācija
(1) Apcietināto veselības aprūpi nodrošina izmeklēšanas cietuma medicīnas daļā vai Latvijas Cietumu slimnīcā. Ja apcietinātajiem nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nav iespējams nodrošināt izmeklēšanas cietumā vai Latvijas Cietumu slimnīcā, apcietinātos nogādā tādā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, kura sniedz attiecīgos pakalpojumus.
(2) Ja apcietinātajiem nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru ieslodzījuma vietā nav iespējams sniegt, šādu palīdzību viņiem sniedz citā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas.
(3) Izmeklēšanas cietuma administrācija šā panta pirmās daļas otrajā teikumā minētajā gadījumā nodrošina apcietinātā pārvešanu un apsardzi ārstniecības iestādē, savukārt šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā — apcietinātā apsardzi visā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā.
(4) Izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri apcietinātajiem sniegti ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietas, izmeklēšanas cietuma administrācija apmaksā normatīvajos aktos par veselības aprūpes finansēšanu un organizēšanu noteiktajā apjomā un kārtībā.
(5) Apcietinātajam, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, ir pienākums uzturēties tikai ārstniecības personas vai ieslodzījuma vietas amatpersonas norādītajās telpās.
(6) Apcietinātajam, atrodoties ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, ir atļauts pie sevis glabāt tikai personiskās higiēnas priekšmetus. Uz apcietināto, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, neattiecas šajā likumā noteiktās tiesības uz ikdienas pastaigu, tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus, tiesības saņemt, sūtīt un izmantot naudas pārvedumus, tikties ar radiniekiem, laulāto vai citām personām, iegādāties literatūru un rakstāmpiederumus, nosūtīt un saņemt vēstules, lietot personisko sadzīves tehniku, veikt telefonsarunas, iepirkties komersanta izveidotā pastāvīgā tirdzniecības vietā izmeklēšanas cietuma teritorijā, glabāt pārtikas produktus, izņemot tos, kurus izsniegusi ārstniecības iestāde.
(17.12.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 07.12.2017. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
22.2 pants. Apcietināto pārvešanas un apsardzes kārtība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas laikā
Ministru kabinets nosaka apcietināto pārvešanas un apsardzes kārtību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas.
(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)
22.3 pants. Apcietinātā tiesību ierobežojumi izmeklēšanas cietuma medicīnas daļā
(1) Izmeklēšanas cietuma medicīnas daļā apcietināto ievieto saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.
(2) Laikposmā, kamēr apcietinātais atrodas izmeklēšanas cietuma medicīnas daļā, šajā likumā minētās tiesības viņš īsteno atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
22.4 pants. Apcietināto ievietošana un tiesību apjoms Latvijas Cietumu slimnīcā
(1) Latvijas Cietumu slimnīcā apcietinātos ievieto ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka norīkojumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām. Apcietinātos, kas atrodas Olaines cietumā, Latvijas Cietumu slimnīcā ievieto ar Olaines cietuma priekšnieka lēmumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.
(2) Latvijas Cietumu slimnīcā tiek nodrošināta apcietināto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Latvijas Cietumu slimnīcā apcietinātos izvieto slēgtās palātās atbilstoši medicīniskajām indikācijām, ņemot vērā šā likuma 11. pantā noteiktās prasības. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, saskaņā ar ārsta norādījumu apcietinātos var izvietot vienā palātā ar notiesātajiem, ja tas nav pretrunā ar procesa virzītāja noteiktajiem tikšanās un saziņas ierobežojumiem un ja to ļauj viņu medicīniskās indikācijas.
(3) Apcietinātajiem, kuri atrodas Latvijas Cietumu slimnīcā, ir tiesības:
1) uz satikšanos šajā likumā noteiktajā apjomā un kārtībā;
2) ar izmeklēšanas cietuma darbinieku starpniecību iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā izmeklēšanas cietuma teritorijā;
3) izmantot telefonsarunas šajā likumā noteiktajā kārtībā un apjomā;
4) lietot personisko televizoru un radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām), lietot Latvijas Cietumu slimnīcas administrācijas izsniegtu televizoru administrācijas norādītajā laikā vai ar ārstējošā ārsta atļauju dienas kārtībā noteiktajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus palātas iekārtotā telpā;
5) ar izmeklēšanas cietuma administrācijas atļauju valkāt personīgo apģērbu;
6) ar izmeklēšanas cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas;
7) ar ārstējošā ārsta atļauju veikt pastaigas svaigā gaisā vismaz stundu dienā;
8) tikties ar garīdznieku vienatnē un ar ārstējošā ārsta atļauju apmeklēt dievkalpojumus;
9) ar ārstējošā ārsta atļauju piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos;
10) smēķēt pastaigu laikā;
11) glabāt tabakas izstrādājumus, gāzes šķiltavas un sērkociņus Latvijas Cietumu slimnīcas administrācijas norādītajā vietā ārpus palātas.
(4) Atbilstoši ārsta norādījumiem apcietinātajam satikšanos var atlikt vai aizstāt ar videosaziņu vai telefonsarunu. Šādu videosaziņu un telefonsarunu skaitu un ilgumu nosaka atbilstoši šajā likumā noteiktajam tikšanos skaitam un ilgumam.
(5) Šajā pantā minētās telefonsarunas ilgums ir vismaz piecas minūtes, bet videosaziņas ilgums — līdz 15 minūtēm.
(6) Šajā pantā minētās tiesības izmeklēšanas cietuma priekšnieks var ierobežot atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
23.pants. Apcietināto sociālās rehabilitācijas galvenie līdzekļi
Apcietināto sociālās rehabilitācijas galvenie līdzekļi ir sociāli lietderīgas nodarbes — vispārējās, profesionālās un interešu izglītības apguve, izglītojoši pasākumi un nodarbinātība, kā arī psiholoģiskā palīdzība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2016. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
24.pants. Apcietināto izglītība
Izmeklēšanas cietuma administrācija pēc iespējas nodrošina, lai apcietinātie apgūst vispārējo, profesionālo un interešu izglītību.
25.pants. Izglītojošu pasākumu organizēšana
(1) Reģistrētajām biedrībām un nodibinājumiem, kā arī reliģiskajām organizācijām pēc saskaņošanas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi ir atļauts izmeklēšanas cietumos īstenot izglītojošus pasākumus apcietināto sociālās rehabilitācijas ietvaros.
(2) Kārtību, kādā apcietinātajam atļauts piedalīties izglītojošos pasākumos, nosaka Ministru kabinets.
26.pants. Apcietināto nodarbinātība
(1) Izmeklēšanas cietuma administrācija sociālās rehabilitācijas ietvaros nodarbina apcietināto, ja viņš iesniedzis izmeklēšanas cietuma priekšniekam adresētu iesniegumu un izmeklēšanas cietumā ir šāda iespēja.
(2) Apcietināto bez atlīdzības var iesaistīt vienīgi izmeklēšanas cietuma un apkārtējās teritorijas sakopšanā un labiekārtošanā, kā arī apcietināto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanā. Šīs nodarbes saskaņā ar dienas režīmu drīkst ilgt divas stundas dienā. Pēc apcietinātā vēlēšanās minētajos darbos viņu var nodarbināt ilgāk.
(3) Apcietināto nodarbina kamerā vai speciāli ierīkotā telpā izmeklēšanas cietumā.
(4) Apcietināto nodarbina tādos darbos, kur iespējams noteikt akordalgu.
(5) Apcietināto nodarbina, noslēdzot uzņēmuma līgumu uz noteiktu laiku. Šāda līguma noslēgšana iespējama tikai ar izmeklēšanas cietuma priekšnieka un procesa virzītāja atļauju.
(51) Par izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmumu neatļaut apcietinātajam noslēgt uzņēmuma līgumu var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams. Par procesa virzītāja lēmumu neatļaut apcietinātajam noslēgt uzņēmuma līgumu var iesniegt sūdzību Kriminālprocesa likuma 24.nodaļā noteiktajā kārtībā.
(6) Uzņēmuma līguma saturu un noslēgšanas kārtību, ja tiek nodarbināts apcietinātais, nosaka Ministru kabinets.
(7) Apcietinātajam noteiktā samaksa nedrīkst būt mazāka kā samaksa par līdzvērtīgu darbu ārpus izmeklēšanas cietuma.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.)
27.pants. Apcietināto garīgā aprūpe
(1) Apcietinātā garīgo aprūpi veic Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapelāna dienests.
(2) Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapelāna dienests organizē un koordinē reliģisko organizāciju reliģiskās darbības izmeklēšanas cietumā.
(3) Apcietinātajam ir tiesības lūgt kapelānu, lai viņš pieaicina apcietinātā ticības garīdznieku.
(4) Kārtību, kādā apcietinātajam atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties reliģisko organizāciju reliģiskajās darbībās, nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi.
27.1 pants. Izglītojošo un reliģisko pasākumu apmeklēšana
Apcietinātajam ir tiesības apmeklēt izglītojošos un reliģiskos pasākumus vai individuāli tikties ar garīdznieku. Izmeklēšanas cietuma priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var pieņemt lēmumu neatļaut apcietinātajam apmeklēt izglītojošos un reliģiskos pasākumus vai individuāli tikties ar garīdznieku, ja šādus ierobežojumus apcietinātajam ir noteicis procesa virzītājs vai tie ir nepieciešami, lai izpildītu izolācijas prasības, ārstniecības personas norādījumus un citus ar iestādes drošību saistītus apsvērumus. Par šo izmeklēšanas cietuma priekšnieka vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumu var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.
(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2015.)
27.2 pants. Psiholoģiskā palīdzība apcietinātajiem
Ja apcietinātajiem nepieciešama psiholoģiskā palīdzība, to nodrošina izmeklēšanas cietumā, veicot psiholoģisko izpēti, sagatavojot psihologa atzinumu, konsultējot individuāli, grupā vai krīzes situācijā. Ja ir bijis apcietinātā pašnāvības mēģinājums, psiholoģisko palīdzību nodrošina nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc attiecīgas informācijas saņemšanas vai izmeklēšanas cietuma priekšnieka uzdevuma saņemšanas.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
28.pants. Drošības pasākumi
(1) Izmeklēšanas cietuma darbiniekam izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajos gadījumos un kārtībā ir tiesības pārmeklēt apcietināto. Apcietināto pārmeklē tā paša dzimuma cietuma darbinieks.
(2) Lai novērstu ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošības apdraudējumu un kontrolētu apcietinātajam procesa virzītāja noteikto tikšanās un saziņas ierobežojumu ievērošanu, kā arī lai novērstu neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu apcietinātajiem, izmeklēšanas cietuma darbinieki pārbauda apcietinātā saraksti, izņemot saraksti ar šā likuma 15. panta trešajā daļā minētajiem adresātiem. Izmeklēšanas cietuma amatpersona pārbauda apcietinātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli, to atverot. Ja izmeklēšanas cietuma amatpersonai rodas pamatotas aizdomas, ka sarakstes saturs var apdraudēt ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošību, citu personu tiesības vai veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par drošību atbildīgā izmeklēšanas cietuma amatpersona apcietinātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to arī izlasot.
(3) Apcietinātā saraksti aiztur, ja:
1) tās saturs apdraud apcietinājuma piemērošanas mērķi, izmeklēšanas cietuma drošību un tajā noteikto kārtību;
2) tās satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu;
3) tās saturs varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses;
4) sarakstes mērķis ir informācijas apmaiņa starp ieslodzītajiem, kas kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu;
5) sarakste notiek starp apcietināto un personu, attiecībā uz kuru apcietinātajam procesa virzītājs ir noteicis tikšanās un saziņas ierobežojumus.
(4) Aizturētās vēstules reģistrē un uzglabā par drošību atbildīgā izmeklēšanas cietuma amatpersona, kurai uzdots cenzēt saraksti.
(5) Lai novērstu ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošības apdraudējumu un kontrolētu apcietinātajam procesa virzītāja noteikto tikšanās un saziņas ierobežojumu ievērošanu, apcietinātā telefonsarunas un videosaziņa notiek izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē, izņemot telefonsarunas vai videosaziņu ar šā likuma 15. panta trešajā daļā minētajiem adresātiem. Ja telefonsarunas vai videosaziņas saturs apdraud ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošību, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, telefonsarunu vai videosaziņu pārtrauc un paskaidro apcietinātajam tās pārtraukšanas iemeslu, izņemot gadījumu, kad tas var apdraudēt šajā daļā noteiktā apcietināto telefonsarunu vai videosaziņas kontroles mērķa sasniegšanu.
(6) Izmeklēšanas cietuma priekšniekam vai viņa pilnvarotai amatpersonai ir tiesības pieprasīt, lai apmeklētājs uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī apskatīt un pārmeklēt šo personu un tās mantas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 07.12.2017. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
29.pants. Apcietinātajam piemērojamie pamudinājumi
Par priekšzīmīgu uzvedību izmeklēšanas cietuma priekšnieks var piemērot apcietinātajam šādus pamudinājumus:
1) izteikt pateicību;
2) (izslēgts ar 14.07.2011. likumu);
3) piešķirt papildu laiku pastaigai;
4) piešķirt papildu laiku telefonsarunām;
5) piešķirt papildu tikšanās ar radiniekiem, laulāto vai citām personām izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. un 07.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2018.)
30.pants. Apcietinātajam piemērojamie sodi par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu
(1) Par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu izmeklēšanas cietuma priekšnieks var piemērot apcietinātajam šādus sodus:
1) izteikt brīdinājumu;
11) atņemt personīgo televizoru vai radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām) uz laiku līdz vienam mēnesim un nodot glabāšanā izmeklēšanas cietuma noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā apcietinātajam;
2) izteikt rājienu;
3) uz laiku līdz vienam mēnesim aizliegt iegādāties pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus komersanta izveidotā pastāvīgā tirdzniecības vietā izmeklēšanas cietuma teritorijā;
4) aizliegt kārtējo tikšanos ar radiniekiem, laulāto vai citām personām;
5) uz laiku līdz vienam mēnesim aizliegt telefonsarunas;
6) pilngadīgo apcietināto ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 14 diennaktīm;
7) nepilngadīgo apcietināto ievietot soda izolatorā uz laiku līdz trim diennaktīm.
(2) Nepilngadīgajiem apcietinātajiem kā sodu nedrīkst piemērot aizliegumu satikties ar vecākiem vai aizbildni, kā arī nedrīkst piemērot aizliegumu telefonsarunām ar vecākiem vai aizbildni.
(3) Par soda piemērošanu izdara ierakstu apcietinātā personas lietā.
(4) Šā panta pirmās daļas 1.1 punktā paredzēto sodu piemēro tikai par izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumos paredzētās personīgā televizora vai radiouztvērēja (bez balss ieraksta iespējām) lietošanas kārtības pārkāpšanu.
(5) Ja pastaigas laikā tiek pārkāpti izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumos paredzētie pastaigu kārtības noteikumi, tad pastaiga tiek pārtraukta un apcietinātajam piemēro sodu par izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 07.12.2017. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
31.pants. Soda par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu piemērošanas kārtība
(1) Šā likuma 30.panta pirmajā daļā minētais sods piemērojams ne vēlāk kā 10 dienu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu izmeklēšanas cietuma priekšnieka pilnvarota amatpersona ir veikusi pārbaudi, — 10 dienu laikā no tās pabeigšanas dienas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
(2) Pārbaude veicama izmeklēšanas cietuma priekšnieka norādītajos termiņos, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no dienas, kad izmeklēšanas cietuma priekšniekam kļuvis zināms par izdarīto pārkāpumu.
(3) Pirms lēmuma pieņemšanas par soda uzlikšanu apcietināto informē par pārkāpuma būtību un dod iespēju sniegt paskaidrojumus sevis aizstāvībai. Ziņas par izdarītā pārkāpuma būtību, konstatētajiem pārkāpuma apstākļiem un apcietinātā paskaidrojumu iekļauj lēmumā par soda uzlikšanu.
(4) Šā likuma 30.panta pirmajā daļā paredzētos sodus uzliek ar izmeklēšanas cietuma priekšnieka rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos. Apcietinātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai brīdinājumu noformē rakstveidā. Brīdinājumu noformē un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(5) Uzlikto sodu izpilda nekavējoties pēc lēmuma par soda uzlikšanu spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Ja mēneša laikā no lēmuma par soda uzlikšanu spēkā stāšanās dienas sods nav izpildīts, to neizpilda, izņemot gadījumu, kad apcietinātais, kurš pēc soda — ievietošana soda izolatorā — uzlikšanas ir pārvietots uz Latvijas Cietumu slimnīcu vai nogādāts ārstniecības iestādē, kas atrodas ārpus ieslodzījuma vietas. Tādā gadījumā uzlikto sodu — ievietošana soda izolatorā — izpilda pēc apcietinātā pārvietošanas atpakaļ uz izmeklēšanas cietumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 14.07.2011. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
32.pants. Apcietināto ievietošana soda izolatorā
(1) Par rupju vai sistemātisku izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu apcietināto var ievietot soda izolatorā.
(2) Apcietināto soda izolatorā var ievietot tikai tad, ja ir ārsta atzinums, ka apcietinātā veselības stāvoklis pieļauj šāda soda izciešanu.
(3) Sods — ievietošana soda izolatorā — netiek piemērots apcietinātajai grūtniecei, kā arī sievietei, kura atrodas izmeklēšanas cietumā kopā ar zīdaini.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)
33.pants. Soda izolatora iekārtojums un aprīkojums
Minimālās prasības soda izolatora iekārtojumam un aprīkojumam, kā arī turēšanas kārtību soda izolatorā nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi.
34.pants. Apcietinātā tiesību ierobežojumi soda izolatorā
(1) Apcietinātajam atļauts uz soda izolatoru ņemt līdzi personiskās higiēnas priekšmetus, brilles, kontaktlēcas, rakstāmpiederumus, aploksnes, ar krimināllietu saistītos pierakstus un dokumentus, kā arī — ar ārsta atļauju — tehniskos palīglīdzekļus un medikamentus.
(2) Apcietinātajam, kuru par disciplīnas pārkāpumiem ievieto soda izolatorā, nav atļauts:
1) izmantot tiesības uz tikšanos;
2) iegādāties pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus;
3) nosūtīt vēstules privātpersonām vai saņemt vēstules no tām;
4) izmantot tiesības uz telefonsarunām vai videosaziņu;
5) lietot galda spēles;
6) smēķēt.
(3) Nepilngadīgajiem apcietinātajiem, kas ievietoti soda izolatorā, atļauj saraksti ar radiniekiem un laulāto.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 07.12.2017. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
35.pants. Rupji izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi
Par rupjiem izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem tiek uzskatītas šādas apcietinātā darbības:
1) fiziska pretošanās izmeklēšanas cietuma darbiniekam vai viņa cieņas un goda aizskaršana;
2) atteikšanās izpildīt izmeklēšanas cietuma darbinieka likumīgās prasības;
3) citu apcietināto fiziska ietekmēšana vai citāda viņu goda un cieņas aizskaršana;
4) alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošana, glabāšana vai izplatīšana;
5) atteikšanās no apsekošanas nolūkā konstatēt, vai apcietinātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
51) atteikšanās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja apcietinātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem;
6) mobilā telefona, tā rezerves daļu un SIM kartes glabāšana un lietošana;
7) piedalīšanās kāršu spēlēs vai citās azartspēlēs, lai gūtu materiālu vai citu labumu, laimestu izspiešana;
8) izmeklēšanas cietuma īpašuma tīša bojāšana.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
36.pants. Sistemātiski izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi
Par sistemātiskiem izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem tiek uzskatīti pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairāk reizes pēdējā pusgada laikā.
37.pants. Kārtība, kādā apstrīdams piemērotais sods par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu
(1) Uzlikto sodu apcietinātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā likuma 30.panta pirmās daļas 1., 1.1, 2., 3., 4. un 5.punktā minēto sodu uzlikšanu apcietinātajam, nav pārsūdzams. Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par šā likuma 30.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minēto sodu uzlikšanu apcietinātajam, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam.
(2) Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi.
(3) (Izslēgta ar 14.07.2011. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 14.07.2011. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.)
38.pants. Kārtība, kādā atceļams piemērotais sods par izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu
(1) (Izslēgta ar 14.07.2011. likumu)
(2) Šā likuma 30.panta pirmajā daļā minēto sodu atceļ, ja par to pašu pārkāpumu piemērots administratīvais sods.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)
Apcietinātā atbrīvošana no izmeklēšanas cietuma vai nosūtīšana brīvības atņemšanas soda izciešanai
39.pants. Pamats apcietinātā atbrīvošanai no izmeklēšanas cietuma
Apcietināto atbrīvo no izmeklēšanas cietuma šādos gadījumos:
1) saņemts nolēmums par apcietinājuma atcelšanu;
2) saņemts nolēmums par drošības līdzekļa grozīšanu;
3) beidzies likumā paredzētais apcietinājuma maksimālais termiņš;
4) apcietinājuma termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta;
5) apcietinājuma termiņš pārsniedz tiesas piespriesto sodu;
6) beidzies apcietinājuma termiņš un nav saņemts lēmums par apcietinājuma termiņa pagarināšanu;
7) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 771.panta ceturtās daļas 1.punktu 18 dienu laikā no aizturēšanas dienas nav saņemts ārvalsts lūgums par šajā ārvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi kopā ar nepieciešamajiem pielikumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.)
40.pants. Apcietinātā atbrīvošanas kārtība
(1) Ja beidzies apcietinājuma termiņš un nav saņemts lēmums par apcietinājuma termiņa pagarināšanu, apcietināto atbrīvo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 314.panta ceturto daļu.
(2) Apcietinātajam, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, izsniedz izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētā parauga izziņu par atbrīvošanu. Izziņu paraksta un ar izmeklēšanas cietuma ģerboņzīmogu apliecina izmeklēšanas cietuma priekšnieks.
(3) Ar apcietināto, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, pilnīgi norēķinās, pārskaitot viņa personiskās naudas uzskaites kartē esošo naudu uz viņa kontu kredītiestādē vai izmaksājot to no izmeklēšanas cietuma kases, kā arī izsniedz viņam piederošās mantas, dārglietas un dokumentus.
(4) Apcietinātajam, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, apmaksā minimālos sabiedriskā transporta izdevumus biļetes iegādei līdz dzīvesvietai Latvijas teritorijā, bet, ja personas dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, — minimālos sabiedriskā transporta izdevumus biļetes iegādei līdz valsts robežas šķērsošanas vietai vai līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai valstī, ar kuru Latvijai ir sauszemes robeža.
(5) Apcietinātajam, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma un kuram nav sezonai atbilstoša un valkāšanai derīga apģērba un apavu, izmeklēšanas cietuma administrācija nodrošina sezonai atbilstošu un valkāšanai derīgu apģērbu un apavus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008., 14.07.2011. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
41.pants. Informācija par nepilngadīgā apcietinātā atbrīvošanu no izmeklēšanas cietuma
Par tāda nepilngadīgā apcietinātā atbrīvošanu no izmeklēšanas cietuma, kuram nav vecāku vai aizbildņu, informē attiecīgo bāriņtiesu, lai tā šo nepilngadīgo iekārtotu dzīvesvietā un risinātu viņa sociālā nodrošinājuma problēmas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.)
42.pants. Apcietinātā nosūtīšana brīvības atņemšanas soda izciešanai
(1) 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par tiesas nolēmuma izpildes uzsākšanu personu nosūta uz brīvības atņemšanas iestādi soda izciešanai.
(2) 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par tiesas lēmuma izpildes uzsākšanu personu, kura ārvalstī notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu, no izmeklēšanas cietuma nosūta uz brīvības atņemšanas iestādi soda izciešanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 15.12.2011. un 07.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2018.)
Administratīvie pārkāpumi apcietinājuma izpildes jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(Nodaļa 28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2020.)
43. pants. Vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga nodošana apcietinātajam vai vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga saņemšana no apcietinātā
(1) Par naudas, korespondences, pārtikas produktu, alkohola, kā arī citu vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu, no pārbaudes paslēptu nodošanu vai par darbībām ar mērķi jebkurā veidā tos nodot apcietinātajam piemēro naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.
(2) Par vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu saņemšanu no apcietinātā piemēro naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.
(28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)
44. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 43. pantā minēto pārkāpumu veic Ieslodzījuma vietu pārvalde, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī ir zināma pie administratīvās atbildības saucamā persona.
(2) Pārējos gadījumos administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 43. pantā minēto pārkāpumu uzsāk un neatliekamās procesuālās darbības izmeklēšanas cietumā veic Ieslodzījuma vietu pārvalde, bet turpmākās procesuālās darbības un lietas izskatīšanu veic Valsts policija.
(28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 6. punktu)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.288 "Apcietinājumā turēšanas kārtības likums" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 11.nr.).
2. Šā likuma 11.panta piektajā daļā paredzētais nosacījums par apcietinātās personas izvietošanu atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem attiecināms uz Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta bijušo darbinieku, viņa laulāto vai pirmās pakāpes radinieku.
(20.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
3. Grozījumi šā likuma 37.panta pirmajā daļā attiecībā uz apcietinātajiem uzlikto sodu pārsūdzēšanu neattiecas uz lietām, kurās Administratīvā rajona tiesa spriedumu pieņēmusi līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai. Šajās lietās spriedums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
4. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 22.panta trešajā daļā un 22.2 pantā paredzētos noteikumus par apcietināto veselības aprūpes īstenošanas kārtību un apcietināto pārvešanas un apsardzes kārtību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas. Līdz šā likuma 22.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2014.gada 14.janvāra noteikumi Nr.25 "Noteikumi par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi ieslodzījuma vietās", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)
5. Šā likuma 43. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
(28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2020.)
6. Šā likuma 44. pants stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Administratīvās atbildības likumā, kuri paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldei kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu, bet ne vēlāk kā 2022. gada 1. jūlijā. Līdz tam administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 43. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija. Šajā laikā izmeklēšanas cietuma amatpersonai ir tiesības pārtraukt administratīvo pārkāpumu un aizturēt personu, kura izdara vai par kuru pastāv aizdomas, ka tā izdarījusi administratīvo pārkāpumu, līdz brīdim, kad tiek noformēts ziņojums par administratīvo pārkāpumu.
(28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2020.)
(03.03.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2018.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TT;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 22.oktobra direktīvas 2013/48/ES par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvas (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā.
 |
 |
 |
 |