Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.07.2009. - 30.06.2009. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem

Šis likums nosaka valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondu (turpmāk - privatizācijas fondu) izveidošanas un to līdzekļu uzkrāšanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

Valsts un pašvaldību īpašumā esošā dzīvojamā fonda privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu uzkrāšanas un izlietošanas kārtību nosaka likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".

(Preambula ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1996. un 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

Likumā lietotie termini

Valsts īpašuma privatizācijas fonds ir valsts izveidots naudas līdzekļu fonds, kurā ieskaitāmi valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi atbilstoši šajā likumā noteiktajam sadalījumam un kārtībai. Ar tā līdzekļiem rīkojas privatizācijas fonda rīkotājs šajā likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

Pašvaldības īpašuma privatizācijas fonds ir pašvaldības izveidots ārpusbudžeta naudas līdzekļu fonds, kurā ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības teritorijā esošā valsts īpašuma objektu un pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi atbilstoši šajā likumā noteiktajam sadalījumam un kārtībai. Ar tā līdzekļiem rīkojas privatizācijas fonda rīkotājs šajā likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

Privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programma ir to pasākumu kopums, kurus paredzēts veikt noteiktā laikā ar privatizācijas fondā uzkrātajiem un programmas izpildes laikā iegūtajiem līdzekļiem.

Privāts komersants ir fiziskā vai juridiskā persona vai vairāku šādu personu apvienība, kuras īpašuma daļā, kas norobežota komercdarbības veikšanai, nav valsts vai pašvaldības kapitāla.

Sanācija ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir novērst parādnieka iespējamo bankrotu un atjaunot viņa maksātspēju.

Komercdarbību apkalpojošā infrastruktūra ir to institūciju, speciālo tehnisko un konsultatīvo pakalpojumu organizāciju, objektu vai nozaru kopums, kuru darbība nodrošina privatizācijas procesu un kuru attīstības līmenis ietekmē privātā komersanta komercdarbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1994., 17.12.1996., 04.02.1999. un 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

1.pants. Privatizācijas fondu programmas un pārskatu apstiprināšana

1. Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu un pārskatu par tā līdzekļu izlietošanu apstiprina Ministru kabinets un divas reizes gadā par šo līdzekļu izlietošanu informē Saeimu.

2. Pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda izlietošanas programmu un rīkotāja pārskatu par tā līdzekļu izlietošanu apstiprina attiecīgās pašvaldības dome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1994., 04.02.1999. un 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

2.pants. Privatizācijas fondu līdzekļu avoti

1. Privatizācijas fondi tiek veidoti no naudas līdzekļiem, kas iegūti valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas rezultātā.

2. Valsts īpašuma privatizācijas fondu veido:

1) līdzekļi, kas iegūti no valsts īpašuma objektu (uzņēmumu, to struktūrvienību, filiāļu un pārstāvniecību) kustamo un nekustamo pamatlīdzekļu pārdošanas vai nomas ar izpirkumu, apgrozāmo līdzekļu pārdošanas vai privātajam komersantam izsniegto aizdevumu procentiem, kā arī valstij piederošo akciju vai kapitāla daļu pārdošanas (90 procenti no iekasētajām summām);

2) līdzekļi, kas iegūti no pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu, to struktūrvienību, filiāļu un pārstāvniecību), kā arī pašvaldībai piederošo akciju vai kapitāla daļu pārdošanas, šā panta trešās daļas 2.punktā noteiktajā apjomā;

3) visi blakusienākumi, kuri iegūti atsevišķu valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā (ienākumi no izsoļu organizēšanas u.tml.);

4) mērķieguldījumi un citi likumos paredzētie maksājumi;

5) (izslēgts ar 30.10.2003. likumu);

6) līdzekļi, kas iegūti, pārdodot valsts nekustamo mantu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem sarakstiem, arī zemi, kura atrodas valsts īpašumā, — pēc pārdošanas izdevumu segšanas.

3. Pašvaldības īpašuma privatizācijas fondu veido:

1) valsts un pašvaldību dzīvojamo māju pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi (60 procenti no ieņemtajām summām), kas izlietojami vienīgi dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai;

2) pašvaldības īpašuma objektu (izņemot dzīvojamās mājas) privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi. No šiem līdzekļiem valsts īpašuma privatizācijas fondā ieskaitāmi 10 procenti, ja sertifikātu izmantošanas apmērs nepārsniedz 50 procentus, vai 5 procenti, ja sertifikātu izmantošanas apmērs pārsniedz 50 procentus;

3) 10 procenti no attiecīgās republikas pilsētas vai attiecīgā novada teritorijā esošo valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1994., 17.12.1996., 01.10.1997., 04.02.1999., 30.10.2003. un 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

3.pants. Privatizācijas fondu līdzekļu izlietošana

1. Atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus izlieto:

1) (izslēgts ar 09.10.2008. likumu);

2) (izslēgts ar 09.10.2008. likumu);

3) (izslēgts ar 09.10.2008. likumu);

4) (izslēgts ar 09.10.2008. likumu);

5) valsts īpašuma privatizācijas procesa organizatoriskajam un tiesiskajam nodrošinājumam, kā arī izdevumiem, kas saistīti ar privatizācijas fonda līdzekļu administrēšanu;

6) (izslēgts ar 30.10.2003. likumu);

7) kompensācijas izmaksai naudā par zemes īpašuma kompensācijas sertifikātiem, kas piešķirti par bijušajiem zemes īpašumiem lauku apvidos;

8) valsts parāda atmaksai un pārfinansēšanai;

9) atlīdzības izmaksai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos.

1.1 Papildus šā panta pirmajā daļā paredzētajam valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus izlieto likumā noteiktajai ilgtermiņa stabilizācijas rezerves veidošanai.

2. Pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus izlieto:

1) komercdarbības atbalstam;

2) privātā komersanta komercdarbību apkalpojošās infrastruktūras izveides, darbības un attīstības veicināšanai;

3) privatizēto un privatizējamo kapitālsabiedrību sanācijas procesam;

4) pašvaldības īpašuma privatizācijas procesa organizatoriskajam un tiesiskajam nodrošinājumam, kā arī izdevumiem, kas saistīti ar privatizācijas fonda līdzekļu administrēšanu;

5) dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai.

3. Pašvaldības dome var noteikt līdzekļu apjomu šā panta otrajā daļā neminētu pasākumu finansēšanai.

4. Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus neizlieto valsts pamatbudžeta izdevumu finansēšanai, izņemot atsevišķus gadījumus, kad pēc ekonomikas ministra un finanšu ministra saskaņota ieteikuma ir pieņemts Ministru kabineta rīkojums par nozīmīgu valsts pamatbudžetā paredzētu konkrētu pasākumu finansēšanu no šiem līdzekļiem.

(04.02.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 30.10.2003., 20.10.2005., 22.11.2007. un 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

4.pants. Privatizācijas fonda rīkotājs

1. Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja ir Ekonomikas ministrija, kas:

1) izstrādā privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu, ievērojot šā likuma 3.pantā noteiktos privatizācijas fondu līdzekļu izlietošanas mērķus;

2) atbild par privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanu saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprināto programmu;

3) uzrauga, lai valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļi tiktu mērķtiecīgi izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem, un nodrošina fonda līdzekļu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti.

2. Pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda rīkotāju ieceļ attiecīgā pašvaldības dome.

3. (Izslēgta ar 09.10.2008. likumu.)

4. Ja līdzekļi novirzīti šā likuma 3.panta pirmās daļas 8.punktā minētajam mērķim, Ekonomikas ministrija Valsts īpašuma privatizācijas fondā saņemtos līdzekļus pārskaita Finanšu ministrijas norādītajā kontā Valsts kasē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1994., 17.12.1996., 04.02.1999., 25.11.1999. un 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

5.pants. Privatizācijas fondu līdzekļu izmaksāšanas kārtība

1. Privatizācijas procesā gūtie naudas ieņēmumi pēc visu normatīvajos aktos paredzēto privatizācijas izdevumu segšanas ieskaitāmi attiecīgi valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā. Līdzekļu ieskaitīšana attiecīgajos fondos veicama reizi mēnesī līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam. Privatizācijas aģentūra šos līdzekļus ieskaita privatizācijas fondā pēc tam, kad tā izdarījusi noteiktu atskaitījumu savā rezerves fondā un veikusi citus Ministru kabineta noteikumos paredzētos maksājumus.

2. Privatizācijas aģentūras pārskaitījumi valsts īpašuma privatizācijas fondā tiek samazināti par 10 procentiem Privatizācijas aģentūras rezerves fonda veidošanai. Šā rezerves fonda līdzekļi izlietojami ar privatizācijas procesu saistīto izdevumu segšanai (pirkuma līgumu atcelšana, atpakaļpirkuma veikšana, nodokļu parādu kapitalizācija, denacionalizācija un citi izdevumi) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

3. Jebkuras izmaksas no valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda tā rīkotājs izdara Ministru kabineta vai pašvaldības domes noteiktajā kārtībā un apstiprinātās programmas ietvaros.

(04.02.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

6.pants. Privatizācijas fondu darbības atklātums, uzraudzība un kontrole

1. Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programma un gada pārskats par ieņēmumiem un izdevumiem publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

2. Pašvaldības domes ceturkšņa un gada pārskats par pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumiem un izdevumiem noformējams uz Ekonomikas ministrijas noteikta parauga veidlapas un iesniedzams Ekonomikas ministrijai līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam. Gada pārskats publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3. Kontroli pār līdzekļu savlaicīgu un pilnīgu iemaksu privatizācijas fondos nodrošina Valsts ieņēmumu dienests savas kompetences ietvaros.

(04.02.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

7.pants. Privatizācijas fonda slēgšana

1. Valsts īpašuma privatizācijas fondu slēdz Ministru kabinets.

2. Pašvaldības īpašuma privatizācijas fondu slēdz attiecīgās pašvaldības dome.

3. Slēgto privatizācijas fondu naudas līdzekļu atlikumu ieskaita valsts vai pašvaldības budžetā, ja Saeima vai attiecīgā pašvaldība nav noteikusi citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1994. un 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

8.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

1. Par šā likuma pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2. Atbilstoši šajā likumā noteiktajam sadalījumam un kārtībai privatizācijas fondos neiemaksātos līdzekļus Valsts ieņēmumu dienests iekasē bezstrīda kārtībā. Par fondos pārskaitāmo maksājumu nokavējumu no maksātāja tiek piedzīta nokavējuma nauda 0,1 procenta apmērā no laikā nenomaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1994., 17.12.1996. un 04.02.1999. likumu, kas stājas spēkā 04.03.1999.)

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.septembrim slēdz valsts īpašuma privatizācijas fondu un privatizācijas fondā esošos naudas līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

2. Attiecīgā pašvaldība līdz 2009.gada 1.septembrim slēdz pašvaldības īpašuma privatizācijas fondu un privatizācijas fondā esošos naudas līdzekļus ieskaita pašvaldības budžetā.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

3. No valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondu līdzekļiem sniegto finansiālo atbalstu (līdzekļus, kas piešķirti komercdarbības atbalstam un komersanta sanācijas procesam, kā arī izsniegtos aizdevumus) administrē attiecīgi Ministru kabineta vai pašvaldības noteikta institūcija. Administrēšanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti valsts vai attiecīgās pašvaldības budžetā.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

4. Pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumiem, kas pieņemti līdz 2009.gada 30.jūnijam, noteiktie maksājumi no valsts īpašuma privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem tiek izlietoti atbilstoši šajos Ministru kabineta lēmumos noteiktajiem mērķiem. Attiecīgajos lēmumos noteiktajiem mērķiem neizmantotie līdzekļi tiek ieskaitīti valsts budžetā.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

5. Ienākumi no valsts īpašuma privatizācijas tiek ieskaitīti valsts budžetā likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” noteiktajā kārtībā.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

6. Ienākumi no pašvaldību īpašuma privatizācijas tiek ieskaitīti attiecīgās pašvaldības budžetā. Gūtos ienākumus ieskaita un izlieto likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” noteiktajā kārtībā.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.Gorbunovs

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.Daudišs
Rīgā 1992. gada 9. decembrī
01.07.2009