Darbības ar dokumentu
Rīgā 2024. gada 12. jūnijā (prot. Nr. 121, 90. §)
Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu,
Meža likuma 8. panta otro daļu,
likuma "Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām" 13. panta trešo daļu un
Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309
"Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 22. punktu
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā īstenojama koku, kas aug ārpus meža (turpmāk – koki), aizsardzība un uzturēšana, ciršanas izvērtēšanas un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu (turpmāk – zaudējumu atlīdzība) aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk arī – pašvaldība) administratīvajā teritorijā.
2. Noteikumos ir lietoti šādi termini:
2.1. bīstams koks – koks ar vizuāli redzamiem bojājumiem – dabas apstākļu rezultātā iztrupējis (vairāk nekā 80 %), aizlūzis, sašķelts, sasvēries, ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vai ar citām pazīmēm, kas būtiski ietekmē tā mehānisko noturību;
2.2. koka sakņu aizsardzības zona – teritorija, kas noteikta ap koku, mērot vidējo stumbra diametru 1,3 m augstumā no sakņu kakla un nosakot zonu no stumbra ārējās malas atbilstoši noteikumu 1. pielikumā noteiktajai koka sakņu aizsardzības zonai. Sakņu aizsardzības zonas iedala šādi:
2.2.1. kritiskā sakņu aizsardzības zona – teritorija, kas noteikta ap koku piecu stumbru rādiusā;
2.2.2. minimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija piecu stumbru rādiusā ap kritisko sakņu aizsardzības zonu;
2.2.3. optimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija 10 stumbru rādiusā ap minimālo sakņu aizsardzības zonu;
2.3. kalstošs koks – koks, kuram vainaga ārējā daļā, perifērijā vai atsevišķos sektoros ir atmirstoši zaru gali, nav pazīmes par sekundāra vainaga veidošanos un vainaga lapojuma samazinājums ir vairāk nekā 50 % no kopējā vainaga apjoma;
2.4. mazvērtīgs koks – neperspektīvs fona koks, nomākts koks bez augšanas telpas, ar iespiestu vainagu, koks ieaudzis saglabājama un vērtīga koka vainagā, tam traucējot attīstīties, īsmūža vai invazīvs taksons, ja tam nav ekoloģiskas vai funkcionālas vērtības vai tas apdraud dabīgas ekosistēmas;
2.5. vainaga kopšana – kokkopja (arborista) izvēlētu pasākumu kopums, kas ietver vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:
2.5.1. strukturāla vainaga veidošana – stabila vainaga zarojuma struktūras nodrošināšana jaunam kokam;
2.5.2. vainaga pacelšana – zemāko zaru nogriešana, lai nodrošinātu brīvu zonu infrastruktūrai, gājējiem un satiksmei, bet ne augstāk par pusi no koka kopējā augstuma;
2.5.3. sanitāra vainaga tīrīšana – nokaltušu, kalstošu, bojātu zaru nogriešana;
2.5.4. vainaga retināšana – no trešās pakāpes un mazāku, atpalikušu zaru daļas nogriešana visā vainagā, kas var palielināt gaismas caurlaidību, taču neietekmē koka vainaga sākotnējo formu un mehānisko noturību;
2.5.5. vainaga samazināšana – vainaga vai tā daļas izmēra samazināšana, saglabājot dabisko vainaga formu un neizmantojot galotņojošus griezumus;
2.5.6. mākslīga vainaga formas veidošana, uzturēšana – polardēšana (ne retāk kā reizi trijos gados, ievērojot, ka griezuma brūce nedrīkst būt lielāka par 3 cm diametrā) un cirpšana (ne retāk kā reizi gadā);
2.6. vietējās nozīmes aizsargājamā koka aizsardzības zona – teritorija 10 m rādiusā ap koku, mērot no koka stumbra ārējās malas.
3. Noteikumu ievērošanu pārrauga pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments).
4. Pašvaldības administratīvajā teritorijā ir šādi vietējās nozīmes aizsargājamie koki:
4.1. vietējo un citzemju sugu koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā no sakņu kakla nav mazāks par noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem izmēriem, bet ir mazāks par Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2. pielikumā minētajiem izmēriem;
4.2. koki, kuriem pašvaldība noteikusi īpašas aizsardzības statusu, pamatojoties uz to ekoloģisko, kultūrvēsturisko un estētisko vērtību, un kuri minēti noteikumu 3. pielikumā.
5. Koku aizsardzībai un uzturēšanai visās zemes vienībās veicamas šādas darbības:
5.1. vainagu kopšana kokiem, kuru vainagi projicējas uz publiski pieejamām vai blakus esošām zemes vienību teritorijām vai ēkām, darbu veikšanai piesaistot kokkopi (arboristu);
5.2. ciršanas atļaujas saņemšana pirms koku ciršanas, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus;
5.3. nokaltušu koku un bīstamu koku nociršana;
5.4. piekļuves nodrošināšana pašvaldības amatpersonai koku apskatei;
5.5. Departamenta informēšana vismaz 24 stundas pirms rakšanas darbu uzsākšanas koka kritiskajā un minimālajā sakņu aizsardzības zonā, izņemot gadījumus, kad nepieciešams veikt inženiertīklu avārijas remontdarbus vai avārijas seku novēršanas darbus. Pēc avārijas remontdarbiem vai avārijas seku novēršanas darbiem Departamentu informē nedēļas laikā.
6. Nokaltuša koka un bīstama koka nociršanu var neveikt, ja atbilstošas jomas speciālists atzinumā apliecinājis šāda koka ainavisko, ekoloģisko vai kultūrvēsturisko vērtību un ja koku kopšanas tehniķa uzraudzībā ir veikti pasākumi apdraudējuma samazināšanai, kas fiksēti dokumentāri.
7. Aizliegts veikt jebkādas darbības, kas var tieši vai netieši bojāt koku, nodarot tam daļēju vai pilnīgu augtspējas zudumu.
8. Par koka bojāšanu tiek uzskatīta:
8.1. zaru laušana pie stumbra, vainaga kopšana neatbilstoši noteikumu 2.5. apakšpunktam, mizas plēšana, urbumu veikšana stumbrā (izņemot, ja tiek izmantoti risinājumi koka mehāniskās noturības saglabāšanai, izpētes urbumi koka izpētes laikā), sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, kas var izmainīt mikroklimatu koka dobumos, pasliktināt koka stabilitāti un/vai dzīvotspēju (aizmūrēšana, piegružošana, paplašināšana u. tml.);
8.2. kritiskajā sakņu aizsardzības zonā:
8.2.1. koka vai tā sakņu sistēmas apkraušana;
8.2.2. inženiertīklu izbūve, izņemot, ja tiek izmantota beztranšeju (caurdures) metode vai, ja tas nav tehniski iespējams, rakšanas darbi šajā teritorijā tiek veikti ar gaisa lāpstu, vakuuma ekskavatoru, bez mehānismu piemērošanas vai izmantojot citu metodi, nebojājot koka saknes;
8.2.3. rakšanas darbu veikšana, ja paredzēta esošās grunts norakšana vairāk nekā 10 cm dziļumā, izņemot gadījumus, kad tiek veikta grunts nomaiņa augsnes ielabošanai vai koka sakņu izpēte;
8.2.4. esošā grunts līmeņa paaugstināšana, uzbēršana vairāk nekā 10 cm augstumā;
8.3. minimālajā sakņu aizsardzības zonā traktortehnikas izmantošana rakšanas darbu veikšanai;
8.4. optimālajā sakņu aizsardzības zonā mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās un novietošana zaļajā zonā, ja tas nav saistīts ar koka apsaimniekošanu vai speciālo dienestu darbu;
8.5. koka pārstādīšana vai pārstādīta koka nepienācīga uzturēšana, kā rezultātā piecu gadu laikā pēc tā pārstādīšanas samazinās koka augtspēja;
8.6. koka vainaga lapotnes masas samazināšana vairāk par 20 % trīs gadu periodā, izņemot, ja:
8.6.1. tiek veikta mākslīga vainaga formas veidošana, uzturēšana un zemes vienības īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir noslēgts līgums ar kokkopi (arboristu) par nākamo vainaga uzturēšanas reizi;
8.6.2. koku kopšanas tehniķa atzinumā norādīta nepieciešamība samazināt koka vainaga lapotnes apjomu vairāk par 20 %, lai novērstu koka bīstamību.
9. Noteikumu 8.2. un 8.3. apakšpunkts neattiecas uz gadījumiem, ja:
9.1. koku kopšanas tehniķis veicis koka sakņu izpēti un tajā konstatēts, ka konkrētajā darbu veikšanas vietā neatrodas koka sakņu sistēma;
9.2. koku kopšanas tehniķis apstiprinājis risinājumus, kas nebojā koku, un atbilstošs atzinums pievienots iecerei;
9.3. tiek veikti ceļa seguma atjaunošanas darbi ielu sarkano līniju robežās, nepārsniedzot 30 cm dziļumu un nepalielinot apjomu;
9.4. tiek veikti inženiertīklu avārijas remontdarbi vai avārijas seku novēršanas darbi.
10. Vietējās nozīmes aizsargājamā koka aizsardzības zonā papildus aizliegts:
10.1. kurināt ugunskurus;
10.2. mazināt koka ainavisko vērtību, novietojot lietas vai veicot darbības, kas aizsedz skatu uz koku.
11. Vietējās nozīmes aizsargājamo koku iespējams pārstādīt tajā pašā vai citā zemes vienībā pašvaldības administratīvajā teritorijā, saņemot koku kopšanas tehniķa atzinumu, kurā prognozēts, ka koks pēc pārstādīšanas saglabās vai būtiski nesamazinās augtspēju.
12. Departamenta amatpersona, konstatējot, ka netiek veikta vainagu kopšana kokiem, kuru vainagi projicējas uz publiski pieejamām vai blakus esošām zemes vienību teritorijām vai ēkām, vai netiek veikta bīstama vai nokaltuša koka nociršana, ir tiesīga izdot administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu veikt noteiktas darbības noteikumu izpildes nodrošināšanai.
13. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai, zemes vienības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Departamentā iesniedz:
13.1. motivētu rakstveida iesniegumu, izņemot, ja koku ciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un Departamentā ir iesniegta būvniecības ieceres dokumentācija;
13.2. dokumentu, kas apliecina tiesības veikt koku ciršanu, ja ciršanas ierosinātājs nav zemes vienības īpašnieks;
13.3. grafisko materiālu (piemēram, zemes vienības robežu plānu, topogrāfisko plānu u. tml.), kurā attēlota ciršanai plānoto koku atrašanās vieta zemes vienībā;
13.4. dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumu par koku ciršanu, ja koks aug zemes vienībā, kas pieder dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem;
13.5. sertificēta būvspeciālista atzinumu, ja koks bojā būvi, inženiertīklu vai traucē to darbību, izņemot, ja koka stumbra ārējā mala piezemes līmenī atrodas tuvāk par 50 cm no būves fasādes;
13.6. ģenerālplāna skici, ja koku ciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un Departamentā iepriekš nav iesniegta būvniecības iecere.
14. Departaments izskata iesniegumu par koku ciršanu, veic koku apskati, noformējot koku apskates aktu, un pieņem lēmumu par:
14.1. atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru un norādot nosacījumus zaudējumu atlīdzības samaksas veikšanai un ciršanas atļaujas saņemšanai;
14.2. atteikumu izsniegt atļauju koku ciršanai ārpus meža.
15. Vietējās nozīmes aizsargājamo koku aizliegts cirst, izņemot, ja:
15.1. koks ir bīstams vai rada bīstamību būvei, tā nociršana nav atliekama un nav iespējams veikt koka saglabāšanas pasākumus;
15.2. koks nenovēršami bojā tuvumā esošo valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, pilsētas maģistrālās infrastruktūras objektu, traucē tā darbību, ko apliecina būves tehniskās apsekošanas atzinums, vai traucē veikt avārijas remontdarbus vai avārijas seku novēršanas darbus inženiertīklu aizsargjoslās un šo ietekmi nav iespējams novērst;
15.3. koka atrašanās vietā plānota nacionālo interešu objekta, sabiedrības interesēm nozīmīgas publiskas apbūves vai jaunas pilsētas maģistrālās infrastruktūras būvniecība vai esošās pārbūve un saņemts koku kopšanas tehniķa un sertificēta būvspeciālista atzinums par to, ka nav iespējami tehniskie risinājumi, lai saglabātu aizsargājamo koku;
15.4. zemes vienības konfigurācija un koka novietojums tajā pamatoti nepieļauj uzbūvēt konkrētās teritorijas apbūvei un plānojuma situācijai atbilstošu ēku, ievērojot apgrūtinājumus, un tas nerada būtisku ietekmi uz apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti, ko apliecina koku kopšanas tehniķa un sertificēta būvspeciālista atzinums.
16. Departaments informāciju par noteikumu 14. punktā minēto lēmumu piecu darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas publicē Departamenta tīmekļvietnē, publikācijā norādot:
16.1. koku ciršanas vietas adresi un zemes vienības kadastra apzīmējumu;
16.2. koku sugu, diametru un skaitu;
16.3. koku nociršanas iemeslu;
16.4. lēmuma numuru un datumu.
17. Departamenta lēmums par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ir derīgs divus gadus no tā pieņemšanas dienas. Ja koku ciršana saistīta ar būvniecību un Departamenta lēmuma par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai derīguma termiņa laikā būvniecībai ir izsniegta būvatļauja vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akceptēta būvniecības iecere, tad Departamenta lēmums par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ir derīgs, kamēr ir īstenojama būvniecības iecere.
18. Pirms noteikumu 14. punktā minētā lēmuma pieņemšanas rīko publisko apspriešanu par plānoto koku ciršanu, ja:
18.1. koku ciršana paredzēta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā, izņemot gadījumus, kad:
18.1.1. koks neatrodas publiski pieejamā teritorijā;
18.1.2. koks bojā būvi, inženiertīklu vai traucē tā darbību;
18.1.3. koks dabas apstākļu ietekmē ir būtiski bojāts;
18.1.4. koks ir mazvērtīgs;
18.1.5. koka atrašanās vietā plānota nacionālo interešu objekta, sabiedrībai nozīmīga objekta vai pilsētas maģistrālās infrastruktūras jauna būvniecība vai pārbūve;
18.2. koku ciršanas rezultātā būtiski tiek ietekmēta apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā vai ekoloģiskā kvalitāte.
19. Departaments lēmumā par publiskās apspriešanas procedūras organizēšanu nosaka publiskās apspriešanas termiņu, kas nav īsāks par 10 darba dienām.
20. Koku ciršanas ierosinātājs publiskās apspriešanas procedūras laikā par saviem līdzekļiem ir tiesīgs organizēt un rīkot sanāksmi par plānoto koku ciršanu, pirms tam Departamentā saskaņojot prezentācijas materiālus, norises vietu un laiku.
21. Koku ciršanas ierosinātājs saskaņo ar Departamentu publiskās apspriešanas uzsākšanas laiku un ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanas iesniedz Departamentā saskaņošanai koku ciršanas ierosinātāja izstrādātu planšeti divos eksemplāros (ne mazāku kā A1 formātā), kurā iekļauta ciršanai plānoto koku fotofiksācija (fotofiksācija nedrīkst būt vecāka par vienu mēnesi), teritorijas fotofiksācijas (fotofiksācija nedrīkst būt vecāka par vienu mēnesi) un norādīta ciršanai plānoto koku atrašanās vieta zemes vienībā. Planšetē papildus norāda šādas ziņas:
21.1. koku ciršanas ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese) un kontakttālrunis;
21.2. zemes vienības, kurā plānots cirst kokus, adrese un kadastra apzīmējums;
21.3. informācija par ciršanai plānotajiem kokiem (koku suga, skaits, diametrs) un koku ciršanas pamatojums;
21.4. informācija par plānoto būvniecību vai citiem sabiedrībai nozīmīgiem gadījumiem (ieceres nosaukums, projektētājs);
21.5. sanāksmes par plānoto koku ciršanu norises vieta un laiks noteikumu 20. punktā noteiktajā gadījumā.
22. Planšeti izgatavo no ūdensnecaurlaidīga un pret apkārtējās vides ietekmi noturīga materiāla. Planšeti novieto labi redzamā vietā, kur tā ir pamanāma, skaidri izlasāma un kur ir nozīmīga iedzīvotāju plūsma. Planšeti var izvietot pie ciršanai plānotā koka, pie ēkas, žoga vai citas būves, kas atrodas attiecīgajā zemes vienībā, vai kā brīvstāvošu objektu, neparedzot rakšanas darbus. Koku ciršanas ierosinātājs ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc planšetes izvietošanas Departamentam nosūta izvietotās planšetes un izvietošanas vietas fotofiksāciju.
23. Koku ciršanas ierosinātājs ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanas vienu no saskaņotajām planšetēm iesniedz izvietošanai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, otru izvieto pie nociršanai plānotā koka vai tā tuvumā. Koku ciršanas ierosinātājs nodrošina planšetes esību pie nociršanai plānotā koka vai tā tuvumā visu publiskās apspriešanas laiku un atjauno to sākotnējā izskatā, ja planšete ir pazudusi vai bojāta.
24. Departaments ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanas paziņojumu par publiskās apspriešanas procedūras rīkošanu nosūta ievietošanai pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv un Departamenta tīmekļvietnē.
25. Rakstveida atsauksmes par publisko apspriešanu par plānoto koku ciršanu iesniedzamas Departamentā publiskās apspriešanas laikā.
26. Departaments ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc publiskās apspriešanas procedūras pabeigšanas apkopo publiskās apspriešanas rezultātus (saņemtos priekšlikumus, iebildumus, atsauksmes u. tml.) un sagatavo ziņojumu par publiskās apspriešanas procedūru. Pamatojoties uz sagatavoto ziņojumu, Departaments izvērtē publiskās apspriešanas rezultātus un pieņem noteikumu 14. punktā noteikto lēmumu.
27. Publiskās apspriešanas procedūra uzskatāma par notikušu arī tad, ja publiskās apspriešanas laikā nav saņemts neviens priekšlikums, iebildums vai atsauksme.
28. Ja koku ciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūras ietvaros notikusi publiskā apspriešana arī par plānoto koku ciršanu, tad papildus nav nepieciešams organizēt publisko apspriešanu par koku ciršanu.
29. Ja par koku ciršanu ir pieņemts noteikumu 14.1. apakšpunktā minētais lēmums, tad Departaments koku ciršanas atļauju izsniedz pēc zaudējumu atlīdzības samaksas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Koku ciršana veicama tikai pēc koku ciršanas atļaujas saņemšanas ciršanas atļaujas derīguma termiņa laikā.
30. Par patvaļīgu koku ciršanu Departaments nosaka zaudējumu atlīdzību saskaņā ar noteikumu 32. punktu un uzliek par pienākumu personai, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu, viena mēneša laikā no Departamenta lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību. Ja nav noskaidrota persona, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes vienības īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.
31. Ja koka bojāšanas rezultātā koks pilnībā zaudējis augtspēju, Departaments nosaka zaudējumu atlīdzību saskaņā ar noteikumu 32. punktu un uzliek par pienākumu personai, kura veikusi minētās darbības, viena mēneša laikā no Departamenta lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību. Ja nav noskaidrota persona, kas veikusi minētās darbības, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes vienības īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.
32. Zaudējumu atlīdzību (summa euro bez pievienotās vērtības nodokļa) aprēķina, izmantojot šādu formulu:
32.1. ZA – zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu;
32.2. Kd – koka diametra koeficients;
32.3. Ks – koka sugas koeficients;
32.4. Kc – koka nociršanas iemesla koeficients;
32.5. Kap – apdzīvotas vietas koeficients Rīgā;
32.6. Kav – koka atrašanās vietas koeficients;
32.7. Kk – korekcijas koeficients.
33. Koeficientus Kd, Ks, Kc, Kap, Kav nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža. Ja nav iespējams dabā uzmērīt koka diametru 1,3 m augstumā no sakņu kakla, mēra celma diametru, to attiecīgi koriģējot saskaņā ar noteikumu 4. pielikumu.
34. Nosakot koka atrašanās vietas koeficientu Kav, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža par vecpilsētu uzskata Vecrīgu, par pilsētas centru uzskata Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" teritoriju un tā aizsardzības zonu.
35. Nosakot zaudējumu atlīdzību, piemēro šādus korekcijas koeficientus Kk:
35.1. kalstošs koks, ja kokam nav konstatēta mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida bojāšanas pazīmes, kuras varētu būt iemesls koka kalšanai, – 0,2;
35.2. citi gadījumi – 1.
36. Ja kokam ir vairāki stumbri un stumbra celma caurmērs nav mazāks par 20 cm, zaudējumu atlīdzību nosaka par katru stumbru.
37. Zaudējumus par vietējās nozīmes aizsargājamiem kokiem nodarīto kaitējumu aprēķina atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā novērtējams dabas pieminekļiem nodarītais kaitējums un aprēķināmas sanācijas pasākumu izmaksas.
38. Zaudējumu atlīdzība iemaksājama pašvaldības kontā un izmantojama Rīgas pilsētas apstādījumu atjaunošanai.
39. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domes priekšsēdētājam.
40. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošos noteikumus Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2013, Nr. 48, Nr. 210; 2014, Nr. 3, Nr. 16; 2016, Nr. 170; 2020, Nr. 17; 2021, Nr. 84A, Nr. 139).
41. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošos noteikumus Nr. 154 "Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2015, Nr. 170; 2020, Nr. 17, Nr. 190; 2021, Nr. 81, Nr. 139).
| Nr. p. k. | Nosaukums latviešu valodā | Nosaukums latīņu valodā | Apkārtmērs 1,3 m augstumā no sakņu kakla (m) |
| I. Vietējās sugas | |||
| 1. | Baltais alksnis; baltalksnis | Alnus incana | 1,3 |
| 2. | Hibrīdais alksnis | Alnus x pubescens | 1,3 |
| 3. | Melnais alksnis; melnalksnis | Alnus glutinosa | 2,4 |
| 4. | Parastā apse | Populus tremula | 3,0 |
| 5. | Meža ābele | Malus sylvestris | 1,3 |
| 6. | Āra bērzs | Betula pendula | 2,5 |
| 7. | Purva bērzs | Betula pubescens | 2,5 |
| 8. | Meža bumbiere | Pyrus pyraster | 1,3 |
| 9. | Parastā egle | Picea abies | 2,5 |
| 10. | Parastā goba | Ulmus glabra | 3,2 |
| 11. | Parastā ieva | Padus avium | 1,5 |
| 12. | Parastā īve | Taxus baccata | 0,5 |
| 13. | Parastais kadiķis | Juniperus communis | 0,7 |
| 14. | Parastā kļava | Acer platanoides | 3,0 |
| 15. | Parastā liepa | Tilia cordata | 3,3 |
| 16. | Parastais osis | Fraxinus excelsior | 3,0 |
| 17. | Parastais ozols | Quercus robur | 3,5 |
| 18. | Parastais pīlādzis | Sorbus aucuparia | 1,0 |
| 19. | Parastā priede | Pinus sylvestris | 2,4 |
| 20. | Pūpolvītols | Salix caprea | 1,6 |
| 21. | Eiropas segliņš | Euonymus europaeus | 0,6 |
| 22. | Parastais skābardis | Carpinus betulus | 1,4 |
| 23. | Šķetra | Salix pentandra | 1,5 |
| 24. | Parastā vīksna | Ulmus laevis | 3,2 |
| 25. | Trauslais vītols | Salix fragilis | 3,5 |
| II. Citzemju sugas un dekoratīvās sugas | |||
| 26. | Baltā apse | Populus alba | 4,0 |
| 27. | Balzama baltegle | Abies balsamea | 1,4 |
| 28. | Eiropas baltegle | Abies alba | 1,6 |
| 29. | Sibīrijas baltegle | Abies sibirica | 1,1 |
| 30. | Vienkrāsas baltegle | Abies concolor | 1,2 |
| 31. | Āra bērzs 'Crispa' | Betula pendula 'Crispa' | 0,7 |
| 32. | Āra bērzs 'Youngii' | Betula pendula 'Youngii' | 0,7 |
| 33. | Dzeltenais bērzs | Betula alleghaniensis | 1,0 |
| 34. | Papīra bērzs | Betula papyrifera | 1,0 |
| 35. | Eiropas ciedrupriede | Pinus cembra | 1,4 |
| 36. | Sibīrijas ciedrupriede | Pinus sibirica | 1,4 |
| 37. | Parastais dižskābardis | Fagus sylvatica | 2,0 |
| 38. | Parastais dižskābardis (sarkanlapu formas) | Fagus sylvatica f. purpurea | 1,0 |
| 39. | Menzīsa duglāzija | Pseudotsuga menziesii | 1,5 |
| 40. | Amerikas dzeltenkoks | Cladrastris kentukea | 0,8 |
| 41. | Asā egle | Picea pungens | 1,3 |
| 42. | Engelmaņa egle | Picea engelmannii | 1,3 |
| 43. | Parastā egle 'Virgata'; čūskegle | Picea abies 'Virgata' | 0,7 |
| 44. | Serbijas egle | Picea omorika | 0,7 |
| 45. | Divdaivu ginks | Ginkgo biloba | 0,5 |
| 46. | Parastā goba 'Exoniensis' | Ulmus glabra 'Exoniensis' | 1,3 |
| 47. | Parastā goba 'Camperdown' | Ulmus glabra 'Camperdown' | 1,5 |
| 48. | Stepes goba | Ulmus minor | 1,9 |
| 49. | Kanādas hemlokegle | Tsuga canadensis | 0,6 |
| 50. | Māka ieva | Padus maackii | 1,0 |
| 51. | Virdžīnijas ieva | Padus virginiana | 0,8 |
| 52. | Olveida katalpa | Catalpa ovata | 0,5 |
| 53. | Krāšņā katalpa | Catalpa speciosa | 0,5 |
| 54. | Japānas katsura | Cercidiphyllum japonicum | 0,5 |
| 55. | Kalnu kļava | Acer pseudoplatanus | 2,0 |
| 56. | Lauku kļava | Acer campestre | 0,7 |
| 57. | Monpeljē kļava | Acer monspessulanum | 0,7 |
| 58. | Parastā kļava (sarkanlapu formas) | Acer platanoides f. rubrum | 1,2 |
| 59. | Parastā kļava 'Schwedleri' | Acer platanoides 'Schwedleri' | 2,0 |
| 60. | Sudraba kļava; sudrabkļava | Acer saccharinum | 2,5 |
| 61. | Sudraba kļava 'Wierii' | Acer saccharinum 'Wierii' | 2,0 |
| 62. | Tatārijas kļava | Acer tataricum | 0,7 |
| 63. | Amūras korķkoks | Phellodendron amurense | 0,8 |
| 64. | Krustābele, vilkābele | Crataegus spp. | 0,6 |
| 65. | Saldais ķirsis | Cerasus avium | 1,3 |
| 66. | Eiropas lapegle | Larix decidua | 2,5 |
| 67. | Japānas lapegle | Larix x kaempferi | 1,0 |
| 68. | Sibīrijas (Krievijas) lapegle | Larix sibirica (Larix russica) | 2,0 |
| 69. | Polijas lapegle | Larix x polonica | 1,3 |
| 70. | Kokveida lazda | Corylus colurna | 0,5 |
| 71. | Amerikas liepa | Tilia americana | 0,8 |
| 72. | Holandes liepa | Tilia x europaea, sin. Tilia x vulgaris | 2,5 |
| 73. | Krimas liepa | Tilia x euchlora | 1,4 |
| 74. | Moltkes liepa | Tilia x moltkei | 0,8 |
| 75. | Platlapu liepa | Tilia platyphyllos | 2,6 |
| 76. | Gurķu magnolija | Magnolia acuminata | 0,6 |
| 77. | Kobus magnolija | Magnolia kobus | 0,6 |
| 78. | Parastais osis 'Pendula' | Fraxinus excelsior 'Pendula' | 1,5 |
| 79. | Pensilvānijas osis | Fraxinus pennsylvanica | 1,8 |
| 80. | Klinšu ozols | Quercus petraea | 2,0 |
| 81. | Klinšu ozols 'Mespilifolia' | Quercus petraea 'Mespilifolia' | 1,0 |
| 82. | Parastais ozols 'Koster' (syn. Q. robur ‘Fastigiata’) | Quercus robur 'Koster' | 1,9 |
| 83. | Sarkanais ozols | Quercus rubra | 1,8 |
| 84. | Šarlaksarkanais ozols | Quercus coccinea | 1,0 |
| 85. | Purva ozols | Quercus palustris | 1,0 |
| 86. | Zirņu paciprese; savara | Chamaecyparis pisifera | 0,6 |
| 87. | Papele | Populus spp. | 4,0 |
| 88. | Berlīnes papele | Populus x berolinensis 'B tips' | 4,5 |
| 89. | Kanādas papele | Populus x canadensis | 4,9 |
| 90. | Kanādas papele 'Aurea' | Populus x canadensis 'Aurea' | 3,0 |
| 91. | Ķīnas papele | Populus x simonii | 1,5 |
| 92. | Laurlapu papele | Populus laurifolia | 3,0 |
| 93. | Melnā papele 'Italica' | Populus nigra 'Italica' | 2,7 |
| 94. | Tīringes pīlādzis | Sorbus x thuringiaca | 0,6 |
| 95. | Zviedrijas pīlādzis | Sorbus intermedia | 1,2 |
| 96. | Benksa priede | Pinus banksiana | 0,6 |
| 97. | Melnā priede | Pinus nigra | 1,4 |
| 98. | Veimuta priede | Pinus strobus | 1,4 |
| 99. | Ošlapu pterokārija | Pterocarya fraxinifolia | 0,6 |
| 100. | Kanādas ragukoks | Gymnocladus dioicus | 1,0 |
| 101. | Īstais riekstkoks; valriekstkoks | Juglans regia | 1,0 |
| 102. | Mandžūrijas riekstkoks | Juglans mandshurica | 1,5 |
| 103. | Melnais riekstkoks | Juglans nigra | 1,0 |
| 104. | Pelēkais riekstkoks | Juglans cinerea | 1,8 |
| 105. | Baltā robīnija | Robinia pseudoacacia | 1,6 |
| 106. | Greznā robīnija | Robinia luxurians | 1,0 |
| 107. | Hartviga robīnija | Robinia hartwigii | 0,8 |
| 108. | Rietumu tūja | Thuja occidentalis | 1,2 |
| 109. | Baltais vītols | Salix alba | 4,0 |
| 110. | Burvīgais vītols | Salix x blanda | 1,3 |
| 111. | Nokarenais zeltzaru vītols | Salix x sepulcralis | 2,0 |
| 112. | Sarkstošais vītols | Salix x rubens | 3,0 |
| 113. | Trauslais vītols 'Bullata' | Salix fragilis 'Bullata' | 1,5 |
| 114. | Alpu zeltlietus | Laburnum alpinum | 0,5 |
| 115. | Baltais zīdkoks | Morus alba | 1,0 |
| 116. | Dzeltenā zirgkastaņa | Aesculus flava | 1,0 |
| 117. | Hibrīdā zirgkastaņa | Aesculus x hybrida | 1,0 |
| 118. | Kailā zirgkastaņa | Aesculus glabra | 1,0 |
| 119. | Neievērotā zirgkastaņa | Aesculus x neglecta | 1,0 |
| 120. | Parastā zirgkastaņa | Aesculus hippocastanum | 2,6 |
| 121. | Sārtā zirgkastaņa | Aesculus x carnea | 0,6 |
| Nr. p. k. | Koka suga | Apkārtmērs 1,3 m augstumā no sakņu kakla (cm) | Atrašanās vieta | Pamatojums |
| 1. | Kalnu kļava "Purpurescens" | 90/92/103/109 | Kalpaka bulvāris 13 (01000090057), pie Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas galvenās ieejas, labajā pusē pie žoga | Reta forma |
| 2. | Parastā egle "Ohlendorfii" | 200 | Aleksandra Bieziņa iela 10 (01000992174), starp deviņstāvu dzīvojamo ēku un Priedaines ielu | Reta forma |
| 3. | Parastā aprikoze | 60/62 | Auces iela 1A (01000580203), Auces ielas malā | Reta suga |
| 4. | Amerikas lapegle | 122 | Ostas prospekts 11 (01000950030), Mežaparkā, aiz estrādes, stāvlaukuma malā | Reta suga |
| 5. | Parastā īve "Dovastoniana" | 53 | Meža prospekts 1 (01000940267), Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, pie flamingo mājas | Reta forma |
| 6. | Purva bērzs f. rhombifolia | 126 | Bez adreses (00100570244), Kobes (Meteora) dārza ZR daļā, celiņa malā | Reta forma |
| 7. | Parastā priede | 264 | Saulgriežu iela 11 (01001202232), 25 m uz ZR no Saulgriežu ielas 10 | Vilkaču priede |
| 8. | Parastā priede | 150/150 | Palsas iela 39 (01000920022), Šmerļa mežs, 100 m uz R no Brīvības gatves 386, 20 m uz D no ielas malas | Vilkaču priede |
| 9. | Parastais bērzs | 210 | Vecā Biķernieku iela 69 (01001220151), starp dzīvojamās ēkas A stūri un palīgēku | Prof. Paula Stradiņa bērzs |
| 10. | Parastais ozols | 239 | Ezermalas iela 28B (01000840040), 30 m uz DR no Grāves muižas ēkas | Matīsa Kaudzītes piemiņas ozols |
| 11. | Parastais dižskābardis | 205, 161, 267, 278, 152, 260, 218 | Bez adreses (01000110133), Viesturdārzs, 45 m uz A no baseina ZA stūra | Iespējams, lielākā dižskābaržu grupa Latvijas parkos |
| 12. | Krustābele | 41–110 | Jāņa Asara iela 24 (01000360002), Grīziņkalna parks, parka DA stūrī | Apļveida krustābeļu stādījums, 21 koks |
| 13. | Parastais ozols | 237, 266 | Bez adreses (01000070153), Herdera laukums, pie Doma baznīcas galvenās ieejas | Johana Gotfrīda Herdera piemiņas ozoli |
| Nr. p. k. | Koku suga | Koka diametrs 1,3 m augstumā virs sakņu kakla | |||
| priede, ozols | egle, osis | bērzs, liepa, melnalksnis | apse, baltalksnis | ||
| Celma diametrs (cm) | |||||
| 1. | 7,1–14,0 | 7,1–13,0 | 7,1–14,0 | 7,1–12,0 | 8 |
| 2. | 14,1–18,0 | 13,1–18,0 | 14,1–20,0 | 12,1–16,0 | 12 |
| 3. | 18,1–23,0 | 18,1–23,0 | 20,1–25,0 | 16,1–21,0 | 16 |
| 4. | 23,1–28,0 | 23,1–29,0 | 25,1–29,0 | 21,1–25,0 | 20 |
| 5. | 28,1–32,0 | 29,1–34,0 | 29,1–34,0 | 25,1–30,0 | 24 |
| 6. | 32,1–37,0 | 34,1–40,0 | 34,1–39,0 | 30,1–34,0 | 28 |
| 7. | 37,1–41,0 | 40,1–45,0 | 39,1–43,0 | 34,1–39,0 | 32 |
| 8. | 41,1–46,0 | 45,1–50,0 | 43,1–48,0 | 39,1–43,0 | 36 |
| 9. | 46,1–50,0 | 50,1–56,0 | 48,1–52,0 | 43,1–48,0 | 40 |
| 10. | 50,1–55,0 | 56,1–61,0 | 52,1–57,0 | 48,1–52,0 | 44 |
| 11. | 55,1–60,0 | 61,1–67,0 | 57,1–61,0 | 52,1–57,0 | 48 |
| 12. | 60,1–64,0 | 67,1–72,0 | 61,1–65,0 | 57,1–61,0 | 52 |
| 13. | 64,1–69,0 | 72,1–78,0 | 65,1–70,0 | 61,1–66,0 | 56 |
| 14. | 69,1–73,0 | 78,1–83,0 | 70,1–74,0 | 66,1–71,0 | 60 |
| 15. | 73,1–78,0 | 83,1–88,0 | 74,1–79,0 | 71,1–75,0 | 64 |
| 16. | 78,1–83,0 | 88,1–93,0 | 79,1–83,0 | 75,1–80,0 | 68 |
| 17. | 83,1–87,0 | 93,1–99,0 | 83,1–88,0 | 80,1–84,0 | 72 |
| 18. | 87,1–92,0 | 99,1–104,0 | 88,1–92,0 | 84,1–89,0 | 76 |
| 19. | 92,1< | 104,1< | 92,1< | 89,1< | 80 |
Rīgas domes 2024. gada 12. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-276-sn "Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu"
| 1. Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Šobrīd rīcību ar kokiem un apstādījumiem regulē Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošie noteikumi Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi" un Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošie noteikumi Nr. 154 "Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi", kas izdoti saskaņā ar spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmo daļu. Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punktā noteikts, ka dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam. Rīgas domes saistošo noteikumu "Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu" (turpmāk – Saistošie noteikumi) mērķis ir noteikt Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ārpus meža augošu koku statusu, vienotu uzturēšanas un aizsardzības kārtību un noteikt koku ciršanas izvērtēšanas kārtību un zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību, apvienojot divu esošo saistošo noteikumu regulējumu un precizējot to tvērumu attiecībā uz kokiem, kas aug ārpus meža, izslēdzot vārdu "apstādījumi". Saistošajiem noteikumiem ir četri pielikumi – divi pielikumi pārņemti no esošajiem noteikumiem, savukārt 1. pielikums (grafiski attēlotas koka sakņu aizsardzības zonas) un 4. pielikums (korekcijas tabula koka diametra noteikšanai) ir jaunizveidoti. Saistošie noteikumi citstarp tiek izdoti, lai nodrošinātu arī pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu – izpildi. Par koku aizsardzību un uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām uz zemes vienības primāri ir atbildīgs tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī var būt gadījumi, ka tās ir citos normatīvajos aktos noteiktās personas, piemēram, atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajam. Saistošo noteikumu regulējums veidots, pamatojoties uz Pašvaldību likumā ietverto deleģējumu, ka pašvaldībai nav tiesību noteikt pieļaujamās rīcības ar īpašumu ārpus publiski pieejamām teritorijām, izņemot, ja tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, un Meža likumā noteikto. Tomēr Saistošie noteikumi ir vērsti uz to, ka visiem kokiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ir sabiedriska un pilsētvides ainavu veidojoša vērtība, pat mazvērtīgie koki veido pilsētas zaļo masu, kas nozīmīga, sasniedzot tādu Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikto mērķi kā iedzīvotājiem patīkama pilsētvide, kur viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir zaļo teritoriju īpatsvars. Tāpēc Saistošo noteikumu regulējums vienlaikus paredz gan Pašvaldību likuma deleģējuma ietvaros, gan Meža likumā noteiktā ietvarā rast risinājumus ārpus meža augošu koku aizsardzībai, gan, samērojot ar pilsētas attīstību, paredz izņēmumus, kad pilsētas zaļā masa var tikt samazināta. Saistošo noteikumu regulējums pieļauj iespēju saglabāt pilsētvidē nokaltušu vai bīstamu koku, veicot attiecīgas darbības bīstamības novēršanai, ja konstatēta šāda koka vērtība pilsētvidē (ko apliecina atbilstošas jomas speciālists, piemēram, ornitologs, dendrologs vai cits eksperts, kas var noteikt saglabājamā koka vērtību), kā arī, lai pašvaldība varētu preventīvi ierasties darbu, kas notiek koka sakņu aizsardzības zonā, veikšanas vietā un pārliecināties par korektu to izpildi, ir iekļauts pienākums par darbu uzsākšanu laicīgi informēt pašvaldību – pretējā gadījumā pašvaldībai ir jācīnās ar sekām jau pēc darbu veikšanas, kas vairs nav efektīvi. Saistošie noteikumi detalizē Meža likumā noteikto jēdzienu "koka bojāšana", tādējādi koka sakņu tuvumā aizliedzot lietot traktortehniku. Saistībā ar minēto ir arī definētas koka sakņu aizsardzības zonas atkarībā no koka stumbra diametra. Ar Saistošajiem noteikumiem tiek noteikti vietējās nozīmes aizsargājamie koki Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, pārņemot esošo regulējumu: – vietējo un citzemju sugu koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā no sakņu kakla nav mazāks par Saistošo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem izmēriem, bet ir mazāks par Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2. pielikumā minētajiem izmēriem, – esošais kritēriju vietējās nozīmes aizsargājama koka statusa piešķiršanai skaits pēc pārskatīšanas ir samazināts no 126 uz 121; – koki, kuriem pašvaldība noteikusi īpašas aizsardzības statusu, pamatojoties uz to ekoloģisko, kultūrvēsturisko un estētisko vērtību, un kuri minēti Saistošo noteikumu 3. pielikumā, – esošā vietējās nozīmes aizsargājamo koku saraksta ierakstu skaits pēc koku apsekošanas dabā ir samazināts no 18 uz 13. Izstrādājot Saistošo noteikumu projektu, ir vērtētas darbības, kad nepieciešama kokkopja (arborista) piesaiste un kad – koku kopšanas tehniķa piesaiste, ņemot vērā abu profesiju standartos noteikto, proti, kokkopis (arborists) veic praktisku koku kopšanas darbu, savukārt koku kopšanas tehniķis papildus spēj veikt koku vērtēšanu un analīzi, risinājumu izstrādi koku aizsardzībai. Vienlaikus, ņemot vērā koku kopšanas tehniķu nelielo skaitu Latvijā, kamēr notiek šīs profesijas apgūšana, pašvaldība pieļauj, ka koku kopšanas tehniķa atzinumu var aizstāt ar tāda kokkopja (arborista) sagatavotu atzinumu, kurš ieguvis Eiropas Arboristu padomes izdotu sertifikātu (skatīt https://www.eac-arboriculture.com/certified-european-tree-workers.aspx) vai Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības izdotu koku vērtētāja sertifikātu. Saistošajos noteikumos paredzēts papildināt gadījumus, kad Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā pieļaujams nerīkot publisko apspriešanu par koku ciršanu, mazinot administratīvo slogu, vienlaikus ir atstāta pašvaldības rīcības brīvība izvērtēt koku ciršanas publiskās apspriešanas piemērošanu ārpus iepriekšminētās teritorijas, proti, katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, un par apstākļiem, kas ietekmē apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti, tiek uzskatīti tādi apstākļi kā koka atrašanās vieta, sugas vērtība, koka apjoms un vecums, tas, vai koks veido ainavu, tā augšanas stāvoklis u. c. Tāpat administratīvā sloga samazināšanai ir paredzēts likvidēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisiju, turpmāk lēmuma pieņemšanas procesu uzticot Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus Ietekmes uz pašvaldības budžetu nav, jo nav paredzēts mainīt zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Ieņēmumi, ko paredz Saistošie noteikumi, tiks ieskaitīti pašvaldības budžeta programmā 05.08.00 "Pilsētas apstādījumu uzturēšana un atjaunošana". |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) Katrs koks ir pilsētvides sastāvdaļa, veido pilsētas zaļo masu un dod savu pienesumu iedzīvotāju labbūtības nodrošināšanā, citstarp nodrošinot ainavas kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un labvēlīgu mikroklimatu, kas atstāj pozitīvu iespaidu uz fizisko un mentālo veselību. Saistošie noteikumi nodrošina koku sniegtā ieguldījuma nesamazināšanos, vienlaicīgi nodrošinot iespēju veikt uzņēmējdarbību. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām Institūcija, kurā persona var vērsties saistībā ar Saistošo noteikumu piemērošanu, ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, un, salīdzinot ar šobrīd esošo regulējumu, kopumā nav mainīta kārtība, kādā var saņemt koka ciršanas atļauju. Visas izmaksas, kas saistītas ar koku uzturēšanu un koku ciršanu, primāri sedz zemes vienības, uz kuras atrodas koks, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Ar Saistošajiem noteikumiem netiek paredzētas papildu administratīvo procedūru izmaksas. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem Ar Saistošajiem noteikumiem tiek izpildīta Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā pašvaldības autonomā funkcija, tostarp teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Saistošo noteikumu izpildei nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas vai darba vietas. |
| 6. Izpildes nodrošināšana Saistošo noteikumu izpildi nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālas administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana Saistošo noteikumu regulējums ir samērīgs – paredzēts novērst pilsētvides kokaugu resursa noplicināšanu un nodrošināt koku aizsardzību pašvaldības administratīvajā teritorijā, tādējādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību, kā arī uzlabojot bioloģisko daudzveidību. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša augstāka juridiskā spēka tiesību normām. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa noskaidrošanā gūtā informācija Saistošie noteikumi izstrādāti sadarbībā ar SIA "Rīgas meži", kā arī tika veiktas konsultācijas ar Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrību. Saistošo noteikumu projekts laikā no 2023. gada 14. decembra līdz 2024. gada 14. janvārim publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. 2024. gada 4. janvārī notika tiešsaistes sanāksme, kurā varēja piedalīties jebkurš interesents un kurā sabiedrība tika iepazīstināta ar Saistošo noteikumu projektu. Saņemtie rakstiskie priekšlikumi ir apkopoti un izskatīti, tie pievienoti paskaidrojuma rakstam, kā arī Saistošo noteikumu projekts precizēts atbilstoši ierosinājumiem (SIA "Bulduru tehnikums", SIA "Rīgas ūdens", SIA "Labie koki", biedrība "Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse", Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrība, Latvijas Kokaugu nozares asociācija, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, četras fiziskas personas). |
Pielikumā: Saņemto viedokļu apkopojums.
| Priekšlikums | Atbalstīt/Neatbalstīt | Komentārs |
| Svītrot 6.1. apakšpunktu. Pamatojoties uz Pašvaldību likuma regulējumu, pašvaldība nav tiesīga regulēt citu personu īpašumā esošu koku aizsardzību un apsaimniekošanu. | Neatbalstīt. | Izstrādājot saistošo noteikumu projektu, ir ņemts vērā Pašvaldību likuma regulējums. Konkrētais apakšpunkts iekļauts, pamatojoties uz Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā norādīto pašvaldības autonomo funkciju noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, proti, nekopti koku vainagi nedrīkst teritorijās, kurās uzturas citas personas, radīt bīstamību. |
| Izteikt 6.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "6.4. pašvaldības piekļuves nodrošināšana koku apskatei koku ciršanas pieprasījuma gadījumā". Pamatojoties uz Pašvaldību likuma regulējumu, pašvaldība nav tiesīga regulēt citu personu īpašumā esošu koku aizsardzību un apsaimniekošanu. | Neatbalstīt. | Izstrādājot saistošo noteikumu projektu, ir ņemts vērā Pašvaldību likuma regulējums. Tiesības pašvaldībai koku apskatīt privātā teritorijā izriet ne tikai no Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumiem Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža", bet arī Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā norādītās pašvaldības autonomās funkcijas noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību. |
| Svītrot 6.5. apakšpunktu. Pamatojoties uz Pašvaldību likuma regulējumu, pašvaldība nav tiesīga regulēt citu personu īpašumā esošu koku aizsardzību un apsaimniekošanu. | Neatbalstīt. | Izstrādājot saistošo noteikumu projektu, ir ņemts vērā Pašvaldību likuma regulējums. Apakšpunkta regulējums saistīts ar saistošo noteikumu 10. punktu (pēc labojumu veikšanas – 8. punkts), kur detalizēti izklāstīts, kas ir koka bojāšana. Savukārt koku bojāšanas aizliegums izriet no Meža likuma, nevis Pašvaldību likuma. |
| Svītrot 7. punktu. Pamatojoties uz Pašvaldību likuma regulējumu, pašvaldība nav tiesīga regulēt citu personu īpašumā esošu koku aizsardzību un apsaimniekošanu. Nokaltušu un bīstamu koku novērtēšanas process nesamērīgi aprobežots ar lieku birokrātijas slogu. | Neatbalstīt. | Izstrādājot saistošo noteikumu projektu, ir ņemts vērā Pašvaldību likuma regulējums. Konkrētais apakšpunkts neuzliek pienākumu veikt apakšpunktā minētās darbības, bet ir izvēles iespēja, ja ir vēlme nokaltuša vai bīstama koka daļu saglabāt. |
| Papildināt ar 8.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "8.3. vainagu kopšana kokiem publisko apstādījumu teritorijā, darbu veikšanai piesaistot kokkopi (arboristu)". Tas ir pašvaldības autonomās funkcijas: pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana. | Neatbalstīt. | Piedāvātajā apakšpunkta redakcijā norādītais izriet no saistošo noteikumu projekta 6.1. apakšpunkta (pēc labojumu veikšanas – 5.1. apakšpunkts). Nav pamata normu dublēt. |
| Izteikt 10. punktu šādā redakcijā: "10. Par koka bojāšanu tiek uzskatīts: zaru laušana, vainaga apzāģēšana, mizas plēšana, urbumu veikšana stumbrā, sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, ja bojājumu dēļ koks pilnībā zaudē savu augtspēju". Sk. šeit Latvijas Republikas Augstākās tiesas 27.06.2018. sprieduma Nr. SKA-195/2018 judikatūru. | Neatbalstīt. | Norādītais spriedums attiecas uz zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanu koka nociršanas gadījumā. Konkrētais punkts neregulē atlīdzības jautājumu, bet definē, kas ir koka bojāšana. |
| Svītrot 11. un 12. punktu. Pamatojoties uz Pašvaldību likuma regulējumu, pašvaldība nav tiesīga regulēt citu personu īpašumā esošu koku aizsardzību un apsaimniekošanu. Koku bojāšanas fiksēšana neprasa tik daudz birokrātisku un dārgu procedūru, kurus praktiski nav iespējams īstenot reālajā dzīvē, īpaši – attiecībā uz privātpersonas apstādījumiem. | Neatbalstīt. | Izstrādājot saistošo noteikumu projektu, ir ņemts vērā Pašvaldību likuma regulējums. Punktu regulējums saistīts ar izņēmumiem no saistošo noteikumu 10. punkta (pēc labojumu veikšanas – 8. punkts). Koku bojāšanas aizliegums izriet no Meža likuma, nevis Pašvaldību likuma. |
| Svītrot 16.4. apakšpunktu. Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku zemes vienības īpašnieka vai tiesiska valdītāja tiesības pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamai mājai piesaistītu zemesgabalu ir noteiktas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā (protams, ja tas ir noslēgts), pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma regulējumu. | Neatbalstīt. | Nav saprotama atsauce uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu. Apakšpunktā minētais izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma. |
| Svītrot 16.5. apakšpunktu. Ir acīmredzams, ka kopsakarā ar Pašvaldību likuma un Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" normu piemērošanu pašvaldībai nav piešķirts deleģējums noteikt papildus prasības koku ciršanas saskaņošanai. | Neatbalstīt. | Apakšpunktā minētais izriet no Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 13., 16. punkta. |
| Papildināt ar 22.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "22.3. koku ciršana paredzēta esošā publiski pieejamā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā objektā, izņemot gadījumus, kad: 22.3.1. koks bojā būvi, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību; 22.3.2. koks dabas apstākļu ietekmes rezultātā ir būtiski bojāts". Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 17. panta ievērošana. | Neatbalstīt. | Saistošo noteikumu projektā nav pamata dublēt Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 17. punktu. |
| Papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā: "Zemes gabala īpašnieks pie kokiem, kuri minēti šo noteikumu 3. pielikumā, izvieto informatīvu zīmi ar informāciju par koka sugu, apkārtmēru, izplatību, atrašanās vietu (apkaimi, adresi, koordinātām), pamatojumu (kultūrvēsturisko nozīmi, izplatības biežumu) u.c. būtisku informāciju, kas var veicināt koka atpazīstamību". | Neatbalstīt. | Tas būtu papildus administratīvais slogs un izmaksas pašvaldības budžetā. |
| Augļkoku aizsardzība – pēdējos gados Rīgas centra iekšpagalmos tiek veikta liela augļkoku izzāģēšana, tāpēc būtu ieteicams mainīt augļkoku aizsardzību. Ja koka diametrs 1.30 m augstumā pārsniedz 20 cm, tad būtu nepieciešama ciršanas atļauja. | Neatbalstīt. | Pretrunā Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 5.1. apakšpunktam. Jautājums nav atrisināms, izstrādājot saistošos noteikumus. |
| Koku pārstādīšana – ja ir veikta koku pārstādīšana, tad pasūtītājs parūpējas, lai izpildītājs sniedz kopējās izmaksas, kurās ir iekļauta koka autoruzraudzība (3–5 gadi) pēc pārstādīšanas. Jo šobrīd ir ļoti liela problēma ar koku laistīšanu. | Neatbalstīt. | Civiltiesiski risināms jautājums. |
| Koku stādīšana – ja ir veikta koku stādīšana, tad pasūtītājs parūpējas, lai izpildītājs sniedz kopējās izmaksas, kurās ir iekļauta koka autoruzraudzība (3–5 gadi) pēc pārstādīšanas. Jo šobrīd ir ļoti liela problēma ar koku laistīšanu. | Neatbalstīt. | Civiltiesiski risināms jautājums. |
| Veco koku saglabāšana, izmantojot statiskās sistēmas urbšanu kokā. Ir gadījumi, kad nevar veikt statiskās sistēmas uzstādīšanu koka saglabāšanai. Ja bojājumi ir ļoti plaši ar šauru savienojuma vietu, statiskās sistēmas uzstādīšana nav efektīva, jo tā tiek uzstādīta par augstu, tādējādi nepildot drošināšanu. Tāpēc ir nepieciešama statiskās sistēmas uzstādīšana ar urbšanu. Bieži vien tikai šāda veida sistēmas uzstādīšana var saglabāt koku un padarīt pilsētu zaļāku. | Atbalstīt. | Precizēts saistošo noteikumu projekta 10.1. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas – 8.1. apakšpunkts). |
| Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrības mājas lapā netiek uzrādīti visi Eiropas Arboristu padomes (EAC) sertificētie speciālisti, kas maldina cilvēkus. Aktuālo ETW un ETT sertificēto speciālistu sarakstu iespējams skatīt Eiropas Arboristu padomes mājaslapā – https://www.eac-arboriculture.com/certified-european-tree-workers.aspx. | Atbalstīt. | Precizēts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts, kā arī saistošo noteikumu projekta teksts, izslēdzot prasību pēc sertificēta speciālista. |
| 14.4. apakšpunktā esošais nekonkrētais formulējums paredz, ka jebkurš arborists un būvspeciālists drīkst atļaut cirst aizsargājamu koku, ja tur nevar neko uzbūvēt. Tas principā atļauj cirst aizsargājamus kokus visās teritorijās, kur pašlaik nav apbūves, jo kritēriju, kas ir ainaviska, dendroloģiska un ekoloģiska kvalitāte nav. Šis punkts būtu jāizņem no šī projekta. Tas arī pieļauj iegādāties zemes gabalu apbūvei, ar arborista un būvspeciālista atzinumu ļaut kokus izcirst un būvēt, kas vien ienāk prātā. | Atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 14. punkts izteikts jaunā redakcijā kā 15. punkts. Papildus norādāms, ka saistošie noteikumi neregulē apbūves iespējas zemesgabalos. Tas ir teritorijas plānojuma jautājums. |
| 14.4. apakšpunkts nosaka, ka "koka novietojums pamatoti nepieļauj apbūves iespējamību", bet vārds "pamatoti" nav definēts un ir plaši interpretējams. Zemes īpašniekam vai arhitektam pirms jaunbūves vai pārbūves ir jārēķinās ar uz zemes augošajiem vērtīgajiem kokiem un atbilstoši tam jāpielāgo savs projekts vai zemes izmantošana. Esošā redakcija pēc būtības atļauj nocirst jebkuru vērtīgo koku, ja īpašnieks vēlas pilnībā apbūvēt zemes gabalu. Vai nu tiek definēts, kas ir šie "pamatotie" gadījumi vai arī šis punkts ir jāizņem no noteikumiem, jo tas paver plašas iespējas izcirst vērtīgos kokus uz jebkura neapbūvētā zemes gabala. | Atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 14. punkts izteikts jaunā redakcijā kā 15. punkts. |
| 35., 36. punktā būtu jāparedz, ka tieši tajā pašā vietā vai blakus tiek iestādīts tādas pašas sugas lielstāds, jo tas principā pieļauj, ka īpašnieks vai kaitnieks var iznīcināt koku, samaksāt sodu un ar to vietu darīt, ko grib. Sodi ir pārāk mazi un situācijās, kad koks traucē, soda naudu var ierēķināt pie izmaksām. Ja vietā ir jāiestāda tāds pats koks, tad tas var izskaust ļaunprātības. | Neatbalstīt. | Pašvaldībai nav deleģējuma regulēt attiecīgo jautājumu. |
| Nodrošināt, lai jauno projektu publiskās apspriešanas tiešām būtu publiskas un iedzīvotāji par to zinātu. Lai ir laicīgi izvietoti būvniecības apkaimē lieli plakāti, kas informētu apkārtējos iedzīvotājus, ka te būs lielas pārmaiņas un ir iespēja ierasties uz pieejamu publisko apspriešanu. Lai publiskā apspriešana būtu tādā vietā un laikā, lai uz to var ierasties vietējie un arī tie, kas darba dienās strādā. | Atbalstīt. | Minētais ietverts saistošo noteikumu projekta 21.–24. punktā. |
| 2.1. apakšpunktā ieļautais termina "bīstams koks" skaidrojums jāprecizē, papildus nosakot, ka bīstams koks ir arī tāds koks, kas var bojāt esošas ēkas un būves. Nav pieļaujama situācija, kad personas tiesības uz īpašumu tiek ignorētas. | Neatbalstīt. | Regulējums saistībā ar kokiem, kas bojā esošas būves, jau ietverts saistošo noteikumu projekta 13.5. apakšpunktā. |
| 2.5. apakšpunktā ieļauts termina "mazvērtīgs koks" skaidrojums, kurā vispārīgi norādīts, ka mazvērtīgs koks ir "mazvērtīgs, īsmūža vai invazīvs taksons". Proti, mazvērtīgs koks ir mazvērtīgs un īsmūža koks (taksons – dabiska sistemātikas grupa, kurā ietilpst augu rindas ar līdzīgām pazīmēm). Abi šie kritēriji ir vispārīgi un pieļauj brīvu interpretāciju, tādēļ būtu nosakāms, kādas koku sugas Rīgas pilsētas teritorijā ir atzītas par mazvērtīgām, īsmūžīgām, piemēram, papeles, blīgznas vai citas. | Daļēji atbalstīt. | Precizēta saistošo noteikumu 2.5. apakšpunktā (pēc labojumu veikšanas – 2.4. apakšpunkts) iekļautā definīcija. |
| Lasot 3. punktu, secināms, ka arī bīstami un mazvērtīgi koki ir vērtība. Neskatoties uz mērķi aizsargāt Rīgā augošos kokus, ir pārspīlēti uzsvērt, ka visiem kokiem[..] ir sabiedriska un pilsētvides ainavu veidojoša vērtība. Priekšlikums ir svītrot 3. punktā vārdu "visiem" vai papildināt 3. punktu ar vārdiem "izņemot bīstamus un mazvērtīgus kokus". | Atbalstīt. | Punkts svītrots. Taču arī mazvērtīgam kokam ir neliela vērtība, jo veido pilsētas zaļo masu, kā arī saistošo noteikumu projekts paredz iespēju saglabāt nokaltušus un bīstamus kokus pie noteiktiem apstākļiem, tādējādi pēc iespējas veicinot koku saglabāšanu pilsētvidē. Papildināts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts. |
| 5. punktā noteikts, kuri koki Rīgā atzīstami par vietējas nozīmes aizsargājamiem kokiem. Neapstrīdot pašvaldības tiesības saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" noteikt aizsargājamas teritorijas, tai skaitā dabas pieminekļus un kokus, lūdzam atkārtoti izvērtēt 3. pielikumā noteiktos izmērus koku atzīšanai par vietējas nozīmes aizsargājamiem kokiem Rīgā. Neskatoties uz to, ka šobrīd saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" Rīgā nav noteikti nodokļu atvieglojumi par saimnieciskās darbības, Rīgā biežāk par attīstības projektu realizācijas iespēju, ierobežošanu neatļaujot cirst kokus, nākotnē šādas prasības varētu radīt nepamatotu finansiālu slogu pašvaldības budžetam. | Atbalstīt. | Piedāvātais regulējums daudz neatšķiras no esošā regulējuma, kas noteikts Rīgas domes 09.06.2015. saistošajos noteikumos Nr. 154 "Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi", turklāt saistošo noteikumu projekta 3. pielikumā esošajā vietējās nozīmes aizsargājamo koku sarakstā ierakstu skaits pēc koku apsekošanas dabā ir samazināts no 18 uz 13, kas kopumā pret visiem Rīgā esošajiem kokiem ir ļoti neliels un samērīgs skaits. Kā arī vēlreiz pārskatīts pēc būtības saistošo noteikumu projekta 2. pielikums – kritēriju skaits samazināts no 126 uz 121. |
| 13.2. apakšpunktā noteikts, ka vietējas nozīmes koka aizsardzības zonā aizliegts mazināt koka ainavisko vērtību, novietojot lietas vai veicot darbības, kas aizsedz skatu uz koku. Ar šo noteikumu tiek ierobežota jebkāda darbība, tai skaitā teritorijas labiekārtojums, jo tas aizsegtu skatu uz koku. Turklāt nav saprotams, kam nedrīkst aizsegt skatu uz koku – vai kaimiņam, kurš atrodas aiz žoga, vai citām personām. Pieņemot, ka koks var augt jebkurā vietā zemes vienībā, iespējams, ka skats uz koku ir aizsegts ar esošām ēkām un tiks aizsegts jaunbūvējamām ēkām, šāds nesaprotams un neizskaidrojams aizliegums ir svītrojams. | Neatbalstīt. | Speciālā norma, kas attiecas tikai uz vietējas nozīmes aizsargājamiem kokiem un tikai to aizsardzības zonu, turklāt tā neparedz pilnīgu aizliegumu. |
| 14.2. apakšpunktā noteikts izņēmuma gadījums, kad atļauts cirst vietējas nozīmes aizsargājamo koku, proti, ja koks nenovēršami bojā tuvumā esošo valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, pilsētas maģistrālās infrastruktūras objektu vai traucē tā darbību. – Nav saprotams, kāpēc šāds izņēmums tiek attiecināts tikai uz gadījumiem, kad koks bojā valsts aizsargājamo kultūras piemineklī vai pilsētas maģistrālo infrastruktūru. Vietējas nozīmes aizsargājamā koka nociršana ir jāatļauj arī visos gadījumos, kad tas bojā jebkuru ekspluatācijā esoša ēku, kuras atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai, bet ne vidi degradējošas ēkas nojaukšanai, nepieciešams šādu koku nocirst. Nav pieļaujams, ka neatļaujot cirst koku, tiek ierobežotas personas tiesības uz īpašumu, t. i., tiesības saglabāt un uzturēt ēku. – Papildus par šajā apakšpunktā iekļauto nosacījumu – ko apliecina Nacionālas kultūras mantojuma pārvaldes vai pašvaldības atzinums, sertificēta kokkopja (arborista) atzinums, kā arī būves tehniskās apsekošanas atzinums un citi dokumenti – gribam norādīt, ka nav saprotams, kad bojāšanas faktu apliecinās Nacionālas kultūras mantojuma pārvaldes, kad pašvaldības atzinums, kā arī kurai pašvaldības institūcijai vai amatpersonai ir nepieciešamā kompetence minētā atzinuma izsniegšanai. Mūsu ieskatā sertificēts būvspeciālists var sniegt atzinumu, ka vietējās nozīmes koks bojā ēku, savukārt kokkopis (arborists) atzinumu, par koka faktisko stāvokli, kas nākotnē varētu izraisīt ēkas bojājumu (piemēram, nolūstot). Turklāt mūsu ieskatā arborists nevar sniegt atzinumu par to, vai koks bojā ēku vai būvi un kādā veidā, jo viņam nav nepieciešamo zināšanu un kompetences būvniecības jomā. – Vēršam uzmanību, ka norāde un citi dokumenti rada neskaidrību. Iesniedzamo dokumentu uzskaitījumam jābūt konkrētam un izsmeļošam, vienlaikus pieļaujot, ka var tikt iesniegti citi dokumenti, kuri apliecina faktu, ka koks nenovēršami bojā tuvumā esošo. | Atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 14. punkts izteikts jaunā redakcijā kā 15. punkts. |
| 14.4. apakšpunktā noteikts vēl viens izņēmuma gadījums, kad atļauts cirst vietējas nozīmes aizsargājamo koku – ja zemes vienības konfigurācija un koka novietojums pamatoti nepieļauj apbūves iespējamību un izslēdz zemes vienības izmantošanu (ko apliecina sertificēta kokkopja (arborista) un sertificēta būvspeciālista atzinums un citi dokumenti) un tas nerada būtisku ietekmi uz apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti. – Šajā apakšpunktā pēc būtības iekļauti trīs (3) kritēriji, kuriem visiem jāizpildās: a. nepieļauj apbūves iespējamību, b. izslēdz zemes vienības izmantošanu, c. nerada būtisku ietekmi uz apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti. Kritērijs nepieļauj apbūves iespējamību, jāprecizē, jo katrā zemes vienībā ir iespējams kaut ko uzbūvēt. Tomēr ikkatrs zemes īpašnieks vēlas savu īpašumu izmantot saimnieciski un ir ieinteresēts veikt būvniecību atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajiem apbūves rādītājiem – apbūves blīvums, apbūves intensitāte. Priekšlikums ir kritēriju – nepieļauj apbūves iespējamību, izteikt šādā redakcijā – ja nav iespējams zemes gabalā uzbūvēt ēku (vai ēkas), kas atbilst 80–85 % no spēkā esošajā teritorijas plānojumā (apbūves noteikumos) noteiktajiem apbūves rādītājiem. Piemēram, ja saskaņā ar teritorijas plānojumu apbūves intensitāte zemesgabalā noteikta līdz 100 %, piemērojot šo kritēriju jāvar izvietot apbūvi, kuras intensitātes rādītājs attiecīgi ir 80–85 %. Kritērijs – izslēdz zemes vienības izmantošanu, mūsu ieskatā svītrojams, jo ir pārāk vispārīgs un nekonkrēts, tieši no īpašumu attīstības un būvniecības viedokļa. Rīgas teritorijas plānojumā noteikts, ka visās teritorijās atļauta apstādījumu ierīkošana un teritorijas labiekārtošana, inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūve u. c., tātad šis kritērijs nekad neizpildīsies. Vēlamies uzvērt, ka šajā punktā tiek noteikti kritēriji vietējas nozīmes aizsargājama koka ciršanai, viena atsevišķa koka ciršanai, līdz ar to nav piemērojams kritērijs par būtisku ietekmi uz apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti. Pat pieņemot, ka būvniecības ieceres realizācijai netiks prasīta atļauja tikai viena koka, turklāt vēl vietējas nozīmes aizsargājama koka nociršanai, šāds kritērijs nav iekļaujams 14.4. apakšpunktā. – Pēc būtības, lai saņemtu atļauju vietējas nozīmes aizsargājama koka nociršanai saskaņā ar šo apakšpunktu, ir jāpierāda, ka zemes vienības konfigurācija un koka novietojums nepieļauj apbūves iespējamību. Mūsu ieskatā šādu atzinumu var sniegt sertificēts arhitekts veicot nepieciešamo analīzi un aprēķinus, arboristam šādu zināšanu un pieredzes nav, līdz ar svītrojama prasība par sertificēta kokkopja (arborista) atzinuma nepieciešamību, būvspeciālists aizstājams ar arhitektu. – 14.4. apakšpunktā norāde "un citi dokumenti" rada neskaidrību. Iesniedzamo dokumentu uzskaitījumam jābūt konkrētam un izsmeļošam, vienlaikus pieļaujot, ka var tikt iesniegti citi dokumenti, kuri apstiprina apbūves neiespējamību. | Atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 14. punkts izteikts jaunā redakcijā kā 15. punkts. Papildus norādāms, ka arī viens koks var veidot ainavu, būt dendroloģiska vai ekoloģiska vērtība. Tieši tāpēc ir nepieciešams gan koku kopšanas tehniķa, gan sertificēta būvspeciālista atzinums. Koku kopšanas tehniķis izvērtē, vai ir iespējami tehniskie risinājumi, lai saglabātu aizsargājamo koku (skatīt saistošo noteikumu projekta 9.1., 9.2. apakšpunkta iespējas), gan arī izvērtē koka ietekmi. Savukārt sertificēts būvspeciālists (ne tikai arhitekts) sniedz atzinumu no ēkas projektēšanas viedokļa. |
| 15. punktā pieļauta iespējamība vietējas nozīmes aizsargājamu koku pārstādīt citā zemes vienībā. Lūdzam atkārtoti izvērtēt šādas iespējas lietderību un iespēju pārstādīšanu aizstāt ar citu racionālāku risinājumu, kas garantētu rezultātu, piemēram, jaunu koku dižstādu stādīšanu un kopšanu, ja būvniecības ierosinātājs izteicis šādu pienākumu. Ja tomēr tiek pieņemts lēmums salabāt iespējamību pārstādīt koku, vienmēr ir izvērtējams jautājums, vai koku nav iespējams pārstādīt tajā pašā zemes vienībā, ja tomēr koks pārstādāms citā zemes vienībā, tas pārstādāms pašvaldībai piederoša zemes vienībā. | Neatbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 15. punktā (pēc labojumu veikšanas – 11. punkts) norādīta tikai iespēja attiecībā uz vietējas nozīmes aizsargājamiem kokiem, tas nav noteikts pienākums. Ņemot vērā, ka pašvaldībai nav deleģējuma regulēt koku pārstādīšanu attiecībā uz citiem kokiem, punkta redakcija ir precizēta. |
| 19. punktā jānosaka termiņš, kādā departamentam jāizskata iesniegums. Šis termiņš nosakāms ne garāks par 1 (vienu) mēnesi, izņemot gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu. | Neatbalstīt. | Saistošo noteikumu projektā nav pamata dublēt Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 13. punktu. |
| 19.3. apakšpunktā noteikts, ka departaments var lemt par atteikumu izsniegt atļauju koku ciršanai. Noteikumu projektā būtu iekļaujami objektīvi kritēriji, ar kuriem pamatojams šāds iesniedzējam nelabvēlīgs administratīvais akts. | Neatbalstīt. | Saistošo noteikumu projektā nav pamata dublēt Administratīvā procesa likuma 67. pantu, kas nosaka administratīvajam aktam jāsatur cita starpā tā pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus, atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījumu. |
| 22. punktā noteikts, kad rīkojama publiskā apspriešana par plānoto koku ciršanu. – Lai novērstu neprecizitāti, pirmkārt, mūsu priekšlikums ir 22.1.4. apakšpunktu papildināt, nosakot, ka publiska apspriešana par koku ciršanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā nav jārīko ne tikai par mazvērtīgu, bet arī par bīstamu koku ciršanu. – Otrkārt, mūsu uzmanību īpaši piesaistīja 22.2. apakšpunktā iekļautais kritērijs (attiecināms uz jebkuru pašvaldības teritoriju) – koku ciršanas rezultātā būtiski tiek ietekmēta apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā vai ekoloģiskā kvalitāte. Uzskatām, ka līdzīgi kā par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, nosakāmi tie paši gadījumi, kad noteikti nav rīkojama publiskā apspriešana, kā arī nosakāms, ka publisko apspriešanu nav jārīko par viena atsevišķa koka nociršanu. – Turklāt būtu skaidri nosakāms, kas vērtēs un kādi speciālisti piedalīsies būtiskās ietekmes uz apkārtējo ainavu, dendroloģisko un ekoloģisko kvalitāti novērtēšanā, kādi būs kritēriji ietekmei uz dendroloģisko un ekoloģisko kvalitāti. – Priekšroka dodama konkrētu teritoriju noteikšanai par koku ciršanu, kurās rīkojama publiska apspriešana. Tās varētu būt gan dabas un apstādījumu teritorijas, gan lauksaimniecības un ūdeņu teritorijas, gan citas teritorijas ar īpašiem noteikumiem. – Tomēr būtu ņemams vērā, ja teritorijai tiek izstrādāts lokālplānojums vai detālplānojums, ir jāpieņem, ka šī procesa ietvaros ir vērtēta un apspriesta arī koku ciršanas nepieciešamība šajā teritorijā, lai realizētu plānotās apbūves iespējas, un nav nepieciešams atkārtoti rīkot publisku apspriešanu pēc būtības par to pašu jautājumu. | Neatbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 22.1.4. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas – 18.1.4. apakšpunkts): atbilstoši Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 5. punktam bīstama koka ciršanai nav nepieciešama pašvaldības atļauja. Saistošo noteikumu projekta 22.2. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas – 18.2. apakšpunkts): pārņemts no esoša regulējuma, katrs gadījums vērtējams individuāli. Papildināts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts. Jāņem vērā, ka Rīgas vēsturiskajā centrā ir blīva apbūve un katram atsevišķam kokam līdz ar to ir lielāka vērtība, savukārt ārpus vēsturiskā centra teritorijās ar ne tik blīvu apbūvi lielāka nozīme ir koku grupām. Nozīmīgu jautājumu gadījumā, t.sk., par publiskās apspriešanas piemērošanu, paredzēts, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73. panta pirmās daļas 1. punktam tiks saglabāta koleģiāla lēmumu pieņemšana, izmantojot ekspertu komisijas metodi (šobrīd Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija). Plānošanas un koku ciršanas procesi ir nošķirti, kurus regulēt atsevišķi normatīvie akti, kurus izstrādā par dažādām nozarēm atbildīgās ministrijas. |
| 32. punktā noteikts, ja koku ciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūras ietvaros notikusi publiskā apspriešana arī plānoto koku ciršanai, tad papildus nav nepieciešams organizēt publisko apspriešanu koku ciršanai. Mūsu ieskatā izstrādājot gan lokālplānojumu konkrētai teritorijai, gan, jo īpaši, detālplānojumu, tiek plānota iespējamā apbūve un tātad arī pieņemts, ka tās realizācijai būs nepieciešama koku ciršana, līdz ar to minētajā punktā būtu kā minimums iekļaujams nosacījums, ka publiskā apspriešana par koku ciršanu nav jāveic, ja zemes vienībai ir izstrādāts detālplānojums. | Neatbalstīt. | Plānošanas un koku ciršanas procesi ir nošķirti, kurus regulēt atsevišķi normatīvie akti, kurus izstrādā par dažādām nozarēm atbildīgās ministrijas. |
| Noteikumu projektā vairākkārt norādīts, ka par noteiktiem jautājumiem iesniedzams sertificēta kokkopja (arborista) atzinums. Kokkopji nedarbojas reglamentētajā sfērā, kurā sabiedrības interesēs un lai novērstu iespējamos riskus, profesionālajai darbībai nepieciešams saņemt sertifikātu, kas apliecina atbilstību kvalifikācijas prasībām, kā tas ir, piemēram, arhitektiem, būvspeciālistiem, apsardzes darbiniekiem, u. c. Šāda prasība nepamatoti ierobežo speciālistu loku un Latvijā spēkā esošas normas neparedz kokkopju sertifikāciju, tā ir svītrojama visā noteikumu projektā. | Atbalstīt. | Viss saistošo noteikumu projekta teksts koriģēts, svītrojot "sertificēts kokkopis (arborists)" un iekļaujot koku kopšanas tehniķi. Papildināts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts. |
| Izteikt 6.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "6.5. Departamenta informēšana par rakšanas darbu uzsākšanu koka kritiskajā un minimālajā sakņu aizsardzības zonā 24 stundas pirms, izņemot inženiertīklu plānoto un avārijas remontdarbu vai avārijas seku novēršanas darbu veikšanai. Pēc avārijas remontdarbu vai avārijas seku novēršanas darbiem Departamentu informēt nedēļas laikā. Pirms inženiertīklu plānoto remontdarbu veikšanas darbiem Departamentu informēt 15 dienas iepriekš". Ierosinājums balstīts uz Latvijas būvnormatīva LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves" 145. punktā noteikto, ka minimālais ūdensvada tīkla avārijas novēršanas laiks nedrīkst būt mazāks par 6 stundām. Papildinājums par termiņiem ar departamenta informēšanu balstīts uz Rīgas domes 15.12.2017. saistošo noteikumu Nr. 17 "Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi" 71., 72. punktā noteikto. | Daļēji atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 6.5. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas – 5.5. apakšpunkts): izteikts jaunā redakcijā, paredzot izņēmumu attiecībā uz avārijas darbiem. Nav pamata izņēmumu piemērot uz plānotajiem darbiem. |
| 10.2.2. apakšpunktā vārdu "inženierkomunikāciju" aizstāt ar vārdu "inženiertīklu". Ierosinājums balstīts uz Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 2.16. apakšpunktā noteikto lietoto terminu. | Atbalstīt. | Labots visā saistošo noteikumu projekta tekstā. |
| Svītrot 10.3.2. apakšpunktu. Ierosinājums saistīts ar SIA "Rīgas ūdens" ierosinājumu par 1. pielikumā norādīto sakņu aizsardzības zonu platuma noteikšanu, kura ierosinājums balstīts uz Latvijas būvnormatīva LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums" 27. punktā noteiktajām prasībām par ievērojamo minimālo horizontālo attālumu no saglabājamajiem kokiem. Papildus vēršam uzmanību, ka šādi nosacījumi par iespējamo inženiertīklu izbūvi atklātās būvbedrēs 2 m attālumā no saglabājamā koka ir risināti vairākos būvprojektos, kas no kokkopju (arboristu) puses ir atbalstāmi. Aizliedzot šajā zonā traktortehnikas izmantošanu inženierkomunikāciju izbūvei var tikt ievērojami sadārdzinātas inženiertīklu izbūves izmaksas un to izbūves termiņi vai attiecīgi inženiertīklu izbūves gadījumos jāveic koku ciršana. 1. pielikumu izteikt šādā redakcijā: - kritiskās sakņu aizsardzības zonas platumu noteikt 2,0 m; - minimālās sakņu aizsardzības zonas platumu noteikt 3,0 m; optimālās sakņu aizsardzības zonas platumu noteikt 5,0 m. | Neatbalstīt. | Izņēmumi no saistošo noteikumu projekta 10. punkta (pēc labojumu veikšanas – 8. punkts) ir paredzēti saistošo noteikumu projekta 11. punktā (pēc labojumu veikšanas – 9. punkts), tostarp, ka atkāpes no 10. punkta pieļaujamas ar koku kopšanas tehniķa apstiprinājumu. Koka sakņu aizsardzības zonu platumi ir atkarīgi no koka sakņu sistēmas, kuras aizņemtā teritorija ir atkarīga no katra konkrētā koka diametra, tāpēc nav korekti aizsardzības zonu platumu saistīt ar konkrētu attālumu. |
| Papildināt ar 11.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.4. esošo inženiertīklu plānoto un avārijas remontdarbu vai avārijas seku novēršanas darbu veikšanai". Ierosinājums balstīts uz Ministru kabineta 10.10.2006. noteikumu Nr. 833 "Ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodika gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem" 13. punktā noteikto. | Daļēji atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekts papildināts ar 9.4. apakšpunktu par avārijas remontdarbiem un avārijas seku novēršanas darbiem. Nav pamata izņēmumu piemērot uz plānotajiem darbiem. |
| Papildināt ar 14.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "14.5. ja veicami inženiertīklu plānoto un avārijas remontdarbi vai avārijas seku novēršanas darbi inženiertīklu aizsargjoslās. Inženiertīklu plānoto remontdarbu gadījumā 15 dienas iepriekš rakstiski informēt Departamentu". Ierosinājums balstīts uz Ministru kabineta 10.10.2006. noteikumu Nr. 833 "Ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodika gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem" 13. punktā noteikto un Rīgas domes 15.12.2017. saistošo noteikumu Nr. 17 "Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi" 72. punktā noteikto. | Daļēji atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 14. punkts izteikts jaunā redakcijā kā 15. punkts. Plānoto darbu gadījumā jāizvēlas saudzīga metode vai koku kopšanas tehniķa izvēlēts risinājums. |
| Svītrot 16.5. apakšpunktā tekstu "inženierkomunikācijas vai traucē to darbību". Ierosinājums balstīts uz SIA "Rīgas ūdens" augstāk norādītajiem ierosinājumiem un papildinājumiem. Inženiertīklu izbūves vai pārbūves gadījumā atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" prasībām izstrādājama būvniecības ieceres dokumentācija, kuras izstrādes ietvaros ievērojamas spēkā esošo normatīvo aktu prasības, tai skaitā ierobežotos inženiertīklu un saglabājamu apstādījumu (koku) izvietojuma gadījumos saņemams kokkopja (arborista) slēdziens. | Neatbalstīt. | Minētais saistošo noteikumu projekta apakšpunkts neattiecas uz būvniecības dokumentācijas izstrādi. |
| Izteikt 2.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.5. mazvērtīgs koks – neperspektīvs mazu dimensiju fona koks, nomākts koks bez augšanas telpas, ar iespiestu vainagu, koks ieaudzis saglabājama un vērtīga koka vainagā, tam traucējot attīstīties, mazvērtīgs, īsmūža vai invazīvs taksons, ja tam nav ekoloģiskas vai funkcionālas vērtības, vai tas apdraud dabīgas ekosistēmas". | Daļēji atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 2.5. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas – 2.4. apakšpunkts): izteikts jaunā redakcijā, neiekļaujot jēdzienu "maza dimensija", kas nav objektīvi izmērams. |
| Izteikt 2.8. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.8. vainaga kopšana – sertificēta kokkopja (arborista) vai koku tehniķa izvēlētu pasākumu kopums, kas ietver vienu no zemāk minētajām darbībām". Jāpievieno koku tehniķis visas pozīcijās, kur var būt nepieciešams koku tehniķa atzinums atbilstoši profesiju standartā aprakstītajām kompetencēm un prasmēm. Arī 11.1., 11.2., 12.2., 14.2., 14.3., 14.4. apakšpunktā. | Daļēji atbalstīt. | Vainaga kopšana ir viena no obligātajām darbībām, lai nodrošinātu, ka koks nav bīstams, tāpēc saistošo noteikumu projektā nav sašaurināts speciālistu loks, kas var veikt šādas darbības. Vienlaikus piebilstams, ja ir norādīts, ka kādas darbības var veikt kokkopis (arborists), tad darbus var veikt arī augstāk kvalificēts speciālists. |
| Svītrot 2.8.4. apakšpunktā vārdus "un samazina vēja pretestību". Šis jāņem ārā, jo tā nav vēlama situācija. | Atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 2.8. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas – 2.5. apakšpunkts) izteikts jaunā redakcijā. |
| Izteikt 6.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "6.1. vainagu kopšana kokiem, kuru vainagi projicējas uz publiski pieejamām vai blakus zemes vienībās esošām teritorijām vai ēkām, darbu veikšanai piesaistot sertificētu kokkopi (arboristu)". | Neatbalstīt. | Vainaga kopšana ir viena no obligātajām darbībām, lai nodrošinātu, ka koks nav bīstams, tāpēc saistošo noteikumu projektā nav sašaurināts speciālistu loks, kas var veikt šādas darbības. Vienlaikus piebilstams, ja ir norādīts, ka kādas darbības var veikt kokkopis (arborists), tad darbus var veikt arī augstāk kvalificēts speciālists. |
| Izteikt 7. punktu šādā redakcijā: "7. Nokaltušu koku un bīstamu koku nociršanu var neveikt, ja atbilstošas jomas speciālists (sertificēts kokkopis (arborists) vai koku tehniķis) atzinumā apliecinājis šāda koka ainavisko, ekoloģisko vai kultūrvēsturisko vērtību un ja sertificēta kokkopja (arborista) vai koku tehniķa uzraudzībā ir veikti pasākumi apdraudējuma samazināšanai, kas fiksēti dokumentāli". | Daļēji atbalstīt. | Atbilstošas jomas speciālists var būt ne tikai koku kopšanas tehniķis, bet arī cits eksperts kā ornitologs, dendrologs, kas var apliecināt koka vērtību, kuras dēļ tas saglabājams. |
| Izteikt 10.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.1. zaru laušana, neprofesionāla vainaga apzāģēšana, mizas plēšana, urbumu veikšana stumbrā (izņemot izpētes urbumus, ko veic (sertificēts kokkopis (arborists) vai koku tehniķis) koka izpētes laikā), sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, darbību veikšana, kas var izmainīt mikroklimatu koka dobumos (aizmūrēšana, piegružošana, paplašināšana u.tml.)". | Atbalstīt. | Precizēts saistošo noteikumu projekta 10.1. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas – 8.1. apakšpunkts). |
| Izteikt 10.2.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.2.3. rakšanas darbu veikšana, ja paredzēta esošās grunts norakšana vairāk kā 10 cm dziļumā". | Atbalstīt. | Precizēts saistošo noteikumu projekta 10.2.3. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas – 8.2.3. apakšpunkts). |
| Izteikt 15. punktu šādā redakcijā: "15. Vietējas nozīmes aizsargājamu koku iespējams pārstādīt citā zemes vienībā Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā šo noteikumu noteiktajā koku ciršanas izvērtēšanas kārtībā, saņemot sertificēta koku tehniķa atzinumu, kurā prognozēts, ka koks pēc pārstādīšanas saglabās vai būtiski nesamazinās augtspēju". Šeit ir nepieciešamība sašaurināt atbildīgo speciālistu loku. | Atbalstīt. | Precizēts saistošo noteikumu projekta 15. punkts (pēc labojumu veikšanas – 11. punkts). |
| Izteikt 2.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.1. bīstams koks – koks ar (vizuāli redzamiem) bojājumiem, kas būtiski apdraud apkārtējos ar tā nepietiekamo mehānisko noturību". | Neatbalstīt. | Nav pamata svītrot no saistošo noteikumu projekta vizuāli redzamo bojājumu pazīmes. |
| Izteikt 2.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.2. kalstošs koks – koks, kuram vainaga ārējā daļā, perifērijā vai atsevišķos sektoros ir atmirstoši zaru gali, nav pazīmes par sekundāra vainaga veidošanos un vainaga lapojuma samazinājums vairāk nekā 50 % no kopējā vainaga apjoma". | Atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 2.3. apakšpunkts. |
| Izteikt 2.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.3. vietējas nozīmes aizsargājama koka aizsardzības zona – teritorija 10 metru rādiusā ap koku, skaitot no koka stumbra ārējās malas". | Atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 2.3. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 2.6. apakšpunkts. |
| Apvienot 2.4., 2.6., 2.7. apakšpunktu, izsakot šādā redakcijā: "Sakņu aizsardzības zona – teritorija, kas noteikta ap koku, mērot vidējo stumbra diametru 1,3 m augstumā no sakņu kakla un nosakot zonu no stumbra ārējās malas atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajai koka sakņu aizsardzības zonai. Sakņu aizsardzības zonas iedalās: 1. kritiskā sakņu aizsardzības zona – teritorija, kas noteikta ap koku piecu stumbru rādiusā; 2. minimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija piecu stumbru rādiusā ap kritisko sakņu aizsardzības zonu; 2. optimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija desmit stumbru rādiusā ap minimālo sakņu aizsardzības zonu. | Atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta minētie apakšpunkti apvienoti un izteikti jaunā redakcijā kā 2.2. apakšpunkts. |
| Izteikt 2.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.5. mazvērtīgs koks – neperspektīvs fona koks, nomākts koks bez augšanas telpas ar zemu vitalitāti, kalstošs koks vai invazīvs taksons". Definīcija ir pretrunā ar 3. punktu. | Daļēji atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 2.5. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 2.4. apakšpunkts. Saistošo noteikumu projekta 3. punkts svītrots. |
| Izteikt 2.8. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.8. vainaga kopšana – kokkopja izvēlētu pasākumu kopums, kas ietver vismaz vienu no zemāk minētajām darbībām: 2.8.1. strukturāla vainaga veidošana – stabila vainaga zarojuma struktūras nodrošināšana jaunam kokam; 2.8.2. vainaga pacelšana – zemāko zaru nogriešana, lai nodrošinātu brīvu zonu infrastruktūrai, gājējiem un satiksmei, bet ne augstāk par ½ no koka kopējā augstuma; 2.8.3. sanitāra vainaga tīrīšana – nokaltušu, kalstošu, bojātu zaru nogriešana; 2.8.4. vainaga retināšana – no trešās pakāpes un mazāku, atpalikušu zaru daļas nogriešana visā vainagā, kas var palielināt gaismas caurlaidību, taču neietekmē koka vainaga sākotnējo formu un mehānisko noturību; 2.8.5. vainaga samazināšana – vainaga vai tā daļas izmēra samazināšana, saglabājot dabisko vainaga formu un neizmantojot galotņojošus griezumus. Darbus veic nobriedušiem kokiem, kas sasnieguši savus maksimālos vainaga parametrus un ir manāma stabilitātes samazināšanās (ir pamatota nepieciešamība samazināt vēja ietekmes laukumu); 2.8.6. mākslīga vainaga formas veidošana, uzturēšana – polardēšana (ne retāk kā reizi trijos gados un griezuma brūce nedrīkst būt lielāka par 3 cm diametrā) un cirpšana (ne retāk kā reizi gadā). | Daļēji atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 2.8. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 2.5. apakšpunkts. Piedāvātais 2.8.5. apakšpunkta otrais teikums nav nepieciešams, jo izriet no kokkopja (arborista) kvalifikācijai atbilstošām specifiskām nozares zināšanām. |
| Papildināt ar 2.9. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.9. Celms – koka stumbra apakšējā daļa, kas paliek virs zemes pēc koka nogāšanas. Celma augstumam jābūt iespējami mazākam, lai nepasliktinātos pārgājības apstākļi. Pieņemts, ka celma augstums nedrīkst pārsniegt 1/3 no koka diametru zāģējuma vietā un ne augstāk par 15 cm". | Neatbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta kontekstā nav nepieciešama šāda definīcija. |
| Papildināt ar 2.10. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.10. Galotņošana, galotņojošs griezums – jebkurš griezums starp sazarojuma vietām – mezgliem, kā arī jebkurš griezums, neievērojot sazarojuma vietas un stumbra attiecību, vismaz 1:3". | Neatbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta kontekstā nav nepieciešama šāda definīcija, izriet no kokkopja (arborista) kvalifikācijai atbilstošām specifiskām nozares zināšanām. |
| Papildināt ar 2.11. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.11. Kokkopis – pēc Latvijas izglītības sistēmas kvalificēts kokkopis (arborists) ir strādnieks, kas praktiski un patstāvīgi veic darba uzdevumu izpildi koku kopšanā un zāģēšanā gan privātajā, gan publiskajā ārtelpā". | Neatbalstīt. | Viss saistošo noteikumu projekta teksts pārskatīts, paredzot divu veidu speciālistus – kokkopi (arboristu) un koku kopšanas tehniķi – atbilstoši profesijas standartā noteiktajām kompetencēm. Papildināts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts. |
| Izteikt 3. punktu šādā redakcijā: "3. Visu sugu kokiem Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā ir sabiedriska un pilsētvides ainavu veidojoša vērtība". | Neatbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 3. punkts svītrots. |
| Izteikt II. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Koku aizsardzība un apsaimniekošana". | Neatbalstīt. | "Uzturēšana" izriet no Pašvaldību likuma 45. panta. |
| Izteikt 6. punktu šādā redakcijā: "6. Koku aizsardzībai un apsaimniekošanai visās zemes vienībās veicamas šādas darbības". | Neatbalstīt. | "Uzturēšana" izriet no Pašvaldību likuma 45. panta. |
| Izteikt saistošo noteikumu nosaukumu šādā redakcijā: "Par ārpus meža augošu koku aizsardzību, apsaimniekošanu un ciršanu Rīgas valstspilsētā". | Neatbalstīt. | "Uzturēšana" izriet no Pašvaldību likuma 45. panta. |
| Svītrot 6.1. apakšpunktā vārdu "(arboristu)". Arī 14.2., 14.3., 14.4. apakšpunktā kopā ar vārdu "sertificēta". Un 11.1., 11.2. apakšpunktā vārdu "sertificēts". | Daļēji atbalstīt. | Viss saistošo noteikumu projekta teksts pārskatīts, paredzot divu veidu speciālistus – kokkopi (arboristu) un koku kopšanas tehniķi – atbilstoši profesijas standartā noteiktajām kompetencēm. Papildināts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts. |
| Izteikt 6.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "6.5. būvdarbu laikā nepieciešams vismaz 24 stundas pirms darba uzsākšanas informēt Departamentu par rakšanas darbu un koku uzturēšanas darbu uzsākšanu koka kritiskajā un minimālajā sakņu aizsardzības zonā". | Daļēji atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 6.5. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 5.5. apakšpunkts. |
| Izteikt 7. punktu šādā redakcijā: "7. Nokaltušu koku un bīstamu koku nociršanu var neveikt, ja atbilstošas jomas speciālists atzinumā apliecinājis šāda koka ainavisko, ekoloģisko vai kultūrvēsturisko vērtību un attiecīgās jomas speciālists vai tā uzraudzībā ir veicis pasākumus apdraudējuma samazināšanai, kas fiksēti dokumentāli". Kas norāda kādas jomas speciālista atzinums ir nepieciešams? | Neatbalstīt. | Atbilstošas jomas speciālists var būt ne tikai koku kopšanas tehniķis, bet arī cits eksperts kā ornitologs, dendrologs, kas var apliecināt koka vērtību, kuras dēļ tas saglabājams. Vienlaikus pasākumi bīstamības novēršanai ir veicami tikai saziņā ar koku kopšanas tehniķi. |
| Izteikt 8. punktu šādā redakcijā: "8. Papildus šo noteikumu 6. punktā minētajam attiecībā uz pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošās zemes vienības augošiem kokiem ir pienākums: 8.1. veikt pasākumus, lai nodrošinātu koku saglabāšanu un aizsardzību; 8.2. neveikt un novērst darbības, kas var kaitēt koku augšanai, saglabāšanai un aizsardzībai; 8.3. pēc koku ciršanas darbiem sakopt ciršanas vietu (atbilstoši iepirkuma specifikācijas norādījumiem )". 8.1., 8.2. apakšpunkts attiecas uz visām zemes vienībām. Rekomendējam pievienot kā 6. apakšpunktus. | Neatbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 8. punkts svītrots. Papildus norādams, ka nav pamata atsaucei uz iepirkuma specifikāciju, jo to regulē Publisko iepirkumu likums. |
| Apvienot 9. un 10. punktu šādā redakcijā: "9. Aizliegts veikt jebkādas darbības, kas var tieši vai netieši bojāt koku (pilnīgs vai daļējs augtspējas zudums): 9.1. nesankcionēta zaru laušana pie stumbra, koka vainaga galotņošana, mizas plēšana, sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, kas var pasliktināt koka stabilitāti un/vai dzīvotspēju; 9.2. kritiskajā sakņu aizsardzības zonā: 9.2.1. koka vai tā sakņu sistēmas apkraušana; 9.2.2. inženierkomunikāciju izbūve, izņemot, ja tiek izmantota metode, kas nebojā koka sakņu sistēmu; 9.2.3. rakšanas darbu veikšana, ja paredzēta esošās grunts norakšana vairāk kā 5 cm, izņemot gadījumos, kad tiek veikta grunts nomaiņa augsnes ielabošanai vai koka sakņu izpēte; 9.2.4. nesankcionēta esošās grunts līmeņa paaugstināšana, uzbēršana; 9.3. minimālajā sakņu aizsardzības zonā: 9.3.1. koka aizsardzības pasākumu neveikšana būvniecības laikā; 9.3.2. nesankcionēta traktortehnikas izmantošana rakšanas darbu veikšanai; 9.4. optimālajā sakņu aizsardzības zonā mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās un novietošana zaļajā zonā, ja tas nav saistīts ar koka apsaimniekošanu; 9.5. koka augtspējas samazināšana (kalstošs koks) pirmo piecu gadu laikā pēc koka pārstādīšanas, pārstādīšanas un kopšanas darbību rezultātā; 9.6. lapotnes apjoma samazināšana no sākotnējā dabīgā vainaga parametriem vairāk par 20 % vienā koka kopšanas darbu cikla periodā. Koku kopšanas darbu cikli pa koku vecumposmiem: 9.6.1. jauni koki ar pagaidu vainagu – 2-3 gadi; 9.6.2. briestoši koki – 3-7 gadi; 9.6.3. nobrieduši koki – 5-10 gadi; 9.6.4. novecojoši un kalstoši koki – 3-7 gadi. | Daļēji atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 9. punktā (pēc labojumu veikšanas – 7. punkts) norādītais ir paskaidrojums koka iznīcināšanai. Saistošo noteikumu projekta 10. punkts (pēc labojumu veikšanas – 8. punkts) izteikts jaunā redakcijā. Galotņošanas aizliegums jau iekļauts saistošo noteikumu projekta 2.5. apakšpunktā, savukārt 10.3.2. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas – 8.3. apakšpunkts) paredz jebkādas traktortehnikas aizliegumu (ja nav 9. punktā norādītie izņēmumi). Saistošo noteikumu projekta 10.6. apakšpunkta (pēc labojumu veikšanas – 8.6. apakšpunkts) mērķis ir aizsargāt pieaugušus kokus, tāpēc netiek atbalstīts norādīt vecumposmus. |
| Izteikt 11. punktu šādā redakcijā: "11. Šo noteikumu 9.2., 9.3., 9.4. apakšpunkts neattiecas uz šādiem gadījumiem: 11.1. kokkopis veicis koka sakņu izpēti un tajā konstatēts, ka konkrētajā darbu veikšanas vietā neatrodas koka sakņu sistēma; 11.2. kokkopis apstiprinājis risinājumus, kas nebojā koku, un atbilstošs atzinums pievienots iecerei; 11.3. tiek veikti seguma atjaunošanas darbi ielu sarkano līniju robežās, nepārsniedzot 30 cm dziļumu un nepalielinot apjomu. | Daļēji atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 11. punkts (pēc labojumu veikšanas – 9. punkts) ir izteikts jaunā redakcijā. |
| Izteikt 12. punktu šādā redakcijā: "12. Šo noteikumu 9.6. apakšpunkts neattiecas, ja: 12.1. tiek veikta mākslīga vainaga veidošana, uzturēšana un zemes vienības īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir noslēgts līgums ar kokkopi par nākamo vainaga uzturēšanas reizi; 12.2. zemes vienības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, lai novērstu koka bīstamību, ir saņēmis kokkopja slēdzienu par nepieciešamību samazināt koka vainaga lapotnes apjomu vairāk par 20 %. | Daļēji atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 12. punkts ir izteikts jaunā redakcijā kā 8.6. apakšpunkts. |
| Rekomendējam pārvietot 14. punktu uz nodaļu "III. Koku ciršanas izvērtēšanas kārtība". | Atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 14. punkts pārnests uz nodaļu "III. Koku ciršanas izvērtēšanas kārtība" kā 15. punkts. |
| 14.3. apakšpunkts – kas definējas zem sabiedriski nozīmīga objekta? | Atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 14. punkts izteikts jaunā redakcijā kā 15. punkts. Termins precizēts. |
| 14.4. apakšpunkts – pēc kādas metodikas tiek noteikts ietekmes būtiskums? | Atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 14. punkts izteikts jaunā redakcijā kā 15. punkts. Ir nepieciešams gan koku kopšanas tehniķa, gan sertificēta būvspeciālista atzinums. Koku kopšanas tehniķis izvērtē, vai ir iespējami tehniskie risinājumi, lai saglabātu aizsargājamo koku (skatīt saistošo noteikumu projekta 9.1., 9.2. apakšpunkta iespējas), gan arī izvērtē koka ietekmi. |
| Izteikt 15. punktu šādā redakcijā: "15. Vietējas nozīmes aizsargājamu koku iespējams pārstādīt tajā pašā vai citā zemes vienībā Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā šo noteikumu noteiktajā koku ciršanas izvērtēšanas kārtībā, saņemot kokkopja atzinumu, kurā pamatots, ka koks pēc pārstādīšanas saglabās augtspēju". | Daļēji atbalstīt. | Precizēts saistošo noteikumu projekta 15. punkts atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam deleģējumam (pēc labojumu veikšanas – 11. punkts). |
| Papildināt ar 19.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "19.4. atļaujas izsniegšanu koka pārstādīšanai tajā pašā vai citā zemes vienībā Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā". | Neatbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 15. punkts (pēc labojumu veikšanas – 11. punkts) izteikts jaunā redakcijā atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam deleģējumam, līdz ar to nav pamata tālāko punktu precizēšanai. |
| Izteikt 20.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "20.1. koku ciršanas/pārstādīšanas vietas adresi un zemes vienības kadastra apzīmējumu". | Neatbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 15. punkts (pēc labojumu veikšanas – 11. punkts) izteikts jaunā redakcijā atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam deleģējumam, līdz ar to nav pamata tālāko punktu precizēšanai. |
| Izteikt 20.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "20.3. koku nociršanas/pārstādīšanas iemeslu". | Neatbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 15. punkts (pēc labojumu veikšanas – 11. punkts) izteikts jaunā redakcijā atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam deleģējumam, līdz ar to nav pamata tālāko punktu precizēšanai. |
| Izteikt 22. punktu šādā redakcijā: "22. Pirms šo noteikumu 19. punktā minētā lēmuma pieņemšanas rīko publisko apspriešanu par plānoto koku ciršanu, tai skaitā augļkoku, ja: 22.1. koku ciršana paredzēta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā (turpmāk – Rīgas vēsturiskais centrs), izņemot gadījumus, kad: 22.1.1. koks neatrodas publiski pieejamā teritorijā; 22.1.2. koks bojā būvi, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību un ir saņemts sertificēta būvspeciālista slēdziens; 22.1.3. koks dabas apstākļu ietekmes rezultātā ir būtiski bojāts, kalstošs koks; 22.1.4. koks ir mazvērtīgs; 22.1.5. koka atrašanās vietā plānota nacionālo interešu objekta, sabiedrībai nozīmīga objekta vai pilsētas maģistrālās infrastruktūras jauna būvniecība vai pārbūve; 22.2. koku ciršanas rezultātā būtiski tiek ietekmēta apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā vai ekoloģiskā kvalitāte. Vai ir iespējams izstrādāt metodiku pēc kā novērtēt? Šobrīd tas ir subjektīvs apstrīdams vērtējums. | Neatbalstīt. | Augļkoku aizsardzība – pretrunā Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 5.1. apakšpunktam – augļkoku ciršana notiek bez ciršanas atļaujas. Attiecībā uz saistošo noteikumu projekta 22.1.2. apakšpunktu – 13.5. apakšpunktā jau noteikts, ka šādā gadījumā jāiesniedz sertificēta būvspeciālista atzinums. Attiecībā uz saistošo noteikumu projekta 22.2. apakšpunktu – katrs šāds gadījums ir vērtējams individuāli, tiek ņemti vērā tādi faktori kā koka atrašanās vieta daudzdzīvokļu ēkas pagalmā, koka sugas vērtība, koka apjoms, koka vecums, vai koks veido ainavu, tā augšanas stāvoklis. |
| Izteikt 36. punktu šādā redakcijā: "36. Ja ārējas (ķīmiskas, mehāniskas vai saimnieciskas darbības, būvniecības, kopšanas u.tml.) iedarbības rezultātā koks ir kalstošs vai pilnībā zaudējis augtspēju, Departaments nosaka zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo noteikumu 37. punktu un uzliek par pienākumu personai, kura veikusi koka bojāšanu, viena mēneša laikā no Departamenta lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību. Ja nav noskaidrota persona, kas veikusi koka bojāšanu, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes vienības īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam". | Daļēji atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 36. punkts (pēc labojumu veikšanas – 31. punkts) izteikts jaunā redakcijā, ņemot vērā, ka zaudējumi var tikt noteikti tikai par pilnībā zudušu koka augstpēju. |
| 42. punkts – pēc Ministru kabineta 07.07.2008. noteikumiem Nr. 511 "Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novērtēšanas un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtība" nav paskaidrots, kā aprēķināt pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi. Rekomendējam saistošo noteikumu ietvarā izstrādāt pielikumu ar novērtēšanas metodiku. | Neatbalstīt. | Saistošo noteikumu projektā netiks paskaidrota Ministru kabineta noteikumu metodika. |
| 7. punkts – pēc dokumentā aprakstītā sertificēts kokkopis (arborists) atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (4. LKI) – koku kopšanas tehniķis. Arī 12.2. apakšpunktā – kvalificēts koku kopšanas tehniķis. | Atbalstīt. | Viss saistošo noteikumu projekta teksts pārskatīts, paredzot divu veidu speciālistus – kokkopi (arboristu) un koku kopšanas tehniķi – atbilstoši profesijas standartā noteiktajām kompetencēm. Papildināts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts. |
| 10.1. apakšpunkts – urbumus dažkārt veic padziļinātai koka novērtēšanai, kā arī, lai saglabātu sašķēlušos koku. Sašķēlušiem kokiem viens no labākajiem variantiem ir ieurbt un uzstādīt vītņstieņus to saskrūvējot kopā. Līdz ar to šis punkts būtu jāņem ārā. | Atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 10.1. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 8.1. apakšpunkts. |
| 10.2.2. apakšpunkts – ņemot vērā, ka industrijas, tehnoloģijas attīstās, rekomendējam neuzskaitīt iespējamās tehnikas, ar ko veikt saudzīgus rakšanas darbus. | Atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 10.2.2. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 8.2.2. apakšpunkts. |
| Izteikt 10.2.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.2.3. rakšanas darbu veikšana un augsnes apbēršana, ja paredzēta esošās grunts norakšana, apbēršana vairāk kā 5 cm". | Daļēji atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 10.2.3. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 8.2.3. apakšpunkts, kā arī saistošo noteikumu projekts papildināts ar jaunu apakšpunktu par teritorijas uzbēršanu. |
| Izteikt 10.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.5. koka pārstādīšanas vai pārstādīta koka uzturēšanas darbu rezultātā piecu gadu laikā pēc tā pārstādīšanas darbiem samazinās koka augtspēja – kalstošs koks". | Daļēji atbalstīt. | Saistošo noteikumu projekta 10.5. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 8.5. apakšpunkts. |
| III. Koku ciršanas izvērtēšanas kārtība – rekomendējam Rīgas valstspilsētas centra rajonā prasīt ciršanas atļaujas arī par augļkokiem. Dažkārt augļkoki ir vienīgie koki, kas palikuši māju iekšpagalmos, un arī tos būt labi pasargāt un pēc iespējas ilgāk saglabāt centra rajonā. | Neatbalstīt. | Augļkoku aizsardzība – pretrunā Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 5.1. apakšpunktam – augļkoku ciršana notiek bez ciršanas atļaujas. Papildus – Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā ir iekļauta augļu koku aizsardzība. |
 |
 |
 |
 |