1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā novērtējams dabas pieminekļiem nodarītais kaitējums un aprēķināmas sanācijas pasākumu izmaksas.
2. Dabas pieminekļiem, kurus noteicis Ministru kabinets (turpmāk – valsts nozīmes dabas pieminekļi) vai kurus noteikusi pašvaldība (turpmāk – vietējas nozīmes dabas pieminekļi), kaitējumu novērtē ņemot vērā bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi.
3. Ir šādas dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpes:
3.1. bojāts – ja dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 0,1 %–10 % apmērā;
3.2. būtiski bojāts – ja dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 11 %–30 % apmērā;
3.3. daļēji iznīcināts – ja dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 31 %–70 % apmērā;
3.4. pilnībā iznīcināts, ja:
3.4.1. dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 71 %–100 % apmērā;
3.4.2. aizsargājams akmens ir pārvietots un nav zināma tā atrašanās vieta vai nav iespējams to pārvietot uz sākotnējo atrašanās vietu;
3.4.3. aizsargājams koks ir zaudējis augtspēju;
3.4.4. aizsargājams akmens ir sadalīts daļās un neviena daļa nav lielāka par 75 % no aizsargājamā akmens sākotnējā apjoma.
4. Bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi aizsargājamam akmenim aprēķina no aizsargājamā akmens virszemes daļas kopējā apjoma.
5. Ja, izmantojot citas normatīvajos aktos par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem noteiktās sanācijas metodes, nav iespējams atjaunot dabas pieminekli sākotnējā stāvoklī:
5.1. Valsts vides dienests saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina valsts nozīmes dabas piemineklim nodarītos zaudējumus. Aprēķināto zaudējumu summu ieskaita valsts pamatbudžetā;
5.2. vietējā pašvaldība saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina vietējas nozīmes dabas pieminekļiem nodarītos zaudējumus. Aprēķināto zaudējumu summu ieskaita pašvaldības budžetā.
6. Ja kaitējums nodarīts valsts nozīmes dabas piemineklim, atlīdzināmos zaudējumus atbilstoši dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpei nosaka:
6.1. vienas līdz piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis bojāts;
6.2. sešu līdz divdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis būtiski bojāts;
6.3. divdesmit vienas līdz četrdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis daļēji iznīcināts;
6.4. piecdesmit piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis pilnībā iznīcināts.
7. Ja kaitējums nodarīts vietējas nozīmes dabas piemineklim, atlīdzināmos zaudējumus atbilstoši dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpei nosaka:
7.1. vienas līdz triju minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis bojāts;
7.2. četru līdz desmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis būtiski bojāts;
7.3. vienpadsmit līdz divdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis daļēji iznīcināts;
7.4. trīsdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis pilnībā iznīcināts.
8. Nosakot zaudējumu apmēru atbilstoši šo noteikumu 6. vai 7.punktam, ņem vērā:
8.1. dabas pieminekļa bojāto vai iznīcināto apjomu procentos no kopējā dabas pieminekļa apjoma;
8.2. dabas pieminekļa estētiskās nozīmes neatgriezenisku mazināšanos vai zudumu, tai skaitā negatīvās izmaiņas raksturīgajā ainavā un kultūrvēsturiskajā vidē.
9. Ja dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ tā bojājuma vai iznīcināšanas pakāpe ir mazāka par 0,1 %, bet ir neatgriezeniski mazinājusies dabas pieminekļa estētiskā vērtība, atlīdzināmos zaudējumus nosaka:
9.1. piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, ja kaitējums nodarīts valsts nozīmes dabas piemineklim;
9.2. triju minimālo mēneša darba algu apmērā, ja kaitējums nodarīts vietējas nozīmes dabas piemineklim.
10. Ja kaitējums nodarīts dabas piemineklim, kas atrodas citā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kuras izveidošanas un aizsardzības mērķis un uzdevums ir arī attiecīgā dabas pieminekļa aizsardzība, atlīdzināmo zaudējumu apmēru, kas noteikts atbilstoši noteikumu 8.punktam, palielina divas reizes.
11. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 24.maija noteikumus Nr.357 “Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu aprēķināšanas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 84.nr.).
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu.