Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr. 87

Rīgā 2018. gada 13. februārī (prot. Nr. 9 7. §)
Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību
29. panta trešo daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka grāmatvedības uzskaites kārtību:

1.1. budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm;

1.2. Valsts kasei – papildus šā punkta 1.1. apakšpunktā minētajam – arī valsts budžeta finanšu uzskaitei;

1.3. Valsts ieņēmumu dienestam – papildus šā punkta 1.1. apakšpunktā minētajam – arī šā dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaitei.

2. Šo noteikumu 1. punktā minētās iestādes kopā turpmāk šajos noteikumos tiek sauktas "budžeta iestāde".

3. Šie noteikumi neattiecas uz:

3.1. valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" administrēto nodokļu un nodevu ieņēmumu uzskaiti;

3.2. nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu uzskaiti;

3.3. valsts un pašvaldību administrēto nodevu ieņēmumu uzskaiti un citu maksājumu valsts budžetā ieņēmumu uzskaiti, izņemot šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto uzskaiti.

4. Noteikumos lietoti šādi termini:

4.1. amortizētās aizstāšanas izmaksas – aktīva vērtība, kas aprēķināta, atskaitot no jauna, līdzvērtīga aktīva iegādes vērtības nolietojumu pēc aizstātā aktīva nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu tik ilgu laiku, cik ilgi budžeta iestāde lietojusi aizstāto aktīvu;

4.2. atlīdzība – saimnieciskie labumi, kas ietver valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izpratnē, finanšu un nefinanšu aktīvus, brīvprātīgo darbu;

4.3. atsavināšana – saimnieciskais darījums, kura rezultātā budžeta iestādes īpašuma tiesības uz aktīvu pāriet aktīva ieguvējam (piemēram, aktīva pārdošana, nodošana bez atlīdzības, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā);

4.4. atsavināšanas izmaksas – izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz aktīva atsavināšanas darījumu un bez kurām nevar veikt aktīva atsavināšanu;

4.5. atvasināts finanšu instruments – finanšu aktīvs un finanšu saistības, ja spēkā ir visi šie nosacījumi:

4.5.1. tā vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, finanšu instrumentu cenas, preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai cita mainīga faktora izmaiņām ar nosacījumu, ka nefinanšu mainīgais faktors nav īpaši attiecināms uz kādu līgumu slēdzošo pusi;

4.5.2. sākotnējais neto ieguldījums ir mazāks, nekā būtu nepieciešams cita veida līgumu noslēgšanai, kas līdzīgā veidā ir atkarīgs no tirgus faktoru izmaiņām, vai sākotnējais ieguldījums nav nepieciešams;

4.5.3. tā norēķins tiek veikts nākotnes datumā;

4.6. bilances datums – pārskata gada pēdējā kalendāra diena jeb 31. decembris;

4.7. būtiskuma līmenis – absolūta vai relatīva vērtība, ar kuru sākot budžeta iestādes finanšu pārskatā sniegtā informācija var ietekmēt finanšu pārskata lietotāju viedokli un pieņemtos lēmumus par attiecīgās budžeta iestādes finansiālo darbību. Būtiskums ir atkarīgs no attiecīgā posteņa vai kļūdas lieluma un rakstura, ņemot vērā informācijas nesniegšanas vai nepareizās uzrādīšanas konkrētos apstākļus;

4.8. darījums ar atlīdzību – saimnieciskais darījums, kura ietvaros viena puse saņem aktīvu vai pakalpojumu vai izpilda saistības un darījuma otrai pusei pretī tieši nodod atlīdzību, kuras patiesā vērtība atbilst saņemtā aktīva vai pakalpojuma patiesajai vērtībai. Šie darījumi ietver ar pakalpojumu sniegšanu, preču pārdošanu saistītos ieņēmumus un izdevumus, ieņēmumus un izdevumus par aktīvu lietošanu (piemēram, procenti, autoratlīdzība un dividendes vai tamlīdzīgi maksājumi), kā arī ieņēmumus un izdevumus par līgumsodiem, kas attiecas uz šajā apakšpunktā minētajiem darījumiem;

4.9. darījums bez atlīdzības – saimnieciskais darījums, kura ietvaros viena puse saņem aktīvu vai pakalpojumu vai dzēš saistības, pretī nedodot (nesaņemot) atlīdzību vai dodot (saņemot) atlīdzību, kuras patiesā vērtība neatbilst saņemtā aktīva vai pakalpojuma, vai dzēsto saistību patiesajai vērtībai. Šie darījumi ietver nodokļu, nodevu, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu un citu maksājumu budžetā ieņēmumus un maksājumus, pārvedumus, tai skaitā transfertus (piemēram, valsts budžeta mērķdotācijas, Eiropas Savienības projektu ietvaros plānotie transferti), dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzību, saistību dzēšanu, mantojumus, dāvinājumus, ziedojumus, soda naudas, kavējuma naudu un naudas sodus;

4.10. diskontēšana – aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai nosaka pašreizējo vērtību;

4.11. efektīvās procentu likmes metode – finanšu instrumentu uzskaites vērtības amortizācijas metode, saskaņā ar kuru nākotnē paredzētos maksājumus diskontē, lai līguma darbības laikā vienmērīgi atzītu procentu ieņēmumus vai izdevumus;

4.12. finanšu aktīvi:

4.12.1. nauda;

4.12.2. citas personas pašu kapitāla instruments – līgums, kas apliecina atlikušo līdzdalību citas personas aktīvos pēc visu saistību atskaitīšanas;

4.12.3. līgumā noteiktas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no citas personas vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas budžeta iestādei ir potenciāli labvēlīgi;

4.12.4. finanšu instruments, ja tas atbilst šo noteikumu 4.13. apakšpunktā sniegtajai definīcijai;

4.13. finanšu instruments – vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvu, bet citai personai – finanšu saistības vai pašu kapitāla instrumentu;

4.14. finanšu saistības:

4.14.1. līgumā noteikts pienākums nodot citai personai naudas līdzekļus vai citus finanšu aktīvus vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas attiecīgajai budžeta iestādei ir potenciāli nelabvēlīgi;

4.14.2. finanšu instruments, ja tas atbilst šo noteikumu 4.13. apakšpunktā sniegtajai definīcijai;

4.15. grāmatvedības kontu plāns – kontu plāns, kas izstrādāts atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajai kontu plāna shēmai;

4.16. grāmatvedības uzskaites kārtība – budžeta iestādes iekšējais normatīvais akts, kas ietver grāmatvedības kontu plānu, grāmatvedības uzskaites principu aprakstu, darījumu grāmatojumus, būtiskuma līmeni un citu nepieciešamo informāciju, ko budžeta iestāde lieto, veicot grāmatvedības uzskaiti un sagatavojot finanšu pārskatus;

4.17. grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņēmējs – valsts budžeta iestāde, kurai grāmatvedības uzskaiti tiesību aktos noteiktajā kārtībā kārto cita valsts budžeta iestāde;

4.18. grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs – valsts budžeta iestāde, kura sniedz grāmatvedības pakalpojumu citai valsts budžeta iestādei;

4.19. grāmatvedības uzskaites principi – normatīvajos aktos noteikti konkrēti principi, nostādnes, metodes, pieņēmumi, noteikumi un prakse saimniecisko darījumu novērtēšanai un uzskaitei;

4.20. izmaksu metode – aktīvu uzskaites metode, saskaņā ar kuru aktīva sākotnējo vērtību periodiski samazina par nolietojumu (amortizāciju) un vērtības samazinājumu;

4.21. monetārie posteņi – ārvalstu valūtās izteiktās aktīvu un saistību summas, kas saņemamas vai maksājamas ārvalstu valūtā (ārvalstu valūtas naudas atlikumi un ārvalstu valūtās maksājamās prasības un saistības);

4.22. nefinanšu aktīvi – aktīvi, kas neatbilst šo noteikumu 4.12. apakšpunktā sniegtajai definīcijai (piemēram, pamatlīdzekļi, krājumi, avansa maksājumi, nākamo periodu izdevumi);

4.23. nefinanšu saistības – saistības, kas neatbilst šo noteikumu 4.14. apakšpunktā sniegtajai definīcijai (piemēram, nākamo periodu ieņēmumi);

4.24. nemateriālā ieguldījuma attīstība – jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu izstrāde, izveide un testēšana pirms aktīva lietošanas uzsākšanas;

4.25. noma – līgums, ar kuru iznomātājs par vienu vai vairākiem nomas maksājumiem (atlīdzību) nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu līgumā noteiktu laika periodu;

4.26. parastās darbības cikls – laiks no funkcijas izpildei nepieciešamo resursu nodrošināšanas līdz funkcijas izpildei, no produkcijas ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo materiālu iegādes līdz preču realizācijai vai pakalpojumu sniegšanai;

4.27. patiesā vērtība – summa, par kādu aktīvu iespējams apmainīt starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām;

4.28. pārskata datums – tā pārskata perioda pēdējā kalendāra diena, par kuru sagatavots pārskats;

4.29. pārskata periods – periods, par kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem pārskatu sagatavošanas jomā sniedz informāciju par grāmatvedības uzskaites datiem;

4.30. pētniecība – pasākumi, kas vērsti uz jaunu zināšanu iegūšanu, izpēti, pētniecības rezultātu izvērtēšanu un secinājumu atlasi, materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu alternatīvu meklējumiem un jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu iespējamo alternatīvu formulēšanu, izstrādi, novērtējumu un galīgo atlasi;

4.31. saimnieciskie labumi – resursi vai pakalpojums, ko budžeta iestāde saņēmusi vai tai jāsaņem no citas personas (tai skaitā no citas budžeta iestādes), kas rodas no darījumiem ar atlīdzību vai darījumiem bez atlīdzības, kā arī ietver ieņēmumus no aktīvu vērtības palielinājuma vai saistību vērtības samazinājuma;

4.32. uzkrāšanas princips – grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un notikumus atzīst uzskaitē un uzrāda grāmatvedības uzskaites dokumentos un finanšu pārskatos periodā, kad tie notikuši (nevis tikai tad, kad notiek naudas līdzekļu vai naudas ekvivalentu saņemšana vai maksāšana).

5. Finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes ievēro ministrijas, centrālās valsts iestādes vai pašvaldības vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību un kontu plānu.

6. Ministrija, centrālā valsts iestāde vai pašvaldība apstiprina grāmatvedības kontu plānu, lai uzskaitītu aktīvus un pasīvus, iespējamos aktīvus un iespējamos pasīvus, izmaiņas tajos un darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus. Kontu plāna shēmu analītiskās uzskaites nodrošināšanai var papildināt ar papildu zīmēm.

7. Šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās iestādes izstrādā un apstiprina budžeta iestādes funkcijas specifikai atbilstošu grāmatvedības uzskaites kārtību, nodrošinot šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās grāmatvedības kontu plāna shēmas piemērošanu finanšu pārskatu sagatavošanā.

8. Grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs var izstrādāt vienotu grāmatvedības uzskaites kārtību visiem grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņēmējiem, to saskaņojot ar katru grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņēmēju. Grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņēmējs piemēro šajā punktā minēto grāmatvedības uzskaites kārtību.

9. Budžeta iestāde izvērtē katru darījumu un, ņemot vērā darījumu ekonomisko būtību un to saistību ar citiem darījumiem, uzskaites prasības piemēro atsevišķi katram darījumam vai tā sastāvdaļām, vai vairākiem darījumiem kopā.

10. Ja šajos noteikumos nav konkrētu prasību, kas īpaši attiecināmas uz darījumu, citu notikumu vai apstākli, budžeta iestāde izstrādā un piemēro grāmatvedības uzskaites principus, kuru rezultātā iegūst informāciju, kas ir noderīga finanšu pārskata lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzībām un ticama.

11. Izstrādājot grāmatvedības uzskaites principus šo noteikumu 10. punktā minētajos gadījumos, ņem vērā šādas prasības un izvērtē to piemērojamību:

11.1. prasības, kas noteiktas tiesību aktos, kuros aplūkoti līdzīgi vai saistīti jautājumi;

11.2. citos tiesību aktos sniegtās aktīvu, saistību, ieņēmumu un izdevumu definīcijas un atzīšanas un novērtēšanas kritērijus.

12. Grāmatvedības uzskaitē piemērojamo būtiskuma līmeni nosaka ministrijai, centrālajai valsts iestādei, pašvaldībai un katrai konsolidācijā iesaistītajai budžeta iestādei šajos noteikumos minētajos gadījumos, ņemot vērā darījuma veidu (piemēram, vērtības samazinājums, uzkrājumu veidošana), attiecīgā aktīva vai saistību īpatsvaru, attiecīgā darījuma raksturu un periodiskumu un ietekmi uz pārskata perioda un turpmāko periodu finansiālās darbības rezultātiem. Ja nepieciešams, būtiskuma līmeni nosaka atkārtoti.

13. Budžeta iestādes uzskaita visus to īpašumā, valdījumā un turējumā esošos un piekrītošos ilgtermiņa ieguldījumus, apgrozāmos līdzekļus un saistības saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem un darījuma ekonomisko būtību.

14. Lēmumu pieņemšanai par darījumu klasifikāciju, aktīvu un pasīvu novērtēšanu (piemēram, aktīvu lietderīgās lietošanas laika noteikšanai, vērtības samazinājuma, uzkrājumu aprēķiniem) un citām aplēsēm budžeta iestādes vadītājs var:

14.1. izveidot komisiju, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus (turpmāk – komisija);

14.2. noteikt budžeta iestādes atbildīgo attiecīgās jomas speciālistu (turpmāk – speciālists).

15. Darījums var ietvert gan darījuma ar atlīdzību, gan darījuma bez atlīdzības daļu. Komisija vai speciālists nosaka ieņēmumu vai izdevumu daļu, kas rodas darījuma bez atlīdzības rezultātā, kā arī darījuma ar atlīdzību rezultātā radušās izmaiņas aktīvos, pasīvos un ieņēmumus vai izdevumus.

16. Darījumi bez atlīdzības ietver arī budžeta iestāžu restrukturizāciju un likvidāciju.

17. Aktīvus un saistības, kā arī ieņēmumus un izdevumus uzskaita, lietojot vienus un tos pašus grāmatvedības uzskaites principus, neatkarīgi no darījuma veida, kura rezultātā tie radušies, ja vien šajos noteikumos nav noteikti atšķirīgi uzskaites principi.

18. Budžeta iestāde grāmatvedības uzskaiti veic atbilstoši uzkrāšanas principam. Saskaņā ar uzkrāšanas principu budžeta iestāde uzskaita aktīvus, saistības, pašu kapitālu, ieņēmumus un izdevumus.

19. Aktīvus un saistības, kā arī ieņēmumus un izdevumus uzskaita atsevišķi, nelietojot to ieskaitu, ja vien citā normatīvajā aktā nav norādīts citādi.

20. Ja darījuma valūta nav euro, tad budžeta iestāde analītiskās uzskaites nodrošināšanai darījumu var uzskaitīt darījuma valūtā.

21. Budžeta iestāde veido atsevišķu uzskaites reģistru – zembilanci – bilances aktīvu un pasīvu kontos neiekļautās informācijas uzskaitei.

1.1. Aktīvu atzīšanas vispārīgie kritēriji

22. Par aktīviem atzīst resursus, ko pagātnes notikumu rezultātā kontrolē budžeta iestāde un kuru vērtību var ticami novērtēt, un no kuriem nākotnē var sagaidīt saimnieciskos labumus vai ar kuriem var nodrošināt budžeta iestādes (valsts, nozares vai pašvaldības) funkciju vai deleģēto uzdevumu (turpmāk – funkcija) izpildi:

22.1. izmantojot preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai;

22.2. iznomājot citām personām;

22.3. izmantojot administratīvām vajadzībām;

22.4. īstenojot valsts un pašvaldību politiku un nodrošinot valsts un pašvaldību budžeta vajadzības.

23. Budžeta iestādei ir kontrole pār aktīvu, ja tā savu mērķu sasniegšanai var lietot aktīvu vai gūt no tā labumu kādā citā veidā un var liegt vai kā citādi regulēt trešo personu piekļuvi šādam labumam.

24. Pagātnes notikums, kura rezultātā izveidojas kontrole pār aktīvu, ir:

24.1. aktīva saņemšanas, iegādes, izveidošanas vai cita darījuma rezultātā;

24.2. apliekams notikums šo noteikumu 359.1. apakšpunkta izpratnē;

24.3. apstiprināts tiesību akts, kura rezultātā gūto ieņēmumu saņemšana ir droši ticama.

25. Ja atsavina ķīlu, to atzīst par aktīvu dienā, kad tā atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajiem nosacījumiem.

26. Ilgtermiņa ieguldījumi ietver aktīvus, kurus budžeta iestāde plāno izmantot ilgāk nekā gadu no iegūšanas datuma.

27. Apgrozāmie līdzekļi ietver aktīvus, ko izmanto parastās darbības cikla ietvaros arī tad, ja cikls ir ilgāks par 12 mēnešiem. Apgrozāmie līdzekļi ietver arī aktīvus, kuri paredzēti galvenokārt tirdzniecībai, un ilgtermiņa finanšu aktīvu īstermiņa daļu.

1.2. Saistību atzīšanas vispārīgie kritēriji

28. Saistības ir budžeta iestādes pašreizējs pienākums, kurš radies pagātnes notikumu rezultātā un kura izpildei ir nepieciešams resursu izlietojums.

29. Pagātnes notikums, kura dēļ izveidojas pašreizējs pienākums, rodas, ja:

29.1. pienākuma izpildi paredzēts nodrošināt tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

29.2. notikums (kas var būt budžeta iestādes darbība) ir devis citām personām pamatotu iemeslu sagaidīt, ka budžeta iestāde izpildīs attiecīgo pienākumu.

30. Saistības sākotnēji klasificē kā īstermiņa, ja tās atbilst šādiem kritērijiem:

30.1. par tām jānorēķinās vai jāveic attiecīgā pienākuma izpilde (piemēram, saņemts avanss par pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajā periodā) 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma;

30.2. par tām paredz norēķināties vai veikt attiecīgā pienākuma izpildi budžeta iestādes parastās darbības cikla ietvaros arī tad, ja cikls ir ilgāks par 12 mēnešiem;

30.3. tās galvenokārt paredzētas tirgošanai finanšu instrumentu tirgū.

31. Saistības pārskata perioda beigās klasificē kā īstermiņa, ja:

31.1. budžeta iestāde var veikt saistību (norēķināšanos vai pienākuma) izpildi 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma;

31.2. papildus šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minētajam kritērijam pēc bilances datuma, pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada pārskata sagatavošanu (turpmāk – apstiprināts publiskošanai), ir noslēgta vienošanās pārkreditēt saistības vai izmainīt maksājumu grafiku atbilstoši ilgtermiņa nosacījumiem.

32. Saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, ja tās neatbilst šo noteikumu 30. un 31. punktā minētajiem kritērijiem.

1.3. Ieņēmumu atzīšanas vispārīgie kritēriji

33. Ieņēmumus veido saimnieciskie labumi, tai skaitā aktīvu vērtības palielinājums vai saistību vērtības samazinājums, ko saņem vai saņems budžeta iestāde savā vārdā vai pildot funkcijas un kas palielina pašu kapitālu.

34. Ieņēmumus atzīst šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja:

34.1. ir ticams, ka budžeta iestāde saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus;

34.2. ieņēmumu summu var ticami novērtēt.

1.4. Izdevumu atzīšanas vispārīgie kritēriji

35. Izdevumus veido saimniecisko labumu samazinājums, kas rodas no aktīvu izlietojuma, vērtības samazinājuma, atsavināšanas vai saistību rašanās vai palielinājuma rezultātā un kas samazina pašu kapitālu.

36. Izdevumus atzīst šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja:

36.1. ir noticis resursu izlietojums vai tas ir paredzams;

36.2. izdevumu summu var ticami novērtēt.

2. Finanšu pārskatu posteņu uzskaites vispārīgie principi
2.1. Ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējā atzīšana un novērtēšana

37. Ilgtermiņa ieguldījumu atzīst dienā, kad budžeta iestāde iegūst kontroli pār aktīvu un tā pārņem visus riskus un no attiecīgā aktīva gūstamos saimnieciskos labumus.

38. Ilgtermiņa ieguldījumu atzīst arī, ja:

38.1. to iegādājas, lai bez atlīdzības nodotu vispārējās valdības sektora struktūrām, izņemot to kontrolētus un finansētus komersantus (turpmāk – vispārējās valdības sektora struktūras);

38.2. pārņem valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, izņemot valstij piekritīgo mantu, kuru uzskaita Valsts ieņēmumu dienests citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav pieņemts lēmums par tā izmantošanu.

39. Nemateriālo ieguldījumu sastāvā atzīst nefinanšu aktīvu, kam nav fiziskas formas, ja tas:

39.1. ir nodalāms no citiem aktīviem un to var pārdot, nodot, licencēt, iznomāt vai apmainīt individuāli vai kopā ar nodalāmu aktīvu vai saistībām;

39.2. radies no līguma vai juridiskām tiesībām (turpmāk – saistoša vienošanās), neraugoties uz to, vai šīs tiesības ir nododamas vai nošķiramas no budžeta iestādes vai no citām tiesībām un pienākumiem.

40. Nemateriālos ieguldījumus, pamatlīdzekļus un ieguldījuma īpašumus uzskaita saskaņā ar izmaksu metodi.

41. Ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējā vērtībā ietver šādas uz aktīvu tieši attiecināmās to iegādes vai izveidošanas (ražošanas) izmaksas līdz dienai, kad aktīvs nodots lietošanā:

41.1. ilgtermiņa ieguldījuma pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus;

41.2. ilgtermiņa ieguldījuma piegādes un pārvietošanas izmaksas līdz tā izmantošanas vietai;

41.3. darba samaksu, kas tieši radusies ilgtermiņa ieguldījuma iegādes vai izveidošanas procesā;

41.4. to materiālu un pakalpojumu izmaksas, kas izmantoti ilgtermiņa ieguldījuma izveidošanas procesā;

41.5. ilgtermiņa ieguldījuma sagatavošanas paredzētajai izmantošanai izmaksas (ieviešanas, uzstādīšanas, montāžas izmaksas) līdz tā nodošanai lietošanā;

41.6. profesionālo pakalpojumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidošanu;

41.7. nemateriālā ieguldījuma izveidošanai izmantoto patentu un licenču amortizāciju;

41.8. attiecīgā objekta nākotnē paredzēto nojaukšanas un tā iepriekšējās atrašanās vietas atjaunošanas izmaksu sākotnējo aplēsi, ja šādi pienākumi noteikti saskaņā ar tiesību aktu;

41.9. izmaksas, kas radušās, veicot attiecīgā aktīva pārbaudi pirms tā lietošanas uzsākšanas, un no kurām atskaitīti pārbaudes laikā radušies ieņēmumi no to preču pārdošanas, kas saražotas ar attiecīgo aktīvu.

42. Izmaksas, kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījuma iegādi, izveidošanu vai nemateriālā ieguldījuma attīstību, atzīst pārskata perioda izdevumos, ja tās:

42.1. nav nepieciešamas, lai aktīvu sagatavotu tā paredzētajai izmantošanai;

42.2. ir administratīvās un citas vispārējās izmaksas, kuras nav tieši attiecināmas uz konkrēto aktīvu;

42.3. ir saistītas ar budžeta iestādes darbības uzsākšanu jaunā atrašanās vietā vai ar citu lietotāju grupu, tai skaitā personāla apmācības izmaksas;

42.4. ir saistītas ar jaunas struktūrvienības atvēršanu;

42.5. attiecināmas uz virsnormas materiālu, darbaspēka vai citu resursu izmantošanu (pārsniedz līdzīga aktīva parastās izveidošanas izmaksas) pašradīta aktīva izveidošanā;

42.6. radušās, atliekot aktīva apmaksu ilgāk par 12 mēnešiem saskaņā ar līguma nosacījumiem. Starpību starp naudas vērtības ekvivalentu un maksājuma kopsummu atzīst par kreditēšanas perioda procentu izdevumiem attiecīgajā pārskata periodā.

43. Papildus šo noteikumu 41. punktā noteiktajām izmaksām izvērtē izmaksas, kas radušās, izveidojot nemateriālo ieguldījumu, un tās klasificē šādi:

43.1. ar pētniecību saistītās izmaksas atzīst izdevumos pārskata periodā, kurā tās radušās;

43.2. ar aktīva attīstību saistītās izmaksas iekļauj nemateriālā ieguldījuma uzskaites vērtībā, ja ir sagatavots dokumentēts pamatojums par:

43.2.1. tehniskām iespējām aktīvu pabeigt tā, lai to varētu lietot vai atsavināt;

43.2.2. nodomu pabeigt aktīvu un to lietot vai atsavināt;

43.2.3. spēju lietot vai atsavināt aktīvu;

43.2.4. to, ka aktīvs radīs ticamus nākotnes saimnieciskos labumus vai ar to nodrošinās funkciju izpildi (piemēram, par aktīva produkcijas tirgus vai paša aktīva pastāvēšanu vai aktīva lietderību, ja šo aktīvu plānots izmantot pašu vajadzībām);

43.2.5. aktīva attīstības pabeigšanai un tā lietošanai vai atsavināšanai pietiekamu tehnisko, finanšu un citu resursu pieejamību;

43.2.6. spēju ticami novērtēt izdevumus, kas attiecināmi uz aktīvu tā attīstības laikā.

44. Ar nemateriālā ieguldījuma attīstību saistītās izmaksas iekļauj nemateriālā ieguldījuma vērtībā, sākot ar dienu, kad nemateriālais ieguldījums atbilst aktīva atzīšanas kritērijiem.

45. Izmaksas, kas radušās pēc ilgtermiņa ieguldījuma nodošanas lietošanā un ir saistītas ar tā darbības uzsākšanu, pārvietošanu vai uzturēšanu, atzīst izdevumos.

46. Izmaksu iekļaušanu ilgtermiņa ieguldījuma sākotnējā vērtībā pārtrauc dienā, kad tas ir nodots lietošanā.

47. Ilgtermiņa ieguldījumu sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas, atbilstoši visticamākajai aplēsei aktīva iegūšanas datumā, sākotnēji atzīstot uzskaitē:

47.1. līdz šim neuzskaitītu esošu ilgtermiņa ieguldījumu;

47.2. ziedojumu un dāvinājumu veidā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu;

47.3. maiņas ceļā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu. Ja saņemtā aktīva patieso vērtību nevar novērtēt, tā vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva patiesajai vērtībai saņemtā aktīva iegūšanas datumā. Ja nodotā aktīva patieso vērtību nevar ticami novērtēt, saņemtā aktīva vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva uzskaites vērtībai nodošanas datumā. No vispārējās valdības sektora struktūras saņemtā aktīva vērtību nosaka saskaņā ar šo noteikumu 349. punktu;

47.4. bioloģiskos aktīvus, kuri iepriekš uzskaitīti bioloģisko aktīvu produktu sastāvā.

48. Ieguldījuma īpašumu šo noteikumu 47. punktā minētajos gadījumos novērtē patiesajā vērtībā un neatskaita atsavināšanas izmaksas. Patieso vērtību nosaka visam aktīvam, neatdalot tā neatņemamas sastāvdaļas, kas nepieciešamas, lai īpašumu varētu lietot kā ieguldījuma īpašumu.

49. Ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību novērtē, izmantojot vispāratzītas vērtēšanas metodes vai šo noteikumu 123. vai 127. punktā minētās metodes, vai apstiprina aktīva vērtību, ja tā ir zināma.

50. Līdz šo noteikumu 47. punktā minētajai ilgtermiņa ieguldījuma novērtēšanai vai vērtības apstiprināšanai aktīvu uzskaiti nodrošina daudzuma vienībās.

51. Patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas (pārdošanas) izmaksas, ir summa, kādu iespējams iegūt aktīva atsavināšanas (pārdošanas) darījumā starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām.

52. Ilgtermiņa ieguldījuma (izņemot finanšu instrumentu) patieso vērtību iespējams noteikt šādos gadījumos:

52.1. nesaistītu personu darījumā noslēgtā līgumā (saistošā pārdošanas līgumā) ir zināma ilgtermiņa ieguldījuma cena, kas koriģēta par izmaksām, kas tieši attiecas uz ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu;

52.2. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi, bet ilgtermiņa ieguldījums ir tirgots aktīvā tirgū, tad patiesā vērtība ir ilgtermiņa ieguldījuma tirgus vērtība (pašreizējā piedāvājuma cena). Ja pašreizējās piedāvājuma cenas nav pieejamas, ilgtermiņa ieguldījuma patiesās vērtības noteikšanā piemēro pēdējā darījuma cenu, pieņemot, ka tirgū nav notikušas būtiskas izmaiņas starp darījuma datumu un aprēķinu veikšanas datumu. Ja aktīva patiesās vērtības noteikšanai izmanto atšķirīga aktīvu veida vai stāvokļa tirgus cenas, tad veic korekcijas, lai šīs atšķirības novērstu;

52.3. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi un nepastāv aktīvs tirgus, patieso vērtību nosaka atbilstoši pieejamai informācijai par vērtību, kādu budžeta iestāde varētu iegūt no ilgtermiņa ieguldījuma pārdošanas nesaistītai personai aprēķinu datumā. Šīs vērtības noteikšanai var izvērtēt nesenu līdzīgu darījumu tajā pašā nozarē vai saimnieciskās darbības jomā. Šajā gadījumā koriģē līdzīga darījuma tirgus cenu, lai novērstu ekonomisko apstākļu atšķirības;

52.4. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi, nepastāv aktīvs tirgus un nav pieejama informācija par iespējamo pārdošanas vērtību, aktīva patieso vērtību nosaka atbilstoši diskontētās naudas plūsmas prognozei, pamatojoties uz ticamām no esošo nomas vai citu līgumu noteikumiem izrietošām aplēsēm par nākotnes ienākošo un izejošo naudas plūsmu starpību (turpmāk – neto naudas plūsmas) par tādiem pašiem vai līdzvērtīgiem aktīviem tajā pašā vai līdzvērtīgā atrašanās vietā un stāvoklī, un piemērojot Valsts kases tīmekļvietnē publicēto attiecīgo diskonta likmi. Sagaidāmajās naudas plūsmās neiekļauj aktīvu finansēšanas vai to atjaunošanas izmaksas.

53. Šo noteikumu 47. punktā minētajos gadījumos zemes un būvju vērtības noteikšanai var izmantot to nosacīto izmaksu vērtību – kadastrālo vērtību, mežaudžu vērtības noteikšanai – Meža valsts reģistrā norādīto pilno vērtību un pazemes aktīvu vērtības noteikšanai – Ģeoloģiskās informācijas sistēmas datus.

54. Muzeju krājuma, kā arī bibliotēku fonda grāmatvedības uzskaites nodrošināšanai izmanto normatīvajos aktos muzeju krājumu un bibliotēku fondu jomā noteikto uzskaites sistēmu datus.

55. Muzeju krājuma sastāvā esošos aktīvus, izņemot nekustamos īpašumus, budžeta iestāde atzīst grāmatvedības uzskaitē saskaņā ar normatīvajos aktos muzeju krājumu jomā noteiktajiem krājuma esības pārbaužu termiņiem un nosaka muzeja krājuma priekšmetu vērtību vienlaikus ar krājuma esības pārbaudēm, novērtējot aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtībā, ja tā ir zināma. Ja aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtība nav zināma, nosaka:

55.1. aktīvu patieso vērtību (ja tas ir iespējams) atbilstoši šo noteikumu 51. punktam;

55.2. krājumu vienības un, ja aktīvu patieso vērtību nav iespējams noteikt, katru novērtē viena euro vērtībā. Aktīvus uzskaita līdzīgu pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to lietojumam un analītiskajā uzskaitē nodala atsevišķi.

56. Pamatlīdzekļus uzskaita, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus un normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību. Ja vienas aktīva vienības iegādes vai izveidošanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā, izņemot šo noteikumu 59. punktā minētos aktīvus.

57. Militāros ilgtermiņa aktīvus (militāro tehniku un iekārtas), kas nepieciešami Nacionālo bruņoto spēku militāro uzdevumu un ar tiem saistīto apmācību izpildes nodrošināšanai un militāro spēju attīstīšanai, uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā.

58. Bibliotēku fondus, izklaides, literāros un mākslas oriģināldarbus, dārgakmeņus un dārgmetālus, antīkos un citus kultūras un mākslas priekšmetus, citas vērtslietas un muzeja krājuma priekšmetus uzskaita pārējo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu sastāvā neatkarīgi no vienas aktīva vienības atzīšanas vērtības.

59. Nemateriālos ieguldījumus, nekustamos īpašumus un bioloģiskos aktīvus uzskaita ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atbilstošos kontos neatkarīgi no vienas aktīva vienības atzīšanas vērtības.

60. Budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošos valsts un pašvaldību īpašumus nododot turējumā (izņemot nomu) valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, uzskaita to sākotnējo vērtību, uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu atsevišķos kontos pamatlīdzekļu vai finanšu ieguldījumu sastāvā un analītiski nodala nolietojuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām.

61. Valsts īpašumus, kuri nodoti privatizācijai vai atsavināšanai un kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā ir reģistrētas uz valsts vārda privatizāciju (atsavināšanu) veicošās institūcijas personā saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta septīto daļu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktu, uzskaita Ekonomikas ministrija.

62. Nekustamos īpašumus, kuri nodoti privatizācijai vai atsavināšanai un kurus šo noteikumu 61. punktā minētā privatizāciju (atsavināšanu) veicošā institūcija ir ņēmusi valdījumā, bet kuru īpašuma tiesības vēl nav nostiprinātas zemesgrāmatā, uzskaita Ekonomikas ministrija.

63. Pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus, kas sastāv no komplektējošām daļām (piemēram, datoram – programmatūra, transportlīdzeklim – rezerves daļas), kuras nevar izmantot katru atsevišķi, uzskaita kā vienu aktīvu.

64. Pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus, kas sastāv no komplektējošām daļām, kuras var izmantot katru atsevišķi (piemēram, datorsistēmas bloks, monitors, printeris) un kuras atbilst ilgtermiņa ieguldījuma atzīšanas kritērijiem, uzskaita kā atsevišķus aktīvus.

65. Zemi un būves (piemēram, zemesgabalus, ēkas, inženierbūves), sākotnēji atzīstot, grāmato kā pamatlīdzekļus, ja tās paredzētas:

65.1. funkciju nodrošināšanai (piemēram, administratīvām vajadzībām, preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai);

65.2. iznomāšanai pilnībā vai daļēji vispārējā valdības sektora struktūru ietvaros;

65.3. gan funkciju nodrošināšanai, gan iznomāšanai ārpus vispārējā valdības sektora struktūrām.

66. Zemi un būves, sākotnēji atzīstot, grāmato kā ieguldījuma īpašumu, ja tās neatbilst šo noteikumu 65. punktā minētajiem kritērijiem (piemēram, tās paredzētas iznomāšanai, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros, vai nav pieņemts lēmums par to izmantošanu).

67. Ja šo noteikumu 66. punktā minētos aktīvus iznomā kopā ar citiem aktīviem, tad ieguldījuma īpašumu sastāvā grāmato visus aktīvus un analītiski nodala nolietojuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām.

2.2. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite pēc sākotnējās atzīšanas

68. Izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa, ieguldījuma īpašuma vai nemateriālā ieguldījuma stāvokli (aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā aktīva īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa, ieguldījuma īpašuma vai nemateriālā ieguldījuma vērtībā (kapitalizē).

69. Kapitalizējot izmaksas, palielina aktīva sākotnējo vērtību. Sākot ar nākamo mēnesi, nolietojumu (amortizāciju) aprēķina no aktīva uzskaites vērtības, kurā iekļautas kapitalizētās izmaksas.

70. Valsts vai pašvaldību finansēto, tai skaitā ārvalstu finanšu palīdzības projektu ietvaros, kapitālo ieguldījumu izmaksas iekļauj valsts un pašvaldību īpašuma sākotnējā vērtībā tā budžeta iestāde, kuras grāmatvedības uzskaitē ir attiecīgais objekts.

71. Ja pamatlīdzeklim vai ieguldījuma īpašumam ilgstoši lietojamu daļu aizstāj ar jaunu komplektējošo daļu, kuru nevar izmantot atsevišķi, no jauna uzstādītās daļas vērtību pievieno attiecīgā aktīva vērtībai. Nomainītās daļas sākotnējo vērtību, aprēķināto nolietojumu un vērtības samazinājumu izslēdz no uzskaites.

72. Ja nomainītās pamatlīdzekļa vai ieguldījuma īpašuma daļas uzskaites vērtība nav atsevišķi aprēķināta, tas ir, ja izslēdzamā aktīva daļa nav nolietota atsevišķi no pārējā aktīva, nosaka izslēdzamās aktīva daļas vērtību. Šo vērtību var noteikt atbilstoši amortizētajām aizstāšanas izmaksām vai izmantojot citu metodi atbilstoši komisijas vai speciālista lēmumam.

73. Izmaksas, kas radušās, saglabājot vai uzturot nemateriālo ieguldījumu, ieguldījuma īpašumu un pamatlīdzekļu esošo stāvokli, kā arī remontējot vai labojot pamatlīdzekļus un ieguldījuma īpašumus, atzīst kā pamatdarbības izdevumus periodā, kad tās radušās.

74. Iegādājoties lietotu ilgtermiņa ieguldījumu, kuru var izmantot paredzētajam mērķim tikai pēc pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas, attiecīgās izmaksas pieskaita ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites vērtībai tādā apmērā, lai ilgtermiņa ieguldījuma vērtība pēc šo izmaksu pievienošanas nepārsniegtu tā aizvietošanai nepieciešamo līdzvērtīga aktīva vērtību.

75. Ieguldījuma īpašumu pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas laikā uzskaita ieguldījuma īpašumu sastāvā, ja to arī turpmāk paredzēts lietot kā ieguldījuma īpašumu.

76. Ja atsavināšanai paredzētu pamatlīdzekli vai ieguldījuma īpašumu pirms atsavināšanas pārbūvē, restaurē vai atjauno, tad krājumu sastāvā to pārklasificē pēc pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas.

77. Līdz gada pārskata sagatavošanai izvērtē un pārskata gada beigās pamatlīdzekļu sastāvā uzskaita zemi un būves, ja pārskata gadā tās:

77.1. lietotas funkciju nodrošināšanai;

77.2. iznomātas pilnībā vai daļēji vispārējā valdības sektora struktūru ietvaros;

77.3. lietotas gan funkciju nodrošināšanai, gan iznomātas ārpus vispārējā valdības sektora struktūrām.

78. Zemi vai būves pārskata gada beigās uzskaita ieguldījuma īpašumu sastāvā, ja tās neatbilst šo noteikumu 77. punktā minētajiem kritērijiem (piemēram, tās paredzētas iznomāšanai ārpus vispārējās valdības sektora struktūrām vai nav pieņemts lēmums par to izmantošanu).

79. Bioloģiskos aktīvus – augus un dzīvniekus, kurus paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, – uzskaita atsevišķā kontu grupā un katra pārskata gada beigās novērtē:

79.1. mežaudzes – Meža valsts reģistrā norādītajā pilnajā vērtībā;

79.2. pārējos bioloģiskos aktīvus – patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas.

80. Par lauksaimniecisko darbību šo noteikumu izpratnē uzskata budžeta iestādes plānveidīgu darbību lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā ieņēmumu gūšanai, izmantojot bioloģiskos aktīvus.

81. Starpību starp tā bioloģiskā aktīva uzskaites vērtību, kuru paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, un šo noteikumu 79. punktā minēto vērtību pārskata perioda beigās atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos vai izdevumos.

82. Bioloģiskos aktīvus – augus un dzīvniekus, kurus paredzēts izmantot zinātniskās pētniecības, izglītības, transporta, izklaides, atpūtas vai drošības un kontroles mērķiem, – uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā saskaņā ar pamatlīdzekļu uzskaites pamatprincipiem.

83. Tādu mežaudžu uzskaites vērtību, kuras paredzētas zinātniskās pētniecības, izglītības, transporta, izklaides vai atpūtas vai drošības un kontroles mērķiem, budžeta iestāde:

83.1. aktualizē atbilstoši Meža valsts reģistrā norādītajai pilnajai vērtībai, veicot meža inventarizāciju Meža likumā noteiktajā kārtībā, ja mežaudzes sākotnēji atzītas, pamatojoties uz Meža valsts reģistra datiem, un starpību atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos vai izdevumos;

83.2. samazina atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā noteiktajai metodei (piemēram, atbilstoši aktuālajai Meža valsts reģistrā norādītajai pilnajai vērtībai, ja informācija par veikto mežsaimniecisko darbību aktualizēta pārskata gada laikā, vai proporcionāli izstrādātajai platībai vai izcirsto kokmateriālu daudzumam, ja informācija par veikto mežsaimniecisko darbību Meža valsts reģistrā nav aktualizēta pārskata gada laikā) un starpību atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos.

84. Pazemes aktīva, kuru budžeta iestāde atzinusi grāmatvedības uzskaitē, sākotnējo vērtību samazina un atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos, piemērojot vienu no šīm metodēm:

84.1. atbilstoši izstrādātajam daudzumam vienlaicīgi ar atzītajiem krājumiem un ieņēmumiem no pazemes aktīvu izstrādes saskaņā ar budžeta iestādes iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību;

84.2. proporcionāli atzītajiem ieņēmumiem un prasībām par pazemes aktīvu izstrādes tiesībām.

85. Atbilstoši zemesgabala platības izmaiņām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (piemēram, precizēta grafiski noteiktā platība, veikta kadastrālā uzmērīšana) grāmatvedības reģistros veic šādas izmaiņas, ja zemesgabals sākotnēji atzīts atbilstoši šo noteikumu 53. punktam un izmaiņas saskaņā ar budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtību ir būtiskas:

85.1. koriģē aktīva uzskaites vērtību atbilstoši aktuālajai kadastrālajai vērtībai;

85.2. starpību starp aktuālo vērtību un iepriekš uzskaitīto vērtību atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos vai izdevumos;

85.3. precizē aktīva analītisko informāciju (piemēram, platību).

86. Ja zemesgabals sākotnēji atzīts atbilstoši šo noteikumu 53. punktam, pēc zemesgabala sadalīšanas vai apvienošanas grāmatvedības reģistros veic šādas izmaiņas:

86.1. izslēdz aktīva uzskaites vērtību un atzīst pārējos izdevumus;

86.2. atzīst aktīvu aktuālajā kadastrālajā vērtībā un pārējos ieņēmumus.

2.2.1. Nolietojums un amortizācija

87. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem amortizāciju (vērtības norakstīšanu) aprēķina, izmantojot lineāro metodi, nolietojamo vai amortizējamo vērtību lietderīgās lietošanas laikā sistemātiski samazinot ar vienmērīgiem atskaitījumiem, kurus uzskaita kā uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) un atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos vai iekļauj cita aktīva vērtībā.

88. Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu amortizāciju aprēķina atbilstoši pārskatu sagatavošanas periodiem, bet ne retāk kā reizi pārskata gadā.

89. Nolietojumu neaprēķina:

89.1. zemei;

89.2. bioloģiskajiem aktīviem;

89.3. pazemes aktīviem;

89.4. bibliotēku fondiem;

89.5. kultūras un mākslas priekšmetiem, muzeju krājuma priekšmetiem;

89.6. dārgakmeņiem, dārgmetāliem un to izstrādājumiem;

89.7. vērtslietām;

89.8. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem pasaules un valsts nozīmes kultūras pieminekļiem, izņemot tos, kuri tiek lietoti ikdienā.

90. Katru funkcionāli atšķirīgu būves daļu analītiski var nodalīt no kopējā aktīva un nolietot atsevišķi īsākā laikposmā nekā aktīvam noteiktais lietderīgās lietošanas laiks. Izmaksas, kas nav konkrēti attiecināmas uz kādu no būves daļām, bet ir iekļautas būves kopējā vērtībā, sadala proporcionāli kopējai vērtībai uz visām būves daļām. Būves daļas un to lietderīgās lietošanas laiku, kurā budžeta iestāde paredz izmantot attiecīgo daļu, nosaka komisija vai speciālists.

91. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem nolietojumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām.

92. Ilgtermiņa ieguldījumiem nomātajos pamatlīdzekļos lietderīgās lietošanas laiku nosaka atbilstoši noslēgtā nomas, īres vai apsaimniekošanas līguma darbības termiņam vai budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībai.

93. Pamatlīdzekļiem, ieguldījuma īpašumiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, kurus iegādājas saskaņā ar finanšu nomas (līzinga) nosacījumiem, nolietojumu (amortizāciju) aprēķina atbilstoši tādiem pašiem noteikumiem, kādi piemērojami pārējiem īpašumā esošiem tās pašas grupas aktīviem. Ja nav pietiekamas pārliecības, ka budžeta iestāde nomas termiņa beigās iegūs aktīva īpašuma tiesības, nomāto aktīvu pilnībā nolieto nomas termiņa laikā.

94. Ja aktīvu saņem bez atlīdzības no budžeta iestādes, to turpina nolietot (amortizēt) atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā un atbilstoši nolietojuma (amortizācijas) normai, pamatojoties uz saņemto informāciju par aktīvu.

95. Pieņemot uzskaitē lietotu pamatlīdzekli vai ieguldījuma īpašumu, izņemot šo noteikumu 94. punktā minēto darījumu, komisija vai speciālists konstatē attiecīgā aktīva tehnisko stāvokli, nosaka aktīva paredzamo atlikušo lietderīgās lietošanas laiku un atbilstošās nolietojuma normas. Novērtēšanu dokumentē.

96. Ja aktīva garantijas laikā piegādātājs to aizvieto ar jaunu, budžeta iestāde saņemtajam aktīvam lietderīgās lietošanas laiku nosaka atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām un nolietojumu aprēķina, sākot ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc aktīva nodošanas lietošanā.

97. Budžeta iestāde īpašumā un valdījumā esošajiem valsts un pašvaldību īpašumiem, kas nodoti turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, turpina aprēķināt nolietojumu aktīva atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām un to piemērošanas nosacījumiem.

98. Nosakot nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiku, kurā budžeta iestāde paredz to izmantot, izvērtē, vai nemateriālā ieguldījuma lietderīgās lietošanas laiks ir noteikts vai nenoteikts.

99. Nemateriālajam ieguldījumam ir nenoteikts lietderīgās lietošanas laiks, ja, pamatojoties uz visu atbilstošo faktoru analīzi, vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:

99.1. periods, kurā budžeta iestāde plāno saņemt aktīva radītos saimnieciskos labumus vai nodrošināt funkciju izpildi, ir neierobežots (piemēram, patentam);

99.2. nemateriālā ieguldījuma patiesā vērtība laika gaitā pieaug (piemēram, nemateriālajam kultūras un vēstures piemineklim – kinodokumentam, fotodokumentam, videodokumentam vai skaņu ierakstam) vai paliek nemainīga, neveicot papildu kapitālieguldījumus.

100. Nemateriālo ieguldījumu ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku neamortizē.

101. Nemateriālo ieguldījumu ar noteiktu lietderīgās lietošanas laiku amortizē. Lai noteiktu lietderīgās lietošanas laiku, izvērtē šādus faktorus:

101.1. veidu, kā budžeta iestāde paredzējusi aktīvu lietot un kā to varētu lietot cita persona;

101.2. aktīva tipiskos produkta dzīves ciklus un publisku informāciju par līdzīgā veidā lietotu līdzīgu aktīvu lietderīgās lietošanas laika aplēsēm;

101.3. tehnisko, tehnoloģisko, komerciālo vai cita veida novecošanos;

101.4. tās nozares stabilitāti, kurā darbojas attiecīgais aktīvs, un izmaiņas tirgus pieprasījumā pēc precēm vai pakalpojumiem, kas izriet no attiecīgā aktīva;

101.5. uzturēšanas izdevumu apmēru, kas nepieciešams, lai no aktīva iegūtu paredzamos nākotnes saimnieciskos labumus vai lai aktīvu varētu izmantot funkciju izpildei, un budžeta iestādes spēju un nodomu sasniegt šādu apmēru;

101.6. periodu, kurā aktīvs tiek kontrolēts, un juridiskus vai līdzīgus ierobežojumus aktīva lietošanai, piemēram, ar to saistītās nomas termiņa beigas;

101.7. vai aktīva lietderīgās lietošanas laiks ir atkarīgs no citu budžeta iestādes aktīvu lietderīgās lietošanas laika.

102. Uz saistošās vienošanās pamata iegūto nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiks nepārsniedz saistošās vienošanās termiņu, bet var būt īsāks par to. Ja saistošā vienošanās ir ar ierobežotu termiņu un termiņu var atjaunot, termiņa atjaunošanas periodu lietderīgās lietošanas laikā ietver tikai tad, ja ir pierādījumi, kas pamato termiņa atjaunošanu bez nozīmīgām izmaksām.

103. Šo noteikumu 102. punktā minētie pierādījumi ietver budžeta iestādes iepriekšējo pieredzi ar līdzīgas saistošās vienošanās termiņa atjaunošanu un plānoto vienošanās nosacījumu izpildi, lai to atjaunotu.

104. Izvērtējot, vai šo noteikumu 102. punktā minētās termiņa atjaunošanas izmaksas ir nozīmīgas, tās salīdzina ar paredzamo nākotnes saimniecisko labumu saņemšanu vai aktīva izmantošanu funkciju izpildei pēc termiņa atjaunošanas. Ja termiņa atjaunošanas izmaksas ir nozīmīgas, termiņa atjaunošanas periodu neietver lietderīgās lietošanas laikā, bet attiecīgās izmaksas pēc to rašanās uzskaita kā jauna, atsevišķa nemateriālā aktīva sākotnējo vērtību.

105. Nemateriālā ieguldījuma ar noteiktu lietderīgās lietošanas laiku atlikušo lietderīgās lietošanas laiku pārskata ne retāk kā reizi pārskata gadā. Ja atlikušais lietderīgās lietošanas laiks atšķiras no iepriekšējām aplēsēm, budžeta iestāde to koriģē un ņem vērā, aprēķinot amortizāciju, sākot no nākamā mēneša pirmā datuma pēc aplēses maiņas.

106. Budžeta iestāde ne retāk kā reizi pārskata gadā izvērtē pamatojumu nemateriālā ieguldījuma lietderīgās lietošanas laika nenoteiktībai un, ja konstatē apstākļu maiņu, saskaņā ar kuriem attiecīgajam nemateriālajam ieguldījumam var aplēst noteiktu lietderīgās lietošanas laiku, to ņem vērā, aprēķinot amortizāciju, sākot no nākamā mēneša pirmā datuma pēc aplēses maiņas.

107. Ja nemateriālajam ieguldījumam konstatē vērtības samazinājuma pazīmes atbilstoši šo noteikumu 116. punktam vai vērtības samazinājuma norakstīšanas pazīmes atbilstoši šo noteikumu 144. punktam, budžeta iestāde izvērtē un, ja nepieciešams, pārskata nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiku.

108. Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu amortizāciju sāk aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc aktīva nodošanas lietošanā un beidz aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc aktīva lietošanas izbeigšanas, klasificējot krājumu sastāvā kā atsavināšanai paredzētu ilgtermiņa ieguldījumu, izslēgšanas no uzskaites vai nolietojamās vai amortizējamās vērtības pilnīgas iekļaušanas nolietojuma vai amortizācijas aprēķinā.

109. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem amortizāciju aprēķina tikai līdz to vērtības pilnīgai norakstīšanai. Ja aktīvu turpina lietot pēc tā vērtības pilnīgas iekļaušanas nolietojuma vai amortizācijas aprēķinā, nolietojuma vai amortizācijas aprēķināšanu pārtrauc, bet aktīvu saglabā uzskaitē.

110. Nolietojumu turpina aprēķināt arī pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu tehniskās apkopes, remonta un atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas laikā.

111. Amortizāciju turpina aprēķināt arī laikā, kad nemateriālo ieguldījumu nelieto, izņemot gadījumu, ja aktīva vērtība ir pilnīgi amortizēta vai aktīvs klasificēts krājumu sastāvā kā atsavināšanai paredzēts ilgtermiņa ieguldījums.

112. Veicot pamatlīdzekļa vai ieguldījuma īpašuma pārbūvi, restaurāciju vai atjaunošanu, aktīva atlikušo lietderīgās lietošanas laiku pārskata, attiecīgi koriģējot aktīva nolietojuma aprēķinu kārtējam periodam un nākamajiem periodiem, ja paredzamais lietošanas laiks palielinās:

112.1. būvēm – vairāk par 10 procentiem;

112.2. pārējiem pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem, izņemot būves, – vairāk par 50 procentiem.

113. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem pēc pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas nolietojumu aprēķina atlikušajā vai pārskatītajā lietderīgās lietošanas laikā.

2.2.2. Vērtības samazināšanās

114. Katra pārskata perioda beigās novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda uz to ilgtermiņa nefinanšu aktīvu vērtības būtisku samazinājumu, kurus uzskaita saskaņā ar izmaksu metodi.

115. Vērtības samazinājums norāda uz aktīva nākotnes saimniecisko labumu zaudējumiem vai ierobežojumiem aktīva izmantošanai funkciju izpildei, kas pārsniedz sistemātiski atzīto nolietojumu vai amortizāciju.

116. Budžeta iestāde izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ilgtermiņa nefinanšu aktīvu (izņemot ieguldījuma īpašumu):

116.1. vismaz par 90 procentiem samazinājies vai nepastāv pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo aktīvu;

116.2. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada negatīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

116.3. aktīvs ir novecojis vai fiziski bojāts;

116.4. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas negatīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu;

116.5. pieņemts lēmums apturēt aktīva izveidošanu pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā);

116.6. citas pazīmes, kas liecina par aktīva vērtības samazināšanos.

117. Budžeta iestāde izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ieguldījuma īpašumu:

117.1. pārskata periodā tehnoloģiskajā, tirgus, ekonomiskajā vai juridiskajā vidē, kurā darbojas budžeta iestāde, vai tirgos, kuros aktīvs tiek izmantots, ir notikušas izmaiņas, kas nelabvēlīgi ietekmē budžeta iestādi;

117.2. pārskata periodā ir vismaz par vienu procentu palielinājusies diskonta likme, kas lietota, lai aprēķinātu aktīva lietošanas vērtību;

117.3. aktīvs ir novecojis vai fiziski bojāts;

117.4. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas negatīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu;

117.5. pieņemts lēmums apturēt aktīva izveidošanu pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā);

117.6. ar aktīvu saistīto budžetā paredzēto ienākošo un izejošo naudas plūsmu kopsummas vai budžeta izpildes rezultāta samazināšanās vismaz par 50 procentiem;

117.7. citas pazīmes, kas liecina par aktīva vērtības samazināšanos.

118. Budžeta iestāde pārskata perioda beigās pārbauda, vai nemateriālajam ieguldījumam ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku un nemateriālajam ieguldījumam, kurš nav nodots lietošanā, nav samazinājusies vērtība, salīdzinot tā uzskaites vērtību ar atgūstamo vērtību arī tad, ja:

118.1. kāda no šo noteikumu 116. punktā minētajām pazīmēm ir konstatēta pārskata gada laikā;

118.2. šo noteikumu 116. punktā minētās pazīmes pārskata perioda beigās nav konstatētas.

119. Nemateriālā ieguldījuma ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku un nemateriālā ieguldījuma, kurš nav nodots lietošanā, vērtības samazinājuma pārbaudei var lietot atgūstamo vērtību, kas noteikta iepriekšējā pārskata perioda beigās veiktās pārbaudes ietvaros, ja:

119.1. iepriekšējā atgūstamā vērtība vismaz par 10 procentiem pārsniedza aktīva uzskaites vērtību;

119.2. pārskata perioda laikā nav notikušas tādas izmaiņas apstākļos, lai pārskata perioda beigās noteiktā atgūstamā vērtība būtu mazāka par aktīva uzskaites vērtību.

120. Ja pastāv vismaz viena šo noteikumu 116. vai 117. punktā minētā pazīme, vispirms izvērtē, vai iespējams noteikt aktīva patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas, saskaņā ar šo noteikumu 51. un 52. punktu, izņemot šo noteikumu 52.4. apakšpunktu.

121. Ja aktīva patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, pārsniedz tā uzskaites (atlikušo) vērtību, aktīva lietošanas vērtību neaprēķina un vērtības samazinājumu neveic.

122. Ja aktīva patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, ir mazāka par tā uzskaites (atlikušo) vērtību vai to nav iespējams noteikt, nosaka aktīva lietošanas vērtību.

123. Ilgtermiņa nefinanšu aktīva (izņemot ieguldījuma īpašumu) lietošanas vērtības noteikšanai piemēro šādas metodes:

123.1. amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi;

123.2. atjaunošanas izmaksu metodi;

123.3. pakalpojuma vienību metodi.

124. Piemērojot amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi, lietošanas vērtību nosaka, amortizējot aktīva aizstāšanas izmaksas atbilstoši esošā aktīva nolietojumam. Aktīva aizstāšanas izmaksas nosaka, salīdzinot aktīva reprodukcijas (tāda paša aktīva izveidošana vai iegāde) un aizstāšanas (līdzvērtīga aktīva izveidošana vai iegāde) izmaksas un izvēloties mazākās.

125. Piemērojot atjaunošanas izmaksu metodi, lietošanas vērtību nosaka, no amortizētajām aktīva aizstāšanas izmaksām pirms vērtības samazināšanās atskaitot aprēķinātās aktīva atjaunošanas izmaksas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu aktīva darbību tādā līmenī, kāds tas bija pirms vērtības samazināšanās.

126. Piemērojot pakalpojuma vienību metodi, lietošanas vērtību nosaka, samazinot amortizētās aktīva aizstāšanas izmaksas pirms vērtības samazināšanās atbilstoši samazinātajam pakalpojuma vienību skaitam.

127. Ieguldījuma īpašuma lietošanas vērtību nosaka, aplēšot nākotnes ienākošo un izejošo naudas plūsmu pašreizējo (diskontēto) vērtību, ko budžeta iestāde plāno saņemt no turpmākās aktīva lietošanas tā pašreizējā stāvoklī un no tā atsavināšanas lietderīgās lietošanas laika beigās, ņemot vērā šo plūsmu apjoma vai rašanās laika iespējamās izmaiņas. Pašreizējo vērtību aprēķina, izmantojot atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto diskonta likmi.

128. Nākotnes naudas plūsmu prognožu pamatā piemēro:

128.1. saprātīgus un pamatotus pieņēmumus, kas uzrāda visprecīzāko aplēsi par to saimniecisko apstākļu kopumu, kuri pastāvēs aktīva atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā. Pieņēmumi atbilst pagātnes prognožu faktiskajam iznākumam, ja vien turpmākie notikumi vai apstākļi, kas nepastāvēja tad, kad šīs faktiskās naudas plūsmas radās, nenosaka atšķirīgu pieeju;

128.2. aktuālo budžetu un prognozes par laika periodu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet izslēdz jebkuras prognozētās nākotnes ienākošās vai izejošās naudas plūsmas, kas varētu rasties no nākotnes darbību pārstrukturēšanas, aktīvu darbības uzlabošanas vai veicināšanas;

128.3. nemainīgu vai samazinošu pieauguma likmi turpmākajiem gadiem līdz aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām, ja vien nevar pamatot pieaugošas likmes lietošanu. Minētā pieauguma likme nepārsniedz ilgtermiņa vidējo produkcijai piemēroto pieauguma likmi nozarē, valstī vai tirgū, kurā attiecīgo aktīvu izmanto, ja vien nevar pamatot augstākas likmes piemērošanu.

129. Šo noteikumu 127. apakšpunktā minētās nākotnes naudas plūsmu aplēses ietver:

129.1. ienākošo naudas plūsmu prognozes saistībā ar ilgstošu aktīva lietošanu – naudas ieņēmumus un naudas ekvivalentus, kas jāsaņem no personām ārpus budžeta iestādes;

129.2. izejošo naudas plūsmu prognozes, kuras nepieciešamas, lai radītu naudas līdzekļu saņemšanu ilgstošas aktīva lietošanas rezultātā pašreizējā stāvoklī, tai skaitā izejošas naudas plūsmas, lai sagatavotu aktīvu lietošanai un ikdienas apkalpošanai, un kuras var tieši vai pamatoti un konsekventi attiecināt uz attiecīgo aktīvu. Aktīvu izveidošanas vai nepabeigtās būvniecības gadījumā izejošās naudas plūsmas ietver to turpmāko izejošo naudas plūsmu aplēsi, kuras paredzamas, pirms aktīvs būs gatavs lietošanai vai pārdošanai;

129.3. neto naudas plūsmas, kuras jāsaņem (vai jāmaksā) saistībā ar aktīva atsavināšanu tā lietderīgās lietošanas laika beigās, saskaņā ar šo noteikumu 51. punktu. Naudas plūsmas aplēš, izmantojot cenas, kādas ir spēkā aplēses dienā līdzīgiem aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir beidzies un kuri darbojušies līdzīgos apstākļos. Attiecīgās cenas koriģē, lai ņemtu vērā nākotnes cenu pieaugumu vai samazinājumu.

130. Nākotnes naudas plūsmu aplēsēs neietver:

130.1. ienākošās vai izejošās naudas plūsmas no finansēšanas darbības;

130.2. uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus vai maksājumus, aprēķinot lietošanas vērtību līdzdalības daļai radniecīgā vai asociētā kapitālsabiedrībā;

130.3. aplēsto nākotnes ienākošo naudas plūsmu, kura, iespējams, radīsies no saimniecisko labumu palielināšanās, kas saistīta ar izejošo naudas plūsmu, kura vēl nav radusies.

131. Nākotnes naudas plūsmas aplēš valūtā, kurā tās radīsies, un pēc tam diskontē, izmantojot šai valūtai atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto diskonta likmi. Budžeta iestāde aprēķina pašreizējo vērtību, izmantojot valūtas kursu lietošanas vērtības aprēķina dienā.

132. Veicot nākotnes naudas plūsmu aplēses, ņem vērā specifisku nākotnes cenu pieaugumu vai samazinājumu, izņemot cenas pieaugumu vispārējas inflācijas dēļ.

133. Atbilstoši šo noteikumu 123. punktā minētajām metodēm vai šo noteikumu 127. punktā minētajiem nosacījumiem aprēķināto attiecīgo aktīva lietošanas vērtību salīdzina ar tā patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas. Aktīvu novērtē atgūstamajā vērtībā, kas ir lielākā no šīm abām vērtībām. Ja aktīva patieso vērtību nav iespējams noteikt, par tā atgūstamo vērtību nosaka lietošanas vērtību.

134. Ja atsevišķa aktīva atgūstamo vērtību nav iespējams noteikt, jo nav iespējams identificēt uz šo aktīvu specifiski attiecināmās ienākošās naudas plūsmas un aktīva lietošanas vērtība būtiski atšķiras no tā patiesās vērtības, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, tad atgūstamo vērtību nosaka, apvienojot vairākus aktīvus (turpmāk – apvienotā uzskaites vienība).

135. Apvienotajā uzskaites vienībā iekļauj aktīvus, kuri rada vai kurus izmanto nodalāmās ienākošās naudas plūsmas radīšanai, bet katram atsevišķi atgūstamo vērtību nav iespējams noteikt.

136. Apvienotās uzskaites vienības atgūstamo vērtību nosaka šo noteikumu 133. punktā minētajā kārtībā.

137. Apvienotās uzskaites vienības uzskaites vērtību aprēķina:

137.1. summējot to aktīvu uzskaites vērtības, kurus var tieši iekļaut vai pamatoti un konsekventi attiecināt uz konkrēto apvienoto uzskaites vienību un kuri radīs nākotnes ienākošās naudas plūsmas, ko izmanto, nosakot apvienotās uzskaites vienības lietošanas vērtību;

137.2. pieskaitot atzīto saistību uzskaites vērtību (gadījumos, ja apvienotās uzskaites vienības atgūstamo vērtību nav iespējams noteikt, neņemot vērā šīs saistības, piemēram, aktīva atsavināšanas gadījumā pircējs pārņem saistības).

138. Aktīvu vai apvienoto uzskaites vienību novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai, ja aktīva vai apvienotās uzskaites vienības atgūstamā vērtība bilances datumā ir zemāka par tā uzskaites (atlikušo) vērtību.

139. Apvienotās uzskaites vienības vērtības samazinājumu sadala proporcionāli katra vienībā ietilpstošā aktīva uzskaites vērtībai.

140. Ja vērtības samazinājums ir lielāks par uzskaites vērtību, uzskaites vērtību samazina līdz nullei.

141. Ja, nosakot aktīva vērtības samazinājumu, rodas pašreizējs vai iespējams pienākums, izvērtē šajos noteikumos noteiktās prasības saistību vai uzkrājumu atzīšanai vai iespējamo saistību uzrādīšanai.

142. Aktīva vērtības samazinājumu uzskaita nolietojuma un amortizācijas kontu grupu sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus. Pēc aktīva vērtības samazinājuma atzīšanas tam turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), tā uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

143. Katra pārskata perioda beigās novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda, ka iepriekšējos pārskata periodos atzītais aktīva vērtības samazinājums vairs nepastāv vai ir mazinājies.

144. Budžeta iestāde atbilstoši šo noteikumu 143. punktam izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ilgtermiņa nefinanšu aktīvu (izņemot ieguldījuma īpašumu):

144.1. vismaz par 90 procentiem palielinājies vai atjaunojies pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo aktīvu;

144.2. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada pozitīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

144.3. pārskata perioda laikā veikti aktīva uzlabojumi vai atjaunošana, lai uzlabotu tā darbību;

144.4. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas pozitīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu;

144.5. pieņemts lēmums atsākt aktīva izveidi, kas iepriekš apturēta vai pārtraukta pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā).

145. Budžeta iestāde atbilstoši šo noteikumu 143. punktam izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ieguldījuma īpašumu:

145.1. tehnoloģiskajā, tirgus, ekonomiskajā vai juridiskajā vidē, kurā darbojas budžeta iestāde, vai tirgū, kam ir piesaistīts konkrētais aktīvs, pārskata periodā ir notikušas vai tuvākajā laikā notiks izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē budžeta iestādi;

145.2. pārskata periodā ir vismaz par vienu procentu samazinājusies diskonta likme, kas lietota, lai aprēķinātu aktīva lietošanas vērtību;

145.3. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada pozitīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

145.4. pārskata perioda laikā veikti aktīva uzlabojumi vai atjaunošana, lai uzlabotu tā darbību;

145.5. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas pozitīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu;

145.6. pieņemts lēmums atsākt aktīva izveidi, kas iepriekš apturēta vai pārtraukta pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā).

146. Ja pastāv vismaz viena no šo noteikumu 144. vai 145. punktā minētajām pazīmēm vai cita pazīme, no jauna veic šo noteikumu 120. un 133. punktā minētās darbības.

147. Ja aktīva vērtības samazinājums ir mazinājies vai vairs nepastāv, palielina tā uzskaites (atlikušo) vērtību, norakstot izveidoto vērtības samazinājumu un atzīstot pārējos ieņēmumus. Palielinātā aktīva uzskaites (atlikusī) vērtība nedrīkst pārsniegt uzskaites vērtību, kas būtu noteikta (atskaitot amortizāciju vai nolietojumu), ja aktīvam iepriekšējos periodos nebūtu atzīti izdevumi no vērtības samazinājuma.

148. Ja samazina iepriekš izveidoto apvienotās uzskaites vienības vērtības samazinājumu, summu sadala proporcionāli katra vienībā ietilpstošā aktīva uzskaites vērtībai.

149. Aktīva uzskaites vērtība, kurai pieskaitīta proporcionāli sadalītā vērtības samazinājuma norakstījuma summa, nepārsniedz uzskaites vērtību pārskata perioda beigās, ja aktīvam iepriekšējos periodos nebūtu atzīti izdevumi no vērtības samazināšanās.

150. Atlikušo vērtības samazinājuma norakstījuma summu, kura radusies, piemērojot šo noteikumu 149. punktā minētos nosacījumus, pārdala proporcionāli pārējo apvienotajā uzskaites vienībā ietilpstošo aktīvu uzskaites vērtībai.

151. Pēc aktīva vērtības samazinājuma koriģēšanas turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), aktīva uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

152. Izveidoto aktīva vērtības samazinājumu var koriģēt tikai par konkrētā ilgtermiņa aktīva vērtības samazinājuma izmaiņu vērtību.

2.3. Izslēgšana no uzskaites

153. Ilgtermiņa ieguldījumu izslēdz no uzskaites dienā, kad budžeta iestāde nodod aktīva kontroli un visus riskus, un no attiecīgā aktīva gūstamos saimnieciskos labumus.

154. Ilgtermiņa ieguldījumu izslēdzot no uzskaites, uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) un vērtības samazinājumu attiecina pret ilgtermiņa ieguldījuma sākotnējo vērtību.

155. Ilgtermiņa ieguldījumu izslēdzot no uzskaites, tā uzskaites (atlikušo) vērtību atzīst:

155.1. pārējos izdevumos – likvidējot aktīvu vai norakstot prettiesiskas darbības dēļ iznīcināto aktīvu. Līdz likvidētā aktīva utilizācijai to var uzskaitīt daudzuma vienībās atsevišķā reģistrā;

155.2. izdevumos no vērtību nodošanas bez atlīdzības – nododot aktīvu bez atlīdzības citai budžeta iestādei;

155.3. krājumu sastāvā – saskaņā ar pieņemto lēmumu apmainīt, pārdot, nodot finanšu nomā, nodot bez atlīdzības citai personai, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros, vai ieguldīt kapitālsabiedrībā nefinanšu aktīvu. Krājumu sastāvā atzīto ilgtermiņa ieguldījumu analītiski uzskaita atbilstoši ilgtermiņa ieguldījumu kontu grupas 2. līmenim;

155.4. īstermiņa finanšu ieguldījumu sastāvā – saskaņā ar pieņemto lēmumu apmainīt, pārdot, nodot finanšu nomā vai ieguldīt kapitālsabiedrībā finanšu ieguldījumu.

156. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaita kā atsavināšanai paredzētu, ja tas pašreizējā stāvoklī ir pieejams tūlītējai atsavināšanai un pakļauts normatīvajos aktos aktīvu atsavināšanas jomā noteiktajiem atsavināšanas nosacījumiem, tā lietderīgā lietošana ir pārtraukta un tā atsavināšana ir ticama. Ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu uzskata par ticamu, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

156.1. atsavināšana ir pamatota ar normatīvo aktu vai budžeta iestādes vadības lēmumu;

156.2. atsavināšanas process ir uzsākts;

156.3. ir pārliecība par atsavināšanas procesa pabeigšanu.

157. Atsavināšanai paredzēto ilgtermiņa ieguldījumu, kas uzskaitīts apgrozāmo līdzekļu sastāvā, atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, ja neparedzētu (vai iepriekš neparedzamu) apstākļu dēļ atsavināšanas process netiek pabeigts un ir vadības lēmums atsavināšanai paredzēto aktīvu turpināt izmantot budžeta iestādes darbības nodrošināšanai. Atsavināšanai paredzēto aktīvu atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atlikušajā vērtībā un nolieto (amortizē) atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši iepriekš noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam, sākot no nākamā mēneša pēc aktīva atjaunošanas ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā.

158. Ja ilgtermiņa ieguldījumu pārdod, budžeta iestāde atzīst pārējos izdevumus atsavināšanai paredzētā ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites vērtībā un pārējos ieņēmumus saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā. Ja ieņēmumus no ilgtermiņa ieguldījuma pārdošanas ieskaita valsts budžeta ieņēmumos, saņemot atlīdzību, atzīst pārējos izdevumus un saistības pret budžetu.

2.4. Līdzdalības radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībās uzskaite

159. Budžeta iestāde atzīst ieguldījumu radniecīgajā kapitālsabiedrībā dienā, kad tā iegūst 50,001–100 procentus no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā.

160. Budžeta iestāde atzīst ieguldījumu asociētajā kapitālsabiedrībā dienā, kad tā iegūst 20,001–50 procentus no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā, ņemot vērā arī potenciālo balsstiesību, kuras ir pašlaik realizējamas vai pārvēršamas, esību un ietekmi, ieskaitot potenciālās balsstiesības, kas pieder citām personām.

161. Pārējos ieguldījumus kapitālsabiedrību kapitālā uzskaita saskaņā ar šo noteikumu 2.20. apakšnodaļu.

162. Līdzdalību radniecīgas un asociētas kapitālsabiedrības kapitālā sākotnēji novērtē un iegrāmato atbilstoši iegādes izmaksām. Ja ieguldījuma iegādes dienā iegādes izmaksas nesakrīt ar ieguldījuma patieso vērtību:

162.1. iegādes izmaksu pārsniegumu pār ieguldījuma patieso vērtību iekļauj ieguldījuma uzskaites vērtībā;

162.2. patiesās vērtības pārsniegumu pār iegādes izmaksām atzīst finanšu ieņēmumos pārskata periodā.

163. Ja budžeta iestāde, veicot mantisko ieguldījumu (piemēram, kapitalizējot nodokļu vai citas prasības, ieguldot pamatlīdzekli), iegūst kapitālsabiedrības kapitāla daļas, tad:

163.1. saskaņā ar budžeta iestādes vadības lēmumu konkrēto aktīvu izslēdz no ilgtermiņa ieguldījumu sastāva un atzīst apgrozāmo līdzekļu sastāvā aktīva atlikušajā vērtībā;

163.2. saskaņā ar pieņemšanas un nodošanas aktu aktīvu izslēdz no apgrozāmo līdzekļu sastāva un atzīst atbilstošos pārējos vai finanšu izdevumus;

163.3. iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas atzīst finanšu ieguldījumos un finanšu ieņēmumos kapitāla daļu patiesajā vērtībā;

163.4. ja iepriekš mantiskajam ieguldījumam atzītas rezerves, tās izslēdz un atzīst finanšu ieņēmumus.

164. Līdzdalību radniecīgas un asociētas kapitālsabiedrības kapitālā pēc sākotnējās atzīšanas uzskaita saskaņā ar pašu kapitāla metodi šādā kārtībā:

164.1. katra pārskata gada beigās līdzdalību radniecīgās un asociētās kapitālsabiedrības kapitālā palielina vai samazina atbilstoši līdzdalības daļas vērtības izmaiņām kapitālsabiedrības pašu kapitālā pārskata gadā, izmantojot kapitālsabiedrības konsolidētajā gada pārskatā norādīto informāciju. Aprēķinos neņem vērā šo noteikumu 164.3. apakšpunktā minētos nosacījumus. Līdzdalības vērtību pārskata perioda beigās nosaka, reizinot kapitālsabiedrības pašu kapitāla vērtību ar valstij vai pašvaldībai piederošo daļu procentu, neņemot vērā potenciālo balsstiesību iespējamo izmantošanu vai pārvēršanu. Ja kapitālsabiedrības gada pārskata bilances datums nesakrīt ar kapitāla daļu turētāja bilances datumu, līdzdalības vērtības izmaiņas koriģē par veiktajiem darījumiem un citām izmaiņām, kas notikušas laikposmā starp pēdējā pieejamā kapitālsabiedrības gada pārskata bilances datumu un kapitāla daļu turētāja bilances datumu, taču šis laikposms nedrīkst būt garāks par trim mēnešiem;

164.2. kapitāla līdzdalības daļas vērtības pieaugumu vai samazinājumu kapitālsabiedrības pašu kapitālā pārskata gadā, ņemot vērā pārskata gada laikā notikušās izmaiņas, uzskaita kā pārskata gada finanšu ieņēmumus vai izdevumus un izmaiņas ilgtermiņa finanšu ieguldījumos. Ja kapitālsabiedrībai ir negatīva pašu kapitāla vērtība, budžeta iestādes ieguldījumu šajā kapitālsabiedrībā samazina līdz nullei. Turpmāk zaudējumus no ieguldījuma kapitālsabiedrībā un saistības atzīst tikai tad, ja budžeta iestādei ir radušies juridiski vai prakses radīti pienākumi vai tā ir veikusi maksājumus kapitālsabiedrības vārdā. Budžeta iestāde atsāk atzīt savu peļņas daļu tikai tad, kad tā ir vienāda ar neatzīto zaudējumu daļu;

164.3. ja kapitālsabiedrības pašu kapitālā ir notikušas izmaiņas, kas netika iekļautas kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējumu aprēķinā (piemēram, aktīvu pārvērtēšana, ko uzreiz iekļauj kapitālsabiedrības pašu kapitālā), vērtības izmaiņas iekļauj budžeta iestādes pašu kapitāla pārējās rezervēs, kā arī uzskaita kā izmaiņas ilgtermiņa finanšu aktīvos.

165. Katra pārskata gada beigās budžeta iestāde izvērtē, vai līdzdalības daļas uzskaites vērtība, tai skaitā šo noteikumu 162.1. apakšpunktā minētais pārsniegums, nav samazinājusies, ņemot vērā šo noteikumu 2.20.2. apakšnodaļā noteiktās prasības finanšu instrumentu vērtības samazinājuma noteikšanai.

166. Līdzdalības daļas vērtības samazinājumu finanšu izdevumos atzīst, ja tās atgūstamā vērtība bilances datumā ir zemāka par uzskaites vērtību. Atgūstamo vērtību nosaka, salīdzinot lietošanas vērtību ar patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas un izvēloties lielāko no šīm abām vērtībām. Ja patieso vērtību nav iespējams noteikt, par atgūstamo vērtību nosaka lietošanas vērtību.

167. Līdzdalības daļas lietošanas vērtību aprēķina, izvēloties atbilstošāko no šādām metodēm:

167.1. šo noteikumu 126. punktā minēto metodi;

167.2. aplēšot kapitāldaļu turētāja daļu no nākotnes naudas plūsmas pašreizējās vērtības, kuru ienesīs ieguldījuma saņēmējs un kura radīsies no ieguldījuma saņēmēja darbībām un ienākumiem no līdzdalības daļas atsavināšanas. Pašreizējo vērtību aprēķina, izmantojot atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto diskonta likmi.

168. Pārskata gadā kapitālsabiedrības izmaksātās dividendes proporcionāli ieguldījuma daļai un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu uzskaita kā samazinājumu ieguldījuma vērtībā un:

168.1. valsts budžeta iestādes atzīst finanšu izdevumus;

168.2. pašvaldības atzīst naudas līdzekļus.

169. Budžeta iestāde līdzdalību radniecīgajā kapitālsabiedrībā pārklasificē:

169.1. par līdzdalību asociētajā kapitālsabiedrībā, ja budžeta iestādes balsstiesības kapitālsabiedrībā ir 20,001–50 procenti;

169.2. par citiem finanšu ieguldījumiem un pārtrauc pašu kapitāla metodes lietošanu, ja budžeta iestādes balsstiesības kapitālsabiedrībā ir mazākas par 20 procentiem. Finanšu ieguldījuma uzskaites vērtība datumā, kad ieguldījumu pārstāj klasificēt par līdzdalību radniecīgajā kapitālsabiedrībā, ir uzskatāma par tā izmaksu sākotnējo novērtējumu.

170. Budžeta iestāde līdzdalību asociētajā kapitālsabiedrībā pārklasificē uz citiem finanšu ieguldījumiem un pārtrauc pašu kapitāla metodes lietošanu, ja tās balsstiesības kapitālsabiedrībā ir mazākas par 20 procentiem. Finanšu ieguldījuma uzskaites vērtība datumā, kad ieguldījumu pārstāj klasificēt par līdzdalību asociētajā kapitālsabiedrībā, ir uzskatāma par tā izmaksu sākotnējo novērtējumu.

171. Pārskata gada beigās aprēķina un pārgrāmato finanšu ieguldījumus, kuru termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. Finanšu ieguldījumus, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus plāno realizēt nākamo 12 mēnešu laikā, norāda kā īstermiņa finanšu ieguldījumus. Atsavināšanai paredzēto līdzdalības daļu uzskaites vērtībā pārklasificē īstermiņa finanšu ieguldījumu sastāvā, ja tā atbilst šo noteikumu 156. punktā minētajiem nosacījumiem. Pārskata gada beigās atsavināšanai paredzēto līdzdalības daļu novērtē zemākajā vērtībā, salīdzinot līdzdalības daļas uzskaites vērtību un patieso vērtību pārskata perioda beigās. Pārējo līdzdalības daļu turpina uzskaitīt ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, lietojot pašu kapitāla metodi, līdz dienai, kad atsavināšanai paredzētā līdzdalības daļa ir atsavināta. Vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros līdzdalības daļas atsavina šo noteikumu 2.18. apakšnodaļā minētajā kārtībā.

172. Budžeta iestāde samazina līdzdalības radniecīgā vai asociētā kapitālsabiedrībā vērtību, ja tā atsavina savu līdzdalības daļu, un atzīst finanšu izdevumus. Atlīdzību novērtē patiesajā vērtībā un atbilstoši tās ekonomiskajai būtībai (naudas līdzekļi vai citi aktīvi) atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos.

2.5. Prasību sākotnējā atzīšana un izslēgšana

174. Prasības to rašanās dienā atzīst patiesajā vērtībā un:

174.1. īstermiņa prasībās uzskaita prasību summas, kuras atmaksās budžeta iestādes parastā darbības cikla ietvaros vai kuru atmaksas termiņš pārskata perioda beigās nepārsniegs gadu no bilances datuma;

174.2. ilgtermiņa prasībās uzskaita prasības, kuru paredzētā atmaksa (dzēšana) atbilstoši sākotnējiem (līgumu) nosacījumiem pārsniedz gadu no bilances datuma.

175. Pārskata perioda beigās aprēķina un apgrozāmo līdzekļu sastāvā norāda ilgtermiņa prasību īstermiņa daļu.

176. Prasības, kuras atbilst finanšu instrumenta klasifikācijas kritērijiem, uzskaita šo noteikumu 2.20. apakšnodaļā minētajā kārtībā.

177. Prasību sastāvā kā uzkrātos ieņēmumus uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem vai citiem attaisnojuma dokumentiem attiecas uz pārskata periodu vai iepriekšējiem periodiem, bet par kuriem pārskata perioda beigās nav sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments (piemēram, rēķins).

178. Saņemot attaisnojuma dokumentu par avansu, to reģistrē atsevišķā reģistrā.

179. Samaksātos avansus klasificē to aktīvu grupas sastāvā, par kuriem avansi maksāti.

180. Nākamo periodu izdevumos uzskaita maksājumus par pakalpojumiem, kurus saņem pa daļām vai vairāku mēnešu garumā (piemēram, prasības attiecībā uz līguma vai darījuma nosacījumu izpildi nākamajos pārskata periodos).

181. Nākamo periodu izdevumos uzskaita arī maksājumus par darba samaksas un sociālajiem norēķiniem par nākamajiem periodiem, kā arī avansā pārskaitītos transferta maksājumus.

182. Līgumsodu vai procentu maksājumus par saistību neizpildi (turpmāk – līgumsods) un naudas sodu uzskaita zembilancē no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības iekasēt attiecīgo līgumsodu un naudas sodu, bet bilancē – no dienas, kad līgumsods un naudas sods atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajiem nosacījumiem.

183. Ja budžeta iestāde ir veikusi avansa maksājumu, pēc darījuma nosacījumu izpildes samazina prasības un atzīst:

183.1. attiecīgo aktīvu, ja saņemta prece vai veikta aktīva izveidošana (piemēram, izmaksu kapitalizācijas rezultātā);

183.2. pārskata perioda pamatdarbības izdevumus, ja saņemts pakalpojums;

183.3. naudas līdzekļu palielinājumu, ja saņemta prasības atmaksa.

184. Samaksātos nākamo periodu izdevumus atzīst attiecīgajā pamatdarbības izdevumu kontā pa daļām ne retāk kā reizi pārskata periodā. Izdevumos atzīstamā summa ir tā nākamo periodu izdevumu daļa, kas proporcionāli attiecas uz konkrēto periodu.

185. Norakstot prasību, samazina atbilstošo prasību un atzīst pārējos izdevumus.

2.6. Prasību vērtības samazinājums

186. Budžeta iestāde katrā pārskata datumā novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi prasību (izņemot uzkrātos ieņēmumus) saņemšanai un līgumu izpildei, par kuriem samaksāts avanss, un, ja nepieciešams, atzīst prasību un samaksāto avansu vērtības samazinājumu.

187. Prasības, kuru piedziņa saskaņā ar tiesību aktiem ir neiespējama, jo parādnieks ir likvidēts vai miris vai ir iestājies parāda piedziņas noilgums, kā arī citos tiesību aktos noteiktajos gadījumos, izslēdz no uzskaites un atzīst pārējos izdevumus.

188. Pārskata perioda beigās izvērtē katru parādnieku un katru darījumu atsevišķi vai apvieno prasības pret parādniekiem vai darījumus grupās un aprēķina vērtības samazinājumu apšaubāmās summas apmērā atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā noteiktajām metodēm, ja:

188.1. pastāv strīds par prasību atmaksu vai līguma izpildi, par kuru veikts avansa maksājums;

188.2. pret darījuma partneri ir ierosināta lieta par maksātnespēju;

188.3. ir pamatoti iemesli, kas liek apšaubīt prasības atgūšanu, izņemot apmaksas vai nosacījumu izpildes termiņa kavējumu.

189. Prasības, kuras neatbilst šo noteikumu 188. punktā minētajiem kritērijiem un kuru apmaksas vai nosacījumu izpildes termiņš ir nokavēts 90 dienas un vairāk, sadala grupās pēc to apmaksas vai izpildes termiņa kavējuma un atbilstoši tām aprēķina vērtības samazinājuma apmēru:

189.1. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 91–180 dienas, vērtības samazinājumu veido 25 procentu apmērā no parādu vērtības;

189.2. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 181–270 dienas, vērtības samazinājumu veido 50 procentu apmērā no parādu vērtības;

189.3. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 271–365 dienas, vērtības samazinājumu veido 75 procentu apmērā no parādu vērtības;

189.4. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta ilgāk par 365 dienām, vērtības samazinājumu veido 80 procentu apmērā no parādu vērtības.

190. Prasībām un samaksātajiem avansiem, kuru saņemšanas termiņš vai nosacījumu izpildes (preces piegādes, pakalpojuma saņemšanas) datums nav pienācis, vērtības samazinājumu neveido.

191. Šo noteikumu 186. punktā minēto prasību un samaksāto avansu vērtības samazinājumu uzskaita attiecīgajos kontos ilgtermiņa un īstermiņa prasību sastāvā, atzīstot pārskata perioda pārējos izdevumos.

192. Iepriekšējā pārskata gadā izveidotu vērtības samazinājumu pārskata gadā izslēdz un atzīst pārējos ieņēmumus šādos gadījumos:

192.1. pārskata perioda beigās secināts, ka sākotnēji atzītais prasību vērtības samazinājums nav nepieciešams;

192.2. saņemta prasības atmaksa vai veikta līguma nosacījumu izpilde;

192.3. norakstīta prasība vai samaksātais avanss.

193. Ja vērtības samazinājumu izslēdz pārskata gadā, kurā tas bija izveidots, samazina pārskata gadā atzītos pārējos izdevumus.

2.7. Naudas līdzekļu uzskaite

194. Naudu (skaidra un bezskaidra nauda un noguldījumi pēc pieprasījuma) un naudas ekvivalentus uzskaita sadalījumā pa budžeta veidiem.

195. Naudas ekvivalenti šo noteikumu izpratnē ir noguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz 90 dienas, kuri ir viegli pārvēršami noteiktās naudas summās un kuru vērtības izmaiņu risks ir neliels.

196. Naudas līdzekļu palielinājumu atzīst dienā, kad naudas līdzekļi ieskaitīti budžeta iestādes kasē vai norēķinu kontā, bet samazinājumu – kad budžeta iestāde veikusi skaidras naudas izmaksu vai pārskaitījumu.

197. Ja budžeta iestāde veic skaidras naudas iemaksu norēķinu kontā (piemēram, inkasācija) vai pārskaitījumu pirms pārskata perioda beigām un nav saņemts apliecinājums, ka iemaksa vai pārskaitījums saņemts šajā pārskata periodā, budžeta iestāde uzskaita naudu ceļā.

198. Ja par pakalpojumu, precēm vai citu darījumu norēķinās ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, norēķinu dienā atzīst konta "Nauda ceļā" palielinājumu un samazina attiecīgās prasības vai atzīst saistības. Saņemot naudas līdzekļus norēķinu kontā, samazina konta "Nauda ceļā" atlikumu un atzīst naudas līdzekļu palielinājumu norēķinu kontā.

2.8. Krājumu sākotnējā atzīšana un novērtēšana

199. Krājumi ir īstermiņa aktīvi, kas paredzēti darbības nodrošināšanai, atsavināšanai un materiālu vai izejvielu veidā iesaistīti vai tiks izlietoti saimnieciskās darbības procesā, kā arī šo noteikumu 200.1., 200.2. un 200.3. apakšpunktā minētie aktīvu veidi.

200. Krājumu sastāvā uzskaita arī:

200.1. inventāru, ievērojot normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību;

200.2. valsts stratēģiskās rezerves;

200.3. militāro inventāru Nacionālo bruņoto spēku militāro uzdevumu un ar tiem saistīto apmācību izpildes nodrošināšanai un militāro spēju attīstīšanai;

200.4. atsavināšanai paredzētus ilgtermiņa ieguldījumus.

201. Krājumus atzīst dienā, kad iegūst šo aktīvu kontroli.

202. Krājumus sākotnēji novērtē iegādes izmaksu vai ražošanas pašizmaksas vērtībā.

203. Krājumu iegādes izmaksas aprēķina, aktīvu iegādes cenai pieskaitot ar pirkumu saistītos izdevumus, transporta, pārkraušanas un citas izmaksas, kas tieši attiecināmas uz krājumu iegādi un radušās, nogādājot krājumus to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī, un atskaita saņemtās tirdzniecības atlaides, apjoma atlaides un citus no piegādātāja saņemtos labumus.

204. Krājumu ražošanas pašizmaksu aprēķina, summējot izejvielu un materiālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un saražoto krājumu vienībām. Ražošanas pašizmaksā iekļauj arī citas izmaksas, tai skaitā darbaspēka izmaksas, kas tieši saistītas ar saražotajām krājumu vienībām, tai skaitā ražošanas nemainīgās un mainīgās izmaksas, kas rodas, pārveidojot materiālus gatavos ražojumos, un ir sistemātiski attiecinātas uz saražotajām krājumu vienībām.

205. Krājumu ražošanas izmaksu novērtēšanai izmanto izmaksu metodi, atbilstoši kurai krājumu izmaksu vērtību nosaka saskaņā ar materiālu un izejvielu, darbaspēka, efektivitātes un jaudas izmantošanu parastos apstākļos. Standarta izmaksas regulāri pārskata un, ja nepieciešams, koriģē, ņemot vērā pašreizējos apstākļus.

206. Izmaksas, kas saistītas ar krājumu iegādi vai ražošanu, neiekļauj krājumu vērtībā, bet atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos, ja tās:

206.1. ir attiecināmas uz virsnormas materiālu, darbaspēka vai citu resursu izmantošanu (pārsniedz līdzīga aktīva parastās izveidošanas izmaksas);

206.2. ir krājumu uzglabāšanas izmaksas, izņemot gadījumu, ja šīs izmaksas nerodas ražošanas procesā pirms nākamā ražošanas posma;

206.3. ir administratīvās izmaksas, kuras nav saistītas ar krājumu nogādāšanu to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī;

206.4. ir krājumu pārdošanas izmaksas;

206.5. radušās, atliekot krājumu apmaksu ilgāk par 12 mēnešiem saskaņā ar līguma nosacījumiem. Starpību starp naudas vērtības ekvivalentu un maksājuma kopsummu atzīst par kreditēšanas perioda procentu izdevumiem.

207. Krājumus novērtē patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas, atbilstoši visticamākajai aplēsei aktīva iegūšanas datumā (piemēram, saņemšanas dienā vai inventarizācijas datumā) saskaņā ar šo noteikumu 51. punktu, sākotnēji atzīstot uzskaitē:

207.1. līdz šim neuzskaitītu esošu krājumu;

207.2. ziedojumu un dāvinājumu veidā saņemtu krājumu;

207.3. maiņas ceļā saņemtu krājumu. Ja saņemtā aktīva patieso vērtību nevar novērtēt, tā vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva patiesajai vērtībai saņemtā aktīva iegūšanas datumā. Ja nodotā aktīva patieso vērtību nevar ticami novērtēt, saņemtā aktīva vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva uzskaites vērtībai nodošanas datumā. No vispārējās valdības sektora struktūras saņemtā aktīva vērtību nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.18. apakšnodaļu.

208. Bioloģisko aktīvu produktus, kurus budžeta iestāde ieguvusi no saviem bioloģiskajiem aktīviem, uzskaita krājumu sastāvā un sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas, krājumu iegūšanas dienā (piemēram, ražas novākšanas dienā).

209. Pamatdarbības ieņēmumus un izdevumus, kas rodas, sākotnēji atzīstot bioloģisko aktīvu produktus patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, atzīst tajā pārskata periodā, kurā tie rodas.

210. Budžeta iestāde, nododot turējumā (izņemot nomu) valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām attiecīgās budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošus valsts un pašvaldību krājumus, to vērtību uzskaita atsevišķā kontā krājumu sastāvā.

2.9. Krājumu uzskaite pēc sākotnējās atzīšanas

211. Katra pārskata perioda beigās, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 116. punktu, novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda uz šo noteikumu 200.1. apakšpunktā minēto vērtības samazinājumu krājumiem, kuri nav nodoti lietošanā.

212. Ja pastāv vismaz viena šo noteikumu 116. punktā minētā pazīme, vērtības samazinājumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 120.–133. punktu.

213. Šo noteikumu 212. punktā minēto krājumu vērtības samazinājumu uzskaita atsevišķā kontā krājumu grupas sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus.

214. Katra pārskata perioda beigās, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 144. punktā minēto, novērtē, vai nepastāv kāda pazīme, kas norāda, ka iepriekšējos pārskata periodos atzītais šo noteikumu 213. punktā minētais krājumu vērtības samazinājums vairs nepastāv vai ir mazinājies. Ja pastāv vismaz viena no šādām pazīmēm, no jauna veic šo noteikumu 212. punktā minētās darbības.

215. Šo noteikumu 213. punktā minēto vērtības samazinājumu izslēdz, atzīstot pārējos ieņēmumus.

216. Katra pārskata perioda beigās nosaka pašreizējās aizstāšanas izmaksas katrai krājumu vienībai, kas paredzēta funkciju nodrošināšanai (izņemot atsavināšanai trešajām personām paredzētos krājumus, šo noteikumu 200.1. apakšpunktā minētos krājumu veidus), ja tā nav nodota lietošanā vai izlietota.

217. Ja krājumu pašreizējās aizstāšanas izmaksas ir zemākas par šo krājumu iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu, krājumus uzskaita pašreizējo aizstāšanas izmaksu vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu un pašreizējām aizstāšanas izmaksām.

218. Pašreizējās aizstāšanas izmaksas aprēķina, aplēšot izmaksas, kas budžeta iestādei rastos, lai bilances datumā iegādātos vai izveidotu tādu pašu aktīvu.

219. Katra pārskata perioda beigās nosaka neto pārdošanas vērtību katrai krājumu vienībai, kas paredzēta atsavināšanai trešajām personām (izņemot šo noteikumu 200.1. un 200.3. apakšpunktā minētos krājumu veidus un izplatīšanai bez maksas vai par minimālu samaksu, kā arī šādu krājumu izgatavošanai paredzētos krājumus), ja tā nav nodota lietošanā vai izlietota.

220. Ja krājumu neto pārdošanas vērtība ir zemāka par šo krājumu iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu, krājumus uzskaita neto pārdošanas vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu un neto pārdošanas vērtību.

221. Neto pārdošanas vērtību aprēķina, aplēšot attiecīgo krājumu pārdošanas cenu saimnieciskās darbības ietvaros, no kuras atskaita aplēstās krājumu pabeigšanas un pārdošanas, apmaiņas vai izplatīšanas izmaksas.

222. Materiālus un citas izejvielas, kuras paredzēts izlietot krājumu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, pārskata gada beigās novērtē zemākajā vērtībā, salīdzinot to iegādes izmaksas vai pašizmaksu ar to gatavo ražojumu paredzēto neto pārdošanas vērtību, kuros šos materiālus un izejvielas plānots iestrādāt. Šādos gadījumos neto pārdošanas vērtību var noteikt, izmantojot materiālu un citu izejvielu pašreizējās aizstāšanas izmaksas.

223. Ja nākamā pārskata perioda beigās krājumiem, kuru vērtība daļēji norakstīta, ņemot vērā neto pārdošanas vērtību, konstatē neto pārdošanas vērtības palielinājumu, krājumus novērtē zemākajā vērtībā, salīdzinot neto pārdošanas vērtību ar iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu. Par iepriekšējos pārskata periodos norakstīto vērtības daļu samazina pārskata perioda pārējos izdevumus.

2.10. Krājumu izslēgšana no uzskaites

224. Krājumu vērtību atzīst izdevumos pārskata periodā, kurā tos:

224.1. nodod lietošanā;

224.2. pārdod, apmaina, nodod finanšu nomā vai izplata bez maksas vai par minimālu samaksu un kurā atzīst atbilstošos ieņēmumus. Ja atbilstošo ieņēmumu nav, izdevumus atzīst periodā, kad nodotas preces vai sniegts pakalpojums, kuram izmanto krājumus;

224.3. faktiski izlieto (piemēram, kurināmo, degvielu un smērvielas);

224.4. likvidē, konstatē krājumu iztrūkumu vai prettiesisku atsavināšanu.

225. Izslēdzot no uzskaites šo noteikumu 224.1. un 224.3. apakšpunktā minētos krājumus, to vērtību atzīst pamatdarbības izdevumos.

226. Izslēdzot no uzskaites šo noteikumu 224.2. un 224.4. apakšpunktā minētos krājumus un atsavinātos ilgtermiņa ieguldījumus, to vērtību atzīst pārējos izdevumos.

227. Līdz krājumu utilizācijai tos var uzskaitīt daudzuma vienībās atsevišķā reģistrā.

228. Inventāra uzskaiti nodrošina daudzuma vienībās arī pēc atzīšanas izdevumos līdz tā izslēgšanai no uzskaites.

229. Krājumus, kuru vērtību iekļauj cita aktīva sākotnējā vērtībā, pārklasificē uz attiecīgo aktīvu grupu un atzīst izdevumos šā aktīva lietderīgās lietošanas laikā vai vērtības norakstīšanas dienā.

230. Krājumu vērtību atzīst izdevumos saskaņā ar "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) metodi, kas paredz, ka tās krājumu vienības, kuras iepirktas vai saražotas pirmās, tiek izlietotas pirmās, un vienības, kuras iepirktas vai saražotas visvēlāk, paliek krājumos perioda beigās.

231. Katru krājumu vienību uzskaita atsevišķi un atzīst izdevumos, nodalot šādu krājumu atsevišķās konkrētās iegādes vai izveides izmaksas, tas ir, attiecina uz katru šādu krājumu vienību:

231.1. savstarpēji neaizstājamu krājumu vienības;

231.2. preces vai pakalpojumi, kas saražoti vai izstrādāti konkrētiem projektiem.

232. Atzīstot izdevumos šo noteikumu 200.1. apakšpunktā minētos krājumus, kuriem iepriekš uzkrāts vērtības samazinājums, izslēdz arī izveidoto vērtības samazinājumu.

2.11. Pašu kapitāla uzskaite

233. Pašu kapitāls ir starpība starp kopējiem aktīviem un kopējām saistībām un uzkrājumiem. Pašu kapitāls var būt gan pozitīvs, gan negatīvs.

234. Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēs uzskaita attiecīgo finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas saskaņā ar šo noteikumu 2.20. apakšnodaļu.

235. Pārējās rezerves atzīst, ja finanšu ieguldījumu novērtē saskaņā ar pašu kapitāla metodi un kapitālsabiedrībai pašu kapitālā ir tādas izmaiņas, kuras nenorāda šīs kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

236. Budžeta izpildes rezultātu uzskaita sadalījumā pa budžetu veidiem.

2.12. Uzkrājumu uzskaite

237. Uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuras attiecas uz pārskata gada vai iepriekšējo gadu darījumiem un pārskata sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet kuru vērtība vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav precīzi zināms.

238. Uzkrājumus atzīst tikai pašreizējiem pienākumiem, kas radušies pagātnes notikumu rezultātā un pastāv neatkarīgi no budžeta iestādes darbības nākotnē.

239. Uzkrājumus atzīst arī tādam pašreizējam pienākumam, kurš izriet no tiesiska aktīvu vai pakalpojumu apmaiņas darījuma, kura izpildes nenovēršamās izmaksas pārsniedz ieguvumu, kas sagaidāms no tā izpildes, un tāpēc uzskatāms par apgrūtinošu.

240. Šo noteikumu 239. punktā minētos uzkrājumus atzīst pašreizējā pienākuma vērtībā, no kuras atskaitīta atlīdzība par darījuma izpildi. No darījuma izrietošās nenovēršamās izmaksas nosaka, salīdzinot darījuma izpildes izmaksas un jebkādus līgumsodus un kompensācijas par darījuma neizpildi un izvēloties mazāko no šīm summām.

241. Uzkrājumus atzīst tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

241.1. ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), kuru izraisījis pagātnes notikums;

241.2. ir ticams, ka šā pienākuma izpildei būs nepieciešams resursu izlietojums;

241.3. pienākuma izpildei nepieciešamās summas var ticami novērtēt.

242. Lai noteiktu, vai bilances datumā pašreizējs pienākums pastāv, izvērtē pieejamos pierādījumus, kā arī notikumus pēc bilances datuma un:

242.1. ja ir lielāka ticamība, ka pašreizējais pienākums bilances datumā pastāv, uzkrājumus atzīst pārējos izdevumos atbilstoši šo noteikumu 247. punktam;

242.2. ja ir lielāka ticamība, ka pašreizējais pienākums bilances datumā nepastāv, informāciju par iespējamām saistībām uzskaita zembilancē. Informāciju par iespējamu resursu izlietojumu, saistītu ar force majeure apstākļiem, var neuzskaitīt. Ja ir kļuvis ticams, ka pienākuma izpildei, kas iepriekš uzrādīts kā iespējamās saistības, būs nepieciešams resursu izlietojums, uzkrājumus atzīst tā perioda izdevumos, kurā ir notikušas ticamības novērtējuma izmaiņas.

243. Prakses radīts pienākums rodas budžeta iestādes darbības rezultātā, ja:

243.1. saskaņā ar agrāk izveidojušos darbības modeli, noteiktajiem principiem vai pietiekami konkrētu paziņojumu budžeta iestāde ir informējusi citas personas, ka tā uzņemsies noteiktus pienākumus;

243.2. budžeta iestāde ir devusi šīm citām personām pamatotu iemeslu sagaidīt, ka tā izpildīs attiecīgos pienākumus.

244. Budžeta iestādes vadības lēmums bilances datumā nerada pienākumu, ja vien šis lēmums pirms bilances datuma nav paziņots personām, kuras tas ietekmē, dodot tām pamatotu iemeslu sagaidīt no budžeta iestādes pienākumu izpildi.

245. Uzkrājumus var neatzīt, ja tie rodas saistībā ar sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, par kuriem tiešā veidā no šo pakalpojumu saņēmējiem nesaņem atlīdzību, kas aptuveni vienāda ar sniegto pakalpojumu vērtību. Uzkrājumus var neatzīt pensijām un citu veidu pabalstiem, kuriem nav zināms termiņš.

246. Uzkrājumus neatzīst par:

246.1. saistībām un izmaksām, kuras radīsies nākotnē;

246.2. zaudējumiem, kuri radīsies budžeta iestādes nākotnes darbības dēļ un ir nākotnes pamatdarbības zaudējumi. Paredzamie nākotnes pamatdarbības zaudējumi liecina par aktīvu vērtības samazinājumu, un šādos gadījumos veic šo aktīvu vērtības samazinājuma pārbaudi.

247. Uzkrājumus atzīst vērtībā, kas atbilst izdevumu iespējami precīzākajai pašreizējās vērtības aplēsei bilances datumā. Iespējami precīzāko aplēsi nosaka, piemērojot vispāratzītas vērtēšanas metodes un ņemot vērā riskus un nenoteiktības, kas ietekmēs uzkrājumu segšanai nepieciešamo resursu vērtību, un veic šādas darbības:

247.1. nosaka summu, kādu budžeta iestāde pamatoti maksātu, lai izpildītu pašreizēju pienākumu bilances datumā vai arī nodotu tā izpildi trešajai personai bilances datumā;

247.2. veic uzkrājumu vērtības aplēsi, izmantojot pieejamo informāciju, pierādījumus, tai skaitā notikumus pēc bilances datuma, un pieredzi. Ja nav iespējams veikt ticamu uzkrājumu aplēsi, uzkrājumus neatzīst, bet zembilancē norāda informāciju par iespējamām saistībām;

247.3. uzkrājumu pašreizējās vērtības aprēķināšanai lieto Valsts kases tīmekļvietnē publicēto atbilstošo diskonta likmi, ja maksājums paredzēts vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai diskonta likmi nosaka Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

248. Uzkrājumu aprēķinā ņem vērā nākotnes notikumus, kas var ietekmēt pienākuma izpildei nepieciešamo summu, ja ir pietiekami objektīvi pierādījumi, ka šie notikumi norisināsies.

249. Ja budžeta iestādei ir vairāki vienveidīgi pienākumi (piemēram, garantiju līgumi), tad pienākuma izpildei nepieciešamo summu nosaka visam šo saistību kopumam. Uzkrājumus atzīst arī tad, ja resursu izlietojuma varbūtība katram atsevišķam saistību gadījumam ir neliela, bet kopumā līdzekļu izlietojums ir ticams.

250. Ja novērtējamie uzkrājumi ietver lielu posteņu skaitu, tad, lai pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamās summas aplēsē ņemtu vērā pastāvošās nenoteiktības, aprēķina visus iespējamos iznākumus atbilstoši tiem piemītošajām varbūtībām.

251. Uzkrājumu vērtībā neietver ieņēmumus no paredzamās aktīvu atsavināšanas, arī ja paredzamā atsavināšana ir cieši saistīta ar notikumu, kura dēļ radušies uzkrājumi.

252. Uzkrājumu vērtība nedrīkst pārsniegt nepieciešamo summu, kādu budžeta iestāde maksātu bilances datumā, lai segtu saistības.

253. Ja ir paredzams, ka ar pienākuma izpildi saistītos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona, budžeta iestāde izvērtē savu atbildību par saistībām un veic šādas darbības:

253.1. ja budžeta iestāde ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu neatkarīgi no tā, vai trešā persona atlīdzinās vai neatlīdzinās izdevumus, budžeta iestāde atzīst uzkrājumus visai saistību summai;

253.2. ja trešā persona ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu (budžeta iestāde nav atbildīga), budžeta iestāde šīs saistības neatzīst kā uzkrājumus;

253.3. ja budžeta iestāde ir solidāri un atsevišķi atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu, tad to pienākumā ietverto saistību daļu, kuru paredzēts segt citai personai, norāda kā iespējamās saistības. Uzkrājumus atzīst tikai tai pienākuma daļai, kas atbilst šo noteikumu 241. punktā minētajiem uzkrājumu atzīšanas nosacījumiem.

254. Ja ir paredzēts, ka uzkrājumos ietverto saistību nokārtošanai nepieciešamos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona, izdevumu atlīdzināšanu atzīst tikai tad, kad izdevumu atlīdzināšana ir droši ticama. Izdevumu atlīdzināšanai atzītā summa nedrīkst pārsniegt uzkrājumu summu.

255. Ar uzkrājumiem saistītos izdevumus un ieņēmumus no izdevumu atlīdzināšanas uzskaita atsevišķi.

256. Uzkrājumus pārskata vismaz reizi pārskata gadā un to vērtību koriģē atbilstoši pašreizējai visticamākai aplēsei pārskata periodā:

256.1. atzīstot pārējos izdevumus un palielinot uzkrājumu vērtību, ja pienākuma izpildei būs nepieciešams lielāks resursu izlietojums;

256.2. atzīstot pārējos ieņēmumus un samazinot uzkrājumus, ja pienākuma izpildei būs nepieciešams mazāks resursu izlietojums vai šāda pienākuma vairs nav. Korekciju veic vienīgi par tādu summu, par kādu uzkrājumi bija sākotnēji atzīti.

257. Budžeta iestāde samazina uzkrājumus un atzīst saistības, pirms tā īsteno pienākumu, kuram šie uzkrājumi sākotnēji bija veidoti.

258. Uzkrājumus zaudējumu atlīdzināšanai, kuri privātpersonai nodarīti ar budžeta iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā atzīst tā budžeta iestāde, kura ir izdevusi attiecīgo administratīvo aktu vai veikusi faktisko rīcību. Ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zaudējumu atlīdzināšanas izmaksu veic cita budžeta iestāde, uzkrājumus izslēdz no uzskaites un atzīst pārējos ieņēmumus pārskata periodā, kad šai budžeta iestādei ir nosūtīts kompetentās institūcijas lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu.

259. Uzkrājumus budžeta iestādes pārstrukturēšanas izdevumiem atzīst tikai tad, ja ievēro šo noteikumu 241. punktā minētos uzkrājumu atzīšanas nosacījumus. Par pārstrukturēšanu šajos noteikumos uzskata budžeta iestādes pārveidošanas plānu, kuru ir izstrādājusi un kontrolē budžeta iestādes vadība un kurš būtiski maina budžeta iestādes darbības jomu vai veidu, kādā šo darbību veic.

260. Šajos noteikumos par budžeta iestādes darbības pārstrukturēšanu uzskata budžeta iestādes:

260.1. darbības veida pārtraukšanu;

260.2. darbības norises vietas slēgšanu kādā reģionā vai budžeta iestādes darbības pārvietošanu no viena reģiona uz citu;

260.3. būtiskas vadības struktūras pārmaiņas;

260.4. reorganizāciju, kurai ir būtiska ietekme uz budžeta iestādes darbības veidu.

261. Prakses radīts pienākums veikt pārstrukturēšanu rodas tikai tad, ja budžeta iestāde ir izstrādājusi detalizētu oficiālu pārstrukturēšanas plānu, kā arī ir uzsākusi plāna īstenošanu vai paziņojusi plāna galvenās iezīmes personām, kuras pārstrukturēšana ietekmēs un kurām tāpēc ir pamatots iemesls sagaidīt, ka budžeta iestāde veiks šo pārstrukturēšanu. Budžeta iestādes pārstrukturēšanas plāns ietver vismaz šādu informāciju:

261.1. budžeta iestādes darbība vai tās daļa, uz ko attieksies pārstrukturēšana;

261.2. galvenās budžeta iestādes darbības atrašanās vietas, uz kurām attieksies pārstrukturēšana;

261.3. to darbinieku darbavieta, amats un aptuvens skaits, kuri saņems kompensāciju saistībā ar darba attiecību izbeigšanu;

261.4. paredzamie izdevumi;

261.5. plāna īstenošanas laiks (termiņi).

262. Ja budžeta iestāde uzsāk pārstrukturēšanas plāna īstenošanu vai par plāna galvenajām iezīmēm personām, kuras pārstrukturēšana ietekmēs, paziņo pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas, budžeta iestāde atklāj informāciju par šo pārstrukturēšanu finanšu pārskata pielikumā. Ja pārstrukturēšana nav tik nozīmīga, ka informācijas neatklāšana ietekmētu finanšu pārskata lietotāju spēju pienācīgi izvērtēt un pieņemt lēmumus, informāciju par šo pārstrukturēšanu var nesniegt.

263. Novērtējot budžeta iestādes pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, ņem vērā tikai tiešos izdevumus, kas radīsies budžeta iestādes pārstrukturēšanas rezultātā. Tiešie izdevumi ir izdevumi, kas nenovēršami rodas budžeta iestādes pārstrukturēšanas rezultātā un nav saistīti ar budžeta iestādes pašreizējo darbību, kā arī neattiecas uz budžeta iestādes turpmāko darbību.

264. Novērtējot budžeta iestādes pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, neņem vērā guvumus no paredzamās aktīvu atsavināšanas, kas ir budžeta iestādes pārstrukturēšanas plāna sastāvdaļa. Novērtējot pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, neņem vērā nosakāmus turpmākās darbības zaudējumus.

2.13. Saistību uzskaite

265. Saistības, kuras atbilst finanšu instrumentu klasifikācijas kritērijiem, uzskaita šo noteikumu 2.20. apakšnodaļā minētajā kārtībā.

266. Nākamo periodu ieņēmumus un saņemtos avansus darījumos ar atlīdzību atzīst, ja pārskata periodā:

266.1. saņemti maksājumi par pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajos (pārskata periodam sekojošos) periodos,

266.2. saņemta priekšapmaksa par aktīviem (precēm), kuru piegāde notiks nākamajos periodos.

267. Nākamo periodu ieņēmumos un saņemtajos avansos uzskaitītos maksājumus atzīst ieņēmumos pārskata periodā, uz kuru tie attiecas.

268. Uzkrātās saistības atzīst, ja saistību lielums un apmaksas termiņi ir samērā precīzi aprēķināmi un nenoteiktības pakāpe ir daudz mazāka nekā uzkrājumiem. Uzkrāto saistību summu nosaka saskaņā ar tiesību aktiem, noslēgtajiem līgumiem, tāmēm, saņemtajiem attaisnojuma dokumentiem vai pēc iepriekšējās pieredzes par izdevumu apmēru.

269. Pārskata perioda beigās atzīst uzkrātās saistības un pamatdarbības vai finanšu izdevumus (piemēram, procentu izdevumus), par kuriem pārskata perioda beigās nav izsniegts maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments.

270. Ja nākamajos periodos nepieciešams samazināt iepriekš aprēķināto uzkrāto saistību summu, par šo summu samazina pamatdarbības izdevumus.

271. Maksājamo līgumsodu un naudas sodu uzskaita kā pamatdarbības izdevumus dienā, kad darījuma otrai pusei radušās likumīgas tiesības iekasēt līgumsodu un naudas sodu, un atzīst uzkrātās saistības.

272. Uzkrātās saistības maksājamiem līgumsodiem un naudas sodiem uzskaita līdz dienai, kad tos samaksā. Ja darījuma otrai pusei vairs nav likumīgu tiesību iekasēt attiecīgo līgumsodu un naudas sodu, uzkrātās saistības izslēdz un atzīst pamatdarbības ieņēmumus. Ja uzkrātās saistības izslēdz pārskata gadā, kurā tās bija atzītas, samazina pārskata gadā atzītos pamatdarbības izdevumus.

273. Uzkrātās saistības darbinieku ikgadējiem atvaļinājumiem:

273.1. atzīst, aprēķinot saistības pret darbinieku par neizmantotajām atvaļinājuma dienām pārskata datumā, neatkarīgi no darbinieka izlietoto atvaļinājuma dienu skaita pēc pārskata datuma;

273.2. aprēķina katram darbiniekam atsevišķi, nosakot darbinieka līdz pārskata perioda beigām neizmantoto atvaļinājuma dienu skaitu, reizinot to ar darbinieka dienas vidējo izpeļņu un aprēķinot attiecīgos darba devēja sociālās apdrošināšanas maksājumus;

273.3. summējot uzkrāto saistību summu katram darbiniekam, aprēķina kopējo uzkrāto saistību summu darbinieku neizmantotajiem atvaļinājumiem.

2.14. Saistību uzskaite darījumos bez atlīdzības

274. Budžeta iestāde izvērtē, vai tiesību aktos, saskaņā ar kuriem darījumā bez atlīdzības ir saņemti resursi, ir iekļauti nosacījumi attiecībā uz to, kā saņēmējam jālieto saņemtie resursi, un kas izpildāmi juridisku un administratīvu procesu ietvaros. Tiesību aktā ietvertais noteikums atbilst nosacījumam, ja vienlaikus:

274.1. tas ietver preču vai pakalpojumu aprakstu un daudzumu, termiņu attiecīgās darbības veikšanai un resursu devēja uzraudzības pasākumus pār saņēmējam noteiktā pienākuma izpildi;

274.2. saņēmējam resursi jālieto noteiktā veidā;

274.3. šo noteikumu 274.2. apakšpunktā minētā nosacījuma pārkāpšanas gadījumā saņēmējam resursi jānodod atpakaļ resursu devējam. Izvērtējot šo kritēriju, ņem vērā budžeta iestādes iepriekšējo pieredzi līdzīgos darījumos vai ar to pašu darījumu partneri. Ja šādas pieredzes budžeta iestādei nav, uzskata, ka šis noteikums ir nosacījums.

275. Saņemot aktīvu darījumā bez atlīdzības, atzīst saistības, ja ar saņemšanu saistītajos tiesību aktos ir ietverts šo noteikumu 274. punktā minētais nosacījums un:

275.1. pastāv iespēja, ka nosacījuma izpildei būs nepieciešams resursu izlietojums;

275.2. nosacījuma izpildei nepieciešamo resursu summu var ticami aplēst.

276. Saistības atzīst arī par tāda nosacījuma izpildi, kas paredz kāda notikuma neiestāšanos. Saistības atzīst dienā, kad ir paredzams, ka attiecīgais notikums neiestāsies.

277. Nosacījumu neizpildes gadījumā, atdodot saņemtos resursus atpakaļ, samazina atzīto aktīvu un saistības. Ja atdodamo summu atskaita no cita aktīva, kuru plāno saņemt, saņemot samazināto aktīvu, budžeta iestāde atzīst atdodamā aktīva un saistību samazinājumu, saņemamā aktīva bruto vērtību un atbilstošās saistības vai ieņēmumus.

278. Ja darījumā bez atlīdzības saņem resursus pirms saistošā tiesību akta stāšanās spēkā, atzīst aktīvu un saistības atbilstoši saņemtā avansa summai līdz dienai, kad attiecīgais tiesību akts kļūst saistošs.

279. Šo noteikumu 275. un 276. punktā minētās saistības novērtē, ņemot vērā pārskata datumā nosacījuma izpildei nepieciešamo resursu summu.

280. Ja darījuma partneris dzēš budžeta iestādes iepriekš atzītās saistības, tās samazina un atzīst pārējos ieņēmumus dzēsto saistību uzskaites vērtībā.

281. Ja budžeta iestāde tiesību aktos noteiktajā kārtībā uzņemas tās pakļautībā (padotībā) esošas iestādes saistības, tad tā atzīst saistības un pārējos izdevumus.

2.15. Publiskās un privātās partnerības darījumu uzskaite

282. Šīs apakšnodaļas nosacījumi attiecas uz Publiskās un privātās partnerības likuma ietvaros noslēgtā publiskās un privātās partnerības (turpmāk – partnerība) līguma darījumu uzskaiti.

283. Budžeta iestāde partnerības līguma izpildes rezultātā jaunradītu aktīvu vai esoša aktīva uzlabojumu atzīst uzskaitē atbilstoši šo noteikumu 2.1. apakšnodaļai un nodala analītiski, ja vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:

283.1. tā kontrolē vai regulē, kādi pakalpojumi, kam un par kādu cenu ir jānodrošina līguma darbības laikā;

283.2. partnerības līguma termiņa beigās partnerības aktīva īpašuma tiesības nodod budžeta iestādei vai partnerības aktīva lietderīgās lietošanas laiks beidzas partnerības līguma termiņa beigās.

284. Budžeta iestādes uzskaitē esošu privātajam partnerim nodotu aktīvu nodala analītiski.

285. Līguma izpildes rezultātā jaunradītu aktīvu vai esoša aktīva uzlabojumu sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā. Patieso vērtību nosaka šo noteikumu 51. punktā minētajā kārtībā.

286. Partnerības aktīvu uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā atbilstoši šajos noteikumos pamatlīdzekļu uzskaitei noteiktajām prasībām.

287. Budžeta iestāde, kas par partnerības aktīvu ir atzinusi līguma rezultātā jaunradītu aktīvu vai esoša aktīva uzlabojumu, sākotnēji atzīst finanšu saistības attiecīgā aktīva vai uzlabojuma sākotnējās vērtības apmērā.

288. Sākotnēji atzītās finanšu saistības turpmāk novērtē amortizētajā vērtībā – pārskata gadā palielina par procentu izdevumiem, kurus aprēķina, piemērojot partnerības līgumā ietverto procentu likmi, un samazina par privātajam partnerim veiktajiem maksājumiem.

289. Partnerības līgumā noteiktos izdevumus par privātā partnera sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši to ekonomiskajai būtībai un attiecīgās finanšu saistības atzīst lineāri partnerības līguma darbības laikā. Papildu izdevumus par privātā partnera sniegtajiem pakalpojumiem atzīst pārskata periodā, kad tie radušies.

290. Ja privātajam partnerim piešķir tiesības gūt ieņēmumus no partnerības aktīva vai cita aktīva lietotājiem – trešajām pusēm (turpmāk – piešķirtās tiesības), sākotnēji atzīst nākamo periodu ieņēmumus partnerības aktīva sākotnējās vērtības apmērā, atskaitot finanšu saistības par privātajam partnerim veicamajiem maksājumiem par partnerības aktīvu.

291. Ja par partnerības aktīvu pārklasificē uzskaitē esošu aktīvu un privātajam partnerim piešķir tiesības, samazina nākamo periodu ieņēmumus un atzīst pamatdarbības ieņēmumus pārskata periodā, uz kuru tie attiecas.

292. Finanšu saistības par veicamajiem maksājumiem un nākamo periodu ieņēmumus par privātajam partnerim piešķirtajām tiesībām uzskaita atsevišķi.

293. Atzītās finanšu saistības samazina atbilstoši veiktajam maksājumam par partnerības aktīvu, par privātā partnera sniegto pakalpojumu un par finanšu izmaksām.

294. Nākamo periodu ieņēmumus samazina lineāri, atzīstot pārskata perioda ieņēmumus par privātajam partnerim piešķirtajām tiesībām.

295. Citus ieņēmumus, kas rodas partnerības līguma ietvaros, uzskaita saskaņā ar šo noteikumu 2.17. apakšnodaļu.

296. Ja budžeta iestāde privātajam partnerim nodod savu aktīvu ieņēmumu gūšanai kā atlīdzību par partnerības aktīvu, attiecīgo aktīvu, izņemot partnerības aktīvu, izslēdz no uzskaites atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām par pamatlīdzekļu atsavināšanu.

2.16. Nomas līgumu uzskaite

297. Ilgtermiņa ieguldījumu nomu klasificē atbilstoši iznomātā aktīva īpašuma tiesībām raksturīgo risku un atlīdzības sadalījumam starp iznomātāju un nomnieku. Riski ietver iespējamos dīkstāves vai tehnoloģiskās novecošanās dēļ radītos zaudējumus un mainīgo ekonomisko apstākļu ietekmes radītās iespējamās aktīva vērtības izmaiņas. Atlīdzība ietver ieņēmumus aktīva saimnieciskās izmantošanas laikā, ieņēmumus no aktīva vērtības pieauguma vai aktīva atsavināšanas nomas termiņa beigās, kā arī ieguvumu attiecībā uz aktīvu izmantošanu funkciju izpildei. Klasifikāciju nosaka darījuma būtība, nevis līguma juridiskā forma.

298. Nomu klasificē kā finanšu nomu (līzingu) vai operatīvo nomu.

299. Nomu klasificē kā finanšu nomu, ja ar to pēc būtības nodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības, neņemot vērā īpašuma tiesību nodošanu, un ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

299.1. nomātā aktīva īpašuma tiesības tiks nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām;

299.2. nomniekam ir iespēja nopirkt aktīvu par cenu, kas datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būtu pietiekami zemāka par aktīva patieso vērtību, lai nomas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos;

299.3. nomas termiņš ir vismaz 75 procenti no aktīva saimnieciskās izmantošanas laika, kurā viens vai vairāki lietotāji no aktīva var gūt saimnieciskos labumus vai to izmantot funkciju izpildei arī tad, ja īpašuma tiesības netiek nodotas;

299.4. minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība nomas uzsākšanas datumā ir vismaz 90 procenti no iznomātā aktīva patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 51. punktu;

299.5. iznomātie aktīvi ir tik specifiski, ka, būtiski nepārveidojot, tos var lietot tikai nomnieks.

300. Nomu klasificē nomas uzsākšanas – nomas līguma vai cita tiesību akta parakstīšanas – datumā, ņemot vērā līdz nomas termiņa sākumam veiktos grozījumus līgumā. Ja nomas laikā groza nosacījumus, kas nomu klasificētu citādi, ja tādi nosacījumi būtu bijuši spēkā nomas sākumā, tad pārskatītais līgums uzskatāms par jaunu līgumu tā termiņa laikā.

301. Ja nomu klasificē par finanšu nomu, iznomātājs un nomnieks nomas uzsākšanas datumā attiecīgi nosaka nomas termiņa sākumā atzīstamos aktīvus, saistības, ieņēmumus, izdevumus.

302. Nomu klasificē kā operatīvo nomu, ja tā pēc būtības nenodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības, arī tad, ja pastāv šo noteikumu 299. punktā minētie nosacījumi. Aktīvus, kas iegūti operatīvās nomas ietvaros, uzskaita zembilancē atbilstoši nomas līgumā vai komisijas vai speciālista noteiktajai vērtībai.

303. Ja nomas līgums ietver gan zemes, gan būvju nomu, nomu klasificē atsevišķi šādā kārtībā:

303.1. aprēķina līgumā noteiktos minimālos nomas maksājumus;

303.2. šo noteikumu 303.1. apakšpunktā noteikto summu sadala proporcionāli zemes un būvju patiesajai vērtībai nomas uzsākšanas datumā;

303.3. diskontē zemes un būvju minimālo nomas maksājumu proporcionāli attiecināto daļu, piemērojot nomas līgumā ietverto procentu likmi;

303.4. salīdzina zemes proporcionāli sadalīto minimālo nomas maksājumu diskontēto vērtību (zemes vērtība) ar līguma kopējo minimālo nomas maksājumu diskontēto vērtību (līguma vērtība) un, ja:

303.4.1. zemes vērtība ir mazāka par 10 procentiem no līguma vērtības, zemes nomu klasificē tāpat kā būvju nomu;

303.4.2. zemes vērtība ir lielāka par 10 procentiem no līguma vērtības, zemes nomu klasificē, izvērtējot šo noteikumu 299. punktā minētos nosacījumus. Šo noteikumu 299.3. apakšpunktā noteiktā kritērija izvērtēšanai par zemes saimnieciskās izmantošanas laiku pieņem būvju saimnieciskās izmantošanas laiku.

304. Nomnieks finanšu nomas (līzinga) līgumu uzskaita atbilstoši šādiem nosacījumiem:

304.1. nomas termiņa sākumā nomnieks atzīst gan nomāto aktīvu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, gan ilgtermiņa un īstermiņa saistības summējot veicamo minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību un sākotnējās tiešās darījuma izmaksas;

304.2. nomas darījuma ietvaros veiktu sākotnējo iemaksu uzskaita kā minimālo nomas maksājumu daļu;

304.3. minimālo nomas maksājumu pašreizējās vērtības aprēķināšanai lieto nomas līgumā noteikto procentu likmi.

305. Ja nomas darījumā piemēroto procentu likmi nav iespējams noteikt, piemēro atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto procentu likmi.

306. Minimālie nomas maksājumi šo noteikumu izpratnē ir maksājumi nomas termiņa laikā, kurus maksā nomnieks vai kurus no viņa var pieprasīt, izņemot papildu nomas maksu, pakalpojumu izmaksas un nodokļus, kurus maksā iznomātājs un kas ir atlīdzināmi iznomātājam, kopā ar:

306.1. nomniekam – jebkurām summām, kuras ir garantējis nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona;

306.2. iznomātājam – jebkuru atlikušo vērtību, kuru iznomātājam ir garantējis nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona, vai neatkarīga trešā persona, kas ir finansiāli spējīga pildīt pienākumus saskaņā ar garantiju;

306.3. maksājumiem nomas termiņa laikā un aktīva pirkšanas maksājumu, ja nomniekam ir iespēja pirkt aktīvu par cenu, kas varētu būt pietiekami zemāka par patieso vērtību datumā, kad šo iespēju var izmantot, un nomas uzsākšanas datumā pastāv pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos.

307. Finanšu nomas (līzinga) procentu maksājumus atzīst finanšu izdevumos periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no tā, vai nauda ir samaksāta. Naudas samaksas dienā samazina saistības par procentu maksājumiem.

308. Finanšu nomas (līzinga) maksājumos ietvertās finanšu izmaksas sadala pa pārskata periodiem visa finanšu nomas (līzinga) perioda laikā atbilstoši līguma nosacījumiem. Ja līgumā maksājumu sadalījums nav norādīts, izmaksas sadala tā, lai tās atbilstu konstantai procentu likmei no atlikušajām saistībām.

309. Ja noma klasificēta kā operatīvā noma, nomnieks izdevumus par nomu atzīst pamatdarbības izdevumos lineāri nomas termiņa laikā. Ar attiecīgo nomas līgumu saistītās pakalpojumu izmaksas, piemēram, apdrošināšanas izmaksas un nomātā aktīva uzturēšanas izmaksas, atzīst pārskata periodā, kad tās radušās.

310. Iznomātājs finanšu nomas (līzinga) līgumu uzskaita atbilstoši šādiem nosacījumiem:

310.1. nomas termiņa sākumā atzīst ieņēmumus un prasības vērtībā, kas vienāda ar minimālo nomas maksājumu kopsummu, kas diskontēta ar nomas līgumā noteikto procentu likmi. Sākotnējās tiešās darījuma izmaksas atskaita no prasību vērtības, samazinot nomas termiņa laikā atzīto ieņēmumu summu;

310.2. iznomāto aktīvu izslēdz no uzskaites un atzīst pārējos izdevumus;

310.3. sākotnēji atzītās prasības turpmāk novērtē amortizētajā vērtībā – pārskata gadā palielina par finanšu ieņēmumiem, kurus aprēķina, piemērojot nomas līgumā ietverto procentu likmi, un samazina par saņemtajiem maksājumiem no nomnieka.

311. Iznomātājs operatīvās nomas ieņēmumus un izdevumus uzskaita, ievērojot šādus nosacījumus:

311.1. ieņēmumus atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos lineāri nomas termiņa laikā;

311.2. izdevumus, tai skaitā aktīva nolietojuma vai amortizācijas izdevumus, kas radušies, gūstot nomas ieņēmumus, atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos to rašanās laikā;

311.3. iznomātāja sākotnējās tiešās darījuma izmaksas nomas termiņa sākumā atzīst nākamo periodu izdevumos un lineāri attiecina pamatdarbības izdevumos nomas termiņa laikā.

312. Nākotnes operatīvās nomas maksājumus neatceļamās nomas apmērā uzskaita zembilancē. Neatceļamā noma šo noteikumu izpratnē ir noma, kuru var atcelt, tikai ja:

312.1. īstenojas kāda situācija, kuras īstenošanās varbūtība bijusi neliela;

312.2. ir iznomātāja atļauja;

312.3. nomnieks uzsāk jaunu nomu ar to pašu iznomātāju par to pašu vai līdzvērtīgu aktīvu;

312.4. nomnieks samaksā tādu papildu summu, ka jau nomas sākumā pastāv pamatota noteiktība, ka noma turpināsies.

2.17. Ieņēmumu un izdevumu uzskaite

313. Ieņēmumus un izdevumus uzskaita pēc uzkrāšanas principa un atzīst periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas saņemšanas vai samaksas, izņemot gadījumu, ja šajos noteikumos ir noteikta īpaša kārtība.

314. Ieņēmumus un izdevumus analītiski uzskaita atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta klasifikāciju jomā.

315. Izmaksas, kuras neatbilst aktīvu atzīšanas kritērijiem, atzīst izdevumos pārskata periodā, kurā tās radušās.

316. Saņemot aktīvus, izņemot transfertus, trešās personas vārdā saskaņā ar attiecīgu vienošanos starp pakalpojuma saņēmēju, pakalpojuma sniedzēju un budžeta iestādi šādus aktīvus uzskaita kā saistības pret trešo personu un neatzīst ieņēmumus. Nododot aktīvus trešajai personai, samazina saistības un neatzīst izdevumus.

317. Ieņēmumus vai izdevumus, kas rodas no valūtas kursa svārstībām, norēķinoties par monetāriem posteņiem vai pārskata perioda beigās pārrēķinot monetāros posteņus pēc valūtas kursa, kurš atšķiras no tā, pēc kura monetārais postenis sākotnēji atzīts vai pārrēķināts iepriekšējā pārskata perioda beigās, uzskaita kā attiecīgā pārskata perioda finanšu ieņēmumus vai izdevumus no valūtas kursa svārstībām.

318. Ieņēmumus no darījumiem ar atlīdzību novērtē saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā.

319. Ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas vai aktīvu pārdošanas uzskaita, atskaitot pievienotās vērtības nodokli un atlaides, kas tieši saistītas ar to realizāciju. Piešķirtās atlaides un atvieglojumus uzskaita analītiski.

320. Ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas atzīst tajā pārskata periodā, kad pakalpojumi sniegti.

321. Ja pakalpojuma sniegšana pārskata perioda beigās nav pabeigta, ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas atzīst, ņemot vērā to, kādā izpildes stadijā darījums ir pārskata datumā, ja tā iznākumu var ticami aplēst. Ja darījuma iznākumu nevar ticami aplēst, ieņēmumus atzīst tādā apmērā, kādā atzīti izdevumi, kas tieši saistīti ar pakalpojuma sniegšanu un tiks atgūti, saņemot atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Ja radušies izdevumi netiks atgūti, ieņēmumus neatzīst.

322. Darījuma iznākumu var ticami aplēst, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

322.1. ieņēmumu summu var ticami novērtēt;

322.2. ir ticams, ka budžeta iestāde saņems atlīdzību par sniegto pakalpojumu;

322.3. var ticami novērtēt, kādā izpildes stadijā darījums ir pārskata datumā;

322.4. var ticami novērtēt radušās darījuma izmaksas un izmaksas, kas nepieciešamas darījuma pabeigšanai.

323. Darījuma izpildes pakāpes noteikšanai lieto vienu no šādām metodēm:

323.1. novērtē paveikto darbu apjomu. Ieņēmumus atzīst novērtējuma apjomā;

323.2. aprēķina pārskata periodā izpildīto darbu procentuālo īpatsvaru no kopējā sniedzamā pakalpojuma. Ieņēmumu summu aprēķina, līguma summu reizinot ar aprēķināto īpatsvaru;

323.3. aprēķina pārskata periodā radušos ar darījumu saistīto izdevumu īpatsvaru no kopējām plānotajām darījuma izmaksām. Izmaksās ietver tikai tās izmaksas, kas tieši attiecas uz izpildīto vai sniedzamo pakalpojumu. Ieņēmumu summu aprēķina, līguma summu reizinot ar aprēķināto īpatsvaru.

324. Ieņēmumus no aktīva atsavināšanas atzīst, ievērojot šādus nosacījumus:

324.1. budžeta iestāde ir nodevusi pircējam nozīmīgus ar aktīva īpašuma tiesībām saistītus riskus un atlīdzības;

324.2. budžeta iestāde nesaglabā turpmākās pārvaldīšanas tiesības tādā apjomā, ko parasti dod īpašuma tiesības, un pārdoto aktīvu kontroli;

324.3. ieņēmumu summu var ticami novērtēt;

324.4. ir ticams, ka budžeta iestāde saņems atlīdzību par atsavināto aktīvu.

325. Ieņēmumus no aktīva atsavināšanas sākotnēji atzīst aktīva patiesajā vērtībā. Starpību starp līguma kopējo vērtību un pašreizējo vērtību, kas rodas, atliekot samaksas saņemšanu par aktīvu ilgāk par 12 mēnešiem saskaņā ar līguma nosacījumiem, atzīst kā procentu ieņēmumus, piemērojot līgumā noteikto procentu likmi.

326. Kompensāciju no trešajām pusēm par ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazināšanos, zaudētu vai atdotu ilgtermiņa ieguldījumu (piemēram, apdrošināšanas atlīdzību) atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos, kad kompensācijas saņemšana ir droši ticama (gūti ticami pierādījumi, ka kompensācija tiks saņemta).

327. Ja preces pārdod vai pakalpojumu sniedz apmaiņā pret atšķirīgām precēm vai pakalpojumu, ieņēmumus novērtē saņemto preču vai pakalpojuma patiesajā vērtībā, kuru koriģē par pārskaitīto naudas vai tās ekvivalentu summu. Ja saņemto preču vai pakalpojuma patieso vērtību nevar ticami novērtēt, ieņēmumus novērtē pārdoto preču vai pakalpojuma patiesajā vērtībā, kuru koriģē par pārskaitīto naudas vai tās ekvivalentu summu.

328. Ieņēmumus par budžeta iestādes aktīvu lietošanu (piemēram, procentus, autoratlīdzības un dividendes vai tamlīdzīgus maksājumus) atzīst, ievērojot šādus nosacījumus:

328.1. ir ticams, ka budžeta iestāde saņems resursus;

328.2. ieņēmumu summu var ticami novērtēt.

329. Procentu ieņēmumus atzīst pārskata periodā, kad tie nopelnīti. Procentu ieņēmumi ietver diskonta vai prēmijas amortizāciju vai citas starpības starp parāda vērtspapīra sākotnējo vērtību un tā summu dzēšanas dienā.

330. Autoratlīdzības ieņēmumus atzīst, kad tā nopelnīta saskaņā ar attiecīgā līguma būtību un nosacījumiem, vai lineāri līguma darbības laikā.

331. Ieņēmumus no dividendēm un tamlīdzīgiem maksājumiem atzīst, kad ir noteiktas kapitāla daļu turētāja tiesības saņemt maksājumus, izņemot gadījumu, ja atbilstošo ilgtermiņa finanšu ieguldījumu uzskaita saskaņā ar pašu kapitāla metodi.

332. Ja līgumsoda saņemšana ir droši ticama, pamatdarbības ieņēmumus novērtē atbilstoši resursu visticamākajai aplēsei un atzīst dienā, kad rodas tiesības saņemt attiecīgo līgumsodu. Ja saņemšana nav droši ticama, pamatdarbības ieņēmumus atzīst naudas līdzekļu saņemšanas dienā. Informāciju par aprēķinātajiem līgumsodiem līdz atbilstošā aktīva atzīšanai uzskaita zembilancē.

333. Izrakstot attaisnojuma dokumentu par nenodokļu ieņēmumu priekšapmaksu, nerodas pamatojums aktīvu vai saistību atzīšanai bilancē. Izrakstītos attaisnojuma dokumentus par priekšapmaksu reģistrē atsevišķā reģistrā.

2.17.1. Ieņēmumu un izdevumu uzskaite darījumos bez atlīdzības

334. Ieņēmumus atzīst darījumā bez atlīdzības saņemtā aktīva vērtībā, atskaitot saistību summu, kas atzīta atbilstoši šo noteikumu 275. un 276. punktam, un ievērojot šādas prasības atsevišķiem pārvedumu veidiem:

334.1. asignējumu (dotāciju) piešķiršanas (saņemšanas) dienā budžeta iestāde atzīst pamatdarbības ieņēmumus. Pārskata perioda beigās samazina atzītos pamatdarbības ieņēmumus par piešķirto asignējumu (dotāciju) neizmantoto daļu (slēgtajiem budžeta asignējumiem), kā arī samazina naudas līdzekļu atlikumus;

334.2. naudas sodu atzīst pamatdarbības ieņēmumos naudas līdzekļu saņemšanas dienā;

334.3. dāvinājumu, ziedojumu un mantojumu saņemšanas, novērtēšanas vai vērtības apstiprināšanas dienā atzīst pārskata perioda pamatdarbības vai nākamo periodu ieņēmumus tādā vērtībā, kāda noteikta ar dāvinājumu, ziedojumu vai mantojumu saņemšanu saistītajos dokumentos vai kādā novērtēti attiecīgie dāvinājumi, ziedojumi vai mantojumi, un saņemto aktīvu iekļauj attiecīgajā aktīvu grupā.

335. Ieņēmumus atzīst un saistības samazina dienā, kad izpildīti šo noteikumu 275. punktā minētie nosacījumi saistībā ar darījumā bez atlīdzības saņemto aktīvu.

336. Izdevumus, kas rodas saistībā ar ieņēmumiem, kas gūti darījumā bez atlīdzības, atzīst atsevišķi no gūtajiem ieņēmumiem.

337. Naudas sodu un kavējuma naudu atzīst pamatdarbības izdevumos dienā, kad rodas attiecīgais pienākums.

338. Subsīdijas un dotācijas komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem saskaņā ar uzkrāšanas principu atzīst:

338.1. nākamo periodu izdevumos, subsīdijas un dotācijas izmaksājot avansā;

338.2. pamatdarbības izdevumos atbilstoši budžeta iestādē apstiprinātajiem komersanta, biedrības vai nodibinājuma iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem.

2.17.2. Transferta ieņēmumu un izdevumu uzskaite

339. Ja transferta pārskaitījumu veic pirms transferta izlietojuma:

339.1. veicot pārskaitījumu, atzīst prasības par avansā pārskaitīto transfertu;

339.2. saņemot pārskaitījumu, atzīst saistības par avansā saņemto transfertu.

340. Pamatdarbības transferta ieņēmumus un transferta izdevumus atzīst pārskata gadā, kurā veikts apstiprinātais transferta izlietojums vai attiecīgie izdevumi, par kuriem transferta pārskaitījumu veic pēc izdevumu apstiprināšanas, ja izlietojums vai izdevumi apstiprināti pārskata gadā vai līdz nākamā pārskata gada 31. janvārim (ieskaitot).

341. Atzīstot transferta ieņēmumus, samazina saistības par avansā saņemto transfertu. Atzīstot transferta izdevumus, samazina prasības par avansā pārskaitīto transfertu.

342. Ja attiecīgos izdevumus par pārskata gadu apstiprina nākamajā pārskata gadā līdz 31. janvārim (ieskaitot), pārskata gada beigās atzīst uzkrātos ieņēmumus un transferta ieņēmumus, kā arī uzkrātās saistības un transferta izdevumus. Naudas līdzekļu pārskaitījuma un saņemšanas dienā attiecīgi samazina uzkrātos ieņēmumus un uzkrātās saistības.

343. Ja transferta izlietojumu vai attiecīgos izdevumus par pārskata gadu apstiprina nākamajā pārskata gadā pēc 31. janvāra, transferta ieņēmumus un izdevumus atzīst kā pārējos iepriekšējo gadu ieņēmumus un izdevumus pārskata gadā, kurā apstiprināts transferta izlietojums vai attiecīgie izdevumi.

344. Pārskata gada beigās zembilancē uzrāda transferta izlietojuma vai attiecīgo izdevumu kopsummu pārskata gadā, attiecībā uz kuru transferta ieņēmumi vai transferta izdevumi atzīstami nākamajos pārskata gados.

2.18. Aktīvu un pasīvu nodošana un pieņemšana vispārējās valdības struktūru ietvaros

345. Budžeta iestāde, kura nodod bez atlīdzības aktīvu vai pasīvu citai budžeta iestādei, sniedz informāciju par:

345.1. piederību uzskaites kategorijai (detalizācijā līdz apakšgrupai);

345.2. sākotnējo vērtību;

345.3. uzkrāto amortizāciju un nolietojumu;

345.4. līdzdalības daļu un finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēm;

345.5. atlikušo lietderīgās lietošanas laiku;

345.6. attiecīgu norādi un vērtību, ja pamatlīdzekļa vērtība sākotnēji atzīta nākamo periodu ieņēmumos;

345.7. finanšu instrumentu kategoriju;

345.8. iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāta vērtību, likvidējot vai reorganizējot budžeta iestādi.

346. Budžeta iestāde, bez atlīdzības nododot aktīvu citai budžeta iestādei, izslēdz:

346.1. uzkrāto vērtības samazinājumu un atzīst pārējos ieņēmumus no aktīvu vērtības samazinājuma norakstīšanas;

346.2. sākotnējo vērtību un nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā vērtībā un atzīst izdevumus no nodotām vērtībām bez atlīdzības;

346.3. nākamo periodu ieņēmumus un līdzdalības daļu un finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerves, kas attiecas uz šo aktīvu, un atzīst ieņēmumus no nodotām vērtībām bez atlīdzības.

347. Budžeta iestāde, bez atlīdzības citai budžeta iestādei nododot krājumus, kas iepriekš atzīti izdevumos, tos izslēdz no uzskaites daudzuma vienībās. Budžeta iestāde, kas saņem šādus krājumus, nodrošina to uzskaiti daudzuma vienībās līdz faktiskai to norakstīšanai.

348. Budžeta iestāde, bez atlīdzības nododot pasīvu (piemēram, uzkrājumus vai nākamo periodu ieņēmumus) citai budžeta iestādei, izslēdz tā uzskaites vērtību un atzīst ieņēmumus no nodotām vērtībām bez atlīdzības.

349. Budžeta iestāde, saņemot bez atlīdzības aktīvu vai pasīvu no citas budžeta iestādes, turpina to uzskaitīt atbilstoši šo noteikumu 345. punktā minētajai informācijai. Ja nepieciešams, minētās vērtības pārklasificē atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā noteiktajām prasībām.

350. Ja budžeta iestāde saņem bez atlīdzības krājumus no budžeta iestādes, kura šos krājumus uzskaitījusi kontu grupā "2170 Speciālais militārais inventārs un speciālā militārā inventāra izveidošana", tā aktīva vērtību atzīst ekonomiskajai būtībai atbilstošā uzskaites kategorijā.

351. Budžeta iestāde, bez atlīdzības saņemot aktīvu no citas budžeta iestādes:

351.1. atzīst tā sākotnējo vērtību, nolietojumu (amortizāciju) un ieņēmumus no saņemtām vērtībām bez atlīdzības aktīva atlikušajā vērtībā;

351.2. atzīst izdevumus no saņemtām vērtībām bez atlīdzības un nākamo periodu ieņēmumus, ja budžeta iestāde, kura aktīvu nodeva, tā vērtību sākotnēji uzskaitījusi nākamo periodu ieņēmumos, un līdzdalības daļu un finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerves;

351.3. turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

352. Budžeta iestāde, bez atlīdzības saņemot pasīvu no citas budžeta iestādes, atzīst tā uzskaites vērtību un izdevumus no saņemtām vērtībām bez atlīdzības.

353. Budžeta iestādes likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā budžeta iestāde, kura pārņēmusi citas budžeta iestādes aktīvus un pasīvus, samazina pārskata perioda budžeta izpildes rezultātu un palielina iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātu atbilstoši šo noteikumu 345.8. apakšpunktā minētajai informācijai.

2.19. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu valsts budžetā uzskaite

354. Valsts ieņēmumu dienests, veicot tā administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu valsts budžetā (turpmāk šajos noteikumos – valsts budžeta ieņēmumi) uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, šajos noteikumos noteiktās normas budžeta iestādei attiecina uz valsti Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) personā.

355. Valsts budžeta ieņēmumus, kā arī naudas plūsmu analītiski uzskaita atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos budžeta klasifikāciju jomā.

356. Dienests ieņēmumus un ar tiem saistītos aktīvus un saistības novērtē atbilstoši attaisnojuma dokumentam likuma "Par grāmatvedību" 7. panta un 7.1 panta sestās daļas izpratnē.

357. Ja nākamajos periodos attiecīgo aktīvu vai saistību vērtība atšķiras no sākotnēji aprēķinātās summas, koriģē aktīva vai saistību vērtību un:

357.1. iepriekšējo gadu budžeta izpildes rezultātu, ja korekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu 430.1. vai 433.1. apakšpunktu;

357.2. pārskata perioda ieņēmumus, ja korekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu 432. punktu vai 433.2. apakšpunktu.

358. Valsts budžeta ieņēmumus atzīst atbilstoši aplēsei:

358.1. ietverot aprēķināto pamatsummu;

358.2. ietverot piešķirtās atlaides un atvieglojumus, kurus nodala analītiski;

358.3. neatskaitot izmaksas, kas veiktas atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos paredzētajam ieņēmumu izlietošanas mērķim.

359. Pamatdarbības ieņēmumus atzīst:

359.1. par nodokļiem un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu – pārskata periodā, kurā noticis darījums, kas saskaņā ar tiesību aktiem apliekams ar nodokli vai nodevu (turpmāk – apliekamais notikums);

359.2. par pārējām nodevām – saņemšanas dienā;

359.3. par soda naudu un kavējuma naudu – saņemšanas dienā, izņemot gadījumu, ja to saņemšana ir droši ticama, ieņēmumus atzīst dienā, kad rodas tiesības saņemt attiecīgos ieņēmumus. Informāciju par aprēķinātajām soda naudām un kavējuma naudām līdz to saņemšanai norāda zembilancē;

359.4. par naudas sodu un līgumsodu – saņemšanas dienā, izņemot gadījumu, ja to saņemšana ir droši ticama, ieņēmumus atzīst dienā, kad rodas tiesības saņemt attiecīgos ieņēmumus. Informāciju par aprēķinātajiem naudas sodiem un līgumsodiem līdz atbilstošā aktīva atzīšanai norāda zembilancē;

359.5. par citiem maksājumiem valsts budžetā – saņemšanas dienā.

360. Dienests izvērtē tiesību aktus, lai iekšējos normatīvajos aktos noteiktu, kas ir apliekamais notikums katram nodoklim un uzņēmējdarbības riska valsts nodevai.

361. Ieņēmumus un prasības pret nodokļa maksātāju saskaņā ar šo noteikumu 356. punktā minēto dokumentu atzīst ne vēlāk kā tā pārskata perioda pēdējā dienā, kad noticis apliekamais notikums, ja atbilstošā naudas summa nav saņemta un šā pārskata perioda beigās ir iesniegts šo noteikumu 356. punktā minētais dokuments.

362. Uzkrātos ieņēmumus atzīst ne vēlāk kā tā pārskata perioda pēdējā dienā, kad noticis apliekamais notikums, ja šo noteikumu 356. punktā minētais dokuments pārskata perioda beigās nav iesniegts, bet apliekamais notikums ir noticis pārskata periodā un atbilstošā naudas summa nav saņemta. Nākamā pārskata perioda sākumā reversē uzkrātos ieņēmumus.

363. Norakstot prasības par nodokļiem, atzīst pārējos izdevumus.

364. Katra pārskata perioda beigās izvērtē atzīto prasību vērtības samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 186.–190. punktu.

365. Prasību vērtības samazinājumu atzīst pārējos izdevumos un uzkrāj atsevišķā kontā prasību sastāvā.

366. Ja nākamajos pārskata periodos nepieciešams koriģēt prasību vērtības samazinājuma apjomu, tā palielinājumu atzīst attiecīgā pārskata perioda pārējos izdevumos, bet samazinājumu – pārējos ieņēmumos. Ja pārskata gada laikā samazina šajā gadā izveidoto vērtības samazinājumu, samazina pārskata gadā atzītos pārējos izdevumus.

367. Vērtības samazinājumu izslēdz un atzīst pārējos ieņēmumus, saņemot prasības apmaksu vai norakstot prasību, kurai bija izveidots vērtības samazinājums.

368. Saņemot naudas līdzekļus, samazina prasības vai atzīst ieņēmumus saskaņā ar normatīvajos aktos ieņēmumu atzīšanai noteiktajām prasībām, vai atzīst saistības, ja naudas līdzekļi saņemti pirms apliekamā notikuma.

369. Ja saskaņā ar šo noteikumu 368. punktu atzītas saistības, tad apliekamā notikuma dienā atzīst ieņēmumus un samazina saistības atbilstoši šo noteikumu 356. punktā minētajiem dokumentiem.

370. Ieņēmumu samazinājumu un saistības pret nodokļa maksātāju saskaņā ar šo noteikumu 356. punktā minētajiem dokumentiem atzīst ne vēlāk kā tā pārskata perioda pēdējā dienā, kad radies pienākums (saistības), ja pārskata perioda beigās ir iesniegts šo noteikumu 356. punktā minētais dokuments un ja šā pārskata perioda beigās ir pienākums veikt attiecīgo saistību apmaksu.

371. Ja saskaņā ar šo noteikumu 370. punktu attiecīgais dokuments pārskata perioda beigās nav iesniegts, atzīst uzkrātās saistības. Nākamā pārskata perioda sākumā uzkrātās saistības reversē, un dienā, kad attiecīgais dokuments iesniegts, atzīst saistības.

372. Norakstot saistības par nodokļiem, atzīst pārējos ieņēmumus.

373. Ne retāk kā reizi pārskata periodā izvērtē pašreizēju pienākumu, kuru vērtība vai izpildes laiks nav precīzi zināmi, vai iespējamu pienākumu esību (piemēram, tiesvedības) un atzīst uzkrājumus vai iespējamās saistības saskaņā ar šo noteikumu 2.12. un 2.21. apakšnodaļu.

374. Uzkrājumus saistībām samazina saskaņā ar šo noteikumu 256.2. apakšpunktu.

375. Dienests atzīst saistības pret Valsts kasi kā valsts budžeta finanšu uzskaites veicēju un ieņēmumu samazinājumu par nodokļa summu, kas pārdalāma valsts vai pašvaldību budžetos, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Atbilstoši naudas līdzekļu samazinājumam attiecīgajā norēķinu kontā samazina saistības pret Valsts kasi.

376. Inventarizācijas rezultātā, ja nepieciešams, koriģē prasību vai saistību atlikumu un atzīst ieņēmumus vai ieņēmumu samazinājumu.

377. Valstij piekritīgās mantas uzskaiti veic daudzuma vienībās atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

378. Ja pārskata gada beigās uzskaitē atrodas valstij piekritīgs nekustamais īpašums, krājumus un pārskata perioda ieņēmumus atzīst, ņemot vērā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Nākamā pārskata gada sākumā minēto grāmatojumu reversē.

379. Ja valstij piekritīgam nekustamam īpašumam kadastrālā vērtība nav zināma, šādus nekustamos īpašumus uzskaita tikai daudzuma vienībās.

380. Ieņēmumus un prasības par valstij piekritīgās mantas atsavināšanu atzīst saskaņā ar šo noteikumu 174., 324. un 325. punktu.

381. Dienests samazina pamatdarbības ieņēmumus par izmaksām, kas saistītas ar valstij piekritīgās mantas glabāšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas vai iznīcināšanu, pārskata periodā, kad tās radušās.

2.20. Finanšu instrumentu uzskaite

382. Finanšu instruments ir šāds finanšu aktīvs un finanšu saistības:

382.1. finanšu ieguldījums (piemēram, aizdevums, vērtspapīrs, noguldījums), izņemot līdzdalību radniecīgā un asociētā kapitālsabiedrībā;

382.2. prasības, kas radušās aktīva atsavināšanas rezultātā, ja maksājumu atliek ilgāk nekā 12 mēnešus;

382.3. aizņēmums, saņemtais noguldījums un emitētais vērtspapīrs;

382.4. saistības, kas radušās aktīva iegādes vai izveidošanas rezultātā, ja maksājumu atliek ilgāk nekā 12 mēnešus;

382.5. atvasinātais finanšu instruments.

383. Līgums, kura līguma priekšmets ir prece un kurš paredz abām pusēm tiesības norēķināties naudā vai ar kādu citu finanšu instrumentu (piemēram, pirkt vai pārdot preci par nemainīgu cenu kādā zināmā datumā nākotnē), ir atvasināts finanšu instruments, izņemot gadījumu, ja spēkā ir visi šie nosacījumi:

383.1. līgums ir noslēgts saskaņā ar plānotajām preču, izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iepirkuma vai izlietojuma vajadzībām un joprojām tām atbilst;

383.2. līgums jau sākotnēji bijis paredzēts šo noteikumu 383.1. apakšpunktā minētajām vajadzībām;

383.3. līgumsaistības ir paredzēts izpildīt ar preču piegādi.

384. Finanšu instrumentu atzīst dienā, kad tas atbilst šo noteikumu 22. vai 28. punktā minētajiem nosacījumiem, un novērtē patiesajā vērtībā.

385. Izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz finanšu instrumenta iegādi, emisiju vai atsavināšanu (piemēram, aizņēmuma saņemšanas izmaksas, komisijas maksas tirdzniecības aģentiem, brokeriem), atzīst finanšu izdevumos (šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai – pamatdarbības izdevumos) dienā, kad saņemts pakalpojums saskaņā ar attaisnojuma dokumentu vai saskaņā ar līguma nosacījumiem.

386. Finanšu instrumenta novērtējumam patiesajā vērtībā jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja finanšu instrumenta patiesā vērtība noteikta, izmantojot vienu no šādām metodēm:

386.1. konkrētā finanšu instrumenta darījuma cena vai identisku aktīvu vai saistību kotētās cenas aktīvos tirgos;

386.2. ja finanšu instrumentam nav tirgus cenas, bet šāda cena ir atsevišķām tā komponentēm vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, šī instrumenta tirgus cenu var noteikt, ņemot vērā tā komponenšu vai līdzīgo finanšu instrumentu tirgus cenu;

386.3. ja nav iespējams noteikt finanšu instrumenta tirgus cenu, tā patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītas un piemērotas novērtēšanas metodes, ja aprēķinātā vērtība parāda šī instrumenta iespējamo tirgus cenu. Patiesās vērtības novērtēšanas metodi izstrādā komisija vai speciālists. Novērtēšanas metodes aktualitāti pārskata ne retāk kā reizi pārskata gadā.

387. Finanšu instrumentus analītiski iedala kategorijās (3. pielikums) un pēc sākotnējās atzīšanas uzskaita šādā kārtībā:

387.1. prasības un aizdevumus uzskaita amortizētajā vērtībā, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros izsniegtos valsts budžeta aizdevumus, kuriem piemēro Valsts kases noteikto procentu likmi, un pārskata perioda finanšu ieņēmumos iekļauj amortizētos procentu ieņēmumus. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai amortizētās vērtības aprēķinam lietoto procentu likmi nosaka Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

387.2. līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus uzskaita amortizētajā vērtībā, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, un pārskata perioda finanšu ieņēmumos iekļauj amortizētos procentu ieņēmumus. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai līdz termiņa beigām turētu ieguldījumu amortizētās vērtības aprēķinam lietoto procentu likmi nosaka Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

387.3. pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus katra pārskata perioda beigās novērtē patiesajā vērtībā un vērtības izmaiņas atzīst finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervē, ieņēmumus vai izdevumus no valūtu kursu svārstībām atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos;

387.4. patiesajā vērtībā novērtēta finanšu aktīva un finanšu saistību, tai skaitā atvasināta finanšu instrumenta, vērtības izmaiņas atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos, izņemot finanšu garantiju līgumus;

387.5. pārējās finanšu saistības, izņemot finanšu garantiju līgumus, uzskaita amortizētajā vērtībā, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros no valsts budžeta saņemtos aizņēmumus, kuriem piemēro Valsts kases noteikto procentu likmi, un amortizētos procentu izdevumus atzīst pārskata perioda finanšu izdevumos. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai finanšu saistību amortizētās vērtības aprēķinam lietoto procentu likmi nosaka Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

388. Budžeta iestāde uzskaita saņemto un izsniegto finanšu garantiju līgumus, kas paredz noteiktu maksājumu veikšanu finanšu garantiju līguma turētājam radīto zaudējumu (izdevumu) kompensēšanai, kuri radušies darījumu partnera savlaicīgas nemaksāšanas dēļ, kā paredzēts attiecīgajos līguma nosacījumos, šādos gadījumos:

388.1. garantija (galvojums) sniegta saskaņā ar līgumu, kura dalībnieki ir ieinteresētas personas, un tā nosacījumi līgumslēdzējām pusēm rada tiesības un pienākumus, un šo tiesību un pienākumu rezultātā katrai līgumslēdzējai pusei, iespējams, nav jāizpilda līdzvērtīgas saistības, kā arī tiesību aktos ir paredzēta zaudējumu atlīdzība saistību neizpildes gadījumā;

388.2. garantija (galvojums) izsniegta saskaņā ar tiesību aktiem – ārpuslīgumiskā garantija (galvojums);

388.3. izsniegta kredītvēstule.

389. Izsniegtas finanšu garantijas līgumu klasificē kā uzkrājumus vai iespējamās saistības.

390. Saņemtās finanšu garantijas klasificē kā iespējamos aktīvus, ja par to nav paredzēta atlīdzība vai atlīdzība neatbilst garantijas patiesajai vērtībai. Samaksāto atlīdzību par finanšu garantiju atzīst nākamo periodu izdevumos.

391. Finanšu garantijas novērtē:

391.1. atlīdzības pašreizējā vērtībā, ja tā atbilst garantijas patiesajai vērtībai. Atlīdzības pašreizējo vērtību nosaka, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, ja maksājums paredzēts vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma;

391.2. saskaņā ar iespējami precīzāko vērtības aplēsi atbilstoši šo noteikumu 247. punktam, ja par finanšu garantijas izsniegšanu nav paredzēta atlīdzība vai atlīdzība neatbilst garantijas patiesajai vērtībai.

392. Pārdošanai pieejama finanšu aktīva (nekotēta pašu kapitāla instrumenta, ja budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem balsstiesību attiecīgajā kapitālsabiedrībā, vai atvasinātā finanšu instrumenta, kas saistīts ar šādu nekotētu pašu kapitāla instrumentu un par kuru veicams norēķins ar šāda nekotēta pašu kapitāla instrumenta piegādi) uzskaitei lieto izmaksu metodi, ja tā patieso vērtību nevar ticami novērtēt.

393. Ja šo noteikumu 387.3. un 387.4. apakšpunktā minēto finanšu aktīvu patiesā vērtība kļūst negatīva, tos pārklasificē finanšu saistību sastāvā.

394. Aprēķinot aizņēmuma, noguldījuma un citus procentu un saistību maksājumus (piemēram, aizņēmuma izmaksas), tos atzīst kā finanšu ieņēmumus vai izdevumus pārskata periodā un uzskaita kā uzkrātos ieņēmumus vai uzkrātās saistības.

395. Finanšu instrumentu, kuru iespējams realizēt jebkurā laikā un kuru paredzēts turēt ne ilgāk par gadu, kā arī finanšu instrumentu, kuru paredzēts atsavināt, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros atsavināmo instrumentu, klasificē īstermiņa finanšu ieguldījumu vai īstermiņa saistību sastāvā. Pārējos finanšu instrumentus klasificē ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vai ilgtermiņa saistību sastāvā.

2.20.1. Finanšu instrumentu klasifikācijas maiņa

396. Katra pārskata perioda beigās izvērtē finanšu instrumenta klasifikāciju šo noteikumu 387. punktā noteiktajās kategorijās un to maina attiecīgā notikuma dienā, ja nepieciešams, saskaņā ar šīs apakšnodaļas prasībām.

397. Šo noteikumu 387.4. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu attiecina uz šo noteikumu 387.1. apakšpunktā noteikto kategoriju tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

397.1. finanšu aktīvs vairs netiek turēts pārdošanas vai atpirkšanas vajadzībām;

397.2. finanšu aktīvs sākotnējās atzīšanas laikā būtu klasificējams aizdevumu un prasību kategorijā;

397.3. finanšu aktīvu plāno turēt līdz tā termiņa beigām.

398. Šo noteikumu 387.4. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu pārklasifikācijas dienā pārvērtē patiesajā vērtībā un vērtības izmaiņas atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos.

399. Šo noteikumu 387.3. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu attiecina uz šo noteikumu 387.1. apakšpunktā noteikto kategoriju tikai tad, ja pārskata periodā mainīts finanšu aktīva turēšanas nolūks un budžeta iestāde turpmāk plāno to turēt līdz tā termiņa beigām.

400. Šo noteikumu 387.3. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu pārklasifikācijas dienā pārvērtē patiesajā vērtībā un finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervē uzkrātās vērtības izmaiņas:

400.1. atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos līdz līguma termiņa beigām, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, ja pārklasificē finanšu aktīvu ar fiksētu beigu termiņu;

400.2. turpina uzskaitīt finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervē, ja pārklasificē finanšu aktīvu, kuram nav fiksēts beigu termiņš, līdz aktīva atsavināšanai;

400.3. atzīst pārskata perioda finanšu izdevumos, ja finanšu aktīvam konstatē vērtības samazināšanos.

401. Šo noteikumu 387.2. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu attiecina uz šo noteikumu 387.3. apakšpunktā noteikto kategoriju tikai tad, ja pārskata periodā mainīts finanšu aktīva turēšanas nolūks un budžeta iestāde vairs neplāno to turēt līdz tā termiņa beigām, izņemot šādus gadījumus:

401.1. līdz finanšu aktīva termiņa beigām vai dzēšanai ir atlikušas mazāk nekā 90 dienas;

401.2. budžeta iestāde ir saņēmusi vismaz 90 procentus no aktīva pamatsummas;

401.3. pārskata periodā noticis notikums, kuru budžeta iestāde pamatoti nav varējusi paredzēt un kontrolēt un kurš regulāri neatkārtojas.

402. Šo noteikumu 387.2. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu pārklasifikācijas dienā pārvērtē patiesajā vērtībā un vērtības izmaiņas atzīst finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervē.

2.20.2. Finanšu instrumentu vērtības samazinājums

403. Katra pārskata perioda beigās novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka radušies zaudējumi no finanšu aktīva (izņemot šo noteikumu 387.4. apakšpunktā minētos finanšu aktīvus) vērtības samazinājuma, ņemot vērā šādus faktorus:

403.1. emitenta vai pienākumu pildītāja (sadarbības partnera) finansiālās grūtības;

403.2. līguma nosacījumu neievērošana, piemēram, procentu vai pamatsummas atmaksāšanas nosacījumu neizpilde vai pārkāpšana;

403.3. aizdevējs ekonomisku vai juridisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar aizņēmēja finansiālajām grūtībām, piešķir aizņēmējam atlaidi vai atbrīvojumu, ko citos apstākļos aizdevējs nebūtu apsvēris;

403.4. kļūst ticams, ka aizņēmējs uzsāks maksātnespējas procedūru vai cita veida finansiālu reorganizāciju;

403.5. attiecīgā finanšu aktīva aktīvā tirgus zaudēšana finansiālu grūtību dēļ;

403.6. pieejamā informācija norāda, ka pastāv novērtējams finanšu aktīvu grupas aplēsto nākotnes naudas plūsmu samazinājums kopš šo aktīvu sākotnējās atzīšanas, lai arī atsevišķiem finanšu aktīviem šis samazinājums vēl nav nosakāms, un tā ietver vienu no šiem apstākļiem:

403.6.1. nelabvēlīgas izmaiņas aizņēmēju maksātspējā attiecīgajā grupā (piemēram, pieaugošs nokavēto maksājumu skaits),

403.6.2. valsts vai pašvaldības ekonomiskos apstākļus, kas attiecīgi ietekmē saistību neizpildi aktīvu grupā (piemēram, ekonomiskās grūtības noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, nozīmīgas nelabvēlīgas izmaiņas kādas nozares apstākļos, kas ietekmē aizņēmējus attiecīgajā grupā);

403.7. ieguldījumam pašu kapitāla instrumentā – informācija par nelabvēlīgām izmaiņām, kas notikušas tehnoloģiskajā, tirgus, ekonomiskajā vai juridiskajā vidē, kurā darbojas emitents, un kas norāda, ka pašu kapitāla instrumenta izmaksas var nebūt atgūstamas. Ieguldījuma pašu kapitāla instrumentā vērtības samazināšanās zem tā izmaksu vērtības arī ir objektīvs vērtības samazināšanās pierādījums.

404. Ja pastāv kāds no šo noteikumu 403. punktā minētajiem pierādījumiem, veic vērtības samazinājuma aprēķinus.

405. Aizdevuma, prasību un līdz termiņa beigām turēta ieguldījuma (turpmāk – amortizētajā vērtībā uzskaitīts finanšu aktīvs) vērtības samazinājumu aprēķina kā starpību starp aktīva uzskaites vērtību un aplēsto nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību, kas diskontēta, izmantojot finanšu aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai vērtības samazinājumu aprēķina Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vērtības samazinājumu atzīst pārskata perioda finanšu izdevumos un uzkrāj atsevišķā kontā īstermiņa vai ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vai prasību sastāvā.

406. Ja nākamajos pārskata periodos amortizētajā vērtībā uzskaitīta finanšu aktīva vērtības samazinājums ir samazinājies vai vairs nepastāv, iepriekš atzīto vērtības samazinājumu izslēdz, veicot nepieciešamās vērtības samazinājuma konta korekcijas un atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos. Izslēdzot vērtības samazinājumu, attiecīgā finanšu aktīva uzskaites vērtība nav lielāka, kā būtu bijusi amortizētā vērtība, ja izdevumi no vērtības samazināšanās nebūtu atzīti.

407. Patiesajā vērtībā uzskaitīta pārdošanai pieejama finanšu aktīva vērtības samazinājumu aprēķina kā starpību starp aktīva amortizēto vērtību (no iegādes vērtības atskaita visas saņemtās pamatsummas un procentus, kā arī uzkrātos procentus) un pašreizējo patieso vērtību, atskaitot izdevumus no šā finanšu aktīva vērtības samazināšanās, kuri iepriekš atzīti pārskata perioda izdevumos.

408. Ja nākamajos pārskata periodos patiesajā vērtībā uzskaitīta pārdošanai pieejama finanšu aktīva (izņemot ieguldījumus pašu kapitāla instrumentos) vērtības samazinājums ir samazinājies vai vairs nepastāv, iepriekš atzīto vērtības samazinājumu izslēdz un atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos tikai tādā apmērā, kādā iepriekš atzīti izdevumi no vērtības samazinājuma. Atlikušo vērtības pieauguma daļu atzīst finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēs.

409. Izmaksu vērtībā uzskaitīta pārdošanai pieejama finanšu aktīva vērtības samazinājumu aprēķina kā starpību starp finanšu aktīva uzskaites vērtību un nākotnes aplēsto naudas plūsmu pašreizējo vērtību, kas diskontēta ar Valsts kases tīmekļvietnē publicēto atbilstošo procentu likmi. Vērtības samazinājumu atzīst pārskata perioda finanšu izdevumos un uzkrāj atsevišķā kontā attiecīgo finanšu aktīvu sastāvā.

410. Ja nākamajos pārskata periodos vērtības samazinājums ieguldījumam pašu kapitāla instrumentos, kas klasificēts kā pārdošanai pieejams finanšu aktīvs, ir samazinājies vai vairs nepastāv, iepriekš atzīto vērtības samazinājumu izslēdz vienīgi tad, ja no uzskaites izslēdz attiecīgo finanšu aktīvu.

2.20.3. Finanšu instrumentu izslēgšana no uzskaites

411. Finanšu aktīvu vai tā daļu izslēdz no uzskaites, ja ir spēkā vismaz viens no šiem kritērijiem:

411.1. līgumā noteiktās tiesības uz naudas plūsmām no attiecīgā finanšu aktīva vai tā daļas beidzas vai budžeta iestāde ir atteikusies no šīm tiesībām tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

411.2. budžeta iestāde nodod līgumā noteiktās tiesības uz naudas plūsmām no finanšu aktīva vai tā daļas;

411.3. budžeta iestāde saglabā līgumā noteiktās tiesības uz naudas plūsmām no finanšu aktīva vai tā daļas, bet uzņemas līgumā noteiktu pienākumu samaksāt attiecīgās naudas plūsmas vienam vai vairākiem saņēmējiem, un:

411.3.1. budžeta iestādei ir pienākums veikt maksājumus saņēmējiem tikai tad, kad ir saņemtas ekvivalentas summas no attiecīgā aktīva;

411.3.2. atbilstoši līguma nosacījumiem budžeta iestādei ir aizliegts pārdot vai ieķīlāt attiecīgo aktīvu vai tā daļu;

411.4. budžeta iestāde nodod visus ar attiecīgā aktīva vai tā daļas īpašumtiesībām saistītos riskus, atlīdzības un aktīva vai tā daļas kontroli.

412. Finanšu aktīvu izslēdz no uzskaites un pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos atzīst starpību starp aktīva uzskaites vērtību un atlīdzību (ieskaitot visus jauniegūtos aktīvus, no kuriem atskaitītas visas no jauna uzņemtās saistības). Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervi izslēdz un attiecina uz iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātu (pārdošanai pieejamiem finanšu instrumentiem).

413. Ja no uzskaites izslēdz finanšu aktīva daļu, izslēdzamās daļas vērtību aprēķina atbilstoši finanšu aktīva un izslēdzamās daļas relatīvajām patiesajām vērtībām izslēgšanas dienā.

414. Ja par amortizētajā vērtībā uzskaitīta finanšu aktīva atsavināšanu saņem atlīdzību, taču šo noteikumu 411. punktā minētie kritēriji aktīva izslēgšanai no uzskaites nav izpildīti, saņemto atlīdzību atzīst finanšu saistību sastāvā. Atzītās saistības novērtē saņemtās atlīdzības apmērā un līdz līguma termiņa beigām palielina par starpību starp saņemto atlīdzību un aktīva vērtību līguma beigu datumā, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi.

415. Ja par patiesajā vērtībā uzskaitīta finanšu aktīva atsavināšanu saņem atlīdzību, taču šo noteikumu 411. punktā minētie kritēriji aktīva izslēgšanai no uzskaites nav izpildīti, saņemto atlīdzību atzīst finanšu saistību sastāvā. Atzītās saistības novērtē saistību patiesajā vērtībā.

416. Finanšu saistības (vai finanšu saistību daļu) izslēdz no uzskaites tikai un vienīgi tad, ja:

416.1. līgumā noteiktais pienākums ir izpildīts;

416.2. otra līgumslēdzēja puse ir atteikusies no prasības šā pienākuma izpildei;

416.3. pienākums ir atcelts vai tā izpildes termiņš ir beidzies.

417. Ja, mainot līguma nosacījumus, naudas plūsmas pašreizējā diskontētā vērtība, ieskaitot visas samaksātās maksas, atskaitot saņemtās maksas un veicot diskontēšanu ar sākotnējo efektīvo procentu likmi, par vismaz 10 procentiem atšķiras no sākotnējo finanšu saistību atlikušās naudas plūsmas pašreizējās vērtības, sākotnējās finanšu saistības izslēdz un atzīst jaunas finanšu saistības.

418. Starpību starp izslēgto finanšu saistību vai to daļas uzskaites vērtību un atlīdzību, ieskaitot visus nodotos aktīvus, kuri nav naudas līdzekļi, atzīst kā pārskata perioda finanšu ieņēmumus vai izdevumus.

419. Ja no uzskaites izslēdz finanšu saistību daļu, aprēķina izslēdzamās daļas vērtību atbilstoši kopējo finanšu saistību un izslēdzamās daļas relatīvajām patiesajām vērtībām izslēgšanas dienā.

420. Emitētos valsts vērtspapīrus pēc to atpirkšanas līdz dzēšanai uzskaita zembilancē.

2.21. Iespējamie aktīvi un iespējamās saistības

421. Iespējamais aktīvs ir aktīvs, kas var rasties pagātnes notikumu rezultātā un kura pastāvēšana apstiprināsies tikai atkarībā no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde nevar kontrolēt.

422. Iespējamo aktīvu novērtē atbilstoši saņemamo resursu vērtības visticamākajai aplēsei un uzskaita zembilancē.

423. Iespējamās saistības, tai skaitā galvojumi, ir:

423.1. iespējams pienākums, kas radies pagātnes notikumu rezultātā un kura pastāvēšana ir atkarīga no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde nevar kontrolēt;

423.2. pašreizējs pienākums, kas radies pagātnes notikumu rezultātā, bet nav ticams, ka šā pienākuma izpildē būs nepieciešams resursu izlietojums, vai arī nav pietiekama pamatojuma saistību vai uzkrājumu vērtības ticamam novērtējumam.

424. Iespējamās saistības novērtē atbilstoši šo noteikumu 247. punktam un uzskaita zembilancē.

425. Ja budžeta iestāde ir noslēgusi līgumus par nākotnes ilgtermiņa ieguldījumiem un līdz bilances datumam pienākums nav izpildīts, šīs saistības uzskaita zembilancē. Saistību vērtību aprēķina, summējot pēc bilances datuma paredzētos maksājumus atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

426. Ja resursu izlietojuma iespēja, lai izpildītu iespējamo vai pašreizējo pienākumu, ir neliela, iespējamās saistības zembilancē var neuzskaitīt.

2.22. Izmaiņas grāmatvedības uzskaites kārtībā, aplēšu maiņa un kļūdu labošana

427. Budžeta iestāde maina grāmatvedības uzskaites principus tikai tad, ja ir mainījies normatīvais regulējums.

428. Grāmatvedības uzskaites principu maiņa ir vienu grāmatvedības uzskaites principu aizstāšana ar citiem grāmatvedības uzskaites principiem.

429. Budžeta iestāde izmaiņas grāmatvedības uzskaites principos uzskaita saskaņā ar attiecīgā normatīvā akta pārejas noteikumiem.

430. Mainot grāmatvedības uzskaites principus, korekcijas veic tā, it kā jaunie grāmatvedības uzskaites principi vienmēr būtu piemēroti, un izmaiņas atzīst:

430.1. iepriekšējo gadu budžeta izpildes rezultātā tādā apmērā, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata gadiem. Korekcijas analītiski nodala pa attiecīgajiem pārskata gadiem;

430.2. pārskata perioda ieņēmumos vai izdevumos tādā apmērā, kas attiecas uz pārskata gadu;

430.3. atbilstošajā bilances aktīva vai pasīva kontā.

431. Ja darījumu veikšanai vai citām darbībām (piemēram, nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laika noteikšanai, aktīvu vērtības samazinājuma aprēķināšanai, saistību izpildei paredzēto uzkrājumu aprēķināšanai) piemītošo nenoteiktību rezultātā aktīvu vai pasīvu posteņus nevar novērtēt precīzi, veic vērtības aplēsi. Aplēsi pārskata, ja mainās apstākļi, uz kuriem tā balstīta, vai iegūta jauna informācija, kas ietekmē aplēses sagatavošanu.

432. Mainot aplēses, tās piemēro darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem, sākot ar aplēses izmaiņas datumu, un koriģē atbilstošo aktīvu, pasīvu, ieņēmumu vai izdevumu posteni pārskata periodā.

433. Konstatētās kļūdas attiecībā uz aktīvu un pasīvu posteņu uzskaiti pārskata periodā vai iepriekšējos pārskata periodos labo pirmajā pārskata periodā, kurā tās atklātas, šādā kārtībā:

433.1. būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas labo šo noteikumu 430. punktā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumu, ja tas nav iespējams. Būtiskuma līmeni nosaka saskaņā ar Valsts kases tīmekļvietnē publicēto informāciju kārtējam gadam;

433.2. pārējās iepriekšējo periodu kļūdas un pārskata perioda kļūdas labo šo noteikumu 432. punktā noteiktajā kārtībā.

434. Šo noteikumu 430. punktā noteikto kārtību nepiemēro, ja:

434.1. ietekme nav nosakāma;

434.2. ir nepieciešami pieņēmumi par to, kādi būtu budžeta iestādes nodomi attiecīgajā periodā;

434.3. ir nepieciešams izmantot būtiskas aplēses un ir neiespējami objektīvi nošķirt informāciju par aplēsēm, kas:

434.3.1. nodrošina pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvēja datumā, kurā šīs summas bija atzītas, novērtētas vai uzrādītas;

434.3.2. būtu pieejama laikā, kad finanšu pārskats par attiecīgo iepriekšējo periodu apstiprināts publiskošanai.

2.23. Pārskata perioda slēguma uzskaite

435. Pēc pārskata gada beigām – laikposmā līdz gada pārskata parakstīšanas datumam – budžeta iestāde apkopo grāmatvedības uzskaites informāciju no slēguma procesiem un darbībām, kā arī pārliecinās par visu grāmatvedības procedūru izpildi (piemēram, pamatlīdzekļu, ieguldījuma īpašumu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma (amortizācijas) aprēķins un uzskaite, nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu, ieguldījuma īpašumu, finanšu ieguldījumu un krājumu vērtības samazinājuma aprēķins un uzskaite, inventarizācijas, valūtas kursu svārstību dēļ radušos ieņēmumu vai izdevumu aprēķins un uzskaite, uzkrāto ieņēmumu un izdevumu aprēķins un uzskaite, uzkrājumu aprēķins un uzskaite, aktīvu un saistību īstermiņa un ilgtermiņa daļas noteikšana un uzskaite).

436. Strīda gadījumos ar darījuma partneri par prasību vai saistību atlikumu pārskata perioda beigās budžeta iestāde par korektiem uzskata savus finanšu uzskaites datus.

437. Pēc pārskata gada beigām, laikposmā līdz gada pārskata parakstīšanas datumam, slēdz visus pārskata gada ieņēmumu un izdevumu kontus un iegrāmato bilances pasīva kontā "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" atbilstoši budžeta veidam.

438. Grāmatojot pārskata gada rezultātu, bilances pasīva kontā "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" iegrāmato tikai ieņēmumu un izdevumu kontu slēgumu.

439. Nākamajā pārskata gadā konta "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" atlikumu pārgrāmato bilances pasīva kontā "Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts" atbilstoši budžeta veidam.

3. Noslēguma jautājumi

440. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumus Nr. 1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 203. nr.; 2010, 69. nr.; 2011, 52. nr.; 2012, 165. nr.; 2013, 153., 243. nr.).

441. Izmaiņas grāmatvedības uzskaitē piemēro saskaņā ar šo noteikumu 432. punktu.

442. Budžeta iestādes izvērtē aktīvu un pasīvu atlikumus 2018. gada 31. decembrī un 2019. gada 1. janvārī iegrāmato saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā noteikto kontu atbilstības tabulu.

443. To bioloģisko aktīvu sākotnējo vērtību un uzkrāto vērtības samazinājumu, kurus paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, 2019. gada 1. janvārī izslēdz un atlikušo vērtību pārklasificē kontu grupā "1600 Bioloģiskie aktīvi".

444. Pārējās rezerves, kas izveidotas, sākotnēji atzīstot mežaudzes, līdz 2019. gada 31. decembrim izslēdz un atzīst pārējos ieņēmumus.

445. Šo noteikumu 98. punktā minēto lietderīgās lietošanas laiku pirmo reizi izvērtē 2019. gada 31. decembrī uzskaitē esošajiem nemateriālajiem ieguldījumiem, sagatavojot 2019. gada pārskatu. Ja nemateriālajam ieguldījumam nosaka nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku, amortizāciju pārtrauc rēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc izvērtējuma un nemateriālo ieguldījumu turpmāk uzskaita atlikušajā vērtībā.

446. Šo noteikumu 164. punktā minēto metodi pirmo reizi piemēro, sagatavojot 2019. gada pārskatu.

447. Ilgtermiņa ieguldījumus nomātajos valsts un pašvaldību nekustamajos īpašumos, kas 2018. gada 31. decembrī uzskaitīti kontu grupā "1270 Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos", līdz 2019. gada 31. decembrim nodod bez atlīdzības tai budžeta iestādei, kuras grāmatvedības uzskaitē ir attiecīgais ilgtermiņa ieguldījums.

448. Militāro ilgtermiņa aktīvu un inventāra, kas 2018. gada 31. decembrī uzskaitīti kontu grupā "2170 Speciālais militārais inventārs un speciālā militārā inventāra izveidošana", uzskaitei līdz 2020. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumos Nr. 1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" noteikto kārtību.

449. Budžeta iestāde līdz 2021. gada 31. decembrim aktualizē ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā un krājumu sastāvā uzskaitītās un sākotnēji atbilstoši šo noteikumu 53. punktam novērtētās zemes uzskaites vērtību atbilstoši 2020. gada slēguma inventarizācijas ietvaros izmantotajiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (kadastrālajai vērtībai) un starpību atzīst pārskata gada pārējos ieņēmumos vai izdevumos.

450. Tā inventāra uzskaitei, kas 2018. gada 31. decembrī uzskaitīts kontu grupā "2160 Inventārs", līdz 2020. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumos Nr. 1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" noteikto kārtību.

451. Šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētās uzskaites veikšanai pārskata periodā pirms uzkrāšanas principa ieviešanas datuma veic šādas darbības grāmatvedības reģistru sākuma atlikumu noteikšanai saskaņā ar uzkrāšanas principu:

451.1. veic sākotnējo prasību un saistību inventarizāciju par katru nodokļa maksātāju un par katru valsts budžeta ieņēmumu saskaņā ar šo noteikumu 356. punktā minēto dokumentu:

451.2. ieņēmumus, kuri attiecas uz pārskata periodu pirms uzkrāšanas principa ieviešanas datuma, bet kuru apmaksa nav saņemta līdz uzkrāšanas principa ieviešanas datumam, atzīst kontā "Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts" un:

451.2.1. kontā "Prasības par nodokļiem", ja šo noteikumu 356. punktā minētais dokuments ir iesniegts pirms uzkrāšanas principa ieviešanas datuma;

451.2.2. kontā "Uzkrātie ieņēmumi", ja šo noteikumu 356. punktā minētais dokuments ir iesniegts pēc uzkrāšanas principa ieviešanas datuma. Uzkrāšanas principa ieviešanas datumā uzkrātos ieņēmumus reversē un atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumu samazinājumu. Šo noteikumu 356. punktā minētā dokumenta saņemšanas dienā atzīst prasības un pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumus;

451.3. līdz uzkrāšanas principa ieviešanas datumam izveidojušās nodokļu pārmaksas atzīst kontā "Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts" un:

451.3.1. kontā "Saistības par nodokļiem", ja šo noteikumu 356. punktā minētais dokuments ir iesniegts pirms uzkrāšanas principa ieviešanas datuma;

451.3.2. kontā "Uzkrātās saistības", ja šo noteikumu 356. punktā minētais dokuments ir iesniegts pēc uzkrāšanas principa ieviešanas datuma. Uzkrāšanas principa ieviešanas datumā uzkrātās saistības reversē un atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumus. Šo noteikumu 356. punktā minētā dokumenta saņemšanas dienā atzīst saistības un pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumu samazinājumu.

452. Ja šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētā budžeta iestāde pārskata periodā pirms uzkrāšanas principa ieviešanas datuma pieņēmusi lēmumu – saistības pret nodokļa maksātāju novirzīt prasību pret nodokļa maksātāju segšanai –, tad uzkrāšanas principa ieviešanas datumā samazina attiecīgās prasības un saistības.

453. Šo noteikumu 451.2. un 451.3. apakšpunktā minētās prasības un saistības klasificē kā:

453.1. ilgtermiņa, ja samaksas termiņš ir ilgāks par gadu;

453.2. īstermiņa, ja samaksas termiņš ir īsāks par gadu vai tas nav zināms.

454. Šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētā budžeta iestāde uzkrāšanas principa ieviešanas datumā atzītajām prasībām nosaka vērtības samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 186., 187., 188., 189. un 190. punktu un iegrāmato atsevišķā kontā prasību sastāvā, kā arī kontā "Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts".

455. Šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētā budžeta iestāde veic saistību izpildei paredzēto uzkrājumu aprēķinu un atzīšanu pirmā pārskata gada beigās pēc uzkrāšanas principa ieviešanas datuma. Izdevumus, kas radušies pārskata periodos pirms uzkrāšanas principa ieviešanas datuma, atzīst kontā "Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts". Izdevumus, kas radušies pārskata gadā pēc uzkrāšanas principa ieviešanas datuma, atzīst attiecīgajos pārskata perioda izdevumos.

456. Šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās budžeta iestādes šo noteikumu prasības attiecīgi par valsts budžeta finanšu uzskaiti un Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaiti piemēro ar 2021. gada 1. janvāri.

457. Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Finanšu ministra vietā –
satiksmes ministrs Uldis Augulis
1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 13. februāra
noteikumiem Nr. 87
Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts

I. Grāmatvedības kontu plāna shēma un apraksts

Kontu grupas līmeņi

Konta numurs

Konta nosaukums

Konta apraksts

1.

2.

3.

4.

A

B

1000   Ilgtermiņa ieguldījumiKontu grupā uzskaita aktīvus, kurus plāno izmantot ilgāk nekā gadu no iegūšanas datuma
 1100  Nemateriālie ieguldījumiKontu grupā uzskaita nemateriālos ieguldījumus, kuri paredzēti budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, pakalpojumu sniegšanai vai iznomāšanai un kurus plāno izmantot ilgāk nekā gadu no iegūšanas datuma
  1110 Attīstības pasākumi un programmasKontā uzskaita attīstības pasākumu un programmu izdevumus, ja zināms, ka projektu pabeigs un īstenos:

1) attīstības pasākumu (piemēram, administratīvo teritoriju attīstības plānu) un programmu izmaksas, kas ir pētniecības darbā iegūto zināšanu, atklājumu vai citu zināšanu izmantošana jaunu (vai būtiski uzlabotu) materiālu, ierīču, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu ražošanas plānā vai izstrādē pirms komerciālas ražošanas vai lietošanas uzsākšanas;

2) tehniskās izstrādes, kas pētniecības rezultātu sagatavo līdz izmēģinājuma paraugam.

Kontā neuzskaita:

1) pētniecības darbu izmaksas, kas rodas sākotnējas un plānotas izpētes rezultātā, kuru veic, lai iegūtu jaunas zinātniskas vai tehniskas zināšanas un izpratni. Šādas izmaksas atzīst izdevumos periodā, kad tās radušās;

2) attīstības pasākumu izmaksas, ja projekts vai programma netiks pabeigta un īstenota (atzīst izdevumos);

3) projektēšanas un plānošanas izmaksas pēc projekta apstiprināšanas (iekļauj citās projekta izmaksās vai ilgtermiņa aktīva iegādes (izveidošanas) vērtībā)

  1120 Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesībasKontu grupā uzskaita licences, koncesijas, patentus, preču zīmes, dizainparaugus un tamlīdzīgas tiesības
   1121DatorprogrammasKontā uzskaita datorprogrammas, kuru lietošanas tiesības noteiktas ar licenci vai kuras speciāli izstrādātas konkrētas budžeta iestādes vajadzībām
   1122Pārējās licencesKontā uzskaita licences, kuras ir autora vai autora tiesību īpašnieka atļauja par samaksu izmantot ar normatīvajiem aktiem aizsargātu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu, kā arī licences, kuras ir valsts institūciju, pašvaldību, profesionālo apvienību izdotas atļaujas darbībai kādā jomā (izņemot datorprogrammu izmantošanas licences)
   1123KoncesijasKontā uzskaita koncesijas, kuras ir līgumi, ar ko valsts (pašvaldība) uz noteiktu laiku un noteiktiem nosacījumiem nodod juridiskai personai par samaksu valstij (pašvaldībai) piederošās tiesības uz dabas bagātībām vai kādu saimniecisku objektu
   1124PatentiKontā uzskaita izgudrojumu patentus
   1125Licences datorprogrammāmKontā uzskaita atsevišķi no datorprogrammām iegādātas licences
   1129Pārējās nemateriālo ieguldījumu tiesībasKontā uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās nemateriālo ieguldījumu tiesības: preču zīmes, pakalpojumu zīmes, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras lieto kādas preces vai pakalpojuma atšķirībai no citu ražotāju vai tirgotāju precēm un pakalpojumiem, dizainparaugus un citas tamlīdzīgas tiesības
  1130 Pārējie nemateriālie ieguldījumiKontu grupā uzskaita iepriekš neklasificētus nemateriālos aktīvus, kuri atbilst aktīva definīcijai, t. i., var ticami novērtēt aktīva vērtību un pastāv iespēja nākotnē saņemt saimnieciskos labumus vai to izmantot funkciju nodrošināšanai (piemēram, specializētas zināšanas, franšīzes)
   1131Nemateriālie kultūras un vēstures pieminekļi un citi objektiKontā uzskaita oriģinālfilmas, skaņu ierakstus un citus kultūras un vēstures pieminekļus un citus objektus, kuri atbilst aktīva definīcijai
   1139Pārējie iepriekš neklasificētie nemateriālie ieguldījumiKontā uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos nemateriālos ieguldījumus
  1140 Nemateriālo ieguldījumu izveidošanaKontu grupā uzskaita izmaksas, kas tieši attiecināmas uz nemateriālo ieguldījumu izveidošanu un sagatavošanu plānotajai izmantošanai līdz nemateriālā ieguldījuma nodošanai lietošanā
   1141Nemateriālo kultūras un vēstures pieminekļu un citu objektu izveidošanaKontā uzskaita izmaksas, kas tieši attiecināmas uz nemateriālo kultūras un vēstures pieminekļu un citu objektu izveidošanu un sagatavošanu plānotajai izmantošanai līdz to nodošanai lietošanā
   1149Pārējo iepriekš neklasificēto nemateriālo ieguldījumu izveidošanaKontā uzskaita izmaksas, kas tieši attiecināmas uz pārējo iepriekš neklasificēto nemateriālo ieguldījumu izveidošanu un sagatavošanu plānotajai izmantošanai līdz to nodošanai lietošanā
  1160 Derīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumiKontā uzskaita izdevumus par naftas un dabasgāzes, naftas atradņu izpēti (derīgo izrakteņu atrašanās vieta, daudzuma un kvalitātes noteikšana), faktisko izmēģinājumu un mērījumu izmaksas, kā arī transportēšanas izmaksas un citas ar izmēģinājumiem tieši saistītās izmaksas
  1180 Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiemKontu grupā uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par nemateriālo ieguldījumu iegādi un izveidošanu un vērtības samazinājumu
   1181Avansa maksājumi par attīstības pasākumiem un programmām 
   1182Avansa maksājumi par licencēm, koncesijām un patentiem, preču zīmēm un tamlīdzīgām tiesībām 
   1184Avansa maksājumi par derīgo izrakteņu izpēti un citiem līdzīgiem neražotiem nemateriālajiem ieguldījumiem 
   1185Avansa maksājumi par pārējiem nemateriālajiem ieguldījumiem 
   1187Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par nemateriālajiem ieguldījumiem 
  1190 Nemateriālo ieguldījumu amortizācija un vērtības samazinājumsKontu grupā uzskaita nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājumu un amortizāciju, kas aprēķināta atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam
   1191Attīstības pasākumu un programmu uzkrātā amortizācija 
   1192Licenču, koncesiju un patentu, preču zīmju un tamlīdzīgu tiesību uzkrātā amortizācija 
   1193Pārējo nemateriālo ieguldījumu uzkrātā amortizācija 
   1195Datorprogrammu uzkrātā amortizācija 
   1196Derīgo izrakteņu izpētes un citu līdzīgu neražoto nemateriālo aktīvu uzkrātā amortizācija 
   1197Licenču datorprogrammām uzkrātā amortizācija 
   1199Nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājums 
 1200  PamatlīdzekļiKontu grupā uzskaita materiāli lietiskos aktīvus, kuri paredzēti budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, administratīviem nolūkiem, pakalpojumu sniegšanai, preču ražošanai (piegādei) un kurus plāno izmantot ilgāk nekā gadu no iegūšanas datuma. Pamatlīdzekļa vienības sākotnējās atzīšanas vērtība noteikta atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta izdevumu klasifikāciju jomā
  1210 Zeme un būvesKontu grupā uzskaita valstij vai pašvaldībai īpašumā, valdījumā esošu vai piekrītošu zemi zem būvēm, kultivēto zemi, atpūtai un izklaidei izmantojamo zemi, būves, ieskaitot aprīkojumu, ierīces un iekārtas, kas ir šo būvju neatņemama sastāvdaļa. Šajā kontā uzskaita zemesgabalus un būves, ja tās paredzētas budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai un pakalpojumu sniegšanai un tās plāno izmantot ilgāk nekā gadu no iegūšanas datuma:

1) zemi uzskaita zemes vienībās atbilstoši piešķirtajam zemes vienības kadastra apzīmējuma numuram;

2) būves, kas ir kultūras (arhitektūras) pieminekļi, uzskaita līdzīgu pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu kontos atbilstoši to pielietojumam (piemēram, dzīvojamās ēkas, nedzīvojamās ēkas), analītiskajā uzskaitē nodalot atsevišķi;

3) būvju konstrukcijas, aprīkojumu, ierīces un iekārtas, kas ir to neatdalāma sastāvdaļa, uzskaita kopā ar attiecīgo būvi

   1211Dzīvojamās ēkasKontā uzskaita ēkas, kuras klasificētas kā dzīvojamās ēkas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā
   1212Nedzīvojamās ēkasKontā uzskaita ēkas, kuras klasificētas kā nedzīvojamās ēkas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā
   1213Transporta būvesKontā uzskaita ielas, autoceļus, ietves, stāvvietas, lidlauku skrejceļus, sliežu ceļu konstrukcijas, tiltus, satiksmes pārvadus, tuneļus, ostu un piestātņu būves un konstrukcijas, autoceļu un ielu aprīkojumu (piemēram, ceļa zīmes, signālstabiņi, barjeras, satiksmi regulējošas ierīces) un citus tamlīdzīgus objektus
   1214Zeme zem būvēmKontā uzskaita zemi, uz kuras uzbūvētas būves vai to pamati, kas ir īpašumā, valdījumā vai piekrītoši valstij un pašvaldībai. Šeit uzskaita arī pagalmus, dārzu teritorijas un iebrauktuves, kuras uzskata par būves neatdalāmu sastāvdaļu
   1215Kultivētā zemeKontā uzskaita zemi, kuru izmanto lauksaimniecībā (ieskaitot zemi stādījumiem un augļu dārziem)
   1216Atpūtai un izklaidei izmantojamā zemeKontā uzskaita zemi zem parku teritorijām un atpūtas vietām kopā ar tai piegulošajiem virszemes ūdeņiem
   1217Pārējā zemeKontā uzskaita iepriekš neklasificēto zemi (piemēram, karjerus, kapu teritorijas, meža zemi)
   1218InženierbūvesKontā uzskaita inženierbūves, kuras klasificētas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā, izņemot kontā 1213 uzskaitītās transporta būves
   1219Pārējais nekustamais īpašumsKontā uzskaita iepriekš neklasificēto nekustamo īpašumu, kuru nav iespējams klasificēt kā ēkas vai inženierbūves (piemēram, zālienus, kas ierīkoti parkos, pagalmos)
  1220 Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnasKontā uzskaita tehnoloģiskās iekārtas, mēraparatūru, regulēšanas ierīces, laboratoriju (tai skaitā mācību) un medicīnas iekārtas un mašīnas, kuras lieto budžeta iestādes funkciju izpildes vai sniegto pakalpojumu nodrošināšanai un kuras paredzētas noteiktu secīgu tehnoloģisku operāciju kopumu veikšanai:

1) tehnoloģisko iekārtu un mašīnu sastāvā neuzskaita transportlīdzekļus un datortehniku;

2) tehnoloģisko iekārtu un mašīnu rezerves daļas un palīgierīces, kurām ir patstāvīga nozīme saimnieciskajā procesā un kas uzskatāmas par pamatlīdzekļiem, ietver pamatlīdzekļu sastāvā kā atsevišķus pamatlīdzekļu uzskaites objektus. Pārējās rezerves daļas un palīgierīces uzskaita krājumu sastāvā un noraksta izdevumos tad, kad tās faktiski patērē (izlieto)

  1230 Pārējie pamatlīdzekļiKontu grupā uzskaita transportlīdzekļus, saimniecības pamatlīdzekļus, datortehniku, sakaru un biroja tehniku, bibliotēku fondus, mākslas darbus un mākslas priekšmetus, vērtslietas, kultūras un mākslas priekšmetus, muzeju krājuma sastāvā esošos aktīvus (izņemot nekustamos īpašumus), militāro tehniku un iekārtas un pārējos iepriekš neklasificētos pamatlīdzekļus
   1231TransportlīdzekļiKontā uzskaita transportlīdzekļus kravas vai cilvēku pārvadāšanai, kā arī citus iestādes funkciju nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus (kravas un pasažieru automobiļus, autobusus, trolejbusus, motociklus, velosipēdus, piekabes un puspiekabes, ūdens transportlīdzekļus, dzelzceļa vilces iekārtas, dzelzceļa un tramvaju ritošos sastāvus, gaisa transportlīdzekļus un citus transportlīdzekļus)
   1233Bibliotēku fondiKontā uzskaita likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas grāmatas (tai skaitā mācību grāmatas) un citus iespieddarbus, mikrofilmas, skaņu ierakstus un citus informācijas nesējus, kas veido bibliotēku krājumu
   1235Dārgakmeņi, dārgmetāli un citas vērtslietasKontā uzskaita dārgmetālus un dārgakmeņus, kurus neizmanto ražošanas procesos, un citas vērtslietas, kolekcijas un juvelierizstrādājumus
   1236Literārie un mākslas oriģināldarbi, kultūras un mākslas priekšmetiKontā uzskaita manuskriptus, gleznas, skulptūras un citus materiāli lietiskos mākslas darbus un priekšmetus, kas atzīti par mākslas darbiem, kā arī antīkos priekšmetus. Šajā kontā uzskaita arī likumā noteiktajā kārtībā reģistrētus kultūras un mākslas priekšmetus, kuri iekļauti muzeju krājuma sastāvā un nav uzskaitīti citos pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to pielietojumam, neatkarīgi no to vērtības
   1238Datortehnika, sakaru iekārtas un cita biroja tehnikaKontā uzskaita datorus, serverus, kopētājus, faksa aparātus, telefonus, telefoncentrāles, sakaru iekārtas un citu biroja tehniku un tās aprīkojumu, kā arī atsevišķas programmatūras un datorprogrammas, kuras nevar izmantot atsevišķi un bez kurām datori un serveri nevar darboties
   1239Pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļiKontā uzskaita pamatlīdzekļus, kurus izmanto budžeta iestādes saimnieciskās darbības nodrošināšanai, un pārējos iepriekš neklasificētos pamatlīdzekļus, piemēram, videonovērošanas sistēmas, piekļuves kontroles sistēmas, grāmatas, ja tās nav uzskaitītas kontā 1233
  1240 Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecībaKontu grupā uzskaita izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēta objekta izveidošanu vai būvniecību līdz dienai, kad objektu nodod lietošanā (ekspluatācijā). Šajos kontos uzskaita arī to iekārtu un mašīnu vērtības, kas ir saņemtas, bet vēl nav uzstādītas un nav nodotas lietošanā
   1241Pamatlīdzekļu izveidošanaKontā uzskaita izmaksas, kas attiecas uz konkrēta pamatlīdzekļa izveidošanu līdz tā nodošanai lietošanā (ekspluatācijā).

Saņemto, bet vēl neuzstādīto vai nenodoto pamatlīdzekļu vērtību, ja iegādātie pamatlīdzekļi paredzēti nodošanai vispārējās valdības sektora struktūrām, līdz to nodošanai lietošanā vai nodošanai vispārējās valdības sektora struktūrām uzskaita pēc ekonomiskās būtības atbilstošos pamatlīdzekļu kontos. Līdz pamatlīdzekļu nodošanai lietošanā nolietojumu neaprēķina

   1242Nepabeigtā būvniecībaKontā uzskaita būvniecības izmaksas līdz pamatlīdzekļa nodošanai lietošanā (ekspluatācijā)
  1250 Turējumā nodotie valsts un pašvaldību īpašumiKontu grupā uzskaita valsts un pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumus, kas nodoti turējumā, izņemot nomā, kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām
   1251Turējumā nodotā valsts un pašvaldību zeme 
   1252Turējumā nodotās valsts un pašvaldību būves 
   1254Turējumā nodotā valsts un pašvaldību nepabeigtā būvniecība 
   1259Turējumā nodotie valsts un pašvaldību citi īpašumi 
  1260 Bioloģiskie un pazemes aktīviKontu grupā uzskaita pazemes aktīvus, ilggadīgos stādījumus (augļu dārzus, koku un krūmāju stādījumus, parkus, mežaudzes), dzīvniekus un citus līdzīgus aktīvus, kuriem raksturīga atjaunošanās un vērtības izmaiņas augšanas rezultātā un kurus nav paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, bet zinātniskās pētniecības, izglītības, transporta, izklaides vai atpūtas vai drošības un kontroles mērķiem
   1261Pazemes aktīviKontā uzskaita izpētītus minerālo atradņu krājumus, kas atrodas zem zemes virsmas un ir ekonomiski izmantojami, ņemot vērā pašreizējo tehnoloģiju un atbilstošās cenas
   1262Augļu dārzi un citi regulāri ražojošu koku stādījumiKontā uzskaita regulāri ražojošus kokus un citus stādījumus (ieskaitot vīnogulājus un krūmājus)
   1263MežaudzesKontā uzskaita mežaudzes
   1264Turējumā nodotie valsts un pašvaldību bioloģiskie un pazemes aktīviKontā uzskaita valsts un pašvaldību bioloģiskos un pazemes aktīvus, kas nodoti turējumā, izņemot nomu, kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām
   1269Pārējie bioloģiskie aktīviKontā uzskaita dzīvniekus, ilggadīgos stādījumus un citus līdzīgus aktīvus, kuru vērtība mainās, tiem augot, un kuri nav uzskatāmi par pazemes aktīviem, mežaudzēm, augļu dārziem un citiem regulāri ražojošiem stādījumiem
  1270 Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļosKontā uzskaita kapitālos ieguldījumus būvēs vai citos pamatlīdzekļos (piemēram, ēku pārbūve, restaurācija, atjaunošana), kas nav valsts vai pašvaldības īpašumā, ja tādi ieguldījumi ir atļauti īres, nomas vai apsaimniekošanas līgumos vai paredzēti investīciju projektos. Attiecīgos ieguldījumus uzskaita kā nomātā īpašuma uzlabojumus
  1280 Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiemKontu grupā uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par pamatlīdzekļu iegādi un vērtības samazinājumu
   1281Avansa maksājumi par zemi un būvēm 
   1282Avansa maksājumi par tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām 
   1283Avansa maksājumi par pārējiem pamatlīdzekļiem 
   1286Avansa maksājumi par bioloģiskajiem un pazemes aktīviem 
   1287Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par pamatlīdzekļiem 
   1289Pārējie avansa maksājumi 
  1290 Pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājumsKontu grupā uzskaita katras pamatlīdzekļu grupas nolietojumu un vērtības samazinājumu
   1291Būvju uzkrātais nolietojums 
   1292Tehnoloģisko iekārtu un mašīnu uzkrātais nolietojums 
   1293Pārējo pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums 
   1295Turējumā nodoto valsts un pašvaldību īpašumu uzkrātais nolietojums 
   1297Ilgtermiņa ieguldījumu uzkrātais nolietojums nomātajos pamatlīdzekļos 
   1298Bioloģisko un pazemes aktīvu vērtības samazinājums 
   1299Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums 
 1300  Ilgtermiņa finanšu ieguldījumiKontu grupā uzskaita finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts turēt ilgāk par gadu no bilances datuma, un šo ieguldījumu vērtības samazinājumu
  1310 Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālāKontu grupā uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder vairāk par 50,001 procentu balsstiesību (meitas kapitālsabiedrības), un šo ieguldījumu vērtības samazinājumu
   1311Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā 
   1319Vērtības samazinājums līdzdalībai radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā 
  1320 Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālāKontu grupā uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder 20,001–50 procentu balsstiesību, un šo ieguldījumu vērtības samazinājumu
   1321Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā 
   1329Vērtības samazinājums līdzdalībai asociēto kapitālsabiedrību kapitālā 
  1330 Ilgtermiņa aizdevumiKontu grupā uzskaita aizdevumus un uzkrātos ieņēmumus, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma, un vērtības samazinājumu
   1331Ilgtermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām 
   1332Ilgtermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām 
   1333Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par aizdevumiemKontā uzskaita uzkrātos ieņēmumus par procentu, saistību, apkalpošanas un citiem maksājumiem, kas nopelnīti līdz pārskata perioda beigām, bet kuru saņemšanas termiņš ir vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma, un līdz pārskata perioda beigām nav sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   1338Vērtības samazinājums ilgtermiņa aizdevumiem 
   1339Pārējie ilgtermiņa aizdevumi 
  1340 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīrosKontu grupā uzskaita finanšu ieguldījumus vērtspapīros, kuru paredzētais turēšanas vai dzēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma, uzkrātos ieņēmumus un vērtības samazinājumu
   1343Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par finanšu ieguldījumiem vērtspapīrosKontā uzskaita uzkrātos ieņēmumus par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros, kas nopelnīti līdz pārskata perioda beigām, bet kuru saņemšanas termiņš ir vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma, un līdz pārskata perioda beigām nav sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   1348Vērtības samazinājums ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem vērtspapīros 
   1349Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros 
  1350 Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumiKontu grupā uzskaita pārējos finanšu ieguldījumus, kuru paredzētais turēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma, uzkrātos ieņēmumus un vērtības samazinājumu
   1351Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijāsKontā uzskaita ieguldījumu starptautiskajās finanšu institūcijās (Pasaules Bankā (PB), Eiropas Padomes Attīstības bankā (EPAB), Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūrā (DIGA), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB) un citās, izņemot Starptautisko Valūtas fondu (SVF)), ja valsts ir iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ilgāk par gadu no bilances datuma
   1354Ilgtermiņa prasības par 2. līmeņa fondētajām pensijāmŠo kontu lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
   1355Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par pārējiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiemKontā uzskaita uzkrātos ieņēmumus par pārējiem finanšu ieguldījumiem, kas nopelnīti līdz pārskata perioda beigām, bet kuru saņemšanas termiņš ir vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma, un līdz pārskata perioda beigām nav sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   1358Vērtības samazinājums pārējiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem 
   1359Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumiKontā uzskaita ieguldījumus Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), ja valsts ir iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ilgāk par gadu no bilances datuma, ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem balsstiesību, ja valsts vai pašvaldība iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ilgāk par gadu no bilances datuma, atvasinātos finanšu instrumentus un pārējos iepriekš neklasificētos finanšu ieguldījumus
  1360 Ilgtermiņa noguldījumiKontu grupā uzskaita ilgtermiņa noguldījumus, kuru paredzētais turēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma, uzkrātos ieņēmumus un vērtības samazinājumu
   1363Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par ilgtermiņa noguldījumiemKontā uzskaita uzkrātos ieņēmumus par noguldījumiem, kas nopelnīti līdz pārskata perioda beigām, bet kuru saņemšanas termiņš ir vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma, un līdz pārskata perioda beigām nav sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   1368Vērtības samazinājums ilgtermiņa noguldījumiem 
   1369Ilgtermiņa noguldījumi 
  1370 Turējumā nodoti ilgtermiņa finanšu ieguldījumiKontu grupā uzskaita tādus ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus budžeta iestāde nodevusi turējumā, izņemot nomu, kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, un ieguldījumu vērtības samazinājumu
   1371Turējumā nodotā līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālāKontā uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder vairāk par 50,001 procentu balsstiesību un kuras valsts vai pašvaldība paredzējusi turēt ilgāk par gadu no bilances datuma, un kuras nodotas turējumā, izņemot nomu, kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām
   1372Turējumā nodotā līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālāKontā uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder 20,001–50 procentu balsstiesību un kuras valsts vai pašvaldība paredzējusi turēt ilgāk par gadu no bilances datuma, un kuras nodotas turējumā, izņemot nomu, kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām
   1378Vērtības samazinājums turējumā nodotiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem 
   1379Pārējie turējumā nodotie ilgtermiņa finanšu ieguldījumiKontā uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrību kapitālā, kurās budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem balsstiesību un kuras valsts vai pašvaldība paredzējusi turēt ilgāk par gadu no bilances datuma, un kuras nodotas turējumā, izņemot nomu, kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām
  1380 Avansa maksājumi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiemKontu grupā uzskaita avansa maksājumus (priekšapmaksas) par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu iegādi un vērtības samazinājumu avansa maksājumiem
   1388Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem 
   1389Avansa maksājumi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem 
 1400  Ilgtermiņa prasībasKontu grupā uzskaita prasības, kuru saņemšanas termiņš ir noteikts ilgāks par gadu no bilances datuma, nākamo periodu izdevumus un vērtības samazinājumu
  1410 Ilgtermiņa prasības par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)Kontu grupā uzskaita ilgtermiņa prasības par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem), analītiski nodalot katra finansēšanas instrumenta vai fonda prasības (piemēram, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta projektiem, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektiem, Eiropas Sociālā fonda projektiem, Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem)
   1415Ilgtermiņa prasības par avansā pārskaitītiem transfertiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem) 
   1416Ilgtermiņa prasības par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem) 
   1419Vērtības samazinājums ilgtermiņa prasībām par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem) 
  1420 Pārējās ilgtermiņa prasībasKontu grupā uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa prasības, nākamo periodu izdevumus un vērtības samazinājumu
   1421Ilgtermiņa prasības par finanšu nomuKontā uzskaita prasības par finanšu nomu (līzingu), kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma
   1425Ilgtermiņa prasības par avansā pārskaitītiem transfertiem 
   1428Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa prasības 
   1429Vērtības samazinājums pārējām ilgtermiņa prasībām 
 1500  Ieguldījuma īpašumiKontu grupā uzskaita zemi un būves, kuras paredzētas iznomāšanai, izņemot tās, kuras paredzētas iznomāšanai vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros vai par kuru lietošanas mērķi nav pieņemts lēmums, avansa maksājumus par ieguldījuma īpašumiem, nolietojumu un vērtības samazinājumu. Ieguldījuma īpašumu sastāvā uzskaita un analītiski nodala to neatdalāmas sastāvdaļas un kustamos īpašumus, kuri ir nomas līguma neatdalāma sastāvdaļa
  1510 Ieguldījuma īpašumi 
   1511Zeme 
   1512Būves 
   1519Ieguldījuma īpašumu neatņemamas sastāvdaļas 
  1540 Ieguldījuma īpašumu izveidošana un nepabeigtā būvniecībaKontā uzskaita izmaksas, kas attiecināmas uz konkrētā aktīva izveidošanu vai būvniecību līdz dienai, kad objektu nodod lietošanā (ekspluatācijā)
  1550 Turējumā nodotie ieguldījuma īpašumiKontu grupā uzskaita valsts un pašvaldību ieguldījuma īpašumus, kuri nodoti turējumā, izņemot nomu, kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām
   1551Turējumā nodotā zeme 
   1552Turējumā nodotās būves 
   1554Turējumā nodotā nepabeigtā būvniecība 
   1559Turējumā nodotie citi īpašumi 
  1580 Avansa maksājumi par ieguldījuma īpašumiemKontu grupā uzskaita veiktos avansa maksājumu par ieguldījuma īpašumiem un vērtības samazinājumu
   1581Avansa maksājumi par ieguldījuma īpašumiem 
   1588Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par ieguldījuma īpašumiem 
  1590 Ieguldījuma īpašumu nolietojums un vērtības samazinājumsKontu grupā uzskaita ieguldījuma īpašumu nolietojumu un vērtības samazinājumu
   1591Ieguldījuma īpašumu nolietojums 
   1598Vērtības samazinājums ieguldījuma īpašumiem 
 1600  Bioloģiskie aktīvi lauksaimnieciskajai darbībaiKontu grupā uzskaita bioloģiskos aktīvus, kurus plāno izmantot lauksaimnieciskajā darbībā ilgāk par vienu gadu, avansa maksājumus par bioloģiskajiem aktīviem un vērtības samazinājumu
  1610 Bioloģiskie aktīvi lauksaimnieciskajai darbībaiKontu grupā uzskaita mežaudzes, kuru vērtība mainās, tām augot, un citus aktīvus, kurus plāno izmantot lauksaimnieciskajā darbībā ilgāk par vienu gadu
   1611Mežaudzes lauksaimnieciskajai darbībai 
   1612Turējumā nodotie bioloģiskie aktīvi lauksaimnieciskajai darbībai 
   1613Pārējie bioloģiskie aktīvi lauksaimnieciskajai darbībai 
  1680 Avansa maksājumi par bioloģiskajiem aktīviem lauksaimnieciskajai darbībaiKontu grupā uzskaita avansa maksājumus (priekšapmaksu) par bioloģiskajiem aktīviem un vērtības samazinājumu
   1681Avansa maksājumi par bioloģiskajiem aktīviem lauksaimnieciskajai darbībai 
   1688Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par bioloģiskajiem aktīviem lauksaimnieciskajai darbībai 
2000   Apgrozāmie līdzekļiKontu grupā uzskaita aktīvus, ko budžeta iestāde izmanto pašreizējā darbības cikla ietvaros pat tad, ja cikls ir ilgāks nekā 12 mēneši, tai skaitā arī aktīvus, kurus tur galvenokārt tirdzniecībai, un ilgtermiņa finanšu aktīvu īstermiņa daļu
 2100  KrājumiKontu grupā uzskaita īstermiņa aktīvus, kas paredzēti tās darbības nodrošināšanai vai atsavināšanai budžeta iestādes darbības ietvaros
  2110 Izejvielas un materiāliKontu grupā uzskaita izejvielas un materiālus, mācību un zinātniskiem mērķiem paredzētus materiālus, pārtikas produktus, zāles, medikamentus, medicīnas materiālus, saimniecības materiālus, kancelejas piederumus, kurināmo, degvielu, smērvielas, mašīnu iekārtas un rezerves daļas (kuras nav pamatlīdzekļi), kā arī pārējos iepriekš neklasificētos materiālus un izejvielas
   2111Materiāli mācību, zinātniskiem un citiem mērķiemKontā uzskaita reaktīvus un ķimikālijas, stikla un citu materiālu laboratorijas traukus, metālus (ieskaitot dārgmetālus), elektromateriālus, radiomateriālus, fotopiederumus, papīru mācību programmu, mācību līdzekļu un zinātnisku darbu izdošanai, izmēģinājumu dzīvniekus, grāmatas un publikācijas, kuras nav uzskaitītas kontā 1233, pārtikas produktus mācību vajadzībām un citus materiālus mācību vajadzībām un zinātniskās pētniecības darbiem
   2112Pārtikas produktiKontā uzskaita pārtikas produktus iestādēs, kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus
   2113Medikamenti, zāles un medicīnas materiāliKontā uzskaita medikamentus, zāles, medicīnas un pārsienamos materiālus, bakterioloģiskos, imunobioloģiskos preparātus un citus tamlīdzīgus materiālus
   2114Saimniecības materiāli un kancelejas piederumiKontā uzskaita ikdienas vajadzībām lietojamos saimniecības materiālus (elektrospuldzes, ziepes, sukas, veļas pulverus un citus saimniecības materiālus), biroja un kancelejas piederumus, būvmateriālus un citus krājumus kārtējam un kapitālajam remontam (piemēram, ķieģeļus, šīferi, cementu, santehniku)
   2115Kurināmais, degviela, smērvielasKontā uzskaita visu veidu kurināmo (malku, ogles, briketes, kūdru), degvielu, smērvielas (benzīnu, autoeļļas) un citus tamlīdzīgus krājumus
   2116Mašīnu iekārtas un rezerves daļasKontā uzskaita rezerves daļas, kuras paredzētas remontam un nolietoto daļu nomaiņai (piemēram, medicīnas iekārtām, traktoriem, kombainiem, transportlīdzekļiem, militārajai tehnikai un iekārtām, datoriem) un kuras nav pamatlīdzekļi
   2119Pārējie materiāliKontā uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās izejvielas un materiālus (piemēram, taru, sabiedrisko attiecību īstenošanai un iestādes administratīvās darbības nodrošināšanai paredzētos materiālus, munīciju un sprāgstvielas)
  2120 Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumiKontā uzskaita to ražojumu, zinātnes un citu pasūtījumu un programmu uzkrātās izmaksas, kuri atrodas izgatavošanas procesā
  2130 Gatavie ražojumi, pasūtījumi un krājumi atsavināšanaiKontu grupā uzskaita izgatavotos ražojumus, atsavināšanai (pārdošanai) paredzētās preces un ilgtermiņa ieguldījumus, kā arī gatavos (pabeigtos) pasūtījumus
   2131Gatavie ražojumiKontā uzskaita izgatavotos ražojumus (piemēram, ražošanas (mācību) darbnīcās izgatavotos izstrādājumus, gatavos iespieddarbus), kuru ražošanas process ir pabeigts
   2132Krājumi un ilgtermiņa ieguldījumi atsavināšanaiKontā uzskaita preces un citus krājumus, kas iegādāti vai paredzēti atsavināšanai (pārdošanai, nodošanai) bez tālākas pārstrādes. Šajā kontā uzskaita arī atsavināšanai paredzētos ilgtermiņa nefinanšu aktīvus
   2133Gatavie pasūtījumiKontā uzskaita pabeigtos zinātnes un citus pasūtījumus un programmas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem
   2134Turējumā nodotie valsts un pašvaldību krājumi un ilgtermiņa ieguldījumi atsavināšanaiKontā uzskaita budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošus valsts un pašvaldību krājumus un ilgtermiņa ieguldījumus, kas nodoti turējumā, izņemot nomā, kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām un paredzēti atsavināšanai
  2140 Bioloģisko aktīvu produkti un krājumi to uzturēšanaiKontu grupā iekļauj bioloģisko aktīvu produktus, kā arī citus krājumus to uzturēšanai
   2141Bioloģisko aktīvu produktiKontā uzskaita bioloģisko aktīvu produktus, kuri iegūti no bioloģiskajiem aktīviem, piemēram, koksne, kucēni, vilna, āboli
   2142Lopbarība un sēklasKontā uzskaita sēklas, sienu, auzas un citus lopbarības veidus, kas paredzēti dzīvnieku un lopu ēdināšanai un izmitināšanai
   2149Pārējie krājumi 
  2150 Stratēģiskās rezervesKontā uzskaita valsts stratēģiskās rezerves (piemēram, graudu, pārtikas rezerves)
  2160 InventārsKontu grupā uzskaita ilgstoši lietojamo, ātri nolietojamo un pārējo tamlīdzīgo inventāru, kā arī militāro inventāru
   2161Ilgstoši lietojams inventārsKontā uzskaita inventāru, kas paredzēts iestādes darbības nodrošināšanai un pēc savām funkcijām neatšķiras no pamatlīdzekļa un kura vienas aktīva vienības iegādes vai izveidošanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, un kas nav uzskaitīts kontā 2162
   2162Apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumiKontā uzskaita apģērbus, apavus, skatuves tērpus, veļu, gultas piederumus un tamlīdzīgus krājumus
   2165Turējumā nodotais valsts un pašvaldību inventārsKontā uzskaita budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošu valsts un pašvaldību inventāru, kas nodots turējumā, izņemot nomā, kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām
   2169Ātri nolietojamais inventārsKontā uzskaita inventāru, kuru plāno izmantot mazāk par 12 mēnešiem no iegūšanas datuma un kas nav uzskaitīts kontā 2162
  2170 Speciālais militārais inventārs un speciālā militārā inventāra izveidošanaKontu grupā uzskaita speciālo militāro inventāru un tā izveidošanas izmaksas, kas nepieciešamas Nacionālo bruņoto spēku militāro uzdevumu un ar to saistīto apmācību izpildes nodrošināšanai un militāro spēju attīstīšanai un kas radušās līdz 2018. gada 31. decembrim
   2171Speciālais militārais inventārs 
   2179Speciālā militārā inventāra izveidošana 
  2180 Avansa maksājumi un vērtības samazinājums avansa maksājumiem par krājumiemKontu grupā uzskaita avansa maksājumus par krājumu iegādi un izveidošanu un vērtības samazinājumu avansa maksājumiem par krājumiem
   2181Avansa maksājumi par krājumiem 
   2187Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par krājumiem 
  2190 Vērtības samazinājums krājumiemKontā uzskaita vērtības samazinājumu krājumiem, kuri uzskaitīti kontā 2161
 2300  Īstermiņa prasībasKontu grupā uzskaita prasības, kas radušās līdz pārskata perioda beigām pagātnes darījumu (notikumu) rezultātā (piemēram, prasības par sniegtajiem pakalpojumiem, prasības par atsavinātajiem aktīviem, prasības par nodokļiem) un kuru apmaksas termiņš noteikts gada laikā no bilances datuma
  2310 Prasības pret pircējiem un pasūtītājiemKontu grupā uzskaita prasības pret pircējiem un pasūtītājiem, kas izveidojušās, pārdodot aktīvus, izpildot darbus vai pakalpojumus, un vērtības samazinājumu
   2311Prasības pret pircējiem un pasūtītājiem 
   2315Prasības par finanšu nomuKontā uzskaita īstermiņa prasības par finanšu nomu (līzingu) ar atmaksas termiņu gada laikā no bilances datuma
   2316Prasības par operatīvo nomuKontā uzskaita īstermiņa prasības par operatīvās nomas pakalpojumiem ar atmaksas termiņu gada laikā no bilances datuma
   2317Prasības par procentu un citiem maksājumiemKontā uzskaita īstermiņa prasības par procentiem un citiem maksājumiem (piemēram, par finanšu nomu, maksājumiem, kuri atlikti ilgāk nekā 12 mēnešus, un citām prasībām pret pircējiem un pasūtītājiem), kuri nopelnīti līdz pārskata perioda beigām un par kuriem līdz pārskata perioda beigām ir sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   2318Vērtības samazinājums prasībām pret pircējiem un pasūtītājiemKontā uzskaita vērtības samazinājumu prasībām par finanšu nomu, maksājumiem, kuri atlikti ilgāk nekā 12 mēnešus, un citām prasībām pret pircējiem un pasūtītājiem
  2320 Prasības par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem)Kontu grupā uzskaita attiecīgo projektu īstenošanas gaitā radušās prasības, analītiski nodalot katra finansēšanas instrumenta vai fonda prasības (piemēram, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta projektiem, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektiem, Eiropas Sociālā fonda projektiem, Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem), izņemot avansā pārskaitītos transfertus un vērtības samazinājumu
   2321Prasības par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem) 
   2328Vērtības samazinājums prasībām par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem) 
  2340 Prasības par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetosKontu grupā uzskaita prasības par budžeta iestāžu administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos un vērtības samazinājumu un prasības par sadalāmo iedzīvotāju ienākuma nodokli
   2341Prasības par nekustamā īpašuma nodokli 
   2342Prasības par iedzīvotāju ienākuma nodokli 
   2343Prasības par pievienotās vērtības nodokli 
   2348Vērtības samazinājums prasībām par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos 
   2349Pārējās prasības par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos 
  2360 Uzkrātie ieņēmumiKontu grupā uzskaita ieņēmumus, kas nopelnīti līdz pārskata perioda beigām, bet par kuriem līdz pārskata perioda beigām nav sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   2361Uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiemKontā uzskaita uzkrātos procentu ieņēmumus par kontu atlikumiem, noguldījumiem pēc pieprasījuma un noguldījumiem, kuri noguldīti uz konkrētu termiņu un kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz 90 dienas
   2364Uzkrātie ieņēmumi par pakalpojumiem 
   2368Uzkrātie ieņēmumi par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetosKontā uzskaita uzkrātos ieņēmumus par budžeta iestādes administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos
   2369Pārējie uzkrātie ieņēmumiKontā uzskaita uzkrātos ieņēmumus par finanšu nomu, maksājumiem, kuri atlikti ilgāk nekā 12 mēnešus, un citus uzkrātos ieņēmumus
  2370 Pārmaksātie nodokļi, nodevas un citi maksājumi budžetosKontu grupā uzskaita pārmaksātos un avansā samaksātos nodokļus atsevišķi pa nodokļu veidiem
   2371Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 
   2372Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 
   2373Pievienotās vērtības nodoklis 
   2374Nekustamā īpašuma nodoklis 
   2379Pārējie nodokļi, nodevas un citi maksājumi budžetos 
  2380 Prasības pret personāluKontu grupā uzskaita norēķinus ar budžeta iestādes darbiniekiem par izsniegtajiem avansiem, iztrūkumiem un citas prasības pret personālu un vērtības samazinājumu
   2381Darbiniekiem izsniegtie avansiKontā uzskaita prasības par izsniegtajiem avansiem (piemēram, saimnieciskajiem izdevumiem, komandējumu izdevumiem, operatīvās darbības pasākumiem, operatīvās darbības pasākumu nodrošināšanas izdevumiem)
   2388Vērtības samazinājums prasībām pret personālu 
   2389Pārējās prasības pret personālu 
  2390 Pārējās prasībasKontu grupā uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās prasības un vērtības samazinājumu
   2391Prasības par pārmaksām sociālo pakalpojumu saņēmējiemŠo kontu lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
   2392Prasības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksu iestādēsKontā uzskaita avansā izmaksātos pabalstus un pensijas. Šo kontu lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
   2398Vērtības samazinājums pārējām prasībām 
   2399Pārējās prasībasKontā uzskaita citas iepriekš neklasificētās prasības (piemēram, prasības par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda maksājumiem, prasības pret bijušajiem darbiniekiem)
 2400  Nākamo periodu izdevumi un avansa maksājumi par pakalpojumiem un projektiemKontu grupā uzskaita veiktos maksājumus, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, un samaksātās priekšapmaksas par pakalpojumiem un projektiem, tai skaitā subsīdijas un dotācijas komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem
  2410 Nākamo periodu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiemKontu grupā uzskaita prasības attiecībā uz līguma nosacījumu izpildi nākamajos pārskata periodos, ja pakalpojumus, par kuriem iepriekš bija samaksāts, saņem pa daļām vai vairāku mēnešu garumā, un avansa maksājumus ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem, izņemot avansā pārskaitītos transfertus
   2411Nākamo periodu izdevumi Kohēzijas fonda projektiem 
   2417Vērtības samazinājums nākamo periodu izdevumiem ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem 
   2419Pārējie nākamo periodu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem 
  2420 Avansa maksājumi par pakalpojumiem un citi nākamo periodu izdevumiKontu grupā uzskaita veiktos maksājumus, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, un samaksātos avansus (priekšapmaksas) par pakalpojumiem (izņemot nākamo periodu izdevumus un avansa maksājumus ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem), un vērtības samazinājumu
   2421Avansa maksājumi par pakalpojumiem 
   2422Nākamo periodu izdevumi darba samaksas norēķiniemKontā uzskaita normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināto un samaksāto darba samaksu budžeta iestādes darbiniekiem par nākamajiem periodiem
   2423Nākamo periodu izdevumi sociālajiem norēķiniemKontā uzskaita normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķinātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par samaksāto darba samaksu budžeta iestādes darbiniekiem, samaksātās pensijas, pabalstus un citus maksājumus sociāliem mērķiem par nākamajiem periodiem
   2427Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par pakalpojumiem 
   2429Pārējie nākamo periodu izdevumi 
  2430 Avansā pārskaitītie transfertiKontu grupā uzskaita veiktos transferta maksājumus avansā vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros
   2431Transferti Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem) 
   2432Pārējie transferti 
   2437Vērtības samazinājums avansā pārskaitītajiem transfertiem 
 2500  Īstermiņa finanšu ieguldījumiKontu grupā uzskaita finanšu ieguldījumus, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus paredzēts turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma, kā arī noguldījumus, kuri noguldīti uz konkrētu termiņu un kuru sākotnējais termiņš pārsniedz 90 dienas. Šajā kontu grupā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot)
  2510 Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālāKontu grupā uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder vairāk par 50,001 procentu balsstiesību (meitas kapitālsabiedrības), ja valsts vai pašvaldība tos paredzējusi turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma, un šo ieguldījumu vērtības samazinājumu
   2511Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā 
   2519Vērtības samazinājums līdzdalībai radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā 
  2520 Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālāKontu grupā uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder 20,001–50 procentu balsstiesību un kuras valsts vai pašvaldība paredzējusi turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma un šo ieguldījumu vērtības samazinājumu
   2521Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā 
   2529Vērtības samazinājums līdzdalībai asociēto kapitālsabiedrību kapitālā 
  2530 Īstermiņa aizdevumi un ilgtermiņa aizdevumu īstermiņa daļaKontu grupā uzskaita izsniegtos īstermiņa aizdevumus un ilgtermiņa aizdevumu daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma, prasības un uzkrātos ieņēmumus par aizdevumu procentu, saistību un apkalpošanas maksājumiem un vērtības samazinājumu
   2531Īstermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām 
   2532Īstermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām 
   2534Vērtības samazinājums īstermiņa aizdevumiem 
   2535Prasības par procentu un citiem maksājumiem par aizdevumiemKontā uzskaita īstermiņa prasības par procentiem un citiem maksājumiem par aizdevumiem, kuri nopelnīti līdz pārskata perioda beigām un par kuriem līdz pārskata perioda beigām ir sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   2536Īstermiņa uzkrātie ieņēmumi par aizdevumiemKontā uzskaita uzkrātos ieņēmumus par aizdevumu procentu, saistību un apkalpošanas maksājumiem, kas nopelnīti līdz pārskata perioda beigām un par kuriem līdz pārskata perioda beigām nav sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   2539Pārējie īstermiņa aizdevumi 
  2540 Īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīrosKontu grupā uzskaita ieguldījumus īstermiņa vērtspapīros un ilgtermiņa vērtspapīru daļu, kuru dzēšanas vai atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma, prasības un uzkrātos ieņēmumus par procentu un citiem maksājumiem un vērtības samazinājumu
   2545Prasības par procentu un citiem maksājumiem par finanšu ieguldījumiem vērtspapīrosKontā uzskaita īstermiņa prasības par procentiem un citiem maksājumiem par vērtspapīriem, kuri nopelnīti līdz pārskata perioda beigām un par kuriem līdz pārskata perioda beigām ir sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   2546Uzkrātie ieņēmumi par procentu un citiem maksājumiem par finanšu ieguldījumiem vērtspapīrosKontā uzskaita uzkrātos ieņēmumus par vērtspapīru procentu un citiem maksājumiem, kuri nopelnīti līdz pārskata perioda beigām un par kuriem līdz pārskata perioda beigām nav sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   2548Vērtības samazinājums īstermiņa finanšu ieguldījumiem vērtspapīros 
   2549Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros 
  2550 Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumiKontu grupā uzskaita īstermiņa finanšu ieguldījumus starptautiskajās finanšu institūcijās, citus īstermiņa finanšu ieguldījumus un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu daļu, kuras paredzētais turēšanas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma, prasības un uzkrātos ieņēmumus par procentu un citiem maksājumiem un vērtības samazinājumu
   2551Īstermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijāsKontā uzskaita ieguldījumus starptautiskajās finanšu institūcijās (Pasaules Bankā (PB), Eiropas Padomes Attīstības bankā (EPAB), Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūrā (DIGA), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB) un citās, izņemot Starptautisko Valūtas fondu (SVF)), ja tos paredzēts turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma
   2554Īstermiņa prasības par 2. līmeņa fondētajām pensijāmKontu lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
   2555Prasības par procentu un citiem maksājumiem par pārējiem finanšu ieguldījumiemKontā uzskaita prasības par procentu un citiem maksājumiem par pārējiem finanšu ieguldījumiem, kuri nopelnīti līdz pārskata perioda beigām un par kuriem līdz pārskata perioda beigām ir sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   2556Uzkrātie ieņēmumi par pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiemKontā uzskaita uzkrātos ieņēmumus par pārējo finanšu ieguldījumu procentu un citiem maksājumiem, kuri nopelnīti līdz pārskata perioda beigām un par kuriem līdz pārskata perioda beigām nav sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   2558Vērtības samazinājums pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiem 
   2559Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumiKontā uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrību kapitālā, kurās budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem balsstiesību, ja tos paredzēts turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma, valsts ieguldījumus Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), atvasinātos finanšu instrumentus un pārējos iepriekš neklasificētos īstermiņa finanšu ieguldījumus un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu daļu, kuras turēšanas vai dzēšanas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma
  2560 Īstermiņa noguldījumiKontu grupā uzskaita īstermiņa noguldījumus, kuri noguldīti uz konkrētu termiņu un kuru sākotnējais termiņš pārsniedz 90 dienas, kā arī ilgtermiņa noguldījumu īstermiņa daļu. Ja noguldījuma atlikušais termiņš ir mazāks par 90 dienām, to turpina uzskaitīt šajā kontā
   2565Prasības par procentu un citiem maksājumiem par noguldījumiemKontā uzskaita īstermiņa prasības par procentiem un citiem maksājumiem par noguldījumiem, kuri nopelnīti līdz pārskata perioda beigām un par kuriem līdz pārskata perioda beigām ir sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   2566Uzkrātie ieņēmumi par procentu un citiem maksājumiem par noguldījumiemKontā uzskaita uzkrātos ieņēmumus par noguldījumu procentu un citiem maksājumiem, kuri nopelnīti līdz pārskata perioda beigām un par kuriem līdz pārskata perioda beigām nav sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   2568Vērtības samazinājums īstermiņa noguldījumiem 
   2569Īstermiņa noguldījumi 
  2570 Avansa maksājumi par īstermiņa finanšu ieguldījumiemKontu grupā uzskaita avansa maksājumus par īstermiņa finanšu ieguldījumiem un vērtības samazinājumu
   2571Avansa maksājumi par īstermiņa finanšu ieguldījumiem 
   2577Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par īstermiņa finanšu ieguldījumiem 
 2600  Naudas līdzekļiKontu grupā uzskaita naudu kasē un norēķinu kontos, noguldījumus finanšu iestādēs sadalījumā pa budžetu veidiem, kā arī tos naudas līdzekļus, kas nav budžeta iestādes īpašums, bet uz noteiktu laiku atrodas budžeta iestādes kasē vai kontos (piemēram, konkursu/drošības naudu, vēlēšanu naudu, pansionātos dzīvojošo pensijas, aizturētām personām atsavinātos līdzekļus līdz tiesas lēmumam, saņemtos naudas līdzekļus no debitoriem par iepriekšējiem pārskata periodiem, kas iemaksājami valsts budžeta ieņēmumos, kā arī saņemto valsts amatpersonu atlīdzību par dāvanu izpirkšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, tikai valsts budžeta iestādēm ar Ministru kabineta rīkojumiem piešķirtos līdzekļus no valsts privatizācijas fonda, no citām budžeta iestādēm apropriācijas kārtībā saņemtos budžeta līdzekļus saskaņā ar finansēšanas plānu, klienta valdījumā esošos deponētos naudas līdzekļus)
  2610 KaseKontu grupas kontos uzskaita naudu kasē sadalījumā pa budžetu veidiem un uzskaita arī budžeta iestādes saņemtos naudas līdzekļus, kas nav tās īpašums, ja tie atrodas budžeta iestādes kasē
   2611Pamatbudžeta līdzekļi 
   2612Speciālā budžeta līdzekļi 
   2613Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi 
   2614Citu budžetu līdzekļi 
  2620 Norēķinu konti Valsts kasē, kredītiestādēs vai citās institūcijāsKontu grupā uzskaita naudu norēķinu kontos un noguldījumus pēc pieprasījuma (ieskaitot kontus, kuriem piesaistītas maksājumu kartes) sadalījumā pa budžetu veidiem un budžeta iestādes saņemtos naudas līdzekļus, kas nav tās īpašums, ja tie atrodas budžeta iestādes norēķinu kontos
   2621Pamatbudžeta līdzekļi 
   2622Speciālā budžeta līdzekļi 
   2623Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi 
   2624Citu budžetu līdzekļi 
  2630 Naudas ekvivalentiKontu grupā uzskaita noguldījumus (arī Valsts kasē un kredītiestādēs), kuri noguldīti uz konkrētu termiņu un kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz 90 dienas, sadalījumā pa budžetu veidiem un uzskaita arī budžeta iestādes saņemtos naudas līdzekļus, kas nav tās īpašums, ja tie izvietoti noguldījumos
   2631Pamatbudžeta līdzekļi 
   2632Speciālā budžeta līdzekļi 
   2633Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi 
   2634Citu budžetu līdzekļi 
  2670 Nauda ceļāKontu grupā uzskaita naudu ceļā sadalījumā pa budžetu veidiem. Naudu ceļā uzskaita, ja budžeta iestāde veic pārskaitījumu pirms pārskata perioda beigām un nav saņemts apliecinājums, ka pārskaitījums saņemts šajā pārskata periodā. Naudu ceļā uzskaita, ja līgumā ir paredzēts, ka saistības uzskatāmas par dzēstām tikai tad, kad adresāts saņēmis naudu savā kontā
   2671Pamatbudžeta līdzekļi 
   2672Speciālā budžeta līdzekļi 
   2673Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi 
   2674Citu budžetu līdzekļi 
  2690 Asignējumi pašvaldību budžeta iestādēmKontā uzskaita pašvaldību asignējumus padotības iestāžu finansēšanai
3000   Pašu kapitālsKontu grupā uzskaita pašu kapitālu (neto aktīvu), kuru nosaka kā aktīvu atlikušo daļu pēc visu saistību atskaitīšanas
 3300  RezervesKontu grupā uzskaita ilgtermiņa finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi un pārējās rezerves
  3320 Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerveKontā uzskaita finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas gadījumos, kad tās uzskaita pašu kapitālā
  3360 Pārējās rezervesKontā uzskaita ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas (pēc pašu kapitāla metodes) rezultātā radušos vērtības palielinājumu, ja kapitālsabiedrībā ir izmaiņas pašu kapitālā, kas neietekmē kapitālsabiedrības pārskata perioda rezultātu (piemēram, pamatlīdzekļu pārvērtēšana)
 3500  Budžeta izpildes rezultātiKontu grupā uzskaita pārskata un iepriekšējo gadu budžeta izpildes rezultātus
  3510 Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātsKontu grupā uzskaita attiecīgā budžeta veida iepriekšējo gadu budžeta izpildes rezultātus
   3511Iepriekšējo pārskata gadu pamatbudžeta izpildes rezultāts 
   3512Iepriekšējo pārskata gadu speciālā budžeta izpildes rezultāts 
   3513Iepriekšējo pārskata gadu ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts 
   3514Iepriekšējo pārskata gadu citu budžetu izpildes rezultāts 
  3520 Pārskata gada budžeta izpildes rezultātsKontu grupā uzskaita attiecīgā budžeta veida pārskata gada budžeta izpildes rezultātu
   3521Pārskata gada pamatbudžeta izpildes rezultāts 
   3522Pārskata gada speciālā budžeta izpildes rezultāts 
   3523Pārskata gada ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts 
   3524Pārskata gada citu budžetu izpildes rezultāts 
4000   UzkrājumiKontā uzskaita saistības, kurām nav precīzi zināms izpildes laiks un apjoms. Šīs saistības attiecas uz pārskata gada vai iepriekšējo gadu darījumiem un citiem pagātnes notikumiem un pārskata sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet to vērtība vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav precīzi zināms
5000   SaistībasKontu grupā uzskaita pašreizējās saistības, kuras radušās pagātnes darījumu (notikumu) rezultātā un kuru apmaksai nepieciešams resursu patēriņš
 5100  Ilgtermiņa saistībasKontu grupā uzskaita saistības, kuru izpilde paredzēta vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma
  5110 Ilgtermiņa aizņēmumiKontu grupā uzskaita aizņēmumus ar atmaksas termiņu, kas pārsniedz gadu pēc bilances datuma, un saistības un uzkrātos izdevumus procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
   5114Iepriekš galvotie ilgtermiņa aizņēmumiKontā uzskaita to aizņēmumu ilgtermiņa daļu (pamatsummu), par kuriem iepriekš sniegts galvojums un ir iestājies pienākums tos atmaksāt
   5115Ilgtermiņa saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiemKontā uzskaita izdevumus procentu un citiem maksājumiem, kas radušies līdz pārskata perioda beigām, bet kuru maksāšanas termiņš ir vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma, un līdz pārskata perioda beigām ir izsniegts maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   5116Ilgtermiņa uzkrātās saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiemKontā uzskaita uzkrātos izdevumus procentu un citiem maksājumiem, kas radušies līdz pārskata perioda beigām, bet kuru maksāšanas termiņš ir vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma, un līdz pārskata perioda beigām nav izsniegts maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   5119Ilgtermiņa aizņēmumiKontā uzskaita aizņēmumu pamatsummu ar atmaksas termiņu, kas pārsniedz gadu pēc bilances datuma
  5130 Ilgtermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiemKontu grupā uzskaita saistības par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, kuru apmaksas termiņš pārsniedz gadu pēc bilances datuma
   5131Ilgtermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem 
   5135Ilgtermiņa saistības par finanšu nomuKontā uzskaita finanšu nomas (līzinga) saistības, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu pēc bilances datuma
  5140 Ilgtermiņa uzkrātās saistībasKontā uzskaita saistības par izdevumiem, kas radušies līdz pārskata perioda beigām, bet par kuriem līdz pārskata perioda beigām nav izsniegts maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments, vai tamlīdzīgas samērā precīzi aprēķināmas saistības, kuru atmaksa vai dzēšana paredzēta vēlāk nekā pēc gada pēc bilances datuma
  5150 Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansa maksājumiKontu grupā uzskaita resursus, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem periodiem, kuri būs vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma
   5151Saņemtie ilgtermiņa avansa maksājumi par precēm un pakalpojumiem 
   5154Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem 
   5155Ilgtermiņa saistības par avansā saņemtiem transfertiem 
   5156Ilgtermiņa saistības par avansā saņemtiem transfertiem par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem) 
   5157Ilgtermiņa saistības par saņemto ārvalstu finanšu palīdzību 
   5159Pārējie ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansa maksājumi 
  5160 Emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru ilgtermiņa daļaKontu grupā uzskaita valsts emitētos parāda vērtspapīrus, kuru dzēšanas termiņš ir noteikts vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma. Kontu grupu lieto tikai Valsts kase
   5161Emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru ilgtermiņa daļa 
   5165Saistības par procentu un citiem maksājumiem par emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru ilgtermiņa daļu 
   5166Uzkrātās saistības par procentu un citiem maksājumiem par emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru ilgtermiņa daļu 
  5170 Saņemtie ilgtermiņa noguldījumiKontu grupā uzskaita saņemtos noguldījumus, kuru sākotnējais termiņš ir noteikts ilgāk nekā gadu pēc bilances datuma. Kontu grupu lieto tikai Valsts kase
   5171Saņemtie ilgtermiņa noguldījumi 
   5175Saistības par procentu un citiem maksājumiem par saņemtajiem ilgtermiņa noguldījumiem 
   5176Uzkrātās saistības procentu un citiem maksājumiem par saņemtajiem ilgtermiņa noguldījumiem 
  5190 Pārējās ilgtermiņa saistībasKontu grupā uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa saistības
   5192Ilgtermiņa saistības pret finansējuma saņēmējiem par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)Kontā uzskaita saistības pret finansējuma saņēmēju, kas radušās par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem), analītiski nodalot katra finansēšanas instrumenta vai fonda saistības (piemēram, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta projektiem, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektiem, Eiropas Sociālā fonda projektiem, Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem). Šajā kontā neuzskaita saistības par veiktajiem transfertu pārskaitījumiem un saņemtos aizņēmumus Eiropas Savienības finansēto projektu īstenošanai
   5193Ilgtermiņa saistības par atmaksām valsts budžetā par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem)Kontā uzskaita ilgtermiņa saistības par atmaksām valsts budžetam par budžeta iestādes Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu (pasākumu) īstenošanā veiktajiem un apstiprinātajiem izdevumiem, kas finansēti no Eiropas Savienības vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējuma daļas
   5199Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa saistības 
 5200  Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa 
  5210 Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļaKontu grupā uzskaita aizņēmumus, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu pēc bilances datuma, kā arī uzkrātos izdevumus un saistības par procentu un citiem maksājumiem
   5214Iepriekš galvotie īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļaKontā uzskaita to aizņēmumu īstermiņa daļu, par kuriem iepriekš sniegts galvojums un ir iestājies pienākums tos atmaksāt
   5215Saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiemKontā uzskaita izdevumus procentu un citiem maksājumiem, kas radušies līdz pārskata perioda beigām un kuru maksāšanas termiņš ir gada laikā pēc bilances datuma, un līdz pārskata perioda beigām ir izsniegts maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   5216Uzkrātās saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiemKontā uzskaita uzkrātos izdevumus procentu un citiem maksājumiem, kas radušies līdz pārskata perioda beigām un kuru maksāšanas termiņš ir gada laikā pēc bilances datuma, un līdz pārskata perioda beigām nav izsniegts maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments
   5219Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļaKontā uzskaita to aizņēmumu pamatsummu ar atmaksas termiņu, kas nepārsniedz gadu pēc bilances datuma
 5300  Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem 
  5310 Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiemKontu grupā uzskaita īstermiņa saistības par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, kuru apmaksa paredzēta gada laikā pēc bilances datuma
   5311Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem 
   5315Īstermiņa saistības par finanšu nomuKontā uzskaita finanšu nomas (līzinga) īstermiņa saistības vai ilgtermiņa saistību īstermiņa daļu
   5316Īstermiņa saistības par operatīvo nomu 
   5317Saistības par procentu un citiem maksājumiem 
 5400  Īstermiņa uzkrātās saistības 
  5420 Īstermiņa uzkrātās saistībasKontu grupā uzskaita saistības par izdevumiem, kas radušies līdz pārskata perioda beigām, bet par kuriem līdz pārskata perioda beigām nav izsniegts maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments, vai tamlīdzīgas samērā precīzi aprēķināmas saistības, kuru izpilde paredzēta gada laikā pēc bilances datuma
   5421Uzkrātās saistības norēķiniem ar darbiniekiemKontā uzskaita uzkrātās saistības norēķiniem ar darbiniekiem (piemēram, uzkrātās saistības darbinieku ikgadējiem atvaļinājumiem)
   5422Uzkrātās saistības norēķiniem par nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiemKontā uzskaita uzkrātās saistības par aprēķinātajiem nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem, soda un kavējuma naudu
   5424Uzkrātās saistības norēķiniem ar piegādātājiem un darbuzņēmējiemKontā uzskaita uzkrātās saistības norēķiniem ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem (piemēram, saistības par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par finanšu un operatīvo nomu un maksājumiem, kuri atlikti ilgāk nekā 12 mēnešus)
   5426Uzkrātās saistības par kontu atlikumiemKontā uzskaita uzkrātos procentu izdevumus par kontu atlikumiem, noguldījumiem pēc pieprasījuma un noguldījumiem, kuri noguldīti uz konkrētu termiņu un kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz 90 dienas
   5428Uzkrātās saistības nodokļu, nodevu un citu maksājumu atmaksāmKontā uzskaita uzkrātās saistības par budžeta iestādes administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos, kā arī soda un kavējuma naudu
   5429Pārējās uzkrātās saistībasKontā uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās uzkrātās saistības (piemēram, maksājamo līgumsodu)
 5500  Valsts budžeta finanšu uzskaites īstermiņa saistībasKontu grupu lieto tikai Valsts kase
  5510 Emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru īstermiņa daļaKontu grupā uzskaita valsts emitētos parāda vērtspapīrus, kuru dzēšanas termiņš ir noteikts gada laikā pēc bilances datuma
   5511Emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru īstermiņa daļa 
   5515Saistības par procentu un citiem maksājumiem par emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru īstermiņa daļu 
   5516Uzkrātās saistības par procentu un citiem maksājumiem par emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru īstermiņa daļu 
  5520 Saņemtie īstermiņa noguldījumiKontu grupā uzskaita saņemtos noguldījumus, kuru termiņš ir noteikts gada laikā pēc bilances datuma
   5521Saņemtie īstermiņa noguldījumi 
   5525Saistības par procentu un citiem maksājumiem par īstermiņa noguldījumiem 
   5526Uzkrātās saistības par procentu un citiem maksājumiem par īstermiņa noguldījumiem 
 5600  Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus)Kontu grupā uzskaita saistības pret darbiniekiem par darba samaksu un ieturējumiem
  5610 Norēķini par darba samaksu 
   5611Norēķini par darba samaksu kārtējā mēnesīKontā uzskaita saistības pret darbiniekiem par kārtējā mēneša darba samaksu
   5612Norēķini par deponēto darba samaksuKontā uzskaita saistības par deponēto (neizņemto) darba samaksu
  5620 Norēķini par ieturējumiem no darba samaksas (izņemot nodokļus) 
   5621Ieturējumi pēc izpildrakstiemKontā uzskaita aprēķinātos un vēl nepārskaitītos ieturējumus no darbinieku darba samaksas pēc tiesu lēmumiem
   5622Norēķini par apdrošināšanuKontā uzskaita aprēķinātos un vēl nepārskaitītos darbinieku apdrošināšanas maksājumus
   5629Pārējie ieturējumi 
 5700  Saistības par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem 
  5720 Nodokļi, sociālās apdrošināšanas maksājumi un citi maksājumiKontu grupā uzskaita budžeta iestādes saistības par nodokļu, nodevu, sociālās apdrošināšanas un citiem maksājumiem, soda un kavējuma naudu
   5721Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 
   5722Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 
   5723Pievienotās vērtības nodoklis 
   5724Nekustamā īpašuma nodoklis 
   5729Pārējie nodokļi un citi maksājumi budžetos 
  5730 Saistības par administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetosKontu grupā uzskaita saistības par budžeta iestāžu administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos, soda un kavējuma naudu, tai skaitā saņemtos avansa maksājumus un pārmaksas
   5731Saistības par nekustamā īpašuma nodokli 
   5732Saistības par iedzīvotāju ienākuma nodokli 
   5733Saistības par pievienotās vērtības nodokli 
   5739Pārējās saistības par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem 
 5800  Pārējās īstermiņa saistības 
  5810 Pārējās īstermiņa saistībasKontu grupā uzskaita citas iepriekš neklasificētās īstermiņa saistības, kuru apmaksa paredzēta gada laikā pēc bilances datuma
   5811Pārējās saistības pret darbiniekiem 
   5812Norēķini par stipendijām 
   5813Saistības par saņemto drošības naudu un citiem naudas līdzekļiemKontā uzskaita saistības par saņemto drošības naudu un citiem naudas līdzekļiem, kurus budžeta iestāde saņēmusi, rīkojot konkursus vai izsoles, kas nav budžeta iestādes īpašums. Uzskaita saistības par vēlēšanu naudu, pensiju izmaksu pansionātos un medicīnas iestādēs dzīvojošajiem, aizturētām personām līdz tiesas lēmumam atsavinātajiem līdzekļiem vai citos gadījumos
   5815Saistības pret budžetuKontā uzskaita saistības pret budžetu, kas radušās konstatēto iztrūkumu rezultātā, un saņemto prasību atmaksu, saņemto valsts amatpersonu atlīdzību par dāvanu izpirkšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un kas iemaksājama budžeta ieņēmumos
   5817Neizmaksātās pensijas un pabalstiKontā uzskaita neizmaksātās pensijas un pabalstus, kuri attiecas uz nākamajiem periodiem pēc bilances datuma
   5818Saistības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksu iestādēsKontā uzskaita norēķinus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un citām budžeta iestādēm par pensiju un pabalstu izmaksām
   5819Pārējās īstermiņa saistībasKontā uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās saistības, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma (piemēram, saistības pret bijušajiem darbiniekiem, saistības par maksājumiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā)
  5820 Īstermiņa saistības par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem) 
   5821Īstermiņa saistības pret finansējuma saņēmējiem par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)Kontā uzskaita saistības pret finansējuma saņēmēju, kas radušās par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem), analītiski nodalot katra finansēšanas instrumenta vai fonda saistības (piemēram, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta projektiem, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektiem, Eiropas Sociālā fonda projektiem, Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem), izņemot par veiktajiem transferta pārskaitījumiem
   5822Īstermiņa saistības par atmaksām valsts budžetā par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem)Kontā uzskaita īstermiņa saistības par atmaksām valsts budžetam par budžeta iestādes Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu (pasākumu) īstenošanā veiktajiem un apstiprinātajiem izdevumiem, kas finansēti no Eiropas Savienības vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējuma daļas
 5900  Nākamo periodu ieņēmumi, saņemtie avansa maksājumi un transfertiKontu grupā uzskaita saņemtos resursus, attiecībā uz kuriem ieņēmumus atzīs gada laikā pēc bilances datuma
  5910 Nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansa maksājumi 
   5911Saņemtie īstermiņa avansa maksājumi par precēm un pakalpojumiem 
   5914Nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem 
   5915Nākamo periodu ieņēmumi par procentu un citiem maksājumiemKontā uzskaita saņemtos procentus un citus maksājumus par kontu atlikumiem, noguldījumiem pēc pieprasījuma un noguldījumiem, kuri noguldīti uz konkrētu termiņu un kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz 90 dienas, kuri attiecas uz nākamajiem periodiem pēc bilances datuma
   5917Īstermiņa saistības par saņemto ārvalstu finanšu palīdzībuKontā uzskaita saņemtos līdzekļus no ārvalstu partnera ārvalstu finanšu palīdzības, tai skaitā Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto projektu īstenošanai
   5919Pārējie nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansa maksājumiKontā uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos nākamo periodu ieņēmumus un saņemtos avansus (piemēram, pārmaksas, dalības maksu pasākumos, neatpazītos maksājumus)
  5930 Avansā saņemtie transfertiKontu grupā uzskaita vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros avansā saņemtos transfertus
   5931Saņemtie transferti Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem) 
   5932Citi transferti 
6000   Pamatdarbības ieņēmumiKontu grupā uzskaita pamatdarbības ieņēmumus atbilstoši budžeta ieņēmumu klasifikācijai
7000   Pamatdarbības izdevumiKontu grupā uzskaita pamatdarbības izdevumus atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai atbilstoši ekonomiskajām kategorijām
8000   Finanšu un pārējie ieņēmumi un izdevumiKontu grupā uzskaita pārējos ieņēmumus un izdevumus
 8100  Finanšu ieņēmumi 
  8110 Ieņēmumi no valūtas kursu svārstībāmKontu grupā uzskaita ieņēmumus, kas rodas no valūtas kursa svārstībām, norēķinoties par monetāriem posteņiem (visas ārvalstu valūtas vienībās izteiktās aktīvu un saistību summas, kas saņemamas vai maksājamas ārvalstu valūtā) vai pārskata perioda beigās pārrēķinot monetāros posteņus pēc valūtas kursa, kurš atšķiras no tā, pēc kura monetārais postenis sākotnēji atzīts vai pārrēķināts iepriekšējā pārskata perioda beigās. Šos ieņēmumus klasificē pa budžetu veidiem
   8111Pamatbudžeta valūtas kursu svārstību ieņēmumi 
   8112Speciālā budžeta valūtas kursu svārstību ieņēmumi 
   8113Ziedojumu un dāvinājumu valūtas kursu svārstību ieņēmumi 
   8114Citu budžeta līdzekļu valūtas kursu svārstību ieņēmumi 
  8120 Procentu ieņēmumiKontu grupā uzskaita procentu ieņēmumus atbilstoši budžetu veidiem
   8121Pamatbudžeta procentu ieņēmumi 
   8122Speciālā budžeta procentu ieņēmumi 
   8123Ziedojumu un dāvinājumu procentu ieņēmumi 
   8124Citu budžeta līdzekļu procentu ieņēmumi 
  8130 Ieņēmumi no kapitāla daļu pārdošanas, vērtspapīru tirdzniecības un pārvērtēšanas 
  8140 Ieņēmumi no ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas vai pārsniegumaKontā uzskaita rezultātus, kas rodas, veicot ieguldījumu uzskaiti pēc pašu kapitāla metodes, un ieņēmumus no ieguldījuma neto patiesās vērtības pārsnieguma pār iegādes izmaksām
  8150 Ieņēmumi no mantiska ieguldījuma radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībāsKontā uzskaita ieņēmumus no finanšu ieguldījumu atzīšanas patiesajā vērtībā, ieguldot iestādes nefinanšu aktīvu
  8190 Pārējie finanšu ieņēmumiKontā uzskaita ieņēmumus no inventarizācijas rezultātā konstatēto finanšu ieguldījumu pārpalikuma, finanšu ieguldījumu sākotnējās atzīšanas, finanšu ieguldījumu vērtības samazinājuma norakstīšanas, aizņēmumu dzēšanas un pārējos iepriekš neklasificētos finanšu ieņēmumus
 8200  Finanšu izdevumi 
  8210 Izdevumi no valūtas kursu svārstībāmKontu grupā uzskaita izdevumus, kas rodas no valūtas kursa svārstībām, norēķinoties par monetāriem posteņiem (visas ārvalstu valūtas vienībās izteiktās aktīvu un saistību summas, kas saņemamas vai maksājamas ārvalstu valūtā) vai pārskata perioda beigās pārrēķinot monetāros posteņus pēc valūtas kursa, kurš atšķiras no tā, pēc kura monetārais postenis sākotnēji atzīts vai pārrēķināts iepriekšējā pārskata perioda beigās. Šos izdevumus klasificē pa budžetu veidiem
   8211Pamatbudžeta valūtas kursu svārstību izdevumi 
   8212Speciālā budžeta valūtas kursu svārstību izdevumi 
   8213Ziedojumu un dāvinājumu valūtas kursu svārstību izdevumi 
   8214Citu budžeta līdzekļu valūtas kursu svārstību izdevumi 
  8220 Procentu izdevumiKontu grupā uzskaita procentu izdevumus atbilstoši budžetu veidiem
   8221Pamatbudžeta procentu izdevumi 
   8222Speciālā budžeta procentu izdevumi 
   8223Ziedojumu un dāvinājumu procentu izdevumi 
   8224Citu budžeta līdzekļu procentu izdevumi 
  8230 Izdevumi no kapitāla daļu un vērtspapīru pārdošanas 
  8240 Izdevumi no ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanasKontā uzskaita izdevumus, kas rodas, veicot ieguldījumu uzskaiti pēc pašu kapitāla metodes
  8290 Pārējie finanšu izdevumiKontā uzskaita izdevumus no finanšu ieguldījumu vērtības samazinājuma un pārējos iepriekš neklasificētos finanšu izdevumus, kas rodas, inventarizācijā konstatējot finanšu ieguldījumu iztrūkumus, dzēšot aizdevumus un citos gadījumos
 8400  Ieņēmumi un izdevumi no saņemtām un nodotām vērtībām bez atlīdzībasKontu grupā uzskaita iestādes ieņēmumus un izdevumus no bezatlīdzības ceļā saņemtām un nodotām materiālām un nemateriālām vērtībām
  8410 Ieņēmumi no saņemtām un nodotām vērtībām bez atlīdzības 
  8420 Izdevumi no saņemtām un nodotām vērtībām bez atlīdzības 
 8500  Pārējie ieņēmumiKontu grupā uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos ieņēmumus
  8510 Ieņēmumi no atsavināšanai paredzēto nefinanšu aktīvu pārdošanasKontu lieto, uzskaitot ieņēmumus no nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu, ieguldījuma īpašumu, bioloģisko aktīvu un krājumu pārdošanas
  8530 Ieņēmumi no saistību dzēšanasKontā uzskaita ieņēmumus, kas rodas, ja budžeta iestādei nav jāatmaksā kāda no saistībām (piemēram, parādu vai pārmaksu dzēšana) vai iestādes saistību atmaksu veic cita persona
  8550 Ieņēmumi no aktīvu vērtības samazinājuma norakstīšanasKontu grupu lieto vērtības samazinājuma norakstīšanai nefinanšu aktīviem un prasībām un avansa maksājumiem
   8551Ieņēmumi no vērtības samazinājuma norakstīšanas avansa maksājumiem par nefinanšu aktīviemKontā uzskaita ieņēmumus, kas rodas, norakstot iepriekš atzīto vērtības samazinājumu avansa maksājumiem par nemateriāliem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem, ieguldījuma īpašumiem, bioloģiskiem aktīviem un krājumiem. Analītiski nodrošina uzskaiti atbilstoši aktīvu grupām
   8552Ieņēmumi no vērtības samazinājuma norakstīšanas nefinanšu aktīviemKontā uzskaita ieņēmumus, kas rodas, norakstot iepriekš atzīto vērtības samazinājumu nemateriāliem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem, ieguldījuma īpašumiem, bioloģiskiem aktīviem un kontā "2161 Ilgstoši lietojams inventārs" uzskaitītiem krājumiem. Analītiski nodrošina uzskaiti atbilstoši aktīvu grupām
   8555Ieņēmumi no vērtības samazinājuma norakstīšanas prasībām un avansa maksājumiem par pakalpojumiem 
   8557Ieņēmumi no vērtības samazinājuma norakstīšanas prasībām par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetosKontā uzskaita ieņēmumus no vērtības samazinājuma norakstīšanas budžeta iestādes administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu budžetos prasībām
  8560 Ieņēmumi no uzkrājumu norakstīšanas 
  8570 Ieņēmumi no īstermiņa aktīvu sākotnējās atzīšanasKontā uzskaita ieņēmumus no krājumu, prasību, tai skaitā nākamo periodu izdevumu un avansa maksājumu, un naudas līdzekļu sākotnējās atzīšanas (piemēram, inventarizācijā konstatēto pārpalikumu). Ieņēmumus no finanšu ieguldījumu sākotnējās atzīšanas uzskaita kontā 8190. Analītiski nodrošina uzskaiti atbilstoši aktīvu grupām
  8580 Ieņēmumi no ilgtermiņa aktīvu sākotnējās atzīšanasKontā uzskaita ieņēmumus no nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu, ieguldījuma īpašumu un bioloģisko aktīvu un ilgtermiņa prasību sākotnējās atzīšanas (piemēram, inventarizācijā konstatēto pārpalikumu). Ieņēmumus no finanšu ieguldījumu sākotnējās atzīšanas uzskaita kontā 8190. Analītiski nodrošina uzskaiti atbilstoši aktīvu grupām
  8590 Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumiKontu grupā uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos ieņēmumus
 8600  Pārējie izdevumi 
  8610 Izdevumi no nefinanšu aktīvu izslēgšanasKontu grupā uzskaita izdevumus par norakstītiem, likvidētiem un atsavinātiem (izņemot bez atlīdzības nodotos vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros) nemateriālajiem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem, ieguldījuma īpašumiem, bioloģiskajiem aktīviem un krājumiem. Šajā kontu grupā uzskaita inventarizācijā konstatētos iztrūkumus
   8611Izdevumi no nefinanšu aktīvu norakstīšanas un likvidēšanas 
   8612Izdevumi no nefinanšu aktīvu atsavināšanas 
  8630 Izdevumi no prasību norakstīšanas un naudas līdzekļu vai to ekvivalentu iztrūkumaKontu grupā uzskaita izdevumus no prasību norakstīšanas, kuras nav atgūstamas un kuru piedziņa nav iespējama, un inventarizācijā vai citos apstākļos konstatēto naudas līdzekļu vai to ekvivalentu iztrūkumu
   8631Izdevumi no prasību norakstīšanas 
   8633Izdevumi no naudas līdzekļu vai to ekvivalentu iztrūkuma 
   8634Izdevumi no prasību dzēšanas par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetosKontā uzskaita izdevumus no budžeta iestādes administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu budžetos prasību dzēšanas
  8650 Izdevumi no aktīvu vērtības samazinājumaKontu grupā uzskaita izdevumus no nefinanšu aktīvu un prasību un avansa maksājumu vērtības samazinājuma atzīšanas
   8651Izdevumi no vērtības samazinājuma avansa maksājumiem par nefinanšu aktīviemKontā uzskaita izdevumus, kas rodas, atzīstot vērtības samazinājumu avansa maksājumiem par nemateriālajiem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem, ieguldījuma īpašumiem, bioloģiskiem aktīviem un krājumiem. Analītiski nodrošina uzskaiti atbilstoši aktīvu grupām
   8652Izdevumi no vērtības samazinājuma nefinanšu aktīviemKontā uzskaita izdevumus, kas rodas, atzīstot vērtības samazinājumu nemateriāliem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem, ieguldījuma īpašumiem, bioloģiskiem aktīviem un kontā "2161 Ilgstoši lietojams inventārs" uzskaitītiem krājumiem. Analītiski nodrošina uzskaiti atbilstoši aktīvu grupām
   8655Izdevumi no vērtības samazinājuma prasībām un avansiem par pakalpojumiem 
   8657Izdevumi no vērtības samazinājuma prasībām par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetosKontā uzskaita izdevumus, kas rodas, atzīstot vērtības samazinājumu prasībām par budžeta iestādes administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos
  8660 Izdevumi uzkrājumu veidošanai 
  8690 Pārējie iepriekš neklasificētie izdevumiKontā uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos izdevumus
 8700  Iepriekšējo gadu ieņēmumi un izdevumiKontu grupā uzskaita ieņēmumus un izdevumus, kuri atzīti pārskata gadā, bet attiecināmi uz iepriekšējo gadu pamatdarbības ieņēmumiem un izdevumiem
  8750 Iepriekšējo gadu ieņēmumi 
   8751Iepriekšējo gadu kļūdasKontā uzskaita iepriekšējos pārskata gados konstatēto kļūdu labojumus, kas nav būtiski
   8752Grāmatvedības uzskaites pamatprincipu maiņa 
   8753Transferta ieņēmumi, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata gadiem 
   8759Pārējie iepriekšējo gadu ieņēmumiKontā uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos ieņēmumus, piemēram, par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto projektu ietvaros neattiecinātajiem izdevumiem
  8760 Iepriekšējo gadu izdevumi 
   8761Iepriekšējo gadu kļūdasKontā uzskaita iepriekšējos pārskata gados konstatēto kļūdu labojumus, kas nav būtiski
   8762Grāmatvedības uzskaites pamatprincipu maiņa 
   8763Transferta izdevumi, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata gadiem 
   8769Pārējie iepriekšējo gadu izdevumiKontā uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos izdevumus, piemēram, par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto projektu ietvaros neattiecinātajiem izdevumiem

II. Zembilances shēma un apraksts

Zembilances kods

Zembilances koda nosaukums

Koda apraksts

0100Nomātie aktīviZembilances kodā norāda aktīvus, kas atrodas budžeta iestādes lietošanā saskaņā ar operatīvās nomas un patapinājuma līgumiem
9100Zembilances aktīvi 
9110Iespējamie aktīviZembilances kodā norāda iespējamos aktīvus, kas var rasties pagātnes notikumu rezultātā un kuru pastāvēšana apstiprināsies tikai pēc viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde nevar kontrolēt. Iespējamos aktīvus atzīst, ja no tiem nākotnē varēs sagaidīt saimnieciskos labumus vai ar tiem varēs nodrošināt funkciju izpildi, piemēram, saņemtās finanšu garantijas. Pēc šo apstākļu apstiprināšanās un aktīva vērtības ticamas novērtēšanas aktīvu un ar to saistītos ieņēmumus atzīst iestādes uzskaitē
9120Paziņotās dividendes un saņemamie maksājumi par kapitāla daļu izmantošanuZembilances kodā norāda informāciju par paziņotām radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību dividendēm un saņemamiem maksājumiem par kapitāla daļu izmantošanu
9130Aprēķinātie līgumsodi, naudas sodi, soda naudas un kavējuma naudas 
9131Aprēķinātie līgumsodi un naudas sodiZembilances kodā norāda aprēķināto, saņemamo līgumsodu un naudas sodu, kurš nav saņemts līdz bilances datumam, un prasības, kuras nav uzskaitītas bilancē, no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības iekasēt attiecīgo līgumsodu un naudas sodu, ja to saņemšana nav droši ticama
9132Aprēķinātie līgumsodi, naudas sodi, soda naudas un kavējuma naudas par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetosZembilances kodā norāda aprēķinātos līgumsodus, naudas sodus, soda naudas un kavējuma naudas par budžeta iestādes administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos, ja to saņemšana nav droši ticama
9140Prasības par prettiesiski atsavinātiem aktīviemZembilances kodā norāda prasību atbilstoši prettiesiski atsavinātā aktīva vērtības visticamākai aplēsei
9190Citi zembilances aktīviZembilances kodā norāda pārējos iepriekš neklasificētos iespējamos aktīvus
9500Zembilances pasīvi 
9510Nākotnes saistības saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiemZembilances kodā norāda nākotnes saistību summu par noslēgtajiem līgumiem neizpildīto darījumu apjomā bilances datumā par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem
9520Nākotnes saistības saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par ilgtermiņa ieguldījumu iegādi un izveidošanu, izņemot tos, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiemZembilances kodā norāda nākotnes saistību summu par noslēgtajiem līgumiem par ilgtermiņa ieguldījumu iegādi un izveidošanu neizpildīto darījumu apjomā bilances datumā (izņemot nākotnes saistību summu par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem). Iespējamās saistības norāda neizpildīto darījumu apjomā bilances datumā
9521Zemes un būvju iegāde un izveidošanaZembilances kodā norāda nākotnes saistības saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par zemes un būvju iegādi un izveidošanu
9522Militāro ilgtermiņa aktīvu iegāde un izveidošanaZembilances kodā norāda nākotnes saistības saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par militāro ilgtermiņa aktīvu (militārās tehnikas un iekārtu) iegādi un izveidošanu
9529Pārējo ilgtermiņa ieguldījumu iegāde un izveidošanaZembilances kodā norāda nākotnes saistības saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par ilgtermiņa ieguldījumu iegādi un izveidošanu
9530Nākotnes saistības saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par preču un pakalpojumu iegādi, izņemot tos, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un nomuZembilances kodā norāda nākotnes saistību summu par noslēgtajiem neatceļamajiem līgumiem par preču un pakalpojumu iegādi. Nākotnes saistības un maksājumus norāda bilances datumā iespējamo maksājumu apjomā, kas rastos, ja līgumi tiktu lauzti
9540Saņemtie, bet neapmaksātie avansa attaisnojuma dokumentiZembilances kodā norāda saņemtos avansa un priekšapmaksu attaisnojuma dokumentus, kuri pārskata gada beigās nav apmaksāti
9550Nākotnes nomas maksājumiZembilances kodā norāda nākotnes minimālo nomas maksājumu kopsummu bilances datumā, kura būtu jāsamaksā par neatceļamajām nomām, ja nomas līgumi tiktu lauzti
9560Izsniegtie galvojumiZembilances kodā norāda iespējamo saistību summu bilances datumā, kura būtu jāmaksā par galvoto aizņēmumu, ja galvojuma ņēmējs to neatmaksātu
9590Citas zembilances saistībasZembilances kodā norāda pārējās iepriekš neklasificētās iespējamās saistības
Finanšu ministra vietā –
satiksmes ministrs Uldis Augulis
2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 13. februāra
noteikumiem Nr. 87
Pamatlīdzekļu kategorijas, grupas un apakšgrupas nolietojuma normu noteikšanai

Kategorijas, grupas un apakšgrupas numurs

Kategorijas, grupas un apakšgrupas nosaukums

Lietderīgās lietošanas laiks (gadi)

Nolietojuma norma (% gadā)

Apraksts

1.Nekustamais īpašums  Kategorijā uzskaita dzīvojamās, nedzīvojamās ēkas, inženierbūves un pārējo nekustamo īpašumu
1.1.Dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas  Grupā uzskaita dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas
1.1.1.Monolītās ēkas ar dzelzsbetona vai betona karkasu

150

0,67

Apakšgrupā uzskaita dzelzsbetona vai metāla karkasa ēkas ar akmens materiālu pildkarkasu
1.1.2.Mūra ēkas

100

1

Apakšgrupā uzskaita mūra ēkas ar mūra vai betona pamatiem, mūra (ķieģeļu), lielbloku, lielpaneļu, piekārto ārsienu konstrukciju, izdedžu betona, atvieglota tipa ķieģeļu vai bloku sienām, dzelzsbetona, ķieģeļu vai jauktiem (koka un dzelzsbetona) pārsegumiem un dzelzsbetona un (vai) ķieģeļu velvēm metāla sijās
1.1.3.Koka guļbūves

50

2

Apakšgrupā uzskaita koka guļbūves ar akmensbetona lentveida pamatiem, apaļkoku, brusu vai jaukta tipa (ķieģeļu un koka) sienām un koka pārsegumiem
1.1.4.Saliekamu koka vai metāla paneļu ēkas, koka stāvbūves

30

3,33

Apakšgrupā uzskaita saliekamu metāla vai koka paneļu ēkas un koka stāvbūves ar lentveida vai stabu veida mūra, betona vai koka pamatiem, koka vairoga vai metāla sienām un koka vai metāla pārsegumiem
1.1.5.Vieglas konstrukcijas ēkas un pārējās ēkas

15

6,67

Apakšgrupā uzskaita vieglas konstrukcijas koka, metāla vai plastikāta ēkas, pagaidu ēkas un pārējās iepriekš neklasificētās ēkas
1.2.Transporta būves  Grupā uzskaita transporta būves
1.2.1.Metāla, dzelzsbetona, akmens tilti, satiksmes pārvadi un tuneļi

100

1

Apakšgrupā uzskaita metāla, dzelzsbetona un akmens tiltu, satiksmes pārvadu un tuneļu konstrukcijas
1.2.2.Ostas, kuģojamie kanāli un piestātnes

50

2

Apakšgrupā uzskaita ostu būvju, piestātņu, molu konstrukcijas un kuģošanas kanālus
1.2.3.Dzelzceļu un pilsētas sliežu ceļi

30

3,33

Apakšgrupā uzskaita dzelzceļa un pilsētas sliežu ceļu konstrukcijas (arī zemes klātnes), izņemot dzelzceļa aprīkojumu
1.2.4.Autoceļu klātnes konstrukcijas ar asfaltbetona vai citu melno segumu, cementbetona segumu vai bruģi, koka tilti

20

5

Apakšgrupā uzskaita autoceļu klātnes, autoceļu asfaltbetona segumus vai citus melnos segumus, cementbetona segumus vai bruģus, autotransporta stāvvietas, gājēju ietves, koka tiltu konstrukcijas
1.2.5.Ielu klātnes konstrukcijas, lidlauku skrejceļi, meža ceļi, dzelzceļu un pilsētas sliežu ceļu aprīkojums

15

6,67

Apakšgrupā uzskaita visu segumu veidu (piemēram, asfaltbetona, grants) ielu konstrukcijas (arī zemes klātne), lidlauku skrejceļu konstrukcijas (arī zemes klātne), lidlauku aprīkojumu, meža ceļus mežsaimniecības vajadzībām, dzelzceļu un pilsētas sliežu ceļu aprīkojumu, izņemot ielu aprīkojumu un sliežu ceļu tehnoloģiskās iekārtas
1.2.6.Autoceļu klātnes konstrukcijas ar grants vai šķembu segumu, autoceļu un ielu aprīkojums

10

10

Apakšgrupā uzskaita autoceļu klātnes, autoceļu grants vai šķembu segumus, autotransporta pieturas, gājēju ietves, autoceļu un ielu aprīkojumu (piemēram, ceļa zīmes, signālstabiņi, barjeras, satiksmi regulējošas ierīces)
1.3.Inženierbūves (izņemot transporta būves)  Grupā uzskaita visu veidu inženierbūves, izņemot transporta būves
1.3.1.Ūdens uzkrāšanas būves un meliorācijas sistēmas

50

2

Apakšgrupā uzskaita dambjus, aizsprostus, citas ūdens uzkrāšanas būves un to konstrukcijas, māla un plastmasas drenu sistēmas, pārgāznes, straujtekas, zemtekas, hidrometriskās posteņu būves, liela diametra kolektorus, caurtekas, nosusināšanas (polderu) un stacionārās apūdeņošanas sūkņu stacijas, aizsargdambjus un apūdeņošanas kanālus
1.3.2.Sakaru un elektropārvades līnijas, naftas un gāzes cauruļvadi, ūdensnotekas, novadgrāvji, apūdeņošanas spiedvadi

30

3,33

Apakšgrupā uzskaita elektrokabeļus un sakaru kabeļus un to palīgbūves (piemēram, transformatoru stacijas un apakšstacijas, telegrāfa stabi), maģistrālās sakaru līnijas, releju sistēmas, radio un televīzijas vai kabeļu tīklus, retranslācijas torņus un antenas, telekomunikāciju mastus un radiosakaru infrastruktūru, naftas produktu, gāzes, ķīmisko un citu produktu cauruļvadus, ūdensnotekas, novadgrāvjus, apūdeņošanas spiedvadus un to konstrukcijas
1.3.3.Ūdensvadu, siltumtrašu, kanalizācijas tīklu un notekūdeņu būves un cauruļvadi, kontūrgrāvji un susinātājgrāvji

20

5

Apakšgrupā uzskaita ūdensvadu, kanalizācijas un siltumtrašu sūkņu stacijas, tvertnes, rezervuārus, akas, kameras, strūklakas, cauruļvadus ūdens pārvadīšanai, karstā ūdens, tvaika vai saspiestā gaisa cauruļvadus, kanalizācijas tīklus, notekūdeņu kolektorus un notekūdeņu attīrīšanas būves un to konstrukcijas, kontūrgrāvjus un susinātājgrāvjus
1.3.4.Sporta, atpūtas būves, citas būves

15

6,67

Apakšgrupā uzskaita brīvdabas sporta laukumus, bērnu rotaļu laukumus, brīvdabas estrādes un citas sporta un atpūtas būves (izņemot slēgta tipa sporta un atpūtas ēkas), kā arī pārējās iepriekš neklasificētās inženierbūves
1.4.Pārējais nekustamais īpašums

10

10

Grupā uzskaita pārējo iepriekš neklasificēto nekustamo īpašumu
2.Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas  Kategorijā uzskaita tehnoloģiskās iekārtas, mēraparatūru, regulēšanas ierīces, laboratoriju un medicīnas iekārtas un mašīnas, kuras lieto budžeta iestādes funkciju izpildes vai sniegto pakalpojumu nodrošināšanai un kuras paredzētas noteiktu secīgu tehnoloģisku operāciju kopumu veikšanai
2.1.Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas

10

10

Grupā uzskaita tehnoloģiskās iekārtas, mēraparatūru, regulēšanas ierīces, laboratoriju un medicīnas iekārtas, kā arī citas iekārtas un mašīnas
2.2.Instrumenti, iekārtu un mašīnu piederumi un aprīkojums

5

20

Grupā uzskaita instrumentus, tehnoloģisko iekārtu un mašīnu piederumus un aprīkojumu
3.Pārējie pamatlīdzekļi  Kategorijā uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos pamatlīdzekļus
3.1.Transportlīdzekļi  Grupā uzskaita transportlīdzekļus kravas vai cilvēku pārvadāšanai
3.1.1.Ūdens transportlīdzekļi, dzelzceļa vilces iekārtas, dzelzceļa un tramvaju ritošais sastāvs

20

5

Apakšgrupā uzskaita jūras un upju kravas vai pasažieru kuģus, prāmjus, speciālas nozīmes ūdens transportlīdzekļus (izņemot mazizmēra kuģošanas līdzekļus), visu veidu dzelzceļa vilces iekārtas un visu veidu dzelzceļa un tramvaja ritošos sastāvus
3.1.2.Gaisa transportlīdzekļi

15

6,67

Apakšgrupā uzskaita lidmašīnas, helikopterus, paraplānus un citus gaisa transportlīdzekļus
3.1.3.Autobusi, trolejbusi, kravas automobiļi, vieglie automobiļi un citi transportlīdzekļi

10

10

Apakšgrupā uzskaita autobusus, trolejbusus, kravas automobiļus, kravas piekabes, vieglos automobiļus, vieglo automobiļu piekabes un citus iepriekš neklasificētos transportlīdzekļus
3.2.Datortehnika, sakaru un biroja tehnika

5

20

Grupā uzskaita datorus un to aprīkojumu, sakaru tehniku, iekšējos sakaru tīklus un pārējo biroja tehniku
3.3.Mēbeles, biroja aprīkojums un pārējie pamatlīdzekļi

10

10

Grupā uzskaita mēbeles un citu biroja aprīkojumu, izņemot ēku ventilācijas, apkures un elektroapgādes iekārtas, un pārējos iepriekš neklasificētos pamatlīdzekļus
Finanšu ministra vietā –
satiksmes ministrs Uldis Augulis
3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 13. februāra
noteikumiem Nr. 87
Finanšu instrumentu kategorijas

1. Finanšu instrumentus analītiski iedala kategorijās. Kategorijās iekļauj šādu grāmatvedības kontu atlikumus:

Kategorijas kods

Kategorijas nosaukums un apraksts

Grāmatvedības konta numurs

Kategorijas apraksts/Konta nosaukums

AP

Aizdevumi un prasības

Neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvajā tirgū. Šajā grupā ietver tikai aizdevumus un prasības, kas radušās aktīvu atsavināšanas rezultātā, ja maksājumu atliek ilgāk nekā 12 mēnešus

  1331Ilgtermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām
  1332Ilgtermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām
  1333Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par aizdevumiem
  1338Vērtības samazinājums ilgtermiņa aizdevumiem
  1339Pārējie ilgtermiņa aizdevumi
  1355*Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par pārējiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  1358*Vērtības samazinājums pārējiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  1359*Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
  1388*Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  1389*Avansa maksājumi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  1428Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa prasības
  1429Vērtības samazinājums pārējām ilgtermiņa prasībām
  2317Prasības par procentu un citiem maksājumiem
  2318Vērtības samazinājums prasībām pret pircējiem un pasūtītājiem
  2311Prasības pret pircējiem un pasūtītājiem
  2369Pārējie uzkrātie ieņēmumi
  2398Vērtības samazinājums pārējām prasībām
  2399Pārējās prasības
  2531Īstermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām
  2532Īstermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām
  2534Vērtības samazinājums īstermiņa aizdevumiem
  2535Prasības par procentu un citiem maksājumiem par aizdevumiem
  2536Īstermiņa uzkrātie ieņēmumi par aizdevumiem
  2539Pārējie īstermiņa aizdevumi
  2555*Prasības par procentu un citiem maksājumiem par pārējiem finanšu ieguldījumiem
  2556*Uzkrātie ieņēmumi par pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiem
  2558*Vērtības samazinājums pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiem
  2559*Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi
  2571*Avansa maksājumi par īstermiņa finanšu ieguldījumiem
  2577*Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par īstermiņa finanšu ieguldījumiem

TB

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

 Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, kurus budžeta iestāde plāno un spēj turēt līdz attiecīgā finanšu instrumenta līguma termiņa beigām un budžeta iestāde būtībā varētu atgūt to uzskaites vērtību
  1343*Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
  1348*Vērtības samazinājums ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
  1349*Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
  1355*Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par pārējiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  1358*Vērtības samazinājums pārējiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  1359*Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
  1363Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par ilgtermiņa noguldījumiem
  1368Vērtības samazinājums ilgtermiņa noguldījumiem
  1369Ilgtermiņa noguldījumi
  1388*Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  1389*Avansa maksājumi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  2545*Prasības par procentu un citiem maksājumiem par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
  2546*Uzkrātie ieņēmumi par procentu un citiem maksājumiem par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
  2548*Vērtības samazinājums īstermiņa finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
  2549*Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
  2555*Prasības par procentu un citiem maksājumiem par pārējiem finanšu ieguldījumiem
  2556*Uzkrātie ieņēmumi par pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiem
  2558*Vērtības samazinājums pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiem
  2559*Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi
  2565Prasības par procentu un citiem maksājumiem par noguldījumiem
  2566Uzkrātie ieņēmumi par procentu un citiem maksājumiem par noguldījumiem
  2568Vērtības samazinājums īstermiņa noguldījumiem
  2569Īstermiņa noguldījumi
  2571*Avansa maksājumi par īstermiņa finanšu ieguldījumiem
  2577*Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par īstermiņa finanšu ieguldījumiem

PP

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi šo noteikumu izpratnē ir tādi neatvasināti finanšu aktīvi, kurus uzskata kā pārdošanai pieejamus. Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi nav aktīvi, kas klasificēti kā aizdevumi un prasības, līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar vērtības izmaiņu atzīšanu pārskata perioda ieņēmumos vai izdevumos
  1343*Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
  1348*Vērtības samazinājums ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
  1349*Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
  1355*Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par pārējiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  1358*Vērtības samazinājums pārējiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  1359*Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
  1378Vērtības samazinājums turējumā nodotiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  1379Pārējie turējumā nodotie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
  1388*Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  1389*Avansa maksājumi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  2545*Prasības par procentu un citiem maksājumiem par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
  2546*Uzkrātie ieņēmumi par procentu un citiem maksājumiem par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
  2548*Vērtības samazinājums īstermiņa finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
  2549*Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
  2555*Prasības par procentu un citiem maksājumiem par pārējiem finanšu ieguldījumiem
  2556*Uzkrātie ieņēmumi par pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiem
  2558*Vērtības samazinājums pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiem
  2559*Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi
  2571*Avansa maksājumi par īstermiņa finanšu ieguldījumiem
  2577*Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par īstermiņa finanšu ieguldījumiem

PVFA

Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi

 Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi, kuru vērtības izmaiņas atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos, ir finanšu aktīvi, kurus tur tirdzniecībai (iegādāts vai radīts ar mērķi paredzamā nākotnē to pārdot vai atpirkt), kuri ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai atvasināts finanšu instruments (izņemot finanšu garantiju līgumus)
  1343*Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
  1349*Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
  1355*Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par pārējiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  1359*Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
  2545*Prasības par procentu un citiem maksājumiem par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
  2546*Uzkrātie ieņēmumi par procentu un citiem maksājumiem par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
  2549*Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
  2555*Prasības par procentu un citiem maksājumiem par pārējiem finanšu ieguldījumiem
  2556*Uzkrātie ieņēmumi par pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiem
  2559*Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi

PVFS

Patiesajā vērtībā novērtētas finanšu saistības

 Patiesajā vērtībā novērtētas finanšu saistības, kuru vērtības izmaiņas atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos, ir finanšu saistības, kuras tur tirdzniecībai (iegādāts vai radīts ar mērķi paredzamā nākotnē to pārdot vai atpirkt), kuras ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai atvasināts finanšu instruments (izņemot finanšu garantiju līgumus)
  5140*Ilgtermiņa uzkrātās saistības
  5199*Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa saistības
  5429*Pārējās uzkrātās saistības
  5819*Pārējās īstermiņa saistības

PS

Pārējās finanšu saistības

 Amortizētā vērtībā novērtētas finanšu saistības un finanšu garantiju līgumi
  5114Iepriekš galvotie ilgtermiņa aizņēmumi
  5115Ilgtermiņa saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
  5116Ilgtermiņa uzkrātās saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
  5119Ilgtermiņa aizņēmumi
  5131Ilgtermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
  5135Ilgtermiņa saistības par finanšu nomu
  5140*Ilgtermiņa uzkrātās saistības
  5161Emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru ilgtermiņa daļa
  5165Saistības par procentu un citiem maksājumiem par emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru ilgtermiņa daļu
  5166Uzkrātās saistības par procentu un citiem maksājumiem par emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru ilgtermiņa daļu
  5171Saņemtie ilgtermiņa noguldījumi
  5175Saistības par procentu un citiem maksājumiem par saņemtajiem ilgtermiņa noguldījumiem
  5176Uzkrātās saistības par procentu un citiem maksājumiem par saņemtajiem ilgtermiņa noguldījumiem
  5199*Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa saistības
  5214Iepriekš galvotie īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa
  5215Saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
  5216Uzkrātās saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
  5219Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa
  5311Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
  5315Īstermiņa saistības par finanšu nomu
  5317Saistības par procentu un citiem maksājumiem
  5424Uzkrātās saistības norēķiniem ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem
  5429*Pārējās uzkrātās saistības
  5511Emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru īstermiņa daļa
  5515Saistības par procentu un citiem maksājumiem par emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru īstermiņa daļu
  5516Uzkrātās saistības par procentu un citiem maksājumiem par emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru īstermiņa daļu
  5521Saņemtie īstermiņa noguldījumi
  5525Saistības par procentu un citiem maksājumiem par īstermiņa noguldījumiem
  5526Uzkrātās saistības par procentu un citiem maksājumiem par īstermiņa noguldījumiem
  5819*Pārējās īstermiņa saistības

2. Atsevišķus grāmatvedības kontus (apzīmēti ar *) var klasificēt vairākās kategorijās. Lai noteiktu piemēroto finanšu instrumentu kategoriju, budžeta iestāde izvērtē darījuma ekonomisko būtību.

Finanšu ministra vietā –
satiksmes ministrs Uldis Augulis
4. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 13. februāra
noteikumiem Nr. 87
Grāmatvedības kontu plāna shēmas kontu atbilstības tabula

Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumu Nr. 1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" 1. pielikumā noteiktie konti

Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" 1. pielikumā noteiktie konti

Kontu grupas līmeņi

Konta numurs

Konta nosaukums

Kontu grupas līmeņi

Konta numurs

Konta nosaukums

1.

2.

3.

1.

2.

3.

AKTĪVS

  

AKTĪVS

  
  1110xAttīstības pasākumi un programmas  1110xAttīstības pasākumi un programmas
   1121Datorprogrammas   1121Datorprogrammas
   1122Pārējās licences   1122Pārējās licences
   1123Koncesijas   1123Koncesijas
   1124Patenti   1124Patenti
   1125Licences datorprogrammām   1125Licences datorprogrammām
   1129Pārējās nemateriālo ieguldījumu tiesības   1129Pārējās nemateriālo ieguldījumu tiesības
  1130xPārējie nemateriālie ieguldījumi   1131Nemateriālie kultūras un vēstures pieminekļi un citi objekti
  1130xPārējie nemateriālie ieguldījumi   1139Pārējie iepriekš neklasificētie nemateriālie ieguldījumi
  1140xNemateriālo ieguldījumu izveidošana   1141Nemateriālo kultūras un vēstures pieminekļu un citu objektu izveidošana
  1140xNemateriālo ieguldījumu izveidošana   1149Pārējo iepriekš neklasificēto nemateriālo ieguldījumu izveidošana
  1160xDerīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi  1160xDerīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi
   1181Avansa maksājumi par attīstības pasākumiem un programmām   1181Avansa maksājumi par attīstības pasākumiem un programmām
   1182Avansa maksājumi par licencēm, koncesijām un patentiem, preču zīmēm un tamlīdzīgām tiesībām   1182Avansa maksājumi par licencēm, koncesijām un patentiem, preču zīmēm un tamlīdzīgām tiesībām
   1184Avansa maksājumi par derīgo izrakteņu izpēti un citiem līdzīgiem neražotiem nemateriālajiem ieguldījumiem   1184Avansa maksājumi par derīgo izrakteņu izpēti un citiem līdzīgiem neražotiem nemateriālajiem ieguldījumiem
   1185Avansa maksājumi par pārējiem nemateriālajiem ieguldījumiem   1185Avansa maksājumi par pārējiem nemateriālajiem ieguldījumiem
   1187Uzkrājumi nedrošiem avansiem par nemateriālajiem ieguldījumiem   1187Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par nemateriālajiem ieguldījumiem
   1191Attīstības pasākumu un programmu uzkrātā amortizācija   1191Attīstības pasākumu un programmu uzkrātā amortizācija
   1192Pārējo licenču, koncesiju un patentu, preču zīmju un tamlīdzīgu tiesību uzkrātā amortizācija   1192Licenču, koncesiju un patentu, preču zīmju un tamlīdzīgu tiesību uzkrātā amortizācija
   1192Pārējo licenču, koncesiju un patentu, preču zīmju un tamlīdzīgu tiesību uzkrātā amortizācija   1197Licenču datorprogrammām uzkrātā amortizācija
   1193Pārējo nemateriālo ieguldījumu uzkrātā amortizācija   1193Pārējo nemateriālo ieguldījumu uzkrātā amortizācija
   1195Datorprogrammu uzkrātā amortizācija   1195Datorprogrammu uzkrātā amortizācija
   1196Derīgo izrakteņu izpētes un citu līdzīgu neražoto nemateriālo aktīvu uzkrātā amortizācija   1196Derīgo izrakteņu izpētes un citu līdzīgu neražoto nemateriālo aktīvu uzkrātā amortizācija
   1199Nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājums   1199Nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājums
   1211Dzīvojamās ēkas   1211Dzīvojamās ēkas
   1211Dzīvojamās ēkas   1512Būves
   1212Nedzīvojamās ēkas   1212Nedzīvojamās ēkas
   1212Nedzīvojamās ēkas   1512Būves
   1213Transporta būves   1213Transporta būves
   1213Transporta būves   1512Būves
   1214Zeme zem ēkām un būvēm   1214Zeme zem būvēm
   1214Zeme zem ēkām un būvēm   1511Zeme
   1215Kultivētā zeme   1215Kultivētā zeme
   1215Kultivētā zeme   1511Zeme
   1216Atpūtai un izklaidei izmantojamā zeme   1216Atpūtai un izklaidei izmantojamā zeme
   1216Atpūtai un izklaidei izmantojamā zeme   1511Zeme
   1217Pārējā zeme   1217Pārējā zeme
   1217Pārējā zeme   1511Zeme
   1218Inženierbūves   1218Inženierbūves
   1218Inženierbūves   1512Būves
   1219Pārējais nekustamais īpašums   1219Pārējais nekustamais īpašums
   1219Pārējais nekustamais īpašums   1512Būves
  1220xTehnoloģiskās iekārtas un mašīnas  1220xTehnoloģiskās iekārtas un mašīnas
  1220xTehnoloģiskās iekārtas un mašīnas   1519Ieguldījuma īpašumu neatņemamas sastāvdaļas
   1231Transportlīdzekļi   1231Transportlīdzekļi
   1232Saimniecības pamatlīdzekļi   1239Pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi
   1232Saimniecības pamatlīdzekļi   1519Ieguldījuma īpašumu neatņemamas sastāvdaļas
   1233Bibliotēku fondi   1233Bibliotēku fondi
   1234Izklaides, literārie un mākslas oriģināldarbi   1236Literārie un mākslas oriģināldarbi, kultūras un mākslas priekšmeti
   1234Izklaides, literārie un mākslas oriģināldarbi   1519Ieguldījuma īpašumu neatņemamas sastāvdaļas
   1235Dārgakmeņi un dārgmetāli   1235Dārgakmeņi, dārgmetāli un citas vērtslietas
   1236Antīkie un citi kultūras un mākslas priekšmeti   1236Literārie un mākslas oriģināldarbi, kultūras un mākslas priekšmeti
   1236Antīkie un citi kultūras un mākslas priekšmeti   1519Ieguldījuma īpašumu neatņemamas sastāvdaļas
   1237Citas vērtslietas   1235Dārgakmeņi, dārgmetāli un citas vērtslietas
   1238Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika   1238Datortehnika, sakaru iekārtas un cita biroja tehnika
   1238Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika   1519Ieguldījuma īpašumu neatņemamas sastāvdaļas
   1239Iepriekš neklasificētie pārējie pamatlīdzekļi   1239Pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi
   1239Iepriekš neklasificētie pārējie pamatlīdzekļi   1519Ieguldījuma īpašumu neatņemamas sastāvdaļas
   1241Pamatlīdzekļu izveidošana   1241Pamatlīdzekļu izveidošana
   1241Pamatlīdzekļu izveidošana  1540xIeguldījuma īpašumu izveidošana un nepabeigtā būvniecība
   1242Nepabeigtā būvniecība   1242Nepabeigtā būvniecība
   1242Nepabeigtā būvniecība  1540xIeguldījuma īpašumu izveidošana un nepabeigtā būvniecība
   1251Turējumā nodotā valsts un pašvaldību zeme   1251Turējumā nodotā valsts un pašvaldību zeme
   1251Turējumā nodotā valsts un pašvaldību zeme   1551Turējumā nodotā zeme
   1252Turējumā nodotās valsts un pašvaldību ēkas un būves   1252Turējumā nodotās valsts un pašvaldību būves
   1252Turējumā nodotās valsts un pašvaldību ēkas un būves   1254Turējumā nodotā valsts un pašvaldību nepabeigtā būvniecība
   1252Turējumā nodotās valsts un pašvaldību ēkas un būves   1552Turējumā nodotās būves
   1252Turējumā nodotās valsts un pašvaldību ēkas un būves   1554Turējumā nodotā nepabeigtā būvniecība
   1259Turējumā nodotie valsts un pašvaldību citi īpašumi   1259Turējumā nodotie valsts un pašvaldību citi īpašumi
   1259Turējumā nodotie valsts un pašvaldību citi īpašumi   1254Turējumā nodotā valsts un pašvaldību nepabeigtā būvniecība
   1259Turējumā nodotie valsts un pašvaldību citi īpašumi   1559Turējumā nodotie citi īpašumi
   1259Turējumā nodotie valsts un pašvaldību citi īpašumi   1554Turējumā nodotā nepabeigtā būvniecība
   1261Pazemes aktīvi   1261Pazemes aktīvi
   1262Augļu dārzi un citi regulāri ražojošu koku stādījumi   1262Augļu dārzi un citi regulāri ražojošu koku stādījumi
   1262Augļu dārzi un citi regulāri ražojošu koku stādījumi   1613Pārējie bioloģiskie aktīvi lauksaimnieciskajai darbībai
   1263Mežaudzes   1263Mežaudzes
   1263Mežaudzes   1611Mežaudzes lauksaimnieciskajai darbībai
   1264Turējumā nodotie valsts un pašvaldību bioloģiskie un pazemes aktīvi   1264Turējumā nodotie valsts un pašvaldību bioloģiskie un pazemes aktīvi
   1264Turējumā nodotie valsts un pašvaldību bioloģiskie un pazemes aktīvi   1612Turējumā nodotie bioloģiskie aktīvi lauksaimnieciskajai darbībai
   1269Pārējie bioloģiskie aktīvi   1269Pārējie bioloģiskie aktīvi
   1269Pārējie bioloģiskie aktīvi   1613Pārējie bioloģiskie aktīvi lauksaimnieciskajai darbībai
  1270xIlgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos  1270xIlgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos
   1281Avansa maksājumi par zemi, ēkām un būvēm   1281Avansa maksājumi par zemi un būvēm
   1281Avansa maksājumi par zemi, ēkām un būvēm   1581Avansa maksājumi par ieguldījuma īpašumiem
   1282Avansa maksājumi par tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām   1282Avansa maksājumi par tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām
   1282Avansa maksājumi par tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām   1581Avansa maksājumi par ieguldījuma īpašumiem
   1283Avansa maksājumi par pārējiem pamatlīdzekļiem   1283Avansa maksājumi par pārējiem pamatlīdzekļiem
   1283Avansa maksājumi par pārējiem pamatlīdzekļiem   1581Avansa maksājumi par ieguldījuma īpašumiem
   1286Avansa maksājumi par bioloģiskajiem un pazemes aktīviem   1286Avansa maksājumi par bioloģiskajiem un pazemes aktīviem
   1286Avansa maksājumi par bioloģiskajiem un pazemes aktīviem   1681Avansa maksājumi par bioloģiskajiem aktīviem lauksaimnieciskajai darbībai
   1287Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pamatlīdzekļiem   1287Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par pamatlīdzekļiem
   1287Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pamatlīdzekļiem   1588Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par ieguldījuma īpašumiem
   1287Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pamatlīdzekļiem   1688Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par bioloģiskajiem aktīviem lauksaimnieciskajai darbībai
   1289Pārējie avansa maksājumi   1289Pārējie avansa maksājumi
   1289Pārējie avansa maksājumi   1581Avansa maksājumi par ieguldījuma īpašumiem
   1291Ēku un būvju uzkrātais nolietojums   1291Būvju uzkrātais nolietojums
   1291Ēku un būvju uzkrātais nolietojums   1591Ieguldījuma īpašumu nolietojums
   1292Tehnoloģisko iekārtu un mašīnu uzkrātais nolietojums   1292Tehnoloģisko iekārtu un mašīnu uzkrātais nolietojums
   1292Tehnoloģisko iekārtu un mašīnu uzkrātais nolietojums   1591Ieguldījuma īpašumu nolietojums
   1293Pārējo pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums   1293Pārējo pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums
   1293Pārējo pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums   1591Ieguldījuma īpašumu nolietojums
   1295Turējumā nodoto valsts un pašvaldību īpašumu uzkrātais nolietojums   1295Turējumā nodoto valsts un pašvaldību īpašumu uzkrātais nolietojums
   1295Turējumā nodoto valsts un pašvaldību īpašumu uzkrātais nolietojums   1591Ieguldījuma īpašumu nolietojums
   1297Ilgtermiņa ieguldījumu nomātajos pamatlīdzekļos uzkrātais nolietojums   1297Ilgtermiņa ieguldījumu nomātajos pamatlīdzekļos uzkrātais nolietojums
   1299Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums   1298Bioloģisko un pazemes aktīvu vērtības samazinājums
   1299Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums   1299Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums
   1299Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums   1598Vērtības samazinājums ieguldījuma īpašumiem
   1299Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums  1690 Vērtības samazinājums bioloģiskiem aktīviem
   1311Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā   1311Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā
   1319Vērtības samazinājums radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā   1319Vērtības samazinājums līdzdalībai radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā
   1321Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā   1321Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā
   1329Vērtības samazinājums asociēto kapitālsabiedrību kapitālā   1329Vērtības samazinājums līdzdalībai asociēto kapitālsabiedrību kapitālā
   1331Ilgtermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām   1331Ilgtermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām
   1332Ilgtermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām   1332Ilgtermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām
   1339Citi ilgtermiņa aizdevumi   1333Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par aizdevumiem
   1339Citi ilgtermiņa aizdevumi   1339Pārējie ilgtermiņa aizdevumi
   1341Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros   1343Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   1341Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros   1348Vērtības samazinājums ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   1341Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros   1349Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
   1342Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros   1343Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   1342Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros   1348Vērtības samazinājums ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   1342Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros   1349Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
   1349Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros   1343Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   1349Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros   1348Vērtības samazinājums ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   1349Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros   1349Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
   1351Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās   1351Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās
   1351Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās   1359Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
   1352Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā   1359Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
   1353Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā   1359Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
   1354Ilgtermiņa prasības par 2. līmeņa fondētajām pensijām   1354Ilgtermiņa prasības par 2. līmeņa fondētajām pensijām
   1358Pārējo ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtības samazinājums   1358Vērtības samazinājums pārējiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
   1359Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi   1355Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par pārējiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
   1359Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi   1359Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
   1371Turējumā nodotā līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā   1371Turējumā nodotā līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā
   1371Turējumā nodotā līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā   1378Vērtības samazinājums turējumā nodotiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
   1372Turējumā nodotā līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā   1372Turējumā nodotā līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā
   1372Turējumā nodotā līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā   1378Vērtības samazinājums turējumā nodotiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
   1374Turējumā nodotie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā   1378Vērtības samazinājums turējumā nodotiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
   1374Turējumā nodotie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā   1379Pārējie turējumā nodotie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
   1375Turējumā nodotie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā   1378Vērtības samazinājums turējumā nodotiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
   1375Turējumā nodotie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā   1379Pārējie turējumā nodotie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
   1381Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu radniecīgajās kapitālsabiedrībās   1389Avansa maksājumi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
   1382Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu asociētajās kapitālsabiedrībās   1389Avansa maksājumi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
   1383Avansa maksājumi par vērtspapīriem   1389Avansa maksājumi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
   1384Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā   1389Avansa maksājumi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
   1385Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā   1389Avansa maksājumi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
   1389Avansa maksājumi par pārējiem finanšu ieguldījumiem   1389Avansa maksājumi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
  1390xUzkrājumi nedrošiem ilgtermiņa aizdevumiem un avansiem par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem   1338Vērtības samazinājums ilgtermiņa aizdevumiem
  1390xUzkrājumi nedrošiem ilgtermiņa aizdevumiem un avansiem par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem   1388Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
   1415Ilgtermiņa prasības par avansā pārskaitītiem transfertiem   1415Ilgtermiņa prasības par avansā pārskaitītiem transfertiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)
   1416Citas ilgtermiņa prasības par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)   1416Ilgtermiņa prasības par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)
  1420xCitas ilgtermiņa prasības   1421Ilgtermiņa prasības par finanšu nomu
  1420xCitas ilgtermiņa prasības   1425Ilgtermiņa prasības par avansā pārskaitītiem transfertiem
  1420xCitas ilgtermiņa prasības   1428Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa prasības
  1490xUzkrājumi nedrošām ilgtermiņa prasībām   1419Vērtības samazinājums ilgtermiņa prasībām par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)
  1490xUzkrājumi nedrošām ilgtermiņa prasībām   1429Vērtības samazinājums pārējām ilgtermiņa prasībām
   2111Materiāli mācību, zinātniskiem un citiem mērķiem   2111Materiāli mācību, zinātniskiem un citiem mērķiem
   2112Pārtikas produkti   2112Pārtikas produkti
   2113Medikamenti, zāles un medicīnas materiāli   2113Medikamenti, zāles un medicīnas materiāli
   2114Saimniecības materiāli un kancelejas piederumi   2114Saimniecības materiāli un kancelejas piederumi
   2115Kurināmais, degviela, smērvielas   2115Kurināmais, degviela, smērvielas
   2116Mašīnu iekārtas un rezerves daļas   2116Mašīnu iekārtas un rezerves daļas
   2119Pārējie materiāli   2119Pārējie materiāli
  2120xNepabeigtie ražojumi un pasūtījumi  2120xNepabeigtie ražojumi un pasūtījumi
   2131Gatavie ražojumi   2131Gatavie ražojumi
   2132Krājumi un ilgtermiņa ieguldījumi atsavināšanai   2132Krājumi un ilgtermiņa ieguldījumi atsavināšanai
   2133Gatavie pasūtījumi   2133Gatavie pasūtījumi
   2134Turējumā nodotie valsts un pašvaldību krājumi un ilgtermiņa ieguldījumi atsavināšanai   2134Turējumā nodotie valsts un pašvaldību krājumi un ilgtermiņa ieguldījumi atsavināšanai
   2141Darba un produktīvie dzīvnieki   2141Lauksaimniecības produkti
   2141Darba un produktīvie dzīvnieki   1269Pārējie bioloģiskie aktīvi
   2142Lopbarība un sēklas   2142Lopbarība un sēklas
   2149Pārējie lauksaimniecības krājumi   2149Pārējie lauksaimniecības krājumi
  2150xStratēģiskās rezerves  2150xStratēģiskās rezerves
   2161Ātri nolietojamais inventārs   2161Ilgstoši lietojams inventārs
   2162Apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumi   2162Apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumi
   2165Turējumā nodotais valsts un pašvaldību inventārs   2165Turējumā nodotais valsts un pašvaldību inventārs
   2169Pārējais inventārs   2169Ātri nolietojamais inventārs
   2171Speciālais militārais inventārs   2171Speciālais militārais inventārs
   2171Speciālais militārais inventārs  1220xTehnoloģiskās iekārtas un mašīnas
   2171Speciālais militārais inventārs   1231Transportlīdzekļi
   2171Speciālais militārais inventārs   1238Datortehnika, sakaru iekārtas un cita biroja tehnika
   2171Speciālais militārais inventārs   1239Pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi
   2179Speciālā militārā inventāra izveidošana   2179Speciālā militārā inventāra izveidošana
   2179Speciālā militārā inventāra izveidošana   1241Pamatlīdzekļu izveidošana
   2179Speciālā militārā inventāra izveidošana   1242Nepabeigtā būvniecība
   2181Avansa maksājumi par krājumiem   2181Avansa maksājumi par krājumiem
   2187Uzkrājumi nedrošiem avansiem par krājumiem   2187Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par krājumiem
  2190xKrājumu vērtības samazinājums  2190xVērtības samazinājums krājumiem
   2312Prasības starp budžeta iestādēm   2311Prasības pret pircējiem un pasūtītājiem
   2312Prasības starp budžeta iestādēm   2316Prasības par operatīvo nomu
   2312Prasības starp budžeta iestādēm   2317Prasības par procentu un citiem maksājumiem
   2313Prasības starp padotībā esošām budžeta iestādēm   2311Prasības pret pircējiem un pasūtītājiem
   2313Prasības starp padotībā esošām budžeta iestādēm   2316Prasības par operatīvo nomu
   2313Prasības starp padotībā esošām budžeta iestādēm   2317Prasības par procentu un citiem maksājumiem
   2314Prasības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm   2311Prasības pret pircējiem un pasūtītājiem
   2314Prasības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm   2316Prasības par operatīvo nomu
   2314Prasības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm   2317Prasības par procentu un citiem maksājumiem
   2315Prasības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksu iestādēs   2392Prasības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksu iestādēs
   2316Prasības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām   2311Prasības pret pircējiem un pasūtītājiem
   2316Prasības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām   2316Prasības par operatīvo nomu
   2316Prasības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām   2317Prasības par procentu un citiem maksājumiem
   2317Prasības pret asociētajām kapitālsabiedrībām   2311Prasības pret pircējiem un pasūtītājiem
   2317Prasības pret asociētajām kapitālsabiedrībām   2316Prasības par operatīvo nomu
   2317Prasības pret asociētajām kapitālsabiedrībām   2317Prasības par procentu un citiem maksājumiem
   2318Prasības pret pārējām kapitālsabiedrībām   2311Prasības pret pircējiem un pasūtītājiem
   2318Prasības pret pārējām kapitālsabiedrībām   2316Prasības par operatīvo nomu
   2318Prasības pret pārējām kapitālsabiedrībām   2317Prasības par procentu un citiem maksājumiem
   2319Pārējās prasības pret pircējiem un pasūtītājiem   2311Prasības pret pircējiem un pasūtītājiem
   2319Pārējās prasības pret pircējiem un pasūtītājiem   2315Prasības par finanšu nomu
   2319Pārējās prasības pret pircējiem un pasūtītājiem   2316Prasības par operatīvo nomu
   2319Pārējās prasības pret pircējiem un pasūtītājiem   2317Prasības par procentu un citiem maksājumiem
   2321Prasības pret ārvalstu partneri   2321Prasības par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem)
   2329Citas prasības   2321Prasības par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem)
   2331Uzkrājumi prasībām pret pircējiem un pasūtītājiem   2318Vērtības samazinājums prasībām pret pircējiem un pasūtītājiem
   2332Uzkrājumi prasībām ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem   2328Vērtības samazinājums prasībām par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem)
   2333Uzkrājumi prasībām pret personālu   2388Vērtības samazinājums prasībām pret personālu
   2339Uzkrājumi pārējām prasībām   2348Vērtības samazinājums prasībām par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos
   2339Uzkrājumi pārējām prasībām   2398Vērtības samazinājums pārējām prasībām
   2341Prasības par nekustamā īpašuma nodokli   2341Prasības par nekustamā īpašuma nodokli
   2342Prasības par iedzīvotāju ienākuma nodokli   2342Prasības par iedzīvotāju ienākuma nodokli
   2343Prasības par pievienotās vērtības nodokli   2343Prasības par pievienotās vērtības nodokli
   2349Pārējās prasības par nodokļiem un nodevām   2349Pārējās prasības par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos
   2361Uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem Valsts kasē   2361Uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem
   2361Uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem Valsts kasē   1363Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par ilgtermiņa noguldījumiem
   2361Uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem Valsts kasē   2566Uzkrātie ieņēmumi par procentu un citiem maksājumiem par noguldījumiem
   2362Pārējie uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem   2361Uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem
   2362Pārējie uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem   1363Ilgtermiņa uzkrātie ieņēmumi par ilgtermiņa noguldījumiem
   2362Pārējie uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem   2566Uzkrātie ieņēmumi par procentu un citiem maksājumiem par noguldījumiem
   2363Uzkrātie procentu ieņēmumi par aizdevumiem   2536Īstermiņa uzkrātie ieņēmumi par aizdevumiem
   2364Uzkrātie ieņēmumi par maksas pakalpojumiem   2364Uzkrātie ieņēmumi par pakalpojumiem
   2365Uzkrātie ieņēmumi no atvasinātajiem finanšu instrumentiem   2369Pārējie uzkrātie ieņēmumi
   2369Pārējie uzkrātie ieņēmumi   2369Pārējie uzkrātie ieņēmumi
   2369Pārējie uzkrātie ieņēmumi   2368Uzkrātie ieņēmumi par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos
   2371Iedzīvotāju ienākuma nodoklis   2371Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
   2372Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas   2372Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
   2373Pievienotās vērtības nodoklis   2373Pievienotās vērtības nodoklis
   2379Pārējie nodokļi   2374Nekustamā īpašuma nodoklis
   2379Pārējie nodokļi   2379Pārējie nodokļi, nodevas un citi maksājumi budžetos
   2381Darbiniekiem izsniegtie avansi   2381Darbiniekiem izsniegtie avansi
   2382Prasības par iztrūkumiem   2389Pārējās prasības pret personālu
   2389Pārējās prasības pret personālu   2389Pārējās prasības pret personālu
   2391Prasības par pārmaksām sociālo pakalpojumu saņēmējiem   2391Prasības par pārmaksām sociālo pakalpojumu saņēmējiem
   2399Pārējās iepriekš neklasificētās prasības   2399Pārējās prasības
   2411Nākamo periodu izdevumi Kohēzijas fonda projektiem   2411Nākamo periodu izdevumi Kohēzijas fonda projektiem
   2419Pārējie nākamo periodu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem   2419Pārējie nākamo periodu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem
   2421Avansi par pakalpojumiem   2421Avansa maksājumi par pakalpojumiem
   2422Nākamo periodu izdevumi darba samaksas norēķiniem   2422Nākamo periodu izdevumi darba samaksas norēķiniem
   2423Nākamo periodu izdevumi sociālajiem norēķiniem   2423Nākamo periodu izdevumi sociālajiem norēķiniem
   2427Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pakalpojumiem   2427Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par pakalpojumiem
   2429Pārējie nākamo periodu izdevumi   2429Pārējie nākamo periodu izdevumi
   2431Transferti Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)   2431Transferti Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)
   2432Citi transferti   2432Pārējie transferti
  2510xLīdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā   2511Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā
  2510xLīdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā   2519Vērtības samazinājums līdzdalībai radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā
  2520xLīdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā   2521Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā
  2520xLīdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā   2529Vērtības samazinājums līdzdalībai asociēto kapitālsabiedrību kapitālā
   2531Īstermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām   2531Īstermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām
   2531Īstermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām   2535Prasības par procentu un citiem maksājumiem par aizdevumiem
   2532Īstermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām   2532Īstermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām
   2532Īstermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām   2535Prasības par procentu un citiem maksājumiem par aizdevumiem
   2534Uzkrājumi izsniegtajiem īstermiņa aizdevumiem   2534Vērtības samazinājums īstermiņa aizdevumiem
   2539Citi īstermiņa aizdevumi   2539Pārējie īstermiņa aizdevumi
   2539Citi īstermiņa aizdevumi   2535Prasības par procentu un citiem maksājumiem par aizdevumiem
   2541Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros   2549Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
   2541Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros   2545Prasības par procentu un citiem maksājumiem par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   2541Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros   2546Uzkrātie ieņēmumi par procentu un citiem maksājumiem par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   2541Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros   2548Vērtības samazinājums īstermiņa finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   2542Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros   2549Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
   2542Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros   2545Prasības par procentu un citiem maksājumiem par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   2542Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros   2546Uzkrātie ieņēmumi par procentu un citiem maksājumiem par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   2542Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros   2548Vērtības samazinājums īstermiņa finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   2549Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros   2549Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
   2549Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros   2545Prasības par procentu un citiem maksājumiem par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   2549Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros   2546Uzkrātie ieņēmumi par procentu un citiem maksājumiem par finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   2549Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros   2548Vērtības samazinājums īstermiņa finanšu ieguldījumiem vērtspapīros
   2551Īstermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās   2551Īstermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās
   2551Īstermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās   2559Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi
   2552Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā   2559Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi
   2552Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā   2555Prasības par procentu un citiem maksājumiem par pārējiem finanšu ieguldījumiem
   2552Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā   2556Uzkrātie ieņēmumi par pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiem
   2552Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā   2558Vērtības samazinājums pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiem
   2553Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā   2559Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi
   2553Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā   2555Prasības par procentu un citiem maksājumiem par pārējiem finanšu ieguldījumiem
   2553Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā   2556Uzkrātie ieņēmumi par pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiem
   2553Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā   2558Vērtības samazinājums pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiem
   2554Īstermiņa prasības par 2. līmeņa fondētajām pensijām   2554Īstermiņa prasības par 2. līmeņa fondētajām pensijām
   2559Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi   2559Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi
   2559Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi   2555Prasības par procentu un citiem maksājumiem par pārējiem finanšu ieguldījumiem
   2559Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi   2556Uzkrātie ieņēmumi par pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiem
   2559Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi   2558Vērtības samazinājums pārējiem īstermiņa finanšu ieguldījumiem
   2571Avansi par īstermiņa finanšu ieguldījumiem   2571Avansa maksājumi par īstermiņa finanšu ieguldījumiem
   2577Uzkrājumi nedrošiem avansiem par īstermiņa finanšu ieguldījumiem   2577Vērtības samazinājums avansa maksājumiem par īstermiņa finanšu ieguldījumiem
   2611Pamatbudžeta līdzekļi   2611Pamatbudžeta līdzekļi
   2612Speciālā budžeta līdzekļi   2612Speciālā budžeta līdzekļi
   2613Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi   2613Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi
   2614Citu budžetu līdzekļi   2614Citu budžetu līdzekļi
   2621Pamatbudžeta līdzekļi   2621Pamatbudžeta līdzekļi
   2622Speciālā budžeta līdzekļi   2622Speciālā budžeta līdzekļi
   2623Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi   2623Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi
   2624Citu budžetu līdzekļi   2624Citu budžetu līdzekļi
   2631Pamatbudžeta līdzekļi   2631Pamatbudžeta līdzekļi
   2631Pamatbudžeta līdzekļi   1369Ilgtermiņa noguldījumi
   2631Pamatbudžeta līdzekļi   2569Īstermiņa noguldījumi
   2632Speciālā budžeta līdzekļi   2632Speciālā budžeta līdzekļi
   2632Speciālā budžeta līdzekļi   1369Ilgtermiņa noguldījumi
   2632Speciālā budžeta līdzekļi   2569Īstermiņa noguldījumi
   2633Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi   2633Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi
   2633Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi   1369Ilgtermiņa noguldījumi
   2633Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi   2569Īstermiņa noguldījumi
   2634Citu budžetu līdzekļi   2634Citu budžetu līdzekļi
   2634Citu budžetu līdzekļi   1369Ilgtermiņa noguldījumi
   2634Citu budžetu līdzekļi   2569Īstermiņa noguldījumi
   2671Pamatbudžeta līdzekļi   2671Pamatbudžeta līdzekļi
   2672Speciālā budžeta līdzekļi   2672Speciālā budžeta līdzekļi
   2673Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi   2673Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi
   2674Citu budžetu līdzekļi   2674Citu budžetu līdzekļi
  2710xAsignējumi pašvaldību budžeta iestādēm  2690xAsignējumi pašvaldību budžeta iestādēm
 
PASĪVS   PASĪVS   
  3310xIlgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve  xxx
  3320xFinanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve  3320xFinanšu instrumentu patiesās vērtības rezerve
  3360xPārējās rezerves  3360xPārējās rezerves
   3511Iepriekšējo pārskata gadu pamatbudžeta izpildes rezultāts   3511Iepriekšējo pārskata gadu pamatbudžeta izpildes rezultāts
   3512Iepriekšējo pārskata gadu speciālā budžeta izpildes rezultāts   3512Iepriekšējo pārskata gadu speciālā budžeta izpildes rezultāts
   3513Iepriekšējo pārskata gadu ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts   3513Iepriekšējo pārskata gadu ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts
   3514Iepriekšējo pārskata gadu citu budžetu izpildes rezultāts   3514Iepriekšējo pārskata gadu citu budžetu izpildes rezultāts
   3521Pārskata gada pamatbudžeta izpildes rezultāts   3521Pārskata gada pamatbudžeta izpildes rezultāts
   3522Pārskata gada speciālā budžeta izpildes rezultāts   3522Pārskata gada speciālā budžeta izpildes rezultāts
   3523Pārskata gada ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts   3523Pārskata gada ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts
   3524Pārskata gada citu budžetu izpildes rezultāts   3524Pārskata gada citu budžetu izpildes rezultāts
 4200xxUzkrājumi paredzamajām saistībām4000xxxUzkrājumi
   5111Ilgtermiņa aizņēmumi no Latvijas kredītiestādēm   5119Ilgtermiņa aizņēmumi
   5111Ilgtermiņa aizņēmumi no Latvijas kredītiestādēm   5115Ilgtermiņa saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
   5112Ilgtermiņa aizņēmumi no Valsts kases   5119Ilgtermiņa aizņēmumi
   5112Ilgtermiņa aizņēmumi no Valsts kases   5115Ilgtermiņa saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
   5113Ilgtermiņa aizņēmumi no ārvalstu institūcijām   5119Ilgtermiņa aizņēmumi
   5113Ilgtermiņa aizņēmumi no ārvalstu institūcijām   5115Ilgtermiņa saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
   5114Iepriekš galvotie aizņēmumi   5114Iepriekš galvotie ilgtermiņa aizņēmumi
   5114Iepriekš galvotie aizņēmumi   5115Ilgtermiņa saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
   5119Pārējie ilgtermiņa aizņēmumi   5119Ilgtermiņa aizņēmumi
   5119Pārējie ilgtermiņa aizņēmumi   5115Ilgtermiņa saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
  5130xIlgtermiņa parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem   5131Ilgtermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
  5140xIlgtermiņa uzkrātās saistības  5140xIlgtermiņa uzkrātās saistības
  5140xIlgtermiņa uzkrātās saistības   5116Ilgtermiņa uzkrātās saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
   5151Saņemtie ilgtermiņa avansi par precēm un pakalpojumiem   5151Saņemtie ilgtermiņa avansa maksājumi par precēm un pakalpojumiem
   5154Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem   5154Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem
   5155Ilgtermiņa saistības par avansā saņemtiem transfertiem   5155Ilgtermiņa saistības par avansā saņemtiem transfertiem
   5156Ilgtermiņa saistības par avansā saņemtiem transfertiem par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)   5156Ilgtermiņa saistības par avansā saņemtiem transfertiem par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)
   5157Ilgtermiņa saistības par saņemto ārvalstu finanšu palīdzību   5157Ilgtermiņa saistības par saņemto ārvalstu finanšu palīdzību
   5159Citi ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansi   5159Pārējie ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansa maksājumi
   5191Ilgtermiņa finanšu nomas (līzinga) saistības   5135Ilgtermiņa saistības par finanšu nomu
   5192Ilgtermiņa saistības pret finansējuma saņēmējiem par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)   5192Ilgtermiņa saistības pret finansējuma saņēmējiem par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)
   5193Ilgtermiņa saistības par atmaksām valsts budžetā par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem)   5193Ilgtermiņa saistības par atmaksām valsts budžetā par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem)
   5199Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa saistības   5199Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa saistības
   5211Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa no Latvijas kredītiestādēm   5219Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa
   5211Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa no Latvijas kredītiestādēm   5215Saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
   5212Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa no Valsts kases   5219Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa
   5212Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa no Valsts kases   5215Saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
   5213Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa no ārvalstu institūcijām   5219Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa
   5213Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa no ārvalstu institūcijām   5215Saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
   5214Iepriekš galvotie īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa   5214Iepriekš galvotie īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa
   5214Iepriekš galvotie īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa   5215Saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
   5219Pārējie īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa   5219Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa
   5219Pārējie īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa   5215Saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
   5311Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem   5311Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
   5311Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem   5317Saistības par procentu un citiem maksājumiem
   5312Saistības starp budžeta iestādēm   5311Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
   5312Saistības starp budžeta iestādēm   5317Saistības par procentu un citiem maksājumiem
   5313Saistības starp padotībā esošām budžeta iestādēm   5311Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
   5313Saistības starp padotībā esošām budžeta iestādēm   5317Saistības par procentu un citiem maksājumiem
   5314Saistības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm   5311Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
   5314Saistības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm   5317Saistības par procentu un citiem maksājumiem
   5315Saistības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksu iestādēs   5818Saistības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksu iestādēs
   5316Saistības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām   5311Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
   5316Saistības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām   5317Saistības par procentu un citiem maksājumiem
   5317Saistības pret asociētajām kapitālsabiedrībām   5311Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
   5317Saistības pret asociētajām kapitālsabiedrībām   5317Saistības par procentu un citiem maksājumiem
   5318Saistības pret pārējām kapitālsabiedrībām   5311Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
   5318Saistības pret pārējām kapitālsabiedrībām   5317Saistības par procentu un citiem maksājumiem
   5319Pārējās iepriekš neklasificētās saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem   5311Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
   5319Pārējās iepriekš neklasificētās saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem   5317Saistības par procentu un citiem maksājumiem
   5421Uzkrātās saistības norēķiniem ar darbiniekiem   5421Uzkrātās saistības norēķiniem ar darbiniekiem
   5422Uzkrātās saistības norēķiniem par nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem   5422Uzkrātās saistības norēķiniem par nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem
   5423Uzkrātās saistības procentu maksājumiem par aizņēmumiem   5216Uzkrātās saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
   5424Uzkrātās saistības norēķiniem ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem   5424Uzkrātās saistības norēķiniem ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem
   5425Uzkrātās saistības procentu maksājumiem un apkalpošanas maksai par aizņēmumiem no Valsts kases   5216Uzkrātās saistības par procentu un citiem maksājumiem par aizņēmumiem
   5429Pārējās uzkrātās saistības   5429Pārējās uzkrātās saistības
   5429Pārējās uzkrātās saistības   5428Uzkrātās saistības nodokļu, nodevu un citu maksājumu atmaksām
   5611Norēķini par darba samaksu kārtējā mēnesī   5611Norēķini par darba samaksu kārtējā mēnesī
   5612Norēķini par deponēto darba samaksu   5612Norēķini par deponēto darba samaksu
   5621Ieturējumi pēc izpildrakstiem   5621Ieturējumi pēc izpildrakstiem
   5622Norēķini par apdrošināšanu   5622Norēķini par apdrošināšanu
   5629Citi ieturējumi   5629Pārējie ieturējumi
   5721Iedzīvotāju ienākuma nodoklis   5721Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
   5722Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas   5722Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
   5723Pievienotās vērtības nodoklis