Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 22.06.2013. - 19.04.2022. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa noteikumus Nr. 230 "Valsts augu aizsardzības dienesta nolikums".
Ministru kabineta noteikumi Nr.944

Rīgā 2004.gada 16.novembrī (prot. Nr.66 41.§)
Valsts augu aizsardzības dienesta nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk — dienests) ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

2. Dienesta darbības mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, uzlabotu lauksaimniecības produktu kvalitāti, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.

II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence

3. Dienests veic funkcijas, kas noteiktas Augu aizsardzības likumā, Sēklu un šķirņu aprites likumā, Augu šķirņu aizsardzības likumā, Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, Mēslošanas līdzekļu aprites likumā un citos normatīvajos aktos, kuri regulē augu aizsardzību, augu karantīnu, sēklu sertificēšanu un apriti, mēslošanas līdzekļu apriti un lietošanu, ģenētiski modificēto organismu apriti un līdzāspastāvēšanu, bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli, valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros, informācijas iegūšanu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, kā arī selekcionāru tiesību aizsardzību.

(MK 18.06.2013. noteikumu Nr.324 redakcijā)

4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienests veic šādus uzdevumus:

4.1. sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus par normatīvo aktu izstrādi dienesta kompetencē esošajās jomās;

4.2. sniedz Lauku atbalsta dienestam informāciju, kas nepieciešama, lai administrētu Eiropas Savienības tiešos maksājumus;

4.3. atbilstoši kompetencei piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes darba grupu un komiteju sanāksmēs;

4.4. sniedz maksas pakalpojumus augu aizsardzības, augu karantīnas, sēklu sertificēšanas un selekcionāru tiesību aizsardzības jomā;

4.5. sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm;

4.6. sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, piedalās starpvalstu sadarbības programmās un projektos;

4.7. atbilstoši kompetencei sniedz informāciju Eiropas Komisijai;

4.8. informē sabiedrību par dienesta darbību un sniedz konsultācijas fiziskajām un juridiskām personām;

4.9. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami dienesta darbības nodrošināšanai;

4.10. saglabā dienesta bilancē esošo valsts īpašumu.

5. Dienests atbilstoši kompetencei ir tiesīgs:

5.1. pieprasīt, lai tiktu pārtrauktas nelikumīgās darbības augu aizsardzības un sēklu aprites jomā;

5.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā izņemt augus vai augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, ja tie rada fitosanitāro risku;

5.3. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī — ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — no privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

5.4. sagatavot priekšlikumus par dienesta uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta.

III. Dienesta pārvalde un struktūra

6. Dienesta darbu vada dienesta direktors.

7. Dienesta direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata zemkopības ministrs Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā.

8. Dienesta direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un izveido dienesta struktūrvienības, kā arī nosaka to funkcijas un uzdevumus.

(MK 18.06.2013. noteikumu Nr.324 redakcijā)

8.1 Šo noteikumu 3.punktā minētajos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas īsteno dienesta reģionālās nodaļas, kā arī attiecīgās jomas departamenti. Uzraudzību pār reģionālo nodaļu darbību normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildē īsteno galvenais inspektors un attiecīgās jomas departaments.

(MK 18.06.2013. noteikumu Nr.324 redakcijā)

IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par dienesta darbību un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu

9. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta direktors. Dienesta direktors izveido dienesta iekšējās kontroles un lēmumu pārbaudes sistēmu.

10. Dienesta direktoram ir tiesības atcelt dienesta amatpersonu lēmumus, kā arī iekšējos normatīvos aktus.

11. Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu šādā kārtībā:

11.1. reģionālo nodaļu amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgās jomas departamenta vadītājam, izņemot šo noteikumu 11.2. un 11.3.apakšpunktā minētos gadījumus. Departamenta vadītāja lēmumus var pārsūdzēt tiesā;

11.2. reģionālo nodaļu amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību, kas saistīta ar preču izplatīšanas apturēšanu vai aizliegšanu, var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu galvenajam inspektoram. Galvenā inspektora lēmumus var pārsūdzēt tiesā;

11.3. reģionālo nodaļu amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību, kas saistīti ar lauku apskašu rezultātiem, var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu dienesta direktoram. Dienesta direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā;

11.4. departamenta amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgā departamenta vadītājam. Departamenta vadītāja lēmumus var pārsūdzēt tiesā;

11.5. departamenta vadītāja izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu dienesta direktoram. Dienesta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā;

11.6. galvenā inspektora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu dienesta direktoram. Dienesta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā;

11.7. dienesta direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Zemkopības ministrijā. Zemkopības ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

(MK 18.06.2013. noteikumu Nr.324 redakcijā)

11.1 Dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu šādā kārtībā:

11.1 1. reģionālo nodaļu amatpersonu pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu galvenajam inspektoram. Galvenā inspektora lēmumus var pārsūdzēt tiesā;

11.1 2. galvenā inspektora pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu dienesta direktoram. Dienesta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

(MK 18.06.2013. noteikumu Nr.324 redakcijā)

12. Dienesta finanšu līdzekļus veido:

12.1. dotācijas no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem;

12.2. ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi.

13. Dienests sagatavo pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu un gada publisko pārskatu. Dienesta direktors ne retāk kā reizi gadā sniedz zemkopības ministram dienesta darbības pārskatu. Zemkopības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt dienesta darbības pārskatu.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze
22.06.2013