Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 20.09.2003. - 31.12.2005. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.214

Rīgā 2000.gada 27.jūnijā (prot. Nr. 29, 15.§)
Noteikumi par higiēnas prasībām gaļas un gaļas produktu uzglabāšanai un transportēšanai
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka higiēnas prasības gaļas un šādu gaļas produktu uzglabāšanai un transportēšanai:

1.1. svaigai gaļai;

1.2. gaļas produktiem (produkti, kas iegūti no svaigas gaļas, blakusproduktiem, maltas gaļas un gaļas izstrādājumiem vai kuros minētie produkti izmantoti par vienu no sastāvdaļām un kas tikuši pakļauti termiskai apstrādei un nav saglabājuši svaigas gaļas īpašības);

1.3. gaļas izstrādājumiem (produkti, kas iegūti no svaigas gaļas vai blakusproduktiem un kuri pēc citu pārtikas produktu, piedevu vai garšvielu pievienošanas vai apstrādes saglabā gaļas šūnu iekšējo struktūru un svaigas gaļas īpašības);

1.4. sagatavotiem gaļas ēdieniem (iesaiņoti un ar aukstumu apstrādāti produkti, kas sagatavoti pēc kulinārijas receptes (cepti vai apcepti) un kuriem pirms lietošanas ir nepieciešama papildu termiskā apstrāde);

1.5. blakusproduktiem (izņemot liemeni, pat ja gaļa paliek dabiski saistīta ar to);

1.6. maltai gaļai un sasmalcinātai gaļai (gabalos, kas mazāki par 100 gramiem);

1.7. citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem (iztīrīti, sālīti, kaltēti vai karsēti kuņģi, urīnpūšļi, zarnas, gaļas ekstrakti, pārstrādāti dzīvnieku tauki, dzīvnieku valsts olbaltumvielas, gaļas vai ādas pulveris, sālītas vai kaltētas asinis un sālīta vai kaltēta asins plazma).

(Grozīts ar 16.09.2003. noteikumiem Nr. 520)

2. (Svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 520)

3. Gaļu un gaļas produktus (turpmāk — produkcija) atļauts transportēt vai uzglabāt Latvijas teritorijā, ja tā ir marķēta atbilstoši normatīvajos aktos par pārtikas preču, gaļas un gaļas produktu marķēšanu noteiktajām prasībām.

(MK 16.09.2003. noteikumu Nr. 520 redakcijā)

4. Produkciju atļauts uzglabāt pārtikas uzņēmumos, kas ir Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē.

(Grozīts ar 16.09.2003. noteikumiem Nr. 520)

II. Higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem un transportlīdzekļiem

5. Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem un transportlīdzekļiem nosaka Ministru kabineta 1998.gada 14.aprīļa noteikumi Nr.130 "Higiēnas prasības pārtikas apritē".

6. Pārtikas uzņēmuma teritorijā iekārto produkcijas transportēšanai paredzēto transportlīdzekļu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas laukumu vai telpu, kur ir nodrošināta karstā un aukstā dzeramā ūdens padeve, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļus tīra, mazgā un dezinficē citā uzņēmumā (tam jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē).

(Grozīts ar 16.09.2003. noteikumiem Nr. 520)

7. Pārtikas uzņēmuma teritorijā ierīko brauktuvi ar gludu ūdensnecaurlaidīgu un slīpu virsmu šķidruma noplūdei uz notekūdeņu aizvadīšanas sistēmu.

8. Pārtikas uzņēmumā iekārto:

8.1. produkcijas uzglabāšanas telpu, kuru aprīko ar termogrāfiem vai teletermometriem telpas siltākajā vietā un ierīcēm, kas nodrošina šajos noteikumos noteikto produkcijas iekšējās temperatūras režīmu. Mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos produkcijas uzglabāšanas telpās drīkst izmantot termometrus;

8.2. telpu vai nodalītu vietu produkcijas pieņemšanai un nosūtīšanai;

8.3. aizslēdzamu telpu vai aizslēdzamu nodalītu vietu, ja uzņēmumā paredzēts uzglabāt produkciju, kuru transportē tranzītā;

8.4. aizslēdzamu telpu vai nodalītu vietu cilvēku uzturā neizmantojamu dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu uzglabāšanai;

8.5. aizslēdzamu telpu vai skapi mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu uzglabāšanai;

8.6. aizslēdzamu telpu vai skapi dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļu uzglabāšanai;

8.7. sanitāro mezglu (tualete ar tajā ierīkotu klozetpodu, izlietni un dušas kabīni), no kura nav tiešas izejas uz produkcijas ražošanas, pieņemšanas, nosūtīšanas un uzglabāšanas telpām vai vietām. Sanitāro mezglu daudzums noteikts šo noteikumu pielikumā;

8.8. iesaiņojuma un iepakojuma materiālu mazgāšanas un dezinfekcijas telpu, ja uzņēmumā paredzēts izmantot atkārtotai lietošanai paredzētu iesaiņojuma vai iepakojuma materiālu;

8.9. iesaiņojuma un iepakojuma materiālu uzglabāšanas telpu.

(Grozīts ar 16.09.2003. noteikumiem Nr. 520)

9. Pārtikas uzņēmumā telpas un to iekārtojumu izveido tā, lai tiktu ievērota ražošanas tehnoloģisko procesu plūsma un neiesaiņotas vai neiepakotas produkcijas plūsmas līnijas savstarpēji nekrustotos.

10. Prasības liemeņu pārvietošanai paredzētajiem griestu sliežu ceļiem ir šādas:

10.1. tajos iekārtie liemeņi nedrīkst saskarties ar sienām un grīdu;

10.2. to ierīces saskarē ar liemeņiem nedrīkst radīt liemeņos organoleptiskas pārmaiņas, kā arī saturēt cilvēku veselībai un dzīvībai kaitīgas vielas.

11. Produkcijas pieņemšanas un nosūtīšanas telpās vai to tuvumā ierīko sterilizācijas ierīces to materiālu un priekšmetu sterilizācijai, kuri nonāk saskarē ar produkciju. Sterilizācijas ierīcēs karstā ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 82 °C.

12. Produkcijas pieņemšanas un nosūtīšanas vietas ir pasargātas no vides ietekmes, un tajās ir novērsts produkcijas piesārņojuma risks.

13. Prasības roku mazgāšanas iekārtām ir šādas:

13.1. tām jābūt darbināmām bez roku palīdzības; mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos ir atļauta ūdens krānu darbināšana ar roku palīdzību;

13.2. tajās jābūt aukstajam un karstajam dzeramajam ūdenim, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem, vienreizējās lietošanas dvieļiem vai salvetēm, kā arī atkritumu tvertnēm, kuru vāks darbināms ar kāju.

(Grozīts ar 16.09.2003. noteikumiem Nr. 520)

14. Pārtikas uzņēmumā atļauts izmantot:

14.1. tekošu auksto un karsto dzeramo ūdeni;

14.2. tehnisko ūdeni - tikai tvaika ražošanai, saldēšanas iekārtās vai uguns dzēšanai.

15. Prasības tehniskā ūdens un dzeramā ūdens caurulēm un ierīcēm ir šādas:

15.1. tehniskā ūdens un dzeramā ūdens caurules un krānus krāso atšķirīgās krāsās. Caurulēm piešķir identifikācijas numuru, ko norāda uzņēmuma ūdensapgādes shematiskajā plānā;

15.2. caurules iebūvē sienā vai novieto tādā attālumā no tās, lai būtu iespējama sienas un ūdens cauruļu tīrīšana.

16. Dzeramā ūdens caurules un krānus izgatavo no nerūsējoša, viegli tīrāma materiāla, kas nerada organoleptiskas pārmaiņas ūdenī un nesatur cilvēku veselībai vai videi bīstamas vielas.

17. Pārtikas uzņēmumā ierīko kanalizācijas sistēmu, kas atbilst šādām prasībām:

17.1. nodrošina uz telpu grīdām esošā ūdens aizplūdi un savākšanu notekūdeņu savākšanas lūkās, kas pārklātas ar noņemamu aizsargrežģi;

17.2. aizkavē nepatīkamu smaku iekļūšanu telpās;

17.3. novērš kukaiņu, grauzēju vai putnu iekļūšanu telpās.

18. Pārtikas uzņēmuma telpās jāievēro šādas prasības:

18.1. aizliegta nepiederošu personu un dzīvnieku uzturēšanās;

18.2. regulāri iznīcināmi grauzēji un kukaiņi saskaņā ar uzņēmuma īpašnieka vai tā pilnvarotas personas apstiprinātu plānu.

19. Pārtikas uzņēmuma darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar iesaiņotu vai iepakotu produkciju, aizliegts vienlaikus apkalpot iekārtas un tehnoloģiskās līnijas, kur tiek pārvietota neiesaiņota vai neiepakota produkcija.

20. Pārtikas uzņēmuma telpās, kur notiek darbības ar produkciju, nav atļauts veikt darbības, kas var radīt produkcijas piesārņojumu (piemēram, ēst, dzert, smēķēt).

21. Pārtikas uzņēmuma darbinieki pirms darba uzsākšanas un, ja nepieciešams, darba laikā mazgā un dezinficē rokas.

22. Cilvēku uzturā neizmantojamos dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus savāc marķētos konteineros ar noslēdzamiem vākiem, novieto šo noteikumu 8.4.apakšpunktā minētajā telpā vai vietā un iznīcina vai pārstrādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

23. Mazgāšanu, dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju pārtikas uzņēmumā veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

24. Produkcijas uzglabāšanas, pieņemšanas un nosūtīšanas telpas, to aprīkojumu, inventāru, tehnoloģiskās līnijas, kā arī transportlīdzekļu kravas nodalījumus tīra, mazgā un/vai dezinficē saskaņā ar pārtikas uzņēmuma paškontroles sistēmas ietvaros izstrādāto tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas programmu.

(MK 16.09.2003. noteikumu Nr. 520 redakcijā)

25. Ja konstatē dzīvnieku infekcijas slimības, pārtikas uzņēmuma telpas, to aprīkojumu, inventāru un tehnoloģiskās līnijas, kā arī transportlīdzekļus mazgā un dezinficē saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības veterinārā inspektora norādījumiem.

(MK 16.09.2003. noteikumu Nr. 520 redakcijā)

26. Transportlīdzekļus, kuros transportē produkciju, aprīko ar ierīcēm, kas transportēšanas laikā nodrošina šādu prasību izpildi:

26.1. pastāvīgu temperatūru, kāda ir noteikta šajos noteikumos vai produkcijas marķējumā;

26.2. nepārtrauktu temperatūras reģistrēšanu transportlīdzekļos, kuros pārvadā maltu gaļu un gaļas izstrādājumus.

(Grozīts ar 16.09.2003. noteikumiem Nr. 520)

27. Transportlīdzekļu kravas nodalījumos nodrošina šādu prasību izpildi:

27.1. transportlīdzekļa kravas nodalījumā, kurā transportē produkciju, aizliegts transportēt cilvēku uzturā neizmantojamu produkciju vai dzīvus dzīvniekus;

27.2. transportlīdzekļa kravas nodalījumā produkciju ievieto pēc kravas nodalījuma mazgāšanas un dezinficēšanas.

III. Iesaiņošana, iepakošana un temperatūras režīms

28. Produkciju uzglabā un transportē iesaiņotu un iepakotu, izņemot atvēsinātus mājas un meža viennadžu un pārnadžu liemeņus, pusliemeņus un trijās daļās sadalītus pusliemeņus. Produkciju var neiepakot, ja iesaiņojums atbilst iepakojuma prasībām.

29. Iesaiņojuma un iepakojuma materiālam jāatbilst Ministru kabineta 1998.gada 9.jūnija noteikumu Nr.217 "Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku" prasībām.

30. Iesaiņojumam jāatbilst šādām prasībām:

30.1. tas ir ūdens un tauku necaurlaidīgs, caurspīdīgs un bezkrāsains, izņemot gadījumus, kad tas atbilst iepakojuma prasībām;

30.2. tas pilnīgi aptver produkciju.

31. Iepakojuma materiālam jāatbilst šādām prasībām:

31.1. tas nedrīkst mainīt produkcijas organoleptiskās īpašības;

31.2. tas aizsargā produkciju no cilvēka veselībai bīstama piesārņojuma;

31.3. tas ir pietiekami izturīgs, lai pasargātu produkciju transportēšanas un citu darbību laikā.

32. Iesaiņojumu un iepakojumu drīkst izmantot atkārtoti šādos gadījumos:

32.1. ja tas izgatavots no korozijizturīga materiāla, kas ir viegli mazgājams un dezinficējams;

32.2. ja to pirms lietošanas mazgā un dezinficē.

33. Atvēsinātus un saldētus mājas un meža viennadžu vai pārnadžu liemeņus, pusliemeņus, ceturtdaļliemeņus un trijās daļās sadalītus pusliemeņus atļauts uzglabāt vai transportēt neiesaiņotus un neiepakotus, ja tie iekārti šim nolūkam paredzētās ierīcēs vai āķos.

34. Iesaiņotu vai iepakotu produkciju uzglabā vai transportē šādā veidā:

34.1. novietotu uz paliktņiem; paliktņus ar produkciju atļauts novietot vairākās rindās, ja tas nerada produkcijas piesārņošanas risku;

34.2. atsevišķi no neiesaiņotas vai neiepakotas produkcijas, izņemot gadījumus, ja neiesaiņotā vai neiepakotā produkcija tiek glabāta vai transportēta ar aizsargsienu norobežotā vietā un nerada produkcijas piesārņošanas risku.

35. Starp produkciju, kura ir tikai iesaiņota un novietota uz paliktņiem, un paliktņu augšējo virsmu novieto materiālu, kas pasargā iesaiņoto produkciju no piesārņošanas.

36. Neiesaiņotu vai neiepakotu produkciju aizliegts uzglabāt vai transportēt kopā ar cilvēku uzturā izmantojamiem produktiem, kas nav minēti šajos noteikumos.

37. Iesaiņotu vai iepakotu produkciju atļauts uzglabāt vai transportēt kopā ar cilvēku uzturā izmantojamiem produktiem, kas nav minēti šajos noteikumos, ja attiecīgie produkti:

37.1. ir iesaiņoti vai iepakoti;

37.2. glabājas ar aizsargsienu norobežotā vietā;

37.3. nerada organoleptiskas pārmaiņas produkcijā.

(MK 16.09.2003. noteikumu Nr. 520 redakcijā)

38. Transportlīdzekļa kravas nodalījumā, kurā transportē mājas un meža viennadžu un pārnadžu liemeņus, pusliemeņus, ceturtdaļliemeņus un trijās daļās sadalītus pusliemeņus:

38.1. iekārto mehāniski izturīgas, nerūsējošas ierīces vai āķus, kas neietekmē produkcijas kvalitāti un nesatur cilvēka veselībai vai dzīvībai kaitīgas vielas;

38.2. ierīces vai āķus izvieto tā, lai iekārtie liemeņi, pusliemeņi, ceturtdaļliemeņi vai trijās daļās sadalīti pusliemeņi nesaskartos ar transportlīdzekļa kravas nodalījuma grīdu.

39. Produkcijas uzglabāšanas laikā reģistrē temperatūru, ja produkta uzglabāšanas nosacījumos noteikta konkrēta uzglabāšanas temperatūra.

(MK 16.09.2003. noteikumu Nr. 520 redakcijā)

40. Uzglabāšanas un transportēšanas laikā nodrošina, lai produkcijas iekšējā temperatūra nebūtu augstāka:

40.1. par +7 °C - atvēsinātiem mājas un meža viennadžu un pārnadžu liemeņiem, pusliemeņiem, ceturtdaļliemeņiem un trijās daļās sadalītiem pusliemeņiem;

40.2. par +4 °C - atvēsinātiem mājputnu, trušu, zaķu un medījumu putnu liemeņiem;

40.3. par +2 °C - atvēsinātai maltai gaļai;

40.4. par +3 °C - atvēsinātiem blakusproduktiem;

40.5. atvēsinātiem gaļas izstrādājumiem:

40.5.1. par +2 °C, ja tie iegūti no maltas gaļas;

40.5.2. par +7 °C, ja tie iegūti no svaigas gaļas;

40.5.3. par +4 °C, ja tie iegūti no mājputnu gaļas;

40.5.4. par +3 °C, ja tie satur blakusproduktus;

40.6. par -12 °C - sasaldētiem mājas un meža viennadžu un pārnadžu liemeņiem, pusliemeņiem, ceturtdaļliemeņiem un trijās daļās sadalītiem pusliemeņiem, mājputnu, trušu, zaķu un medījumu putnu liemeņiem;

40.7. par -18 °C - sasaldētiem gaļas izstrādājumiem, sasaldētai maltai vai sasmalcinātai gaļai (gabalos, kas mazāki par 100 gramiem);

40.8. par -18 °C - sasaldētai svaigai gaļai, no kuras paredzēts iegūt maltu gaļu vai gaļas izstrādājumus.

41. Meža viennadžu un pārnadžu liemeņiem, kuriem nav novilkta āda, uzglabāšanas vai transportēšanas laikā nodrošina šādu iekšējo temperatūru:

41.1. no -1 °C līdz +7 °C; šādā temperatūrā tos uzglabā vai transportē ne ilgāk kā septiņas dienas pēc dzīvnieka nogalināšanas;

41.2. no -1 °C līdz +1 °C; šādā temperatūrā tos uzglabā vai transportē ne ilgāk kā piecpadsmit dienas pēc dzīvnieka nogalināšanas.

42. Zaķu un medījumu putnu liemeņus uzglabā vai transportē ne ilgāk kā 12 stundas pēc dzīvnieka nogalināšanas; vides temperatūra nedrīkst būt augstāka par +4 °C.

43. Saldētai gaļai un blakusproduktiem uzglabāšanas laikā nodrošina ražotāja norādīto temperatūras režīmu un uzglabāšanas ilgumu. Saldētai gaļai un blakusproduktiem uzglabāšanas laikā temperatūra nav augstāka par –12 °C.

(MK 16.09.2003. noteikumu Nr. 520 redakcijā)

44. (Svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 520)

45. (Svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 520)

46. Nav atļauta produkcijas atkārtota sasaldēšana.

47. No govju (ieskaitot "Bubalus bubalis" un "Bison bison" sugas dzīvnieku gaļu), aitu, kazu, cūku vai mājas viennadžu sugu dzīvniekiem iegūtai sasaldētai svaigai gaļai sasaldēšanas gadu un mēnesi norāda:

47.1. kravas pavaddokumentos vai uz iesaiņojuma vai iepakojuma etiķetes, ja gaļa tiek transportēta;

47.2. pārtikas uzņēmuma uzskaites žurnālā vai uz iesaiņojuma vai iepakojuma etiķetes, ja gaļa tiek uzglabāta.

48. Produkcijai, kurai noteikumos nav norādīts uzglabāšanas ilgums un temperatūras režīms, uzglabāšanas vai transportēšanas laikā nodrošina uz iesaiņojuma vai iepakojuma norādīto uzglabāšanas ilgumu un temperatūras režīmu.

IV. Noslēguma jautājumi

49. Transportlīdzekļiem, kuri nav iesaistīti produkcijas transportēšanā ārpus Latvijas, tiek noteikts pārejas periods līdz 2003.gada 31.decembrim. Pārejas periodā ir spēkā šādi atvieglojumi:

49.1. (svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 520);

49.2. (svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 520);

49.3. atļauts transportēt produkciju, neievērojot šo noteikumu 40.6., 40.7. un 40.8.apakšpunktā minēto temperatūras režīmu transportēšanas laikā, ja iekraušanas vietā un galapunktā ir nodrošināta šo noteikumu prasībām atbilstoša temperatūra un transportēšanas ilgums nepārsniedz divas stundas.

50. Pārtikas uzņēmumiem, kuri neeksportē produkciju, tiek noteikts pārejas periods līdz 2003.gada 31.decembrim. Pārejas periodā ir spēkā šādi atvieglojumi:

50.1. šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minēto termogrāfu un teletermometru vietā produkcijas uzglabāšanas telpās drīkst izmantot termometrus;

50.2. ir atļauta šo noteikumu 13.punktā minēto ūdens krānu darbināšana ar roku palīdzību;

50.3. šo noteikumu 39.punktā noteikto nepārtraukto temperatūras reģistrēšanu atļauts neveikt produkcijas uzglabāšanas laikā.

51. Noteikumu 43.punkts stājas spēkā ar 2000.gada 1.oktobri.

52. (Svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 520)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 16.09.2003. noteikumu Nr. 520 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 64/433/EEC, 71/118/EEC, 77/99/EEC un 94/65/EC.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministrs A.Slakteris
Pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 27.jūnija
noteikumiem Nr. 214
Sanitāro mezglu daudzums pārtikas uzņēmumā
Darbinieku skaitsMinimālais sanitāro mezglu skaits
1-92
10-243
25-494
50-906
uz katriem nākamajiem 20+1
Zemkopības ministrs A.Slakteris
20.09.2003