Darbības ar dokumentu

 Ministru kabineta noteikumi Nr. 130

Rīgā 1998.gada 14.aprīlī (prot. nr. 19 11.§)

Higiēnas prasības pārtikas apritē

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. kritiskais punkts - vieta, posms vai darbība pārtikas uzņēmumā, kur var rasties pārtikas piesārņojums;

1.2. kritiskais kontroles punkts - vieta, posms vai darbība pārtikas uzņēmumā, kur ir iespējama un nepieciešama kontrole, lai novērstu vai samazinātu līdz pieļaujamajam līmenim pārtikas piesārņojuma cēloņus;

1.3. prasības - normatīvajos aktos un normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktās prasības, kuras ievērojot, tiek nodrošināts pārtikas nekaitīgums cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī videi.

2. Šie noteikumi nosaka higiēnas prasības, kas jāievēro šādos pārtikas aprites posmos (kuri noris pēc primārās ražošanas posma) - sagatavošana pārstrādei, pārstrāde, iesaiņošana, uzglabāšana, pārkraušana, transportēšana, izplatīšana un piegāde patērētājam.

3. Saskaņā ar kompetences sadalījumu starp ministrijām atbildīgais ministrs pēc saskaņošanas ar Pārtikas padomi, ievērojot šos noteikumus, nosaka pārtikas higiēnas īpašās prasības atsevišķām pārtikas grupām vai pārtikas aprites posmiem.

4. Pārtikas uzņēmumā jānorīko amatpersona, kura ir atbildīga par tādas darbības un posma noteikšanu pārtikas apritē, kas ir kritisks pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai, kā arī par drošības pasākumu ieviešanu, saglabāšanu un novērtēšanu. Pārtikas uzņēmumā jāveido paškontroles sistēma un jāveic šādi pasākumi:

4.1. potenciālā pārtikas piesārņojuma riska cēloņu analīze;

4.2. potenciālā pārtikas piesārņojuma kritisko punktu noteikšana;

4.3. pārtikas nekaitīguma kritisko kontroles punktu noteikšana;

4. 4. pārtikas nekaitīguma kritisko kontroles punktu identificēšana un atbilstošu uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešana attiecīgajos kritiskajos punktos;

4.5. periodiski (ne retāk kā reizi gadā) un gadījumos, kad pārtikas uzņēmuma darbība vai tehnoloģiskais process tiek mainīts, - atkārtota pārtikas piesārņojuma riska cēloņu analīze, potenciālā pārtikas piesārņojuma kritisko punktu noteikšana, pārtikas nekaitīguma kritisko kontroles punktu noteikšana un identificēšana un uzraudzības un kontroles pasākumu noteikšana, kā arī attiecīgo kritisko punktu periodiska novērtēšana.

II. Higiēnas prasības pārtikas uzņēmumam

5. Pārtikas uzņēmuma būvēm jāatbilst Būvniecības likumā noteiktajām prasībām un saskaņā ar minēto likumu izdotajos normatīvajos aktos specializētajām būvēm noteiktajām prasībām.

6. Pārtikas uzņēmuma teritorijai un ceļiem jābūt klātiem ar cietu segumu, izņemot zaļās zonas, un drenētiem.

7. Pārtikas uzņēmuma būvēm un tehnoloģiskajām iekārtām jābūt projektētām, izvietotām un iekārtotām tā, lai nodrošinātu:

7.1. prasībām atbilstošu tīrīšanu un dezinficēšanu;

7.2. aizsardzību pret grauzējiem un vides piesārņojuma iekļūšanu pārtikas uzņēmumā;

7.3. aizsardzību pret putekļu un netīrumu uzkrāšanos, sīku svešķermeņu iekļūšanu pārtikā un kondensāta vai pelējuma veidošanos uz būvju iekšējām virsmām un tehnoloģisko iekārtu virsmām;

7.4. prasībām atbilstošu ražošanas tehnoloģisko procesu norisi;

7.5. prasībām atbilstošu temperatūru un gaisa relatīvo mitrumu.

8. Pārtikas uzņēmuma telpām jāatbilst noteiktajām prasībām, un tās jāuztur tīras.

9. Pārtikas uzņēmuma telpās jābūt:

9.1. prasībām atbilstošai ventilācijas sistēmai, kas nepieļauj gaisa plūsmu no piesārņota iecirkņa uz tīru iecirkni. Ventilācijas lūkām jābūt ar aizsargsietu, kas izgatavots no nerūsējoša materiāla, viegli tīrāmām un nomaināmām;

9.2. prasībām atbilstošam dabīgajam vai mākslīgajam apgaismojumam. Mākslīgā apgaismojuma ierīcēm jābūt drošām, lai nerastos pārtikas piesārņošanas iespējas;

9.3. prasībām atbilstošām tualetes telpām, kurās ir ierīkota ventilācijas sistēma un kanalizācijas sistēma, un tās nedrīkst būt savienotas ar pārtikas apritē izmantojamām telpām. Tualetes telpās jābūt roku mazgājamām ierīcēm;

9.4. ūdensvadam ar aukstā un karstā ūdens pievadu, prasībām atbilstošam izlietņu skaitam un mazgāšanas, dezinficēšanas un roku žāvēšanas (susināšanas) līdzekļiem.

10. Pārtikas uzņēmumā jābūt prasībām atbilstošai notekūdeņu un atkritumu savākšanas un izvietošanas sistēmai. Kanalizācijas sistēmām jābūt projektētām un konstruētām ar atbilstošu jaudu un drošām, lai nerastos pārtikas un apkārtējās vides piesārņošanas iespējas.

11. Pārtikas uzņēmumā jābūt pastāvīgam tīrīšanas un dezinfekcijas režīmam, kā arī jānorīko par attiecīgā režīma ievērošanu atbildīgā amatpersona. Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumi veicami Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

III. Higiēnas prasības pārtikas ražošanas telpām

12. Pārtikas ražošanas telpās:

12.1. grīdai jābūt no viegli tīrāma, dezinficējama, ūdensizturīga, neabsorbējoša, neslīdoša un netoksiska materiāla; grīdas segums nedrīkst būt bojāts, un grīda pastāvīgi jāuztur tīra. Ja nepieciešams, grīdai jābūt noteiktā slīpumā un aprīkotai ar ūdens noteces sistēmu, lai nodrošinātu ūdens noteci uz kanalizācijas sistēmu;

12.2. sienām saskaņā ar tehnoloģiskajām prasībām jābūt gludām, viegli tīrāmām, dezinficējamām, no ūdensizturīga, neabsorbējoša, blīva un netoksiska materiāla gaišā krāsā;

12.3. griestiem un to konstrukcijām jābūt projektētiem un izbūvētiem tā, lai novērstu netīrumu uzkrāšanos un samazinātu kondensāta veidošanos, pelējuma attīstīšanos un uzkrāšanos, un tiem jābūt viegli tīrāmiem;

12.4. logiem un citām atverēm jābūt projektētiem un izbūvētiem tā, lai novērstu netīrumu uzkrāšanos, un tiem jābūt viegli tīrāmiem. Atverot logus, tiem priekšā jābūt insektu necaurlaidīgam sietam, kuru var noņemt, lai veiktu tā tīrīšanu;

12.5. durvīm jābūt gludām, viegli mazgājamām un dezinficējamām, no neabsorbējoša materiāla;

12.6. saskarē ar pārtiku esošām virsmām jābūt viegli tīrāmām, mazgājamām un dezinficējamām, no neabsorbējoša un netoksiska materiāla;

12.7. jābūt prasībām atbilstošām iekārtām darba instrumentu un tehnoloģisko iekārtu tīrīšanai un dezinfekcijai. Minētajām iekārtām jābūt izgatavotām no materiāliem, kuri izturīgi pret koroziju, tām jābūt viegli tīrāmām un aprīkotām ar karstā un aukstā dzeramā ūdens padevi;

12.8. ja nepieciešams, jābūt pārtikas mazgāšanas iekārtām, kuras aprīkotas ar karstā un aukstā dzeramā ūdens padevi;

12.9. nedrīkst atrasties vielas, materiāli un priekšmeti, kas nav nepieciešami tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai.

13. Nepārtikas vielas un vielas, kuras var radīt risku cilvēku veselībai un dzīvībai, jāuzglabā atsevišķās slēgtās telpās, un attiecīgajām vielām jābūt atbilstoši prasībām marķētām un identificējamām.

IV. Higiēnas prasības tarai un transportlīdzekļiem

14. Pārtikas apritē izmantojamai tarai un transportlīdzekļiem jābūt tīriem, to konstrukcijai jāatbilst noteiktajām prasībām, lai varētu veikt attiecīgo transportlīdzekļu un taras tīrīšanu un dezinfekciju, kā arī, ja nepieciešams, - deratizāciju, un jānodrošina pārtikas aizsardzība pret piesārņojumu.

15. Nefasētu šķidru, granulētu vai pulverveida pārtikas produktu kravas jāpārvadā transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar īpašām slēgtām tvertnēm, vai autocisternās, uz kurām ir marķējums "tikai pārtikai" vai norādīts attiecīgās pārtikas preces nosaukums.

16. Ja attiecīgos transportlīdzekļus izmanto arī nepārtikas preču pārvadāšanai, starp pārvadājumiem jānodrošina transportlīdzekļu prasībām atbilstoša tīrīšana vai dezinfekcija, lai aizsargātu pārtiku no piesārņošanas. Vienlaikus pārvadājot dažāda veida pārtiku, tā jāizvieto atbilstoši prasībām.

17. Pārvadājot pārtiku, transportlīdzekļa kravas telpas nodalījumā jānodrošina prasībām atbilstoša temperatūra.

V. Higiēnas prasības priekšmetiem, materiāliem un iekārtām

18. Lai novērstu pārtikas piesārņošanas risku, visiem priekšmetiem, materiāliem un iekārtām, ar kurām pārtika var nonākt vai atrodas saskarē, jāatbilst obligātajām nekaitīguma un tehnoloģiskajām prasībām, jābūt tīrām, izgatavotām no netoksiska un neabsorbējoša materiāla, kas ir izturīgs pret koroziju. Minētie priekšmeti, materiāli un iekārtas jāizvieto tā, lai varētu veikt prasībām atbilstošu telpu un iekārtu tīrīšanu un tās būtu pieejamas pārbaudes veikšanai.

19. Visām iekārtām, kas nodrošina pārtikas termisko apstrādi vai prasībām atbilstošu temperatūras režīmu, jābūt apgādātām ar temperatūras mērītājiem vai tās reģistrēšanas ierīcēm.

20. Priekšmetiem, materiāliem un iekārtām, kuras izmanto tehnoloģiskajā procesā un kuru saskare ar pārtiku nav pieļaujama, jābūt identificētiem, un tie jāuzglabā slēgtās glabātavās.

VI. Pārtikas atkritumi

21. Pārtikas ražošanas un uzglabāšanas telpās nedrīkst atrasties pārtikas atkritumi tādā daudzumā, kas pārsniedz konkrētajam tehnoloģiskajam procesam noteikto pieļaujamo pārtikas atkritumu daudzumu.

22. Pārtikas atkritumi jāuzglabā prasībām atbilstošas konstrukcijas atkritumu konteineros, kas izgatavoti no ūdensnecaurlaidīga materiāla un kuri pirms atkārtotas lietošanas atbilstoši prasībām jātīra un jādezinficē.

23. Pārtikas uzņēmumā atkritumi jāuzglabā tā, lai tiem nepiekļūtu kaitēkļi un grauzēji, kā arī lai nepieļautu pārtikas, iekārtu, telpu, teritoriju, dzeramā ūdens un vides piesārņošanu.

VII. Ūdensapgāde

24. Pārtikas uzņēmums jānodrošina ar dzeramo ūdeni, kas atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām un daudzumam, kā arī ir nepieciešamajā agregātstāvoklī. Ūdenim attiecīgajā agregātstāvoklī jābūt prasībām atbilstošā temperatūrā, un tas jāaizsargā no piesārņošanas.

25. Ūdens, kurš neatbilst dzeramajam ūdenim noteiktajām kvalitātes prasībām un kuru izmanto tvaika ražošanai, saldējamajās iekārtās, ugunsdzēšanai vai citos ar pārtikas ražošanu nesaistītos procesos, nedrīkst saskarties ar pārtiku un saskarē ar pārtiku esošām virsmām.

VIII. Higiēnas prasības personālam

26. Pārtikas uzņēmuma atbildīgajai amatpersonai jāiepazīstina personāls ar prasībām, kas jāievēro pārtikas uzņēmumā, lai nepieļautu pārtikas piesārņošanu, un noteiktajām personīgās higiēnas prasībām, kā arī jānodrošina attiecīgo prasību ievērošana.

27. Personām, kuras ir nodarbinātas vai tiks nodarbinātas kādā no pārtikas aprites posmiem, veicamas obligātās veselības pārbaudes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

28. Pārtikas uzņēmumā nodarbinātās personas ir atbildīgas par personīgās higiēnas prasību ievērošanu un prasībām atbilstošu rīcību konkrētajos pārtikas aprites posmos.

29. Tiešā saskarē ar pārtiku un ar pārtiku saskarē esošām iekārtām un priekšmetiem nedrīkst strādāt personas:

29.1. kas tieši vai netieši var piesārņot pārtiku ar patogēniem mikroorganismiem, ektoparazītiem vai endoparazītiem;

29.2. kuras guvušas brūces, un tās nav apsaitētas ar ūdensnecaurlaidīgu aizsargājošu pārsēju.

30. Personām, kuras strādā tiešā saskarē ar pārtiku un ar pārtiku saskarē esošām iekārtām, jāvalkā piemērots apģērbs.

IX. Prasības pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai

31. Tehnoloģiskajā procesā nedrīkst izmantot piesārņotas izejvielas, jēlproduktus, pusfabrikātus, dzeramo ūdeni, pārtikas piedevas, garšvielas, pārtikas etilspirtu vai alkoholiskos dzērienus, kas pēc prasībām atbilstošu tehnoloģisku procedūru veikšanas var radīt risku cilvēku veselībai vai dzīvībai.

32. Tehnoloģiskajā procesā jāievēro plūsmas princips.

33. Pārtikas uzņēmumā uzglabājamā pārtika jāglabā prasībām atbilstošos apstākļos, kas nodrošina pārtikas aizsardzību no piesārņošanas un bojāšanās. Pārtika, kas ātri bojājas, uzglabājama temperatūrā, kura neveicina nosacīti patogēno un patogēno mikroorganismu vairošanos.

X. Uzraudzība un kontrole

34. Valsts uzraudzību un kontroli par šo noteikumu un pārtikas higiēnas īpašo prasību atsevišķām pārtikas grupām un aprites posmiem ievērošanu Ministru kabineta noteiktās kompetences ietvaros nodrošina valsts uzraudzības un kontroles institūcijas un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pilnvarotas kompetentas institūcijas.

XI. Pārejas jautājumi

35. Šo noteikumu 4.punkts stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri.  

Ministru prezidents G.Krasts

Labklājības ministrs V.Makarovs