Darbības ar dokumentu
Rīgā 2003.gada 27.maijā (prot. Nr.31 8.§)
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā klients, kurš saņem sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk — pakalpojums), maksā par pakalpojumu, un kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta, ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par pakalpojumu.
2. Klients par saņemto pakalpojumu maksā atbilstoši noslēgtajam līgumam starp klientu un sociālā pakalpojuma sniedzēju. Līgumā papildus Civillikumā noteiktajiem vispārīgajiem līguma noteikumiem norāda:
2.1. detalizētu pakalpojuma saturu;
2.2. pakalpojuma saņemšanas vietu un pakalpojuma saņemšanas ilgumu;
2.3. pakalpojuma cenu, kopējo līguma summu, samaksas termiņus un soda sankcijas;
2.4. līguma izbeigšanas nosacījumus un līguma noteikumu pārskatīšanas kārtību.
3. Ja klients normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu, par pakalpojumu maksā viņa apgādnieks vai apgādnieki (turpmāk — apgādnieks). Šādā gadījumā šo noteikumu 2.punktā minēto līgumu noslēdz starp klientu, viņa apgādnieku un pakalpojuma sniedzēju.
4. Ja klienta apgādnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu, par pakalpojumu maksā tā pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību (turpmāk — pašvaldība). Šādā gadījumā šo noteikumu 2.punktā minēto līgumu noslēdz starp klientu, pašvaldību un pakalpojuma sniedzēju.
(Grozīts ar MK 04.11.2003. noteikumiem Nr.630; MK 17.01.2006. noteikumiem Nr.45)
4.1 Ja klients saņem pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumiem Nr. 313 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi", par pakalpojumu maksā pašvaldība.
(MK 09.01.2018. noteikumu Nr. 22 redakcijā)
5. Veicot samaksu par pakalpojumu, ievēro šādas prasības:
5.1. pēc pakalpojuma samaksas (izņemot samaksu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk — ilgstošas aprūpes institūcija) sniegto pakalpojumu) klienta rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot persona tiek atzīta par trūcīgu;
5.2. ja klienta ienākumi pirms pakalpojuma samaksas ir augstāki par šo noteikumu 5.1.apakšpunktā noteikto līmeni, bet klients nevar samaksāt pilnu pakalpojumu maksu, klients maksā daļu no pakalpojuma maksas - starpību starp viņa ienākumu līmeni un valstī noteikto trūcīgas personas ienākumu līmeni. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz apgādnieks;
5.3. līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:
5.3.1. par vienas personas ģimeni — 1,0;
5.3.2. par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli — 0,5;
5.4. ja apgādnieka ģimenes rīcībā esošie līdzekļi pārsniedz šo noteikumu 5.3.apakšpunktā noteikto līmeni, bet apgādnieks nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, apgādnieks maksā daļu no pakalpojuma maksas — starpību starp viņa ienākumu līmeni un šo noteikumu 5.3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķināto summu, kura paliek tās rīcībā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība.
(Grozīts ar MK 04.11.2003. noteikumiem Nr.630)
6. Pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu.
8. Ja klients par pakalpojumu ilgstošas aprūpes institūcijā maksā no valsts pensijas, ieskaitot piemaksu pie pensijas (turpmāk – pensija), vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (turpmāk – pabalsts), viņš Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – aģentūra) iesniedz rakstisku iesniegumu par pensijas vai pabalsta pārskaitīšanu ilgstošas aprūpes institūcijas pamatbudžeta kontā. Ilgstošas aprūpes institūcija pēc samaksas par pakalpojumu nodrošina, lai klientam tiktu izmaksāta starpība starp pensijas vai pabalsta apmēru un samaksas par pakalpojumu apmēru Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā.
(MK 10.08.2010. noteikumu Nr.750 redakcijā)
8.1 Ja klients pilnībā vai daļēji maksā par pakalpojumu ilgstošas aprūpes institūcijā no citiem ienākumiem, nevis no pensijas vai pabalsta, naudas summa, kas paliek viņa rīcībā pēc samaksas par pakalpojumu, nedrīkst būt mazāka par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 29.panta otrajā daļā noteikto apmēru.
(MK 10.08.2010. noteikumu Nr.750 redakcijā)
9. Ja par pakalpojumu ilgstošas aprūpes institūcijā maksā šo noteikumu 8.punktā noteiktajā kārtībā, pakalpojuma sniedzēja pienākums ir informēt aģentūru par izmaiņām, kas saistītas ar pensijas vai pabalsta izmaksu.
(MK 10.08.2010. noteikumu Nr.750 redakcijā)
11. Ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību konkrētai personai un ievieto šo personu ilgstošas aprūpes institūcijā, kas atrodas citas pašvaldības teritorijā, un persona deklarē savu dzīvesvietu pašvaldībā, kuras teritorijā atrodas ilgstošas aprūpes institūcija, pašvaldībai, kura pieņēma lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību, ir tiesības samazināt pakalpojuma maksas apmēru par summu, kādu tā attiecīgajā saimnieciskajā gadā būtu saņēmusi kā dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, vai par summu, par kādu pašvaldība būtu veikusi mazākas iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā atbilstoši likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" noteiktajam aprēķinam, ja personas deklarētā dzīvesvieta netiktu mainīta.
(MK 17.01.2006. noteikumu Nr.45 redakcijā)
12. Ja klients prombūtnes dēļ īslaicīgi nesaņem pakalpojumu ilgstošas aprūpes institūcijā, bet pakalpojuma sniegšana viņam nav pārtraukta, ilgstošas aprūpes institūcija samaksu par pakalpojumu samazina par ēdināšanas izdevumu apmēru, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 29.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā paredzētos gadījumus.
(MK 10.08.2010. noteikumu Nr.750 redakcijā)
Labklājības ministre D.Staķe
 |
 |
 |
 |