Darbības ar dokumentu

(Likums 10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1992.)

1. Prece — jebkura kustama lieta, kuru ražo vai pārdod uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības un bezpeļņas organizācijas, kā arī lietas, kuras Latvijas Republikā ieved (importē) jebkura Fiziskā vai juridiskā persona.

Par preci netiek uzskatīti vērtspapīri un maksāšanas līdzekļi.

(10.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1993.)

2. Maksas pakalpojumi un darbi — uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību uzņēmējdarbība, ko tās veic pret atlīdzību ar mērķi gūt peļņu, kā arī analoga bezpeļņas organizāciju darbība — bez šāda mērķa.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1992.)

3. Realizācijas apgrozījums — no preču, maksas pakalpojumu un darbu realizācijas, arī no klīringa un bartera darījumiem gūto ieņēmumu vai atlīdzības summa naudas izteiksmē.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1992.)

1. pants. Ar apgrozījuma nodokli apliekamais objekts

Ar apgrozījuma nodokli apliekamais objekts ir preču (pašražoto, iegādāto, importēto precu), pakalpojumu un maksas darbu realizācijas apgrozījums (turpmāk — precu un pakalpojumu realizācija), kā arī ievedamo (importējamo) preču vērtība. Importējamo preču vērtībā ietilpst:

— atlīdzība (cena), kas samaksāta, iegādājoties preci attiecīgajā valstī vai muitas noteiktā vērtība.

— ievedmuita un akcīzes nodoklis, ja tāds konkrētajai precei paredzēts Latvijas Republikas likumā «Par akcīzes nodokli».

(Otrā daļa izslēgta ar 01.06.1993. likumu)

Realizācijas apgrozījumā neietilpst atgriezeniskās taras vērtība, izņemot gadījumus, kad šo taru realizē tās ražotājs vai importētājs kā preci.

Sniedzot starpniecības pakalpojumus, ar apgrozījuma nodoklī apliekamais objekts ir ieņēmumi par starpniecības pakalpojumu.

Apgrozījuma nodokļa maksātājiem, kas sniedz starpniecības pakalpojumus, par realizācijas apgrozījumu uzskatāma atlīdzības veidā gūto ieņēmumu summa.

Ja starpnieks, pārstāvot ārzemju juridisko vai fizisko personu, piedalās preču vai pakalpojumu realizācijā Latvijas muitas teritorijā, šīs preces vai pakalpojumi ir apliekami ar apgrozījuma nodokli.

Apgrozījuma nodokļa maksātājiem, kas pašražotās vai pašu iepirktās preces vai pakalpojumus realizē saviem darbiniekiem, patērē savārn vajadzībām, nodod bez maksas citiem ražotājiem vai patērētājiem, realizācijas apgrozījums nosakāms^ kā preču (pakalpojumu) pašizmaksa vai iegādes vērtība. Klīringa un bartera darījumos realizācijas apgrozījums nosakāms no līgumā uzrādītās vērtības.

(10.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.1993. un 14.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1993.)

2. pants. Apgrozījuma nodokļa maksātāji

Apgrozījuma nodokļa maksātāji ir juridiskās personas, kas realizē preces un sniedz ar nodokli apliekamus pakalpojumus, kā arī juridiskās un fiziskās personas, kas ieved ar nodokli apliekamas preces vai importē pakalpojumus Latvijas Republikas muitas teritorijā.

Apgrozījuma nodokli par realizētajām pašu ražotām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem nemaksā:

1) zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru kalendārā gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 30000 latu;

2) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgās pārstrādes un realizācijas sabiedrības, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgās lietošanas un apkopes sabiedrības, kuru kalendārā gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 30000 latu;

3) individuālie uzņēmumi, kuru kalendārā gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 7500 latu;

4) sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un to uzņēmumi, kā arī bezpeļņas organizācijas, kuru kalendārā gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 7500 latu.

Minētās saimniecības, sabiedrības, uzņēmumi un organizācijas pēc pašu iniciatīvas var kļūt par apgrozījuma nodokļa maksātājiem ar noteikumu, ka grāmatvedība tiek kārtota divkāršā ierakstu sistēmā.

Apgrozījuma nodokli nemaksā fiziskās personas, kuras likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā nodarbojas ar intelektuālo darbu.

(10.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.1993.; 01.06.1993. un 12.05.1994. likumu, kas stājas spēkā 31.05.1994. Otrās daļas 2. punkts stājas spēkā 01.01.1995. Sk. 12.05.1994. likuma Pārejas noteikumu)

3. pants. Apgrozījuma nodokļa likmes

Apgrozījuma nodokļa vispārējā likme tiek noteikta 18 procentu apmēra no preču, pakalpojumu un darbu apgrozījuma un no ievedamo (importējamo) preču vērtības.

(Otrā daļa zaudējusi spēku ar 01.06.1994. Sk. 14.10.1993. likumu)

(14.10.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1993.)

4. pants. Apgrozījuma nodokļa atvieglojumi

Ar apgrozījuma nodokli netiek aplikti:

1. Medikamenti, medicīnas preces un medicīnas pakalpojumi.

2. Reliģiskie un rituālie pakalpojumi.

3. Sabiedriskā ēdināšana, kuru organizē darba devējs saviem darbiniekiem, kā arī sabiedriskā ēdināšana izglītības, medicīnas, sociālās nodrošināšanas un labošanas darbu iestādēs.

4. Teātru, kino (izņemot video), cirka izrādes un koncerti, muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumi, bērniem domāti un labdarības mērķiem veltīti sarīkojumi, kā arī pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumi.

5. Mākslas un hronikāli dokumentālās kinofilmas un kinofilmu iznomāšana.

6. Iepirkumi valsts un pašvaldību muzeju fondos.

7. Parku, apstādījumu un labiekārtošanas objektu uzturēšana.

8. Banku pakalpojumi.

9. Apdrošināšanas pakalpojumi.

10. Tranzīta pārvadājumi.

11. Dārgmetālu, dārgakmeņu un Jo izstrādājumu piegāde Latvijas Republikas dārgmetālu fonda vajadzībām.

12. Latvijas Republikā reģistrētie masu informācijas līdzekli.

13. Zemes noma.

14. Speciālie produkti zīdaiņiem pēc Labklājības ministrijas apstiprināta saraksta.

15. Dzīvokļu īres maksa un iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, izņemot maksu par telefonu.

16. Preces, kas paredzētas humānajai palīdzībai, bet, ja tās. tiek pārdotas, apgrozījuma nodokli nosaka likumā paredzētajā kārtībā.

17. Preces, ko fiziskās personas, ievērojot muitas noteikumus, ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā (importē) 225 latu apjomā ne biežāk kā reizi mēnesī.

18. Mācību un zinātniskā literatūra, oriģināldarbu pirmizdevumi latviešu valodā un bērniem domātie izdevumi saskaņā ar Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem.

19. Iepirkumi valsts un pašvaldību bibliotēku fondos.

20. Maksa par mācībām valsts akreditētajās mācību iestādēs.

No apgrozījuma nodokļa atbrīvo preces un pakalpojumus, kurus eksportē. Par eksportu tiek uzskatīta arī preču piegāde lietošanai vai tirdzniecībai uz kuģa un lidmašīnā, kas kursē starptautiskajās līnijās.

Apgrozījuma nodoklis nav jāmaksā, ja Latvijas Republikā ieved preces (izņemot preces, kuras ieved pārstrādei, apstrādei vai citai darbībai, ja šīs darbības rezultātā mainās preces vērtība) uz laiku līdz vienam gadam un ja muitas iestādē tiek iesniegta Latvijas Republikā reģistrētas bankas garantija. Ja noteiktajā termiņā šīs preces (bez jebkādām izmaiņām, izņemot nolietojumu) netiek izvestas no Latvijas Republikas, bankai, kas ir sniegusi garantiju, jāiemaksā budžetā visa aprēķinātā apgrozījuma nodokļa summa, kā arī kavējuma nauda no preces ievešanas brīža. Bankas garantija nav nepieciešama transportlīdzekļiem, ja tie ievesti Latvijas Republikā uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Ja šie transportlīdzekli noteiktajā termiņa netiek izvesti no Latvijas Republikas, personai, kas ievedusi transportlīdzekli, jāiemaksā budžetā apgrozījuma nodoklis, kā ari akcīzes nodoklis, ja transportlīdzeklis pieder pie precēm, kas apliekamas ar akcīzes nodokli.

Ar apgrozījuma nodokli neapliek preces, kuras Latvijas Republika ieved ka ārvalstu mantiskos ieguldījumus atbilstoši uzņēmējsabiedrību dibināšanas līgumam pievienotajam ziņojumam par ārvalstu mantiskajiem ieguldījumiem, kā ari grozījumiem statūtos par pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanu, ja šīs uzņēmējsabiedrības ir dibinātas vai grozījumi statūtos izdarīti līdz 1993. gada 1 jūlijam. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts finansu inspekcija (Valsts ieņēmumu dienests).

(10.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.1992.; 01.06.1993.; 01.06.1993.; 14.10.1993. un 12.05.1994. likumu, kas stājas spēkā 31.05.1994.)

5. pants. Apgrozījuma nodokļa maksāšana budžetā

Apgrozījuma nodoklis tiek iemaksāts valsts budžetā.

(14.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.1994.)

6. pants. Apgrozījuma nodokļa aprēķināšana

Nosakot apgrozījuma nodokļa lielumu, no sākotnēji aprēķinātās summas tiek atskaitīta apgrozījuma nodokļa summa, kas samaksāta, iegādājoties ražošanas vajadzībām izejvielas un materiālus, komplektējamos izstrādājumus, darbmašīnas, tehnoloģiskās iekārtas un veicot uzņēmuma paplašināšanu un rekonstrukciju, kas saistīta tieši ar ražošanas procesu, kā arī atlīdzinot par pakalpojumiem, kuri nepieciešami uzņēmējdarbības procesa nodrošināšanai. Ja Latvijas Republikas Ministru Padome ir noteikusi normas izejvielu un materiālu patēriņam produkcijas vienības ražošanai, samaksātā apgrozījuma nodokļa summa tiek atskaitīta par izejvielu un materiālu iegādi šo normu ietvaros.

Izdarot šā panta pirmajā daļā paredzētos aprēķinus, budžetā iemaksājamo apgrozījuma nodokļa summu nedrīkst samazināt par apgrozījuma nodokļa summu, kas samaksāta, iegādājoties preces un pakalpojumus paša uzņēmēja vai viņa darbinieku vajadzībām (patēriņam), arī iegādājoties mašīnas, iekārtas un veicot celtniecības un montāžas darbus, kas nav saistīti ar ražošanas procesu (kuri netika ņemti vērā, nosakot ražošanas izmaksas peļņas nodokļa aprēķinā), kā arī samaksāta par šā likuma 4. pantā minēto precu ražošanai un pakalpojumu sniegšanai (izņemot eksportu) iegādātajām izejvielām un materiāliem, komplektējamiem izstrādājumiem, darbmašīnām un tehnoloģiskajām iekārtām, kā arī par pakalpojumiem, kuri nepieciešami uzņēmējdarbības procesa nodrošināšanai.

Uzņēmumiem, kuri nav apgrozījuma nodokļa maksātāji, par iepirktajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem nomaksātais apgrozījuma nodoklis no budžeta netiek kompensēts. Pārējiem uzņēmumiem negatīvais apgrozījuma nodokļa saldo tiek attiecināts uz nākamajiem apgrozījuma nodokļa maksājumiem vai, ja nav apgrozījuma nodokļa parāda, pēc uzņēmuma pieprasījuma tiek atmaksāts no budžeta 15 dienu laikā no brīža, kad Valsts finansu inspekcijai (Valsts ieņēmumu dienestam) iesniegts pārskats par apgrozījuma nodokļa maksājumiem attiecīgajā periodā.

Uzņēmumi, kas eksportē preces un pakalpojumus, maksāšanas terminam izbeidzoties, 15 dienu laikā iesniedz Valsts finansu inspekcijai (Valsts ieņēmumu dienestam) pēc savas atrašanās vietas pārskatu par apgrozījuma nodokļa summām, kuras samaksātas, iegādājoties ražošanas vajadzībām izejvielas, materiālus, komplektējamos izstrādājumus, darbmašīnas un tehnoloģiskās iekārtas un saņemot maksas pakalpojumus. Šī summa 15 dienu laikā atmaksājama no budžeta, ja ir muitas apstiprināts dokuments par attiecīgas preces izvešanu un ja nav apgrozījuma nodokļa parāda.

(10.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1993.)

7. pants. Apgrozījuma nodokļa maksāšanas kārtība

Apgrozījuma nodokļa maksātājiem aprēķinātās apgrozījuma nodokļa summas norēķinu dokumentos jānorāda atsevišķi un jānodrošina aprēķināto un nomaksāto apgrozījuma nodokļa summu uzskaite.

Ievedot (importējot) preces, deklarants muitas kravas deklarācijā atsevišķā rindā uzrāda apgrozījuma nodokļa likmi un summu.

Importējot preces, kā apgrozījuma nodokļa nomaksas apstiprinājuma dokuments muitai ir jāuzrāda deklarācija un maksājumu uzdevuma eksemplārs ar bankas un Valsts finansu inspekcijas atzīmi par izdarītajiem maksājumiem. Ja šāds dokuments netiek uzrādīts, apgrozījuma nodoklis jāmaksā muitas kasē skaidrā naudā vai ar bezskaidras naudas pārvedumu.

Muitas depozīta kontā ienākušās apgrozījuma nodokļa summas reizi dekādē pārskaita Latvijas Republikas valsts budžetā.

Apgrozījuma nodokļa summu pārskaitīšanu no uzņēmuma (uzņēmēja) kontiem valsts budžeta kontā veic uzņēmumu (uzņēmēju) apkalpojošā bankas iestāde.

Apgrozījuma nodokļa maksāšanas periods ir viens kalendāra mēnesis, ja konkrētajam maksātājam Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcija nav noteikusi citu maksāšanas periodu.

Apgrozījuma nodokļa maksātāji 15 dienu laikā pēc maksāšanas perioda izbeigšanās iesniedz finansu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas pārskatu par apgrozījuma nodokļa nomaksāšanu, bet organizācijas, kuras apgrozījuma nodokli maksā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem, — 25 dienu laikā.

Kopā ar gada bilanci apgrozījuma nodokļa maksātāji iesniedz Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijai deklarāciju par gada apgrozījuma nodokļa maksājumiem.

Nodokļa parāda summa jāiemaksā budžetā, bet pārmaksātās summas jāatmaksā no budžeta 10 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas.

(Desmitā, vienpadsmitā un divpadsmitā daļa izslēgta ar 14.10.1993. likumu)

(10.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.1993.; 14.10.1993. un 14.01.1994. likumu, kas stājas spēkā 19.01.1994.)

8. pants. Atbildība par apgrozījuma nodokļa likuma pārkāpumiem Apgrozījuma nodokļa maksātāju atbildību par nodokļa pareizu un laicīgu nenomaksāšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Ja ar nodokli apliekamais apgrozījums tiek slēpts vai ja nodokļa summa ir aprēķināta nepareizi, budžetā bezstrīdus kārtībā tiek ieskaitīts visa nenomaksātā summa, kā arī soda nauda 30 procentu apmērā no šis summas, bet gada laikā pieļautu atkārtotu pārkāpumu gadījumā — 60 procentu apmērā.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1992.)

9. pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdi, kas rodas par apgrozījuma nodokļa aprēķināšanu, izskatāmi saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1992.)