Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir sekmēt finanšu resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot indivīdu līdzdarbošanos tautsaimniecībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)
2.pants. Krājaizdevu sabiedrības jēdziens, uzdevumi un tiesības
(1) Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu un saskaņā ar šo likumu un saviem statūtiem sniedz šīs sabiedrības biedriem šādus finanšu pakalpojumus:
1) piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus;
2) kreditē biedrus, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem;
3) izdara skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus;
4) veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā;
5) izsniedz galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem;
6) glabā biedru vērtības;
7) konsultē biedrus finansiālā rakstura jautājumos;
8) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu);
9) sniedz tādu informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu;
10) ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk — Komisija) atļauju veic citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finanšu pakalpojumiem.
(2) Krājaizdevu sabiedrības galvenais uzdevums ir attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi, lai uz savstarpējas palīdzības un pašpārvaldes principu pamata, veicinot taupību, veidotu kredītresursus biedru personisko, kā arī saimniecisko un sadzīves vajadzību apmierināšanai, tādējādi sekmējot viņu labklājību.
(3) Krājaizdevu sabiedrībai ir komersanta statuss.
(4) Krājaizdevu sabiedrība ir juridiskā persona. Krājaizdevu sabiedrībai ir tiesības statūtos noteiktajā kārtībā iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu mantu, tai skaitā pieņemt dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus, kā arī uzņemties saistības un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.
(5) Krājaizdevu sabiedrības tiesībspēja rodas ar brīdi, kad šī sabiedrība ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
(6) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)
2.1 pants. Neizpaužamas ziņas
(1) Ziņas par krājaizdevu sabiedrības biedra darījumiem, kuras krājaizdevu sabiedrība iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus, ir neizpaužamas ziņas, kas nesatur valsts noslēpumu.
(2) Ziņas par krājaizdevu sabiedrības biedra kontiem un veiktajiem darījumiem sniedz pašam biedram un viņa likumīgajam pārstāvim.
(3) Krājaizdevu sabiedrības rīcībā esošās neizpaužamās ziņas valsts institūcijai, valsts amatpersonai, citai iestādei un amatpersonai sniedz Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā.
(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.)
3.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības tiesiskais pamats
(1) Krājaizdevu sabiedrības dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Kooperatīvo sabiedrību likums, attiecīgās krājaizdevu sabiedrības statūti, Komisijas izdotie normatīvie noteikumi un rīkojumi, Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti.
(2) Kooperatīvo sabiedrību likuma noteikumi attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
4.pants. Krājaizdevu sabiedrību veidošanas principi
(1) Krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam. Biedru loku nosaka:
1) pēc teritoriālā principa;
2) pēc nodarbinātības principa;
3) pēc interešu kopības principa.
(2) Katras krājaizdevu sabiedrības biedru kopums nosakāms tās statūtos. Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga pieņemt par biedriem personas, kuras neatbilst statūtos noteiktajam biedru kopumam, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.
5.pants. Krājaizdevu sabiedrības biedri
(1) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras vai nu dzīvo vienas pašvaldības teritorijā vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki, vai veic komercdarbību vai aroddarbību šajā teritorijā. Krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī tā pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedri. Lauku apdzīvotajās teritorijās var veidot vienu krājaizdevu sabiedrību, ja vairākas blakus esošās pašvaldības noslēgušas attiecīgu sadarbības līgumu.
(2) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras nodarbinātas pie viena darba devēja.
(3) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras ir vienas korporācijas (profesionālas biedrības) vai profesionālas radošas sabiedriskās organizācijas, vai arodbiedrības (arodbiedrību apvienības), vai sporta sabiedriskās organizācijas dalībnieki. Šādas krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī attiecīgā sabiedriskā vai arodorganizācija.
(4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var paredzēt, ka par tās biedriem var kļūt arī jau uzņemto biedru laulātie.
(5) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru var būt kapitālsabiedrība, kuras dalībnieki ir fiziskās personas, vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ja vienam vai vairākiem krājaizdevu sabiedrības biedriem pieder vairāk nekā 50 procentu balsstiesību šādu sabiedrību pamatkapitālā.
(6) Šā panta piektajā daļā minētajiem biedriem — juridiskajām personām — nav balsstiesību krājaizdevu sabiedrībā.
(7) Krājaizdevu sabiedrības biedrs zaudē prasījuma tiesības pret krājaizdevu sabiedrību, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar viņa kontu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.)
6.pants. Krājaizdevu sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese
(1) Krājaizdevu sabiedrības nosaukumā jābūt vārdiem "krājaizdevu sabiedrība", un nosaukumam jāatspoguļo krājaizdevu sabiedrības biedru kopuma pazīme.
(2) Vārdus "krājaizdevu sabiedrība" savā nosaukumā un citiem nolūkiem ir tiesīgas lietot tikai krājaizdevu sabiedrības un to veidotās apvienojošās organizācijas.
(3) Krājaizdevu sabiedrības juridiskā adrese ir tās valdes atrašanās vieta.
7.pants. Krājaizdevu sabiedrības un tās biedru atbildības norobežošana
(1) Par krājaizdevu sabiedrības saistībām biedrs atbild ar savām pajām krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā, bet neatbild ar savu pārējo mantu. Krājaizdevu sabiedrība neatbild par savu biedru saistībām.
(2) Iestājoties krājaizdevu sabiedrībā, biedrs ar savām pajām uzņemas atbildību arī par tām sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa iestāšanās.
(3) Biedrs, kas izstājies vai izslēgts no krājaizdevu sabiedrības, ir atbildīgs par tām krājaizdevu sabiedrības saistībām, kas radušās līdz viņa izstāšanās vai izslēgšanas dienai.
(4) No krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla nevar piedzīt nekādus atsevišķu biedru parādus vai citus prasījumus pret biedriem. Līdz dienai, kad biedrs izstājies no krājaizdevu sabiedrības, vērst piedziņu pēc šādiem prasījumiem var tikai uz biedram pienākošos dividendi un biedra noguldījumiem.
8.pants. Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas kārtība
(1) Par krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem var būt ne mazāk kā 20 personas, kuras atbilst šā likuma 5.pantā noteiktajām prasībām.
(2) Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, jaundibināmajai sabiedrībai ir jāiesniedz Komisijai speciālās atļaujas (licences) saņemšanai nepieciešamie dokumenti normatīvajos aktos un Komisijas normatīvajos noteikumos un rīkojumos paredzētajā kārtībā. Komisija speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku. Krājaizdevu sabiedrības reģistrācija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā izdarāma tikai pēc tam, kad Komisijas lēmums par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai iesniegts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.
(3) Krājaizdevu sabiedrības dibinātāju pilnvarotais pārstāvis 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai, iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram šādus dibināšanas dokumentus:
1) dibināšanas līgumu;
2) statūtus;
3) dibināšanas sapulces protokolu;
4) juridisko adresi apliecinošu dokumentu;
5) pamatkapitāla ieguldīšanu apliecinošu dokumentu;
6) dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāta valsts nodeva par reģistrāciju un maksa par reģistrācijas publikāciju;
7) juridiskās personas pārvaldes institūcijas lēmumu par piedalīšanos sabiedrības dibināšanā un šīs juridiskās personas pārstāvjiem izsniegtās pilnvaras — ja sabiedrības dibināšanā piedalās juridiskā persona;
8) Komisijas lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai.
9.pants. Krājaizdevu sabiedrības licencēšanas kārtība
(1) Krājaizdevu sabiedrības speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību, kā arī ar krājaizdevu sabiedrības darbību saistītos ierobežojumus nosaka Komisija.
(2) Komisija iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) piešķiršanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Komisijai ir tiesības neizsniegt speciālo atļauju (licenci) jaundibinātajai krājaizdevu sabiedrībai, ja, to dibinot, nav ievēroti likumi, Komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi.
10.pants. Prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai
Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, tās dibinātājiem:
1) jāsagatavo dibināšanas dokumenti, statūti un krājaizdevu sabiedrības darbību reglamentējoši dokumenti, kas sniedz skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošo organizāciju;
2) jāizdara minimālā dibināšanas pamatkapitāla iemaksa;
3) jāizvirza likuma prasībām atbilstošas krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāja, valdes priekšsēdētāja un revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļu kandidatūras.
11.pants. Paziņojumu iesniegšana un Komisijas atļaujas
(1) Krājaizdevu sabiedrībai ir nepieciešama Komisijas atļauja:
1) krājaizdevu sabiedrības reorganizācijai;
2) šā likuma 2.panta pirmās daļas 10.punktā minēto darījumu veikšanai.
(2) Komisija nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā tā izvērtē krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļu, kā arī revīzijas komisijas priekšsēdētāja atbilstību šā likuma prasībām.
(3) Krājaizdevu sabiedrība Komisijas noteiktajā kārtībā sniedz Komisijai informāciju par krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes sastāvu un jaunu krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu.
(4) Lai pārliecinātos par krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļu, kā arī revīzijas komisijas priekšsēdētāja atbilstību šā likuma prasībām, Komisijai ir tiesības uzaicināt attiecīgās personas uz pārrunām.
(5) Komisijai 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas ir tiesības neatļaut krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļiem vai revīzijas komisijas priekšsēdētājam sākt pildīt viņu pienākumus, ja minētās personas neatbilst šā likuma prasībām vai Komisija nevar pārliecināties par to atbilstību šā likuma prasībām.
(6) Krājaizdevu sabiedrībai ir pienākums ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstveidā paziņot Komisijai par nodomu mainīt krājaizdevu sabiedrības nosaukumu vai juridisko adresi. Ja Komisija septiņu dienu laikā pēc krājaizdevu sabiedrības paziņojuma saņemšanas nav iebildusi pret nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu, uzskatāms, ka Komisija ir devusi atļauju krājaizdevu sabiedrības nosaukuma vai juridiskās adreses maiņai.
(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.)
12.pants. Prasības krājaizdevu sabiedrības amatpersonām
(1) Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli var būt persona:
1) (izslēgts ar 21.06.2007. likumu);
2) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;
3) kurai ir nepieciešamā izglītība vai profesionālā pieredze krājaizdevu sabiedrību darbībā;
4) kurai ir nevainojama reputācija (uz to neattiecas neviens no šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem);
5) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.
(2) Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli nevar būt persona:
1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;
2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;
3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.
(3) Par krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punkta prasībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)
13.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniegtās speciālās atļaujas (licences) anulēšanas pamats
Komisija var anulēt krājaizdevu sabiedrībai izsniegto speciālo atļauju (licenci), ja:
1) krājaizdevu sabiedrība nav uzsākusi savu darbību 12 mēnešu laikā kopš speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas dienas;
2) tiek konstatēts, ka krājaizdevu sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai;
3) krājaizdevu sabiedrība neievēro Komisijas noteiktos darbības ierobežojumus;
4) krājaizdevu sabiedrība regulāri neievēro šā likuma prasības un Komisijas normatīvos noteikumus un rīkojumus;
5) tiesa apstiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par krājaizdevu sabiedrības bankrota procedūras uzsākšanu;
6) Komisija saņēmusi krājaizdevu sabiedrības iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu sakarā ar krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanu saskaņā ar šo likumu;
7) krājaizdevu sabiedrība vairāk nekā divus mēnešus pēc tam, kad tā saņēmusi Komisijas lēmumu par brīdinājumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, labprātīgi un pilnā apmērā nav izdarījusi maksājumus Noguldījumu garantiju fondā;
8) krājaizdevu sabiedrība vairāk nekā vienu mēnesi kavējusi vai nav pilnā apmērā veikusi maksājumus Komisijas darbības finansēšanai saskaņā ar likumā noteikto kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.)
14.pants. Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls
Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls ir starpība starp krājaizdevu sabiedrības aktīviem un saistībām.
15.pants. Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls
(1) Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālu veido visu krājaizdevu sabiedrības biedru paju nominālvērtību summa. Krājaizdevu sabiedrības biedrs savas pajas drīkst apmaksāt tikai naudā. Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla minimālais lielums ir 2000 latu.
(2) Bijušā biedra prasījumu tiesības pret krājaizdevu sabiedrību par paju izmaksu noilgst, ja 60 gadu laikā pēc paju izmaksas beigu termiņa paja nav izņemta un ieinteresētā persona nav pieteikusi nekādus prasījumus par paju izmaksu. Pēc termiņa izbeigšanās neizņemtās pajas kļūst par krājaizdevu sabiedrības īpašumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.)
16.pants. Krājaizdevu sabiedrības rezerves kapitāls
(1) Krājaizdevu sabiedrība veido rezerves kapitālu, ieskaitot tajā vismaz 25 procentus no gada tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu nomaksas), līdz rezerves kapitāls sasniedz vismaz 10 procentus no kopējiem aktīviem.
(2) Krājaizdevu sabiedrības statūtos vai ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu var paredzēt arī citus maksājumus rezerves kapitālā.
17.pants. Krājaizdevu sabiedrības tīrās peļņas sadale
(1) Tīrās peļņas daļa, kas paliek pēc atskaitījumiem rezerves kapitālā, sadalāma atbilstoši krājaizdevu sabiedrības statūtu noteikumiem.
(2) Piešķirtās dividendes izmaksājamas 90 dienu laikā pēc piešķiršanas, bet tās, kuras šajā laikā nav izņemtas, uzskatāmas par pieprasījuma noguldījumu.
18.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbība ar kredītiem
Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saņemt kredītu tikai no Latvijas Republikā vai ārvalstī reģistrētas bankas vai krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Republikā reģistrētas krājaizdevu sabiedrību biedrības vai nodibinājuma vai no valsts un pašvaldību fondiem.
(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.)
19.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības veidi
(1) Krājaizdevu sabiedrība pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir tiesīga veikt savos statūtos un Komisijas izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) noteikto darbību.
(2) Krājaizdevu sabiedrība pieņem noguldījumus tikai no saviem biedriem.
(3) Krājaizdevu sabiedrība izsniedz aizdevumus tikai saviem biedriem — fiziskajām personām atbilstoši kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprinātajiem kredītpolitikas noteikumiem.
(4) Krājaizdevu sabiedrības kredītpolitikā nosaka:
1) mērķus, kādiem izsniedzami aizdevumi;
2) procentu likmes un to aprēķināšanas kārtību;
3) termiņus, uz kādiem izsniedzami aizdevumi;
4) nodrošinājuma veidus atkarībā no izsniedzamā aizdevuma mērķa un apmēra;
5) mērķus, kādiem aizdevumus var izsniegt bez nodrošinājuma, un šo aizdevumu apmērus;
6) aizdevuma pieprasīšanas kārtību;
7) kārtību, kādā izskatāms aizdevuma pieprasījums un pieņemams lēmums par aizdevuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;
8) izsniegto aizdevumu uzraudzības kārtību;
9) savlaicīgi neatmaksāto aizdevumu atgūšanas kārtību;
10) to, ka saņemto aizdevumu biedrs var izlietot tikai tam mērķim, kādam tas izsniegts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)
20.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbību regulējošās prasības
(1) Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem.
(2) Krājaizdevu sabiedrība savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatotu prasību apmierināšana.
(3) (Izslēgta ar 04.12.2008. likumu.)
(4) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga veikt ieguldījumus Latvijas Republikas valsts emitētajos vērtspapīros un Latvijas Republikā reģistrēto banku emitētajās hipotekārajās ķīlu zīmēs.
(5) Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga dibināt komercsabiedrības, kā arī izdarīt ieguldījumus citu komercsabiedrību pamatkapitālā.
(6) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saviem biedriem aizdevumos neizsniegtos līdzekļus noguldīt tikai Latvijas Republikā vai ārvalstī reģistrētā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā.
(7) Krājaizdevu sabiedrības darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla.
(8) Lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm.
(9) Kopējais vienam biedram vai kopējai riska grupai izsniegto aizdevumu apjoms nedrīkst pārsniegt 25 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla.
(10) Kopējais krājaizdevu sabiedrības, valdes un revīzijas komisijas locekļiem vai viņu laulātajiem, vecākiem vai bērniem izsniegto kredītu apjoms nedrīkst pārsniegt 15 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla, izņemot gadījumus, kad šīm personām izsniegtie kredīti nodrošināti ar viņu papildpajām vai noguldījumiem krājaizdevu sabiedrībā.
(11) Kredīti, kuri katrs atsevišķi vai kopumā pārsniedz 1000 latu un tiek piešķirti krājaizdevu sabiedrības, kredītkomitejas priekšsēdētājam vai kādam no valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļiem, piešķirami ar vienbalsīgi pieņemtu krājaizdevu sabiedrības valdes lēmumu.
(12) Krājaizdevu sabiedrības ārvalstu valūtu atklātā pozīcija atsevišķā ārvalstu valūtā nedrīkst pārsniegt 10 procentus un kopumā visās ārvalstu valūtās 20 procentus no pašu kapitāla.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.)
21.pants. Apmaksāto paju vērtības atmaksas gadījumi
(1) Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā atmaksā personai tās paju vērtību naudas izteiksmē.
(2) Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par papildpaju iegādes noraidīšanu atmaksā personai tās iemaksāto papildpaju vērtību naudas izteiksmē.
(3) Personas iemaksātā iestāšanās nauda netiek atmaksāta, ja tiek pieņemts lēmums par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā.
22.pants. Krājaizdevu sabiedrības pārvaldes īpašie noteikumi
(1) Krājaizdevu sabiedrībā tās statūtos noteiktajā kārtībā izveidojama arī kredītkomiteja.
(2) Par krājaizdevu sabiedrības kredītkomitejas locekli nedrīkst būt valdes un revīzijas komisijas loceklis. Par savu darbu kredītkomiteja sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu krājaizdevu sabiedrības kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) un valdei.
(3) Krājaizdevu sabiedrība, kuras biedru skaits pārsniedz 500, statūtos var noteikt, ka biedru pilnvaroto sapulcei ir visas kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošajos likumos noteiktās biedru kopsapulces tiesības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.)
23.pants. Krājaizdevu sabiedrības grāmatvedība un gada pārskats
(1) Krājaizdevu sabiedrības grāmatvedība ir jākārto atbilstoši Komisijas noteikumiem par gada pārskatu sagatavošanu.
(2) Krājaizdevu sabiedrības gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Komisijas noteikumiem. Par gada pārskata sagatavošanu atbild valde, un to pirms kopsapulces (pilnvaroto sapulces), kurā šis pārskats apstiprināms, pārbauda krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisija. Krājaizdevu sabiedrībai, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 100 000 latu, gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.
(3) (Izslēgta ar 22.05.2008. likumu.)
(31) Krājaizdevu sabiedrība ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc krājaizdevu sabiedrības reģistrācijas vietas gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma, ja tāds ir, kopiju kopā ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) protokola izrakstu par gada pārskata apstiprināšanu. Krājaizdevu sabiedrība minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniski.
(32) Šā panta 3.1 daļā minētos dokumentus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskas kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Elektronisko dokumentu nodošanas un apliecināšanas kārtību nosaka starpresoru vienošanās, kuru noslēdzis Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs.
(33) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta 3.2 daļā minēto dokumentu saņemšanas ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, ka šā panta 3.1 daļā minētā informācija pieejama Uzņēmumu reģistrā.
(4) Katram krājaizdevu sabiedrības biedram ir tiesības iepazīties ar pilnu gada pārskatu un saņemt tā norakstu par maksu, kas nepārsniedz šā pārskata pavairošanas izdevumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008. Sk. pārejas noteikumus.)
24.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības uzraudzības organizācija
(1) Lai nodrošinātu krājaizdevu sabiedrību drošu darbību, stabilitāti un attīstību, krājaizdevu sabiedrību uzraudzību veic Komisija saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009. Otrā daļa stājas spēkā 01.01.2009. Sk. pārejas noteikumus.)
25.pants. Pastiprinātās uzraudzības piemērošana
(Izslēgts ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.)
26.pants. Komisijas pilnvaroto personu tiesības uzraudzības procesā
Komisijas pilnvarotajai personai ir tiesības iepazīties ar visu krājaizdevu sabiedrības dokumentāciju, aktīviem un pasīviem un saņemt no krājaizdevu sabiedrības atbildīgajām personām paskaidrojumus.
27.pants. Krājaizdevu sabiedrības pienākumi efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izstrādē un darbībā
Krājaizdevu sabiedrība izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu šīs sabiedrības risku pārvaldīšanu un tās aktīvu aizsardzību, vadībai sniegtās informācijas patiesumu un savlaicīgumu, likumu, Komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu, kā arī krājaizdevu sabiedrības politikas un procedūras ievērošanu.
27.1 pants. Dalība Kredītu reģistrā
(1) Krājaizdevu sabiedrība Latvijas Bankas noteiktajā apjomā un kārtībā sniedz Latvijas Bankai ziņas par saviem aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu.
(2) Latvijas Banka uzkrāj un glabā šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Kredītu reģistrā, kas izveidots un darbojas saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem.
(3) Ziņu apjomu un kārtību, kādā Kredītu reģistrā esošās ziņas tiek sniegtas aizņēmējam, aizņēmēja galviniekam, krājaizdevu sabiedrībai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, nosaka Latvijas Banka.
(4) No Kredītu reģistra saņemtās ziņas krājaizdevu sabiedrība nedrīkst izpaust trešajām personām, izņemot to personu, par kuru ziņas saņemtas.
(5) Lai segtu Kredītu reģistra uzturēšanas izdevumus, krājaizdevu sabiedrība un Finanšu un kapitāla tirgus komisija maksā Latvijas Bankai maksu par Kredītu reģistra izmantošanu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.
(6) (Izslēgta ar 04.12.2008. likumu.)
(7) Latvijas Banka izmanto Kredītu reģistrā esošās ziņas likumā noteikto funkciju īstenošanai. Latvijas Bankai ir tiesības daļēji segt Kredītu reģistra uzturēšanas izdevumus.
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.)
28.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanas pamats
Krājaizdevu sabiedrības darbību var izbeigt saskaņā ar:
1) krājaizdevu sabiedrības kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu;
2) tiesas nolēmumu.
29.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana un šīs sabiedrības reorganizēšana saskaņā ar tās kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu
(1) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ir tiesīga pieņemt lēmumu par šīs sabiedrības darbības izbeigšanu tikai pēc tam, kad krājaizdevu sabiedrība ir izpildījusi visas tās grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem.
(2) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) lēmums par darbības izbeigšanu jāpieņem šādos gadījumos:
1) ja krājaizdevu sabiedrības biedru skaits kļuvis mazāks par 20;
2) ja beidz pastāvēt tas tiesību subjekts, tiesiskās attiecības ar kuru noteica attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedru kopumu;
3) ja krājaizdevu sabiedrība pievienota citai sabiedrībai;
4) ja krājaizdevu sabiedrība apvienota ar citu sabiedrību vai citām šādām sabiedrībām un tā rezultātā tiek nodibināta jauna krājaizdevu sabiedrība.
(3) Ja krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls samazinās un kļūst mazāks par statūtos noteikto minimālo lielumu, valde divu mēnešu laikā sasauc biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), kura lemj par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu līdz statūtos noteiktajam minimālajam pamatkapitālam vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju.
(4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var noteikt arī citus tās darbības izbeigšanas gadījumus.
(5) Ja krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls samazinās un kļūst mazāks par 2000 latu, valde viena mēneša laikā sasauc biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), kura lemj par sabiedrības pašu kapitāla palielināšanu līdz 2000 latu vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju.
30.pants. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība, pamatojoties uz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu
(1) Šajā pantā noteiktā krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība ir piemērojama gadījumos, kad krājaizdevu sabiedrības darbība tiek izbeigta un šī krājaizdevu sabiedrība tiek likvidēta šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos.
(2) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ieceļ likvidatoru. Likvidators rīkojas un ir atbildīgs saskaņā ar noteikumiem par valdes locekļiem. Krājaizdevu sabiedrības likvidators var būt arī juridiskā persona. Krājaizdevu sabiedrības darbība likvidācijas procesā, kā arī likvidatora darbība ir pakļauta Komisijas uzraudzībai.
(3) Krājaizdevu sabiedrībā, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 50 000 latu, likvidatoru var aizstāt ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) ievēlētu likvidācijas komisiju.
(4) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidators izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un laikrakstā, kurš pēc tā izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielāku krājaizdevu sabiedrības biedru skaitu. Kreditori savas prasības pret krājaizdevu sabiedrību piesaka sabiedrības likvidatoram 90 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Kreditors savam pieteikumam pievieno visus dokumentus, ar ko tiek pamatota viņa prasība.
(5) Lēmumu par kreditora prasības atzīšanu likvidators pieņem un nosūta kreditoram pēc viņa norādītās adreses ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc izsludinātā kreditoru pieteikšanās termiņa beigām. Savu lēmumu likvidators paziņo kreditoram ierakstītā vēstulē. Likvidatora lēmumu par prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu kreditors 30 dienu laikā no ierakstītās vēstules nosūtīšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.
(6) Likvidators saņem un piedzen to, kas krājaizdevu sabiedrībai pienākas, pārdod sabiedrības mantu un likumā noteiktajā kārtībā apmierina prasījumus pret krājaizdevu sabiedrību, sagatavo pārskatu par likvidāciju, izsludina likvidācijas pabeigšanu un paziņo par to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.
(7) Kreditoru prasījumi, kuri atzīti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (spriedumu) un pēc kuriem pret krājaizdevu sabiedrību uzsāktā piedziņa līdz likvidatora iecelšanai nav pabeigta, kā arī prasījumi, kuri likvidatora iecelšanas brīdī vēl atrodas tiesvedībā, apmierināmi vispārējā likvidācijas kārtībā.
(8) Likvidatora atalgojumu, likvidācijas izdevumus, kā arī likvidējamās krājaizdevu sabiedrības izdevumus apstiprina kopsapulce (pilnvaroto sapulce).
(9) Kreditoru pieteikto un atzīto prasījumu apmierināšanas secīgums krājaizdevu sabiedrības likvidācijas gadījumā ir šāds:
1) Noguldījumu garantiju fonda prasījumi;
2) nodokļu un nodevu prasījumi;
3) to algoto darbinieku darba samaksas prasījumi, kuri nav krājaizdevu sabiedrības biedri;
4) to kreditoru un darbinieku prasījumi, kuri nav sabiedrības biedri;
5) noguldījumu prasījumi, izņemot valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumus;
6) citu sabiedrības biedru prasījumi, kuri nav valdes, revīzijas komisijas vai kredītkomitejas locekļi;
7) valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumi.
(10) Sūdzības par likvidatora darbību izskata un lēmumus par viņa atcelšanu un saukšanu pie atbildības pieņem kopsapulce (pilnvaroto sapulce).
Atbildība par normatīvo aktu pārkāpumiem
(Nodaļa 04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.)
31.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības ierobežošana
(1) Ja Komisija konstatē, ka krājaizdevu sabiedrība neievēro šā likuma, Komisijas izdoto tiesību aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu prasības, vai secina, ka krājaizdevu sabiedrības stratēģija, procedūras un pasākumi nenodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu, tā pieprasa, lai krājaizdevu sabiedrība nekavējoties veiktu nepieciešamos pasākumus šādas situācijas novēršanai.
(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Komisija ir tiesīga īstenot vienu vai vairākus šādus pasākumus:
1) brīdināt krājaizdevu sabiedrību;
2) daļēji vai pilnīgi apturēt krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojumu sniegšanu;
3) izdot rakstveida rīkojumus, kas adresēti krājaizdevu sabiedrības pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem un kas nepieciešami, lai ierobežotu vai pārtrauktu krājaizdevu sabiedrības darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs krājaizdevu sabiedrības stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju;
4) uzlikt šajā likumā paredzētās soda naudas.
(3) Par šajā pantā minētajiem jautājumiem Komisijas izdota administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
32.pants. Soda naudas apmērs
(1) Ja krājaizdevu sabiedrība nepilda šā likuma 27.1 panta pirmās daļas prasības vai nepamatoti pieprasa Kredītu reģistrā esošās ziņas, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt krājaizdevu sabiedrībai soda naudu līdz 5000 latu.
(2) Par citām darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas šā likuma vai saskaņā ar to izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu prasības, Komisija ir tiesīga uzlikt krājaizdevu sabiedrībai soda naudu līdz 5000 latu.
(3) Šajā likumā minētās soda naudas ieskaitāmas valsts budžetā.
1. Likuma 13.panta 7.punkts un 30.panta devītās daļas 1.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā.
2. Līdz brīdim, kad stāsies spēkā Komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi, krājaizdevu sabiedrībām saistoši ir Latvijas Bankas normatīvi.
3. Līdz aroddarbības likuma spēkā stāšanās dienai ar šajā likumā lietoto terminu "aroddarbība" saprot "individuālo darbu".
4. Krājaizdevu sabiedrībām izsniegtās speciālās atļaujas (licences) kredītiestādes darbībai, kuras izsniegtas, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atzīstamas par spēkā esošām.
5. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai grozījumus Kredītiestāžu likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, nodokļu likumos un citos likumos, kas saistīti ar šā likuma spēkā stāšanos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
6. Šā likuma 27.1 pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.
(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.)
7. Grozījumi šā likuma 23.pantā piemērojami pārskatiem, kuri iesniegti Valsts ieņēmumu dienestam 2008.gada 1.jūlijā vai vēlāk.
(22.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.)
8. Līdz zemnieku un zvejnieku saimniecību tiesiskā regulējuma nodrošināšanai atbilstoši Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumam par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru bez balsstiesībām var būt zemnieka vai zvejnieka saimniecība, ja krājaizdevu sabiedrības biedram pieder 100 procenti attiecīgās saimniecības daļu.
(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.)
9. Grozījumi šā likuma 24.pantā par tā papildināšanu ar otro daļu (attiecībā uz administratīvā akta pārsūdzēšanu Administratīvajā apgabaltiesā) stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Ja pieteikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvo aktu administratīvajai rajona tiesai iesniegts līdz 2009.gada 1.janvārim, lēmumu par iesniegto pieteikumu pieņem, kā arī ierosināto administratīvo lietu izskata un tiesas nolēmumu šajā lietā pieņem un pārsūdz saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem.
(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.)
Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 29.martā.
 |
 |
 |
 |