Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu

Likums nosaka obligātā valsts dienesta tiesiskos, ekonomiskos un sociālos pamatnoteikumus Latvijas Republikā.

Tā mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrībai nepieciešamo uzdevumu izpildē, garantējot personas apziņas un pārliecības brīvību.

PIRMĀ SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem - vīriešiem vecumā no 19 līdz 50 gadiem - ir jāpilda Latvijas Republikas obligātais valsts dienests.

2. pants. Latvijas Republikas obligātais valsts dienests (turpmāk - valsts dienests) sastāv no aktīvā valsts dienesta un no valsts dienesta rezervē.

Aktīvo valsts dienestu iedala:

1) militārajā dienestā,

2) darba dienestā.

Valsts dienesta rezervē tiek iekļautas personas vecumā līdz 50 gadiem, kuras ir nodienējušas aktīvajā valsts dienestā paredzēto laiku, kā arī tie PSRS Bruņoto Spēku rezervisti, kas brīvprātīgi pāriet Latvijas Republikas valsts dienesta rezervē.

Pēc Latvijas Republikas pilsoņa statusa noteikšanas:

1) militārajā dienestā (izņemot glābšanas un ugunsdzēsības dienestus) var iesaukt tikai Latvijas Republikas pilsoņus.

2) valsts dienesta rezervē tiek ieskaitīti visi PSRS Bruņoto Spēku rezervisti - Latvijas Republikas pilsoņi.

3. pants. Personas pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas nav pakļautas iesaukšanai aktīvajā valsts dienestā, bet tiek ieskaitītas rezervē.

Šis noteikums neattiecas uz jau iesauktajām personām, kurām aktīvā valsts dienesta laiks beidzas pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas, kā arī uz personām, kurām par neattaisnotu dienesta kavēšanu aktīvā valsts dienesta laiks pagarināts.

4. pants. Personas, kuras ir ņemtas valsts dienesta uzskaitē, līdz iesaukšanai aktīvajā valsts dienestā sauc par iesaucamajiem.

Personas, kuras dien aktīvajā valsts dienestā, sauc par dienestniekiem, bet personas, kuras sastāv rezervē, - par rezervistiem.

5. pants. Par militāro dienestu tiek uzskatīts dienests formējumos, kuros dienesta kārtību nosaka militārie reglamenti.

Dienestniekiem, kuri pilda militāro dienestu, atbilstoši šo formējumu reglamentiem var piešķirt speciālas dienesta pakāpes.

6. pants. Militārajā dienestā iesauktie dienestnieki, uzsākot aktīvo valsts dienestu, nodod zvērestu.

7. pants. Ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu dienestniekus un rezervistus var norīkot dabas katastrofu vai nelaimes gadījumu seku likvidēšanai, kā arī citu valstiski svarīgu uzdevumu pildīšanai. Rezervistu iesaukšanas laiks šajos gadījumos nedrīkst pārsniegt 60 dienas.

8. pants. Aktīvā valsts dienesta pildīšanas kārtību nosaka šis likums, kā arī:

militārajā dienestā - Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Latvijas Republikas Ministru Padomes Muitas departamenta un Sabiedrības drošības departamenta formējumos - militārie reglamenti un citi normatīvie akti;

darba dienestā - Latvijas Republikas darba likumdošanas akti (izņemot šajā likumā noteiktos ierobežojumus).

OTRĀ SADAĻA

IESAUKŠANA AKTĪVAJĀ VALSTS DIENESTĀ

9. pants. Iesaukšana aktīvajā valsts dienestā notiek divas reizes gadā: pavasarī - no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam un rudenī - no 1. oktobra līdz 30. decembrim.

10. pants. Visu ar iesaukšanu valsts dienestā saistīto darbu organizē Latvijas Republikas Ministru Padomes Sabiedrības drošības departaments, kā arī rajonu (pilsētu) valsts dienesta pārvaldes, kas gatavo materiālus un dokumentus iesaukšanas komisijai, ar pavēli izsludina kārtējo iesaukumu, izsauc tam pakļautos iesaucamos uz medicīnisko pārbaudi un iesaukšanas komisijas sēdi un veic citus ar iesaukšanu saistītos pasākumus.

11. pants. Iesaucamā pienākums ir ierasties valsts dienesta pārvaldes pavēstē norādītajā vietā un laikā. Par attaisnojošiem neierašanās iemesliem tiek atzīta vienīgi iesaucamā slimība, kas saskaņā ar rakstveida medicīnisko apliecinājumu liegusi viņam iespēju ierasties pēc izsaukuma, vai stihiska rakstura šķēršļi, kas rakstveidā jāapliecina pašvaldībai.

12. pants. Uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītājiem iesaucamie uz pavēstē norādīto laiku jāatbrīvo no darba (mācībām), kā arī jāatsauc no komandējumiem un atvaļinājumiem.

13. pants. Valsts dienestam pakļautās personas iziet medicīnisko pārbaudi rajona (pilsētas) pašvaldības izveidotajā ārstu komisijā Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā.

Kārtību, kādā papildu medicīnisko pārbaudi iziet personas, kuras norīko pildīt aktīvo valsts dienestu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas Ministru Padomes Muitas departamenta un Sabiedrības drošības departamenta sistēmā, nosaka attiecīgo iestāžu republikāniskās institūcijas, saskaņojot to ar Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministriju.

14. pants. Iesaukšanas komisiju izveido rajona (pilsētas) pašvaldība ar savu lēmumu šādā sastāvā:

komisijas priekšsēdētājs - rajona (pilsētas) valsts dienesta pārvaldes priekšnieks;

komisijas locekļi:

1) rajona (pilsētas) pašvaldības pārstāvis;

2) policijas dienesta pārstāvis;

3) iedzīvotāju nodarbinātības dienesta vadītājs;

4) ārstu komisijas vadītājs.

15. pants. Iesaucamie tiek uzaicināti uz iesaukšanas komisijas sēdi. Tā notiek atklāti. Kā novērotāji šajā sēdē var piedalīties sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

16. pants. Izlemjot jautājumu par iesaukšanu aktīvajā valsts dienestā, iesaukšanas komisija ar sēdē klātesošo šīs komisijas locekļu balsu vairākumu pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesaukt aktīvajā valsts dienestā;

2) atlikt iesaukumu aktīvajā valsts dienestā;

3) atbrīvot no aktīvā valsts dienesta, ieskaitot rezervē;

4) atbrīvot no iesaukuma aktīvajā valsts dienestā, noņemot no uzskaites.

Ja komisijas locekļu balsis dalās līdzīgi, pieņemts ir lēmums, par kuru balsojis komisijas priekšsēdētājs.

Rajona (pilsētas) iesaukšanas komisija ir tiesīga lemt, ja sēdē piedalās iesaukšanas komisijas locekļu vairākums.

Rajona (pilsētas) iesaukšanas komisijas lēmumu paraksta visi sēdē klātesošie komisijas locekļi.

17. pants. Latvijas Republikas Ministru Padome izveido Centrālo iesaukšanas komisiju. Tā koordinē rajonu (pilsētu) iesaukšanas komisiju darbību un izskata sūdzības par to lēmumiem.

18. pants. Iesaukšanas komisiju locekļiem, speciālistiem, tehniskajiem darbiniekiem un citam iesaukšanas vietā darbā iesaistītajam apkalpojošajam personālam, kam pamatdarbavieta nav valsts vai pašvaldības budžeta iestāde, šo pienākumu pildīšanas laikā no valsts līdzekļiem izmaksā algu vidējās izpeļņas apmērā. Viņiem tiek saglabāta darbavieta un amats.

Ārstu komisiju un iesaukšanas komisiju ar darbam nepieciešamajam telpām un darbam nepieciešamo inventāru nodrošina pašvaldības.

19. pants. Iesaukumu aktīvajā valsts dienestā atliek:

1) mācību iestāžu dienas nodaļas audzēkņiem un studentiem;

2) mācību iestāžu aspirantiem;

3) personām, par kuru izdarītajiem noziegumiem notiek izziņa, iepriekšējā izmeklēšana vai krimināllietas atrodas tiesas izskatīšanā, un personām, kuras izcieš kriminālsodu;

4) personām, kuras strādā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas Ministru Padomes Muitas departamenta un Sabiedrības drošības departamenta sistēmā;

5) personām, kuras veselības stāvokļa dēļ uz laiku ir nederīgas valsts dienestam;

6) personām, kuras strādā savā vai ģimenes locekļu zemnieku saimniecībā;

7) personām, kuru apgādībā ir divi vai vairāki nepilngadīgi bērni;

8) iesaucamajiem, kuri ir darba nespējīgi apgādājamu ģimenes locekļu apgādnieki;

9) deputātiem, kā arī deputātu kandidātiem vēlēšanu kampaņas laikā;

10) personām, kuras nav iespējams iesaukt tāpēc, ka trūkst dienesta vietu.

Pēc Latvijas Republikas Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas iesnieguma iesaukumu valsts dienestā var atlikt sportistiem, kuri iekļauti valsts izlasē vai ir tās kandidāti.

Latvijas Republikas Ministru Padome ir tiesīga noteikt arī citus iesaukuma atlikšanas pamatus.

Iesaukumu var atlikt ne ilgāk kā uz gadu. Ja saglabājas iesaukuma atlikšanas pamats, iesaukumu var atlikt atkārtoti.

20. pants. No aktīvā valsts dienesta atbrīvo, ieskaitot rezervē:

1) iesaucamos, kuri beiguši aspirantūru; .

2) ordinētus garīdzniekus;

3) personas, kuras ne mazāk kā 18 mēnešus ir nostrādājušas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas Ministru Padomes Muitas departamenta vai Sabiedrības drošības departamenta sistēmā;

4) personas, kas atvaļinātas no PSRS Bruņotajiem Spēkiem, ja tās šo dienestu sākušas pildīt pirms 1991. gada 1. oktobra;

5) iesaucamos, kuri iesaukšanai atliktajā laikā sasnieguši 25 gadu vecumu.

No iesaukuma aktīvajā valsts dienestā atbrīvo, noņemot no uzskaites, iesaucamos, kuri veselības stāvokļa dēļ valsts dienestam nav derīgi.

TREŠĀ   SADAĻA

AKTĪVĀ VALSTS DIENESTA PILDĪŠANA

21. pants. Pamats norīkošanai aktīvajā valsts dienestā ir iesaukšanas komisijas lēmums. Tas ir arī juridisks pamats iesaucamā tūlītējai atlaišanai no darba.

22. pants. Dienestniekus pēc iesaukšanas uz dienesta vietu norīko valsts dienesta pārvalde, izsniedzot pret parakstu attiecīgu norīkojumu.

Personas aktīvā valsts dienesta pildīšanai militārajā dienestā norīko Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas Ministru Padomes Muitas departamenta un Sabiedrības drošības departamenta formējumos. Pēc šo institūciju pieprasījumu apmierināšanas pārējos dienestniekus norīko darba dienestā, vadoties pēc rajona (pilsētas) valsts dienesta pārvaldē iesniegtajiem pieprasījumiem.

Personas, kuru konfesionālā piederība vai pacifistiskā pārliecība neļauj pildīt militāro dienestu, tiek norīkotas darba dienestā.

23. pants. Aktīvais valsts dienests pildāms Latvijas Republikas teritorijā. Ārkārtējās situācijās ar Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja rīkojumu dienestniekus var izmantot arī ārpus Latvijas.

Valsts dienesta izpildi var noteikt kazarmu režīmā. Lēmumu par to pieņem attiecīgās ministrijas vai departamenta vadītājs.

24. pants. Aktīvā valsts dienesta ilgums ir:

1) militārajā dienestā - 18 mēneši;

2) darba dienestā - 24 mēneši.

Personām, kurām ir pabeigta augstākā izglītība, aktīvā valsts dienesta ilgums ir seši mēneši.

25. pants. Dienestniekiem, kuri neattaisnoti kavē dienestu, dienesta laiks tiek pagarināts par kavēto dienu skaitu. Lēmumu par dienesta laika pagarināšanu pieņem komandieris vai dienesta vietas administrācija.

26. pants. Dienestniekiem algu izmaksā valdības noteiktā vienas personas iztikas minimuma apmērā. Ja dienestnieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns, viņam izmaksājamā algas daļa tiek palielināta par 50 procentiem, taču nepārsniedzot faktiski nopelnīto algu. Pārējā dienestnieka nopelnītā naudas summa Latvijas Republikas Finanšu ministrijas noteiktajā kārtībā tiek pārskaitīta Latvijas Republikas valsts budžetā.

27. pants. Aktīvā valsts dienesta izpilde sākas ar dienu, kad iesauktā persona ierodas dienesta vietā. Dienesta vietas administrācija un komandieri ir atbildīgi par valsts dienesta likumu izpildi, tie nodrošina dienestnieku darba disciplīnu un veic nodienētā laika uzskaiti.

Aktīvā valsts dienesta pildīšanas laikā var organizēt dienestnieku militāro apmācību, kā arī profesionālo apmācību tautsaimniecībai nepieciešamajās specialitātēs.

28. pants. Par personas ieskaitīšanu aktīvajā valsts dienestā, kā arī par dienestnieka izdarītajiem darba disciplīnas pārkāpumiem un viņam uzliktajiem sodiem administrācijai desmit dienu laikā rakstveidā jāpaziņo valsts dienesta pārvaldei pēc dienesta vietas.

29. pants. Dienestniekus atlaist no darba vai pārcelt darbā uz citu uzņēmumu drīkst tikai ar valsts dienesta pārvaldes iepriekšēju piekrišanu.

30. pants. Kontroli pār aktīvā valsts dienesta izpildi veic Latvijas Republikas Ministru Padomes Sabiedrības drošības departaments un tam pakļautās valsts dienesta pārvaldes.

CETURTĀ SADAĻA

ATVAĻINĀŠANA NO VALSTS DIENESTA

31. pants. Dienestnieki, kuri nodienējuši šajā likumā noteikto aktīvā valsts dienesta laiku, tiek atvaļināti rezervē.

32. pants. Dienestnieks no aktīvā valsts dienesta ir atvaļināms pirms noteiktā dienesta laika izbeigšanās, ja viņam dienesta laikā ir radušies apstākļi, kas paredzēti 19. panta 7. vai 8. punktā vai 20. panta otrajā daļā.

33. pants. Dienestniekus, kuri noteikto dienesta laiku nodienējuši Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas Ministru Padomes Muitas departamenta un Sabiedrības drošības departamenta sistēmā, atvaļina rezervē ar attiecīgā departamenta vadītāja pavēli.

Šīs pavēles kopija septiņu dienu laikā nosūtāma valsts dienesta pārvaldei pēc rezervista pastāvīgās dzīvesvietas.

34. pants. Dienestniekus, kuri pildījuši darba dienestu, atvaļina no aktīvā valsts dienesta ar attiecīgā uzņēmuma, organizācijas vai iestādes administrācijas pavēli, kam pirms tam piekritusi attiecīgā rajona (pilsētas) valsts dienesta pārvalde.

Atvaļinātos dienestniekus ieskaita valsts dienesta rezervē. Rezervē atvaļinātajiem dienestniekiem jāstājas valsts dienesta uzskaitē valsts dienesta pārvaldē pēc dzīvesvietas septiņu dienu laikā no atvaļināšanas dienas.

35. pants. Rezervistus vecumā līdz 40 gadiem ar valsts dienesta pārvaldes priekšnieka pavēli var iesaukt uz apmācībām kopskaitā ne vairāk kā četras reizes, katru reizi uz laiku līdz mēnesim.

PIEKTĀ SADAĻA

VALSTS DIENESTA UZSKAITE

36. pants. Visām valsts dienestam pakļautajām personām, kā arī jauniešiem, kuri attiecīgajā gadā sasniedz 17 gadu vecumu, ir jāstājas valsts dienesta uzskaitē, ko kārto rajonu (pilsētu) valsts dienesta pārvaldes Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

37. pants. Latvijas Republikas Ministru Padomes Sabiedrības drošības departaments rajonos (pilsētās) izveido savas struktūrvienības - valsts dienesta pārvaldes, nosaka to štatu sarakstus, izstrādā instrukcijas par valsts dienesta uzskaiti rajonos (pilsētās) un pagastos, attiecīgo uzskaites un citu dokumentu paraugus, administratīvo protokolu veidlapas, organizē par valsts dienestu atbildīgo personu apmācību, vada un kontrolē to darbu. Pagastos uzskaiti kārto pašvaldību iecelti un algoti darbinieki.

38. pants. Valsts dienesta pārvaldei dienesta telpas bez maksas piešķir pašvaldības.

39. pants. Rajona (pilsētas) valsts dienesta pārvaldes darbinieku algas nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome un tās tiek maksātas no valsts līdzekļiem.

40. pants. Valsts dienestam pakļautās personas sastāv valsts dienesta uzskaitē rajona (pilsētas) valsts dienesta pārvaldē pēc dzīvesvietas un ne vēlāk kā desmit dienu laikā ziņo tai par darbavietas un dzīvesvietas mainīšanu, ģimenes stāvokļa un ģimenes sastāva pārmaiņām, uzvārda, vārda un tēvvārda mainīšanu.

41. pants. Valsts dienesta pārvaldes pienākums ir sistemātiski pārbaudīt, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ bijusi atlikta iesaukšana vai arī dienestnieks pirms termiņa atvaļināts. Ja iesaukuma atlikšanas pamats zudis, persona iesaucama valsts dienestā.

42. pants. Pagastu un pilsētu pašvaldībām savlaicīgi jāpaziņo valsts dienestam pakļautajām personām par viņu izsaukšanu uz rajona (pilsētas) valsts dienesta pārvaldi.

43. pants. Ir aizliegts pierakstīt dzīvesvietā un no tās izrakstīt personas (vīriešus vecumā no 19 līdz 50 gadiem), kurām nav noformēta valsts dienesta uzskaite. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas struktūrvienību pienākums ir veikt to personu meklēšanu un piespiedu atvešanu, kuras izvairās no valsts dienesta pildīšanas vai uzskaites.

Meklēšanu un piespiedu atvešanu izdara, pamatojoties uz valsts dienesta pārvaldes priekšnieka rakstveida lēmumu.

44. pants. Izmeklēšanas iestādēm ne vēlāk ka septiņu dienu laikā jāpaziņo valsts dienesta pārvaldei par uzskaitē esošajām personām, pret kurām ierosināta krimināllieta, kā arī par izmeklēšanas rezultātiem šajā krimināllietā, bet tiesām - par notiesātajiem, attiecībā uz kuriem spriedums stājies likumīgā spēkā.

45. pants. Dzimtsarakstu iestādēm ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo attiecīgajai valsts dienesta pārvaldei par tās uzskaitē esošo personu nāvi.

SESTĀ SADAĻA

DIENESTNIEKU UN REZERVISTU TIESĪBAS, PIENĀKUMI UN ATBILDĪBA

46. pants. Personas jāatbrīvo no darba pienākumu pildīšanas uz laiku, kad tās ar valsts dienesta pārvaldes pavēsti tiek izsauktas kārtot uzskaites vai iesaukšanas jautājumus. Šajā periodā tām tiek saglabāta darbavieta (amats) un vidējā izpeļņa pastāvīgajā darbavietā.

Uzņēmumi, iestādes un organizācijas ir tiesīgas saņemt no valsts līdzekļiem kompensāciju par šajā periodā izmaksāto vidējo izpeļņu (ieskaitot sociālo nodokli).

Apmācību periodā rezervistiem tiek saglabāta darbavieta (amats) un no valsts līdzekļiem maksāta alga vidējās izpeļņas apmērā.

47. pants. Dienestniekiem un iesauktajiem rezervistiem saglabājas dzīvojamā platība, un viņus nevar noņemt no dzīvokļa apstākļu uzlabošanas uzskaites.

48. pants. Ja valsts dienests jāpilda ārpus dienestnieka pastāvīgās dzīvesvietas, viņš jānodrošina ar pagaidu dzīvojamo platību.

49. pants. Dienestniekam ir tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu - līdz desmit kalendāra dienām. Par priekšzīmīgu dienestu komandieris vai dienesta vietas administrācija var piešķirt papildu atvaļinājumu - līdz desmit kalendāra dienām gadā.

50. pants. Laiks, kad dienestnieks atradies aktīvajā valsts dienestā, ieskaitāms nepārtrauktajā darba stāžā. Aktīvā valsts dienesta laikā dienestniekiem tiek saglabāta iepriekšējā darbavieta (amats); ja tas nav iespējams, pēc atvaļināšanas viņi jānodrošina ar līdzvērtīgu darbu (amatu).

Sociālās apdrošināšanas maksājumus par personām, kuras pilda darba dienestu, izdara attiecīgais uzņēmums, iestāde vai organizācija, bet par personām, kuras pilda militāro dienestu, šos maksājumus izdara no valsts budžeta.

51. pants. Dienestniekiem, kuri valsts dienesta izpildes laikā kļuvuši par invalīdiem ievainojuma, kontūzijas, sakropļojuma vai saslimšanas rezultātā, ir tiesības uz valsts invaliditātes pensiju.

Personām, kuras pieder pie virsnieku sastāva, un virsdienesta dienestniekiem ir tiesības uz izdienas pensiju.

Ja šajā pantā minētās personas iet bojā, to apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem valsts piešķir pensiju apgādnieka zaudēšanas gadījumā.

52. pants. Par šā likuma pārkāpšanu iestājas atbildība saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un militārajiem reglamentiem.

53. pants. Ja dienestnieks tiek notiesāts, soda izciešanas laiku neieskaita aktīvā dienesta termiņā, un viņam jāturpina dienests pēc soda izciešanas. Dienests jāturpina arī tad, ja soda izciešanas laikā persona sasniegusi 25 gadu vecumu.

Ja notiesāts militārajā dienestā norīkots dienestnieks, viņam pēc soda izciešanas aktīvais valsts dienests jāturpina darba dienestā. Kopējais dienesta laiks šādos gadījumos ir 24 mēneši.

54. pants. Dienestnieki un apmācībās iesauktie rezervisti par viņu nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem atbild saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1991. gada 10. septembrī