Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu

Šis likums nosaka obligāta valsts dienesta tiesiskos, ekonomiskos un sociālos pamatnoteikumus Latvijas Republikā.

Tā mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī citu sabiedrībai nepieciešamo uzdevumu izpildē, garantējot personas apziņas un pārliecības brīvību.

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Latvijas Republikas pilsoņiem - vīriešiem vecumā no 19 līdz 50 gadiem - ir jāpilda Latvijas Republikas obligātais valsts dienests. Obligāto aktīvo valsts dienestu brīvprātīgi var pildīt no 18 gadiem.

2. pants. Latvijas Republikas obligātais valsts dienests (turpmāk - valsts dienests) sastāv no aktīvā valsts dienesta un no valsts dienesta rezervē.

Aktīvo valsts dienestu iedala:

1) militārajā dienestā;

2) darba dienestā.

Valsts dienesta rezervē tiek iekļautas personas vecumā līdz 50 gadiem, kuras ir nodienējušas aktīvajā valsts dienestā paredzēto laiku vai šā likuma 20. pantā paredzētajos gadījumos ir atbrīvotas no aktīvā valsts dienesta, kā arī ārvalstu armijās dienējušie Latvijas Republikas pilsoņi, kuri nav sasnieguši valsts dienesta rezervei noteikto maksimālo vecumu.

3. pants. Personas pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas nav pakļautas iesaukšanai aktīvajā valsts dienestā, bet tiek ieskaitītas rezervē.

Šis noteikums neattiecas uz jau iesauktajām personām, kurām aktīvā valsts dienesta laiks beidzas pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas, ka arī uz personām, kurām par neattaisnotu dienesta kavēšanu aktīvā valsts darba dienesta laiks ir pagarināts.

4. pants. Personas, kuras ir ņemtas valsts dienesta uzskaitē, līdz iesaukšanai aktīvajā valsts dienestā sauc par iesaucamajiem.

Personas, kuras dien aktīvajā valsts dienestā, sauc par dienestniekiem, bet personas, kuras ieskaitītas valsts dienesta rezervē, - par rezervistiem.

Dienestniekus, kuri dien aktīvajā valsts militārajā dienestā, sauc par karavīriem.

5. pants. Par militāro dienestu tiek uzskatīts dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos un Iekšlietu ministrijas militārajos formējumos.

6. pants. Karavīri, uzsākot aktīvo valsts dienestu, nodod zvērestu. Karavīriem tiek piešķirtas dienesta pakāpes.

7. pants. Ar aizsardzības ministra pavēli dienestniekus var norīkot un ar valdības lēmumu rezervistus var iesaukt dabas katastrofu

vai nelaimes gadījumu seku likvidēšanai, ka arī citu valstiski svarīgu uzdevumu pildīšanai. Rezervistu iesaukšanas laiks šādos gadījumos nedrīkst pārsniegt 60 dienas.

8. pants. Aktīvā valsts dienesta pildīšanas kārtību nosaka šis likums, kā arī:

militārajā dienestā - Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas militārie reglamenti un citi normatīvie akti;

darba dienestā - Latvijas Republikas darba likumdošanas akti (izņemot šajā likumā noteiktos ierobežojumus).

II. IESAUKŠANA AKTĪVAJĀ VALSTS DIENESTĀ

9. pants. Iesaukšana aktīvajā valsts dienestā notiek saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanas plānu.

10. pants. Visu ar iesaukšanu valsts dienestā saistīto darbu organizē un kontrolē Aizsardzības ministrija un pašvaldības, kā arī rajonu (pilsētu) valsts dienesta pārvaldes, kas gatavo materiālus un dokumentus iesaukšanas komisijai, ar pavēli izsludina kārtējo iesaukumu, izsauc tam pakļautos iesaucamos uz medicīnisko pārbaudi un iesaukšanas komisijas sēdi un veic citus ar iesaukšanu saistītos pasākumus.

11. pants. Iesaucamā pienākums ir ierasties valsts dienesta pārvaldes pavēstē norādītajā vietā un laikā. Par attaisnojošiem neierašanās iemesliem tiek atzīta vienīgi slimība, kas saskaņā ar rakstveida medicīnisko apliecinājumu liegusi iesaucamajam iespēju ierasties pēc izsaukuma, vai stihiska rakstura šķēršļi, kas rakstveidā jāapliecina pašvaldībai.

12. pants. Uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītājiem iesaucamie uz pavēstē norādīto laiku jāatbrīvo no darba (mācībām), kā arī jāatsauc no komandējumiem vai atvaļinājumiem.

13. pants. Valsts dienestam pakļautās personas iziet medicīnisko pārbaudi rajona (pilsētas) pašvaldības izveidotajā ārstu komisijā Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā.

14. pants. Iesaukšanas komisiju izveido rajona (pilsētas) pašvaldība ar savu lēmumu šādā sastāvā:

komisijas priekšsēdētājs - rajona (pilsētas) valsts dienesta pārvaldes priekšnieks; komisijas locekļi:

1) rajona (pilsētas) pašvaldības pārstāvis;

2) policijas dienesta pārstāvis;

3) iedzīvotāju nodarbinātības dienesta vadītājs;

4) ārstu komisijas vadītājs.

15. pants. Iesaucamie tiek uzaicināti uz iesaukšanas komisijas sēdi. Tā notiek atklāti.

16. pants. Izlemjot jautājumu par iesaukšanu aktīvajā valsts dienestā, iesaukšanas komisija ar sēdē klātesošo šīs komisijas locekļu balsu vairākumu pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesaukt aktīvajā valsts militārajā vai darba dienestā;

2) atlikt iesaukumu aktīvajā valsts dienestā;

3) atbrīvot no aktīvā valsts dienesta, ieskaitot rezervē;

4) atbrīvot no iesaukuma aktīvajā valsts dienestā, noņemot no uzskaites.

Ja komisijas locekļu balsis dalās līdzīgi, pieņemts ir lēmums, par kuru balsojis komisijas priekšsēdētājs.

Rajona (pilsētas) iesaukšanas komisija ir tiesīga lemt, ja sēdē piedalās iesaukšanas komisijas locekļu vairākums.

Rajona (pilsētas) iesaukšanas komisijas lēmumu paraksta visi sēdē klātesošie komisijas locekļi.

17. pants. Valdība izveido Centrālo iesaukšanas komisiju. Tā kontrolē rajonu (pilsētu) iesaukšanas komisiju darbību un izskata sūdzības par to lēmumiem.

Centrālās iesaukšanas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

18. pants. Iesaukšanas komisijas un ārstu komisijas locekļiem, speciālistiem, tehniskajiem darbiniekiem un citam iesaukšanas vietā darbā iesaistītajam apkalpojošajam personālam šo pienākumu pildīšanas laikā no valsts līdzekļiem izmaksā algu vidējās izpeļņas apmērā. Viņiem tiek saglabāta darba vieta un amats.

Iesaukšanas komisiju un ārstu komisiju ar darbam nepieciešamajām telpām un darbam nepieciešamo inventāru nodrošina pašvaldības.

19. pants. Iesaukumu aktīvajā valsts dienestā atliek:

1) Iekšlietu ministrijas iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbiniekiem;

2) mācību iestāžu dienas nodaļu audzēkņiem un studentiem;

3) personām, par kuru izdarītajiem noziegumiem notiek izziņa, iepriekšējā izmeklēšana vai krimināllietas atrodas tiesas izskatīšanā;

4) personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu;

5) personām, kuras veselības stāvokļa dēļ uz laiku ir nederīgas valsts dienestam;

6) personām, kuras strādā savā vai savu vecāku zemnieku saimniecībā;

7) personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni;

8) iesaucamajiem, kuri ir darba nespējīgu ģimenes locekļu vienīgie apgādnieki;

9) deputātiem, kā arī deputātu kandidātiem vēlēšanu kampaņas laikā.

Pēc Izglītības ministrijas Sporta departamenta iesnieguma iesaukumu valsts dienestā var atlikt sportistiem, kuri iekļauti valsts izlasē vai ir tās kandidāti.

Valdība ir tiesīga noteikt arī citu pamatu iesaukuma atlikšanai. Iesaukumu var atlikt ne ilgāk kā uz gadu. Ja saglabājas iesaukuma atlikšanas pamats, iesaukumu var atlikt atkārtoti.

20. pants. No aktīvā valsts dienesta atbrīvo, ieskaitot rezervē:

1) iesaucamos ar pabeigtu augstāko izglītību;

2) ordinētus garīdzniekus;

3) iesaucamos, kuri iesaukšanai atliktajā laikā sasnieguši 25 gadu vecumu;

4) personas, kuras sodītas par tīšiem smagiem noziegumiem;

5) personas, kuras veselības stāvokļa dēļ nav derīgas dienestam miera laikā,

No iesaukuma aktīvajā valsts dienestā atbrīvo, noņemot no uzskaites, tos iesaucamos, kuri veselības stāvokļa dēļ valsts dienestam nav derīgi.

III. AKTĪVA VALSTS DIENESTA PILDĪŠANA

21. pants. Pamats norīkošanai aktīvajā valsts dienesta ir iesaukšanas komisijas lēmums. Tas vienlaikus ir juridiskais pamats iesaucamā tūlītējai atbrīvošanai, no darba.

22. pants. Personas pēc iesaukšanas uz dienesta vietu norīko valsts dienesta pārvalde, izsniedzot pret parakstu attiecīgu norīkojumu.

Personas aktīvā valsts dienesta pildīšanai militārajā dienestā norīko Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Iekšlietu ministrijas militārajos formējumos.

Personas, kuru konfesionālā piederība vai pacifistiskā pārliecība neļauj pildīt militāro dienestu (šie apstākļi pierādāmi tiesas ceļā kā juridisks fakts), tiek norīkotas darba dienestā valdības noteiktajās vietās.

23. pants. Aktīvais valsts dienests pildāms Latvijas Republikas teritorijā.

24. pants. Aktīvā valsts dienesta ilgums ir:

1) militārajā dienestā - 18 mēneši;

2) darba dienestā - 24 mēneši.

25. pants. Darba dienestā norīkotajiem dienestniekiem, kuri neattaisnoti kavē dienestu, dienesta laiks tiek pagarināts par dubultu kavēto dienu skaitu. Lēmumu par dienesta laika pagarināšanu pieņem rajona iesaukšanas komisija pēc dienesta vietas administrācijas ierosinājuma.

26. pants. Darba dienesta dienestniekiem izmaksā algu valdības noteiktās minimālās algas apmērā. Pārējā dienestnieka nopelnītā naudas summa Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā tiek ieskaitīta valsts budžetā.

Karavīri dienesta laika saņem bezmaksas formas tērpu un atrodas valsts apgādībā. Karavīri saņem atalgojumu 30 procentu apmērā no valdības noteiktās minimālās algas.

27. pants. Aktīvā valsts dienesta izpilde sākas ar dienu, kad iesauktā persona ierodas dienesta vietā. Darba dienesta vietas administrācija un militārā dienesta komandieri ir atbildīgi par valsts dienesta izpildi, tie nodrošina dienestnieku disciplīnu un veic nodienētā laika uzskaiti.

Aktīvā valsts darba dienesta pildīšanas laikā var organizēt dienestnieku profesionālo apmācību tautsaimniecībai nepieciešamajās specialitātēs.

28. pants. Par personas ieskaitīšanu aktīvajā valsts dienestā, kā arī par darba dienesta dienestnieka izdarītajiem darba disciplīnas pārkāpumiem un viņam uzliktajiem sodiem administrācijai desmit dienu laikā rakstveidā jāpaziņo valsts dienesta pārvaldei pēc viņa pastāvīgās dzīvesvietas.

29. pants. Darba dienestā norīkotos dienestniekus atlaist no darba vai pārcelt darbā uz citu uzņēmumu drīkst tikai ar valsts dienesta pārvaldes iepriekšēju piekrišanu.

30. pants. Aktīvā valsts dienesta izpildi kontrolē Aizsardzības ministrija un tai pakļautās valsts dienesta pārvaldes.

IV. ATVAĻINĀŠANA NO VALSTS DIENESTA

31. pants. Dienestnieki, kuri nodienējuši šajā likumā noteikto aktīvā valsts dienesta laiku, tiek atvaļināti rezervē.

32. pants. Dienestnieks no aktīvā valsts dienesta ir atvaļināms pirms noteiktā dienesta laika izbeigšanās un ieskaitāms rezervē, ja viņam dienesta laikā ir radušies apstākļi, kas paredzēti šā likuma 19. panta 7. vai 8. punktā, vai atvaļināms, noņemot no uzskaites, šā likuma 20. panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā.

Atvaļināšanas kārtību nosaka Aizsardzības ministrija.

33. pants. Dienestniekus, kuri noteikto dienesta laiku nodienējuši Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Iekšlietu ministrijas sistēmā, atvaļina rezervē ar atsevišķās daļas (struktūrvienības) komandiera pavēli.

Šīs pavēles kopija septiņu dienu laikā nosūtāma valsts dienesta pārvaldei pēc rezervista pastāvīgās dzīvesvietas.

34. pants. Dienestniekus, kuri pildījuši darba dienestu, atvaļina no aktīvā valsts dienesta ar attiecīgā uzņēmuma, organizācijas vai iestādes administrācijas pavēli, kam pirms tam piekritusi attiecīgā rajona (pilsētas) valsts dienesta pārvalde.

35. pants. Atvaļinātos dienestniekus ieskaita valsts dienesta rezervē. Rezervē atvaļinātajiem dienestniekiem jāstājas valsts dienesta uzskaitē valsts dienesta pārvaldē pēc savas pastāvīgās dzīvesvietas septiņu dienu laikā no atvaļināšanas dienas.

36. pants. Rezervistus vecumā līdz 40 gadiem ar valsts dienesta pārvaldes priekšnieka pavēli var iesaukt aktīvajā dienestā uz apmācībām kopskaitā ne vairāk kā četras reizes, katru reizi uz laiku līdz vienam kalendāra mēnesim.

V. VALSTS DIENESTA UZSKAITE

37. pants. Visiem valsts dienestam pakļautajiem pilsoņiem, kā arī tiem pilsoņiem, kuri attiecīgajā gadā sasniedz 18 gadu vecumu, ir jāstājas valsts dienesta uzskaitē, ko kārto rajonu (pilsētu) valsts dienesta pārvaldes Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā.

38. pants. Aizsardzības ministrija rajonos (pilsētās) izveido savas struktūrvienības - valsts dienesta pārvaldes, nosaka to štatu sarakstus, izstrādā instrukcijas par valsts dienesta uzskaiti rajonos, pilsētās un pagastos, attiecīgo uzskaites un citu dokumentu paraugus, administratīvo protokolu veidlapas, organizē par valsts dienestu atbildīgo personu apmācību, vada un kontrolē to darbu.

39. pants. Valsts dienesta pārvaldei dienesta telpas bez maksas piešķir pašvaldība.

40. pants. Valsts dienesta pārvaldes darbinieku algas nosaka valdība, un tās tiek maksātas no valsts līdzekļiem.

41. pants. Valsts dienestam pakļautās personas sastāv valsts dienesta uzskaitē valsts dienesta pārvaldē pēc šo personu dzīvesvietas un ne vēlāk kā desmit dienu laikā ziņo tai par dzīvesvietas mainīšanu, ģimenes stāvokļa un ģimenes sastāva pārmaiņām, uzvārda, vārda un tēvvārda mainīšanu.

42. pants. Valsts dienesta pārvaldes pienākums ir pārbaudīt, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ bijusi atlikta iesaukšana. Ja iesaukuma atlikšanas pamats zudis, persona iesaucama valsts dienestā.

43. pants. Ir aizliegts pierakstīt dzīvesvietā un no tās izrakstīt Latvijas Republikas pilsoņus (vīriešus vecumā no 18 līdz 50 gadiem), kuriem nav noformēta valsts dienesta uzskaite.

44. pants. Izmeklēšanas iestādēm ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo valsts dienesta pārvaldei par uzskaitē esošajām personām, pret kurām ierosināta krimināllieta, bet tiesām - par notiesātajiem, attiecībā uz kuriem spriedums stājies likumīgā spēkā.

45. pants. Dzimtsarakstu iestādēm ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo attiecīgajai valsts dienesta pārvaldei par 18 līdz 50 gadu vecu vīriešu vārda vai uzvārda maiņu vai viņu nāvi.

VI. DIENESTNIEKU UN REZERVISTU TIESĪBAS, PIENĀKUMI UN ATBILDĪBA

46. pants. Personas jāatbrīvo no darba pienākumu pildīšanas uz laiku, kad tās ar valsts dienesta pārvaldes pavēsti tiek izsauktas kārtot uzskaites vai iesaukšanas jautājumus. Šajā periodā tām tiek saglabāta darba vieta (amats) un vidējā izpeļņa pastāvīgajā darba vietā.

Iesauktajiem rezervistiem tiek saglabāta darba vieta (amats) un vidējā izpeļņa pastāvīgajā darba vietā.

47. pants. Dienestniekiem un iesauktajiem rezervistiem saglabājas tiesības uz dzīvojamo telpu visu dienesta laiku. Šajā laikā viņi tiek atbrīvoti no maksas par komunālajiem pakalpojumiem.

48. pants. Ja valsts dienests jāpilda ārpus dienestnieka pastāvīgās dzīvesvietas, viņš jānodrošina ar dienesta dzīvojamo telpu.

49. pants. Dienestniekam ir tiesības uz ikgadēju atvaļinājumu - līdz desmit kalendāra dienām. Par priekšzīmīgu dienestu komandieris vai dienesta vietas administrācija var piešķirt papildu atvaļinājumu - līdz desmit kalendāra dienām gadā. Karavīriem piešķir atvaļinājumu saskaņā ar militāro reglamentu.

50. pants. Laiks, kad dienestnieks atradies aktīvajā valsts dienestā, ieskaitāms darba stāžā.

Sociālās apdrošināšanas maksājumus par personām, kuras pilda darba dienestu, izdara attiecīgais uzņēmums, iestāde vai organizācija, bet par personām, kuras pilda militāro dienestu, šos maksājumus izdara no valsts budžeta.

51. pants. Dienestnieki un iesauktie rezervisti par materiālajiem zaudējumiem, ko viņi nodarījuši, atbild saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

VII. ATBILDĪBA PAR LIKUMA PĀRKĀPŠANU. UZRAUDZĪBA PĀR LIKUMU IEVĒROŠANU VALSTS DIENESTĀ

52. pants. Par šā likuma pārkāpšanu iestājas atbildība saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un militārajiem reglamentiem.

53. pants. Uzraudzību pār likumu ievērošanu valsts dienestā veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 27. aprīlī