Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
(Likuma nosaukums 21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) atsavināšana — publiskas personas mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam;
2) daudzdzīvokļu māja — dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;
3) (izslēgts ar 08.06.2006. likumu);
4) izsole ar augšupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;
5) izsole ar lejupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;
6) nosacītā cena — nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem īpašuma vērtēšanas standartiem, kā arī ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem;
7) pārdošana par brīvu cenu — mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu;
8) slepenā cena — cena, par kuru lētāk izsolē ar lejupejošu soli mantu nedrīkst pārdot;
9) publiskas personas iestāde (turpmāk — iestāde) — šā likuma izpratnē arī tiesu un prokuratūras iestādes;
10) (izslēgts ar 21.10.2010. likumu);
11) zemes starpgabals — publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība:
a) pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai,
b) lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam);
12) atsavināšanas ierosinājums — šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kurš noformēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuru reģistrējusi attiecīgā publiskā persona vai kurš reģistrēts publiskas personas iestādē un uz kuru pamatojoties publiska persona vai tās iestāde var uzsākt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 08.06.2006., 21.06.2007., 30.10.2008., 21.10.2010. un 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2016.)
2.pants. (1) Likums nosaka publiskas personas mantas atsavināšanas kārtību. Likumā noteiktajā kārtībā atsavināma arī publiskas personas manta, kas nodota iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā.
(2) Likums neattiecas uz:
1) publiskai personai piederošu mantisku tiesību (vērtspapīri, kapitāla daļas kapitālsabiedrībās u.tml.) atsavināšanu, kuru atsavināšanas kārtību nosaka citi likumi;
2) valsts un pašvaldību mantu, kuru privatizē atbilstoši likumiem "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un zemes reformas likumiem;
3) (izslēgts ar 08.07.2011. likumu).
(3) Šā likuma noteikumi nav piemērojami tās produkcijas atsavināšanai, kas iegūta valsts zinātniskās izpētes mežos, valsts mežos, kurus apsaimnieko akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai gadījumā, kad koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija vai Satiksmes ministrija nodevusi akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", kā arī valsts mežos, kurus apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekotājs, Dabas aizsardzības pārvalde, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ar lietotāja tiesībām (Civillikuma 1195.—1200.pants) iegūst un par iespējami augstāko cenu, ņemot vērā svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci, atsavina šajā daļā minēto produkciju. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" Ministru kabineta noteiktajā apmērā maksā valsts pamatbudžetā valstij piekritīgo peļņas daļu (dividendi) no šajā daļā minētās produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtās peļņas. Līdzekļus, ko Dabas aizsardzības pārvalde, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ieguvusi šajā daļā minētās produkcijas atsavināšanas rezultātā, ieskaita šo valsts budžeta iestāžu pašu ieņēmumos. Valsts zinātniskās izpētes mežu produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekotāja budžetā.
(31) Šā likuma noteikumi nav piemērojami, ja atsavināma operatīvās darbības nodrošināšanas pasākumu īstenošanai izmantojamā valsts manta, kuras patiesā piederība ir slēpta. Lēmumu par minētās mantas atsavināšanu pieņem operatīvās darbības subjekta vadītājs. Manta atsavināma par iespējami augstāku cenu. Operatīvās darbības subjekta vadītājs nodrošina pēc mantas atsavināšanas iegūto līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos.
(32) Šā likuma noteikumi nav piemērojami, ja rotācijai atsavināmi valsts īpašumā esošie naftas produkti, ko uztur kā rezervi (drošības rezerves) atbilstoši Enerģētikas likumam. Lai minētos naftas produktus uzturētu atbilstoši derīguma termiņam, tos vai nu atsavina piegādātājs saskaņā ar publiskā iepirkuma līgumā paredzētu pienākumu atjaunot naftas produktu rezervju krājumus, vai arī pārvaldītājs to veic, pieņemot lēmumu saskaņā ar Enerģētikas likuma 72. pantu par iespējami augstāku cenu, un līdzekļus ieskaita drošības rezervju uzkrāšanas fondā.
(4) Kuģu atsavināšanai, izņemot karakuģu atsavināšanu, piemērojami šā likuma nosacījumi par nekustamā īpašuma atsavināšanu. Lēmumu par karakuģu atsavināšanu pieņem Ministru kabinets.
(5) Attiecībā uz publiskas personas ārvalstī esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas procesuālo kārtību šo likumu piemēro tiktāl, ciktāl tā piemērošanu neierobežo attiecīgās ārvalsts normatīvie akti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003., 01.12.2005., 18.06.2009., 01.12.2009., 21.10.2010., 08.07.2011., 06.11.2013., 05.10.2017., 06.05.2021., 19.08.2021., 20.10.2022. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)
2.1 pants. Atsavinot apbūvētus zemesgabalus, šā likuma normas ir piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.
(2) Zemesgabalus, kas nav atsavināmi saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma noteikumiem, atsavina un to cenu nosaka saskaņā ar šā likuma noteikumiem.
(3) Atsavinot zemesgabalu likumā noteiktajā kārtībā, ievēro arī tās likuma normas, kurās noteikts to personu loks, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.
(30.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2008.)
3.pants. (1) Publiskas personas nekustamo un kustamo mantu var atsavināt:
1) pārdodot izsolē, tai skaitā izsolē ar pretendentu atlasi;
2) pārdodot par brīvu cenu;
3) apmainot pret citu mantu;
4) ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā;
5) nododot piegādātājam un izdarot ieskaitu (ja manta ir iepirkta);
6) nododot bez atlīdzības.
(2) Publisku personu mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citus mantas atsavināšanas veidus var izmantot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos.
(3) Publiskas personas mantu aizliegts ieguldīt personālsabiedrībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
4.pants. (1) Valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgai atvasinātai publiskai personai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
(11) Publiskas personas kustamās mantas atsavināšanu attiecībā uz valsts mantu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, bet attiecībā uz atvasinātas publiskas personas mantu — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijas noteiktajos gadījumos var ierosināt, arī nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās kustamās mantas.
(12) Tāda nekustamā īpašuma atsavināšanu, kuru augstskolai, kas ir atvasināta publiska persona, bez atlīdzības nodevusi valsts, var ierosināt, ja Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajā attiecīgās augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plānā ir paredzēta šā īpašuma atsavināšana. Citas publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plānā minētā valsts nekustamā īpašuma noskaidro Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas publiskas personas manta.
(3) Kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās mantas, kā arī mantas turētāja maiņas kārtību attiecībā uz valsts mantu nosaka Ministru kabinets, bet attiecībā uz atvasinātas publiskas personas mantu — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc tāda nekustamā īpašuma, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, pēc tāda nekustamā īpašuma, kurš atzīts par bezmantinieku vai bezīpašnieku mantu, kā arī vajadzību pēc zemes starpgabala un tāda nekustamā īpašuma, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 euro.
(31) Ja atsavina valsts kustamo mantu — dzīvnieku, kurš veselības stāvokļa, fizisko vai psiholoģisko īpašību dēļ atzīts par nederīgu attiecīgās iestādes uzdevumu veikšanai —, to vispirms var piedāvāt tai amatpersonai, kura minēto dzīvnieku izmanto, pildot amata (darba) pienākumus. Ja amatpersona, kura dzīvnieku izmanto, pildot amata (darba) pienākumus, pāriet dienestā (darbā) uz citu valsts iestādi, bet tai attiecīgais dzīvnieks nav nepieciešams, minēto dzīvnieku var piedāvāt amatpersonai, kura to izmantoja, pildot amata (darba) pienākumus, un nepiedāvāt citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
(4) Atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt šādas personas:
1) zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei;
2) zemes kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz kopīpašumā esošās zemes, vai domājamo daļu no tās samērīgi savai zemes daļai;
3) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei;
4) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai;
5) īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;
6) dzīvokļa īpašnieks, ja viņam ir pirmpirkuma tiesības uz citu dzīvokļa īpašumu tajā pašā daudzdzīvokļu mājā un ja viņš vēlas nopirkt dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;
7) kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu;
8) persona, kurai Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā ir izbeigtas zemes lietošanas tiesības un ar kuru pašvaldība ir noslēgusi zemes nomas līgumu, ja šī persona vēlas nopirkt zemi, kas bijusi tās lietošanā un par ko ir noslēgts zemes nomas līgums;
9) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), bet zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi vai nav lietderīga. Ja uz šāda publiskai personai piederoša nekustamā īpašuma atrodas vairāki patstāvīgi ēku (būvju) īpašumi, tā atsavināšanu ierosina visi ēku (būvju) īpašumu īpašnieki kopā, saskaņā ar notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst nekustamo īpašumu.
(5) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros paredz kārtību, kādā šā panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu, kā arī kārtību, kādā tiek izskatīti saņemtie atsavināšanas ierosinājumi, pieņemts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai vai ierosinājuma noraidīšanu, un kārtību, kādā tiek atcelts lēmums par nodošanu atsavināšanai.
(6) Atsavināšanas ierosinājums nav nepieciešams tāda valsts nekustamā īpašuma atsavināšanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, izņemot šā panta ceturtās daļas 3., 4. un 9. punktā minētos gadījumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 08.06.2006., 21.06.2007., 30.10.2008., 18.06.2009., 21.10.2010., 08.07.2011., 29.10.2015., 16.06.2016., 20.06.2019., 12.10.2023. un 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.)
5.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet atvasinātu publisku personu nekustamo īpašumu — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija. Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu projekta galasaņēmējam, kas nav publiskas personas vai iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(2) Attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumu atļaut atsavināšanas ierosinājumā minētās publiskās personas mantas atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu pieņem sešu mēnešu laikā no atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas dienas.
(3) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tādu valsts īpašumā esošu apbūvētu zemesgabalu atsavināšanai, par kuriem šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā minētās personas noteiktā kārtībā ir iesniegušas atsavināšanas ierosinājumu. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts atsavināšanas ierosinājums, ja tam pievienoti visi dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, pieņem lēmumu par attiecīgā zemesgabala pārdošanu. Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts attiecībā uz apbūvētu zemesgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt valsts īpašumā esošu apbūvētu zemesgabalu valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
(31) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda valsts īpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un kurš atrodas privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija.
(32) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš atzīts par bezmantinieku vai bezīpašnieku mantu un attiecībā uz kuru nav pieteiktas kreditoru pretenzijas vai kurš atzīts par konfiscētu mantu, kā arī nav saņemts publiskas personas institūcijas pieteikums par nepieciešamību saglabāt to publiskas personas īpašumā. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem institūcija, kuras valdījumā tas nodots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā. Šī panta daļa neattiecas uz nekustamo īpašumu, kas minēts likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un 4.1 daļā.
(33) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama valsts zemes starpgabala un tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 euro. Lēmumu par šajā panta daļā minēto valsts nekustamo īpašumu pārdošanu pieņem attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs. Ja šā likuma 4. panta ceturtās daļas 1. vai 3. punktā minētā persona iesniegusi atsavināšanas ierosinājumu, lēmumu par zemes starpgabala pārdošanu pieņem divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts atsavināšanas ierosinājums, ja tam pievienoti visi dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības. Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts par zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt zemes starpgabalu pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad tas ierakstīts zemesgrāmatā.
(4) Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija vai tās noteikta iestāde vai amatpersona divu mēnešu laikā pēc tam, kad šā likuma 4. panta ceturtās daļas 3. un 4. punktā minētās personas noteiktā kārtībā iesniegušas atsavināšanas ierosinājumu un tam pievienojušas visus dokumentus, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, pieņem lēmumu par attiecīgā zemesgabala pārdošanu. Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts par apbūvētu zemesgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt atvasinātas publiskas personas īpašumā esošu apbūvētu zemesgabalu atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija vai tās noteikta iestāde vai amatpersona pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā.
(41) Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts par atvasinātas publiskas personas zemes starpgabala vai tāda nekustamā īpašuma pārdošanu, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 euro, lēmumu par tā pārdošanu pieņem atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija vai tās noteikta iestāde vai amatpersona divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts atsavināšanas ierosinājums. Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts par zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt zemes starpgabalu atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija vai tās noteikta iestāde vai amatpersona pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad zemes starpgabals ierakstīts zemesgrāmatā.
(5) Lēmumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un, ja nepieciešams, nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi un atsavināšanas tiesību aprobežojumi.
(6) Mantas atsavināšanu, pārdodot to izsolē ar pretendentu atlasi, var noteikt tikai tad, ja ir paredzēti mantas turpmākās izmantošanas nosacījumi.
(7) Ministru kabineta vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas atļauja nav nepieciešama tāda nekustamā īpašuma atsavināšanai, kurš atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416.pantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas. Šādu nekustamo īpašumu atsavina zvērināts tiesu izpildītājs Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.
(8) Zvērināts notārs izrakstu no notariālā akta grāmatas par mantojuma lietas izbeigšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", kas šo informāciju četru dienu laikā publicē savā mājaslapā internetā, izņemot informāciju par Meža likumā un likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" minētajiem nekustamajiem īpašumiem.
(9) Ja nekustamais īpašums nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai, ministrija septiņu dienu laikā no šā panta astotajā daļā minētās informācijas publicēšanas dienas nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam lūgumu veikt nekustamā īpašuma novērtēšanu un izdara valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" mājaslapā internetā atzīmi par pirmtiesību izmantošanu. Ja nekustamais īpašums nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai un pašvaldība par to ir informējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, atzīmi izdara Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
(10) Ministru kabineta rīkojuma projektu izskatīšanai Ministru kabinetā virza tā ministrija, kura šā panta devītajā daļā minēto atzīmi ir izdarījusi pirmā. Ja nekustamais īpašums nepieciešams gan valsts institūciju, gan pašvaldības funkciju veikšanai, to pārņem valsts. Ministru kabinets 28 dienu laikā pēc tam, kad attiecīgā ministrija saņēmusi novērtējumu, pieņem lēmumu par bezmantinieku mantas pārņemšanu valsts vai pašvaldības īpašumā, un attiecīgā ministrija šo lēmumu nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam. Pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem, ja nekustamo īpašumu nodod pašvaldībai, vai valsts iestāde no valsts budžeta līdzekļiem, ja attiecīgais nekustamais īpašums tiek nodots valstij, iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas līdzekļus nekustamā īpašuma novērtējuma apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(11) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416. pantu un attiecībā uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, bet zvērināts tiesu izpildītājs pieņēmis lēmumu nekustamā īpašuma izsoli nerīkot vai izsole atzīta par nenotikušu un zvērinātam tiesu izpildītājam nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegts lūgums rīkot attiecīgi otro vai trešo izsoli, vai izsole atzīta par nenotikušu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī nākamās kārtas izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem institūcija, kuras valdījumā tas nodots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību, novērtēšanu, atsavināšanu, kreditoru pretenziju apmierināšanu, realizācijas ieņēmumu sadalīšanu, tai skaitā zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra izdevumu un amata atlīdzības segšanu, vai ieskaitīšanu valsts budžetā, kā arī nosaka drošības naudas apmēru. Šī panta daļa neattiecas uz nekustamo īpašumu, kas minēts likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un 4.1 daļā.
(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 30.10.2008., 21.10.2010., 13.06.2013., 20.06.2019., 02.06.2022., 12.10.2023. un 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.)
6.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kas atrodas ministrijas, tās pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, dod attiecīgais ministrs. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos, ņemot vērā mantas veidu un vērtību, dod attiecīgā ministrija. Ja valsts iestāde neatrodas ministrijas pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā, atļauju kustamās mantas atsavināšanai dod iestādes vadītājs. Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(11) Kustamo mantu, kura atzīta par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416.pantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, atsavina zvērināts tiesu izpildītājs Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.
(2) Atļauju atsavināt atvasinātas publiskas personas kustamo mantu dod attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija vai tās noteikta institūcija.
(3) Lēmumā par atsavināšanu norāda atsavināšanas veidu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008., 21.10.2010. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2013.)
7.pants. Ja lēmumā par publiskas personas mantas atsavināšanu noteiktais atsavināšanas veids nav bijis sekmīgs, institūcija (amatpersona), kura devusi atļauju atsavināšanai, var noteikt citu atsavināšanas veidu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
8.pants. (1) Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
(11) Maināmo nekustamo īpašumu novērtēšanu organizē tā ministrija, valsts iestāde, aģentūra vai valsts kapitālsabiedrība, kuras valdījumā ir maināmais valsts nekustamais īpašums.
(12) Valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldāmā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē tā valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā iegulda valsts nekustamo īpašumu.
(13) Šā likuma 5. panta 3.1, 3.2 un vienpadsmitajā daļā minētā nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē institūcija, kuras pārvaldīšanā tas atrodas.
(2) Atsavināšanai paredzētā atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā.
(3) Nekustamā īpašuma novērtēšanas komisijas sastāvu un mantas nosacīto cenu apstiprina institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu organizē nekustamā īpašuma novērtēšanu.
(4) Atsavināšanai paredzētās kustamās mantas novērtēšanu organizē publiska persona, tās iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā manta.
(5) Kustamās mantas novērtēšanas komisijas sastāvu un mantas nosacīto cenu apstiprina institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šā likuma 6.panta nosacījumiem ir tiesīga atļaut attiecīgās mantas atsavināšanu.
(6) Mantas novērtēšanas komisija novērtēšanai pieaicina vienu vai vairākus sertificētus vērtētājus.
(7) Nosacīto cenu atbilstoši mantas vērtībai nosaka mantas novērtēšanas komisija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 01.12.2005., 08.06.2006., 30.10.2008., 12.06.2009., 21.10.2010. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019. 1.3 daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.11.2019. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)
9.pants. (1) Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
(11) Valsts nekustamā īpašuma maiņu organizē tā ministrija, valsts iestāde, aģentūra vai valsts kapitālsabiedrība, kuras valdījumā ir maināmais valsts nekustamais īpašums.
(12) Valsts nekustamā īpašuma ieguldīšanu valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā organizē tā valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā iegulda valsts nekustamo īpašumu.
(13) Šā likuma 5. panta 3.1, 3.2 un vienpadsmitajā daļā minētā nekustamā īpašuma pārdošanu organizē institūcija, kuras pārvaldīšanā tas atrodas.
(2) Institūciju, kura organizē atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosaka atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija.
(3) Kustamās mantas atsavināšanu organizē publiska persona, tās iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā manta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 01.12.2005., 08.06.2006., 30.10.2008., 12.06.2009., 21.10.2010. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019. 1.3 daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.11.2019. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)
9.1 pants. Ja valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" saņēmusi valstij piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu, tā nekavējoties pieprasa no valsts institūcijas, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, dokumentus, kas nepieciešami, lai sagatavotu lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai. Valsts institūcija, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nodod valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" tās pieprasītos dokumentus. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" un valsts institūcija, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, savstarpēji vienojoties, nekustamā īpašuma dokumentu pārņemšanas termiņu var pagarināt.
(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)
10.pants. (1) Izsoles noteikumus apstiprina šā likuma 9.pantā minētā institūcija. Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos var iekļaut tikai likumā un Ministru kabineta, atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas vai šā likuma 5. pantā minētās institūcijas (amatpersonas) lēmumā paredzētos nosacījumus. Izsoles noteikumos norāda institūciju (amatpersonu), kura apstiprina izsoles rezultātus un kurai var iesniegt sūdzības par izsoles rīkotāja darbībām.
(2) Izsoli rīko tās institūcijas izveidota izsoles komisija (turpmāk — izsoles rīkotājs), kura organizē mantas atsavināšanu (9.pants), vai arī trešā persona, kurai šī institūcija atbilstoši Publisko iepirkumu likumam uzticējusi izsoles rīkošanu un ar kuru noslēgusi rakstisku līgumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008., 21.10.2010. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019. Grozījums pirmajā daļā stājas spēkā 01.11.2019. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)
11.pants. (1) Sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās institūcijas mājaslapā internetā, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9. pants). Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē. Informācijas izvietošanai var izmantot arī citus tās paziņošanas veidus, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku pretendentu loku.
(2) Sludinājumi par publiskas personas kustamās mantas izsoli publicējami tās institūcijas mājaslapā internetā, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9. pants), bet, ja pārdodamās kustamās mantas kopējā nosacītā cena pārsniedz 3500 euro, — arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumi par pašvaldību kustamās mantas izsoli papildus publicējami kārtībā, kādā tiek publicēti pašvaldību domju saistošie noteikumi. Informācijas izvietošanai var izmantot arī citus tās paziņošanas veidus, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku pretendentu loku.
(3) Vienlaikus ar sludinājumu personai, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā un kurai ir pirmpirkuma tiesības, nosūtāms paziņojums par izsoli, norādot, ka šīs tiesības tā var izmantot tikai tad, ja to rakstveidā piesaka sludinājumā norādītajā termiņā.
(4) Ja valsts vai atvasinātas publiskas personas, kas nav pašvaldība, mantas vērtība pārsniedz 3500 euro, par tās izsoli paziņo attiecīgajai valsts vai atvasinātas publiskas personas revīzijas komisijai, ja tāda ir izveidota, bet par pašvaldības mantas izsoli, ja šīs mantas vērtība pārsniedz 1400 euro, — pašvaldības revīzijas komisijai, ja tāda ir izveidota.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 30.10.2008., 21.10.2010., 08.07.2011., 12.09.2013., 20.06.2019. un 12.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2023.)
12.pants. Sludinājumā un paziņojumā norāda:
1) izsolāmās mantas nosaukumu, atrašanās vietu, kadastra numuru un īpašnieku;
2) izsoles organizētāja nosaukumu un informāciju par to, kur un kad var iepazīties ar izsoles noteikumiem;
3) izsolāmās mantas apskates vietu un laiku;
4) pieteikumu reģistrācijas un izsoles vietu un laiku, bet, ja rīko elektronisko izsoli, — izsoles sākuma un noslēguma datumu un laiku;
5) izsolāmās mantas nosacīto cenu, izsoles soli, nodrošinājuma apmēru un iemaksas kārtību;
6) personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto personu atsavināšanas ierosinājumu esamību, kā arī termiņu, kādā minētās personas var iesniegt pieteikumu;
7) izsoles veidu;
8) samaksas kārtību;
9) pārdodamā nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumus, ja tādi ir paredzēti;
10) ja rīko elektronisko izsoli, — elektronisko izsoļu vietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)
13.pants. Izsoles termiņu nedrīkst noteikt īsāku par četrām nedēļām, bet kustamās mantas izsolei — īsāku par divām nedēļām no pirmā sludinājuma publicēšanas dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2013.)
14.pants. (1) Ja izsludinātajā termiņā ir saņemts pirmpirkuma tiesību izmantošanas pieteikums no personas, kurai ir pirmpirkuma tiesības un kura nav minēta šā likuma 4.panta ceturtajā daļā, tā var iegūt publiskas personas mantu par izsolē nosolīto augstāko cenu. Šai personai 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas jāpaziņo izsoles rīkotājam par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, jānoslēdz pirkuma līgums un jāsamaksā augstākā nosolītā cena, ja izsoles noteikumos nav paredzēta citāda samaksas kārtība.
(2) Šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
(3) Ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu noteiktajā termiņā iesniegušas vairākas šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas (izņemot šā likuma 44.panta ceturtajā daļā un 45.pantā minētos gadījumus), tiek rīkota izsole starp šīm personām šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole (izņemot šā likuma 44.panta ceturtajā un astotajā daļā minēto gadījumu) šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā, kā arī tad, ja tiek rīkotas atkārtotas izsoles (tai skaitā ar lejupejošu soli) vai nosacītā cena tiek pazemināta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. un 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)
15.pants. (1) Izsole var būt mutiska, rakstiska, jaukta (mutiska un rakstiska) vai elektroniska.
(2) Izsole var būt ar augšupejošu vai lejupejošu soli.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)
16.pants. (1) Izsoles dalībnieki pirms izsoles iesniedz nodrošinājumu 10 procentu apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas (8.pants), bet atkārtotas izsoles gadījumā - no izsoles sākumcenas. Nodrošinājums uzskatāms par iesniegtu, ja attiecīgā naudas summa ir ieskaitīta izsoles noteikumos norādītajā bankas kontā.
(2) Ja institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu, publiskajās datubāzēs nevar iegūt informāciju par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību, tā ir tiesīga papildus pieprasīt no juridiskās personas vai personālsabiedrības valsts reģistra iestādes izziņu par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību (izziņa ir derīga, ja tā izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas).
(3) (Izslēgta ar 20.06.2019. likumu)
(4) Ārvalstīs izsniegti dokumenti tiek pieņemti, ja tie noformēti atbilstoši Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumiem.
(5) Ja tiek izsolīts nekustamais īpašums, izsoles rīkotājs sastāda to personu sarakstu, kuras ir izpildījušas izsoles priekšnoteikumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)
17.pants. (1) Izsolē ar augšupejošu soli, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, mantu nedrīkst pārdot lētāk par nosacīto cenu (8.pants), bet izsolē ar lejupejošu soli — lētāk par slepeno cenu.
(2) Mantu vispirms piedāvā izsolē ar augšupejošu soli. Solīšana sākas no mantas nosacītās cenas (8.pants).
(3) Solīšana notiek tikai pa izsoles noteikumos noteikto soli.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
18.pants. (1) Izsolē var piedalīties, ja pieteikums iesniegts sludinājumā noteiktajā termiņā un izpildīti izsoles priekšnoteikumi.
(2) Izsoles organizētāja un rīkotāja atbildīgās amatpersonas, kā arī citas personas, kuras saskaņā ar amata pienākumiem vai atsevišķu uzdevumu ir klāt mantas pārdošanā izsolē (tās organizēšanā, rīkošanā), nedrīkst paši būt pircēji, kā arī nedrīkst pirkt citu uzdevumā.
(3) Starp izsoles dalībniekiem aizliegta vienošanās, kas varētu ietekmēt izsoles rezultātus un gaitu.
19.pants. (1) Ja tiek rīkota mutiska izsole, tās dalībnieki pirms izsoles sākšanas paraksta izsoles noteikumus. Ja kāda persona izsolē vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, tas jāpaziņo līdz ar pārējiem izsoles noteikumiem. Izsoles rīkotājs, atklājot kustamās mantas izsoli, sastāda dalībnieku sarakstu, bet, ja tiek izsolīts nekustamais īpašums, — pārliecinās par solītāju ierašanos pēc iepriekš sastādītā saraksta.
(2) Izsoles dalībnieku sarakstā ieraksta katra dalībnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kā arī solītāja pārstāvja vārdu un uzvārdu. Atsakoties no turpmākās solīšanas, katrs nekustamā īpašuma izsoles dalībnieks apstiprina ar parakstu izsoles dalībnieku sarakstā savu pēdējo solīto cenu.
(3) Pārsolīšanu vienā un tajā pašā mutiskajā izsolē var izdarīt par noteiktu summu, kas nedrīkst būt lielāka par 10 procentiem no nosacītās cenas un kas norādīta izsoles noteikumos.
20.pants. Ja tiek rīkota rakstiska izsole, piedāvājumi iesniedzami slēgtās aploksnēs ar atzīmi, kurai izsolei tos iesniedz. Iesniegumā norāda iesniedzēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, adresi, norēķinu konta numuru kredītiestādē, piedāvājuma iesniegšanas laiku un piedāvāto summu, kā arī apliecina piekrišanu izsoles noteikumiem. Piedāvājumi, kas neatbilst šīm prasībām, uzskatāmi par nederīgiem.
21.pants. Piedāvājumus rakstiskai izsolei var iesniegt līdz noteiktai dienai un stundai:
1) nosūtot pa pastu izsoles rīkotājam;
2) nododot tieši izsoles rīkotājam līdz šā likuma 23.pantā noteiktajam laikam.
22.pants. Personiski iesniegtie vai pa pastu atsūtītie piedāvājumi rakstiskai izsolei glabājami slēgtās aploksnēs līdz izsolei.
23.pants. Norādītajā rakstiskas izsoles stundā izsoles rīkotājs pārbauda tās dienas pastu un noskaidro, vai reģistrētie dalībnieki ir iesnieguši piedāvājumus. Ja 15 minūšu laikā piedāvājumi netiek saņemti, klātesošajiem paziņo, ka piedāvājumu pieņemšana ir pabeigta. Pēc šā paziņojuma vairs netiek pieņemti ne personiski iesniegti, ne arī pa pastu atsūtīti piedāvājumi. Izsoles rīkotājs dalībnieku klātbūtnē atver slēgtās aploksnēs iesniegtos piedāvājumus un uz tiem parakstās (ja izsoli rīko izsoles komisija, parakstās visi komisijas locekļi). Mutiskie piedāvājumi rakstiskā izsolē ir aizliegti.
24.pants. Pēc aplokšņu atvēršanas izsoles rīkotājs no iesniegtajiem piedāvājumiem sastāda piedāvāto cenu sarakstu, atraida nederīgos piedāvājumus, atzīmējot to izsoles protokolā, un, ja nav nekādu šaubu, paziņo, ka izsole pabeigta, kā arī nosauc visaugstāko cenu un personu, kas to nosolījusi. Par to tiek sastādīts protokols. Pārējiem izsoles dalībniekiem nodrošinājumu atmaksā izsoles noteikumos paredzētajā termiņā.
25.pants. Ja pēc visu aplokšņu atvēršanas izrādās, ka vairāki izsoles dalībnieki piedāvājuši vienādu augstāko cenu, izsoles rīkotājs turpina izsoli, pieņemot rakstiskus piedāvājumus no personām, kuras piedāvājušas vienādu augstāko cenu.
26.pants. Ja tiek rīkota jaukta izsole, rakstiskos piedāvājumus iesniedz pirms mutiskās izsoles sākuma. Izsoles dienā un stundā rakstiskos piedāvājumus slēgtās aploksnēs novieto izsoles telpā redzamā vietā uz galda, kur tie glabājas neatvērti līdz mutiskās izsoles beigām.
27.pants. (1) Pēc mutiskās izsoles pabeigšanas izsoles rīkotājs izsoles dalībnieku klātbūtnē atver iesniegtās aploksnes, visiem dzirdami nolasa piedāvājumus un uz tiem parakstās (ja izsoli rīko izsoles komisija, parakstās visi komisijas locekļi).
(2) Pēc rakstisko piedāvājumu izskatīšanas par nosolītāju izziņo personu, kas piedāvājusi visaugstāko cenu, ja šī cena ir pieņemama (17.pants). Ja augstākā rakstiski piedāvātā cena ir vienāda ar augstāko mutiski piedāvāto cenu, priekšroka ir rakstiskajam piedāvājumam.
28.pants. (1) Izsoles dalībnieks, kurš laikā iesniedzis rakstisku piedāvājumu slēgtā aploksnē, var piedalīties mutiskā solīšanā tikai tad, ja viņš līdz izsoles atklāšanai no rakstiskā piedāvājuma atsakās.
(2) Izsoles dalībnieks, kurš no rakstiskā piedāvājuma nav atteicies, bet piedalās arī mutiskā solīšanā, zaudē nodrošinājumu, un viņa piedāvājums netiek ņemts vērā.
29.pants. Ja tiek rīkota jaukta izsole, piemēro šā likuma attiecīgos mutiskās un rakstiskās izsoles kārtību regulējošos noteikumus.
29.1 pants. Ja tiek rīkota elektroniska izsole, tā notiek elektronisko izsoļu vietnē, kas izveidota saskaņā ar Civilprocesa likuma 605.1 pantu. Elektroniskā izsole notiek, ievērojot šo likumu, normatīvos aktus par kārtību, kādā veic darbības elektronisko izsoļu vietnē, un izsoles noteikumus.
(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019.)
29.2 pants. (1) Ja tiek rīkota nekustamā īpašuma elektroniska izsole, persona, kura vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, 20 dienu laikā no izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma iemaksā izsoles organizētājam nodrošinājumu izsoles sludinājumā norādītajā apmērā un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, nosūta izsoles organizētājam lūgumu autorizēt to dalībai izsolē. Septiņu dienu laikā pēc pretendenta pieteikuma saņemšanas izsoles organizētājs autorizē dalībai izsolē pretendentus, kuri izpildījuši visus izsoles priekšnoteikumus. Izsolei autorizētie dalībnieki drīkst izdarīt solījumus visā izsoles norises laikā.
(2) Ja tiek rīkota kustamās mantas elektroniska izsole, persona, kura vēlas piedalīties kustamās mantas izsolē, 10 dienu laikā no kustamās mantas izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma iemaksā izsoles organizētājam nodrošinājumu izsoles sludinājumā norādītajā apmērā un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, nosūta izsoles organizētājam lūgumu autorizēt to dalībai izsolē. Ja kustamās mantas nosacītā cena ir 10 000 euro vai vairāk, termiņš, kādā persona iemaksā izsoles organizētājam nodrošinājumu un nosūta izsoles organizētājam lūgumu autorizēt to dalībai izsolē, ir 20 dienas no kustamās mantas izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma. Septiņu dienu laikā pēc pretendenta pieteikuma saņemšanas izsoles organizētājs autorizē dalībai izsolē pretendentus, kuri izpildījuši visus izsoles priekšnoteikumus. Izsolei autorizētie dalībnieki drīkst izdarīt solījumus visā izsoles norises laikā.
(20.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.06.2021.)
29.3 pants. (1) Elektroniskā izsole noslēdzas saskaņā ar Civilprocesa likuma 587. panta trešajā un ceturtajā daļā vai Civilprocesa likuma 608. panta ceturtajā daļā noteikto.
(2) Izsoles organizētājs var pārtraukt izsoli, ja tās norises laikā saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu. Paziņojumu par izsoles pārtraukšanu publicē elektronisko izsoļu vietnē.
(20.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.06.2021.)
30.pants. (1) Piedāvātā augstākā summa jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā, bet par kustamo mantu - nedēļas laikā no izsoles dienas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta pirkuma summā.
(11) Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, divu nedēļu laikā par nosolīto nekustamo īpašumu jāsamaksā avanss 10 procentu apmērā no piedāvātās augstākās summas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta avansā.
(2) Nokavējot noteikto samaksas termiņu, nosolītājs zaudē iesniegto nodrošinājumu (16.pants), bet mantas atsavināšana turpināma šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)
30.1 pants. (1) Ja izsoles noteikumos paredzēts nekustamā īpašuma nomaksas pirkums vai īpaši izmantošanas nosacījumi, pirkuma līgumu slēdz ar tādu juridisko personu, kuras nodokļu, tai skaitā nodevu un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu, parāds Latvijā nepārsniedz 150 euro. Nodokļu nomaksu pārbauda pirms izsoles rezultātu apstiprināšanas, ņemot vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā — Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā nodokļu parādnieku datubāzē, kā arī pēdējos nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmā aktualizētos datus.
(2) Juridiskā persona, kura nosolījusi visaugstāko cenu, bet kurai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā konstatēts nodokļu parāds, zaudē iesniegto nodrošinājumu (16. pants), un nekustamais īpašums tiek piedāvāts pircējam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu.
(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā pircējam — juridiskajai personai, kura nosolījusi nākamo augstāko cenu, — šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā tiek konstatēts nodokļu parāds, tas zaudē iesniegto nodrošinājumu (16. pants), bet mantas atsavināšana turpināma šā likuma 32. pantā noteiktajā kārtībā.
(4) Juridiskā persona, kura nosolījusi visaugstāko cenu vai nosolījusi nākamo augstāko cenu un kurai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā konstatēts nodokļu parāds, var pierādīt tā neesību, iesniedzot:
1) attiecīgās personas vai tās pārstāvja apliecinātu izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka attiecīgajai personai nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu;
2) Valsts ieņēmumu dienesta vai pašvaldības kompetentās institūcijas lēmuma kopiju par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai atlikšanu vai citus objektīvus pierādījumus par nodokļu parāda neesību.
(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019.)
31.pants. (1) Ja neviens pircējs nav pārsolījis izsoles sākumcenu, izsole ar augšupejošu soli atzīstama par nenotikušu.
(2) Ja nosolītājs noteiktajā laikā nav samaksājis nosolīto cenu, institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), par to informē pircēju, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu.
(3) Pircējam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu, ir tiesības divu nedēļu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas paziņot izsoles rīkotājam par mantas pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu.
(4) Ja tiek pārdots publiskas personas nekustamais īpašums uz nomaksu, pircējam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu un ir paziņojis izsoles rīkotājam par nekustamā īpašuma pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu, divu nedēļu laikā par nosolīto nekustamo īpašumu jāsamaksā avanss 10 procentu apmērā no viņa piedāvātās augstākās summas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta avansā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 08.07.2011. un 12.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2023.)
32.pants. (1) Ja nekustamā īpašuma pirmajā izsolē neviens nav pārsolījis izsoles sākumcenu, var:
1) rīkot otro izsoli ar augšupejošu soli, kurā institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var pazemināt izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 20 procentiem;
2) rīkot jaunu izsoli, mainot nosolītās augstākās cenas samaksas kārtību;
3) ierosināt atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai.
(2) Pēc otrās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var:
1) rīkot trešo izsoli ar augšupejošu soli, pazeminot izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 60 procentiem no nosacītās cenas;
2) rīkot jaunu izsoli, mainot nosolītās augstākās cenas samaksas kārtību;
3) rīkot izsoli ar lejupejošu soli;
4) ierosināt atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai.
(3) Pēc trešās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var ierosināt:
1) veikt atkārtotu novērtēšanu;
2) citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7.pants);
3) atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai.
(4) Ja kustamās mantas pirmā izsole ir nesekmīga, institūcija, kas organizē mantas pārdošanu (9.pants), var ierosināt citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).
(5) Atkārtotu izsoļu gadījumā zemes atsavināšanas cena var būt zemāka par zemes kadastrālo vērtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2013.)
33.pants. (1) Rīkojot izsoli ar lejupejošu soli, institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), nosaka slepeno cenu.
(2) Par to, ka noteikta slepenā cena, paziņo izsoles dalībniekiem.
(3) Slēgtā aploksne ar slepeno cenu izsoles laikā novietojama redzamā vietā uz galda.
(4) Pēc visaugstākās cenas nosolījuma izsoles rīkotājs izsoles dalībnieku klātbūtnē atver aploksni ar slepeno cenu. Ja slepenā cena ir augstāka par piedāvāto cenu, par šo faktu paziņo klātesošajiem. Slepeno cenu klātesošajiem nepaziņo.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)
34.pants. (1) Izsoles rīkotājs apstiprina izsoles protokolu septiņu dienu laikā pēc izsoles.
(2) Institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), izsoles rezultātus apstiprina ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā likuma 30.pantā paredzēto maksājumu nokārtošanas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)
35.pants. (1) Ja izsolē sasniegta pieņemama cena (17. un 32.pants), apstiprinājumu var liegt tikai tad, ja, rīkojot izsoli, pieļauta atkāpe no šajā likumā vai izsoles noteikumos paredzētās izsoles kārtības vai atklājas, ka nosolītājs ir tāda persona, kura nevar slēgt darījumus vai kurai nebija tiesību piedalīties izsolē (16. un 18.pants).
(2) Ja nav apstiprināti mantas izsoles rezultāti un izsolē nosolītā cena pārsniedz mantas nosacīto cenu kopā ar izsoles izdevumiem, rīko jaunu mantas izsoli ar tiem pašiem noteikumiem. Pretējā gadījumā var izvēlēties citu šajā likumā noteikto kustamās mantas atsavināšanas veidu (3. un 7.pants), bet nekustamā īpašuma atsavināšanu turpina šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.
36.pants. (1) Publiskas personas mantas nosolītājs trīsdesmit dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas paraksta pirkuma līgumu. Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu valsts vārdā paraksta finanšu ministrs vai viņa pilnvarota persona, atvasinātas publiskas personas vārdā — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, bet kustamās mantas pirkuma līgumu — publiskas personas vai tās iestādes, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas, vadītājs vai viņa pilnvarota persona vai kapitālsabiedrības, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas, pārvaldes institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.
(2) Ja publiskas personas nekustamo īpašumu pārdod ar nosacījumu to izmantot noteiktam mērķim vai ar citiem īpašiem atsavināšanas nosacījumiem, šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā, kā arī nosaka sankcijas (līgumsods, atkāpšanās no līguma u.tml.) par to nepildīšanu.
(3) Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt lielāks par pieciem gadiem. Par atlikto maksājumu pircējs maksā sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem - nokavējuma procentus 0,1 procenta apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā. Institūcija, kas organizē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008., 21.10.2010., 08.07.2011. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)
37.pants. (1) Pārdot publiskas personas mantu par brīvu cenu var, ja:
1) kustamās mantas atlikusī bilances vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem ir mazāka par 700 euro. Šajā gadījumā pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par atlikušo vērtību;
2) izsoles izmaksas ir lielākas par mantas vērtību;
3) sarīkotā izsole ir bijusi nesekmīga (32.panta ceturtā daļa);
4) nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants);
5) mantu iegūst šā likuma 4. panta 3.1 daļā minētā amatpersona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8. pants).
(2) Sludinājums par publiskas personas mantas pārdošanu publicējams tās institūcijas mājaslapā internetā, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9. pants). Informācijas izvietošanai var izmantot arī citus tās paziņošanas veidus, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku atsavināšanas pretendentu loku.
(3) (Izslēgta ar 13.06.2013. likumu)
(4) Šā panta otrā daļa tiek piemērota gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma noteikumiem tiek rīkota publiskas personas mantas izsole.
(41) Ja šā likuma 4. panta 3.1 daļā minēto mantu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4. panta 3.1 daļā minētajai amatpersonai, institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9. pants), nosūta attiecīgajai amatpersonai atsavināšanas paziņojumu. Ja septiņu dienu laikā no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas šā likuma 4. panta 3.1 daļā minētā amatpersona nepiesakās pirkt minēto mantu, institūcija to atsavina vispārējā kārtībā.
(5) Ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu.
(6) Ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.
(7) Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nenoslēdz pirkuma līgumu, Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija var atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai vai lemj par atsavināšanas veida maiņu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 21.10.2010., 08.07.2011., 13.06.2013., 12.09.2013., 12.10.2023. un 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.)
38.pants. (1) Publiskas personas nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams publiskas personas funkciju izpildes nodrošināšanai.
(2) Publiskas personas maināmo nekustamo īpašumu un līdzvērtīgu citas personas nekustamo īpašumu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā un nosaka tā nosacīto cenu (8.pants).
(3) Maināmo nekustamo īpašumu nosacīto cenu starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus, un šo starpību sedz naudā.
(4) Ja publiskas personas funkciju izpildi var nodrošināt vairāki nekustamie īpašumi, nekustamā īpašuma maiņu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Pretendentus atlasa, piemērojot Publisko iepirkumu likumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 18.06.2009., 10.09.2009., 21.10.2010. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)
38.1 pants. (1) Publiskas personas kustamo mantu var mainīt pret tādu citas publiskas personas kustamo mantu vai pret līdzvērtīgu privātpersonas kustamo mantu, kas nepieciešama publiskas personas vai tās iestādes funkciju izpildes nodrošināšanai. Publiskas personas kustamās mantas maiņu var piemērot, iepriekš neveicot pārdošanu izsolē vai pārdošanu par brīvu cenu.
(2) Publiskas personas maināmo kustamo mantu un citas personas kustamo mantu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā un nosaka tās nosacīto cenu (8.pants).
(3) Maināmo kustamo mantu nosacīto cenu starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus, izņemot gadījumus, kad kustamo mantu savā starpā maina publiskas personas. Maināmo kustamo mantu nosacīto cenu starpība tiek segta naudā.
(4) Publiskas personas kustamās mantas maiņu izsludina publiskas personas vai tās iestādes mājaslapā internetā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā publiska persona vai tās iestāde izvēlas piedāvājumu publiskas personas kustamās mantas maiņai pret citas personas kustamo mantu.
(18.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. un 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)
39.pants. (1) Publiskas personas kustamo mantu var atsavināt, nododot to piegādātāja īpašumā un izdarot ieskaitu, ja šī kustamā manta tiek iepirkta atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Minēto atsavināšanas veidu var izmantot, neveicot pārdošanu izsolē vai pārdošanu par brīvu cenu.
(2) Nododamo mantu novērtē un tās nosacīto cenu nosaka atbilstoši šā likuma nosacījumiem. Ieskaitu izdara nododamās mantas nosacītās cenas apmērā.
(3) Nosacījumu par kustamās mantas nodošanu piegādātāja īpašumā un ieskaitu iekļauj konkursa nolikumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
40.pants. (1) Lēmumu par publiskas personas mantas ieguldīšanu jaundibināmas kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, bet esošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā — attiecīgi šā likuma 5. vai 6.pantā noteiktā institūcija (amatpersona).
(2) Kapitālsabiedrībā ieguldāmo mantu novērtē Komerclikumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
41.pants. (1) Nekustamā īpašuma pirkuma vai maiņas līgumu valsts vārdā paraksta finanšu ministrs vai viņa pilnvarota persona, atvasinātas publiskas personas vārdā — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, bet kustamās mantas pirkuma vai maiņas līgumu — publiskas personas vai tās iestādes, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas, vadītājs vai viņa pilnvarota persona vai kapitālsabiedrības, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas, pārvaldes institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.
(2) Ja publiskas personas manta pārdota uz nomaksu vai ar citiem īpašiem atsavināšanas nosacījumiem, tad, slēdzot līgumu, ņem vērā šā likuma 36.panta otrās un trešās daļas nosacījumus.
(3) Dokumentus par publiskas personas mantas ieguldījumu kapitālsabiedrībā publiskas personas vārdā paraksta kapitāla daļas turētāja pārstāvis.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
Publiskas personas mantas nodošana bez atlīdzības
(Nodaļas nosaukums 21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
42.pants. (1) Valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
(2) Atvasinātas publiskas personas nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības citas atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašumā. Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības nosaka, kādas valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par atvasinātas publiskas personas lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības norādītās valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, valsts vai atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod tai atvasinātai publiskai personai, kura šo nekustamo īpašumu nodevusi.
(21) Ja valsts pārvaldes funkcija tiek nodota atvasinātai publiskai personai, valsts pienākums ir ar funkcijas nodošanas brīdi atvasinātas publiskas personas īpašumā bez atlīdzības nodot funkcijas izpildes nodrošināšanai izmantoto nekustamo īpašumu, izņemot biroja ēkas, ja atvasināta publiska persona to pieprasa. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots attiecīgās funkcijas veikšanai, atvasināta publiska persona savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod atpakaļ valstij, ja valsts to pieprasa.
(22) Ja atvasinātas publiskas personas funkcija tiek nodota valstij vai citai atvasinātai publiskai personai, atvasinātas publiskas personas pienākums ir ar funkcijas nodošanas brīdi valsts vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas īpašumā bez atlīdzības nodot funkcijas izpildes nodrošināšanai izmantoto nekustamo īpašumu, izņemot biroja ēkas, ja valsts vai atvasināta publiska persona to pieprasa. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots attiecīgās funkcijas veikšanai, atvasināta publiska persona savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod atpakaļ otrai atvasinātai publiskai personai, ja otra atvasināta publiska persona to pieprasa.
(23) Ja nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, publiska persona, norādot pamatojumu, var ierosināt šāda nekustamā īpašuma aizstāšanu ar citas publiskas personas nekustamo īpašumu.
(24) Ja valsts nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, bet funkcija vai deleģētais pārvaldes uzdevums tiek saglabāts un īpašums nav nepieciešams citai publiskai personai vai tās iestādei, Ministru kabinets pēc motivēta atvasinātas publiskas personas priekšlikuma ar rīkojumu var atļaut šādu nekustamo īpašumu atsavināt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ministru kabineta rīkojumā nosaka institūciju, kura organizē konkrētā nekustamā īpašuma novērtēšanu un atsavināšanu, un publisko personu, kuras budžetā ieskaitāmi atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc faktisko atsavināšanas izdevumu segšanas. Ja atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi vai to daļa pēc faktisko atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitāmi atvasinātas publiskas personas budžetā, Ministru kabineta rīkojumā nosaka, kādā apjomā, kādam mērķim un kura nekustamā īpašuma un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi ir piešķirami.
(25) Publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģētu pārvaldes uzdevumu veikšanai, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, ir tiesības izmantot papildpakalpojumu vai papildinošas saimnieciskas darbības veikšanai. Publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģētu pārvaldes uzdevumu veikšanai, kuri ir saistīti ar saimniecisko darbību, ir tiesības izmantot šādas darbības veikšanai, ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus Ministru kabinets norāda lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā.
(26) Valsts vai pašvaldības nekustamais īpašums var tikt nodots bez atlīdzības attiecīgi valsts vai pašvaldības īpašumā, lai tas tiktu izmantots kā atlīdzības kompensācijas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja par to ir vienojušās attiecīgās publiskās personas. Ministru kabineta vai pašvaldības domes lēmumā par nekustamā īpašuma nodošanu īpašumā bez atlīdzības noteic, ka nekustamais īpašums tiek nodots, lai tas tiktu izmantots kā atlīdzības kompensācijas veids konkrēta projekta īstenošanai. Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdara atzīmi par Ministru kabineta vai pašvaldības domes lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nodotais nekustamais īpašums projekta īstenošanas laikā netiek izmantots kā atlīdzības kompensācijas veids, to nekavējoties nodod bez atlīdzības attiecīgi valstij vai pašvaldībai.
(27) Šajā pantā minētajos gadījumos publiskas personas vai atvasinātas publiskas personas iestādes ir atbrīvojamas no kancelejas nodevas samaksas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
(3) Publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu, sabiedriskā labuma organizāciju vai sociālo uzņēmumu īpašumā. Ja publiskas personas kustamo mantu, kas nodota bez atlīdzības, izmanto saimniecisku darbību veikšanai, ievēro komercdarbības atbalsta nosacījumus.
(4) Publiskas personas kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos.
(21.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011., 13.06.2013., 29.10.2015., 16.06.2016., 01.02.2018., 07.12.2017., 02.06.2022. un 12.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2023.)
42.1 pants. (1) Valstij vai pašvaldībai piekrītošo nekustamo īpašumu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus rīcībai ar piekritīgo nekustamo īpašumu un šā likuma 42. panta nosacījumus, var nodot īpašumā bez atlīdzības, ja valstij vai pašvaldībai piekrītošais nekustamais īpašums tiek ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda vienlaikus ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu uz attiecīgo īpašumu.
(2) Ministru kabineta vai pašvaldības domes lēmumā par nekustamā īpašuma nodošanu pilnvaro nekustamā īpašuma ieguvēju parakstīt nostiprinājuma lūgumu par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības attiecīgā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā. Šajā gadījumā iestādes atbrīvojamas no kancelejas nodevas samaksas, kas saistīta ar nekustamā īpašuma ierakstīšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
(3) Visas ar valstij vai pašvaldībai piekrītošā nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā saistītās darbības veic ieguvējs par sava budžeta līdzekļiem, izņemot gadījumu, kad šīs publiskās personas ir vienojušās citādi.
(01.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2018.)
43.pants. Šā likuma 42. un 42.1 pantā minētajos gadījumos lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem šā likuma 5. un 6.pantā minētās institūcijas (amatpersonas).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005., 21.10.2010. un 01.02.2018. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2018.)
43.1 pants. (1) Valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā. Šādā gadījumā lēmumu par kustamās mantas nodošanu katrā konkrētā gadījumā pieņem Ministru kabinets.
(2) Kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā, nosaka Ministru kabinets.
(01.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2007. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015. Grozījums par vārdu "sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā, kā arī" izslēgšanu pirmajā daļā stājas spēkā 01.03.2016. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)
44.pants. (1) Publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme.
(3) Publiskai personai piederošu zemesgabalu, ja attiecībā uz to ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, kā arī zemesgabalu, uz kura atrodas nacionalizēts namīpašums vai cits nacionalizēts objekts, ja attiecībā uz to ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, nevar atsavināt līdz pieteikuma izlemšanai, bet, ja ir ierosināta tiesvedība, — līdz dienai, kad tiesas nolēmums stājies likumīgā spēkā.
(4) Publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām).
(5) Ja ēka (būve) ir patstāvīgs īpašuma objekts atbilstoši likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktam un ēkas (būves) īpašnieks savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tam ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz šo zemesgabalu un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu. Minētais zemesgabals netiek atsavināts citām personām, izņemot gadījumu, kad publiska persona apbūvētu zemesgabalu bez atlīdzības nodod citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Ja šā likuma 4. panta ceturtās daļas 9. punktā minētā persona savas pirmpirkuma tiesības uz publiskas personas nedzīvojamo ēku (būvi) un zemesgabalu, uz kura atrodas arī šīs personas īpašumā esoša ēka (būve), nevar izmantot vai neizmanto, tai ir likumiskās zemes lietošanas tiesības un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu par savā īpašumā esošajai ēkai (būvei) funkcionāli piekrītošo zemesgabalu. Minētā publiskas personas nedzīvojamā ēka (būve) un zemesgabals netiek atsavināts citām personām, izņemot gadījumu, kad publiska persona nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai.
(6) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu.)
(7) Publiskai personai piederošu zemesgabalu, kas iznomāts šā likuma 4.panta ceturtās daļas 8.punktā minētajai personai, nevar atsavināt citām personām nomas līguma darbības laikā.
(8) Zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt:
1) tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals;
2) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, ja viņi vēlas nopirkt arī zemesgabalu, uz kura atrodas viņiem piederošā ēka (būve), un šai zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 21.06.2007., 21.10.2010., 08.07.2011., 13.06.2013., 29.10.2015. un 12.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2023. Piektās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2024. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)
44.1 pants. (1) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija mēneša laikā pēc nosacītās cenas apstiprināšanas nosūta personai, kurai ir apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības, atsavināšanas paziņojumu. Paziņojumā norāda:
1) zemesgabala adresi un kadastra apzīmējumu;
2) zemesgabala kopējo platību;
3) zemesgabala cenu;
4) maksāšanas līdzekļus;
5) zemesgabala pirkuma samaksas nosacījumus;
6) dokumentus un ziņas, kas iesniedzamas atsavināšanu veicošajai institūcijai, lai noslēgtu zemesgabala pirkuma līgumu.
(2) Atsavināšanas paziņojumā valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lūdz personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, četru mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas:
1) sniegt atbildi, norādot vēlamo samaksas termiņu norēķiniem par zemesgabalu;
2) samaksāt visu pirkuma maksu vai — nomaksas pirkuma līguma gadījumā — avansu 10 procentu apmērā no pirkuma maksas.
(3) Ja pirmpirkuma tiesīgā persona sniedz atbildi un lūdz noslēgt pirkuma līgumu pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija organizē attiecīgā zemesgabala novērtēšanu tikai pēc tam, kad pirmpirkuma tiesīgā persona iemaksājusi avansu 10 procentu apmērā no iepriekšējā atsavināšanas paziņojumā norādītās pirkuma maksas. Pēc nosacītās cenas apstiprināšanas valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija nosūta pirmpirkuma tiesīgajai personai jaunu atsavināšanas paziņojumu.
(4) Ja pirmpirkuma tiesīgā persona pēc atkārtotā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas nenoslēdz pirkuma līgumu, no iemaksātā avansa tiek ieturēti izdevumi par zemesgabala novērtēšanu.
(5) Pārdodot apbūvētu publiskas personas zemesgabalu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem. Par atlikto maksājumu pircējs maksā sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem - nokavējuma procentus 0,1 procenta apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā. Institūcija, kas organizē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.
(6) Ja ēkas (būves) īpašnieks šā panta piektajā daļā minētā nomaksas pirkuma līguma darbības laikā atsavina ēku (būvi), ar tās jauno īpašnieku tiek slēgts minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgums. Ja minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojums netiek noslēgts, kā arī citos nomaksas pirkuma līgumā paredzētajos līguma izbeigšanas gadījumos iestājas sekas, kādas līgumā noteiktas gadījumam, kad pārdevējs izmanto tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. Ja līgumā nav noteikts līgumsods, tad pircējs maksā līgumsodu iemaksātā avansa apmērā. Pēc šajā panta daļā minētā līgumsoda, šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātās maksas par atlikto maksājumu līdz līguma izbeigšanas dienai, nokavējuma procentu par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem un līgumsodu par citiem līguma noteikumu pārkāpumiem, ja tādi noteikti līgumā, ieturēšanas atlikumu no zemesgabala pircēja iemaksātās pirkuma maksas daļas pārdevējs pārskaita uz pircēja norādīto kontu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no līguma izbeigšanas.
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008., 21.10.2010., 08.07.2011. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)
45.pants. (1) Palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42. vai 42.1 panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Pašvaldībai nepiedāvā nodot tās īpašumā valsts dzīvojamo māju, dzīvokļa īpašumu vai to domājamās daļas, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to pārdošanu izsolē saskaņā ar šo likumu.
(3) Atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.
(4) Īrnieks vai viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, ja:
1) īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu;
2) tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu.
(5) Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, izīrētu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot, ka:
1) viendzīvokļa māju, kas visa atrodas uz citas personas īpašumā esoša zemesgabala, vispirms piedāvā pirkt šīs zemes īpašniekam (īpašniekiem);
2) dzīvokļa īpašumu vispirms piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu par dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu.
(6) Zemes īpašnieks (īpašnieki) un dzīvokļu īpašnieki savas pirmpirkuma tiesības var izmantot mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas.
(08.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008., 21.10.2010., 08.07.2011., 29.10.2015. un 01.02.2018. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2018.)
46.1pants. (1) Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājā, kas ir publiskas personas un kādas citas personas kopīpašumā, notiek, rīkojot izsoli, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumu.
(2) Valstij piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi". Atvasinātai publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas noteikta institūcija.
(3) Kopīpašuma izbeigšanas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz kopīpašuma domājamo daļu ir:
1) kopīpašniekam;
2) zemes īpašniekam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, ja šīs daļas 1.punktā minētā persona nav realizējusi savas pirmpirkuma tiesības.
(4) Šā panta trešajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izsoli, iegūst pirmpirkuma tiesības.
(5) Pēc trešās nesekmīgās izsoles valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija var izstrādāt projektu kopīpašuma sadalei dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās. Kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekam izskatīšanai, un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēts sludinājums par kopīpašuma sadales projektu.
(6) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt un tiek noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās, publiska persona tai piederošos dzīvokļu īpašumus atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(7) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, var ierosināt atkārtotu novērtēšanu un organizēt atkārtotu publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli.
(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)
47.pants. Publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
48.pants. Atsavinot kustamo mantu vai lietu kopumu, kurā ietilpst kustamā manta, sastāda mantas nodošanas aktu.
1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1996, 23.nr.; 2001, 1.nr.).
2. Līdz brīdim, kad saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu kā maksāšanas līdzekli par valstij vai pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu var izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus:
1) valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz nekustamo īpašumu neiekasē, ja darījumā, uz kura pamata iegūts nekustamais īpašums, kā maksāšanas līdzeklis pilnībā vai daļēji izmantoti privatizācijas sertifikāti;
2) atsavinot zemi kopā ar ēkām (būvēm), zemes cenu nosaka atsevišķi.
(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2005.)
2.1 Šā likuma 45.pants tiek piemērots, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, izņemot gadījumus, kas minēti likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".
(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2006.)
4. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumi nr.325 "Likuma "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" piemērošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
7. Šā likuma 2.panta otrās daļas 3.punkts, kas noteic, ka likums neattiecas uz valsts vai pašvaldību zemesgabalu maiņu, ja valsts vai pašvaldības zemesgabals tiek izmantots kā kompensācija, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.
(01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2005.)
8. Ministru kabinets līdz līdz 2008.gada 1.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par grozījumiem šajā likumā, lai reglamentētu nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības valsts augstskolu — atvasinātu publisku personu — īpašumā, kā arī regulētu šāda īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumus un rīcību ar to. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai arī citus ar reglamentējamo jautājumu saistītos likumprojektus.
(22.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2008.)
9. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par publiskas personas (arī valsts augstskolas — atvasinātas publiskas personas) mantas atsavināšanu, kā arī citus ar publiskas personas mantas atsavināšanu saistītos likumprojektus.
(22.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2008.)
10. Grozījumi, kas paredz vārdu “dome (padome)” aizstāšanu ar vārdu “dome”, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.
(30.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2008.)
11. Līdz brīdim, kad spēku zaudē Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, atsavināmā apbūvētā zemesgabala nosacītā cena nedrīkst būt zemāka par zemāko no šādām vērtībām: attiecīgā zemesgabala kadastrālo vērtību vai attiecīgā zemesgabala kadastrālo vērtību 2007.gada 31.decembrī.
(30.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)
12. Līdz brīdim, kad spēku zaudē Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, atsavināmā neapbūvētā zemesgabala nosacītā cena nedrīkst būt zemāka par zemāko no šādām vērtībām: attiecīgā zemesgabala kadastrālo vērtību vai zemes kadastrālo vērtību 2007.gada 31.decembrī.
(30.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)
13. Laika periodā no 2011.gada 1.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim ir paredzēta šāda maksājumu veikšanas kārtība:
1) tos maksājumus, kurus veic nekustamā īpašuma pircējs par attiecīgo nekustamo īpašumu, atsavināšanu veicošā institūcija vispirms ieskaita pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu (nomaksa) proporcionālai dzēšanai;
2) pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšana neatbrīvo nekustamā īpašuma pircēju no nomaksas pirkuma līgumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās soda naudas maksājumiem;
3) ja nekustamā īpašuma pircējs neveic nomaksas pirkuma līgumā paredzētos maksājumus pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšanai, atsavināšanu veicošā institūcija uzrēķina nomaksas pirkuma līgumā paredzēto soda naudu;
4) pēc nekustamā īpašuma pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšanas turpmākos šā nekustamā īpašuma pircēja maksājumus ieskaita nomaksas pirkuma līgumā noteiktajā kārtībā uzrēķinātās soda naudas dzēšanai, piemērojot šā punkta 3.apakšpunktā minēto kārtību.
(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2011.)
14. Laika periodā no 2011.gada 1.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim atsavināšanu veicošā institūcija pēc nekustamā īpašuma pircēja lūguma var atlikt šā nekustamā īpašuma nomaksas pirkuma līgumā noteikto pirkuma maksas pamatsummas un soda naudas samaksu uz laiku, kādu lūdz nekustamā īpašuma pircējs, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, ja pircējs iesniedz kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka ir nomaksājis likumā noteiktos nodokļus, kā arī var pierādīt savu maksātspēju.
(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2011.)
15. Manta, kura līdz 2013.gada 30.jūnijam atzīta par valstij piekrītošu bezmantinieku mantu (tai skaitā uz valsts vārda zemesgrāmatā ierakstītais nekustamais īpašums) un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, tiek atsavināta un kreditoru prasījumi tiek apmierināti tādā kārtībā, kādu paredz Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 73.panta trešo daļu. Attiecībā uz šo mantu netiek piemērota šā likuma 5.panta astotā, devītā un desmitā daļa.
(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2013.)
16. Institūcija, kurai ar mantas novērtējuma aktu bez maksas nodota valdījumā šo pārejas noteikumu 15.punktā minētā manta, un Valsts ieņēmumu dienests, ja attiecīgā manta nav nodota valdījumā, ar nodošanas un pieņemšanas aktu šo mantu nodod pārvaldīšanai, apsardzībai un realizācijai tās apgabaltiesas zvērinātam tiesu izpildītājam, kas pastāv pie apgabaltiesas, kuras teritorijā atrodas attiecīgā manta, ievērojot Tiesu izpildītāju likuma 71.pantā noteikto. Nodošanas un pieņemšanas aktam pievieno tiesu nolēmumus un notariālos aktus par mantojuma lietas izbeigšanu un dokumentus, kuros iekļauta informācija par mantas apjomu un kreditoru prasījumiem. Ja kreditors ir cēlis prasību tiesā, šo pārejas noteikumu 15.punktā minēto mantu nodod zvērinātam tiesu izpildītājam pārvaldīšanai, apsardzībai un realizācijai mēneša laikā no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums attiecīgajā lietā.
(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2013.)
17. Nekustamā īpašuma valdītājam, kurš valstij piekrītošo bezmantinieku mantu — nekustamo īpašumu — ieguvis līdz 2013.gada 30.jūnijam, vai minētā īpašuma pārvaldītājam zvērināts tiesu izpildītājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem atlīdzina izdevumus (samaksāto nekustamā īpašuma nodokli, komunālos maksājumus un maksājumus, kas saistīti ar īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā uz valsts vārda). Nekustamā īpašuma valdītājs neatbild par mantas vai tās vērtības samazinājumu.
(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2013.)
18. Grozījumi šā likuma 42.panta trešajā daļā un 43.1 panta pirmajā daļā (par kustamās mantas nodošanu sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā) stājas spēkā 2016.gada 1.martā.
(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)
19. Grozījumi šā likuma 4. pantā par trešās daļas papildināšanu ar otro teikumu, grozījumi šā likuma 5. panta otrajā daļā un ceturtās daļas jaunā redakcija, kā arī grozījums par 5. panta papildināšanu ar 3.1, 3.2, 3.3, 4.1 un vienpadsmito daļu, grozījumi 8. pantā par 1.3 daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 9. pantā par 1.3 daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 10. panta pirmajā daļā (saistībā ar tāda nekustamā īpašuma novērtēšanu un pārdošanu, kurš nodots privatizācijai vai atzīts par bezmantinieku vai bezīpašnieku mantu, un zemes starpgabala vai tāda valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu un pārdošanu, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 euro) stājas spēkā 2019. gada 1. novembrī.
(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019.)
20. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. oktobrim izdod šā likuma 4. panta trešās daļas otrajā teikumā minētos noteikumus.
(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019.)
21. Šā likuma 44. panta piektās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
(12.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2023.)
22. Šā likuma 47. panta jaunā redakcija stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
(12.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2023. 47. panta jaunā redakcija iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2025.)
 |
 |
 |
 |