Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 05.10.2023. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.498

Rīgā 2002.gada 4.novembrī (prot. Nr.48 9.§)
Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu
Izdoti saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 3.panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka valsts civildienesta ierēdņu (turpmāk — ierēdņi) amatus, kurus var ieņemt profesionālā militārā dienesta karavīrs (turpmāk — karavīrs), ierēdņa amata pienākumu izpildes kārtību, disciplinārsodīšanas kārtību un Militārā dienesta likumā karavīram noteikto pabalstu, piemaksu un kompensāciju izmaksas kārtību.

2. Karavīru var iecelt šādos ierēdņa amatos:

2.1. ministrijā:

2.1.1. izpildsekretārs (tikai Aizsardzības ministrijā);

2.1.2. departamenta direktors (tikai Aizsardzības ministrijā);

2.1.3. departamenta direktora vietnieks;

2.1.4. nodaļas vadītājs un viņa vietnieks;

2.1.5. valsts sekretāra padomnieks;

2.1.6. vecākais referents un vecākais inspektors;

2.1.7. Aizsardzības ministrijas pārstāvis starptautiskajā organizācijā un Aizsardzības ministrijas padomnieks;

2.1.8. valsts sekretāra vietnieks (tikai Aizsardzības ministrijā);

2.1.9. projektu vadītājs (tikai Aizsardzības ministrijā);

2.2. ministrijas padotībā esošajās iestādēs:

2.2.1. iestādes vadītājs un viņa vietnieks (tikai Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs);

2.2.2. departamenta direktors un viņa vietnieks;

2.2.3. daļas vadītājs un viņa vietnieks;

2.2.4. sektora vadītājs un viņa vietnieks;

2.2.5. vecākais referents, vecākais inspektors un vecākais eksperts.

(MK 19.10.2004. noteikumu Nr. 860 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.02.2016. noteikumiem Nr. 107; MK 03.10.2023. noteikumiem Nr. 550)

3. Karavīrs saņem normatīvajos aktos par karavīru dienesta atalgojumu noteikto algu un piemaksas, kā arī uzturdevu vai tās kompensāciju naudā.

(MK 01.06.2004. noteikumu Nr.514 redakcijā)

4. Karavīrs nesaņem ierēdnim paredzētos pabalstus un kompensācijas.

(MK 01.06.2004. noteikumu Nr.514 redakcijā)

5. Ierēdņa amata pienākumu pildīšanas laiku ieskaita karavīra izdienas stāžā, un to ņem vērā, piešķirot izdienas pensiju un kārtējo dienesta pakāpi. Uz karavīru, kurš ieņem ierēdņa amatu, attiecas arī citas Militārā dienesta likumā noteiktās sociālās un ar aktīvo dienestu saistītās garantijas un karavīru apgāde.

6. Karavīru ierēdņa amatā uz laiku līdz trijiem gadiem, nerīkojot konkursu, ieceļ valsts pārvaldes iestādes vadītājs.

7. Karavīrs ierēdņa amata pienākumus pilda saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātu amata aprakstu.

8. Ierēdņa amata pienākumu pildīšanas laikā karavīrs ir pakļauts valsts pārvaldes iestādes vadītājam un savam tiešajam vadītājam, ja amata aprakstā nav noteikts citādi.

9. Valsts pārvaldes iestādes vadītājs var atļaut karavīram ierēdņa amata pienākumu pildīšanas laikā valkāt civilapģērbu.

10. Karavīrs ir disciplināri atbildīgs saskaņā ar civildienestu un militāro dienestu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

11. Ja disciplinārpārkāpums ir izdarīts saistībā ar ierēdņa amata pildīšanu, karavīrs ir pielīdzināms ierēdnim un atbild par nodarīto saskaņā ar valsts civildienestu reglamentējošiem normatīviem aktiem. Ja ir izdarīts disciplinārpārkāpums, par kuru piemēro atbrīvošanu no valsts civildienesta, aizsardzības ministrs pēc valsts pārvaldes iestādes vadītāja ierosinājuma atvaļina karavīru no profesionālā militārā dienesta.

(MK 10.10.2006. noteikumu Nr.831 redakcijā)

12. Ja disciplinārpārkāpums nav saistīts ar ierēdņa amata pildīšanu, karavīrs ir disciplināri atbildīgs saskaņā ar militāro dienestu reglamentējošiem normatīviem aktiem.

13. Ja disciplinārpārkāpums ir saistīts ar ierēdņa amata pildīšanu, disciplinārsodu karavīram uzliek aizsardzības ministrs, pamatojoties uz valsts pārvaldes iestādes vadītāja ierosinājumu.

14. Disciplinārsodus uzskaita saskaņā ar Militārās disciplināratbildības likumu.

(MK 14.01.2021. noteikumu Nr. 32 redakcijā)

Ministru prezidents A.Bērziņš

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
05.10.2023