Darbības ar dokumentu

1. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt karavīru un zemessargu militārās disciplīnas ievērošanu un militārās disciplīnas pārkāpumu savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu, taisnīga lēmuma pieņemšanu, kā arī militārās disciplīnas pārkāpumu cēloņu un seku noskaidrošanu un novēršanu gan miera laikā, gan kara un izņēmuma stāvokļa laikā.

2. pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka militārās disciplīnas nodrošināšanas kārtību, karavīru un zemessargu disciplināratbildības pamatu un tiem piemērojamos disciplinārsodus, kā arī kārtību, kādā izskatāmi jautājumi par karavīru un zemessargu saukšanu pie disciplināratbildības.

(2) Šis likums attiecas uz:

1) aktīvā dienesta karavīriem (turpmāk — karavīri);

2) zemessargiem.

3. pants. Karavīru un zemessargu atbildība un tās īpatnības

(1) Karavīrs vai zemessargs, kas pārkāpis normatīvos aktus vai komandiera (priekšnieka) pavēlē vai rīkojumā noteiktās dienesta prasības, neatkarīgi no dienesta pakāpes un amata saucams pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, kā arī ir materiāli atbildīgs par nodarīto zaudējumu (kaitējumu).

(2) Pie disciplināratbildības karavīru un zemessargu sauc šajā likumā noteiktajā kārtībā. Karavīra vai zemessarga saukšana pie disciplināratbildības neatbrīvo viņu no iespējamās kriminālatbildības un civiltiesiskās atbildības.

(3) Par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts saistībā ar dienesta pienākumu pildīšanu, karavīru un zemessargu sauc pie disciplināratbildības. Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) izvērtē administratīvā pārkāpuma saistību ar dienesta pienākumu pildīšanas apstākļiem un ne vēlāk kā divu nedēļu laikā sniedz rakstveida atzinumu kompetentajai valsts institūcijai vai tās amatpersonai, kas konstatējusi administratīvā pārkāpuma faktu.

(4) Par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts ārpus dienesta pienākumu pildīšanas, karavīru un zemessargu sauc pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem pamatiem. Administratīvā soda piemērošana neizslēdz disciplinārsoda piemērošanu.

4. pants. Militārā disciplīna un tās ievērošana

(1) Militārā disciplīna ir normatīvajos aktos, militārajos reglamentos un ar komandiera (priekšnieka) pavēlēm vai rīkojumiem noteiktās kārtības un norādījumu ievērošana militārā dienesta izpildē un dienesta Latvijas Republikas Zemessardzē (turpmāk — Zemessardze) izpildē.

(2) Katrs karavīrs un zemessargs ievēro militāro disciplīnu un nepieļauj tās pārkāpumus. Par militārās disciplīnas ievērošanu katrs karavīrs un zemessargs atbild personiski.

(3) Katra karavīra un zemessarga pienākums ir ar cieņu izturēties pret komandieri (priekšnieku) un jebkuru karavīru un zemessargu gan dienestā, gan ārpus tā, bet katra komandiera (priekšnieka) pienākums — izturēties ar cieņu un godu pret padotajiem.

(4) Ja karavīrs noteiktajā kārtībā pilda militāro dienestu citā valstī vai zemessargs noteiktajā kārtībā pilda Zemessardzes uzdevumus citā valstī, viņš ciena un ievēro attiecīgās valsts likumus, sabiedriskās kārtības un pieklājības normas.

5. pants. Militārās disciplīnas nodrošināšana

(1) Katra komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt militāro disciplīnu un dienesta kārtību tam pakļautajā vienībā (apakšvienībā), veicināt centību un priekšzīmīgu uzvedību, piešķirot apbalvojumus, kā arī taisnīgi sodīt par militārās disciplīnas pārkāpumiem.

(2) Lai nodrošinātu militāro disciplīnu, komandieris (priekšnieks):

1) ir paraugs padotajiem morālo normu un militārās disciplīnas ievērošanā un dienesta pienākumu nevainojamā pildīšanā;

2) pastāvīgi kontrolē kaujas gatavību un militāro disciplīnu tam pakļautajās vienībās (apakšvienībās);

3) noskaidro militārās disciplīnas pārkāpumu iemeslus un apstākļus, kā arī dienesta organizācijas trūkumus, kas varētu būt par militārās disciplīnas pārkāpumu cēloni, un veic pasākumus trūkumu novēršanai.

(3) Ja karavīrs vai zemessargs nepakļaujas vai pretojas militārajai disciplīnai vai traucē dienesta kārtību, komandieris (priekšnieks) īsteno šajā likumā, Militārā dienesta iekārtas reglamentā un citos tiesību aktos noteiktās tiesības un pienākumus, lai panāktu padotā karavīra vai zemessarga paklausību.

(4) Ja starp karavīriem vai zemessargiem nav savstarpēju dienesta attiecību un karavīrs vai zemessargs augstākas dienesta pakāpes karavīra vai zemessarga klātbūtnē pārkāpj noteikto dienesta kārtību un militāro disciplīnu, kā arī neievēro militāro pieklājību vai sabiedrisko kārtību, tad augstākas dienesta pakāpes karavīrs vai zemessargs brīdina pārkāpēju. Ja pārkāpējs brīdinājumu neievēro, augstākas dienesta pakāpes karavīrs vai zemessargs veic pārkāpuma novēršanai nepieciešamos pasākumus un par to ziņo Militārajai policijai.

(5) Ja komandieris (priekšnieks) nav izpildījis savus pienākumus militārās disciplīnas un dienesta kārtības nodrošināšanai, viņu sauc pie atbildības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

6. pants. Militārās disciplīnas pārkāpums

(1) Par militārās disciplīnas pārkāpumu atzīstama karavīra vai zemessarga rīcība (darbība vai bezdarbība), kas izpaužas kā normatīvo aktu, militāro reglamentu, komandiera (priekšnieka) pavēļu, rīkojumu vai norādījumu pārkāpšana ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības.

(2) Par militārās disciplīnas pārkāpumu atzīstama arī karavīra vai zemessarga rīcība (darbība vai bezdarbība), kas nav saistīta ar dienesta izpildi, bet diskreditē Nacionālos bruņotos spēkus vai iestādi, kurā karavīrs vai zemessargs pilda dienesta pienākumus, un mazina uzticību valsts pārvaldei.

(3) Par militārās disciplīnas pārkāpumu atzīstama arī karavīra vai zemessarga rīcība (darbība vai bezdarbība), ar kuru radītas nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam.

7. pants. Izņēmumi saukšanai pie disciplināratbildības

(1) Par militārās disciplīnas pārkāpumu nav uzskatāma karavīra vai zemessarga rīcība, kas atbilst šā likuma 6. pantā minētajai rīcībai, bet ir veikta nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā, galējās nepieciešamības gadījumā, attaisnojama profesionālā riska gadījumā vai aiz pārliecības, ka, izpildot komandiera (priekšnieka) pavēli (rīkojumu), karavīrs vai zemessargs izdarītu normatīvā akta pārkāpumu.

(2) Nepieciešamā aizstāvēšanās ir karavīra vai zemessarga rīcība, kas veikta, lai novērstu militārās disciplīnas pārkāpumu vai aizsargātu no bīstama apdraudējuma valsts iekārtu un sabiedrisko kārtību vai arī savas vai citu personu tiesības, nodarot apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, ja pārkāpumu vai apdraudējumu nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem. Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību, kad ir nodarīts tāds kaitējums, kas nav bijis nepieciešams apdraudējuma novēršanai vai atvairīšanai.

(3) Galējā nepieciešamība ir karavīra vai zemessarga rīcība, kas veikta, lai novērstu kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, karavīram, zemessargam vai citām personām, ja šo kaitējumu nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

(4) Profesionālais risks ir attaisnojams, ja karavīrs vai zemessargs ir rīkojies, lai sasniegtu sabiedrībai nozīmīgu mērķi, ko nebija iespējams sasniegt citā veidā, un ir darījis visu, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm.

8. pants. Patiesības noskaidrošana un pierādīšanas pienākums

(1) Visos gadījumos augstākas dienesta pakāpes karavīrs vai zemessargs vai augstākā amatā esošs karavīrs vai zemessargs, vai cita aizsardzības nozares amatpersona, kura konstatē karavīra vai zemessarga pārkāpumu, par to nekavējoties ziņo komandierim (priekšniekam), kurš ir tiesīgs pieņemt lēmumu par šā karavīra vai zemessarga saukšanu pie disciplināratbildības.

(2) Nevienu nevar atzīt par vainīgu militārās disciplīnas pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Izskatot militārās disciplīnas pārkāpumu, komandierim (priekšniekam) ir pienākums vispusīgi noskaidrot lietas apstākļus, konstatēt militārās disciplīnas pārkāpuma esību vai neesību, apzināt tā sekas, noskaidrot militārās disciplīnas pārkāpuma izdarīšanā vainīgo, kā arī citus apstākļus, kuriem ir nozīme lietas izskatīšanā.

(4) Karavīram un zemessargam ir pienākums piedalīties militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanā, lai tiktu noskaidroti ar to saistītie apstākļi. Karavīram, zemessargam, cietušajam, kā arī jebkurai citai personai ir pienākums pēc komandiera (priekšnieka) vai dienesta izmeklēšanas veicēja pieprasījuma sniegt paskaidrojumu. Ja uzaicinātā persona nevar ierasties vai iesniegt paskaidrojumu pieprasījumā norādītajā laikā, tās pienākums ir paziņot par to komandierim (priekšniekam) vai dienesta izmeklēšanas veicējam.

9. pants. Vainas forma

(1) Par vainīgu militārās disciplīnas pārkāpuma izdarīšanā atzīstams karavīrs vai zemessargs, kas pārkāpumu izdarījis ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības.

(2) Militārās disciplīnas pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja karavīrs vai zemessargs, kas to izdarījis, ir paredzējis pārkāpuma sekas un ir tās vēlējies vai arī nav vēlējies, tomēr apzināti pieļāvis to iestāšanos.

(3) Militārās disciplīnas pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja karavīrs vai zemessargs, kas to izdarījis, ir paredzējis pārkāpuma seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējis pārkāpuma seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc konkrētajiem pārkāpuma apstākļiem viņam vajadzēja un viņš varēja tās paredzēt.

10. pants. Disciplināratbildību mīkstinoši apstākļi

(1) Atbildību par militārās disciplīnas pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) pārkāpējs vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis savu rīcību;

2) pārkāpējs novērsis izdarītā militārās disciplīnas pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu vai novērsis radīto kaitējumu;

3) militārās disciplīnas pārkāpums izdarīts smagu personīgu vai ģimenes apstākļu dēļ vai stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē;

4) militārās disciplīnas pārkāpums izdarīts vardarbības iespaidā;

5) pārkāpējs sniedz būtisku palīdzību cita militārās disciplīnas pārkāpuma atklāšanā.

(2) Par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt arī citus apstākļus, kas šajā likumā nav minēti.

11. pants. Disciplināratbildību pastiprinoši apstākļi

Atbildību par militārās disciplīnas pārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:

1) militārās disciplīnas pārkāpums nav pārtraukts, un nav ievērota komandiera (priekšnieka) vai citu karavīru vai zemessargu prasība to izbeigt;

2) militārās disciplīnas pārkāpums izdarīts laikā, kad ir spēkā karavīram vai zemessargam uzliktais disciplinārsods;

3) militārās disciplīnas pārkāpums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

4) militārās disciplīnas pārkāpums izdarīts personu grupā;

5) militārās disciplīnas pārkāpums izdarīts, pildot kaujas vai speciālo uzdevumu, sardzē (apsardzē) vai dežūras laikā;

6) militārās disciplīnas pārkāpums izdarīts savtīgos nolūkos, mantkārīgu vai zemisku tieksmju dēļ;

7) militārās disciplīnas pārkāpuma dēļ radušies nopietni militārās vai sabiedriskās kārtības traucējumi, valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai būtisks nemantisks kaitējums vai iestājušās citas smagas sekas;

8) militārās disciplīnas pārkāpums izdarīts pret nepilngadīgo, sievieti grūtniecības stāvoklī vai personu, kas atrodas bezpalīdzības stāvoklī, vai izmantojot cietušās personas dienesta, materiālo vai citādu atkarību no pārkāpēja;

9) militārās disciplīnas pārkāpums saistīts ar cietušās personas cieņas un goda aizskaršanu;

10) militārās disciplīnas pārkāpums izdarīts, piedaloties ārkārtējās situācijas, dabas vai antropogēnās katastrofas seku likvidēšanas darbos, kā arī kara vai izņēmuma stāvokļa laikā.

12. pants. Būtisks mantisks zaudējums un būtisks nemantisks kaitējums

(1) Ja militārās disciplīnas pārkāpuma dēļ ir radīts mantisks zaudējums, kura apmērs pārkāpuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu attiecīgajā laikposmā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu summu, tas uzskatāms par būtisku mantisku zaudējumu.

(2) Ja militārās disciplīnas pārkāpuma dēļ ir radīts nemantisks kaitējums, ko nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā pārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku nemantisku kaitējumu.

(3) Ja militārās disciplīnas pārkāpuma dēļ ir radīts kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm un šo kaitējumu nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā pārkāpuma sekas, tas uzskatāms par būtisku kaitējumu valstij.

13. pants. Disciplinārsoda jēdziens un mērķis

(1) Disciplinārsods ir piespiedu līdzeklis, kuru karavīram vai zemessargam, kas izdarījis militārās disciplīnas pārkāpumu, piemēro šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Disciplinārsodu piemēro, lai sodītu vainīgo karavīru vai zemessargu par izdarīto militārās disciplīnas pārkāpumu, kā arī lai audzinātu vainīgo un citus karavīrus vai zemessargus un panāktu, ka viņi ievēro militāro disciplīnu un atturas no jaunu militārās disciplīnas pārkāpumu izdarīšanas. Disciplinārsoda mērķis nav pazemot karavīra vai zemessarga cieņu.

14. pants. Disciplinārsodu veidi

(1) Par militārās disciplīnas pārkāpumu karavīram var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) rājienu — kareivju, instruktoru un virsnieku sastāvam;

2) ārpuskārtas norīkojumu līdz trim reizēm — kareivju sastāvam;

3) dienesta vietas atstāšanas ierobežojumu līdz 15 diennaktīm — kareivju sastāvam;

4) stingro uzraudzību līdz 15 diennaktīm — kareivju un instruktoru (izņemot augstākos instruktorus) sastāvam;

5) brīdinājumu par neatbilstību ieņemamam amatam — kareivju, instruktoru un virsnieku sastāvam;

6) mēnešalgas samazināšanu līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, — kareivju, instruktoru un virsnieku sastāvam;

7) pazemināšanu amatā — kareivju, instruktoru un virsnieku sastāvam;

8) miera laikā — atvaļināšanu no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika — kareivju, instruktoru un virsnieku sastāvam.

(1¹) Šā panta pirmās daļas 5., 6., 7. un 8. punktā minēto disciplinārsodu nepiemēro valsts aizsardzības dienesta karavīram.

(2) Par militārās disciplīnas pārkāpumu zemessargu, instruktoru un virsnieku sastāva zemessargiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) rājienu;

2) brīdinājumu par neatbilstību ieņemamam amatam;

3) pazemināšanu amatā;

4) kompensācijas vai mēnešalgas samazināšanu līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

5) miera laikā — izslēgšanu no Zemessardzes.

(3) Par militārās disciplīnas pārkāpumiem starptautisko operāciju laikā zemessargiem piemērojami karavīriem noteiktie disciplinārsodi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2023.)

15. pants. Aizrādījums

(1) Ja karavīrs vai zemessargs izdarījis militārās disciplīnas pārkāpumu, bet šis pārkāpums ir mazsvarīgs vai nav radījis nelabvēlīgas sekas, komandieris (priekšnieks) karavīram vai zemessargam var izteikt aizrādījumu, nepiemērojot disciplinārsodu. Pirms aizrādījuma izteikšanas no karavīra vai zemessarga pieprasa paskaidrojumu.

(2) Aizrādījumu izsaka rakstveidā, norādot militārās disciplīnas pārkāpuma būtību, un informē par to karavīru vai zemessargu, kuram tiek izteikts aizrādījums. Tā dokumenta kopiju, kurā rakstveidā izteikts aizrādījums, pievieno karavīra vai zemessarga personas lietai.

(3) Aizrādījums nav disciplinārsods.

16. pants. Disciplinārās varas principi un tiesības piemērot disciplinārsodus

(1) Disciplinārās varas tiesības pieder karavīra vai zemessarga tiešajam komandierim (priekšniekam) un augstākiem komandieriem (priekšniekiem), ieskaitot aizsardzības ministru.

(2) Augstākam komandierim (priekšniekam) ir visas zemāku komandieru (priekšnieku) disciplinārās varas tiesības.

(3) Komandieru (priekšnieku) disciplinārās varas tiesības atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku vienību štatos noteiktajiem amatiem, kā arī komandieru (priekšnieku) tiesības piemērot disciplinārsodus nosaka aizsardzības ministrs.

(4) Aizsardzības ministram papildus Nacionālo bruņoto spēku komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:

1) izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamam amatam Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieriem, Zemessardzes komandierim, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšniekam un tiem pielīdzinātiem komandieriem (priekšniekiem);

2) pazemināt amatā virsnieku, kuru tikai viņam ir tiesības iecelt amatā;

3) atvaļināt no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika un izslēgt no Zemessardzes virsnieku, kuru viņam ir tiesības iecelt amatā.

(5) Amata pagaidu izpildītājam ir tiesības izmantot attiecīgajam amatam noteiktās disciplinārās varas tiesības.

(6) Ja dažādas vienības (apakšvienības) vai to karavīri vai zemessargi kopīgi pilda dienesta pienākumus, kā arī ja vienības (apakšvienības) vai to karavīri vai zemessargi, pildot dienesta pienākumus, nejauši sastopas, augstākā komandiera (priekšnieka) disciplinārā vara pilnā apjomā attiecas arī uz pārējo vienību (apakšvienību) karavīriem vai zemessargiem.

(7) Par disciplinārās varas pārsniegšanu komandieri (priekšnieku) soda disciplināri, bet, ja komandieris (priekšnieks) savu stāvokli ir izmantojis ļaunprātīgi, viņu var saukt pie kriminālatbildības.

17. pants. Karavīra vai zemessarga aizturēšana

(1) Karavīru vai zemessargu aiztur un nogādā (nosūta) uz dienesta vietu, ja viņš:

1) atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

2) agresīvi uzvedas vai pārkāpj sabiedrisko kārtību un tādējādi ar savu uzvedību var nodarīt kaitējumu citu personu dzīvībai (veselībai) vai radīt būtiskus mantiskus zaudējumus;

3) ir karavīra formas tērpā, bet viņam nav karavīra vai zemessarga statusu apliecinoša dokumenta;

4) pārkāpj karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumus un atsakās izpildīt komandiera (priekšnieka), augstākas dienesta pakāpes karavīra vai zemessarga, patruļdienesta vai Militārās policijas prasību novērst pārkāpumu;

5) ir izdarījis pārkāpumu ar noziedzīga nodarījuma pazīmēm.

(2) Aizturēt karavīru vai zemessargu par militārās disciplīnas pārkāpumu ir tiesīgs tāds karavīrs vai zemessargs, kura dienesta pakāpe ir augstāka par pārkāpēja dienesta pakāpi. Zemākā dienesta pakāpē (amatā) esošs karavīrs vai zemessargs par konstatēto augstākā dienesta pakāpē (amatā) esoša karavīra vai zemessarga pārkāpumu nekavējoties ziņo Militārajai policijai.

(3) Šajā pantā minētajos gadījumos karavīru vai zemessargu par militārās disciplīnas pārkāpumu var aizturēt ne ilgāk kā uz trim stundām.

18. pants. Militārās disciplīnas pārkāpumu izskatīšana

(1) Militārās disciplīnas pārkāpumu izskata karavīra vai zemessarga tiešais komandieris (priekšnieks) vai augstāks komandieris (priekšnieks) atbilstoši tam noteiktajām disciplinārās varas tiesībām, ja komandieris (priekšnieks) konstatē militārās disciplīnas pārkāpumu vai saņem informāciju par to.

(2) Militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanu komandieris (priekšnieks) uzsāk nekavējoties vai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā, kopš viņam kļuvis zināms par iespējamo militārās disciplīnas pārkāpumu. Izskatot militārās disciplīnas pārkāpumus, var veikt dienesta izmeklēšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas gaitā komandieris (priekšnieks) pieprasa tā karavīra vai zemessarga paskaidrojumu, kura rīcībā ir saskatāmas militārās disciplīnas pārkāpuma pazīmes, un noskaidro visus taisnīga lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktiskos un tiesiskos apstākļus, tai skaitā noskaidro militārās disciplīnas pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un tā raksturu, pārkāpumā iesaistītās personas, pārkāpumā iesaistītā karavīra vai zemessarga vainu, disciplināratbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus un ar militārās disciplīnas pārkāpumu radītos zaudējumus un kaitējumu.

(4) Komandieris (priekšnieks) pirms disciplinārsoda piemērošanas rakstveidā informē attiecīgo karavīru vai zemessargu par viņa tiesībām iepazīties ar militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas materiāliem (tai skaitā ar viņa vainas pierādījumiem) un tiesībām sniegt paskaidrojumus un pierādījumus sevis aizstāvēšanai vai atbildības mīkstināšanai.

(5) Ja militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas gaitā komandieris (priekšnieks) nekonstatē militārās disciplīnas pārkāpuma sastāvu vai konstatē, ka karavīrs vai zemessargs ir izdarījis militārās disciplīnas pārkāpumu, taču, atzīstot, ka šis pārkāpums ir mazsvarīgs vai nav radījis nelabvēlīgas sekas, nolemj karavīram vai zemessargam izteikt aizrādījumu, viņš informē karavīru vai zemessargu par militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas izbeigšanu, nepiemērojot sodu.

19. pants. Dienesta izmeklēšana

(1) Komandieris (priekšnieks) dienesta izmeklēšanu var uzdot veikt viņam padotai amatpersonai vai komisijai (turpmāk — izmeklēšanas veicējs) vai arī veikt to pats. Veikt dienesta izmeklēšanu uzdod ar rakstveida pavēli.

(2) Dienesta izmeklēšana veicama viena mēneša laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, ar komandiera (priekšnieka) lēmumu dienesta izmeklēšanas termiņu var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Ar šo lēmumu iepazīstina pārkāpumā iesaistīto karavīru vai zemessargu. Dienesta izmeklēšanas termiņā neieskaita laiku, kurā karavīram vai zemessargam bijusi pārejoša darbnespēja vai viņš ir bijis atvaļinājumā vai komandējumā, vai citā attaisnotā prombūtnē.

(3) Izmeklēšanas veicējs pavēlē noteikto uzdevumu izpildē ir tieši pakļauts komandierim (priekšniekam), kurš izdevis pavēli par dienesta izmeklēšanu, un, veicot dienesta izmeklēšanu, viņam ir šā panta pirmajā daļā minētā komandiera tiesības.

(4) Ja objektīvas izmeklēšanas nodrošināšanai nepieciešamas speciālas zināšanas noteiktā darbības jomā vai specialitātē, komandieris (priekšnieks), kas veic dienesta izmeklēšanu, vai izmeklēšanas veicējs atzinuma sniegšanai var pieaicināt attiecīgu speciālistu.

(5) Dienesta izmeklēšanu aizliegts veikt amatpersonai:

1) kura ir militārās disciplīnas pārkāpumā iesaistītā karavīra vai zemessarga padotais;

2) kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar militārās disciplīnas pārkāpumā iesaistīto karavīru vai zemessargu, kā arī šādas amatpersonas laulātais;

3) kura ir militārās disciplīnas pārkāpuma aculiecinieks;

4) kurai konkrētajā militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas lietā rodas vai var rasties interešu konflikts;

5) kura personiski tieši vai netieši ir ieinteresēta disciplinārlietas iznākumā vai par kuras objektivitāti ir pamatotas šaubas citu apstākļu dēļ.

(6) Ja pastāv šā panta piektajā daļā minētie apstākļi, kas izmeklēšanas veicējam liedz veikt dienesta izmeklēšanu, izmeklēšanas veicējam ir pienākums iesniegt pamatotu ziņojumu komandierim (priekšniekam), kurš izdevis šā panta pirmajā daļā minēto pavēli. Pēc šāda ziņojuma saņemšanas komandieris (priekšnieks) nosaka citu izmeklēšanas veicēju.

(7) Ja komandieris (priekšnieks) dienesta izmeklēšanu veic pats, kā arī gadījumos, kad komandieris (priekšnieks) izskata militārās disciplīnas pārkāpumu bez dienesta izmeklēšanas veikšanas un pastāv šā panta piektās daļas 2., 4. un 5. punktā minētie ierobežojumi, komandieris (priekšnieks) iesniedz pamatotu ziņojumu augstākam komandierim (priekšniekam), kas pārņem militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanu.

20. pants. Dienesta izmeklēšanas atzinums

(1) Dienesta izmeklēšanas atzinumu veido:

1) ievaddaļa. Tajā norāda:

a) komandiera (priekšnieka) — šā likuma 19. panta pirmajā daļā minētās pavēles izdevēja — amata nosaukumu, dienesta pakāpi, vārdu, uzvārdu, parakstīšanas vietu un datumu. Ja komandieris (priekšnieks) dienesta izmeklēšanu veic pats, šo informāciju nenorāda,

b) dienesta izmeklēšanas atzinuma sastādīšanas vietu un datumu,

c) izmeklēšanas veicēju, pavēli, saskaņā ar kuru tas darbojas, un pavēlē noteikto uzdevumu;

2) konstatējošā daļa. Tajā norāda:

a) pārkāpuma izdarīšanas laiku, vietu, veidu un citus apstākļus,

b) pārkāpuma būtību un tā izklāstu hronoloģiskā secībā,

c) paskaidrojumu, argumentu un pierādījumu izklāstu un analīzi,

d) pārkāpumu izdarījušā karavīra vai zemessarga īpašības, aktīvajā dienestā un amatā pavadīto laiku, viņam piešķirtos apbalvojumus un piemērotos disciplinārsodus, atestāciju rezultātus,

e) pārkāpēja vainas formu,

f) ar pārkāpumu radīto zaudējumu vai kaitējumu,

g) tos normatīvos aktus un normas, kuras ir pārkāptas,

h) disciplināratbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus;

3) secinājumi. Tajos norāda:

a) pārkāpuma juridisko kvalifikāciju,

b) iespējamos pasākumus pārkāpuma, tā seku, cēloņu un to veicinošo apstākļu novēršanai, kā arī izmeklēšanas materiālu tālāko virzību;

4) parakstu daļa.

(2) Dienesta izmeklēšanas atzinumā nenorāda piemērojamo disciplinārsodu.

(3) Dienesta izmeklēšana ir pabeigta, ja šā likuma 19. panta pirmajā daļā minētais komandieris (priekšnieks) ir apstiprinājis dienesta izmeklēšanas atzinumu.

21. pants. Disciplinārsodu piemērošana

(1) Disciplinārsodu karavīram vai zemessargam piemēro ne vēlāk kā mēneša laikā, kopš komandierim (priekšniekam) kļuvis zināms par izdarīto pārkāpumu, bet, ja nepieciešama dienesta izmeklēšana, — ne vēlāk kā mēneša laikā kopš dienesta izmeklēšanas atzinuma apstiprināšanas. Disciplinārsoda piemērošanas laikā neieskaita laiku, kurā karavīram vai zemessargam bijusi pārejoša darbnespēja vai viņš ir bijis atvaļinājumā vai komandējumā, vai citā attaisnotā prombūtnē.

(2) Disciplinārsodu nepiemēro, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas vai pārkāpuma pabeigšanas dienas līdz tā atklāšanai pagājuši vismaz divi gadi.

(3) Disciplinārsodu atbilstoši savām disciplinārās varas tiesībām piemēro karavīra vai zemessarga tiešais komandieris (priekšnieks) vai augstāks komandieris (priekšnieks). Komandieris (priekšnieks), sodot karavīru vai zemessargu, nedrīkst pārkāpt normatīvajos aktos noteiktās tiesības un pienākumus un pieļaut nepamatotu bardzību.

(4) Lēmumu par karavīram vai zemessargam piemērojamo disciplinārsodu pieņem komandieris (priekšnieks), pamatojoties uz militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas (dienesta izmeklēšanas) rezultātiem.

(5) Ja militārās disciplīnas pārkāpumam ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, komandieris (priekšnieks) nekavējoties par to ziņo augstākam komandierim (priekšniekam) un Militārajai policijai.

(6) Disciplinārsodu piemēro atbilstoši militārās disciplīnas pārkāpuma izraisīto vai iespējamo seku smagumam. Nosakot disciplinārsoda veidu un apmēru, ņem vērā pārkāpuma raksturu, apstākļus, kādos tas izdarīts, pārkāpēja līdzšinējo uzvedību, radīto zaudējumu vai kaitējumu, pārkāpēja vainas formu, piemērojamā disciplinārsoda samērīgumu ar izdarīto pārkāpumu, kā arī disciplināratbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus.

(7) Par karavīra vai zemessarga izdarīto militārās disciplīnas pārkāpumu soda tikai pārkāpuma izdarītāju, piemērojot vienu disciplinārsodu. Ja karavīri vai zemessargi pārkāpumu izdarījuši grupā, tad, piemērojot disciplinārsodus, izvērtē katra pārkāpēja vainas pakāpi. Par katru pārkāpumu piemēro atsevišķu disciplinārsodu.

(8) Ja komandieris (priekšnieks) uzskata, ka militārās disciplīnas pārkāpuma smaguma dēļ viņa disciplinārā vara karavīra vai zemessarga sodīšanai nav pietiekama, viņš lūdz augstāku komandieri (priekšnieku) sodīt pārkāpēju.

(9) Komandieris (priekšnieks) lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu noformē rakstveida pavēlē. Pavēlē par disciplinārsoda piemērošanu norāda pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, tā būtību, piemērotās tiesību normas (norādot normatīvā akta nosaukumu un attiecīgo tiesību normu), piemēroto disciplinārsodu, kā arī disciplinārsoda apstrīdēšanas iespējas un termiņu tā apstrīdēšanai.

22. pants. Disciplinārsodu piemērošanas kārtības īpatnības

(1) Par pārkāpumiem, kas izdarīti, pildot dienestu visu veidu diennakts norīkojumos (kaujas dežūrā), karavīru vai zemessargu soda pēc diennakts norīkojuma (kaujas dežūras) maiņas vai pēc atstādināšanas (nomaiņas) no diennakts norīkojuma pienākumu izpildes.

(2) Ja karavīrs vai zemessargs ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē, tad paskaidrojuma pieprasīšanu un disciplinārsoda piemērošanu atliek līdz viņa atskurbšanai.

23. pants. Paziņošana par disciplinārsodu

(1) Karavīram vai zemessargam personīgi paziņo pavēli par disciplinārsoda piemērošanu.

(2) Sodītais karavīrs vai zemessargs par viņam augstāka komandiera (priekšnieka) piemēroto disciplinārsodu nekavējoties ziņo savam tiešajam komandierim (priekšniekam).

(3) Komandieris (priekšnieks) par piemērotajiem disciplinārsodiem ziņo pakļautības kārtībā augstākam komandierim aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

24. pants. Disciplinārsoda apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Disciplinārsodu karavīrs vai zemessargs var apstrīdēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, iesniedzot rakstveida iesniegumu Aizsardzības ministrijas Apelācijas komisijai (turpmāk — Apelācijas komisija). Apelācijas komisijas sastāvu un darba reglamentu apstiprina aizsardzības ministrs.

(2) Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā piemēroto disciplinārsodu karavīrs vai zemessargs var apstrīdēt Apelācijas komisijā mēneša laikā, kopš valstī ir atcelts izņēmuma stāvoklis vai beidzies karš. Tiesības apstrīdēt piemēroto disciplinārsodu šādā pašā kārtībā ir arī karavīram vai zemessargam, kurš sakarā ar izņēmuma stāvokļa izsludināšanu vai kara iestāšanos nav varējis īstenot disciplinārsoda apstrīdēšanas tiesības šajā likumā noteiktajā termiņā.

(3) Ja karavīrs vai zemessargs iesniedzis iesniegumu Apelācijas komisijai, disciplinārsoda izpilde tiek apturēta, izņemot gadījumu, kad:

1) karavīram piemērots disciplinārsods — pazemināšana amatā vai (miera laikā) atvaļināšana no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika;

2) zemessargam piemērots disciplinārsods — pazemināšana amatā vai (miera laikā) izslēgšana no Zemessardzes.

(4) Apelācijas komisija pēc militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas materiāliem novērtē piemērotā disciplinārsoda pamatotību un atbilstību izdarītajam pārkāpumam. Apelācijas komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju, kas saistīta ar militārās disciplīnas pārkāpumu, un uzklausīt personas, kuras var nepieciešamo informāciju sniegt.

(5) Apelācijas komisija ir tiesīga:

1) noraidīt iesniegumā izteikto lūgumu un atstāt spēkā komandiera (priekšnieka) piemēroto disciplinārsodu;

2) apmierināt iesniegumā izteikto lūgumu un pilnīgi atcelt piemēroto disciplinārsodu;

3) daļēji apmierināt iesniegumā izteikto lūgumu un piemērot vieglāku disciplinārsodu par to, kas karavīram vai zemessargam piemērots;

4) pilnīgi atcelt piemēroto disciplinārsodu un izteikt aizrādījumu.

(6) Karavīram un zemessargam ir tiesības Apelācijas komisijas lēmumu, izņemot lēmumu, ar kuru Apelācijas komisija izsaka aizrādījumu, pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ja Apelācijas komisija izmanto šā panta piektās daļas 2., 3. un 4. punktā minētās tiesības, tā vienlaikus ar lēmumu var pieņemt blakus lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un pasākumus to novēršanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2023.)

25. pants. Disciplinārsodu izpilde

(1) Disciplinārsodu, izņemot šā likuma 14. panta pirmās daļas 7. un 8. punktā un 14. panta otrās daļas 3. un 5. punktā minētos disciplinārsodus, sāk izpildīt ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no brīža, kad beidzies tā apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā Apelācijas komisijas lēmums vai tiesas spriedums, ar kuru karavīra vai zemessarga apstrīdēšanas iesniegums vai pieteikums noraidīts. Ja disciplinārsoda izpilde nav uzsākta minētajā termiņā, disciplinārsodu neizpilda un par disciplinārsoda neizpildīšanu vainīgo amatpersonu sauc pie disciplināratbildības. Kara un izņēmuma stāvokļa laikā disciplinārsodu izpilda nekavējoties pēc tā piemērošanas.

(2) Ārpuskārtas norīkojumu karavīrs izpilda no dienesta pienākumu izpildes brīvajā laikā. Šo norīkojumu var uzdot pildīt arī naktī, paredzot sodītajam četras stundas nakts atpūtai, bet tas nedrīkst ilgt trīs naktis pēc kārtas. Ārpuskārtas norīkojumu pilda papildus paredzētajiem kārtējiem norīkojumiem. Diennakts ārpuskārtas norīkojumos karavīru nedrīkst norīkot nepārtraukti trīs reizes pēc kārtas. Attiecīgā disciplinārsoda izpildi kontrolē un uzskaiti veic vienības komandiera (priekšnieka) norīkota amatpersona.

(3) Dienesta vietas atstāšanas ierobežojums tiek izpildīts pēc tam, kad komandieris (priekšnieks), kuram ir tiesības šo disciplinārsodu piemērot, nosaka laiku, kad sodītajam kareivim katru dienu jāatrodas dienesta vietā, un kārtību, kādā viņš drīkst to atstāt (parasti no vakara atsauces līdz rīta celšanās laikam), kā arī laiku, kad viņam jāatrodas savā deklarētajā dzīvesvietā vai citā noteiktā vietā. Šā disciplinārsoda izpildes laikā kareivju sastāva karavīrs nedrīkst apmeklēt sabiedriskās atpūtas vietas.

(4) Stingrā uzraudzība ir speciāls dienesta režīms, kura laikā karavīrs veic pienākumus komandiera (priekšnieka) vai viņa norīkotas personas tiešā uzraudzībā un uz viņu tiek attiecināti arī disciplinārsodam — dienesta vietas atstāšanas ierobežojumam — paredzētie noteikumi.

26. pants. Disciplinārsoda dzēšana vai atcelšana

(1) Disciplinārsods (izņemot pazemināšanu amatā vai atvaļināšanu no dienesta pirms noteiktā laika) karavīram tiek dzēsts sešus mēnešus pēc disciplinārsoda izpildes.

(2) Disciplinārsods (izņemot pazemināšanu amatā vai izslēgšanu no Zemessardzes) zemessargam tiek dzēsts sešus mēnešus pēc disciplinārsoda izpildes.

(3) Profesionālā dienesta karavīru vai zemessargu, kurš pazemināts amatā, var atjaunot iepriekšējā amatā vai tam līdzvērtīgā amatā ne agrāk kā pēc gada.

(4) Komandieris (priekšnieks), kas piemērojis disciplinārsodu, vai sodītā karavīra vai zemessarga tiešie komandieri (priekšnieki), kuru disciplinārā vara ir augstāka par sodu piemērojušā komandiera (priekšnieka) disciplināro varu, var atcelt disciplinārsodu. Attiecīgais komandieris (priekšnieks) ar rakstveida pavēli var atcelt disciplinārsodu pirms termiņa (bet ne agrāk kā 60 dienas pēc disciplinārsoda piemērošanas), ja ir pārliecināts, ka karavīrs vai zemessargs ir apzinājies piemēroto sodu, tas viņu ir ietekmējis un viņš ar savu uzvedību pierādījis, ka ir labojies.

(5) Sodītajam karavīram vai zemessargam par disciplinārsoda atcelšanu paziņo tādā pašā kārtībā, kādā viņam paziņots par soda piemērošanu. Ja disciplinārsods nav atcelts pirms termiņa, sodītajam karavīram vai zemessargam paziņo par disciplinārsoda dzēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2023.)

27. pants. Disciplinārsodu uzskaites kārtība

(1) Disciplinārsodu uzskaiti karavīra personas lietā un automatizētajā personālsastāva uzskaites sistēmā veic Nacionālo bruņoto spēku vienības personāla struktūrvienība, kurā glabājas karavīra personas lieta. Ja karavīrs uz laiku pārvietots uz civilu valsts iestādi vai valsts drošības iestādi vai norīkots uz Eiropas Savienības institūciju, disciplinārsodu uzskaiti viņa personas lietā veic attiecīgās institūcijas personāla struktūrvienība, kurā glabājas karavīra personas lieta.

(2) Disciplinārsodu uzskaiti zemessarga personas lietā veic Zemessardzes vienības personāla struktūrvienība, kurā glabājas viņa personas lieta.

(3) Ja karavīram vai zemessargam piemērotais disciplinārsods ir atcelts, karavīra personas lietā un automatizētajā personālsastāva uzskaites sistēmā vai zemessarga personas lietā izdara atzīmi par to, kad un kāda amatpersona šo disciplinārsodu ir atcēlusi. Ja disciplinārsods netiek atcelts, karavīra personas lietā un automatizētajā personālsastāva uzskaites sistēmā vai zemessarga personas lietā izdara atzīmi par soda termiņa izbeigšanos.

(4) Personālsastāva sodīšanas atbilstību un uzskaiti pārbauda inspekcijās (pārbaudēs). Tās veic inspekcijas (pārbaudes) priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.