Darbības ar dokumentu

1. pants Latvijas Republikas valsts robeža

Latvijas Republikas valsts robeža ir līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas atdala Latvijas Republikas sauszemes un ūdeņu teritoriju, tās zernes dzīles un gaisa telpu no kaimiņvalstīm un neitrālajiem Baltijas jūras ūdeņiem.

2. pants. Latvijas Republikas valsts robežas noteikšana un tās apsardzības nodrošināšana

Latvijas Republikas valsts robežu nosaka līdz 1940. gada 16. jūnijam Latvijas Republikas noslēgtie un ratificētie starpvalstu līgumi un vēlāk ar kaimiņvalstīm noslēgtie divpusējie nolīgumi par robežas atjaunošanu.

Latvijas Republikas valdība savu pilnvaru ietvaros veic pasākumus valsts robežas un teritorijas apsardzībai.

3. pants. Latvijas Republikas valsts robežas iezīmēšana

Latvijas Republikas valsts robežu, ja citādi nav paredzēts Latvijas Republikas noslēgtajos starpvalstu līgumos, iezīmē:

1) uz sauszemes — pēc raksturīgiem reljefa punktiem un skaidri redzamiem orientieriem;

2) Baltijas jūrā — pa Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu ārējo malu;

3) Irbes jūras šaurumā un Rīgas jūras līcī — pēc divpusējiem nolīgumiem ar Igaunijas Republiku;

4) kuģojamās upēs — pa upes galvenā kuģuceļa vidu; nekuģojamās upēs (strautos) — pa to vidu vai galvenā upes atzara vidu; ezeros un citās ūdenstilpēs — pa taisnu līniju, kas savieno divus punktus, kur Latvijas Republikas robeža iziet šā ezera vai citas ūdenstilpes krastos.

Latvijas Republikas valsts robeža, kas iet pa upi, strautu, ezeru vai citu ūdenstilpi, nepārvietojas, ja mainās to krastu konfigurācija vai novirzās upes (strauta) gultne;

5) uz tiltiem un citām būvēm, kas iet pāri uz ūdens iezīmētiem robežposmiem, — pa šo tiltu un būvju vidu vai pa to tehnoloģisko asi.

Latvijas Republikas valsts robežu dabā nosprauž ar skaidri redzamām robežzīmēm, kuru formu, izmērus un uzstādīšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas līgumi ar kaimiņvalstīm.

4. pants. Latvijas Republikas teritoriālie ūdeņi

Pie Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem pieder Baltijas jūras ūdeņi 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no maksimālā bēguma līnijas gar Latvijas krastu.

5. pants. Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi

Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi ir:

1) tās ostu ūdeņi, ko norobežo taisna līnija, kas savieno konkrētās ostas pretējās puses izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju punktus, kuri atrodas vistālāk uz jūras pusi;

2) Irbes jūras šaurumā un Rīgas jūras līcī — ūdeņi no bāzes līnijas vidus, kura iet starp Loades raga klints dienvidu daļu, Ovišu ragu un Latvijas Republikas sauszemes robežas galējo punktu Rīgas jūras līča austrumu piekrastē. Robežas līnijas konfigurācijai līča ūdeņos nosaka starpvalstu līgums;

3) to ielīču ūdeņi, kuru krasti pilnībā pieder Latvijas Republikai;

4) to upju, ezeru un citu ūdenstilpju ūdeņi, kuru krasti pilnībā pieder Latvijas Republikai.

6. pants. Latvijas Republikas valsts robežas režīms

Latvijas Republikas valsts robežas režīms nosaka robežas uzturēšanas, tās drošības garantēšanas un šķērsošanas kārtību, iebraukšanas, atrašanās un darbu veikšanas kārtību robežas joslā, robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā, kā arī kontroli pār šīs kārtības ievērošanu. Latvijas Republikas valsts robežas režīmu reglamentē šis likums, citi Latvijas Republikas likumdošanas akti un tās noslēgtie starpvalstu līgumi.

7. pants. Latvijas Republikas valsts robežas josla

Lai nodrošinātu pienācīgu kārtību uz Latvijas Republikas valsts robežas, gar to tiek noteikta robežas josla. Robežas josla ir valsts robežas sastāvdaļa, un uz to attiecas Latvijas Republikas valsts robežas režīms. Robežas joslu saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem nosaka Latvijas Republikas valdība.

8. pants. Pierobežas zonā

Latvijas Republikas un tās valsts robežas drošības interesēs Latvijas Republikas valdība pierobežas pagastu teritorijā nosaka pierobežas zonu — ne šaurāku par 15 kilometriem gar valsts robežu un Baltijas jūras krasta līniju.

9. pants. Pierobežas režīms

Pierobežas režīms nosaka iebraukšanas, atrašanās un darbu veikšanas kārtību Latvijas Republikas pierobežas zonā, tās teritoriālajos un robežai pieguļošajos iekšējos ūdeņos.

Pierobežas režīmu nosaka šis likums, citi Latvijas Republikas likumdošanas akti un tās noslēgtie starpvalstu līgumi.

10. pants. Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošana

Dzelzceļa, automobiļu, jūras, upju, gaisa un cita satiksme pār Latvijas Republikas valsts robežu notiek Latvijas Republikas valdības noteiktajās robežas šķērsošanas vietās saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un tās noslēgtajiem starpvalstu līgumiem. Robežas šķērsošanas vietās izveido robežapsardzības dienesta kontroles punktus.

Jūras un upju kuģi, karakuģi un citi peldošie līdzekļi šķērso Latvijas Republikas valsts robežu saskaņā ar šo likumu un citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un noteikumiem, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā.

Lidmašīnas un citi gaisa satiksmes līdzekļi Latvijas Republikas valsts robežu šķērso pārlidošanai speciāli noteiktajos gaisa koridoros saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un noteikumiem, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā.

11. pants. Gaisa satiksmes līdzekļu izlidošana un nolaišanās Latvijas Republikā

Lidmašīnu un citu gaisa satiksmes līdzekļu izlidošana no Latvijas Republikas un nolaišanās pēc ielidošanas Latvijas Republikā notiek starptautiskajiem lidojumiem paredzētajās lidostās un lidlaukos, kur ir robežapsardzības dienesta kontroles punkti un muitas iestādes.

Lidmašīnu un citu gaisa satiksmes līdzekļu izlidošanas un nolaišanā kārtību nosaka un groza Latvijas Republikas valdība un tai pakļautās pārvaldes iestādes.

12. pants. Kārtība, kādā ārvalstu kuģi un citi peldošie līdzekļi ienāk Latvijas Republikas teritoriālajos un iekšējos ūdeņos un ostās

Ārvalstu kuģi un citi peldošie līdzekļi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos Latvijas Republikas likumdošanas aktos un tās atzītajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Ārvalstu karakuģi ienāk Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos Latvijas Republikas valdības noteiktajā kārtībā.

Ārvalstu zemūdenes Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos var atrasties tikai virs ūdens un ar paceltu, valsts piederību apliecinošu karogu.

Ārvalstu kuģu un citu peldošo līdzekļu ienākšanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, reidos un ostās nosaka Latvijas Republikas likumi un noteikumi, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā.

Ārvalstu karakuģi, ja nav paredzēta citāda kārtība, ienāk Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, reidos un ostās ar Latvijas Republikas valdības iepriekšēju atļauju.

Ārvalstu kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, ja tie ir spiesti ienākt Latvijas Republikas teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, neievērojot Latvijas Republikas noteikto kārtību, par to jāpaziņo tuvākās Latvijas Republikas ostas administrācijai.

13. pants. Kontrole, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu

Personas, kā arī satiksmes līdzekļi, kravas un cita manta, kas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu, pakļaujama robežas un muitas kontrolei atbilstoši šim likumam un citiem likumdošanas aktiem.

Ja nepieciešams, tiek izdarīta karantīnsanitārā, veterinārā, fitosanitārā, kā arī kultūras vērtību izvešanas un cita kontrole.

Robeža tiek šķērsota un robežas šķērsošanas kontrole tiek organizēta un realizēta kārtībā, ko nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

14. pants. Saimnieciskās darbības kārtība uz Latvijas Republikas valsts robežas

Kuģošana, koku pludināšana un citi ūdeņu lietošanas veidi, dažādu hidrobūvju ierīkošana un citi darbi robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā, zemes, tās dzīļu, mežu un faunas izmantošana, ģeoloģiskie pētījumi un cita saimnieciskā darbība Latvijas Republikas valsts robežas joslā veicama saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem līgumiem.

15. pants. Latvijas Republikas valsts robežas pagaidu slēgšana satiksmei, ja draud infekcijas slimību izplatīšanās. Karantīna

Ja Latvijas Republikas vai kaimiņvalsts teritorijā draud izplatīties sevišķi bīstamas infekcijas slimības, apdraudētajos sektoros ar Latvijas Republikas valdības lēmumu uz laiku var ierobežot vai pārtraukt satiksmi pār valsts robežu vai noteikt karantīnu cilvēkiem, dzīvniekiem, kravām, sēklas materiāliem, stādāmajam materiālam un citai dzīvnieku un augu produkcijai.

16. pants. Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpēji

Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpēji ir:

1) personas, kas šķērsojušas vai mēģinājušas šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu jebkādā veidā ārpus šim nolūkam paredzētajām vietām vai neievērojot noteikto kārtību;

2) ārvalstu kuģi un citi peldošie līdzekļi, kas ienākuši Latvijas Republikas teritoriālajos un pierobežas iekšējos ūdeņos vai robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā vai uzturas tajos, pārkāpjot pastāvošos noteikumus;

3) lidmašīnas un citi gaisa satiksmes līdzekļi, .kas šķērsojuši Latvijas Republikas valsts robežu bez attiecīgas atļaujas vai citādi pārkāpuši noteikumus par Latvijas Republikas valsts robežas pārlidošanu.

17. pants. Latvijas Republikas pilnvarotie valsts robežas pārstāvji

Lai atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas valsts robežas režīma uzturēšanu, kā arī noregulētu robežincidentus, Latvijas Republikas valdība ieceļ pilnvarotus valsts robežas pārstāvjus.

Pilnvaroto valsts robežas pārstāvju nenoregulētos jautājumus izšķir diplomātiskā ceļā.

18. pants. Atbildība par Latvijas Republikas valsts robežas likumdošanas aktu pārkāpumiem

Personas, kas pārkāpušas vai mēģinājušas pārkāpt Latvijas Republikas valsts robežas un pierobežas režīmu, saucamas pie atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(Nodaļa 01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

20. pants. Robežapsardzības karaspēka darbības tiesiskais pamats

Robežapsardzības karaspēka darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Pamatlikums, starptautiskie līgumi, šis likums, citi Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes normatīvie akti.

Robežapsardzības karaspēks rīkojas saskaņā ar Latvijas Republikas militārajiem reglamentiem, ja šis likums un Latvijas Republikas robežapsardzības karaspēka reglaments nenosaka citādi.

Aizliegts robežapsardzības karaspēku iesaistīt tādu uzdevumu pildīšanā, kuri nav noteikti šajā likumā.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

21. pants. Valsts un pašvaldības iestāžu, valsts uzņēmumu un organizāciju palīdzība robežsargiem

Valsts un pašvaldības iestādēm, valsts uzņēmumiem un organizācijām un to amatpersonām jāsniedz palīdzība robežapsardzības karaspēkam tā pienākumu izpildē.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

22. pants. Robežapsardzības karaspēka galvenie pienākumi

Robežapsardzības karaspēka galvenie pienākumi ir:

1) apsargāt Latvijas Republikas robežu, uzstādītās robežzīmes un citas robežbūves, novērst jebkurus mēģinājumus nelikumīgi mainīt Latvijas Republikas valsts robežas atrašanās vietu apvidū;

2) nepieļaut, ka personas, kā arī transportlīdzekļi, kravas un cita manta šķērsotu Latvijas Republikas valsts robežu ārpus pārejas punktiem vai citā nelikumīgā veidā, atklāt un aizturēt Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpējus;

3) uzturēt noteiktā kārtībā valsts robežas pārejas punktus, organizēt to darbu un noteiktā kārtībā laist pāri Latvijas Republikas valsts robežai personas, kā arī transportlīdzekļus, kravas un citu mantu, ja ir pienācīgi noformēti robežas šķērsošanai nepieciešamie dokumenti;

4) noteiktā kārtībā patstāvīgi vai kopā ar muitas iestādēm un pieaicinātiem speciālistiem novērst sprāgstvielu, indīgo, radioaktīvo un narkotisko vielu, ieroču, munīcijas, kā arī citu aizliegtu priekšmetu un kontrabandas priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai;

5) kopā ar policijas iestādēm nodrošināt pierobežas zonas režīma ievērošanu;

6) nodrošināt ar valsts robežu saistītajos jautājumos noslēgto Latvijas Republikas starptautisko līgumu izpildi;

7) kontrolēt, kā kuģi un citi peldošie līdzekļi ievēro noteikto pārvietošanās un atrašanās kārtību Latvijas Republikas teritoriālajos un pierobežas iekšējos ūdeņos, kā arī robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā;

8) sniegt speciāli pilnvarotām Latvijas Republikas valsts iestādēm nepieciešamo palīdzību dabas resursu saglabāšanas un saimnieciskās darbības noteikumu ievērošanas kontrolē, dabas vides aizsardzībā pret piesārņošanu, ugunsgrēku dzēšanā un dabas katastrofu seku likvidēšanā pierobežas zonā.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

23. pants. Robežapsardzības karaspēka tiesības

Robežapsardzības karaspēkam visā pierobežas zonā, republikas teritoriālajos ūdeņos, robežai piegulošajos iekšējos ūdeņos, robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā, kā arī robežas pārejas punktos ir tiesības:

1) izvietot robežas apsardzības posteņus; pildot dienesta pienākumus, bez ierobežojumiem pārvietoties pierobežas zonā, pārbaudīt personu dokumentus, kontrolēt transportlīdzekļus un to kravas;

2) likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziegumu vai administratīvo pārkāpumu, kas saistīts ar Latvijas Republikas valsts robežas vai pierobežas, vai kontroles un caurlaides punkta režīma neievērošanu;

3) noteiktā kārtībā pārbaudīt (patstāvīgi vai kopā ar muitas darbiniekiem) valsts robežu šķērsojošos transportlīdzekļus, to kravas un citu mantu;

4) pavadīt transportlīdzekļus no kontroles un caurlaides punkta līdz valsts robežai;

5) noteiktā kārtībā izņemt priekšmetus, kurus ievest Latvijas Republikā vai izvest no tās bez atļaujas ir aizliegts, kā arī kontrabandas priekšmetus;

6) ja noticis mēģinājums pārvest pār Latvijas Republikas valsts robežu vielas, izstrādājumus vai priekšmetus un dokumentus, kurus aizliegts ievest Latvijas Republikā vai izvest no tās, kā arī kontrabandas priekšmetus, ievērojot likumpārkāpuma smagumu un izdarīšanas apstākļus, izlemt jautājumu par noteikumu pārkāpēju ielaišanu Latvijas Republikas teritorijā vai viņu izlaišanu no tās;

7) izmantot uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām piederošos sakaru līdzekļus un transportlīdzekļus, vajājot un aizturot valsts robežas pārkāpējus, kā arī atvairot iebrukumu valsts teritorijā.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

24. pants. Fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošana Latvijas Republikas valsts robežas sargāšanā

Robežsargiem ir tiesības lietot fizisku spēku, cīņas (kaujas) paņēmienus, speciālos līdzekļus (roku dzelžus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, bruņumašīnas, citus speciālos transportlīdzekļus), kā arī dienesta suņus, ja tas nepieciešams, lai:

1) atvairītu uzbrukumu robežsargiem, muitas darbiniekiem un citām personām, kas pilda dienesta pienākumus uz valsts robežas;

2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem, ko apsargā robežsargi, kā arī atbrīvotu šos objektus, ja tos ir ieņēmušas apbruņotas personas;

3) aizturētu likumpārkāpējus, kuri ļaunprātīgi nepakļaujas vai pretojas robežsargiem.

Pirms fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas persona (personas) ir jābrīdina par nodomu tos lietot, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās lietot fizisku spēku vai speciālos līdzekļus rada tiešus draudus robežsargu veselībai vai dzīvībai vai var izraisīt citas smagas sekas vai kad šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.

Speciālo līdzekļu veidu, kā arī fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu, kā arī nodrošinot medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem, ja tā ir nepieciešama. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ personai radies ievainojums vai iestājusies nāve, robežsarga pienākums ir nekavējoties ziņot par to savam tiešajam priekšniekam, kurš šo faktu dara zināmu attiecīgā rajona prokuroram. Par katru speciālo līdzekļu lietošanas gadījumu robežsargam rakstveidā jāziņo savam tiešajam priekšniekam.

Aizliegts lietot cīņas (kaujas) paņēmienus, roku dzelžus, stekus, asaras izraisošas vielas un dienesta suņus pret sievietēm, personām ar izteiktām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai tās izrāda bruņotu pretošanos.

Speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministriju.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

25. pants. Šaujamieroču pielietošana Latvijas Republikas valsts robežas sargāšanā

Par šaujamieroču pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens.

Robežsargam ir tiesības pastāvīgi glabāt un nēsāt šaujamieroci. Robežsarga rīcībā esošo šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.

Robežsargs ir tiesīgs pielietot šaujamieroci, lai:

1) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu Latvijas Republikas teritorijā;

2) aizturētu Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpēju, ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

3) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

4) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas robežsarga prasībai apstādināt transportlīdzekli un nav citas iespējas viņu aizturēt.

Robežsargam ir tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

Robežsargam aizliegts pielietot šaujamieroci:

1) pret sievietēm, personām ar izteiktām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību, kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu;

2) vietās, kur tā pielietošanas rezultātā var ciest citas personas;

3) ja šāviena rezultātā tiek aizskarta kaimiņvalsts teritorija.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

(Nodaļa 01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

26. pants. Robežsarga un robežapsardzības karaspēka kalpotāja jēdziens

Robežsargs ir bruņots Latvijas Republikas valsts karavīrs, kas ieņem noteiktu amatu robežapsardzības karaspēkā, kam ir militārā dienesta pakāpe un kas ir nodevis zvērestu.

Personai, kura robežapsardzības karaspēka struktūrvienībā ieņem kalpotāja amatu un kurai nav militārās dienesta pakāpes, nav robežsarga tiesību. Stājoties darbā, kalpotājs noslēdz darba līgumu un dod parakstu par uzticēto valsts un dienesta noslēpumu neizpaušanu.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

27. pants. Robežapsardzības karaspēka komplektēšana

Robežapsardzības karaspēks tiek komplektēts no aktīvo valsts dienestu izdienējušajām personām, kuras brīvprātīgi vēlas dienēt robežapsardzībā, kā arī no aktīvajā valsts militārajā dienestā iesauktajām personām, ņemot vērā to personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli.

Robežapsardzības karaspēkā netiek pieņemtas personas, kuras sodītas par tīšiem noziegumiem.

Robežsargam jāprot valsts valoda un jāspēj sazināties ar iedzīvotājiem tajā valodā, ko pārsvarā lieto attiecīgajā reģionā.

Robežsargs nepiedalās partiju, citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību darbībā un uz dienesta laiku aptur savu darbību tajās.

Partijām, citām sabiedriski politiskajām organizācijām un kustībām nav tiesību iejaukties robežsargu darbībā.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

28. pants. Robežsarga atbildība

Par prettiesisku rīcību robežsargs ir atbildīgs Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. Ja robežsargs nav ievērojis personu likumīgās tiesības, nodarījis materiālu kaitējumu, robežapsardzības karaspēkam jāveic pasākumi šo tiesību atjaunošanai un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

29. pants. Robežsarga iecelšana amatā un atbrīvošana no amata

Robežapsardzības karaspēka priekšnieku un viņa vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

Kārtību, kādā ieceļ amatā un atbrīvo no amata citus robežapsardzības karaspēka virsniekus, kā arī robežapsardzības karaspēka militārās dienesta pakāpes, to piešķiršanas kārtību un dienesta ilgumu nosaka dienesta nolikums, kuru apstiprina Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

30. pants. Robežsarga tiesiskā aizsardzība un darbības garantijas

Pildot dienesta pienākumus, robežsargs pārstāv Latvijas Republikas valsts varu.

Robežsargs atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā likums.

Pierobežas zonā un kontroles un caurlaides punktā robežsarga likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.

Robežsargs neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas, pildot dienesta pienākumus, nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.

Par likumpārkāpumu netiek atzīta robežsarga rīcība, kas notikusi attaisnota profesionālā riska situācijā, kaut arī šajā rīcībā būtu tāda nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta atbildība. Risks atzīstams par attaisnotu, ja robežsargs rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām, un ja viņš darījis visu iespējamo kaitējumu novēršanai.

Zaudējumi, kas radušies robežsarga vai viņa tuvu radinieku mantai sakarā ar robežsarga dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

Dienesta laikā robežsargam tiek saglabātas visas pirms dienesta iegūtās tiesības un garantijas.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

31. pants. Robežsarga atalgojums un citas garantijas

Robežsargs par dienestu saņem atalgojumu.

Atalgojumā ietilpst amatalga, piemaksa par militāro dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un uzturnauda, kuru apmērus nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

Kaitējumu, kas nodarīts robežsarga veselībai, viņam pildot dienesta pienākumus, valsts atlīdzina pilnā apmērā.

Ja nepieciešams, virsniekiem un virsdienesta karavīriem ne vēlāk kā divu gadu laikā no dienesta sākuma dienesta vietā piešķir dienesta dzīvokli un ierīko tajā dienesta telefonu. Pēc desmit gadu nepārtraukta dienesta robežapsardzības karaspēkā robežsargs jānodrošina ar dzīvokli.

Ja virsniekiem un virsdienesta karavīriem pēc ieskaitīšanas robežapsardzības karaspēkā nav dzīvojamās platības, faktiskie izdevumi par dzīvojamās platības īri un komunālajiem pakalpojumiem tiek segti no valsts budžeta.

Robežsargam uz dienesta laiku saglabājas tiesības uz to dzīvojamo platību, ko viņš ieņēma pirms dienesta.

Ja robežsargs, pildot dienesta pienākumus, iet bojā, viņa ģimenei tiek saglabātas tiesības saņemt dzīvojamo platību. Dzīvoklis bojā gājušā robežsarga ģimenei jāpiešķir ne vēlāk kā gada laikā no viņa bojāejas dienas.

Robežsargam pēc viņa vēlēšanās pierobežas zonā piešķir zemes gabalu individuālās mājas celtniecībai un piemājas saimniecības izveidošanai, kā arī šim mērķim nepieciešamo aizdevumu.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

32. pants. Robežsargu formas tērps

Visiem robežsargiem bez maksas tiek izsniegts ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu apstiprināts vienota parauga formas tērps ar atšķirības zīmēm atbilstoši militārajām dienesta pakāpēm.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

(Nodaļa 01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

33. pants. Robežapsardzības karaspēka finansēšana

Robežapsardzības karaspēks tiek finansēts no Latvijas Republikas valsts budžeta.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

34. pants. Robežapsardzības karaspēka materiāltehniskā apgāde

Robežapsardzības karaspēka materiāltehnisko apgādi veic Latvijas Republikas Ministru Padome.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

35. pants. Robežapsardzības karaspēka nodrošināšana ar dienesta telpām

Robežapsardzības karaspēka vajadzībām dienesta ēkas un telpas ierāda valsts un pašvaldības iestādes, kā arī attiecīgās transporta iestādes.

Šo dienesta ēku un telpu ekspluatācijas izdevumi tiek segti no valsts budžeta.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

(Nodaļa 01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

36. pants. Uzraudzību pār likumības ievērošanu robežapsardzības karaspēka darbībā veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

(01.10.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)