Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 1994. gada 27. oktobra likumu: Latvijas Republikas valsts robežas likums.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 29

Rīgā 1994. gada 11. janvārī (prot. Nr. 4 22. §)

Par Latvijas Republikas valsts robežu

Izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā

1. nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Latvijas Republikas valsts robeža

Latvijas Republikas valsts robeža (tālāk tekstā - «Valsts robeža») ir līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas atdala

Latvijas Republikas sauszemes un ūdeņu teritoriju, tas zemes dzīles un gaisa telpu no kaimiņvalstīm un Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem.

2. pants. Valsts robežas noteikšana un tās apsardzības nodrošināšana

Valsts robežu nosaka līdz 1940. gada 16. jūnijam Latvijas Republikas noslēgtie divpusējie nolīgumi un ratificētie starpvalstu līgumi, kā arī ar kaimiņvalstīm vēlāk noslēgtie divpusējie nolīgumi par robežas atjaunošanu vai nospraušanu.

Vietās, kur valsts robeža neatbilst līdz 1940. gada 16. jūnijam noslēgtajiem starpvalstu līgumiem, tā līdz jauna starpvalstu līguma noslēgšanai atzīstama par pagaidu demarkācijas līniju. Uz to attiecināmas visas šajos noteikumos ietvertās normas, kas ir spēkā attiecībā uz Valsts robežu.

Ministru kabinets savu pilnvaru ietvaros veic pasākumus Valsts robežas un teritorijas apsardzībai.

3. pants. Valsts robežas iezīmēšana

Valsts robežu, ja Latvijas Republikas noslēgtajos starpvalstu līgumos nav paredzēts citādi, iezīmē:

1) uz sauszemes - pēc raksturīgiem reljefa punktiem un skaidri redzamiem orientieriem;

2) Baltijas jūrā - pa Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu ārējo

malu;

3) Irbes jūras šaurumā un Rīgas jūras līcī - pēc divpusējiem

nolīgumiem ar Igaunijas Republiku;

4) kuģojamās upēs - pa upes galvenā kuģu ce]a vidu; nekuģojamās upēs (strautos) - pa to vidu vai galvenā upes atzara vidu; ezeros un citās ūdenstilpēs - pa taisnu līniju, kas savieno divus punktus, kuros Valsts robeža iziet šī ezera vai citas ūdenstilpes

krastos.

Valsts robeža, kas iet pa upi, strautu, ezeru vai citu ūdenstilpi, netiek pārvietota, ja mainās ūdenstilpes krastu konfigurācija vai novirzās upes (strauta) gultne;

5) uz tiltiem un citām būvēm, kas iet pāri robežposmiem, kas iezīmēti virs ūdens, - pa šo tiltu un būvju vidu vai pa to tehnoloģisko asi.

Valsts robežu dabā nosprauž ar skaidri redzamām robežzīmēm, kuru formu, izmērus un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz starpvalstu līgumiem.

4. pants. Latvijas Republikas teritoriālie ūdeņi

Latvijas Republikas teritoriālie ūdeņi ir Baltijas jūras ūdeņi 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no maksimālā bēguma līnijas gar Latvijas krastu (izņemot Irbes jūras šaurumu un Rīgas jūras līci).

5. pants. Latvijas Republikas iekšējie ūdeni

Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi ir:

1) Latvijas Republikas ostu ūdeņi, ko norobežo taisna līnija, kas. savieno konkrētās ostas pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju punktus, kuri atrodas vistālāk uz jūras pusi;

2) Irbes jūras šaurumā un Rīgas jūras līcī - ūdeņi, ko norobežo līnija, kas savieno bāzes līniju, kura iet starp Loades raga klints dienvidu daļu un Ovišu raga vidu. Irbes jūras šaurums un Rīgas jūras līcis ir kopīgi Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas iekšējie ūdeņi. Valsts robežas līnijas konfigurāciju Rīgas jūras līča ūdeņos nosaka Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas starpvalstu līgums;

3) to upju, ezeru un citu ūdenstilpju ūdeņi, kuru krasti pilnībā pieder Latvijas Republikai.

2. nodaļa

Valsts robežas un pierobežas režīms

6. pants. Valsts robežas režīms

Valsts robežas režīms:

1) nosaka robežas uzturēšanas, tās drošības garantēšanas un šķērsošanas kārtību, nosaka iebraukšanas, atrašanās un darbu veikšanas kārtību robežas joslā, robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā un šīs kārtības ievērošanas kontroli;

2) nosaka kārtību, kādā gaisa kuģi un citi lidojošie objekti šķērso Valsts robežu gaisa telpā;

3) uz jūras robežas nosaka kārtību, kādā peldošie līdzekļi iebrauc un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās.

Valsts robežas režīmu reglamentē šie noteikumi, Latvijas Republikas likumdošanas akti un Latvijas Republikas noslēgtie starpvalstu līgumi.

7. pants. Valsts robežas josla

Lai nodrošinātu pienācīgu kārtību uz Valsts robežas, gar Valsts robežu tiek noteikta robežas josla. Robežas josla ir noteikta platuma zemes josla, kas piegulst valsts robežai, un uz to attiecas Valsts robežas režīms. Robežas joslu nosaka Ministru kabinets saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem.

8. pants. Valsts robežas šķērsošana

Visu veidu satiksme un pārvietošanās pāri Valsts robežai notiek Ministru kabineta noteiktajās robežas šķērsošanas vietās saskaņā ar 309.

Latvijas Republikas likumiem un Latvijas Republikas noslēgtajiem starpvalstu līgumiem.

Jūras un upju kuģi, karakuģi un citi peldošie līdzekļi šķērso Valsts robežu saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un noteikumiem, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā.

Gaisa kuģi un citi lidojošie objekti Valsts robežu šķērso pārlidošanai speciāli noteiktos gaisa koridoros saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un noteikumiem, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā.

Ārpus šiem gaisa koridoriem robežu drīkst šķērsot tikai ar Ministru kabineta atļauju.

9. pants. Gaisa kuģu un citu lidojošo objektu izlidošana un nolaišanās

Gaisa kuģu un citu lidojošo objektu izlidošana no Latvijas Republikas un nosēšanās pēc ielidošanas Latvijas Republikā notiek tikai starptautiskajiem lidojumiem paredzētajās lidostās un lidlaukos, kuros ir robežkontroles punkti. Izlidošanas un nolaišanās kārtību nosaka un groza Ministru kabinets un tam padotās institūcijas.

Piespiedu nolaišanās gadījumos gaisa kuģi un citi lidojošie objekti drīkst nolaisties rezerves lidostās un lidlaukos, kuros nav robežkontroles punktu.

10. pants. Ārvalstu kuģu un citu peldošo līdzekļu iebraukšanas kārtība Latvijas Republikas teritoriālajos un iekšējos ūdeņos un ostās un izbraukšanas kārtība no tiem

Jebkuras ārvalsts kuģiem ir tiesības iebraukt Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, lai tos šķērsotu, neiebraucot iekšējos ūdeņos, vai lai iebrauktu iekšējos ūdeņos un ostās, vai izbrauktu atklātā jūrā, ievērojot nepārtrauktas miermīlīgas caurbraukšanas principu.

Ārvalstu karakuģi iebrauc Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ārvalstu zemūdenes Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos var atrasties tikai virs ūdens un ar paceltu, valsts piederību apliecinošu karogu.

Ārvalstu kuģu un citu peldošo līdzekļu iebraukšana un uzturēšanās Latvijas Republikas teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, reidos un ostās notiek saskaņā ar Ministru kabineta lēmumos un starptautiskajos līgumos noteikto kārtību.

11. pants. Valsts robežas šķērsošanas kontrole

Personas, visu veidu transportlīdzekļi, kravas un citas mantas, kas šķērso Valsts robežu, pakļaujami robežas šķērsošanas kontrolei atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, kā ari Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

Valsts robežas šķērsošanas kontrole tiek organizēta Ministru kabineta un starpvalstu līgumos noteiktajos robežkontroles punktos un robežpārejas punktos.

Robežkontroles punktos robežkontroli veic robežsargi un muitnieki. Robežkontroles punktos, ja nepieciešams, tiek veikta arī karantīnsanitārā, veterinārā, fitosanitārā, kultūras vērtību un cita kontrole.

Robežpārejas punktos robežkontroli veic tikai robežsargi. Sājos punktos personas un transportlīdzekļi Valsts robežu drīkst šķērsot Ministru kabineta un starpvalstu līgumos noteiktajā kārtībā.

12. pants. Personu, transportlīdzekļu, kravu un citu mantu laišana pāri Valsts robežai

Personas, transportlīdzekļus, kravas un citas mantas pāri Valsts robežai laiž Robežapsardzības spēki, ja ir pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot Valsts robežu.

13. pants. Robežkontroles punktu režīms

Lai radītu un uzturētu nepieciešamos apstākļus robežkontroles punktu darbībai, kas ir saistīta ar personu, transportlīdzekļu, kravu un citu mantu laišanu pāri Valsts robežai, šajos robežkontroles punktos tiek noteikts režīms, kas reglamentē kārtību, kādā šajās vietās uzturas un pārvietojas personas un transportlīdzekļi, kā arī notiek cita darbība, kas saistīta ar personu, transportlīdzekļu, kravu un citu mantu laišanu pāri Valsts robežai.

Robežkontroles punkta režīmu nosaka Ministru kabinets. Robežapsardzības spēki robežkontroles punktos nosaka telpas un teritorijas, kurās tiek veikta robežkontrole. Lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu robežkontroles vietām un transportlīdzekļiem, kuri šķērso Valsts robežu, šajās telpās un teritorijās Robežapsardzības spēki var noteikt režīma papildu noteikumus.

Robežkontroles punkta režīms ir attiecināms uz visu transporta iestādes (lidostas, jūras ostas, dzelzceļa un jūras pasažieru stacijas u. c.) režīma teritoriju.

Robežkontroles punkta režīma ievērošanu nodrošina Robežapsardzības spēki kopīgi ar starptautisko jūras ostu, lidostu un dzelzceļa staciju administrāciju, kā arī sadarbībā ar policiju un Zemessardzi. Sājā sadarbībā Robežapsardzības spēku lēmumi ir noteicošie.

14. pants. Saimnieciskā darbība uz Valsts robežas

Jebkura saimnieciskā darbība uz Valsts robežas veicama saskaņā ar Ministru kabineta lēmumiem un starpvalstu līgumiem.

15. pants. Valsts robežas pagaidu slēgšana

Ja Latvijas Republikas vai kaimiņvalsts teritorijā draud izplatīties infekcijas slimības, Robežapsardzības spēki ar Ministru kabineta lēmumu var apdraudētajos rajonos uz laiku ierobežot vai pārtraukt satiksmi pāri Valsts robežai vai noteikt karantīnu cilvēkiem, kā arī dzīvniekiem, kravām, sēklas materiāliem, stādāmajam materiālam un citai dzīvnieku un augu produkcijai.

16. pants. Valsts robežas pārkāpēji

Valsts robežas pārkāpēji ir:

1) personas, kas šķērsojušas vai mēģinājušas šķērsot Valsts robežu ārpus robežkontroles un robežpārejas punktiem;

2) personas, kuras neievēro Latvijas Republikas valsts robežkontroles un robežpārejas punktos noteikto kārtību;

3) kuģi un citi peldošie līdzekļi, kas iebraukuši Latvijas Republikas teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, kā arī robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā, pārkāpjot Valsts robežas šķērsošanas kārtību;

4) gaisa kuģi un citi lidojošie objekti, kas šķērsojuši Valsts robežu bez attiecīgas atļaujas vai citādā veidā pārkāpuši Valsts robežas šķērsošanas noteikumus.

Valsts robežas pārkāpums ir arī Valsts robežas šķērsošana ar jebkuriem citiem transporta, tehniskiem vai citādiem līdzekļiem bez attiecīgas atļaujas vai arī, pārkāpjot noteikto kārtību.

Valsts robežas šķērsošana netiek atzīta par nelikumīgu tad, ja šķērsošana notiek maldīšanās vai piespiedu kārtā (nelaimes gadījumā, dabas stihijas, avārijas dēļ), ja kuģa, lidmašīnas vai cita transportlīdzekļa ekipāžai (pasažieriem) draud briesmas, kā arī tad, ja jānogādā izglābti cilvēki vai jāsniedz neatliekama medicīniskā palīdzība.

17. pants. Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji

Lai atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar Valsts robežas režīma uzturēšanu, kā arī noregulētu robežincidentus, Ministru kabinets no Robežapsardzības spēku virsnieku vidus ieceļ Latvijas Republikas pilnvarotos robežas pārstāvjus konkrētiem Valsts robežas posmiem.

Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji savā darbā ievēro Latvijas Republikas likumus un citus normatīvos aktus, kā arī starpvalstu līgumus.

Pilnvaroto valsts robežas pārstāvju nenoregulētos jautājumus izšķir diplomātiskā ceļā.

18. pants. Pierobeža un pierobežas josla

Latvijas Republikas drošības interesēs Ministru kabinets gar Valsts sauszemes robežu var noteikt pierobežu - ne šaurāku par 15 km, un pierobežas joslu, kas ir pierobežas sastāvdaļa, - ne platāku par 2 km.

19. pants. Pierobežas un virs tās esošās gaisa telpas režīms. Pierobežas joslas režīms

Atkarībā no politiskajiem, ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem apstākļiem, no kriminogēnās situācijas, iedzīvotāju blīvuma un citiem apstākļiem Ministru kabinets pierobežā un gaisa telpā virs tās var noteikt atbilstošu pierobežas un tās gaisa telpas režīmu.

Latvijas Republikas drošības interesēs Ministru kabinets pierobežas joslā var noteikt režīma papildu noteikumus.

Pierobežā visu veidu sadarbības pasākumi ar Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un Zemessardzi notiek pēc saskaņošanas ar Robežapsardzības spēkiem.

Par Iekšlietu ministrijas, muitas un Zemessardzes bruņotu formējumu pārvietošanos un aktivitātēm pierobežas joslā jāinformē attiecīgā robežsargu bataljona vadība.

Pierobežas joslā, robežkontroles un robežpārejas punktu teritorijā Robežapsardzības spēki, pildot dienesta pienākumus, nav pakļauti policijas, muitas, Zemessardzes, kā ari lidostu un jūras ostu apsardzes dienestu kontrolei.

20. pants. Atbildība par Valsts robežas likumdošanas aktu pārkāpumiem

Personas, kas pārkāpušas vai mēģinājušas pārkāpt Valsts robežu vai robežas, pierobežas un robežkontroles punktu režīmu, kā ari personas, kas palīdzējušas robežpārkāpējiem, saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

3. nodaļa

Valsts pārvaldes institūciju un citu organizāciju pilnvaras Valsts robežas apsardzības jomā

21. pants. Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūciju pilnvaras

(1) Ministru kabinets nodrošina līdzekļus robežapsardzībai nepieciešamā bruņojuma un materiāltehnisko līdzekļu iegādei, kā arī infrastruktūras izveidei.

(2) Ārlietu ministrija:

1) pamatojoties uz Saeimas vai Ministru kabineta lēmumu, ved starpvalstu sarunas par Valsts robežas noteikšanu un nostiprināšanu, Valsts robežas režīma noteikšanu;

2) savas kompetences ietvaros Latvijas Republikas pilsoņiem, ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem noformē dokumentus par iebraukšanas tiesībām Latvijas Republika vai izbraukšanas tiesībām no tās;

3) atrisina Valsts robežas režīma ieviešanas jautājumus, kā arī atrisina robežincidentus, kurus nav noregulējuši Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji.

(3) Aizsardzības ministrija:

1) ir atbildīga par Valsts robežas drošību uz sauszemes, gaisa telpā un uz jūras;

2) savas kompetences ietvaros risina incidentus, kas saistīti ar Valsts robežas režīma pārkāpšanu;

3) plāno jautājumus, kas saistīti ar Robežapsardzības spēkiem nepieciešamo bruņojumu, ieročiem, sakaru līdzekļiem un transportlīdzekļiem, materiāltehnisko apgādi, objektu celtniecību un infrastruktūras izveidi;

4) nodrošina Robežapsardzības spēku uzdevumu izpildi.

(4) Aizsardzības spēku štābs kopīgi ar Zemessardzes štābu, piedaloties attiecīgiem Iekšlietu ministrijasI Finansu ministrijas un Satiksmes ministrijas dienestiem, izstrādā un saskaņo Valsts robežapsardzības plāna projektu.

(5) Iekšlietu ministrija sniedz Robežapsardzības spēkiem informāciju un atbalstu robežas apsardzes pasākumu veikšanā, cīņā ar nelegālo darbību pierobežā, valsts robežas pārkāpēju meklēšanā, personu pārkāpumu apstākļu noskaidrošanā un pārbaudīšanā.

(6) Latvijas Republikas valsts institūcijas, kuras robežkontroles punktos veic muitas, karantīnsanitāro, veterināro, fitosanitāro, kultūras vērtību un cita veida kontroli:

1) organizē un veic pasākumus, lai aizstāvētu valsts ekonomiskās intereses, nodrošinātu ekoloģisko, sanitāro un cita veida aizsardzību atbilstoši likumdošanas aktiem;

2) savas kompetences ietvaros izdod normatīvos aktus, kas obligāti jāpilda visām juridiskām un fiziskām personām Latvijas Republikas teritorijā;

3) sadarbojas ar Robežapsardzības spēkiem un sniedz tiem atbalstu.

22. pants. Zemessardzes piedalīšanās Valsts robežas apsardzībā

Kārtību, kādā Zemessardze tiek iesaistīta Valsts robežas apsardzē, nosaka Ministru kabinets. Zemessardzes darbība robežapsardzības uzdevumu veikšanā un sadarbībā ar Robežapsardzības spēkiem tiek saskaņota valsts un reģionālajā līmenī.

Zemessardzes štābs piedalās Valsts robežapsardzības plāna izstrādē.

4. nodaļa

Valsts robežas apsardzība

23. pants. Valsts robežas apsardzības sistēmas vieta valsts aizsardzībā

Valsts robežas apsardzības sistēmai jānodrošina valsts robežas neaizskaramība uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā.

Valsts sauszemes robežu miera laikā apsargā Robežapsardzības spēki, jūras robežu - Jūras spēki, gaisa robežu - Gaisa spēki.

24. pants. Robežapsardzības spēku rīcības tiesiskais pamats

Robežapsardzības spēku, Jūras spēku un Gaisa spēku (tālāk tekstā - «Robežapsardzības spēki») rīcības tiesiskais pamats, sargājot Valsts robežu, ir Satversme, likumi «Par valsts aizsardzību», «Par Aizsardzības spēkiem», šie noteikumi, citi Latvijas Republikas likumi

un normatīvie akti.

25. pants. Robežapsardzības spēku galvenie pienākumi

Robežapsardzības spēku galvenie pienākumi ir:

1) apsargāt Valsts robežu, uzstādītās robežzīmes un citas robežbūves, novērst jebkurus mēģinājumus nelikumīgi mainīt Valsts robežas atrašanās vietu apvidū;

2) novērst un atvairīt bruņotus iebrukumus Latvijas Republikas teritorijā, teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, gaisa telpā, likvidēt bruņotas provokācijas uz Valsts robežas, aizsargāt no šiem noziedzīgajiem apdraudējumiem pierobežas iedzīvotājus un viņu īpašumu;

3) novērot Valsts robežai piegulstošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu;

4) nepjelaut, ka personas, kā arī transportlīdzekli, kravas un cita manta šķērsotu Valsts robežu ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā, atklāt un aizturēt Valsts robežas pārkāpējus;

5) organizēt robežkontroles un robežpārejas punktu darbu;

6) noteikt robežkontroles punktos darba vietas citām institūcijām, kā ari iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām, kas nodrošina robežas šķērsošanas kontroli citos likumā noteiktajos jautājumos vai sniedz pakalpojumus robežu šķērsojošām personām;

7) Robežapsardzības spēku normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā veikt robežkontroli un laist pāri valsts robežai personas, transportlīdzekļus, kravas un citas mantas, ja ir pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot Valsts robežu;

8) Robežapsardzības spēku normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā patstāvīgi vai kopīgi ar muitas iestādēm novērst sprāgstvielu, indīgo, radioaktīvo un narkotisko vielu, kā arī citu aizliegtu

kontrabandas priekšmetu, ieroču un munīcijas nelikumīgu pārvietošanu pāri Valsts robežai;

9) Robežapsardzības spēku normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā uzturēt Valsts robežu, robežas joslu, robežkontroles punktus un robežpārejas punktus;

10) patstāvīgi vai kopīgi ar starptautisko ostu, lidostu, jūras un dzelzceļa staciju administrāciju, sadarbībā ar policiju, Zemessardzi un vietējo pašvaldību nodrošināt un kontrolēt Valsts robežas, pierobežas, robežkontroles un robežpārejas punktu režīma ievērošanu;

11) sniegt speciāli pilnvarotām Latvijas Republikas valsts iestādēm nepieciešamo palīdzību dabas resursu saglabāšanas un saimnieciskās darbības noteikumu ievērošanas kontrolē, vides aizsardzībā pret piesārņošanu, ugunsgrēku dzēšanā un dabas katastrofu seku likvidēšanā pierobežā;

12) nodrošināt, lai tiktu izpildītas Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteiktās saistības Valsts robežas režīma jautājumos;

13) iesaistīt Robežapsardzības spēku izlūkdienestu kriminogēnās situācijas izpētē, analīzē un prognozēšanā, lai atklātu noziedznieku grupu vai atsevišķu personu nelegālo darbību uz Valsts robežas;

14) nodrošināt ar valsts robežas šķērsošanu saistīto tiesībpārkāpumu profilaksi.

26. pants. Robežapsardzības spēku tiesības

Robežapsardzības spēkiem visā pierobežā, kā arī robežkontroles un robežpārejas punktos, bet Jūras spēkiem - Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un robežai piegulstošajos iekšējos ūdeņos ir tiesības:

1) izvietot norīkojumus pildot dienesta pienākumus, bez ierobežojumiem pārvietoties; pārbaudīt personu dokumentus; kontrolēt transportlīdzekļus un to kravas;

2) visām personām, kas šķērso Valsts robežu, noteiktā kārtībā pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus un izdarīt tajos vajadzīgās atzīmes, ja nepieciešams, izņemt uz laiku šos dokumentus, kā arī veikt visu to transportlīdzekļu apskati, kuri šķērso Valsts robežu;

3) likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un uz laiku līdz 24 stundām turēt apsardzībā:

- personas, kas tiek turētas aizdomās par kriminālnozieguma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas saistīts ar Valsts robežas pārkāpšanu, pierobežas vai robežkontroles punkta režīma neievērošanu vai Valsts robežas šķērsošanu ar viltotiem dokumentiem;

- personas, kas nelegāli mēģinājušas pārvest pāri Valsts robežai vielas, izstrādājumus vai priekšmetus un dokumentus, kurus aizliegts ievest Latvijas Republikā vai izvest no tās, kā arī kontrabandas priekšmetus;

- meklēšana esošas personas, transportlīdzekļus un meklēšanā esošajā transportlīdzeklī atrodošās personas;

4) noteiktā kārtībā izņemt priekšmetus, kurus aizliegts ievest Latvijas Republikā vai izvest no tās un kuri atrasti pie personām, kas šķērso Valsts robežu;

5) ierobežot vai pilnīgi pārtraukt kustību pāri Valsts robežai sakarā ar dabas katastrofām un sevišķi bīstamām infekcijas slimībām;

6) izmantot juridiskām personām piederošos sakaru līdzekļus un transportu, vajājot un aizturot valsts robežas pārkāpējus, kā arī atvairot bruņotu iebrukumu valsts teritorijā;

7) gadījumos, kad tiek veikta personu vai transportlīdzekļu meklēšana vai aizturēšana sakarā ar Valsts robežas pārkāpumu, Robežapsardzības spēki, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar policiju un Zemessardzi, viņiem piešķirtās tiesības realizē Latvijas Republikas teritorijā ārpus šajā pantā noteiktajām vietām;

8) veikt izlūkošanu un vākt informāciju Valsts robežas aizsardzības interesēs;

9) vajājot robežpārkāpējus vai pierobežas vai robežkontroles punkta režīma pārkāpējus, ieiet valsts iestāžu un privātīpašumā esošās telpās un ēkās.

27. pants. Jūras spēku tiesības Valsts robežas apsardzībā

Līdz laikam, kad stāsies spēkā likums «Par Jūras spēkiem», Jūras spēku tiesības un pienākumus Valsts robežas apsardzībā nosaka Ministru kabinets.

28. pants. Gaisa spēku tiesības Valsts robežas apsardzībā

Gaisa spēkiem ir tiesības:

1) veikt gaisa telpas kontroli, iesaistīt citas valsts institūcijas situācijas noskaidrošanā un gaisa kuģu identificēšanā valsts gaisa telpā;

2) gadījumos, kad rodas Valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas draudi, aizliegt vai ierobežot gaisa kuģu lidojumus atsevišķos Valsts gaisa telpas rajonos;

3) pieprasīt gaisa kuģu ekipāžām, kuras nelikumīgi šķērsojušas Valsts robežu, nosēsties Latvijas Republikas teritorijā nelikumīgo Valsts robežas šķērsošanas apstākļu un iemeslu noskaidrošanai.

29. pants. Fiziskā spēka, dienesta suņu un speciālo līdzekļu lietošana Valsts robežas sargāšanā

Robežapsardzības spēkiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus (roku dzelžus, stekus, elektrošoku, asaras izraisošas un ķīmiski paralītiskas vielas, transporta apstādināšanas līdzekļus u. c.), kā arī izmantot dienesta suņus, lai:

1) atvairītu uzbrukumu robežsargiem un citam personām, kuras pilda pienākumus uz Valsts robežas;

2) aizturētu likumpārkāpējus, kuri ļaunprātīgi nepakļaujas vai pretojas robežsargiem;

3) atvairītu uzbrukumu ēkām, atsevišķām telpām un transportlīdzekļiem, ko apsargā robežsargi, kā arī atbrīvotu šos objektus, ja tos ieņēmušas bruņotas personas.

Pirms fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas persona (personas) ir jābrīdina par nodomu tos lietot, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās lietot fizisko spēku vai speciālos līdzekļus rada tiešus draudus robežsargu veselībai vai dzīvībai vai var izraisīt citas smagas sekas, vai ja šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.

Speciālo līdzekļu lietošanas veidu nosaka fiziskā pārkāpuma raksturs un pārkāpēja individuālās iezīmes. Lietojot speciālos līdzekļus, maksimāli jāierobežo šo līdzekļu nodarītais kaitējums, kā arī jānodrošina medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem, ja tā ir nepieciešama. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas rezultātā personai radies ievainojums vai iestājusies nāve, robežsargam nekavējoties jāziņo par to tiešajam priekšniekam, kurš šo faktu dara zināmu attiecīgā rajona prokuroram.

Aizliegts lietot cīņas (kaujas) paņēmienus, roku dzelžus, stekus, elektrošoku, asaras izraisošas un ķīmiski paralītiskas vielas, kā arī izmantot dienesta suņus pret sievietēm, personām ar izteiktām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad viņu rīcība apdraud citu personu veselību vai viņas izrāda fizisku pretošanos.

Speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Aizsardzības ministrijas instrukcija.

30. pants. Šaujamieroču lietošana Valsts robežas sargāšanā

Par šaujamieroču lietošanu valsts robežas sargāšanā atzīstams mērķtiecīgs šāviens.

Robežapsardzības spēku karavīriem ir tiesības pastāvīgi glabāt un nēsāt dienesta šaujamieroci. Viņu rīcībā esošo dienesta šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka Aizsardzības ministrijas instrukcija.

Robežapsardzības spēku karavīrs ir tiesīgs lietot šaujamieroci, lai:

1) atvairītu bruņotu uzbrukumu Latvijas Republikas teritorijai vai izbeigtu uzbrucēju bruņotu pretošanos;

2) aizturētu Valsts robežas pārkāpēju, ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

3) atvairītu uzbrukumu un izbeigtu pretošanos, arī no neapbruņotu personu puses, ja robežsarga un citu personu dzīvībai draud

reālas briesmas un cita veida tas nav iespējams novērst, ka ari lai novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

4) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus robežsarga vai citu personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas karavīra prasībai apstādināt transportlīdzekli, un nav citas iespējas viņu aizturēt.

Robežapsardzības spēku karavīram ir tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

Aizliegts lietot šaujamieroci:

1) pret sievietēm, personām ar izteiktām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad viņu rīcība apdraud citu personu dzīvību, kad viņas izrādabruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu;

2) gadījumos, kad tā lietošanas dēļ var ciest citas personas.

5. nodala

Dienests Robežapsardzības spēkos

31. pants. Robežsargs

Robežsargs ir bruņots Latvijas Republikas karavīrs, kas iesaukts valsts dienestā, devis Latvijas Republikas karavīra zvērestu, apguvis speciālās robežsargu apmācības kursu, ieņem noteiktu amatu Robežapsardzības spēkos un kam piešķirta militāra dienesta pakāpe.

32. pants. Robežapsardzības spēku komplektēšana

Robežapsardzības spēkus komplektē no Latvijas Republikas pilsoņiem saskaņā ar likumu «Par valsts aizsardzību».

Robežsargam jāprot valsts valoda un jāspēj sazināties ar iedzīvotājiem tajā valodā, kuru pārsvarā lieto attiecīgajā reģionā.

33. pants. Robežsarga atbildība

Par prettiesisku rīcību robežsargs ir atbildīgs Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. Ja robežsargs nav ievērojis personu likumīgās tiesības, nodarījis materiālu kaitējumu, Robežapsardzības spēkiem jāveic pasākumi šo tiesību atjaunošanai un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.

34. pants. Robežsarga tiesiskā aizsardzība un darbības garantijas

Pildot dienesta pienākumus, robežsargs pārstāv Latvijas Republikas valsts varu.

Robežsargs atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā likums.

Pierobeža, robežkontroles un robežpārejas punktos visam fiziskajām personām obligāti jāizpilda robežsarga prasības un rīkojumi, ko viņš devis, pildot dienesta pienākumus.

Robežsargs neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas, pildot dienesta pienākumus un nepārkāpjot dienesta pilnvaras, nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.

Zaudējumi, kas sakarā ar robežsarga dienesta darbību radušies robežsarga veselībai, robežsarga vai viņa tuvu radinieku mantai, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

6. nodaļa

Robežapsardzības spēku finansiālā un materiālā nodrošināšana

35. pants. Robežapsardzības spēku finansēšana

Robežapsardzības spēki tiek finansēti no Latvijas Republikas valsts budžeta.

36. pants. Robežapsardzības spēku materiāltehniskā apgāde

Robežapsardzības spēku materiāltehnisko apgādi veic Aizsardzības ministrija.

37. pants. Robežapsardzības spēku nodrošināšana ar dienesta telpām

Valsts un pašvaldību iestādes sniedz palīdzību Robežapsardzības spēkiem to nodrošināšanā ar dienesta telpām.

7. nodaļa

Pārejas noteikumi

38. pants.

Ar šo noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem:

1990. gada 20. decembra likumu «Par Latvijas Republikas valsts robežu»;

1991. gada 1. oktobra likumu «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990. gada 20. decembra likumā «Par Latvijas Republikas valsts robežu»».

Ministru prezidents V.Birkavs

Aizsardzības ministrs V. Pavlovskis

 

20.01.1994