Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990. gada 20. decembra likumā "Par Latvijas Republikas valsts robežu"

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Izdarīt Latvijas Republikas 1990. gada 20. decembra likumā «Par Latvijas Republikas valsts robežu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, Nr. 9/10} šādus grozījumus un papildinājumus:

Izteikt likuma III nodaļu un iekļaut likumā jaunu IV, V un VI nodaļu šādā redakcijā:

«III NODAĻA

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS ROBEŽAS APSARDZĪBA

19. pants. Latvijas Republikas robežapsardzības karaspēks

Latvijas Republikas valsts robežas apsardzību uz sauszemes, ūdens un kontroli gaisa telpā veic Latvijas Republikas robežapsardzības karaspēks (turpmāk - robežapsardzības karaspēks).

Robežapsardzības karaspēks ir militārs formējums, kas ir pakļauts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai.

20. pants. Robežapsardzības karaspēka darbības tiesiskais pamats

Robežapsardzības karaspēka darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Pamatlikums, starptautiskie līgumi, šis likums, citi Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes normatīvie akti.

Robežapsardzības karaspēks rīkojas saskaņā ar Latvijas Republikas militārajiem reglamentiem, ja šis likums un Latvijas Republikas robežapsardzības karaspēka reglaments nenosaka citādi.

Aizliegts robežapsardzības karaspēku iesaistīt tādu uzdevumu pildīšanā, kuri nav noteikti šajā likumā.

21. pants. Valsts un pašvaldības iestāžu, valsts uzņēmumu un organizāciju palīdzība robežsargiem

Valsts un pašvaldības iestādēm, valsts uzņēmumiem un organizācijām un to amatpersonām jāsniedz palīdzība robežapsardzības karaspēkam tā pienākumu izpildē.

22. pants. Robežapsardzības karaspēka galvenie pienākumi

Robežapsardzības karaspēka galvenie pienākumi ir:

1) apsargāt Latvijas Republikas robežu, uzstādītās robežzīmes un citas robežbūves, novērst jebkurus mēģinājumus nelikumīgi mainīt Latvijas Republikas valsts robežas atrašanās vietu apvidū;

2) nepieļaut, ka personas, kā arī transportlīdzekļi, kravas un cita manta šķērsotu Latvijas Republikas valsts robežu ārpus pārejas punktiem vai citā nelikumīgā veidā, atklāt un aizturēt Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpējus;

3) uzturēt noteiktā kārtībā valsts robežas pārejas punktus, organizēt to darbu un noteiktā kārtībā laist pāri Latvijas Republikas valsts robežai personas, kā arī transportlīdzekļus, kravas un citu mantu, ja ir pienācīgi noformēti robežas šķērsošanai nepieciešamie dokumenti;

4) noteiktā kārtībā patstāvīgi vai kopā ar muitas iestādēm un pieaicinātiem speciālistiem novērst sprāgstvielu, indīgo, radioaktīvo un narkotisko vielu, ieroču, munīcijas, kā arī citu aizliegtu priekšmetu un kontrabandas priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai;

5) kopā ar policijas iestādēm nodrošināt pierobežas zonas režīma ievērošanu;

6) nodrošināt ar valsts robežu saistītajos jautājumos noslēgto Latvijas Republikas starptautisko līgumu izpildi;

7) kontrolēt, kā kuģi un citi peldošie līdzekļi ievēro noteikto pārvietošanās un atrašanās kārtību Latvijas Republikas teritoriālajos un pierobežas iekšējos ūdeņos, kā arī robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā;

8) sniegt speciāli pilnvarotām Latvijas Republikas valsts iestādēm nepieciešamo palīdzību dabas resursu saglabāšanas un saimnieciskās darbības noteikumu ievērošanas kontrolē, dabas vides aizsardzībā pret piesārņošanu, ugunsgrēku dzēšanā un dabas katastrofu seku likvidēšanā pierobežas zonā.

23. pants. Robežapsardzības karaspēka tiesības

Robežapsardzības karaspēkam visā pierobežas zonā, republikas teritoriālajos ūdeņos, robežai piegulošajos iekšējos ūdeņos, robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā, kā arī robežas pārejas punktos ir tiesības:

1) izvietot robežas apsardzības posteņus; pildot dienesta pienākumus, bez ierobežojumiem pārvietoties pierobežas zonā, pārbaudīt personu dokumentus, kontrolēt transportlīdzekļus un to kravas;

2) likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziegumu vai administratīvo pārkāpumu, kas saistīts ar Latvijas Republikas valsts robežas vai pierobežas, vai kontroles un caurlaides punkta režīma neievērošanu;

3) noteiktā kārtībā pārbaudīt (patstāvīgi vai kopā ar muitas darbiniekiem) valsts robežu šķērsojošos transportlīdzekļus, to kravas un citu mantu;

4) pavadīt transportlīdzekļus no kontroles un caurlaides punkta līdz valsts robežai;

5) noteiktā kārtībā izņemt priekšmetus, kurus ievest Latvijas Republikā vai izvest no tās bez atļaujas ir aizliegts, kā arī kontrabandas priekšmetus;

6) ja noticis mēģinājums pārvest pār Latvijas Republikas valsts robežu vielas, izstrādājumus vai priekšmetus un dokumentus, kurus aizliegts ievest Latvijas Republikā vai izvest no tās, kā arī kontrabandas priekšmetus, ievērojot likumpārkāpuma smagumu un izdarīšanas apstākļus, izlemt jautājumu par noteikumu pārkāpēju ielaišanu Latvijas Republikas teritorijā vai viņu izlaišanu no tās;

7) izmantot uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām piederošos sakaru līdzekļus un transportlīdzekļus, vajājot un aizturot valsts robežas pārkāpējus, kā arī atvairot iebrukumu valsts teritorijā.

24. pants. Fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošana Latvijas Republikas valsts robežas sargāšanā

Robežsargiem ir tiesības lietot fizisku spēku, cīņas (kaujas) paņēmienus, speciālos līdzekļus (roku dzelžus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, bruņumašīnas, citus speciālos transportlīdzekļus), kā arī dienesta suņus, ja tas nepieciešams, lai:

1) atvairītu uzbrukumu robežsargiem, muitas darbiniekiem un citām personām, kas pilda dienesta pienākumus uz valsts robežas;

2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem, ko apsargā robežsargi, kā arī atbrīvotu šos objektus, ja tos ir ieņēmušas apbruņotas personas;

3) aizturētu likumpārkāpējus, kuri ļaunprātīgi nepakļaujas vai pretojas robežsargiem.

Pirms fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas persona (personas) ir jābrīdina par nodomu tos lietot, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās lietot fizisku spēku vai speciālos līdzekļus rada tiešus draudus robežsargu veselībai vai dzīvībai vai var izraisīt citas smagas sekas vai kad šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.

Speciālo līdzekļu veidu, kā arī fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu, kā arī nodrošinot medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem, ja tā ir nepieciešama. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ personai radies ievainojums vai iestājusies nāve, robežsarga pienākums ir nekavējoties ziņot par to savam tiešajam priekšniekam, kurš šo faktu dara zināmu attiecīgā rajona prokuroram. Par katru speciālo līdzekļu lietošanas gadījumu robežsargam rakstveidā jāziņo savam tiešajam priekšniekam.

Aizliegts lietot cīņas (kaujas) paņēmienus, roku dzelžus, stekus, asaras izraisošas vielas un dienesta suņus pret sievietēm, personām ar izteiktām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai tās izrāda bruņotu pretošanos.

Speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministriju.

25. pants. Šaujamieroču pielietošana Latvijas Republikas valsts robežas sargāšanā

Par šaujamieroču pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens.

Robežsargam ir tiesības pastāvīgi glabāt un nēsāt šaujamieroci. Robežsarga rīcībā esošo šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.

Robežsargs ir tiesīgs pielietot šaujamieroci, lai:

1) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu Latvijas Republikas teritorijā;

2) aizturētu Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpēju, ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

3) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

4) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas robežsarga prasībai apstādināt transportlīdzekli un nav citas iespējas viņu aizturēt.

Robežsargam ir tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

Robežsargam aizliegts pielietot šaujamieroci:

1) pret sievietēm, personām ar izteiktām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību, kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu;

2) vietās, kur tā pielietošanas rezultātā var ciest citas personas;

3) ja šāviena rezultātā tiek aizskarta kaimiņvalsts teritorija.

IV NODAĻA

DIENESTS ROBEŽAPSARDZĪBAS KARASPĒKĀ

26. pants. Robežsarga un robežapsardzības karaspēka kalpotāja jēdziens

Robežsargs ir bruņots Latvijas Republikas valsts karavīrs, kas ieņem noteiktu amatu robežapsardzības karaspēkā, kam ir militārā dienesta pakāpe un kas ir nodevis zvērestu.

Personai, kura robežapsardzības karaspēka struktūrvienībā ieņem kalpotāja amatu un kurai nav militārās dienesta pakāpes, nav robežsarga tiesību. Stājoties darbā, kalpotājs noslēdz darba līgumu un dod parakstu par uzticēto valsts un dienesta noslēpumu neizpaušanu.

27. pants. Robežapsardzības karaspēka komplektēšana

Robežapsardzības karaspēks tiek komplektēts no aktīvo valsts dienestu izdienējušajām personām, kuras brīvprātīgi vēlas dienēt robežapsardzībā, kā arī no aktīvajā valsts militārajā dienestā iesauktajām personām, ņemot vērā to personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli.

Robežapsardzības karaspēkā netiek pieņemtas personas, kuras sodītas par tīšiem noziegumiem.

Robežsargam jāprot valsts valoda un jāspēj sazināties ar iedzīvotājiem tajā valodā, ko pārsvarā lieto attiecīgajā reģionā.

Robežsargs nepiedalās partiju, citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību darbībā un uz dienesta laiku aptur savu darbību tajās.

Partijām, citām sabiedriski politiskajām organizācijām un kustībām nav tiesību iejaukties robežsargu darbībā.

28. pants. Robežsarga atbildība

Par prettiesisku rīcību robežsargs ir atbildīgs Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. Ja robežsargs nav ievērojis personu likumīgās tiesības, nodarījis materiālu kaitējumu, robežapsardzības karaspēkam jāveic pasākumi šo tiesību atjaunošanai un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.

29. pants. Robežsarga iecelšana amatā un atbrīvošana no amata

Robežapsardzības karaspēka priekšnieku un viņa vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

Kārtību, kādā ieceļ amatā un atbrīvo no amata citus robežapsardzības karaspēka virsniekus, kā arī robežapsardzības karaspēka militārās dienesta pakāpes, to piešķiršanas kārtību un dienesta ilgumu nosaka dienesta nolikums, kuru apstiprina Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs.

30. pants. Robežsarga tiesiskā aizsardzība un darbības garantijas

Pildot dienesta pienākumus, robežsargs pārstāv Latvijas Republikas valsts varu.

Robežsargs atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā likums.

Pierobežas zonā un kontroles un caurlaides punktā robežsarga likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.

Robežsargs neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas, pildot dienesta pienākumus, nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.

Par likumpārkāpumu netiek atzīta robežsarga rīcība, kas notikusi attaisnota profesionālā riska situācijā, kaut arī šajā rīcībā būtu tāda nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta atbildība. Risks atzīstams par attaisnotu, ja robežsargs rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām, un ja viņš darījis visu iespējamo kaitējumu novēršanai.

Zaudējumi, kas radušies robežsarga vai viņa tuvu radinieku mantai sakarā ar robežsarga dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

Dienesta laikā robežsargam tiek saglabātas visas pirms dienesta iegūtās tiesības un garantijas.

31. pants. Robežsarga atalgojums un citas garantijas

Robežsargs par dienestu saņem atalgojumu.

Atalgojumā ietilpst amatalga, piemaksa par militāro dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un uzturnauda, kuru apmērus nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

Kaitējumu, kas nodarīts robežsarga veselībai, viņam pildot dienesta pienākumus, valsts atlīdzina pilnā apmērā.

Ja nepieciešams, virsniekiem un virsdienesta karavīriem ne vēlāk kā divu gadu laikā no dienesta sākuma dienesta vietā piešķir dienesta dzīvokli un ierīko tajā dienesta telefonu. Pēc desmit gadu nepārtraukta dienesta robežapsardzības karaspēkā robežsargs jānodrošina ar dzīvokli.

Ja virsniekiem un virsdienesta karavīriem pēc ieskaitīšanas robežapsardzības karaspēkā nav dzīvojamās platības, faktiskie izdevumi par dzīvojamās platības īri un komunālajiem pakalpojumiem tiek segti no valsts budžeta.

Robežsargam uz dienesta laiku saglabājas tiesības uz to dzīvojamo platību, ko viņš ieņēma pirms dienesta.

Ja robežsargs, pildot dienesta pienākumus, iet bojā, viņa ģimenei tiek saglabātas tiesības saņemt dzīvojamo platību. Dzīvoklis bojā gājušā robežsarga ģimenei jāpiešķir ne vēlāk kā gada laikā no viņa bojāejas dienas.

Robežsargam pēc viņa vēlēšanās pierobežas zonā piešķir zemes gabalu individuālās mājas celtniecībai un piemājas saimniecības izveidošanai, kā arī šim mērķim nepieciešamo aizdevumu.

32. pants. Robežsargu formas tērps

Visiem robežsargiem bez maksas tiek izsniegts ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu apstiprināts vienota parauga formas tērps ar atšķirības zīmēm atbilstoši militārajām dienesta pakāpēm.

V NODAĻA

ROBEŽAPSARDZĪBAS KARASPĒKA MATERIĀLĀ NODROŠINĀŠANA

33. pants. Robežapsardzības karaspēka finansēšana

Robežapsardzības karaspēks tiek finansēts no Latvijas Republikas valsts budžeta.

34. pants. Robežapsardzības karaspēka materiāltehniskā apgāde

Robežapsardzības karaspēka materiāltehnisko apgādi veic Latvijas Republikas Ministru Padome.

35. pants. Robežapsardzības karaspēka nodrošināšana ar dienesta telpām

Robežapsardzības karaspēka vajadzībām dienesta ēkas un telpas ierāda valsts un pašvaldības iestādes, kā arī attiecīgās transporta iestādes.

Šo dienesta ēku un telpu ekspluatācijas izdevumi tiek segti no valsts budžeta.

VI NODAĻA

UZRAUDZĪBA PĀR LIKUMĪBAS IEVĒROŠANU ROBEŽAPSARDZĪBAS KARASPĒKA DARBĪBĀ

36. pants. Uzraudzību pār likumības ievērošanu robežapsardzības karaspēka darbībā veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.»

* Sakarā ar to, ka 1991. gada 21. augustā Augstākajā Padomē pieņemtajā konstitucionālā likuma tekstā Augstākās Padomes deputātu komisija konstatējusi neatbilstību plenārsēdē apspriestajam un nobalsotajam, Konstitucionālā likuma publikācija 33/34 «Ziņotāja» numurā jāaizstāj ar šo dokumentu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1991. gada 1. oktobrī

01.10.1991