Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.01.2003. - 18.05.2006. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) statūtsabiedrība akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

2) valsts (pašvaldības) statūtsabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls vai visas balsis pieder valstij (pašvaldībai), vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā viss pamatkapitāls pieder valstij (pašvaldībai);

3) privatizāciju veicošā institūcija institūcija (Privatizācijas aģentūra vai privatizācijas komisija), kas saskaņā ar attiecīgā likuma noteikumiem veic valsts (pašvaldības) īpašuma privatizāciju;

4) statūtsabiedrības pārvaldes institūcija akciju sabiedrības padome un valde vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību valde vai cita izpildinstitūcija;

5) revīzijas institūcija — revīzijas komisija, revidents vai zvērināts revidents;

6) kapitāla daļas akcijas akciju sabiedrībā vai kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību;

7) pārvaldošā institūcija — valsts institūcija vai pilsētas dome, vai rajona (pagasta) padome;

8) kapitāla daļas turētājs akciju turētājs akciju sabiedrībā vai kapitāla daļas turētājs sabiedrībā ar ierobežotu atbildību;

9) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu);

10) ķermeniskas lietas kustamas un nekustamas lietas saskaņā ar Civillikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

2.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka:

1) kārtību, kādā valsts un pašvaldību uzņēmumi pārveidojami valsts (pašvaldību) statūtsabiedrībās (turpmāk — statūtsabiedrība);

2) statūtsabiedrības darbības īpatnības;

3) kārtību, kādā privatizējamas statūtsabiedrības;

4) kārtību, kādā privatizējami valsts un pašvaldību uzņēmumi, ja tos pārveido statūtsabiedrībās, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas.

(2) Šis likums neattiecas uz komercreģistrā ierakstītajām valsts (pašvaldību) kapitālsabiedrībām. Šā likuma V nodaļa neattiecas uz valsts (pašvaldības) uzņēmumiem (turpmāk — uzņēmums) un statūtsabiedrībām, ko privatizē nevis saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", bet saskaņā ar citiem likumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

3.pants. Pārveidojamo uzņēmumu sadalīšana un apvienošana

(1) Vienu uzņēmumu var pārveidot vienā statūtsabiedrībā vai sadalīt to vairākās statūtsabiedrībās.

(2) Vairākus uzņēmumus var pārveidot, apvienojot tos vienā statūtsabiedrībā, ja tas nav pretrunā ar likumiem.

4.pants. Pārveidojamā uzņēmuma (uzņēmumu) tiesības, pienākumi un saistības

(1) Ja vairākus uzņēmumus apvieno vienā statūtsabiedrībā vai vienu uzņēmumu pārveido statūtsabiedrībā, pārveidojamā uzņēmuma (uzņēmumu) tiesības, pienākumi un saistības pilnībā pāriet jaunizveidotajai statūtsabiedrībai.

(2) Ja vienu uzņēmumu sadala vairākās statūtsabiedrībās, pārveidojamā uzņēmuma tiesības, pienākumi un saistības pāriet attiecīgajai statūtsabiedrībai tādā apmērā, kā norādīts uzņēmuma īpašuma sadales aktā.

(3) Uzņēmuma darbībai izsniegtās licences derīgas ari jaunizveidotās statūtsabiedrības darbībai.

5.pants. īpašuma attiecības statūtsabiedrībā

(1) Visas ķermeniskās lietas, intelektuālais īpašums un vērtspapīri, kuru vērtība tiek iekļauta statūtsabiedrības pamatkapitāla vērtībā šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā, pēc tam, kad statūtsabiedrība ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, kļūst par jaunizveidotās statūtsabiedrības īpašumu.

(2) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

II nodaļa
Uzņēmuma (uzņēmumu) pārveidošana statūtsabiedrībā

6.pants. Lēmums par uzņēmuma (uzņēmumu) pārveidošanu

(1) Lēmumu par uzņēmuma (uzņēmumu) pārveidošanu vienā statūtsabiedrībā vai sadalīšanu vairākās statūtsabiedrībās vai vairāku uzņēmumu apvienošanu vienā statūtsabiedrībā (turpmāk — uzņēmuma pārveidošana statūtsabiedrībā) pieņem pārvaldošā institūcija.

(2) Lēmumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kura teritorijā atrodas pārveidojamais uzņēmums.

(3) Lēmums par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā nav jāpublicē, ja statūtsabiedrībā tiek pārveidots privatizējamais uzņēmums, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas.

7.pants. Pārvaldošās institūcijas darbības uzņēmuma pārveidošanā

(1) Kad lēmums par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā ir pieņemts, pārvaldošā institūcija:

1) nosaka inventarizāciju pārveidojamajā uzņēmumā (uzņēmumos);

2) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu);

3) apstiprina statūtsabiedrības pamatkapitālu;

4) apstiprina statūtsabiedrības statūtus;

5) ieceļ statūtsabiedrības pārvaldes institūcijas;

6) ieceļ statūtsabiedrības revīzijas institūcijas;

7) apstiprina pārveidojamā uzņēmuma slēguma bilanci;

8) apstiprina statūtsabiedrības sākuma bilanci;

9) apstiprina statūtsabiedrībai nododamā nekustamā īpašuma sarakstu.

(2) Ja lēmumu par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā pieņem privatizāciju veicošā institūcija, tā var neveikt šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās darbības.

(3) Ja privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas, tā neveic šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā minētās darbības.

(4) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu)

(5) Valsts (pašvaldības) statūtsabiedrības ieceļ valdi ne vairāk kā sešu valdes locekļu sastāvā, padomi — ne vairāk kā desmit padomes locekļu sastāvā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kritērijiem, kas raksturo valsts (pašvaldības) statūtsabiedrības lielumu [bilances kopsumma, neto apgrozījums pēc pēdējā apstiprinātā gada pārskata (atskaitot valsts budžeta dotāciju), vidējais darbinieku skaits], izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts cits valdes vai padomes locekļu skaits.

(6) Valsts statūtsabiedrību darbinieku darba samaksu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts statūtsabiedrību darbinieku darba samaksas noteikšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

8.pants. Statūtsabiedrības pamatkapitāla noteikšana

(1) Pārveidojot uzņēmumu statūtsabiedrībā, tās pamatkapitāla lielumu nosaka, no pārveidojamā uzņēmuma bilances aktīvu kopsummas atskaitot kreditoriem maksājamo parādu kopsummu.

(2) Uzņēmuma aktīvos iekļauj valstij vai pašvaldībai piederošo zemi, uz kuras atrodas uzņēmums, tās kadastrālās vērtības apmērā.

(3) Pārveidojot uzņēmumu statūtsabiedrībā, tā aktīvos nedrīkst iekļaut tās ķermeniskās lietas, intelektuālo īpašumu un vērtspapīrus, kurus saskaņā ar likumu nevar privatizēt vai kuri nodoti uzņēmumam tikai turējumā.

(4) Pārveidojot uzņēmumu statūtsabiedrībā, tās pamatkapitāla vērtību var noteikt ari saskaņā ar likumu "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību".

(5) Statūtsabiedrības kapitāla daļu nominālvērtības kopsummai ir jāatbilst tās pamatkapitāla lielumam.

9.pants. Statūtsabiedrības reģistrācija

(1) Statūtsabiedrību reģistrē Uzņēmumu reģistrā.

(2) Reģistrācijas pieteikumam pievieno:

1) pārvaldošās institūcijas lēmumu par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā;

2) statūtsabiedrības statūtus;

3) šādus pārvaldošās institūcijas lēmumus:

a) par kapitāla daļu turētāja pārstāvja iecelšanu,

b) par pārvaldes un revīzijas institūciju iecelšanu,

c) par statūtsabiedrības sākuma bilances apstiprināšanu;

4) statūtsabiedrības sākuma bilanci;

5) statūtsabiedrības nekustama īpašuma sarakstu;

6) citus dokumentus, kas paredzēti likumā, kurš reglamentē attiecīgo uzņēmējdarbības formu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

III nodaļa
Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības darbības īpatnības

10.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība nevar būt publiska akciju sabiedrība, tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas tās likuma "Par akciju sabiedrībām" (turpmāk šīs nodaļas tekstā — Likums) normas, kuras attiecas uz publiskajām akciju sabiedrībām.

(2) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu)

(3) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu)

(4) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

11.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības nosaukums

Valsts akciju sabiedrības nosaukumā jābūt Likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai informācijai un vārdam "valsts", bet pašvaldības akciju sabiedrības nosaukumā — Likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai informācijai un attiecīgās pašvaldības nosaukumam.

12.pants. Atklāti pieejamie vai atklāti iegūstamie akciju sabiedrības dokumenti un informācija

(1) Likuma 7.panta pirmās daļas l. punktā minētā akciju sabiedrības dibināšanas līguma vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā.

(2) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu)

(3) Uzņēmumu reģistrā atklāti pieejamai vai atklāti iegūstamai jābūt Likuma 7.panta pirmajā daļā norādītajai informācijai un dokumentiem, kā ari valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības sākuma bilancei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

13.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības dibināšana un reģistrācija

(1) Likuma 11 .panta pirmajā daļā minētā akciju sabiedrības dibināšanas līguma vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 11 .panta ceturtā daļa, 12. un 13.pants.

(3) Likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktā minētās informācijas vietā jānorāda akciju īpašnieka un akciju turētāja nosaukums.

(4) Likuma 14.panta otrajā daļā noteikto dibinātāju vieta statūti jāparaksta pilnvarotai pārvaldošās institūcijas amatpersonai.

(5) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 16.pants, 17.panta trešā un piektā daļa un 18.pants.

(6) Likuma 19.panta trešās daļas l. punktā minētā akciju sabiedrības dibināšanas līguma vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā.

(7) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 19.panta trešās daļas 4.punkts.

14.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības pamatkapitāls

(1) Likuma 20.panta otrajā daļā minētā akciju sabiedrības dibināšanas līguma vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 21. panta astotā daļa.

15.pants. Akciju veidi un kategorijas

(1) No Likuma 23 .panta pirmajā daļā noteiktajiem akciju veidiem valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība var emitēt tikai parastās akcijas un personāla akcijas.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 23.panta otrā daļa.

(3) No Likuma 23.panta trešajā daļā noteiktajām parasto akciju kategorijām valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība var emitēt tikai parastās akcijas ar balsstiesībām, kas visas pieder valstij (pašvaldībai), un parastās akcijas bez balsstiesībām, kas veido valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valdes rezervi.

(4) Valsts akciju sabiedrībās visu veidu un kategoriju akciju nominālvērtība ir viens lats. Tādēļ uz valsts akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 26.panta otrā daļa.

(5) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 27. un 28.pants, kā ari 29.panta astotā un devītā daļa.

16.pants. Akciju sabiedrības akciju vērtības samaksa un īpašuma ieguves pārbaude

(1) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība palielina pamatkapitālu, iesaistot papildu kapitālu, šādu papildu kapitālu attiecīgajā sabiedrībā var ieguldīt tikai valsts (pašvaldība). Ja, minētajā veidā palielinot pamatkapitālu, valsts (pašvaldība) akciju laidiena noteikumos minētajā galīgās akciju vērtības samaksas termiņā nesamaksā pilnu katras parakstītās akcijas vērtību, tā saņem tādu akciju skaitu, kas atbilst faktiski ieguldītajai summai. Tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 30.panta ceturtā — septītā daļa.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 31.panta trešā daļa un 32.pants.

17.pants. Valstij (pašvaldībai) piederošo akciju pāriešana citu personu īpašumā

Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībās akcijas citas personas īpašumā var pāriet tikai tad, ja attiecīgo akciju sabiedrību privatizē šā likuma V nodaļā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas likuma 34.pants.

18.pants. Noteikumi, ar kādiem akciju sabiedrība iegūst pati savas akcijas

Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 35.panta 2. un 3.punkts.

19.pants. Obligācijas

Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 36.panta trešā, ceturtā un piektā daļa un 37.panta otrās daļas otrais teikums.

20.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 40.panta ceturtā daļa.

(2) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība palielina pamatkapitālu Likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā, akciju sabiedrība izlaiž to pašu veidu un kategoriju akcijas, kādas bija līdz šim, un tajās pašās proporcijās, kādas bija līdz šim. Papildus izlaistās akcijas sabiedrībā sadala starp akcionāriem proporcionāli viņiem jau piederošo akciju skaitam. Akcionāri iegūst tāda veida un kategoriju akcijas, kādas viņiem piederēja līdz pamatkapitāla palielinājumam. Tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 41.panta otrā daļa.

(3) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 43.panta pirmās daļas 4., 7. un 8.punkts un otrā un trešā daļa.

(4) Likuma 44.panta otrajā daļā minēto akciju pārdošanas cenu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā nosaka akciju laidiena noteikumos.

(5) Likuma 45.panta pirmajā daļā minēto akciju parakstīšanu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība nevar uzticēt citām personām.

(6) Likuma 45.panta otrajā daļā minēto akciju pārdošanas cenas pārējā daļa jāsamaksā akciju laidiena noteikumos minētajā termiņā.

(7) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 45.panta piektā daļa un 46.pants.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2000. Grozījums pirmajā daļā stājas spēkā 01.01.2001. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

21.pants. Pilnvarnieks (pilnvarnieki) valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā

(Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

22.pants. Akcionāru pilnsapulce

(1) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valde Likuma 50.panta otrajā daļā noteiktajā termiņā nav sasaukusi kārtējo akcionāru pilnsapulci, to var sasaukt attiecīgajā panta daļā minētās institūcijas, kā arī akciju turētājs.

(2) Uzņēmumu reģistrs sasauc akcionāru kārtējo pilnsapulci Likuma 50.panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to nav izdarījusi valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valde, padome vai revīzijas institūcija, vai akciju turētājs.

(3) Sasaukt akcionāru ārkārtas pilnsapulci var pieprasīt Likuma 51.panta pirmajā daļā minētās institūcijas, kā ari akciju turētājs.

(4) Likuma 51.panta ceturtajā daļā noteiktais ierobežojums par to, ka akcionāru ārkārtas pilnsapulci nevar sasaukt tā pati institūcija, kura pieprasījusi pilnsapulces sasaukšanu, neattiecas uz akciju turētāju.

(5) Ja ir īpaša nepieciešamība, akcionāru ārkārtas pilnsapulci var sasaukt pats akciju turētājs un paziņot par to valdei, padomei un revīzijas institūcijai. Akciju turētājam akcionāru ārkārtas pilnsapulce minētajā gadījumā jāizsludina termiņā, kas nodrošina, lai tiktu saņemts paziņojums par akcionāru pilnsapulces sasaukšanu. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par nedēļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

23.pants. Akcionāru pilnsapulces kompetence

(1) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 54. panta pirmās daļas 10. un 14. punkts. Lēmumus Likuma 54.panta pirmās daļas 10. un 14.punktā minētajos jautājumos pieņem akciju turētājs.

(2) Jautājumos, kas minēti Likuma 54.panta pirmās daļas 8., 9. un 11 .punktā, ir nepieciešama akciju turētāja iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(3) Ja to pieprasa akciju turētājs, akcionāru pilnsapulcei attiecīgais jautājums ir jāizskata pilnsapulcē papildus 54.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem, kuros akcionāru pilnsapulce var izlemt Likumā un attiecīgās akciju sabiedrības statūtos neparedzētus jautājumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2000.)

24.pants. Akcionāru pilnsapulces sasaukšana

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un akciju īpašnieki uzaicināmi uz akcionāru pilnsapulci, nosūtot ierakstītas vēstules, piegādājot vēstules pret parakstu vai ar telesakaru līdzekļu palīdzību.

(2) Ja akciju sabiedrībā nav personāla akciju, paziņojums par akcionāru pilnsapulci nosūtāms attiecīgās akciju sabiedrības statūtos paredzētajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par nedēļu.

(3) Ja akciju sabiedrībā ir personāla akcijas, paziņojums par akcionāru pilnsapulci jānosūta sabiedrības statūtos paredzētajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām.

(4) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 55.panta trešā daļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

25.pants. Akcionāru piedalīšanās akcionāru pilnsapulcē

(1) Likuma 58.panta pirmā daļa attiecas tikai uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības akcionāriem.

(2) Likuma 58.panta trešajā daļā noteiktās akcionāru grupas valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībās var veidot tikai tad, ja sabiedrībā ir liels personālo akciju īpašnieku skaits.

(3) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 58.panta ceturtā daļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

26.pants. Akcionāru balsstiesības

(1) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu)

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 59.panta pirmā — ceturtā daļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

27.pants. Akcionāru pilnsapulces norise un sapulces protokols

(1) Akcionāru pilnsapulces protokolu paraksta kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2) Ja akciju sabiedrībā nav personāla akciju, uz šādu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrību neattiecas Likuma 60.panta piektā daļa.

(3) Ja akciju sabiedrībā nav personāla akciju, valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības protokolā nav jānorāda Likuma 62.panta pirmās daļas 7.punktā minēto akcionāru — protokola pareizības apliecinātāju — vārds un uzvārds.

(4) Ja akciju sabiedrībā nav personāla akciju, valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības protokolā nav jābūt Likuma 62.panta otrajā daļā minēto akcionāru — protokola pareizības apliecinātāju — parakstiem.

(5) Likuma 62.panta ceturtajā daļā minētais akcionāru pilnsapulces protokola noraksts kapitāla daļu turētāja pārstāvim izsniedzams bez samaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

28.pants. Akcionāru pilnsapulces lēmuma apstrīdēšana un atcelšana

(1) Iesniegt tiesā prasību par akcionāru pilnsapulces lēmuma atcelšanu var Likuma 63.panta otrajā daļā minētie subjekti, kā arī akciju turētājs, ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības pilnsapulces lēmums ir pieņemts, kapitāla daļu turētāja pārstāvim pārkāpjot noteiktās kompetences ietvarus vai pienākumi ja ir pārkāpti šā likuma 23.panta pirmās daļas nosacījumi.

(2) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valde (turpmāk — valde) pārstāv akciju sabiedrību tiesā Likuma 63.panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos, kā ari tad, ja prasību ceļ akciju turētājs.

(3) Tiesa var atcelt akcionāru pilnsapulces lēmumu Likuma 64.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir pārkāpis noteiktās kompetences ietvarus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

29.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības padome

(1) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības padomes (turpmāk — padome) sastāvu ieceļ pārvaldošā institūcija šā likuma 7.pantā noteiktajā kārtībā, ja Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) ir uzdevusi pārvaldošajai institūcijai iecelt padomes locekļus, tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 65.panta otrā daļa. Valsts akciju sabiedrības padomes sastāvu atsevišķos gadījumos ieceļ Ministru kabinets.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 66.panta pirmā, otrā un piecpadsmitā daļa.

(3) Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kuri ir valdes kompetencē. Tomēr valdei nepieciešama iepriekšēja padomes piekrišana šādu jautājumu izlemšanā:

1) līdzdalības iegūšana, palielināšana vai samazināšana citās uzņēmējsabiedrībās;

2) valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības uzņēmumu dibināšana, pārdošana, iznomāšana, to darbības apturēšana vai likvidēšana;

3) citu uzņēmumu pirkšana;

4) valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības filiāļu un pārstāvniecību atvēršana un slēgšana;

5) valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības uzņēmumu, filiāļu un pārstāvniecību statūtu vai nolikumu apstiprināšana un grozīšana;

6) nekustamās mantas pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana ar parādiem;

7) kredītu izsniegšana, ja tā nav saistīta ar valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības kārtējo darbību;

8) jaunu darbības virzienu uzsākšana un esošo darbības virzienu pārtraukšana;

9) vispārīgo darbības principu noteikšana.

(4) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 70.panta otrā daļa.

(5) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības padomes locekļiem mēneša atalgojumu par darbu padomē akcionāru pilnsapulce nosaka 10 —15 procentu apmērā no valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valdes priekšsēdētāja mēneša amatalgas, bet ne mazāku par 60 latiem mēnesī. Padomes loceklis netiek prēmēts.

(6) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 72.pants.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

30.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valde

(1) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā nav izveidota padome, šā likuma 29.panta trešajā daļā minētie jautājumi valdei jāsaskaņo ar akcionāru pilnsapulci.

2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 74.panta otrā daļa.

(3) Likuma 74.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā akcionāru pilnsapulce var ievēlēt valdes locekļu kandidātus, ja tas noteikts attiecīgās akciju sabiedrības statūtos.

(4) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 74.panta sestā daļa.

(5) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības operatīvo vadību veic valdes priekšsēdētājs.

(6) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 75.pants.

(7) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atalgojumu akcionāru pilnsapulce nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts (pašvaldības) statūtsabiedrību vadītāju darba samaksu atbilstoši kritērijiem, kas raksturo valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības lielumu [bilances kopsumma, neto apgrozījums pēc pēdējā apstiprinātā gada pārskata (atskaitot valsts budžeta dotāciju), vidējais darbinieku skaits].

(8) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 74.panta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums par valdes locekļu maksimālo skaitu.

(9) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valdes locekļiem akcionāru pilnsapulce nosaka vienotu mēneša atalgojumu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi akciju sabiedrībā. Valdes locekļu atalgojuma apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valdes priekšsēdētāja mēneša amatalgas. Valdes loceklis var saņemt prēmiju, ja ir bijusi peļņa (ieņēmumi pārsnieguši izdevumus). Prēmiju izmaksā reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas, un tās apmērs nedrīkst pārsniegt valdes locekļa triju mēnešu atalgojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

31.pants. Valdes tiesības un pienākumi

(1) Visā savu pilnvaru laikā valdes loceklim jāpaziņo par Likuma 76.panta otrajā daļā minētajiem faktiem mēneša laikā no attiecīgā notikuma iestāšanās dienas.

(2) Visā savu pilnvaru periodā valdes priekšsēdētājam mēneša laikā no attiecīgā notikuma iestāšanās dienas rakstveidā jāpaziņo valdei, cik sabiedrības akciju pieder viņam, viņa laulātajam, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei.

(3) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā nav izveidota padome, Likuma 77.panta devītajā daļā minēto ziņojumu valde sniedz akciju turētājam.

(4) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā nav izveidota padome, valdes priekšsēdētājam Likuma 77.panta desmitajā daļā minētajā gadījumā jāinformē akciju turētājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

32.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības darbības uzraudzība un revīzija

Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 84.panta piektā daļa.

33.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības likvidācija

(1) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības darbība vienlaikus ar tās likvidāciju Likuma 89.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā notiek nevis ar akcionāru pilnsapulces lēmumu, bet gan ar akciju turētāja lēmumu.

(2) Valsts akciju sabiedrības likvidāciju veic šīs sabiedrības kapitāla daļu turētāja iecelts likvidators. Valsts akciju sabiedrības likvidācijas laikā akcionāru pilnsapulces funkcijas veic kapitāla daļu turētājs.

(3) Pašvaldības akciju sabiedrības likvidācijas laikā attiecīgā pašvaldība var noteikt, ka akcionāru pilnsapulces funkcijas veic pati pašvaldība.

(4) Uz valsts akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 90.pants.

(5) Uz pašvaldības akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 90.panta otrā daļa.

(6) Likvidators pieteic Uzņēmumu reģistram lēmumu par valsts akciju sabiedrības likvidāciju. Pieteikumam pievieno akciju turētāja lēmumu par likvidāciju. Tajā norādāms katra likvidatora vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta.

(7) Uz valsts akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 91.panta otrā daļa.

(8) Pašvaldības akciju sabiedrības Likuma 91.panta otrajā daļā paredzētā akcionāru pilnsapulces protokola vietā Uzņēmumu reģistram iesniedz pašvaldības akciju sabiedrības akciju turētāja lēmumu par likvidāciju.

(9) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 92.panta otrā un trešā daļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2001.)

34.pants. Tiesiskās attiecības valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā

1) Par visiem zaudējumiem, kas nodarīti trešajām personām sakarā ar valsts (pašvaldības) uzņēmuma pārveidošanu akciju sabiedrībā, ar visu savu mantu atbild jaunizveidotā akciju sabiedrība (sabiedrības).

(2) Likuma 96.pantā ar akciju sabiedrības dibinātāju jāsaprot tā valsts vai pašvaldības uzņēmuma institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par valsts vai pašvaldības uzņēmuma pārveidošanu akciju sabiedrībā.

(3) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 95.panta pirmā—piektā daļa un sestās daļas pēdējais teikums, septītā, devītā un desmitā daļa un 96.panta trešā daļa.

35.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības prasību celšana

(1) Likuma 100.panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos prasību tiesā var celt arī akciju turētājs.

(2) Ja prasību tiesā ceļ akciju turētājs, valsts (pašvaldības) akciju sabiedrību tiesā pārstāt akciju turētāja norīkotas personas.

(3) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 100.panta otrā un desmiti daļa.

36.pants. Citu Likuma pantu piemērošana

Citi Likuma panti valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībās piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

IV nodaļa
Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbības īpatnības

37.pants. Vispārīgie noteikumi

(Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

38.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaukums

(1) Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaukumā jābūt likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” (turpmāk šajā nodaļā — Likums) 6.panta pirmajā daļā minētajai informācijai un vārdam “valsts”, bet pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaukumā — Likuma 6.panta pirmajā daļā minētajai informācijai un attiecīgās pašvaldības nosaukumam.

(2) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 6.panta otrā daļa un trešās daļas otrais teikums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

39.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšana un reģistrācija

(1) Par valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātāju uzskatāma pārvaldošā institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību.

(2) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 8.panta otrā — ceturtā daļa, piektās daļas otrā un trešā rindkopa un sestā daļa.

(3) Likuma 9.pantā minētā sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas līguma un dibināšanas sapulces protokola vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību.

(4) Dibinot valsts (pašvaldības) sabiedrību ar ierobežotu atbildību, nav jāsastāda dibinātāju kapitāla daļu saraksts un ziņojums par mantisko ieguldījumu.

(5) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 10. 12.pants.

(6) Likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā minētās informācijas vietā jānorāda kapitāla daļu īpašnieka un kapitāla daļu turētāja nosaukums.

(7) Likuma 13.panta otrajā daļā noteikto dibinātāju vietā statūti jāparaksta pilnvarotai pārvaldošās institūcijas amatpersonai.

(8) Ja tiek dibināta valsts (pašvaldības) sabiedrība ar ierobežotu atbildību, uz tās dibināšanu neattiecas Likuma 14. 20.pants un 21.panta otrās daļas 3., 5. un 6.punkts, kā ari ceturtā daļa.

40.pants. Dalībnieku kapitāla daļas valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

(1) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 28.panta trešā daļa.

(2) Valsts sabiedrībās ar ierobežotu atbildību katras kapitāla daļas nominālvērtība ir viens tad lats. Tādēļ uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 29.pants.

(3) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 30.pants.

41.pants. Valstij (pašvaldībai ) piederošo kapitāla daļu pāriešana citu personu īpašumā

Valstij (pašvaldībai) piederošās kapitāla daļas citu personu īpašumā var pāriet tikai tad, ja privatizē attiecīgo sabiedrību ar ierobežotu atbildību šā likuma V nodaļā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tādēļ uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas likuma 31 .pants.

42.pants. Noteikumi, ar kādiem valsts (pašvaldības) sabiedrība ar ierobežotu atbildību iegūst pati savas daļas

Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 32. panta otrā daļa.

43.pants. Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

(1) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 34.panta pirmās daļas l .punkts un otrā daļa.

(2) Lai palielinātu valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu, attiecīgajai sabiedrībai jāizstrādā pamatkapitāla palielināšanas noteikumi. Pamatkapitālu var palielināt pēc tam, kad lēmums par pamatkapitāla palielināšanu pieteikts Uzņēmumu reģistrā.

(3) Likuma tekstā attiecībā uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ar jaunu dalībnieku iesaistīšanas noteikumiem jāsaprot pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

(4) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 35.panta pirmās daļas pirmais teikums un otrās daļas 4.punkts un 36.panta otrās daļas 2.punkts un piektā un sestā daļa.

44.pants. Pilnvarnieks valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

(Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

45.pants. Dalībnieku sapulce

(1) Ja valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcija Likuma 39.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav sasaukusi kārtējo sapulci, to var sasaukt kapitāla daļu turētājs.

(2) Uzņēmumu reģistrs var uzdot sasaukt dalībnieku kārtējo sapulci Likuma 39.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to nav izdarījusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcija vai kapitāla daļu turētājs.

(3) Dalībnieku ārkārtas sapulci var pieprasīt sasaukt Likuma 40.panta pirmajā daļā minētās institūcijas, kā ari kapitāla daļu turētājs.

(4) Ja ir īpaša nepieciešamība, dalībnieku ārkārtas sapulci var sasaukt pats kapitāla daļu turētājs un paziņot par to izpildinstitūcijai un revīzijas institūcijai. Kapitāla daļu turētājam dalībnieku ārkārtas sapulce šajā gadījumā jāizsludina termiņā, kas nodrošina, lai tiktu saņemts paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par nedēļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

46.pants. Dalībnieku sapulces tiesīgums

(1) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 41.panta pirmās daļas 5. un 7.punkts. Lēmumus 5.punkta jautājumos pieņem kapitāla daļu turētājs.

(2) Jautājumos, kas minēti Likuma 41.panta pirmās daļas 1. un 4.punktā, ir nepieciešama kapitāla daļu turētāja iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(3) Ja to pieprasa kapitāla daļu turētājs, dalībnieku sapulcei attiecīgais jautājums jāizskata sapulcē papildus Likuma 41 .panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, kuros dalībnieku sapulce var izlemt likumā un statūtos neparedzētus jautājumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

47.pants. Dalībnieku sapulces izziņošana

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis jāuzaicina uz dalībnieku sapulci, nosūtot ierakstītu vēstuli, piegādājot vēstuli pret parakstu vai ar telesakaru līdzekļu palīdzību.

(2) Paziņojums par dalībnieku sapulci jānosūta valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtos paredzētajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par nedēļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

48.pants. Dalībnieku sapulces norise

(1) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu)

(2) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu)

(3) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 42.pants.

(4) Dalībnieku sapulces protokolu paraksta kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(5) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 43.panta 1.daļas pēdējais teikums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

49.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcija

(1) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 44.panta pirmās daļas trešais un ceturtais teikums, otrajā daļā noteiktais ierobežojums attiecībā uz valdes locekļu maksimālo skaitu un trešā daļa.

(2) Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību operatīvo vadību veic izpildinstitūcijas (valdes, direkcijas, administrācijas) priekšsēdētājs.

(3) Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcijas (valdes, direkcijas, administrācijas) priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atalgojumu dalībnieku sapulce nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts (pašvaldības) statūtsabiedrību vadītāju darba samaksu atbilstoši kritērijiem, kas raksturo valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību lielumu [bilances kopsumma, neto apgrozījums pēc pēdējā apstiprinātā gada pārskata (atskaitot valsts budžeta dotāciju), vidējais darbinieku skaits].

(4) Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcijas (valdes, direkcijas, administrācijas) locekļiem dalībnieku sapulce nosaka vienotu mēneša atalgojumu par darbu izpildinstitūcijā un amata pienākumu izpildi sabiedrībā ar ierobežotu atbildību. Izpildinstitūcijas locekļu atalgojuma apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcijas priekšsēdētāja mēneša amatalgas. Izpildinstitūcijas loceklis var saņemt prēmiju, ja ir bijusi peļņa (ieņēmumi pārsnieguši izdevumus). Prēmiju izmaksā reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas, un tās apmērs nedrīkst pārsniegt izpildinstitūcijas locekļa triju mēnešu atalgojumu.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

50.pants. Darbības kontrole un revīzija valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 47.panta trešās daļas pēdējais teikums.

51.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidācija

(1) Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbība tiek izbeigta Likuma 49.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, turklāt nevis ar dalībnieku sapulces lēmumu, bet gan ar kapitāla daļu turētāja lēmumu.

(2) Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidāciju veic šīs sabiedrības kapitāla daļu turētāja iecelts likvidators. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidācijas laikā dalībnieku sapulces funkcijas veic kapitāla daļu turētājs.

(3) Pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidācijas laikā pašvaldība var noteikt, ka dalībnieku sapulces funkcijas veic pati pašvaldība.

(4) Uz valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 50.pants.

(5) Uz pašvaldību sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 50.panta otrā daļa.

(6) Likvidators piesaka Uzņēmumu reģistram lēmumu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidāciju. Pieteikumam pievieno kapitāla daļu turētāja lēmumu par likvidāciju. Tajā norādāms katra likvidatora vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta.

(7) Uz valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 51 .panta otrā daļa.

(8) Pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību Likuma 51 .panta otrajā daļā paredzētā dalībnieku sapulces protokola vietā Uzņēmumu reģistram iesniedz pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu turētāja lēmumu par likvidāciju.

(9) Valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību Likuma 52.panta pirmajā daļā paredzētos lēmumus par sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbības turpināšanu pieņem kapitāla daļu turētājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2001.)

52.pants. Tiesiskās attiecības valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

(1) Par visiem zaudējumiem, kas nodarīti trešajām personām sakarā ar valsts (pašvaldības) uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, ar visu savu mantu atbild jaunizveidotā sabiedrība (sabiedrības) ar ierobežotu atbildību.

(2) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām neattiecas Likuma 55.pants.

53.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību prasību celšana

(1) Likuma 59.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos prasību tiesā var celt arī kapitāla daļu turētājs.

(2) Ja prasību tiesā ceļ kapitāla daļu turētājs, valsts (pašvaldības) sabiedrību ar ierobežotu atbildību tiesā pārstāv kapitāla daļu turētāja norīkotas personas.

(3) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 59.panta otrā un trešā daļa.

54.pants. Citu Likuma pantu piemērošana

Citi Likuma panti valsts (pašvaldības) sabiedrībās ar ierobežotu atbildību piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

V nodaļa
Statūtsabiedrības privatizācija un uzņēmuma privatizācija, ja to pārveido statūtsabiedrībā, vienlaikus pārdodot šis sabiedrības kapitāla daļas

55.pants. Statūtsabiedrības vai uzņēmuma privatizācijas pamats

Statūtsabiedrības privatizācija un uzņēmuma privatizācija, ja to pārveido statūtsabiedrībā, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas, var notikt tikai saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" un tajā noteiktajā kārtībā apstiprinātiem privatizācijas noteikumiem (privatizācijas projektu).

56.pants. Lēmums par privatizāciju

(1) Lēmumu par valsts (pašvaldības) statūtsabiedrības vai uzņēmuma nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets vai attiecīgā pašvaldība saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju".

(2) Lēmumu par privatizācijai nodotā uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas, pieņem privatizāciju veicošā institūcija, apstiprinot attiecīgā uzņēmuma privatizācijas noteikumus (privatizācijas projektu).

57.pants. Kapitāla daļu pārdošana

(1) Kapitāla daļas pārdodamas saskaņā ar privatizācijas noteikumiem (privatizācijas projektu).

(2) Kapitāla daļas var pārdot ari zem to nominālvērtības.

(3) Ja privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktajā termiņā visas kapitāla daļas nav pārdotas, nepārdotās kapitāla daļas paliek valsts (pašvaldības) īpašumā. Privatizāciju veicošā institūcija šīs kapitāla daļas var pārdot atkārtoti privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) paredzētajā kārtībā vai izstrādāt jaunus privatizācijas noteikumus (privatizācijas projektu). Ministru kabineta vai attiecīgās pašvaldības lēmums minētajā gadījumā nav nepieciešams.

(4) Statūtsabiedrības vai uzņēmuma darbiniekiem pārdodamā kapitāla daļa nedrīkst būt lielāka par 20 procentiem no statūtsabiedrības pamatkapitāla.

58.pants. Statūtsabiedrības statusa un pārvaldes institūciju maiņa

(1) Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad pārdotas valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumos (privatizācijas projekta) noteiktajā apmērā, privatizāciju veicoša institūcija vai tās uzdevumā statūtsabiedrības valde (cita izpildinstitūcija) sasauc kapitāla daļu jauno īpašnieku pilnsapulci (sapulci), kura:

1) apstiprina statūtsabiedrības statūtu grozījumus;

2) ievēlē statūtsabiedrības pārvaldes institūcijas;

3) izlemj citus jautājumus, kas noteikti attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošā likumā.

(2) Statūtsabiedrība ar brīdi, kad tās statūtu grozījumi tiek reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, zaudē valsts (pašvaldības) statūtsabiedrības statusu un turpmāk darbojas atbilstoši attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošam likumam.

(3) Ar bridi, kad statūtsabiedrības statūtu grozījumi tiek reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, izbeidzas statūtsabiedrības pārvaldes institūciju locekļu pilnvaras.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

59.pants. Uzņēmuma statusa maiņa

(1) Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad pārdotas valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktajā apmērā, privatizāciju veicošā institūcija sasauc kapitāla daļu jauno īpašnieku pilnsapulci (sapulci), kura:

1) apstiprina statūtsabiedrības statūtus;

2) ievēlē statūtsabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas;

3) izlemj citus jautājumus, kas noteikti attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošā likumā.

(2) Ar brīdi, kad jaunizveidotās statūtsabiedrības statūti tiek reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, uzņēmums zaudē uzņēmuma statusu un turpmāk darbojas atbilstoši attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošam likumam.

60.pants. Privatizētās statūtsabiedrības reģistrācija

Statūtsabiedrību reģistrē Uzņēmumu reģistrā. Reģistrācijas pieteikumam pievieno:

1) attiecīgās statūtsabiedrības vai uzņēmuma privatizācijas noteikumus (privatizācijas projektu);

2) privatizāciju veicošās institūcijas lēmumu par privatizācijas noteikumu (privatizācijas projekta) apstiprināšanu;

3) statūtsabiedrības statūtus;

4) statūtsabiedrības kapitāla daļu īpašnieku pilnsapulces (sapulces) protokolu;

5) citus dokumentus, kas paredzēti attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošā likumā.

Pārejas noteikumi

1. Valsts (pašvaldības) statūtsabiedrībām grozījumi savos statūtos, kas saistīti ar šā likuma stāšanos spēkā, jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā līdz 1996.gada 1.septembrim.

2. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrību valžu locekļiem statūtos paredzētais akciju daudzums jāiegādājas līdz 1996.gada 1.novembrim.

3. Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs 1992, 29./31.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs 1994, 4.nr.) un Satversmes 81 .panta kārtība izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 142 "Noteikumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 11.nr.).

4. Grozījums likuma 20.panta pirmajā daļā (atsauce uz 38.panta ceturtās daļas izslēgšanu) stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

(09.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2000.)

5. Šajā likumā minētās privatizāciju veicošās institūcijas funkcijas, kuras pilda Privatizācijas aģentūra, likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" noteiktajā kārtībā pārņem Ministru kabineta noteiktā institūcija.

(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2001.)

6. Pašvaldību statūtsabiedrību darbinieku darba samaksas noteikšanā var piemērot šā likuma 7.panta sestajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikto valsts statūtsabiedrību darbinieku darba samaksas noteikšanas kārtību.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 8.jūlijā.
Valsts prezidents G. Ulmanis
Rīgā 1996.gada 19.jūlijā
01.01.2003