Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 13.07.1999. - 31.12.2002. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2002. gada 6. jūnija likumu: Ieroču aprites likums.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai
LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Šaujamierocis ir ierīce, kurā šāviņa (lodes, skrots, renkuļa) izgrūšanu caur stobru izraisa sprāgstvielu sprādziena enerģija.

Munīcija ir šaušanai ar šaujamieroci paredzēta patrona, kas sastāv no čaulas ar kapseli, šaujampulvera (sprāgstvielas) lādiņa un šāviņa (lodes, skrots, renkuļa).

Speciālie līdzekļi šā likuma izpratnē ir gāzes pistoles (revolveri), to patronas [turpmāk - gāzes pistoles (revolveri)], gāzes baloniņi ar kairinošas iedarbības vielām (turpmāk - gāzes baloniņi) un elektrošoka ierīces:

1) gāzes pistole (revolveris) ir speciāls līdzeklis, kurš paredzēts īslaicīgai iedarbībai uz cilvēka organismu un kurā šaujampulvera (sprāgstvielas) sadegšanas rezultātā caur stobru tiek izgrūstas gāzes mikrodaļiņas ar kairinošas iedarbības vielām;

2) gāzes pistoles (revolvera) patrona paredzēta šaušanai ar gāzes pistoli (revolveri), un tā sastāv no čaulas ar kapseli, šaujampulvera (sprāgstvielas) lādiņa un gāzes mikrodaļiņām ar kairinošas iedarbības vielām;

3) gāzes baloniņš ir speciāls līdzeklis, kurš paredzēts īslaicīgai iedarbībai uz cilvēka organismu un kurā zem spiediena iepildīta sašķidrināta gāze ar kairinošas iedarbības vielām;

4) elektrošoka ierīce ir speciāls līdzeklis, kurš paredzēts īslaicīgai iedarbībai uz cilvēka organismu ar elektrisko lādiņu.

Šaujamieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegāde ir to iegūšana personiskā īpašumā.

Šaujamieroču un munīcijas glabāšana šā likuma izpratnē ir to turēšana atļaujā norādītajā vietā.

Šaujamieroča nēsāšana ir pielādēta šaujamieroča pārvietošana sev līdzi ārpus glabāšanas vietas pašaizsardzības nolūkā.

Šaujamieroča, munīcijas un speciālo līdzekļu pārvadāšana un pārnēsāšana ir to pārvietošana sev līdzi nepielādētā veidā, ar nepielādētu ieroča patronu tvertni un iesaiņotā veidā bez pielietošanas nolūka.

Speciālo līdzekļu nēsāšana ir to pārvietošana sev līdzi pašaizsardzības nolūkā.

Šaujamieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu realizācija ir to pārdošana vai citāda veida nodošana juridiskajai vai fiziskajai personai.

Šaujamieroča un gāzes pistoles (revolvera) pielietošana ir tēmēts šāviens vai šāviens, kura rezultātā nodarīts kaitējums cilvēka veselībai, dzīvībai vai zaudējums mantai; gāzes baloniņa pielietošana ir gāzes baloniņa izmantošana, lai ar gāzes palīdzību iedarbotos uz cilvēka organismu; elektrošoka ierīces pielietošana ir elektrošoka ierīces izmantošana, lai ar elektriskā lādiņa palīdzību iedarbotos uz cilvēka organismu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

PIRMĀ NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma uzdevums

Šis likums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsoņi un Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas var izmantot šaujamieročus un speciālos līdzekļus pašaizsardzībai.

2. pants. Valsts policijas pilnvaras attiecībā uz šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem

Latvijas Republikā jebkuras sistēmas un kalibra šaujamieročus, munīciju, gāzes pistoles (revolverus) un to patronas pašaizsardzībai drīkst iegādāties, glabāt un nēsāt vienīgi tad, ja saņemta valsts policijas rakstveida atļauja.

OTRĀ NODAĻA
ŠAUJAMIEROČU, MUNĪCIJAS UN SPECIĀLO LĪDZEKĻU IEGĀDĀŠANĀS, GLABĀŠANAS, NĒSĀŠANAS UN REALIZĀCIJAS PAMATPRINCIPI

3. pants. Latvijas Republikas pilsoņu tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus un gāzes pistoles (revolverus)

Latvijas Republikas pilsoņiem ir tiesības glabāt un nēsāt pašaizsardzības nolūkā ar valsts policijas atļauju iegādātos šaujamieročus un gāzes pistoles (revolverus).

Latvijas Republikas pilsoņiem, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 1. pantā paredzētie ierobežojumi, ir tiesības ar valsts policijas atļauju:

1) iegādāties un nēsāt gāzes pistoles (revolverus) un to patronas — pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas;

2) iegādāties, glabāt un pārnēsāt gludstobru medību bises, sporta šaujamieročus un to munīciju - pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas;

3) (izslēgts ar 11.03.1999. likumu);

4) iegādāties, glabāt un nēsāt pistoles (revolverus) līdz 9 mm kalibram ieskaitot (izņemot automātiskās pistoles) un to munīciju - pēc 21 gada vecuma sasniegšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. un 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 07.04.1999.)

3.1 pants. Ārvalstu diplomātiskā korpusa darbinieku tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus

Ārvalstu diplomātiskā korpusa darbiniekiem, kuriem ir Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas izsniegta diplomātiskā apliecība, ir tiesības ar ārlietu ministra piekrišanu vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra piekrišanu (informējot par to ārlietu ministru) iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus, ja ir saņemta Iekšlietu ministrijas valsts policijas priekšnieka atļauja.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

4. pants. Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu tiesības iegādāties un nēsāt gāzes pistoles (revolverus)

Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un uz kurām neattiecas šā likuma 7. pantā paredzētie ierobežojumi, ir tiesības pašaizsardzības nolūkā nēsāt ar valsts policijas atļauju iegādātās gāzes pistoles (revolverus).

5.pants. Tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes baloniņus un sertificētas elektrošoka ierīces

(1) Ikvienai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ir tiesības pašaizsardzības nolūkā iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes baloniņus.

(2) Ikvienai personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības pašaizsardzības nolūkā iegādāties, glabāt un nēsāt sertificētas elektrošoka ierīces.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

6. pants. Aizliegumi attiecībā uz šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem

(1) Aizliegts iegādāties, glabāt, nēsāt un realizēt gāzes baloniņus un gāzes pistoļu (revolveru) patronas ar vielām, kuras neietilpst Labklājības ministrijas apstiprinātajā izmantošanai speciālajos līdzekļos atļauto vielu sarakstā, kā arī citus likumā nenorādītus speciālos līdzekļus, kas paredzēti iedarbībai uz cilvēka organismu.

(2) Aizliegts šaujamieročus konstruktīvi pārveidot šaušanai kārtām un gludstobru medību bises, karabīnes un šautenes - slēptai nēsāšanai.

(3) Aizliegts iegādāties, glabāt, nēsāt un realizēt tehniskajiem noteikumiem neatbilstošus šaujamieročus un speciālos līdzekļus, kā arī iegādāties, glabāt un nēsāt automātiskos (izņemot medību) ieročus.

(4) Aizliegts iegādāties, glabāt, nēsāt un realizēt gludstobru medību bises, karabīnes un šautenes, kas pārveidotas slēptai nēsāšanai, kā arī šaujamieročus, kas konstruktīvi pārveidoti šaušanai kārtām.

(5) Aizliegts iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot vai izmantot un realizēt šaujamieročus ar klusinātājiem un šaujamieroču klusinātājus.

(6) Aizliegts pārveidot vai izgatavot šaujamieročus pielietošanai vai izmantošanai ar klusinātājiem.

(7) Aizliegts iegādāties, glabāt, nēsāt, izgatavot un realizēt ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, kas aizliegti saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kurām ir pievienojusies Latvijas Republika.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. un 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 07.04.1999.)

7. pants. Šaujamieroču un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas ierobežojumi

(1) Šaujamieroču un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas aizliegts izsniegt personām:

1) kuras sodītas par nozieguma izdarīšanu (tas ir, mazāk smaga, smaga un sevišķi smaga) vai divas un vairāk reizes — par kriminālpārkāpumu izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, bet personām, kuras vienreiz sodītas par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, — trīs gadus no tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža;

2) kurām konstatēti psihiski traucējumi vai kurām tādi ir bijuši konstatēti agrāk un pastāv medicīniska prognoze, ka tie var atkārtoties, vai kuras ir medicīnas iestāžu uzskaitē (reģistrā) sakarā ar alkoholismu, toksikomāniju vai narkomāniju;

3) kuras fizisku trūkumu dēļ nav spējīgas lietot šaujamieročus un gāzes pistoles (revolverus);

4) kuras pēdējo divu gadu laikā administratīvi sodītas par vardarbīgu likumpārkāpumu izdarīšanu vai par pārkāpumiem, kas saistīti ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanu, vai par kurām valsts policijas rīcībā ir materiāli, kas ļauj uzskatīt, ka šaujamierocis var tikt pielietots (izmantots) ļaunprātīgi;

5) par kurām valsts policijas rīcībā ir ziņas, kas apliecina šo personu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem formējumiem, likumā noteiktajā kārtībā nereģistrētām politiskajām partijām vai sabiedriski politiskajām organizācijām, apvienībām vai kustībām;

6) kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības;

7) kuras izcieš sodu par izdarīto noziegumu;

8) kurām nav pastāvīgas dzīves vietas.

(2) Iestāžu, uzņēmumu un organizāciju iekšējās kārtības noteikumos var noteikt šaujamieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savos objektos, saskaņojot to ar valsts policiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997., 11.03.1999. un 16.06.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1999.)

TREŠĀ NODAĻA
ŠAUJAMIEROČU, MUNĪCIJAS UN SPECIĀLO LĪDZEKĻU IEGĀDĀŠANĀS, GLABĀŠANAS, NĒSĀŠANAS UN REALIZĀCIJAS KĀRTĪBA

8. pants. Iestādes, kas izsniedz atļaujas iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus un gāzes pistoles (revolverus)

Šaujamieroča un gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju uz pieteicēja personiska rakstveida iesnieguma pamata izsniedz rajona (pilsētas) valsts policijas nodaļa (pārvalde, galvenā pārvalde) pēc pieteicēja dzīvesvietas vai Iekšlietu ministrijas Policijas departaments. Kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums, nosaka valsts policijas priekšnieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

9. pants. Iesnieguma izskatīšanas kārtība

(1) Iesniegumu par šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju valsts policijas iestādes izskata mēneša laikā no tā saņemšanas dienas, saskaņā ar šo likumu vispusīgi pārbaudot pieteicēja iesniegumā minētos motīvus un pieprasot medicīnas iestādes atzinumu par pieteicēja vispārējo veselības stāvokli un atsevišķu atzinumu par viņa psihiskās veselības stāvokli.

(2) Kārtību, kādā notiek pieteicēja medicīniska izmeklēšana un tiek sastādīts atzinums, nosaka Labklājības ministrijas Ārstniecības departaments.

(3) Atzinumu par pieteicēja vispārējo veselības stāvokli apstiprina valsts vai pašvaldības pārziņā esošās medicīnas iestādes vadītājs pēc pieteicēja dzīvesvietas, obligāti ņemot vērā psihiatra, narkologa un okulista atzinumus. Atzinumu par pieteicēja psihiskās veselības stāvokli apstiprina Valsts psihiskās veselības aprūpes centra vai tā pakļautībā esošas iestādes vai pašvaldības pārziņā esošas medicīnas iestādes psihoneiroloģiskā kabineta sertificēts psihiatrs pēc pieteicēja dzīvesvietas, kur tas nodzīvojis ne mazāk par vienu gadu, turklāt obligāti ņemami vērā psihiatriskā reģistra arhīva dati.

(4) Pieteicējs un attiecīgā valsts policijas iestāde šo atzinumu var pārsūdzēt tiesā.

(5) Pirms šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās atļaujas saņemšanas pieteicējam Iekšlietu ministrijas Centrālajā policijas sporta klubā vai kādā tā filiālē jānokārto eksāmens par šaujamieroču un gāzes pistoļu (revolveru) pielietošanas nosacījumiem un iegādāšanās, reģistrācijas, glabāšanas, nēsāšanas, realizācijas, pārvadāšanas un pielietošanas kārtību, kā arī jāapliecina prasme tos pielietot. Eksāmena pieņemšanas kārtību un tā nokārtošanai nepieciešamo zināšanu apjomu nosaka Iekšlietu ministrija.

(6) Pieteicēja medicīnisko izmeklēšanu veic un eksāmenus pieņem par maksu.

Maksas lielumu, kā arī iegūto naudas līdzekļu izlietošanas kartību nosaka Iekšlietu ministrija un Labklājības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. un 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 07.04.1999.)

10. pants. Policijas lēmuma pārsūdzēšana

Policijas iestādes lēmumu par iesnieguma noraidīšanu var mēneša laikā pārsūdzēt augstākā policijas iestādē un pēc tam — tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

11.pants. Šaujamieroča un gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauja

(1) Šaujamieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujā ir jānorāda tās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, kurai atļauja izsniegta, kā arī tas, kāda veida šaujamieroci atļauts iegādāties, glabāt un nēsāt.

(2) Gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju izsniedz uz pieciem gadiem. Tajā jānorāda personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta.

(3) Šaujamieroča iegādāšanās atļauja ir derīga trīs mēnešus no izsniegšanas dienas, un tā nedod tiesības nēsāt šaujamieroci, bet dod tiesības pārvadāt (pārnēsāt) un glabāt ieroci līdz tā reģistrēšanai valsts policijas iestādē.

(4) Triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča iegādes, bet Latvijas Republikā ievedot ārvalstīs iegādātu šaujamieroci - triju darbdienu laikā pēc iebraukšanas Latvijas Republikā personai jāreģistrē šaujamierocis valsts policijas iestādē.

(5) Reģistrējot šaujamieroci, valsts policijas iestāde personai izsniedz šaujamieroča glabāšanas atļauju bisēm, sporta šaujamieročiem vai nēsāšanas atļauju pistolēm (revolveriem) uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

(6) Šaujamieroča glabāšanas atļaujā tiek norādīta īpašnieka pastāvīgā dzīvesvieta, kā arī apsargājamā nekustamā īpašuma atrašanās vieta, un tā dod personai tiesības šaujamieroci pārvadāt, pārnēsāt un glabāt īpašnieka dzīvesvietā vai apsargājamā nekustamā īpašuma atrašanās vietā.

(7) Šaujamieroča nēsāšanas atļauja dod personai tiesības reģistrēto šaujamieroci glabāt atļaujā norādītajā vietā un pārvietot sev līdzi, ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto nēsāšanas kārtību.

(8) Persona, kas saņēmusi gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju, drīkst Ministru kabineta noteiktajā kārtībā glabāt un nēsāt gāzes pistoli (revolveri), iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes pistolēm (revolveriem) paredzētas patronas, bet ne vairāk par 200 patronām, ievērojot noteikto kārtību.

(9) Šaujamieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauja dod personai tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt arī attiecīgā šaujamieroča munīciju, bet ne vairāk par 200 patronām, ievērojot noteikto kārtību.

(05.02.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 07.04.1999.)

12. pants. Izšauto ložu un čaulu kontrolkolekcija

(1) Tirdzniecības uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas realizē šaujamieročus, pirms to realizācijas Iekšlietu ministrijas noteiktajā kārtībā nodrošina kontrolšāvienu izdarīšanu ar realizējamajiem šaujamieročiem izšauto ložu un čaulu kontrolkolekcijai.

(2) (Izslēgta ar 11.03.1999. likumu)

(3) Ja šaujamierocis iegādāts ārvalstīs un ievests Latvijas Republikā, kontrolšāvienus izšauto ložu un čaulu kontrolkolekcijai par maksu veic Valsts policijas ekspertīžu centrs. Maksas lielumu nosaka Iekšlietu ministrija.

(4) Šaujamieroču un gāzes pistoļu (revolveru) centralizēto uzskaiti veic un izšauto ložu un čaulu kontrolkolekciju glabā Valsts policijas ekspertīžu centrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997., 11.03.1999. un 16.06.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1999.)

13.pants. Termiņa pagarināšana šaujamieroča un gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujai vai atļaujas anulēšana (atņemšana)

(1) Ja izbeidzies termiņš šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujai, valsts policijas iestāde pēc ieinteresētās personas iesnieguma izskata jautājumu par atļaujas termiņa pagarināšanu.

(2) Policijas iestāde var nepagarināt termiņu šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujai vai anulēt (atņemt) atļauju pirms termiņa šādos gadījumos uz šādu laiku:

1) ja persona pārkāpj šaujamieroču un to munīcijas vai gāzes pistoļu (revolveru) un to patronu iegādāšanās, reģistrācijas, glabāšanas, nēsāšanas, pielietošanas vai pārnēsāšanas (pārvadāšanas) kārtību - uz laiku no viena gada līdz trijiem gadiem;

2) ja konstatēti šā likuma 7.pantā noteiktie apstākļi;

3) ja persona nēsājusi šaujamieroci vai veikusi treniņšaušanu alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu reibuma stāvoklī - uz laiku no viena gada līdz trijiem gadiem.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos policijas iestāde nepagarina šaujamieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas termiņu vai anulē (atņem) šo atļauju pirms termiņa, kā arī nepagarina gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas termiņu vai anulē (atņem) atļauju pirms termiņa, šaujamieroci un tā munīciju, gāzes pistoli (revolveri) un tās patronas personai atsavina par atlīdzību, kas atbilst to tirgus cenai, ja likumos nav noteikts citādi.

(4) Personai, kurai pirms termiņa anulē (atņem) šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju vai nepagarina termiņu šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujai, šaujamierocis, munīcija, gāzes pistole (revolveris) un patronas triju darbdienu laikā jānodod valsts policijas iestādē vai ar valsts policijas iestādes atļauju tirdzniecības uzņēmumam realizācijai.

(5) Šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) īpašnieka nāves gadījumā šaujamierocis, munīcija, gāzes pistole (revolveris) un patronas desmit dienu laikā jānodod valsts policijas iestādē glabāšanai līdz mantinieku noskaidrošanai.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

14. pants. Šaujamieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu realizācija

(1) Ar šaujamieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu realizāciju nodarbojas valsts, pašvaldību un privātie tirdzniecības uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem ir Iekšlietu ministrijas izsniegta speciāla atļauja (licence). Par šo tirdzniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dibinātājiem un dalībniekiem drīkst būt fiziskās personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, kas ir sasnieguši 25 gadu vecumu, nav sodīti par tīšu noziegumu izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas un uz ko neattiecas šā likuma 7.pantā noteiktie ierobežojumi.

(2) Tirdzniecības uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), ievērojot šā likuma 12.panta noteikumus, drīkst realizēt tikai rūpnieciski ražotus, lietošanai derīgus un tehniskajiem noteikumiem atbilstošus šaujamieročus un gāzes pistoles (revolverus), gāzes baloniņus un elektrošoka ierīces, kam nav izdarīti šā likuma 6.pantā minētie tehniskie pārveidojumi, turklāt šaujamieročiem ir nepieciešams numurs. Ja šaujamierocim nav numura, tirdzniecības uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai īpašniekam saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību ir jānodrošina tā numerācija.

(3) Realizējot speciālos līdzekļus, tirdzniecības uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) jānodrošina to atbilstība šā likuma 6.panta prasībām un, ja nepieciešams, jāizdara attiecīga ekspertīze.

(4) Tirdzniecības uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) triju darbdienu laikā jāpaziņo valsts policijas iestādei par katra šaujamieroča pārdošanu un jāsniedz ziņas par pircēju.

(5) Personiskā īpašumā esošos šaujamieročus, munīciju un speciālos līdzekļus īpašnieks drīkst realizēt, ievērojot šā likuma 2. un 6.panta prasības, ar tirdzniecības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) starpniecību, vienlaikus šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) noņemot no uzskaites valsts policijas iestādē.

(6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šaujamieročus īpašnieks var atsavināt citai šā likuma prasībām atbilstošai personai, pārformējot reģistrācijas dokumentus valsts policijas iestādē.

(7) Tehniskajiem noteikumiem neatbilstoši un neizlabojami šaujamieroči un speciālie līdzekļi tiek atsavināti un iznīcināti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(05.02.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 07.04.1999.)

15.pants. Šaujamieroču un speciālo līdzekļu realizēšanas, iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un uzskaites kārtība

Ministru kabinets saskaņā ar šo likumu apstiprina noteikumus, kas reglamentē kārtību, kādā:

1) valsts policijas iestādes izsniedz, pagarina vai anulē (atņem) šaujamieroču un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas, reģistrē, pārreģistrē un uzskaita šaujamieročus, atsavina un iznīcina šaujamieročus, munīciju un speciālos līdzekļus;

2) personas iegādājas, reģistrē, realizē, glabā, nēsā, pārvadā un pārnēsā šaujamieročus un veic treniņšaušanu ar tiem;

3) personas iegādājas, realizē, glabā, nēsā, pārvadā un pārnēsā speciālos līdzekļus;

4) tirdzniecības uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) iegādājas, glabā, realizē un uzskaita šaujamieročus un speciālos līdzekļus un nodrošina šaujamieroču numerāciju.

(11.03.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.1999.)

CETURTĀ NODAĻA
ŠAUJAMIEROČU UN SPECIĀLO LĪDZEKĻU PIELIETOŠANAS UN IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI UN KĀRTĪBA

16. pants. Šaujamieroču un speciālo līdzekļu pielietošanas un izmantošanas nosacījumi

(1) Saskaņā ar šo likumu šaujamieročus un speciālos līdzekļus drīkst pielietot, lai:

1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas apdraud dzīvību vai mantu vai var nodarīt kaitējumu veselībai;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3) aizturētu likumpārkāpēju, kurš pārsteigts ielaušanās vai citādas vardarbīgas iekļūšanas brīdī dzīvojamās vai saimniecības telpās vai izdarot citu noziegumu, ja pārkāpējs izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(2) Šaujamieroci drīkst izmantot arī, lai izsauktu palīdzību, signalizētu, brīdinātu vai aizbaidītu dzīvnieku.

(3) Pielietojot šaujamieroci vai speciālo līdzekli, jāņem vērā nosacījumi par galējo nepieciešamību vai nepieciešamo aizstāvēšanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. un 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 07.04.1999.)

17. pants. Šaujamieroču pielietošanas kārtība

(1) Par nodomu pielietot šaujamieroci brīdina, raidot brīdinājuma šāvienu. Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja:

1) uzbrukums ir pēkšņs;

2) uzbrukumā tiek pielietoti ieroči vai priekšmeti, kas apdraud dzīvību vai veselību, vai tiek izmantoti mehāniskie transportlīdzekļi;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieročus, vai priekšmetus, kas apdraud dzīvību vai veselību.

(2) Šaujamieroča pielietošanas gadījumā personai jādara viss iespējamais, lai mazinātu kaitējumu.

(3) Par katru šaujamieroča pielietošanas (izmantošanas) gadījumu, kurā nodarīts kaitējums cilvēka veselībai vai dzīvībai vai zaudējums mantai, šaujamieroča pielietotājam (izmantotājam) nekavējoties ir jāziņo valsts policijas iestādei, jāsaglabā notikuma vietas apstākļi, bet, ja ir cietušie, nekavējoties jāsniedz viņiem pirmā palīdzība un jānodrošina medicīniskās palīdzības sniegšana.

(4) Šaujamieroci aizliegts pielietot, ja var ciest personas, pret kurām šaujamierocis nav vērsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. un 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 07.04.1999.)

18. pants. Atbildība par šaujamieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, reģistrācijas, glabāšanas, nēsāšanas, realizācijas, pārvadāšanas un pielietošanas kārtības un nosacījumu pārkāpšanu

Par šaujamieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, reģistrācijas, glabāšanas, nēsāšanas, realizācijas, pārvadāšanas un pielietošanas kārtības un nosacījumu pārkāpšanu personas sauc pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1993. gada 23. februārī
13.07.1999