Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru. Sarkanbaltsarkano svītru attiecība ir 2:1:2. Karoga garuma un platuma attiecība ir 2:1.
2. pants. Valsts karogs paceļams:
1) virs Saeimas, Ministru kabineta, republikas pilsētu un novadu domju ēkām, kā arī Rīgas pils Svētā gara tornī — pastāvīgi;
2) pie ēkām, kur notiek Saeimas sesijas, republikas pilsētu un novadu domju sēdes, — visā sesijas vai sēdes laikā;
3) pie Nacionālo bruņoto spēku štāba ēkas — pastāvīgi; speciālos mastos Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienībās un apakšvienībās, rīta jundai sākoties, un nolaižams, vakara jundai beidzoties;
4) pie Saeimas ēkas un Ministru kabineta ēkas 16.februārī kopā ar Lietuvas Republikas valsts karogu un 24.februārī kopā ar Igaunijas Republikas valsts karogu. Lietuvas Republikas vai Igaunijas Republikas valsts karogs attiecīgajā dienā paceļams arī Rīgas pils Svētā gara tornī;
5) pie Saeimas, Ministru kabineta, republikas pilsētu un novadu domju, visu veidu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām 16.februārī, 24.februārī, 25.martā (sēru noformējumā), 1.maijā, 4.maijā, 14.jūnijā (sēru noformējumā), 17.jūnijā (sēru noformējumā), 4.jūlijā (sēru noformējumā), 11.novembrī, 18.novembrī, decembra pirmajā svētdienā (sēru noformējumā);
6) pie ēkām, kur izvietoti balsošanas iecirkņi, — Saeimas, republikas pilsētu un novadu domju vēlēšanu dienās, kā arī tautas nobalsošanas dienā;
7) pie Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām un šo pārstāvniecību vadītāju dienesta transportlīdzekļiem;
8) uz jūras kuģiem un citiem transportlīdzekļiem: kur kā oficiālas personas atrodas Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents vai citas personas, kas pārstāv Saeimu vai Ministru kabinetu, — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja likumos nav noteikts citādi;
9) uz kuģiem — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
10) citos Ministru kabineta, republikas pilsētu vai novadu domju noteiktajos gadījumos;
11) pie valsts un pašvaldību izglītības iestādēm — pastāvīgi;
12) virs Latvijas Bankas centrālās ēkas un pie Latvijas Bankas filiālēm — pastāvīgi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2000., 01.02.2001., 06.05.2004. un 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
3. pants. Valsts karogu var pacelt vai citādi lietot arī tautas, darba vai ģimenes svētkos, atceres dienās, kā arī citos gadījumos, garantējot pienācīgu cieņu pret valsts karogu.
4. pants. Valsts karoga sarkanajai krāsai (karmīns), sarkanbaltsarkano svītru attiecībai, kā arī karoga garuma un platuma attiecībai neatkarīgi no karoga izmēriem jāatbilst šā likuma pielikumā dotajam paraugam.
5. pants. Par valsts karoga noraušanu, saplēšanu, iznīcināšanu vai citām necienīgām darbībām pret valsts karogu, kā arī par šā likuma, Ministru kabineta izdoto noteikumu vai apstiprinātās kārtības pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.
6. pants. Šā likuma piemērošanas noteikumus, valsts karoga un karoga kāta izgatavošanas kārtību, kā arī personas, kuras ir atbildīgas par valsts karoga un citu valstu karogu pacelšanas un citādas lietošanas kārtību Latvijas Republikas teritorijā, nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.02.2001. likumu, kas stājas spēkā no 10.02.2001.)
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas PSR likums "Par Latvijas Republikas valsts karogu" un ar minēto likumu apstiprinātais nolikums "Par Latvijas Republikas valsts karogu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 9) un likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR likumos "Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts ģerboni", "Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts karogu", "Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts himnu" un dažos citos Latvijas PSR likumdošanas aktos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5/6) III un IV punkts.
Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 24. novembrī.
 |
 |
 |
 |