Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 16.01.1991. - 14.12.1994. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 1994. gada 24. novembra likumu: Par Latvijas valsts karogu.
LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS LIKUMS
Par Latvijas Republikas valsts karogu

(Likuma nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Apstiprināt Nolikumu par Latvijas Republikas valsts karogu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)

2. Izdarīt Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1988. gada 29. septembra dekrētā «Par latviešu tautas kultūrvēsturisko simboliku» (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1988, Nr. 40) šādus grozījumus:

— izslēgt 1. pantā vārdu «karoga»;

— izslēgt 2. pantu.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1990. gada 15. februārī
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas PSR 1990. gada 15. februāra likumu
NOLIKUMS
Par Latvijas Republikas valsts karogu

(Nolikuma nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)

1. Valsts karogs ir karmīnsarkans ar garenvirziena baltu svītru vidū. Sarkanbaltsarkano krāsu attiecība ir 2:1:2; karoga garuma un platuma attiecība ir 2:1.

2. Valsts karogs paceļams:

1) virs ēkām, kur notiek Latvijas Republikas Augstākās Padomes sesijas vai Latvijas Republikas vietējo Tautas deputātu padomju sesijas, — visā sesijas laikā;

2) virs Latvijas Republikas Augstākās Padomes, Latvijas Republikas Ministru Padomes un Latvijas Republikas vietējo Tautas deputātu padomju ēkām — pastāvīgi;

3) virs ministriju, valsts komiteju un resoru, citu valsts un sabiedrisko orgānu, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju ēkām, kā arī dzīvojamām mājām — 25. martā (sēru noformējumā), 1. maijā, 4. maijā, 14. jūnijā (sēru noformējumā), 11. novembrī un 18. novembrī.

Valsts karogu atļauts pacelt vai lietot arī tautas, darba, ģimenes svētkos un citās atceres dienās;

4) virs Latvijas Republikas diplomātisko pārstāvniecību un konsulāro iestāžu ēkām un transporta līdzekļiem, kā arī virs jūras kuģiem un citiem transporta līdzekļiem, kur kā oficiālas personas atrodas Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs vai citas personas, kas pārstāv Latvijas Republikas Augstāko Padomi vai Latvijas Republikas Ministru Padomi, — tādā kārtībā, kādu noteikusi Latvijas Republikas Ministru Padome;

5) virs iekšējo ūdeņu kuģiem;

6) pēc Latvijas Republikas Ministru Padomes rīkojuma vai vietējās Tautas deputātu padomes lēmuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)

3. Valsts karogam un tā attēlam neatkarīgi no izmēriem vienmēr precīzi jāatbilst krāsainajam un shematiskajam attēlam, kas pievienoti šim nolikumam.

4. Par valsts karoga apgānīšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)

5. Šā nolikuma piemērošanas noteikumus un valsts karoga izgatavošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KAROGS

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KAROGS

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs I. DAUDIŠS
16.01.1991