Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka Valsts enerģētiskās krīzes centra (turpmāk — centrs) darbības kārtību un kompetenci.

2. Centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tās uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vai arī tās draudu gadījumā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 231 redakcijā)

3. Pasākumus, kas saistīti ar valsts enerģētiskās krīzes (turpmāk — krīze) novēršanu un tās izraisīto seku likvidēšanu, finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Pasākumus, kas saistīti ar vietējās enerģētiskās krīzes pārvarēšanu un novēršanu, finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem.

4. Centram ir šādi pienākumi:

4.1. krīzes laikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošināt enerģijas lietotājus ar enerģiju, kā arī organizēt operatīvu valsts palīdzību un atbalstu pašvaldībām krīzes novēršanā un tās radīto seku likvidēšanā;

4.2. atbilstoši noteiktajām enerģijas lietotāju grupām un enerģētiskās krīzes līmenim koordinēt enerģijas lietotāju apgādi ar enerģiju un valsts naftas produktu drošības rezerves izmantošanu;

4.3. likumā noteiktajā kārtībā koordinēt pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību;

4.4. ja nepieciešams, izveidot speciālistu un ekspertu grupu krīzes analīzei, kā arī uzaicināt dalībai centra sēdēs jebkuras tautsaimniecības nozares pārstāvjus;

4.5. pēc krīzes apkopot, analizēt un novērtēt veiktos pasākumus un krīzes nodarīto kaitējumu, kā arī izstrādāt priekšlikumus krīzes riska un iespējamā kaitējuma samazināšanai turpmāk;

4.6. nodrošināt iegūtās informācijas konfidencialitāti, ievērojot ekonomiskos, komerciālos un valsts noslēpumus;

4.7. (svītrots ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr.956);

4.8. sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par:

4.8.1. krīzes līmeni;

4.8.2. enerģijas patēriņa ierobežojumu;

4.8.3. kurināmā drošības rezerves izmantošanu;

4.8.4. energoapgādes un degvielas uzņēmumiem piederošā kurināmā, kurināmā drošības rezervju un naftas produktu drošības rezervju pirkšanu un pārdošanu.

(Grozīts ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr. 956; MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 231)

5. Centram ir šādas tiesības:

5.1. pārstāvēt Latviju starptautiskajās organizācijās un starpvalstu sarunās par palīdzības sniegšanu vai sadarbību krīzes pārvarēšanā, novēršanā un tās radīto seku likvidēšanā krīzes un pēckrīzes laikā, kā arī sagatavot attiecīgo līgumu projektus;

5.2. krīzes vai tās draudu gadījumā pieprasīt un bez maksas saņemt no juridiskām un fiziskām personām krīzes centra darbībai nepieciešamo informāciju.

(Grozīts ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr.956)

6. Centra vadītājs (turpmāk – vadītājs) ir klimata un enerģētikas ministrs. Ministra prombūtnes laikā centra vadību nodrošina Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretārs. Ministra un valsts sekretāra prombūtnes laikā – valsts sekretāra vietnieks. Ja visas minētās amatpersonas ir prombūtnē, centra vadību nodrošina atklātā balsojumā ar vienkāršu balsu vairākumu no centra locekļu vidus ievēlēts pārstāvis.

(MK 10.01.2023. noteikumu Nr. 2 redakcijā)

7. Centra pastāvīgo gatavību darbam nodrošina, kā arī operatīvo dokumentāciju izstrādā un centra locekļu darbam nepieciešamo informāciju sagatavo centra sekretariāts. Centra sekretariāta darbību materiāltehniski nodrošina Klimata un enerģētikas ministrija.

(MK 10.01.2023. noteikumu Nr. 2 redakcijā)

8. Centra sastāvā ir pārstāvji no:

8.1. Ekonomikas ministrijas;

8.2. Iekšlietu ministrijas;

8.3. Satiksmes ministrijas;

8.4. Tieslietu ministrijas;

8.5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas;

8.6. biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība";

8.7. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas;

8.8. akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls";

8.9. akciju sabiedrības "Latvenergo";

8.10. akciju sabiedrības "Gaso";

8.11. akciju sabiedrības "Rīgas siltums";

8.12. akciju sabiedrības "Sadales tīkls";

8.13. akciju sabiedrības "Conexus Baltic Grid";

8.14. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

8.15. biedrības "Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija";

8.16. Aizsardzības ministrijas;

8.17. Klimata un enerģētikas ministrijas.

(MK 17.11.2015. noteikumu Nr. 647 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 231; MK 18.10.2022. noteikumiem Nr. 641; MK 10.01.2023. noteikumiem Nr. 2)

9. Centra sastāvu pēc vadītāja priekšlikuma apstiprina Ministru prezidents. Centra sastāvā iekļautās institūcijas nekavējoties informē Klimata un enerģētikas ministriju par deleģētā pārstāvja maiņu. Pēc attiecīgas informācijas saņemšanas, bet ne biežāk kā reizi ceturksnī vadītājs iesniedz Ministru prezidentam priekšlikumu par grozījumiem centra sastāvā.

(MK 10.01.2023. noteikumu Nr. 2 redakcijā)

10. Centra sēdi ir tiesīgs sasaukt vadītājs pēc savas iniciatīvas vai centra locekļu ierosinājuma. Centra vadītāja prombūtnes laikā centra sēdi sasauc centra sekretariāts.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 231 redakcijā)

11. Šī nolikuma 8.punktā minētajām personām centra darbības laikā tiek saglabāta vidējā izpeļņa pamatdarba vietā.

12. Lai nodrošinātu centra gatavību darbam krīzes laikā, vadītājs reizi gadā sasauc centra sanāksmes un sniedz informāciju par situāciju valstī, uzsākot apkures sezonu, kā arī par nodrošinājumu ar energoresursiem un kurināmo.