Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
(Likuma nosaukums 17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
1. pants. (1) Pašvaldības domi (turpmāk — dome) ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Domes kārtējās vēlēšanas notiek jūnija pirmajā sestdienā.
(2) Ja Saeima ir pieņēmusi likumu par domes atlaišanu, domi ievēlē uz šādiem termiņiem:
1) uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši;
2) uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām palikuši mazāk nekā 24 mēneši, bet vairāk nekā deviņi mēneši, un likumā par domes atlaišanu nav noteikts citādi.
(3) Jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija, ja Saeima ir pieņēmusi likumu par domes atlaišanu un:
1) līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši;
2) līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši vairāk nekā deviņi mēneši, bet ne vairāk kā 18 mēneši un likumā par domes atlaišanu noteikts, ka jaunas domes vēlēšanas nenotiek.
(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996., 06.04.2000., 11.11.2004., 06.03.2008., 02.10.2008., 19.12.2019., 17.06.2020. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2024.)
2.pants. (1) Novada domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā:
līdz 30 000 iedzīvotāju — 15 deputāti;
no 30 001 līdz 60 000 iedzīvotāju — 19 deputāti;
vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju — 23 deputāti.
(2) Valstspilsētas pašvaldības domē, izņemot Rīgas Domi, ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā:
līdz 50 000 iedzīvotāju — 13 deputāti;
vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju — 15 deputāti.
(3) Rīgas Domes sastāvā ir 60 deputāti.
(02.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2013., 17.06.2020. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2021. Grozījums par vārdu "Iedzīvotāju reģistrā" aizstāšanu ar vārdiem "Fizisko personu reģistrā", stājas spēkā 28.06.2021. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu)
3. pants. Katras pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu.
(02.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
4. pants. Domes vēlēšanas izsludina Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 150 dienas pirms vēlēšanu dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
4.1 pants. (1) Valsts digitālās attīstības aģentūra nodrošina tehnoloģisko risinājumu atbilstoši šim likumam un Centrālās vēlēšanu komisijas norādījumiem par procesiem, funkcijām, uzdevumiem un mērķiem domes vēlēšanu organizēšanai.
(2) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, Tiesu administrācija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs tiešsaistes režīmā sniedz visus nepieciešamos datus Valsts digitālās attīstības aģentūras pārziņā esošā tehnoloģiskā risinājuma darbības nodrošināšanai.
(24.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2024. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)
5. pants. (1) Latvijas Republikā tiesības vēlēt domi ir:
1) Latvijas pilsonim;
2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā.
(2) Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz kuru neattiecas kāds no šā likuma 6.pantā minētajiem ierobežojumiem (turpmāk — vēlētājs).
(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2021. Grozījums par vārdu "Iedzīvotāju reģistrā" aizstāšanu ar vārdiem "Fizisko personu reģistrā", stājas spēkā 28.06.2021. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu)
6. pants. Latvijas Republikā vēlēt domi nav tiesību personām:
1) (izslēgts ar 11.06.2020. likumu);
2) (izslēgts ar 20.10.2022. likumu);
3) kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir.
(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008., 11.06.2020., Satversmes tiesas 03.11.2022. spriedumu un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2022.)
8. pants. (1) Latvijas Republikā tiesības kandidēt domes vēlēšanās ir:
1) Latvijas pilsonim;
2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā.
(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā, uz kuru neattiecas neviens no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem un kura kandidātu saraksta iesniegšanas dienā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
1) tā ir bez pārtraukuma reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus;
2) tā ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nostrādājusi (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vismaz pēdējos četrus mēnešus;
3) tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
(3) Kandidāts, ievērojot šā likuma nosacījumus, Latvijas Republikā var kandidēt tikai vienā domē. Ja kādā no pašvaldībām notiek ārkārtas vēlēšanas, citas pašvaldības deputātu var pieteikt par domes deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē tās pašvaldības deputāta mandātu, kurā viņš bija deputāts kandidātu saraksta iesniegšanas brīdī.
(4) Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanas un domes vēlēšanas notiek vienlaikus, kandidāts var kandidēt tikai vienās vēlēšanās.
(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008., 19.12.2019., 17.12.2020. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
9. pants. (1) Domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas:
1) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
2) kurām likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību;
3) kuras ir sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta;
4) kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kas nav atcelts;
5) kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;
6) kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;
7) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu);
8) kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.
(2) Domes vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un domē nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram tiesības kandidēt un tikt ievēlētam ir liegtas ar tiesas spriedumu Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 06.04.2000., 09.05.2002., 11.11.2004., 26.04.2007., 02.10.2008., 11.06.2020., 17.06.2020. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2022.)
10. pants. (1) Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, prokurorus, tiesnešus, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes locekļus un karavīrus var pieteikt par domes deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē Saeimas deputāta mandātu un ieņemamo amatu, bet karavīri tiek atvaļināti no militārā dienesta.
(2) (Izslēgta ar 26.04.2007. likumu)
(3) Ja ievēlētais domes deputāts ir Eiropas Parlamenta deputāts, viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu ar jaunievēlētās domes pirmās sēdes dienu. Par Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanu domes sastāvā attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija vienas darbdienas laikā paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Par Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija paziņo Eiropas Parlamentam triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas paziņojums par Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanu domes sastāvā.
(4) Šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi attiecas arī uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi.
(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2007., 02.10.2008., 13.12.2012. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
11. pants. Domes vēlēšanas vada un to norisi uzrauga Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2008.)
12.pants. Domes vēlēšanas sagatavo un sarīko pašvaldības vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas, kas izveidotas likumā noteiktajā kārtībā.
(02.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
15.pants. (1) Pašvaldības domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:
1) reģistrēta politiskā partija vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētu politisko partiju reģistrētā apvienībā;
2) viena vai vairākas reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības;
3) viena vai vairākas reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības un reģistrēta politiskā partija vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētu politisko partiju reģistrētā apvienībā.
(2) (Izslēgta ar 17.06.2020. likumu)
(3) (Izslēgta ar 17.06.2020. likumu)
(4) Kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanu dienas. Kandidātu saraksts iesniedzams attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai.
(5) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods.
(6) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā domē ievēlējamo deputātu skaitu. Persona drīkst dot piekrišanu tās pieteikšanai par kandidātu tikai vienā kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts vairākos sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos sarakstos.
(7) Kandidātu saraksts un tam pievienojamie dokumenti sagatavojami, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktu lietojumprogrammu.
(02.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020., 17.12.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
16.pants. (1) (Izslēgta ar 17.06.2020. likumu)
(2) (Izslēgta ar 17.06.2020. likumu)
(3) (Izslēgta ar 17.06.2020. likumu)
(4) Politiskās partijas vai politisko partiju apvienības iesniedzamo sarakstu paraksta attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona. Ja kandidātu sarakstu iesniedz vairākas politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai viena vai vairākas politisko partiju apvienības un viena vai vairākas politiskās partijas, to paraksta visu attiecīgo politisko partiju vai politisko partiju apvienību lēmējinstitūciju pilnvarotas personas.
(02.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
17. pants. (1) Kandidātu sarakstam jāpievieno šādi dokumenti:
1) kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt kandidēt attiecīgajās domes vēlēšanās un piekrīt savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām;
2) kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 8.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 9.pantā minētie ierobežojumi;
3) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:
a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, datums un mēnesis, dzimums, ja vēlas, — arī tautība,
b) personas kods,
c) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir,
d) reģistrētā vai deklarētā dzīvesvieta (pašvaldības administratīvā teritorija),
e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos) vai — ja darbavietas nav — nodarbošanās, statuss,
f) kādas izglītības iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē vai programmā),
g) pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi,
h) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,
i) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu),
j) ja kandidāts ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, — kandidāta apliecinājums, ka Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, viņam nav ar tiesas spriedumu liegtas tiesības kandidēt un tikt ievēlētam;
4) visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes.
(2) (Izslēgta ar 24.10.2024. likumu)
(3) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav bez pārtraukuma vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet ir šajā teritorijā nostrādājusi (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vismaz pēdējos četrus mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas, kandidātu sarakstam jāpievieno arī attiecīgi darba devēja vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņa.
(4) (Izslēgta ar 09.05.2002. likumu)
(5) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura saraksta iesniegšanas dienā ieņem kādu no šā likuma 10. pantā minētajiem amatiem, kandidātu sarakstam jāpievieno attiecīgās personas parakstīts paziņojums, ka ievēlēšanas gadījumā tā mēneša laikā izbeigs attiecīgā amata (dienesta) pildīšanu.
(6) Ja kandidātu saraksta nosaukums sakrīt ar kādas reģistrētas politiskās partijas vai reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības nosaukumu, kandidātu sarakstam pievienojams šīs politiskās partijas vai politisko partiju apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarojums saraksta iesniedzējiem iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes vēlēšanām.
(7) Ja apvienotu kandidātu sarakstu ir iesniegušas vairākas politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai viena vai vairākas politisko partiju apvienības un viena vai vairākas politiskās partijas, kandidātu sarakstam pievienojams visu attiecīgo politisko partiju vai politisko partiju apvienību lēmējinstitūciju pilnvarojums.
(8) (Izslēgta ar 11.06.2020. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 06.12.1996., 06.04.2000., 16.11.2000., 09.05.2002., 11.11.2004., 02.10.2008., 11.06.2020., 17.06.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
18. pants. (1) Vēlēšanu komisijas pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji par attiecīgo sarakstu speciālā domes vēlēšanu komisijas depozīta kontā ir iemaksājuši drošības naudu. Drošības nauda par kandidātu sarakstu domes vēlēšanām ir 15 euro par katru ievēlējamo deputātu.
(2) (Izslēgta ar 17.06.2020. likumu)
(3) Banka drošības naudas iemaksātājiem izsniedz dokumentu, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta, un kad drošības nauda iemaksāta. Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstu vienas domes vēlēšanām. Ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta attiecīgās domes vēlēšanās ir ievēlēts kaut viens deputāts, drošības nauda atdodama iemaksātājiem; ja nav ievēlēts neviens, vēlēšanu komisija drošības naudu ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.
(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 02.10.2008., 12.09.2013. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
19. pants. (1) (Izslēgta ar 17.06.2020. likumu)
(2) Ja deputātu kandidātu sarakstu iesniedz viena vai vairākas politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai viena vai vairākas politisko partiju apvienības un viena vai vairākas politiskās partijas, tās savu lēmējinstitūciju pilnvarojumā norāda trīs personas, no kurām vienai ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes vēlēšanām, būt klāt attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas, kā arī šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.
(02.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
20. pants. (1) Vēlēšanu komisija vienas dienas laikā pārbauda kandidātu sarakstu un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) pieņemt kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus;
2) atteikt kandidātu sarakstu un tam pievienoto dokumentu pieņemšanu, ja tā konstatē kandidātu saraksta vai tam pievienoto dokumentu neatbilstību šā likuma 4.nodaļas prasībām.
(2) Atteikuma lēmumā vēlēšanu komisija norāda, kādi trūkumi kandidātu sarakstā un tam pievienotajos dokumentos ir jānovērš, lai varētu lemt par šā saraksta un tam pievienoto dokumentu pieņemšanu.
(3) Kandidātu sarakstu, kuru vēlēšanu komisija nav pieņēmusi, var iesniegt atkārtoti, ja nav beidzies likumā noteiktais kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš. Par kandidātu saraksta iesniegšanas dienu uzskatāma diena, kad vēlēšanu komisija to pieņēmusi.
(4) Vēlēšanu komisija pārbauda, vai pieteiktie kandidāti atbilst šā likuma 8.panta pirmās un otrās daļas un 9.panta prasībām.
(26.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.05.2007.)
21. pants. (1) (Izslēgta ar 17.06.2020. likumu)
(2) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:
1) visu attiecīgo politisko partiju nosaukumiem, ja kandidātu sarakstu iesniedz viena vai vairākas politiskās partijas;
2) visu attiecīgo politisko partiju apvienību nosaukumiem, ja kandidātu sarakstu iesniedz viena vai vairākas politisko partiju apvienības;
3) visu attiecīgo politisko partiju un politisko partiju apvienību nosaukumiem, ja kandidātu sarakstu iesniedz viena vai vairākas politisko partiju apvienības un viena vai vairākas politiskās partijas.
(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008., 17.06.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
22. pants. (1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijā.
(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai komisija, kas šo sarakstu reģistrējusi, kādā no šādiem veidiem:
1) svītrojot pieteikto kandidātu, ja:
a) kandidāts neatbilst šā likuma 8.panta pirmās un otrās daļas prasībām,
b) uz kandidātu attiecas šā likuma 9.panta ierobežojumi,
c) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai kandidātu sarakstā arī citas pašvaldības domes vēlēšanām (15. pants),
d) (izslēgts ar 17.06.2020. likumu),
e) kandidāts miris,
f) (izslēgts ar 24.10.2024. likumu);
2) izdarot tehniska rakstura labojumus.
(3) Kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes sniegtu informāciju vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:
1) neatbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas prasībām, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija;
11) vēlēšanu dienā nav sasniedzis 18 gadu vecumu, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija;
12) nav reģistrēts Fizisko personu reģistrā, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija;
2) nav bez pārtraukuma reģistrēts dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija;
21) ir iekļauts kandidātu sarakstā citas domes vēlēšanām, — apliecina citas pašvaldības vēlēšanu komisijas informācija;
22) likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija;
23) neatbilst šā likuma 8. panta otrās daļas 3. punkta prasībām, — apliecina Tiesu administrācijas sniegtā informācija;
3) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra informācija;
4) ir bijis sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra informācija;
5) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihisku slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra informācija;
6) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, — apliecina attiecīgās tiesas spriedums;
7) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, — apliecina attiecīgās tiesas spriedums;
8) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu);
9) ir miris, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija.
(4) Šā panta trešajā daļā minētās iestādes to rīcībā esošās ziņas rakstveidā bez maksas sniedz vēlēšanu komisijai piecu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
(5) Ja vēlēšanu komisija informāciju par to, ka pieteiktajam kandidātam nav tiesību kandidēt domes vēlēšanās, saņem vēlāk nekā 20. dienā pirms vēlēšanām un nav iespējams izgatavot jaunas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, vēlētājiem izsniedzamas sagatavotās attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā par attiecīgo personu nodotās balsis netiek skaitītas.
(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996., 06.04.2000., 16.11.2000., 09.05.2002., 11.11.2004., 02.10.2008., 17.06.2020., 20.06.2024. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
22.1 pants. (1) Pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta pieņemšanu vai atteikumu pieņemt kandidātu sarakstu, kā arī tās lēmumu par pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā triju darbdienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.
(2) Centrālā vēlēšanu komisija izskata sūdzību un pieņem lēmumu triju dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.
(3) Lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru tiek atcelts pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmums par kandidātu saraksta pieņemšanu vai atteikumu pieņemt kandidātu sarakstu, vai pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta, pašvaldības vēlēšanu komisija:
1) pieņem kandidātu sarakstu vai atsaka pieņemt attiecīgo kandidātu sarakstu;
2) pieteikto kandidātu atjauno reģistrētajā kandidātu sarakstā vai svītro no tā.
(26.04.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
23. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas savā tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē šādu informāciju:
1) visus kandidātu sarakstus un citas šā likuma 17. panta pirmās daļas 3. punktā paredzētās ziņas par ikvienu kandidātu, izņemot viņa personas kodu;
2) priekšvēlēšanu programmas.
(2) (Izslēgta ar 11.06.2020. likumu)
(3) Kandidātu sarakstus ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izliek attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.
(4) Vēlētājiem redzamā vietā izliekamas priekšvēlēšanu programmas. Katrā vēlēšanu iecirknī jābūt pieejamām šā likuma 17. panta pirmās daļas 3. punktā paredzētajām ziņām par ikvienu kandidātu, izņemot viņa personas kodu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 06.12.1996., 06.04.2000., 16.11.2000., 11.11.2004., 02.10.2008., 13.12.2012., 14.02.2013., 11.06.2020., 17.12.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
24. pants. (1) Ja līdz šā likuma 15.pantā noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanām nav reģistrēts neviens kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija triju dienu laikā pieņem lēmumu pagarināt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu par 10 dienām. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un izliekams vēlētājiem redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes ēkas. Ja arī pēc termiņa pagarināšanas kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija divu nedēļu laikā izsludina attiecīgās domes atkārtotas vēlēšanas šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) (Izslēgta ar 11.11.2004. likumu)
(3) Ja arī tad netiek pieteikts nepieciešamais kandidātu skaits, attiecīgajā administratīvajā teritorijā izveido pagaidu administrāciju likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Pašvaldības vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām — vēlēšanu zīmēm. Vēlēšanu zīmē norāda:
1) tās domes nosaukumu, kurā vēlēšanas notiek;
11) kandidātu saraksta numuru;
2) kandidātu saraksta nosaukumu;
3) pieteikto kandidātu kārtas numuru, vārdu un uzvārdu.
(5) Vēlēšanu zīmē pretī kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.
(6) Pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Vēlēšanu zīmes izsūtāmas tādā skaitā, lai katrs vēlētājs var saņemt vienu vēlēšanu zīmi par attiecīgajā vēlēšanu apgabalā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali pašvaldību vēlēšanu komisijām nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija tās noteiktajā kārtībā.
(7) Vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus, izlozes kārtībā nosakot to numurus. Izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā. Vēlēšanu zīmes izsniegšanai vēlētājiem tiek sakārtotas izlozes noteiktajā secībā.
(8) Vēlēšanu zīmes, aploksnes, balsotāju saraksti, vēlēšanu kastes un citi vēlēšanu materiāli, sākot ar vēlēšanu pirmo dienu līdz to nodošanai pašvaldības vēlēšanu komisijai, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā glabājami ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nodrošinot attiecīgās telpas fizisko vai tehnisko apsardzi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 06.12.1996., 06.04.2000., 11.11.2004., 02.10.2008., 13.12.2012., 14.02.2013., 11.06.2020., 17.06.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
25. pants. (1) Vēlēšanu dienā vēlēšanas notiek no pulksten 8.00 līdz 20.00.
(2) Pulksten 8.00 iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.
(3) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā tiktu pārbaudīts, vai:
1) atnākušie pilsoņi ir vēlētāji;
2) vēlētājs uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu.
(4) (Izslēgta ar 11.11.2004. likumu)
(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996., 06.04.2000., 16.11.2000., 11.11.2004., 11.06.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
26. pants. (1) Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš. Iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās ir šāds: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā četru cilvēku sastāvā. Paziņojums par iecirkņa (iecirkņu) atrašanās vietu un darba laiku izliekams pie pašvaldības ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.
(2) Vēlētāji, kuri balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē. Vēlēšanu iecirkņa komisija vēlētāju sarakstā izdara atzīmi par to, ka vēlētājs balsojis iepriekš.
(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2020., 17.06.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
27. pants. Izņemot šā likuma 33.pantā paredzētos gadījumus, vēlētājs var balsot tikai personiski.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)
28. pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta. Vēlētājs, uzrādot derīgu personu apliecinošu dokumentu, balso pēc izvēles jebkurā vēlēšanu iecirknī tajā vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Katrs drīkst balsot tikai vienu reizi.
(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka ziņas par personu ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu un izdara Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.
(21) Ja Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā ir atzīme par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās, taču viņš to noliedz, iecirkņa komisija sazinās ar tā vēlēšanu iecirkņa komisiju, kurā vēlētājs, pēc Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ziņām, balsojis, un noskaidro, vai tā iecirkņa balsotāju sarakstā ir vēlētāja paraksts. Ja tiek saņemts apstiprinājums, ka paraksta nav, vēlētājs var balsot. Ja paraksts ir, vēlētājam iespēju balsot atsaka.
(3) Katram vēlētājam izsniedz visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.
(4) (Izslēgta ar 06.12.1996. likumu)
(5) Vēlēšanu komisijas locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.
(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996., 11.11.2004., 11.06.2020. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
29. pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē. Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "par" vai "pret".
(2) Atzīmi "par" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Atzīmi "pret" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš neatbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.
(3) Aizlīmēto aploksni vēlētājs vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.
(4) (Izslēgta ar 06.12.1996. likumu)
(5) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aizlīmēšanas šo zīmi vai vēlēšanu aploksni ir sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna vēlēšanu aploksne vai jaunas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.
(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996., 11.11.2004. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
32. pants. (1) Ja atsevišķi vēlētāji, kuri atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņi ir reģistrēti, veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, organizē balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji (35.panta otrā daļa).
(2) Balsošana vēlētāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu kopējiem un vēlētājiem, kuri atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā, ja viņi savlaicīgi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu atrašanās vietā.
(3) Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.
(4) (Izslēgta ar 20.10.2022. likumu)
(5) Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12.00 pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz pulksten 20.00.
(6) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.
(7) Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām, vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas žurnālā.
(8) Vēlētājiem, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Balsošanai var pieteikties ne vēlāk kā otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ieslodzījuma vietas administrācijai nodrošina piekļuvi vēlētāju reģistram. Valsts digitālās attīstības aģentūra ieslodzījuma vietas administrācijai nodrošina piekļuvi Elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram.
(9) Ja vēlētāja atrašanās vietā nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, sazinās ar vēlēšanu iecirkņa komisiju. Ja tas nav iespējams, balsošana notiek, izmantojot reģistrācijas aploksnes 36.1 pantā noteiktajā kārtībā.
(06.04.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 11.06.2020., Satversmes tiesas 30.03.2022. spriedumu, 20.10.2022., 20.06.2024. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
32.1 pants. (1) Šā likuma 32. pantā minētajiem vēlētājiem, kuri atrodas Latvijas Republikā ārpus tā vēlēšanu apgabala teritorijas, kura vēlētāju sarakstā viņi ir reģistrēti, organizē balsošanu šajā pantā noteiktajā kārtībā.
(2) Rakstveida iesniegumu par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā iesniedz šādā kārtībā:
1) vēlētājs, kuram kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kurš izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, — attiecīgās ieslodzījuma vietas administrācijai ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanām;
2) vēlētājs, kurš veselības stāvokļa dēļ atrodas stacionārā ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes centrā vai citā iestādē, — attiecīgās iestādes administrācijai ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanām. Saņemto iesniegumu attiecīgās iestādes administrācija nodod vēlētāja atrašanās vietas pašvaldības vēlēšanu komisijai;
3) vēlētājs, kurš veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās un neatrodas šīs daļas 2. punktā minētajā iestādē, kā arī šā vēlētāja kopējs — atrašanās vietas pašvaldības vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanām.
(3) Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj iesniegt iesniegumu par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, iesniegumu drīkst iesniegt viņa ģimenes loceklis vai cita persona, kurai vēlētājs uzticas.
(4) Pēc tam kad ir saņemts iesniegums par balsošanu atrašanās vietā, ieslodzījuma vietas administrācija vēlētāju reģistrā pārbauda, vai personai ir tiesības piedalīties attiecīgajās domes vēlēšanās. Ja vēlētāju reģistrā nav iekļautas ziņas, kas apliecina, ka personai ir tiesības piedalīties attiecīgajās domes vēlēšanās, ieslodzījuma vietas administrācija personas iesniegumu nepieņem. Pieņemto iesniegumu sarakstu, kurā norādīts vēlētāju vārds, uzvārds un personas kods, ieslodzījuma vietas administrācija nodod atrašanās vietas pašvaldības vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā piektajā dienā pirms vēlēšanām. Pārējo iestāžu administrācijas saņemtos iesniegumus nodod atrašanās vietas pašvaldības vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā piektajā dienā pirms vēlēšanām.
(5) Atrašanās vietas pašvaldības vēlēšanu komisija organizē balsošanu ne vēlāk kā trīs dienas pirms vēlēšanām. Vēlētāji balso, izmantojot reģistrācijas aploksnes, uz kurām papildus 36.1 panta otrajā daļā minētajām ziņām norādāma pašvaldība, kuras domes vēlēšanās vēlētājs balso. Vēlētājus ieraksta atsevišķos balsotāju sarakstos atbilstīgi viņu vēlēšanu apgabalam. Reģistrācijas aploksnes met kopīgā aizzīmogotā vēlēšanu kastē.
(6) Aizzīmogotās vēlēšanu kastes ar reģistrācijas aploksnēm pašvaldības vēlēšanu komisija nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas atver šīs kastes, sašķiro reģistrācijas aploksnes, iemet tās aizzīmogotās vēlēšanu kastēs atbilstīgi norādītai pašvaldībai un nodod šīs kastes attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai. Šo procesu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji atbilstoši šā likuma 35. panta otrajā daļā noteiktajam.
(7) Pašvaldības vēlēšanu komisija no Centrālās vēlēšanu komisijas saņemto vēlēšanu kasti nodod komisijai, kas skaitīs no citiem vēlēšanu apgabaliem un balsošanā pa pastu saņemtās balsis.
(8) Ja vēlēšanu dienā vai kādā no iepriekšējās balsošanas dienām šā panta pirmajā daļā minētais vēlētājs ierodas vēlēšanu iecirknī, viņš var nobalsot šā likuma 25., 26., 27., 28., 29., 33., 35. un 36. pantā noteiktajā kārtībā. Centrālā vēlēšanu komisija nosaka kārtību, kādā vēlēšanu iecirkņa komisija informē vēlēšanu komisiju vai pasta balsošanas iecirkņa komisiju par to, ka minētais vēlētājs nobalsojis, ierodoties vēlēšanu iecirknī.
(9) Domes ārkārtas vēlēšanās šā likuma 32. pantā minētajiem vēlētājiem, kuri atrodas Latvijas Republikā ārpus tā vēlēšanu apgabala teritorijas, kura vēlētāju sarakstā viņi ir reģistrēti, organizē balsošanu pa pastu atsevišķā likumā noteiktajā kārtībā.
(20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.)
33. pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas vai kuru viņš ir pilnvarojis. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona var būt attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, ja viņš ir apmācīts Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā un rakstveidā apliecinājis, ka neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.
(24.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
33.1 pants. (1) Vēlētājs, kurš uzturas ārvalstī, vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu. Vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu 70 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanu dienas.
(2) Pieteikumu balsošanai pa pastu vēlētājs iesniedz:
1) izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiālajā tīmekļvietnē pieejamo bezmaksas elektronisko pakalpojumu;
2) (izslēgts ar 24.10.2024. likumu);
3) (izslēgts ar 24.10.2024. likumu);
4) (izslēgts ar 24.10.2024. likumu).
(3) (Izslēgta ar 24.10.2024. likumu)
(4) (Izslēgta ar 24.10.2024. likumu)
(5) (Izslēgta ar 24.10.2024. likumu)
(6) (Izslēgta ar 24.10.2024. likumu)
(17.12.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
33.2 pants. (1) Vēlētājs, kurš pieslēdzies valsts pārvaldes pakalpojumu portālam www.latvija.gov.lv, izdrukā balsošanas materiālus un izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, un, ja vēlas, izdara vēlēšanu zīmē šā likuma 29. pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē.
(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē. Pasta aploksnē vēlētājs ievieto arī pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka balso personiski, un norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Uz pasta aploksnes vēlētājs atzīmē, ka tajā ir vēlēšanu aploksne, un norāda savu vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā. Pasta aploksni vēlētājs nosūta attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai.
(3) Pasta aploksnes pašvaldības vēlēšanu komisija reģistrē un uzglabā neatvērtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.
(4) Ja vēlēšanu dienā vai kādā no iepriekšējās balsošanas dienām vēlētājs ierodas vēlēšanu iecirknī, viņš var nobalsot šā likuma 25., 26., 27., 28., 29., 33., 35. vai 36. pantā noteiktajā kārtībā. Centrālā vēlēšanu komisija nosaka kārtību, kādā vēlēšanu iecirkņa komisija informē vēlēšanu komisiju vai pasta balsošanas iecirkņa komisiju par to, ka minētais vēlētājs nobalsojis, ierodoties vēlēšanu iecirknī.
(17.12.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
33.3 pants. (1) Vēlēšanu iecirkņa komisija var organizēt balsošanu divās vai vairākās vēlēšanu telpās atbilstoši pašvaldības vēlēšanu komisijas apstiprinātajam darba grafikam.
(2) Vēlēšanu iecirkņa komisija var organizēt izbraukuma balsošanu atbilstoši pašvaldības vēlēšanu komisijas apstiprinātajām vietām un laikiem. Vēlētāji, kuri balso izbraukuma balsošanas vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.
(24.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
34. pants. (1) Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.
(2) Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atbild par vēlēšanu dokumentu, materiālu un attiecīgajai iecirkņa komisijai nodotās mantas uzraudzību un glabāšanu.
(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2008.)
35. pants. (1) Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas žurnālu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.
(2) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi drīkst novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgās domes vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvarotu novērotāju nevar būt attiecīgās domes deputāta kandidāts.
(3) Sūdzību par vēlēšanu norisi vēlētājs var iesniegt vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, un tā tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas žurnālā. Jebkuru sūdzību par vēlēšanu norisi nekavējoties izskata un dod atbildi sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības saturu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā.
(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008., 17.06.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
36. pants. Vēlēšanu dienā pēc pulksten 20.00 vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 20.00. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz, skaita balsis un aprēķina vēlēšanu rezultātus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2000., 11.06.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
BALSOŠANA, IZMANTOJOT REĢISTRĀCIJAS APLOKSNES
(Nodaļa 11.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)
36.1 pants. (1) Ja nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, balsošana notiek, izmantojot reģistrācijas aploksnes, un vēlētājus ieraksta atsevišķā balsotāju sarakstā.
(2) Vēlētājs vienatnē veic šā likuma 29. pantā noteiktās darbības, aizlīmēto vēlēšanu aploksni ievieto reģistrācijas aploksnē, uz kuras norādāms vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā. Reģistrācijas aploksni aizlīmē un nodod iecirkņa komisijai, kas to apzīmogo ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu un iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.
(11.06.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
36.2 pants. (1) Kad ir iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, iecirkņa komisija, netraucējot balsošanu, pārbauda šīs ziņas atbilstoši atsevišķajiem balsotāju sarakstiem, izdara Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās un balsotāju sarakstos atzīmē, vai personas balss līdzskaitāma.
(2) Kad iecirkņa komisija pēc vēlēšanu beigām atver vēlēšanu kastes, tā sašķiro reģistrācijas aploksnes divās grupās — derīgajās un nederīgajās aploksnēs. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja:
1) uz tās nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā;
2) tā nav apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;
3) attiecīgā persona nav atrodama Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā;
4) attiecīgā persona ir balsstiesīga citā vēlēšanu apgabalā;
5) pēc Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ziņām, attiecīgā persona jau ir balsojusi.
(3) Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo. Derīgās reģistrācijas aploksnes iecirkņa komisija atver un skaita balsis, kā norādīts šā likuma 38. panta piektajā daļā.
(11.06.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
36.3 pants. Ja pēc 38. panta trešajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā, balsu skaitīšanā neizmantoto materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas un pirms vēlēšanu kastu atvēršanas palicis ievērojams skaits balsotāju, par kuriem nav pārbaudīts, ka ziņas par personu ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, iecirkņa komisija ar attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas atļauju var izsludināt pārtraukumu. Ja tiek izsludināts pārtraukums, pirms tam iesaiņo vai ievieto atsevišķā aizzīmogotā kastē balsotāju sarakstus. Attiecīgā pašvaldības vēlēšanu komisija var noteikt citu vietu, kur atsākt balsu skaitīšanu, un balsu skaitīšanas nodrošināšanai pieaicināt papildu speciālistus no vēlētāju vidus.
(11.06.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
37. pants. (1) Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.
(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgās domes vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas minētajām personām ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.
(3) Kandidātu sarakstu iesniedzēji, kā arī pieteiktie kandidāti triju darbdienu laikā no protokola parakstīšanas dienas to var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija izskata sūdzību un pieņem lēmumu triju dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.
(4) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par apstrīdēto balsu skaitīšanas protokolu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2007., 02.10.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
37.1 pants. Ja tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, ka ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:
1) uzdot pašvaldības vēlēšanu komisijai pārskaitīt balsis;
2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;
3) citu nolēmumu.
(02.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
38. pants. (1) Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz balsotāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.
(2) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija sagatavo balsu skaitīšanas protokolu.
(3) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokolā ieraksta ziņas par saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.
(4) Pēc šā panta trešajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā un balsu skaitīšanā neizmantoto materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksnes.
(5) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķiro derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.
(6) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu komisijas zīmogu, izņemot šā likuma 33.2 pantā noteiktajā kārtībā atsūtītās pasta vēlēšanu aploksnes.
(7) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, kā arī to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā.
(8) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgo vēlētāju skaitu vai mazākam par to.
(9) Ja vēlēšanu kastē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.
(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2020., 20.10.2022. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
38.1 pants. (1) No citiem vēlēšanu apgabaliem un balsošanā pa pastu saņemtās balsis skaita pašvaldības vēlēšanu komisija vai tās izveidota pasta balsošanas iecirkņa komisija atklātā sēdē.
(2) Netraucējot tās komisijas darbu, kura skaita balsošanā pa pastu un no citiem vēlēšanu apgabaliem saņemtās balsis, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgajām domes vēlēšanām ir iesniegusi kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pasta balsošanas iecirkņa komisijas sēdē var būt klāt arī attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas minētajām personām ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.
(3) Pirms balsu skaitīšanas uzsākšanas pasta un reģistrācijas aploksnes, tās neatverot, sašķiro derīgajās un nederīgajās aploksnēs.
(4) Par nederīgām uzskatāmas balsošanā pa pastu saņemtās pasta aploksnes:
1) kuras atsūtījuši vēlētāji, kas nav pieteikušies balsošanai pa pastu;
2) kuras atsūtījušas personas, kas nav reģistrētas vēlētāju sarakstā attiecīgajā vēlēšanu apgabalā;
3) kuras atsūtījuši vēlētāji, kas vēlēšanu dienā vai kādā no iepriekšējās balsošanas dienām jau nobalsojuši attiecīgajās domes vēlēšanās, ierodoties vēlēšanu iecirknī;
4) uz kurām nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā;
5) kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas;
6) kuras atsūtītas no Latvijas Republikas;
7) kuras saņemtas no vēlētājiem, kas atsūtījuši vairākas pasta aploksnes.
(41) Par nederīgām uzskatāmas no citiem vēlēšanu apgabaliem saņemtās reģistrācijas aploksnes:
1) pēc kurām nevar identificēt vēlētāju;
2) kuras nav apzīmogotas ar atrašanās vietas pašvaldības vēlēšanu komisijas zīmogu;
3) ja attiecīgā persona nav reģistrēta vēlētāju sarakstā attiecīgajā vēlēšanu apgabalā;
4) ja, pēc Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ziņām, attiecīgā persona jau ir balsojusi.
(5) Derīgās pasta un reģistrācijas aploksnes novieto vienkopus un balsotāju sarakstā izdara atzīmi, ka saņemta derīga pasta vai reģistrācijas aploksne. Derīgo pasta un reģistrācijas aplokšņu kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Nederīgās pasta un reģistrācijas aploksnes neatver, bet to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā.
(6) Atverot derīgu pasta vai reģistrācijas aploksni, pārbauda, vai tajā ir tikai viena vēlēšanu aploksne. Ja pasta vai reģistrācijas aploksnē ir vairākas šādas aploksnes, tās visas uzskatāmas par nederīgām. Pasta balsošanas vēlēšanu aploksne uzskatāma par nederīgu, ja pasta aploksnē nav parakstīta apliecinājuma, ka vēlētājs balsojis personiski.
(7) (Izslēgta ar 20.10.2022. likumu)
(8) Derīgās un nederīgās pasta un reģistrācijas aploksnes tiek reģistrētas un uzglabātas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.
(9) Pa pastu un no citiem vēlēšanu apgabaliem saņemto balsu skaitīšanai un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanai piemēro šajā nodaļā paredzēto vispārējo kārtību.
(17.12.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2022., 20.06.2024. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
39. pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:
1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;
2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;
3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;
4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;
5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.
(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.
(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.
(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)
40. pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.
(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.
(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.
(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.
(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.
(6) Derīgās vēlēšanu zīmes Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.
(7) Par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā. Informācija par balsu skaitu, kas nodots par katru kandidātu sarakstu, sniedzama Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.
(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)
40.1 pants. (1) (Izslēgta ar 24.10.2024. likumu)
(2) (Izslēgta ar 11.06.2020. likumu)
(3) (Izslēgta ar 11.06.2020. likumu)
(4) (Izslēgta ar 11.06.2020. likumu)
(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008., 11.06.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
40.2 pants. (1) Saņemto balsu skaitu par katru kandidātu nosaka šādi:
1) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās — grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarījis atzīmi "par" vai "pret";
2) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:
a) pretī viņa uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarīta atzīme "par",
b) pretī viņa uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarīta atzīme "pret",
c) nav izdarītas atzīmes.
(2) Balsu skaitīšanas rezultātus vēlēšanu iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokolā.
(3) Domstarpības par vēlētāju izdarītajām atzīmēm vēlēšanu zīmēs vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsu skaitam sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja balss.
(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
40.3 pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kā arī nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes iesaiņojamas un aizzīmogojamas. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas žurnālā. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus pašvaldības vēlēšanu komisijai.
(24.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
41. pants. (1) Pašvaldības vēlēšanu komisijas vēlēšanu rezultātus aprēķina pēc protokoliem, ko tās saņēmušas no vēlēšanu iecirkņu komisijām.
(2) Deputātu vietu sadalē pašvaldībā nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.
(3) Lai sadalītu domes deputātu vietas starp kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:
1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;
2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;
3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;
4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.
(4) Ja dalījums, kura kārtas numurs atbilst ievēlējamo deputātu skaitam, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem saraksts, kas ieguvis vairāk balsu.
(5) Ja šie kandidātu saraksti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.
(6) Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "pret", plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "par". Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā.
(7) Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši par viņiem nodoto balsu skaitam.
(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996., 06.04.2000., 11.11.2004., 26.04.2007., 02.10.2008., 17.06.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
43. pants. (1) Ja ievēlētais domes deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā paredzēto iemeslu dēļ kādam kandidātu sarakstam pietrūkst kandidātu, tad šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, no kura kandidātu saraksta ņemams nākamais deputāts.
(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2008.)
44. pants. (1) Vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Pašvaldības vēlēšanu komisija to kopā ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pārējie vēlēšanu materiāli glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.
(2) Visiem kandidātu saraksta iesniedzējiem triju dienu laikā pēc vēlēšanām ir tiesības iepazīties ar balsotāju sarakstiem, bet trīs dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas — ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem.
(3) Valstspilsētas pašvaldības domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām nosūtāmi publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē.
(4) Novada domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc vēlēšanām izliekami redzamā vietā novada domes un pagasta vai pilsētas pārvaldes informācijas sniegšanas vietā, kā arī nosūtāmi publicēšanai Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē. Novada domes vēlēšanu rezultāti triju dienu laikā pēc vēlēšanām nosūtāmi publicēšanai arī pašvaldības izdotajā laikrakstā, bet, ja tāda nav, — citā vietējā laikrakstā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 06.12.1996., 06.04.2000., 02.10.2008., 14.02.2013., 17.06.2020. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2021.)
45. pants. (1) Ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi.
(2) Lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi 10 dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.
(26.04.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
VĒLĒŠANU REZULTĀTU APSTRĪDĒŠANA
(Nodaļa 26.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.05.2007.)
45.1 pants. Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas dienas apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija lēmumu pieņem triju dienu laikā.
45.2 pants. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.
45.3 pants. Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgās pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:
1) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu;
2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;
3) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas vēlēšanas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
45.4 pants. (1) Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atceļ attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmumu par domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, un ir pieņemts lēmums par atkārtotu vēlēšanu izsludināšanu, Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā izsludina attiecīgās domes atkārtotas vēlēšanas.
(2) No pieteikuma iesniegšanas dienas līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par atkārtoto vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, domes darbu nodrošina esošā dome.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
ATKĀRTOTAS BALSOŠANAS ORGANIZĒŠANA
(Nodaļa 26.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.05.2007.)
45.5 pants. (1) Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atceļ attiecīgā vēlēšanu iecirkņa lēmumu par rezultātu apstiprināšanu vai attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmumu par domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, un ir pieņemts lēmums par atkārtotas balsošanas izsludināšanu, Centrālā vēlēšanu komisija piecu dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas izsludina atkārtotu balsošanu.
(2) Atkārtotu balsošanu sarīko ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc izsludināšanas. Konkrētu datumu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.
(3) No pieteikuma iesniegšanas dienas līdz atkārtotas balsošanas rezultātu spēkā stāšanās dienai domes darbu nodrošina esošā dome.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
45.6 pants. Tiesības piedalīties atkārtotā balsošanā ir personām, kam bija tiesības piedalīties attiecīgajās domes vēlēšanās, kuru rezultāts tika atcelts saskaņā ar šā likuma 37.1 pantu vai 45.3 panta pirmo daļu. Ja atkārtota balsošana ir izsludināta atsevišķos iecirkņos, tiesības piedalīties tajā ir personām, kas šajos iecirkņos piedalījās attiecīgajās domes vēlēšanās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)
45.7 pants. Atkārtotā balsošanā tiesības kandidēt ir tikai tiem kandidātiem, kas bija reģistrēti attiecīgajās domes vēlēšanās, kuru rezultāts tika atcelts saskaņā ar šā likuma 37.1 pantu vai 45.3 panta pirmo daļu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2008.)
45.8 pants. Atkārtotu balsošanu sagatavo un sarīko pašvaldības vēlēšanu komisijas un iecirkņu vēlēšanu komisijas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
45.9 pants. (1) Pašvaldības vēlēšanu komisija pavairo attiecīgajām vēlēšanām nodrukātos kandidātu sarakstus.
(2) Pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms atkārtotas balsošanas dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Ja atkārtota balsošana ir izsludināta atsevišķos vēlēšanu iecirkņos, vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes izsūta attiecīgajām iecirkņu komisijām. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali pašvaldības vēlēšanu komisijai nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija.
(02.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
45.10 pants. Atkārtota balsošana, balsu skaitīšana un rezultātu aprēķināšana notiek šā likuma 5. un 6.nodaļā noteiktajā kārtībā.
47. pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās vai veikt aģitāciju vai arī viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā paredzētās atbildības.
47.1 pants. (1) Pēc tam, kad saņemts notiesājošs spriedums krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, pašvaldības vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā piecu dienu laikā izvērtē, vai ir bijusi ietekme uz vietu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) nepārdalīt vietas starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem;
2) pārdalīt vietas starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmumu 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu triju dienu laikā.
(3) Šā panta otrajā daļā minēto Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.
(26.04.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
48. pants. Domes deputātu kandidāti, kuri šā likuma 17. panta pirmās daļas 2. punktā minētajā deklarācijā snieguši par sevi apzināti nepatiesas ziņas, ir saucami pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 272. pantu, bet ievēlēšanas gadījumā attiecīgajam domes deputātam anulējams arī deputāta mandāts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. un 02.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2008.)
49. pants. (1) Valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām ir pienākums bez maksas nodrošināt vēlēšanu komisijas ar darbam nepieciešamajām telpām.
(2) Valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām ir pienākums nodrošināt politiskās partijas un politisko partiju apvienības ar telpām priekšvēlēšanu pasākumu organizēšanai par maksu tādā apmērā, kas sedz šo telpu izmantošanas faktiskos izdevumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 26.04.2007., 02.10.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
51. pants. (1) (Izslēgta ar 17.06.2020. likumu)
(2) (Izslēgta ar 17.06.2020. likumu)
(3) Politiskajām partijām, to apvienībām aizliegts organizēt, veidot un nodibināt tādas līgumiskās attiecības, kas deputātam pēc ievēlēšanas nosaka vai var noteikt finansiālas vai citādas mantiskas saistības pret attiecīgo līgumslēdzēju vai trešo personu.
(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2007., 02.10.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
52.pants. (1) Šā likuma 22.1 panta otrajā daļā minētajā gadījumā pieteikumu iesniedz administratīvajā rajona tiesā, bet šā likuma 37.panta ceturtajā daļā, 45.2 panta pirmajā daļā un 47.1 panta trešajā daļā minētajā gadījumā — Administratīvajā apgabaltiesā.
(2) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lietu izskata triju tiesnešu sastāvā.
(3) Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem:
1) šā likuma 22.1 panta otrajā daļā, 37.panta ceturtajā daļā un 45.2 panta pirmajā daļā minētajā gadījumā — septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas;
2) šā likuma 47.1 panta trešajā daļā minētajā gadījumā — 30 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.
(4) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.
(5) Ja likums nosaka termiņu kādas procesuālās darbības izpildei, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta trešās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei.
(6) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kurus pieņem, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.
(26.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.05.2007.)
3. Pārbaude attiecībā uz to, vai persona, kura tiek pieteikta par deputāta kandidātu, nav pārkāpusi šā likuma 9. panta 6. punkta prasības, veicama kārtībā, kāda noteikta likumā par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta konstatēšanu.
(17.02.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.12.1996.)
8. 1994.gada 29.maijā ievēlētās rajonu pašvaldību padomes turpina pildīt likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētās funkcijas, līdz likumos noteiktajā kārtībā tiek reorganizēta rajona pašvaldība, bet ne vēlāk kā līdz 1997.gada 31.decembrim.
(06.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.12.1996.)
9. Ministru kabinetam iesniegt Saeimai likumprojektus par rajona pašvaldības reorganizāciju līdz 1997.gada 1.jūlijam.
(06.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.12.1996.)
10. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektus par grozījumiem, kas nepieciešami attiecīgajos likumos, lai nodrošinātu šā likuma 51.panta noteikumu izpildi.
(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)
11. No dienas, kad iesniegts pieteikums par 2009.gada attiecīgās novada vēlēšanu komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātiem apstrīdēšanu, līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par atkārtoto vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības darbu pēc 2009.gada 1.jūlija nodrošina esošā pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē novada pašvaldības darbību.
(02.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2008.)
12. No dienas, kad iesniegts pieteikums par 2009.gada attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu vai attiecīgās novada vēlēšanu komisijas lēmuma par novada domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu apstrīdēšanu, līdz dienai, kad stājas spēkā atkārtotās balsošanas rezultāti, pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības darbu pēc 2009.gada 1.jūlija nodrošina esošā pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē novada pašvaldības darbību.
(02.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2008.)
13. Grozījumi šā likuma 2.panta pirmajā daļā par skaitļa "13" aizstāšanu ar skaitli "9" ir piemērojami, nosakot ievēlējamo deputātu skaitu vietējo pašvaldību vēlēšanās, kas notiks pēc šā likuma spēkā stāšanās.
(14.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2013.)
14. Grozījumi šā likuma 2. panta pirmajā daļā par deputātu skaitu novada domē, nosakot ievēlējamo deputātu skaitu pašvaldību vēlēšanās, ir piemērojami, sākot ar 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.
(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
15. No dienas, kad iesniegts pieteikums par 2021. gada attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par atkārtoto vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pašvaldības darbu pēc 2021. gada 1. jūlija nodrošina esošā republikas pilsētas dome vai novada dome saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē pašvaldības darbību.
(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
16. No dienas, kad iesniegts pieteikums par 2021. gada attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu vai attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmuma par novada domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, līdz dienai, kad stājas spēkā atkārtotās balsošanas rezultāti, pašvaldības darbu pēc 2021. gada 1. jūlija nodrošina esošā republikas pilsētas dome vai novada dome saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē pašvaldības darbību.
(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.01.2021.)
17. Šā likuma grozījumi, kas paredz aizstāt visā likumā vārdus "Iedzīvotāju reģistrā" ar vārdiem "Fizisko personu reģistrā", stājas spēkā vienlaikus ar Fizisko personu reģistra likumu.
(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2021.)
18. Attiecībā uz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām šā likuma 8. panta otrās daļas 1. punkta nosacījums ir piemērojams tādējādi, ka kandidātu saraksta iesniegšanas dienā persona bez pārtraukuma ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz kopš 2020. gada 26. jūnija, bet 2. punkta nosacījums tādējādi, ka persona attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā strādā (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vismaz kopš 2020. gada 26. decembra. Šā likuma 17. panta otrā un trešā daļa, 20. panta pirmās daļas 2. punkts, 20. panta ceturtā daļa, 22. panta otrās daļas 1. punkta "a" apakšpunkts un trešās daļas 2. punkts un citas šā likuma normas piemērojamas, ievērojot šajā pārejas noteikumā minēto.
(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2021.)
19. Līdz 2028. gada 31. jūlijam šā likuma 4.1 panta otrajā daļā minētās iestādes vienojas par nepieciešamo datu nodošanas veidu Valsts digitālās attīstības aģentūras pārziņā esošā tehnoloģiskā risinājuma darbības nodrošināšanai.
(24.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1994.gada 19.decembra direktīvas 1994/80/EK par to Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību darbībā, kuri pastāvīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi.
Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 13. janvārī
 |
 |
 |
 |