1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izveidojama un darbojas vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai (turpmāk – atbalsts), kā arī lauku reģistra, valsts atbalsta reģistra, Eiropas Savienības atbalsta reģistra un datorizētas datu bāzes izveides mērķus un pamatprincipus.
2. Vienota administrēšanas sistēma tiek veidota, lai nodrošinātu:
2.1. vienotu uzskaites, reģistrācijas un kontroles kārtību pieteikumiem valsts atbalsta saņemšanai (turpmāk — pieteikums);
2.2. vienotu uzskaites, reģistrācijas un kontroles kārtību atbalsta maksājumiem;
2.3. ātru pieeju datiem par pieteikumiem un atbalsta maksājumiem, kā arī pieteikumu un atbalsta maksājumu kontroli.
3. Vienotas administrēšanas sistēmas pamatelementi ir šādi:
3.1. lauku reģistrs;
3.2. dzīvnieku un ganāmpulku reģistrs;
3.3. valsts atbalsta reģistrs un Eiropas Savienības atbalsta reģistrs;
3.4. datorizēta datu bāze;
3.5. vienota kontroles sistēma.
4. Lai reģistrētu un kontrolētu pieteikumus par lauksaimniecības dzīvniekiem, vienotas administrēšanas sistēmas vajadzībām izmanto dzīvnieku un ganāmpulku reģistra informāciju, kuru nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” normatīvajos aktos par dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanu noteiktajā kārtībā.
5. Lauku reģistra izveides mērķis ir apkopot informāciju par lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamo zemi, lai veicinātu ātru pieeju datiem, kas saistīti ar pieteikumiem un atbalsta maksājumiem laukiem, kā arī nodrošinātu attiecīgo pieteikumu un atbalsta maksājumu kontroli.
(MK 03.09.2002. noteikumu Nr. 408 redakcijā)
5.1 Lauku reģistrā esošie dati ir pamats tiešo maksājumu apjoma noteikšanai.
(MK 02.09.2003. noteikumu Nr. 492 redakcijā)
6. Lauku reģistrā ir:
6.1. teksta daļa, kurā ir apkopoti dati par katra lauku bloka (nepārtraukts lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabals, kuru norobežo dabiskās robežas) atrašanās vietu, identifikācijas numuru, platībām, lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju;
6.2. grafiskā daļa — lauku bloku digitālie kartogrāfiskie attēli.
(MK 03.09.2002. noteikumu Nr. 408 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.09.2003. noteikumiem Nr. 492)
7. Lauku atbalsta dienests:
7.1. nodrošina Lauku reģistra izveidi;
7.2. sadarbībā ar Valsts zemes dienestu nodrošina Lauku reģistra grafiskās daļas datu sagatavošanu;
7.2.1 nosaka lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās zemes īpašniekus un tiesiskos valdītājus;
7.2.2 precizē Lauku reģistra teksta un grafisko daļu;
7.2.3 precizē lauku bloku robežas un platības Lauku reģistra teksta un grafiskajā daļā;
7.3. uztur Lauku reģistru tam atvēlēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
(MK 03.09.2002. noteikumu Nr. 408 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.09.2003. noteikumiem Nr. 492)
7.1 Lauku atbalsta dienests desmit dienas pirms Lauku reģistra teksta un grafiskās daļas precizēšanas uzsākšanas par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un reģionālajos laikrakstos. Paziņojumā norāda rajonu, kurā tiks veikta precizēšana, un detalizētu informāciju par tās norises gaitu.
(MK 02.09.2003. noteikumu Nr. 492 redakcijā)
7.2 Lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norādītajā laikā (no 2003.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim) ierodas attiecīgajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā pārvaldē, līdzi ņemot personu apliecinošus dokumentus, juridiskās personas reģistrāciju apliecinošus dokumentus, zemes īpašumtiesības un lietošanas tiesības apliecinošus dokumentus.
(MK 02.09.2003. noteikumu Nr. 492 redakcijā)
7.3 Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs aizpilda attiecīgo priekšreģistrācijas anketu (1. un 2.pielikums) un iesniedz Lauku atbalsta dienestā datus par platībām, par kurām tas plāno saņemt Eiropas Savienības tiešos maksājumus.
(MK 02.09.2003. noteikumu Nr. 492 redakcijā)
8. Lauku atbalsta dienests bez atlīdzības izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra teksta un grafiskos datus, digitālās ortofotokartes un satelītattēlus, kā arī digitālās vienkāršotās topogrāfiskās kartes, ja tas nepieciešams Lauku reģistra datu bāzes izveidei un pilnveidošanai.
(MK 03.09.2002. noteikumu Nr. 408 redakcijā)
9. Valsts atbalsta reģistra un Eiropas Savienības atbalsta reģistra izveides mērķis ir apkopot informāciju par atbalsta maksājumiem attiecīgi no valsts budžeta līdzekļiem un no Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem.
10. Valsts atbalsta reģistrā un Eiropas Savienības atbalsta reģistrā iekļauj informāciju par:
10.1. pieteikumiem;
10.2. atbalsta saņēmējiem;
10.3. izmaksātajām atbalsta summām;
10.4. atmaksātajām atbalsta summām;
10.5. atbalsta programmām un apakšprogrammām.
11. Valsts atbalsta reģistra un Eiropas Savienības atbalsta reģistra izveidi un uzturēšanu nodrošina Lauku atbalsta dienests.
11.1 Valsts atbalsta reģistrā un Eiropas Savienības atbalsta reģistrā esošie dati ir pamats tiešo maksājumu apjoma noteikšanai.
(MK 02.09.2003. noteikumu Nr. 492 redakcijā)
12. Lai nodrošinātu vienotas administrēšanas sistēmas darbību, izveido datorizētu datu bāzi — informācijas sistēmu, kurā apkopo datus par valsts un Eiropas Savienības atbalsta pretendentiem, pieteikumiem, atbalsta maksājumiem un to kontroli.
(MK 03.09.2002. noteikumu Nr. 408 redakcijā)
12.1 Lauksaimniecības produktu ražotāji, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji var pretendēt uz valsts un Eiropas Savienības atbalstu laukiem un lauksaimniecībai, ja viņi ir reģistrējušies Lauku atbalsta dienestā.
(MK 03.09.2002. noteikumu Nr. 408 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.09.2003. noteikumiem Nr. 492)
14. Datus par pieteikumiem, atbalsta maksājumiem un to kontroli datorizētajā datu bāzē glabā ne mazāk kā desmit gadus.
(Grozīts ar MK 03.09.2002. noteikumiem Nr. 408)
15. Datorizētās datu bāzes izveidi un uzturēšanu nodrošina Lauku atbalsta dienests tam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
16. Datorizētās datu bāzes kārtošanu nodrošina Lauku atbalsta dienests sadarbībā ar Valsts zemes dienestu un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs”.
16.1 Datorizētajā datu bāzē esošie dati ir pamats tiešo maksājumu apjoma noteikšanai.
(MK 02.09.2003. noteikumu Nr. 492 redakcijā)
17. Visu pieteikumu dokumentāro pārbaudi, kā arī pieteikumu pārbaudi īpašuma (tiesiskā valdījuma) atrašanās vietā (salīdzinot iesniegtos datus ar reālo situāciju) veic Lauku atbalsta dienests.
(Grozīts ar MK 02.09.2003. noteikumiem Nr. 492)
18. Īpašuma (tiesiskā valdījuma) atrašanās vietā pārbauda ne mazāk kā piecus procentus pieteikumu.
(Grozīts ar MK 02.09.2003. noteikumiem Nr. 492)
19. Ja īpašuma (tiesiskā valdījuma) atrašanās vietā konstatē pārkāpumus valsts atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildē, pārbaužu skaitu palielina.
(Grozīts ar MK 02.09.2003. noteikumiem Nr. 492)
20. Pārbaudes nepieciešamību īpašuma (tiesiskā valdījuma) atrašanās vietā nosaka, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu riska faktoru analīzi. Galvenie riska faktori ir šādi:
20.1. valsts atbalsta apmērs;
20.2. lauku skaits, platība un izvietojums;
20.3. dzīvnieku skaits;
20.4. izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;
20.5. iepriekšējo gadu pārbaužu rezultāti.
(Grozīts ar MK 02.09.2003. noteikumiem Nr. 492)
21. Par katru pārbaudi īpašuma (tiesiskā valdījuma) atrašanās vietā Lauku atbalsta dienesta amatpersona sastāda aktu, kurā norāda pārbaudes veidu, izmantotās metodes, klātesošās personas un pārbaudē konstatēto, kā arī sniedz atzinumu. Aktu paraksta Lauku atbalsta dienesta amatpersona un lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai tā pārstāvis.
(Grozīts ar MK 02.09.2003. noteikumiem Nr. 492)
22. Lauksaimniecības produkcijas ražotājam vai tā pārstāvim ir tiesības neparakstīt aktu un pievienot savas pretenzijas un argumentus.
23. Ja atbalsta saņēmējs apzināti sniedzis neprecīzu vai maldinošu informāciju vai pārkāpis valsts atbalsta saņemšanas nosacījumus, ar šī fakta konstatēšanas dienu uz trim gadiem viņš zaudē tiesības saņemt valsts atbalstu. Triju mēnešu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalsta summu Lauku atbalsta dienestā.
(Pielikums MK 02.09.2003. noteikumu Nr. 492 redakcijā)
(Pielikums MK 02.09.2003. noteikumu Nr. 492 redakcijā)