Darbības ar dokumentu

 Ministru kabineta noteikumi Nr. 432

Rīgā 1997.gada 23.decembrī (prot. nr. 72 19.§)

Degvielas aprites noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par uzņēmējdarbību" 32.pantu un likuma
"Par akcīzes nodokli" 6.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. degviela - ar akcīzes nodokli apliekamais benzīns un dīzeļdegviela, kā arī to aizstājējprodukti un komponenti saskaņā ar Latvijas Preču kombinētās nomenklatūras kodiem, kuri norādīti Ministru kabineta 1997.gada 3.jūnija noteikumu nr.202 "Noteikumi par akcīzes nodokļa piemērošanu benzīnam, dīzeļdegvielai (gāzeļļai), petrolejai, degvieleļļai un to aizstājējproduktiem un komponentiem" 2.punktā;

1.2. uzņēmējdarbība ar degvielu - degvielas ievešana (imports), vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, komerciālā uzglabāšana, ražošana un realizācija, kā arī vietējie un tranzīta pārvadājumi;

1.3. degvielas uzglabāšanas vieta - vieta (teritorija), kur atrodas degvielas uzglabāšanas tvertnes un ar tām saistītās tehniskās ierīces;

1.4. degvielas komerciālā uzglabāšana - citas juridiskas personas īpašumā vai valdījumā esošas degvielas uzglabāšana par atlīdzību;

1.5. degvielas ražošana - degvielas sajaukšana (arī sajaukšana ar citām vielām, kas nav degviela šo noteikumu izpratnē), apstrāde, pārstrāde un jebkura cita darbība, pēc kuras mainās degvielas ekspluatācijas īpašības.

2. Šie noteikumi nosaka vienotu kārtību, kādā veicama uzņēmējdarbība ar degvielu, izsniedzamas un anulējamas speciālas atļaujas (licences), kā arī kontrolējama noteiktās kārtības ievērošana, lai nodrošinātu valsts ekonomisko un sociālo interešu aizsardzību.

3. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) (turpmāk - uzņēmums), kuri saņēmuši šo noteikumu 7.punktā minētās licences, reizi ceturksnī iesniedz (deklarē) Akcizēto preču pārvaldē informāciju par degvielas apriti.

4. Akcizēto preču padome un Akcizēto preču pārvalde saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir atbildīgas par konfidenciālās informācijas neizpaušanu.

II. Atļauja uzņēmējdarbībai ar degvielu

5. Lai veiktu uzņēmējdarbību ar degvielu, uzņēmumam jāsaņem Akcizēto preču pārvaldes speciāla atļauja (licence) (turpmāk - licence).

6. Degviela uzglabājama un realizējama tikai licencē norādītajās vietās, kurās ir nodrošināta degvielai noteiktā preču uzskaite un ievērotas šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības.

7. Licence tiek izsniegta šādu uzņēmējdarbības veidu veikšanai:

7.1. degvielas ievešanai (importam) un vairumtirdzniecībai;

7.2. degvielas vairumtirdzniecībai;

7.3. degvielas mazumtirdzniecībai;

7.4. degvielas komerciālajai uzglabāšanai;

7.5. degvielas ievešanai citu preču (izņemot siltumu) ražošanai bez tiesībām ievesto degvielu realizēt citām personām;

7.6. degvielas ražošanai un vairumtirdzniecībai.

8. Licenci šo noteikumu 7.punktā minētās uzņēmējdarbības veikšanai juridiskajai personai izsniedz uz trim gadiem. Licencē norādāmas visas attiecīgās uzņēmuma degvielas tirdzniecības un uzglabāšanas vietas.

9. Licenci ir tiesīga izmantot tikai tā juridiskā persona, kurai tā ir izsniegta. Licences saņēmējs nav tiesīgs nodot to citai personai.

10. Ja licences darbības laikā licencē noteiktās vietas valdījuma vai izmantošanas tiesības iegūst cita juridiskā persona, līdzšinējam vietas valdītājam vai izmantotājam mēneša laikā pēc minēto tiesību maiņas licence jānodod Akcizēto preču pārvaldē.

11. Licences veidlapu un tās aizsargelementus nosaka Akcizēto preču pārvalde.

12. Licences veidlapā ietverama šāda informācija:

12.1. uzņēmējdarbības veida apzīmējums;

12.2. licences sērija un numurs;

12.3. uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, Uzņēmumu reģistra reģistrācijas apliecības numurs un tās izsniegšanas datums;

12.4. degvielas tirdzniecības (realizācijas), uzglabāšanas, ražošanas, pārstrādes vietas adrese, tvertņu skaits un tilpums;

12.5. licences derīguma termiņš;

12.6. izsniedzēja amatpersonas paraksts, izsniegšanas datums un spiedogs.

13. Lai saņemtu licenci, uzņēmums licencēšanas komisijai iesniedz pieteikumu uz Akcizēto preču pārvaldes apstiprinātas veidlapas, kā arī, ņemot vērā licences veidu, pievieno dokumentus, kuru sarakstu apstiprinājusi Akcizēto preču padome.

14. Mainoties nosacījumiem, kas norādīti licencē (degvielas uzglabāšanas, tirdzniecības (realizācijas), ražošanas vietu uzskaitījums un citas ziņas), kā arī pieteikumam pievienotajos dokumentos, licence ir pārreģistrējama piecu darbadienu laikā pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās. Par licences pārreģistrāciju ir maksājama valsts nodeva 10% apmērā no likmes, kāda noteikta par attiecīgās licences izsniegšanu.

15. Lai pārreģistrētu licenci, uzņēmums iesniedz pārreģistrācijas pieteikumu uz Akcizēto preču pārvaldes apstiprinātas veidlapas. Pieteikumam pievieno licences oriģinālu un to dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus), kas apliecina attiecīgās izmaiņas licencē vai pieteikumam pievienotajos dokumentos.

16. Pirms licences saņemšanas tās pieprasītājs samaksā valsts nodevu par katru licenci (latos):

16.1. degvielas ievešanai (importam) un vairumtirdzniecībai 200

16.2. degvielas vairumtirdzniecībai 100

16.3. degvielas mazumtirdzniecībai 30

16.4. degvielas komerciālajai uzglabāšanai 100

16.5. degvielas ievešanai citu preču (izņemot siltumu) ražošanai bez tiesībām ievesto degvielu realizēt citām personām 10

16.6. degvielas ražošanai un vairumtirdzniecībai 100

17. Valsts nodevu par licences izsniegšanu uzņēmējdarbībai ar degvielu ieskaita valsts pamatbudžetā.

18. Akcizēto preču pārvalde izveido licencēšanas komisiju ne mazāk kā piecu cilvēku sastāvā. Komisijas nolikumu apstiprina finansu ministrs.

19. Licenci vai motivētu rakstisku atteikumu uzņēmējdarbības ar degvielu veikšanai Akcizēto preču pārvalde izsniedz (vai nosūta pa pastu) pieteikuma iesniedzējam ne vēlāk kā 10 darbadienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

20. Ja licences saņemšanai iesniegtie dokumenti neatbilst šo noteikumu prasībām vai tajos nav pietiekamu ziņu jautājuma objektīvai izlemšanai, vai rodas šaubas par to derīgumu, licencēšanas komisija atliek lietas izskatīšanu un informē par to pieteikuma iesniedzēju.

21. Šo noteikumu 19.punktā noteikto termiņu var pagarināt līdz nepieciešamās informācijas vai dokumentu saņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 30 dienām pēc pieteikuma iesniegšanas. Ja pieteikuma iesniedzējs minētajā termiņā neizpilda licencēšanas komitejas prasības, pieteikums un visi nepieciešamie dokumenti iesniedzami no jauna.

22. Licencēšanas komisijas atteikumu izsniegt licenci var pārsūdzēt Akcizēto preču pārvaldes direktoram 10 dienu laikā pēc atteikuma saņemšanas, bet direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas.

23. Akcizēto preču pārvalde ir tiesīga neizsniegt (vai anulēt) uzņēmumam licenci, ja:

23.1. licences pieteikuma iesniedzējam triju kalendāra gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ir anulēta licence par šo noteikumu vai citu ar degvielas apriti saistītu normatīvo aktu pārkāpumiem;

23.2. uzņēmums veicis uzņēmējdarbību ar degvielu bez attiecīgās licences;

23.3. uzņēmuma direktors, valdes loceklis, grāmatvedis vai cita pilnvarota persona viena kalendāra gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ir strādājusi citā uzņēmumā un bijusi sodīta, un uzņēmumam ir anulēta licence par šo noteikumu vai citu ar degvielas apriti saistītu normatīvo aktu pārkāpumiem;

23.4. uzņēmuma direktors, valdes loceklis, grāmatvedis vai cita uzņēmuma pilnvarota persona nav samaksājusi naudas sodu, kas ir uzlikts par šo noteikumu vai citu ar degvielas apriti saistītu tiesību aktu pārkāpumiem;

23.5. netiek ievērota noteiktā kārtība attiecībā uz elektroniskajām kases un elektroniskajām uzskaites sistēmām;

23.6. pieteikumā vai tam pievienotajos dokumentos ir sniegtas nepatiesas ziņas vai pievienotie dokumenti ir viltoti;

23.7. uzņēmums neiesniedz (nedeklarē) Akcizēto preču pārvaldē informāciju saskaņā ar Akcizēto preču padomes noteikto kārtību;

23.8. tiek traucētas valsts institūciju amatpersonas, pildot viņu pienākumus, kas saistīti ar degvielas aprites valsts uzraudzību;

23.9. netiek izpildītas šo noteikumu 31.punkta prasības attiecībā uz ievedamās (importējamās) degvielas daudzumu vai statūtkapitāla lielumu.

24. Ja licence tiek anulēta, par to samaksāto valsts nodevu uzņēmumam neatmaksā.

25. Lēmumu par licences anulēšanu var pārsūdzēt tiesā likumos noteiktajā kārtībā.

26. Uzņēmumiem, kas saņēmuši šajos noteikumos minētās licences, degvielas atlikums (tas, kurš nevar tikt realizēts vai citādi likumīgi atsavināts līdz licences darbības termiņa beigām vai pēc licences anulēšanas) jādeklarē Akcizēto preču pārvaldē ne vēlāk kā licences derīguma termiņa pēdējā dienā.

27. Degvielas realizācija vai pārvietošana no licencē noteiktās degvielas uzglabāšanas vietas ir pieļaujama tikai ar rakstisku Akcizēto preču pārvaldes atļauju, ja:

27.1. licence ir anulēta;

27.2. licences termiņš ir beidzies un netiek turpināta uzņēmējdarbība ar degvielu;

27.3. uzņēmums atsakās no licences;

27.4. degviela ir konfiscēta.

28. Uzņēmumam, kurš ir saņēmis licenci, jānodrošina saņemtās un realizētās degvielas daudzuma uzskaite un noteiktā kārtībā katru ceturksni jāiesniedz pārskats Akcizēto preču pārvaldē un Valsts statistikas komitejā.

29. Licence vai tās notariāli vai Akcizēto preču pārvaldē apstiprinātā kopija ir novietojama tirdzniecības vietā klientiem redzamā vietā.

30. Uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci, aizliegts iegādāties vai pieņemt realizācijai degvielu no fiziskajām personām.

III. Imports un eksports

31. Degvielu ievest (importēt) Latvijas Republikā ir tiesīgi uzņēmumi, kas saņēmuši šo noteikumu 7.1. vai 7.5.apakšpunktā minēto licenci. Šo noteikumu 7.1.apakšpunktā minēto licenci izsniedz uzņēmumiem, kuri spēj nodrošināt ievedamās (importējamās) degvielas daudzumu, kas nav mazāks par 5000 tonnu kalendāra gadā, un kuru statūtkapitāls nav mazāks par 20000 latu.

32. Degvielu izvest (eksportēt) no Latvijas Republikas ir tiesīgi uzņēmumi, kas saņēmuši šo noteikumu 7.1., 7.2. vai 7.6.apakšpunktā minēto licenci.

33. Degvielu ir atļauts ievest Latvijas Republikas teritorijā un izvest no tās tikai cauri Ministru kabineta noteiktajiem muitas kontrolpunktiem.

IV. Vairumtirdzniecība

34. Nodarboties ar degvielas vairumtirdzniecību ir tiesīgi uzņēmumi, kas saņēmuši šo noteikumu 7.1., 7.2. vai 7.6.apakšpunktā minēto licenci.

35. Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci degvielas vairumtirdzniecībai, ir tiesīgi iegādāties un pieņemt realizācijai degvielu tikai no tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši šo noteikumu 7.1., 7.2. vai 7.6.apakšpunktā minēto licenci.

36. Ar degvielas vairumtirdzniecību atļauts nodarboties tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir valdījumā vai kuri nomā tilpnes degvielas uzglabāšanai Latvijas Republikas teritorijā.

V. Mazumtirdzniecība

37. Ar degvielas mazumtirdzniecību nodarboties ir tiesīgi uzņēmumi, kas saņēmuši licenci degvielas mazumtirdzniecībai.

38. Degvielas mazumtirdzniecība ir atļauta tikai īpaši ierīkotās stacionārās, arī konteinertipa, degvielas uzpildes stacijās. Aizliegts realizēt degvielu no autocisternām un citām pārvietojamām ierīcēm.

39. Degvielas uzpildes stacijām (iekārtām) jābūt aprīkotām ar elektroniskajām sistēmām, kas vienlaikus nodrošina degvielas sūkņu darbību, pārdošanas operāciju reģistrāciju un uzskaiti, un kases čeku izsniegšanu. Mazumtirdzniecībā izmantojamajām elektroniskajām kases sistēmām un kases datorsistēmām jāatbilst tām noteiktajām prasībām.

40. Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci degvielas mazumtirdzniecībai, ir tiesīgi iegādāties un pieņemt realizācijai degvielu tikai no tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši šo noteikumu 7.1., 7.2. vai 7.6.apakšpunktā minēto licenci.

VI. Degvielas ievešana citu preču ražošanai

41. Degvielu ievest un izmantot citu preču ražošanai ir tiesīgi tikai tie uzņēmumi, kas saņēmuši licenci degvielas ievešanai citu preču (izņemot siltumu) ražošanai.

42. Ievesto degvielu aizliegts realizēt citām fiziskajām vai juridiskajām personām.

43. Ievestā degviela izmantojama tikai citu preču (izņemot siltumu) ražošanai.

44. Lai saņemtu licenci degvielas ievešanai citu preču (izņemot siltumu) ražošanai bez tiesībām ievesto degvielu realizēt citām personām, uzņēmumam jāpamato degvielas nepieciešamība citu preču ražošanas tehnoloģiskajā procesā.

VII. Degvielas ražošana

45. Ar degvielas ražošanu un saražotās degvielas vairumtirdzniecību ir tiesīgi nodarboties tikai tie uzņēmumi, kas saņēmuši licenci degvielas ražošanai un vairumtirdzniecībai.

46. Degvielas ražošanas procesā radītajam produktam jāatbilst normatīvi tehnisko dokumentu un obligātajām drošuma prasībām.

VIII. Degvielas komerciālā uzglabāšana

47. Ar degvielas komerciālo uzglabāšanu ir tiesīgi nodarboties tikai tie uzņēmumi, kas saņēmuši licenci degvielas komerciālajai uzglabāšanai.

48. Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci degvielas komerciālajai uzglabāšanai, ir tiesīgi pieņemt degvielu komerciālajai uzglabāšanai tikai no uzņēmumiem, kas saņēmuši šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3. vai 7.6.apakšpunktā minēto licenci.

49. Komerciāli uzglabājamā degviela drīkst atrasties tikai tajās tvertnēs, kuru atrašanās vieta un tilpums ir norādīti attiecīgajā licencē.

50. Pieņemt degvielu komerciālajai uzglabāšanai ir atļauts, ja ir noslēgts rakstisks līgums.

51. Uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci degvielas komerciālajai uzglabāšanai, ir jāuzstāda elektroniskās uzskaites datorsistēmas, kas vienlaikus nodrošina degvielas sūkņu darbību, saņemtās un izsniegtās degvielas daudzuma reģistrāciju, kā arī izraksta preču pavadzīmes-rēķinus. Sistēmu konstrukcijai jānodrošina visas uzskaites informācijas saglabāšana un tās nemainība. Uzskaites datorsistēmām jāatbilst tām noteiktajām prasībām.

IX. Vietējie un tranzīta pārvadājumi

52. Uzņēmumiem, veicot degvielas vietējos pārvadājumus, kā arī piegādājot degvielu attiecīgā uzņēmuma struktūrvienībām, jāizraksta stingrās uzskaites preču pavadzīme-rēķins atbilstoši Ministru kabineta 1995.gada 5.septembra noteikumu nr.268 "Noteikumi par preču pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību" prasībām.

53. Degvielas tranzīta procedūra piemērojama saskaņā ar Muitas likuma nosacījumiem.

54. Degvielas vietējie un tranzīta pārvadājumi veicami saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, kas attiecas uz bīstamo kravu pārvadājumiem.

X. Norēķini

55. Uzņēmumi un citas juridiskās personas savstarpējos norēķinus par degvielu kārto tikai ar kredītiestāžu starpniecību. Norēķini skaidrā naudā ir aizliegti, izņemot mazumtirdzniecībā noteikto kārtību.

56. Uzņēmumi, kuri apgādā muitas kontrolē esošus kuģus, lidmašīnas un beznodokļu veikalus, kā arī ārvalstu vēstniecības Latvijas Republikā, ir tiesīgi veikt norēķinus par degvielu skaidrā naudā tikai ar Valsts ieņēmumu dienesta atļauju. Skaidrās naudas darījumi deklarējami saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.pantu.

57. Uzņēmumi, kuri saņem licenci uzņēmējdarbībai ar degvielu, deklarē Akcizēto preču pārvaldē un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē norēķinu kontus (konta numurs, banka, tās adrese un kods), kuri tiks izmantoti bezskaidras naudas norēķiniem par darījumiem ar degvielu. Citus norēķinu kontus izmantot ir aizliegts.

XI. Kvalitātes nodrošināšana

58. Saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu Ministru kabinets pilnvaro degvielas atbilstības novērtēšanas un sertificēšanas institūcijas.

59. Ārvalstīs izdotie atbilstības novērtēšanas apliecinājumi un apstiprinājumi tiek atzīti saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumiem nr.464 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā tiek atzīti ārvalstīs izdotie produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanas apliecinājumi un apstiprinājumi reglamentētajā sfērā".

60. Degviela, kura neatbilst normatīvajos aktos vai standartos noteiktajām drošuma prasībām, uzskatāma par bīstamu apkārtējai videi, un tās ražošana (izgatavošana), ievešana (imports) un realizācija ir aizliegta.

61. Uzņēmumi, kuri importē, ražo (izgatavo) vai realizē degvielu, par saviem līdzekļiem nodrošina degvielas atbilstības novērtēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

XII. Uzraudzība un kontrole

62. Šo noteikumu izpildes uzraudzību un valsts kontroli veic Akcizēto preču pārvalde un citas valsts institūcijas savas kompetences ietvaros.

63. Valsts institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros saskaņā ar tiesību aktiem kontrolē degvielas apriti, reizi mēnesī sniedz Akcizēto preču pārvaldei informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām. Cita informācija, kas nepieciešama šo noteikumu un citu normatīvo aktu uzraudzības un valsts kontroles nodrošināšanai, sniedzama pēc Akcizēto preču pārvaldes rakstiska pieprasījuma.

64. Uzņēmumi valsts institūciju veiktajās pārbaudēs izņemtās degvielas atbilstības novērtēšanas izdevumus sedz piecu darbadienu laikā pēc rēķina saņemšanas, ja degviela neatbilst normatīvi tehnisko dokumentu prasībām.

65. Uzņēmumi sedz izdevumus par normatīvi tehnisko dokumentu prasībām neatbilstošas degvielas glabāšanu, transportēšanu, iznīcināšanu (pārstrādi), kā arī citus ar to saistītos izdevumus.

66. Valsts institūcijas, kuras veic šo noteikumu un citu ar degvielas apriti saistīto normatīvo aktu uzraudzību un kontroli, ir tiesīgas:

66.1. nosūtīt (nogādāt) izņemto degvielu tikai uz tām glabāšanas (pārstrādes) vietām, kuras ir noteiktas Akcizēto preču pārvaldes atļaujā;

66.2. nodot konfiscēto vai no brīvas apgrozības izņemto degvielu atbildīgā uzglabāšanā vietās, kuras ir noteiktas Akcizēto preču pārvaldes licencē. Uzglabātājs nav tiesīgs rīkoties ar uzglabājamo degvielu, kā arī to lietot un pārvietot.

67. Konfiscētā degviela realizējama atbilstoši Ministru kabineta 1994.gada 4.oktobra noteikumiem nr.198 "Par konfiscētās, bezīpašnieka, bezmantinieka, pēc mantošanas tiesībām valstij vai pašvaldībai pārgājušās, dāvinājuma, atrastās un atrastās apslēptās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju" pēc saskaņošanas ar Akcizēto preču pārvaldi.

68. Fiziskajām personām ir aizliegts pārvadāt degvielu bez to iegādi apliecinošiem dokumentiem, ja degvielas daudzums pārsniedz 40 litru, neskaitot transportlīdzekļa konstruktīvi iebūvētās degvielas tvertnes tilpumu.

69. Fizisko personu un amatpersonu atbildība par šo noteikumu pārkāpumiem noteikta likumos un citos normatīvajos aktos.

XIII. Noslēguma jautājumi

70. Licences, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz tajās norādītajam termiņam. Pēc minēto licenču derīguma termiņa izbeigšanās licences uzņēmējdarbībai ar degvielu saņemamas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

71. Visām degvielas uzpildes stacijām (iekārtām) Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī pilnībā jāatbilst šo noteikumu 39.punktā minētajām prasībām. Citās pilsētās šo noteikumu 39.punktā minēto prasību izpilde jānodrošina līdz 1999.gada 1.janvārim, bet lauku teritorijās (ieskaitot pilsētu lauku teritorijas) - līdz 2000.gada 1.janvārim.

72. Uzņēmumiem tiek atmaksāti izdevumi, kas nepieciešami degvielas uzpildes staciju aprīkošanai ar elektroniskajām sistēmām, bet ne vairāk kā 1500 latu katrai degvielas uzpildes stacijai. Izdevumi atmaksājami atbilstoši valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tiek atmaksāti izdevumi par degvielas uzpildes stacijās uzstādītajām elektroniskajām sistēmām, kas atbilst Ministru kabineta 1994.gada 14.jūnija noteikumu nr.117 "Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un sistēmām" noteiktajām prasībām. Izdevumi tiek atmaksāti degvielas uzpildes stacijām, kuras darbību uzsāka pirms 1996.gada 31.janvāra un elektroniskās sistēmas ierīkojušas šo noteikumu 71.punktā noteiktajos termiņos.

73. Sākot ar 1998.gada 1.janvāri, uzņēmumi licences saņems tikai pēc degvielas komerciālās uzglabāšanas vietas aprīkošanas ar elektroniskajām uzskaites sistēmām, kas atbilst noteiktajām prasībām. Tiem uzņēmumiem, kuri licences saņēmuši līdz 1997.gada 31.decembrim, degvielas komerciālās uzglabāšanas vietas ar noteiktajām prasībām atbilstošām elektroniskajām uzskaites sistēmām jāaprīko līdz 1998.gada 1.jūlijam.

74. Valsts ieņēmumu dienests divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā izstrādā un noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā noteikumu projektu par prasībām elektroniskajām uzskaites sistēmām degvielas komerciālajai uzglabāšanai.

75. Atzīt par spēku zaudējušiem:

75.1. Ministru kabineta 1994.gada 15.februāra noteikumus nr.54 "Par benzīna un dīzeļdegvielas tirdzniecību" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 32.nr.);

75.2. Ministru kabineta 1996.gada 23.janvāra noteikumus nr.28 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 15./16., 43./44., 90., 228./229./230.nr.; 1997, 138.nr.);

75.3. Ministru kabineta 1996.gada 5.marta noteikumus nr.53 "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 23.janvāra noteikumos nr.28 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 43./44.nr.);

75.4. Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumus nr.175 "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 23.janvāra noteikumos nr.28 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 90.nr.);

75.5. Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumus nr.473 "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 23.janvāra noteikumos nr.28 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 228./229./230.nr.);

75.6. Ministru kabineta 1997.gada 3.jūnija noteikumus nr.203 "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 23.janvāra noteikumos nr.28 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 138.nr.).

76. Izdarīt Ministru kabineta 1996.gada 19.novembra noteikumos nr.434 "Noteikumi par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 199./200., 228./229./230.nr.; 1997, 79., 138., 180./181.nr.) grozījumus un svītrot 6.22., 6.23., 6.24., 6.25., 6.26., 6.30. un 6.31.apakšpunktu.

77. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents G.Krasts

Finansu ministrs R.Zīle