1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) informācija — ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā;
2) informācijas aprite — informācijas ierosināšana, radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, lietošana un iznīcināšana;
3) dokumentēta informācija — informācija, kuras iekļūšanu informācijas apritē var identificēt;
4) iestāde — publiska persona, tās institūcija vai amatpersona, kā arī persona, kas īsteno tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, ja šī persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo uzdevumu izpildi;
5) atkalizmantošana — iestādes rīcībā esošas un iestādes radītas vispārpieejamas informācijas izmantošana komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis, ja to dara privātpersona, kura iestādes rīcībā esošo informāciju izmanto, neveicot valsts pārvaldes uzdevumus;
6) atvērtie dati — brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkalizmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām;
7) metadati — strukturēta informācija, kas raksturo konkrētu informācijas kopumu;
8) augstvērtīgas datu kopas — dokumenti, kuru atkalizmantošana potenciālo lietotāju skaita dēļ ir saistīta ar svarīgiem ieguvumiem sabiedrībai, videi un ekonomikai, jo īpaši gadījumos, kad tie ir piemēroti, lai radītu pakalpojumus ar pievienoto vērtību, lietojumus un jaunas un pienācīgas augstas kvalitātes darbavietas, un pakalpojumus ar pievienoto vērtību un lietojumus, kas balstās uz minētajām datu kopām;
9) dinamiskie dati — digitāli dokumenti, kurus bieži vai reāllaikā atjaunina to nepastāvīguma vai straujas novecošanas dēļ (sensoru ģenerētus datus parasti uzskata par dinamiskajiem datiem).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 05.10.2006., 03.09.2015. un 19.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2022.)
2.pants. Likuma mērķis un darbības joma
(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot.
(2) Likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.
(3) Informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.
(31) Likuma prasības iestādēm saistībā ar piekļuves nodrošināšanu internetā vispārpieejamai informācijai, kas satur augstvērtīgas datu kopas vai attiecas uz dinamiskajiem datiem, attiecināmas arī uz publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā:
1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomās;
2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 2. pantā noteikto;
3) gaisa pārvadātāji, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā 16. pantā noteikto;
4) Kopienas kuģu īpašnieki, kas veic publiskā pasūtījuma nodrošināšanas pienākumus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra regulas (EEK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 4. pantā noteikto.
(4) Likums neattiecas uz informācijas apmaiņu starp iestādēm.
(5) Likums neattiecas uz informāciju, kas ir publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības rīcībā un ir iekļauta augstvērtīgu datu kopu sarakstā saskaņā ar šā likuma 10. panta 2.2 daļā noteikto, ja šī informācija saistīta ar brīvas konkurences apstākļos veiktām darbībām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jomā un uz to neattiecas publiskā iepirkuma noteikumi vai informācija sagatavota ārpus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jomas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 19.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2022.)
3.pants. Informācijas grupas
Informāciju, uz kuru attiecas šis likums, iedala:
1) vispārpieejamā informācija;
2) ierobežotas pieejamības informācija.
4.pants. Vispārpieejamā informācija
Vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija.
5.pants. Ierobežotas pieejamības informācija
(1) Ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.
(2) Par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija:
1) kurai šāds statuss noteikts ar likumu;
2) kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai;
3) kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu;
4) par fiziskās personas privāto dzīvi;
5) kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu;
6) (izslēgts ar 20.04.2023. likumu);
7) kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības informācija, kura apzīmēta attiecīgi kā "NATO UNCLASSIFIED" vai "LIMITE".
(3) Informācijas autors vai iestādes vadītājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamības statusu.
(4) Informācijas autors vai iestādes vadītājs ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, izņemot šā likuma 7.pantā minēto gadījumu. Informācijas autors vai iestādes vadītājs var lemt par jauna termiņa noteikšanu, kā arī par šā statusa atcelšanu pirms noteiktā termiņa izbeigšanās. Ja beidzies termiņš, uz kādu informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, vai ja ierobežotas pieejamības statuss ir atcelts pirms likumā noteiktā termiņa, šāda informācija kļūst par vispārpieejamu informāciju.
(5) Šā panta trešā un ceturtā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad informācijai ierobežotas pieejamības statuss noteikts ar likumu.
(6) Par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas ir pieejamas sabiedrībai bez likumā paredzētajiem ierobežojumiem vai kas ir jau publicētas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003., 26.11.2003., 22.12.2005., 05.10.2006., 03.09.2015. un 20.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2023.)
6.pants. Informācija iestādes iekšējai lietošanai
(1) Par iestādes iekšējās lietošanas informāciju uzskatāma informācija, kas iestādei nepieciešama, sagatavojoties lietu kārtošanai.
(2) Ierobežota pieejamība attiecas arī uz dokumentiem, kuri izstrādāti sakarā ar iestādes sagatavošanos lietu kārtošanai un kurus izstrādājuši:
1) attiecīgajai lietai īpaši pieaicināti padomdevēji vai lietpratēji;
2) viena iestāde citas iestādes lietošanai.
(3) Ierobežotas pieejamības statusu iestādes iekšējās lietošanas informācijai lietu sagatavošanas procesā var piemērot tikai līdz brīdim, kad iestādes lēmums par attiecīgo lietu pieņemts vai dokuments, kas netiek klasificēts kā ierobežotas pieejamības dokuments, nosūtīts adresātam.
(4) Iekšējās lietošanas informāciju, kas klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija, attiecīgā iestāde reģistrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
7.pants. Informācija par komercnoslēpumu
(1) Par komercnoslēpumu uzskatāma komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju.
(2) Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas ir saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.
(3) Komersants, nododot informāciju iestādei, norāda, vai informācija ir komercnoslēpums un kāds ir šāda statusa tiesiskais pamats.
(4) Ja iestāde ir saņēmusi pieprasījumu par tādas informācijas sniegšanu, kura ir komercnoslēpums, tā pirms šādas informācijas izsniegšanas vai atteikuma to sniegt noskaidro komersanta viedokli par šā panta pirmās daļas noteikumu ievērošanu.
(5) Informācija par komercnoslēpumu ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad komersants paziņo iestādei par komercnoslēpuma statusa izbeigšanu vai kad attiecīgā informācija kļuvusi vispārpieejama trešajām personām.
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2006. un 03.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 06.10.2015.)
8.pants. Informācija par fiziskās personas privāto dzīvi
Informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu.
8.1pants. Informācija dienesta vajadzībām
(Izslēgts ar 20.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2023.)
9.pants. Informācijas uzskaite
(1) Katra iestāde veic informācijas uzskaiti.
(2) Informācijas pieprasītājam ir tiesības iepazīties ar vispārpieejamās informācijas uzskaiti.
(3) Personai ir tiesības iepazīties ar iestādes ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, kurā iekļauj informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus.
(4) (Izslēgta ar 05.10.2006. likumu).
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2006. Trešā daļa stājas spēka 01.01.2007. Sk. pārejas noteikumus.)
(Nodaļas nosaukums 22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2006.)
10.pants. Pienākums sniegt informāciju
(1) Iestāde informāciju sniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc privātpersonas pieprasījuma, vai kā augstvērtīgu datu kopu atbilstoši šā panta 2.2 daļā noteiktajam.
(2) Ievērojot labas pārvaldības principu, iestāde pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai.
(21) Vispārpieejamai informācijai, ko ievieto internetā, iestāde pēc savas iniciatīvas, ja tas ir lietderīgi, nodrošina piekļuvi atvērto datu veidā kopā ar informācijas metadatiem.
(22) Vispārpieejamai informācijai, kas satur augstvērtīgas datu kopas un metadatus, iestāde nodrošina piekļuvi internetā. Augstvērtīgu datu kopu sarakstu, to datu un metadatu formātus un izplatīšanas kārtību, kā arī dinamisko datu izplatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Vispārpieejamo informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.
(4) Ja pieprasītās informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju, iestāde izsniedz tikai to informācijas daļu, kas ir vispārpieejama. To informācijas daļu, kas ietver ierobežotas pieejamības informāciju, izsniedz, ievērojot šajā likumā noteikto īpašo kārtību.
(5) Iestāde var vienoties ar informācijas pieprasītāju par pastāvīgu sadarbību tās rīcībā esošās informācijas nodošanā atkalizmantošanai.
(6) Kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, nosaka Ministru kabinets.
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2006., 03.09.2015. un 19.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2022.)
11.pants. Informācijas pieprasījuma forma un reģistrēšanas kārtība
(1) Informāciju var pieprasīt rakstveidā, mutvārdos vai elektroniskā veidā.
(2) Visi informācijas rakstveida pieprasījumi ir reģistrējami. Iestāde var noteikt kārtību, kādā reģistrējami informācijas pieprasījumi, kas izteikti mutvārdos, un tādi pieprasījumi, kas iesniegti elektroniskā veidā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav parakstīti ar elektronisko parakstu.
(3) Informācijas pieprasījumā, kas izteikts rakstveidā vai elektroniskā veidā, norāda pieprasītāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu (firmu), adresi, kur nosūtāma informācija, un to paraksta informācijas pieprasītājs. Informācijas pieprasījums formulējams iespējami precīzi.
(4) Ierobežotas pieejamības informāciju pieprasa rakstveidā. Pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.
(5) Iestāde var atteikties izpildīt pieprasījumu, ja tas nav noformēts atbilstoši šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem vai nav sniegts apraksts, pēc kura šīs ziņas iespējams identificēt.
(6) Iestādes sarakste ar informācijas pieprasītāju un ziņas par šo personu uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 05.10.2006. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.)
11.1pants. Pieprasījums informācijas atkalizmantošanai
(1) Pieprasījumu iestādes rīcībā esošās informācijas atkalizmantošanai noformē rakstveidā saskaņā ar attiecīgajai informācijas grupai noteiktajām pieprasījuma noformēšanas prasībām.
(2) Pieprasījumā papildus norāda, ka informācija tiek pieprasīta atkalizmantošanas nolūkā, un preci vai pakalpojumu, kā izveidei nepieciešama pieprasītā informācija.
(05.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2006.)
11.2pants. Pieprasītās informācijas izsniegšanas veids
(1) Pieprasīto informāciju izsniedz mutvārdos, rakstveidā vai, ja tas iespējams, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Ierobežotas pieejamības informāciju izsniedz rakstveidā.
(2) Izsniedzot pieprasīto informāciju, iestāde pēc iespējas ievēro pieprasītāja norādīto informācijas saņemšanas veidu, it īpaši rūpējoties par personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem.
(3) Iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai tā izpildes nosacījumus, ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības.
(4) Iestāde var uzaicināt privātpersonu iestādei un privātpersonai abpusēji pieņemamā laikā iepazīties ar pieprasīto informāciju iestādē, ja informācijas pieprasījums ir nesamērīgi apjomīgs vai informācijas izsniegšana ārpus iestādes nav iespējama informācijas uzglabāšanas nosacījumu dēļ.
(5) Iestādei nav pienākuma savākt, radīt, glabāt vai pārveidot informāciju tikai atkalizmantošanas pieprasījumu izpildīšanai.
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2006. un 03.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 06.10.2015.)
12.pants. Pieprasītās informācijas atteikšana un kārtība, kādā sniedzama izziņa par pieprasīto informāciju
(1) Ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.
(2) Ja pieprasītās informācijas nav iestādes rīcībā, iestāde sniedz izziņu par informācijas atrašanās vietu un, ja tas iestādei ir zināms, norāda, kādā kārtībā informācija ir pieejama.
(3) Ja informācija, kas pieprasīta iestādei, ir pieejama internetā bez maksas, iestāde var atteikties izsniegt pieprasīto informāciju, norādot tās mājaslapas adresi, kur attiecīgā informācija ir pieejama, izņemot gadījumu, kad pieprasītājs ir norādījis, ka viņa tiesiskā statusa, veselības stāvokļa vai citu pamatotu apstākļu dēļ nav iespējas iegūt informāciju internetā. Ja iestādei pieprasīts likuma vai Ministru kabineta noteikumu teksts, iestāde var atteikties to izsniegt, norādot, kad un kurā oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” numurā informācija publicēta, kā arī mājaslapu internetā, kur attiecīgais normatīvais akts ir pieejams.
(4) Šā likuma 11.2 panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā iestāde noformē atteikumu izpildīt informācijas pieprasījumu vai atsevišķu tā nosacījumu, ja pēc tās paziņojuma par iespējamo informācijas izsniegšanas veidu saņemšanas informācijas pieprasītājs rakstveidā informē iestādi, ka nepiekrīt tās piedāvātajam informācijas izsniegšanas veidam.
(5) Ja iestāde atsaka sniegt pieprasīto informāciju atkalizmantošanai, to pamatojot ar trešās personas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, vai ja iestādei nav tiesību izsniegt pieprasīto informāciju trešās personas (licenciāra) noteikto nosacījumu dēļ, tā rakstveida atteikumā norāda trešo personu, kuras intelektuālā īpašuma tiesības tiek aizsargātas, ja iestādei tāda ir zināma, vai licenciāru, kas iestādei piešķīris attiecīgā intelektuālā īpašuma tiesību objekta izmantošanas tiesības. Šāda norāde atteikumā nav jāsniedz bibliotēkām, muzejiem un arhīviem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 05.10.2006., 12.03.2009., 03.09.2015. un 20.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2023.)
13.pants. Maksa par informācijas izsniegšanu
(1) Vispārpieejamo informāciju, kas nav papildus jāapstrādā, izsniedz bez maksas.
(2) Maksa par informācijas sniegšanu nedrīkst pārsniegt informācijas radīšanas un apstrādes (piemēram, savākšanas, izgatavošanas, reproducēšanas, izplatīšanas) izdevumus. Izdodot normatīvos aktus par maksas pakalpojumiem par informācijas izsniegšanu, ņem vērā, ka maksā nedrīkst iekļaut izdevumus, kas radušies, risinot juridiskos vai politiskos jautājumus, kuri saistīti ar atbildes sniegšanu uz informācijas pieprasījumu, kā arī informācijas meklēšanas izdevumus. Ja informāciju atkalizmantošanai izsniedz no bibliotēkas, Latvijas Nacionālā arhīva vai muzeja krājuma, maksā par informācijas sniegšanu var iekļaut arī saglabāšanas un tiesību iegūšanas izmaksas.
(3) Ikviens informācijas pieprasītājs var lūgt atbrīvojumu no maksas par pakalpojumu. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad privātpersonai samazina maksu par informācijas sniegšanu vai atbrīvo no tās.
(4) Kārtību, kādā veic samaksu par informācijas sniegšanu, kā arī maksas pakalpojumus un to apmēru nosaka Ministru kabinets.
(5) Publiskas personas dibinātai komercsabiedrībai par informācijas atkalizmantošanu savā komercdarbībā piemēro tādu pašu maksu un sniegšanas kārtību kā citiem informācijas pieprasītājiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 12.03.2009. un 03.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 06.10.2015.)
14.pants. Informācijas sniegšanas termiņi
(1) Iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu, veic vienu no šādām darbībām:
1) septiņu dienu laikā sniedz šā likuma 11.2 panta ceturtajā daļā, 12.panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto atbildi;
11) 10 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informāciju pieprasīts sniegt tikai elektroniskā veidā un tai nav nepieciešama papildu apstrāde;
2) 15 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde;
3) 30 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, un ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzējam.
(2) Informācijas sniegšanai pēc vairāku personu informācijas pieprasījumiem piemēro šajā likumā noteiktos termiņus un Iesniegumu likuma 6.panta noteikumus.
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2006. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009.)
15.pants. Iestādes lēmuma un rīcības kontrole
(1) Iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.
(3) Ja informācijas pieprasījums saņemts elektroniskā veidā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav parakstīts ar elektronisko parakstu, tā iesniedzējs nav tiesīgs prasīt informācijas sniegšanu tiesas ceļā.
(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2009.)
16.pants. Ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzība
(1) Iestāde nodrošina, lai pienākumu saglabāt ierobežotas pieejamības informāciju zina visas personas, uz kurām šis pienākums attiecas, ja likumā nav noteikts citādi. No personām, kuras apstrādā ierobežotas pieejamības informāciju, pieprasa rakstveida apliecinājumu, ka tās noteikumus zina un apņemas tos ievērot.
(2) Ja sakarā ar ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu tās īpašniekam vai citai personai radīts kaitējums vai būtiski aizskartas to likumiskās intereses, šīs personas ir tiesīgas prasīt kaitējuma atlīdzināšanu vai aizskarto tiesību atjaunošanu.
(3) Ja persona neatļauti izpaudusi informāciju, kas atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju, tā saucama pie disciplināratbildības vai kriminālatbildības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.11.2003., 19.02.2004., 22.12.2005. un 05.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2006.)
17.pants. Informācijas atkalizmantošanas nosacījumi
Iestāde, neierobežojot konkurenci, var paredzēt atkalizmantošanas nosacījumus.
(03.09.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.10.2015.)
18.pants. Ekskluzīva vienošanās
(1) Ir aizliegts piešķirt ekskluzīvas tiesības informācijas atkalizmantošanai, izņemot gadījumu, kad ekskluzīvas tiesības nepieciešamas, lai sniegtu informācijas sabiedrības pakalpojumus sabiedrības interesēs. Šādas vienošanās ir atklātas, un tās tiek publicētas. Vienošanās pamatotību pārskata ne retāk kā reizi trijos gados.
(2) Kārtību, kādā tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības un publiskota informācija par šādu tiesību piešķiršanu, nosaka Ministru kabinets.
(3) Iestādei bez maksas nodrošina uz ekskluzīvas vienošanās pamata digitalizēto kultūras resursu kopiju, kas pieejama atkalizmantošanai pēc noteiktā ekskluzivitātes laika beigām.
(4) Ja uz kultūras resursu digitalizāciju attiecas ekskluzīvas tiesības informācijas atkalizmantošanai, šādas ekskluzivitātes laiks nepārsniedz 10 gadus.
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 06.10.2015.)
3. Šā likuma 9.panta trešā daļa stājas spēka 2007.gada 1.janvārī.
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2006.)
4. Informācija, kurai ierobežotas pieejamības statuss ir noteikts līdz šā likuma 5.panta ceturtās daļas spēkā stāšanās dienai un kurai minētais statuss netiek atcelts šajā likumā noteiktajā kārtībā, uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju līdz 2006.gada 31.decembrim.
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2006.)
5. Ekskluzīvās vienošanās, kas noslēgtas līdz 2006.gada 1.februārim un neatbilst šā likuma 18.panta pirmās daļas prasībām, tiek izbeigtas, beidzoties to termiņam, bet ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim.
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2006.)
6. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim izdod šā likuma 10.panta sestajā daļā, 13.panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī 18.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
(05.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2006.)
8. Šā likuma 15.panta otrā daļa neattiecas uz tām lietām, kurās Administratīvā rajona tiesa spriedumu pieņēmusi līdz 2009.gada 31.martam. Šajās lietās spriedums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2009.)
9. Ja šā likuma 18.panta ceturtajā daļā noteiktā ekskluzīvā vienošanās noslēgta līdz 2015.gada 1.jūlijam un tās termiņš pārsniedz 10 gadus, tad to izbeidz vai pagarina vienpadsmitajā gadā pēc attiecīgās vienošanās noslēgšanas un pēc tam, ja nepieciešams, reizi septiņos gados.
(03.09.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.10.2015.)
10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu, kas regulē valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzību, pamatojoties uz likumu "Par valsts noslēpumu", spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim piemērojami Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām".
(20.04.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2023.)
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2015. un 19.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2022.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra direktīvas 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEK atcelšanu;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvas 2013/37/ES, ar ko groza direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu.