Darbības ar dokumentu

2.pants. Tiesas spriešana civillietās

Civillietas tiesa izspriež kārtībā, kāda noteikta šajā likumā un likumā "Par tiesu varu".

3.pants. Tiesvedību civillietā regulējošo tiesību normu spēks laikā

Tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.

(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

4.pants. Tiesvedības instances civillietā

(1) Civillietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc lietas dalībnieku sūdzības par šīs tiesas spriedumu — arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Civillieta nav izskatāma pēc būtības augstākā tiesu instancē, iekams tā nav izskatīta zemākā tiesu instancē, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Otrās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

6.pants. Civillietas ierosināšana tiesā

(1) Tiesnesis ierosina civillietu pēc to personu pieteikuma, uz kurām šī lieta attiecas.

(2) Tiesnesis ierosina civillietu arī pēc to valsts vai pašvaldību iestāžu un personu pieteikuma, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

(3) Prasības tiesvedības lietās iesniedz prasības pieteikumus, bet sevišķās tiesāšanas kārtības lietās — pieteikumus.

9.¹ pants. Patiesības paušanas pienākums

Puses, trešās personas un pārstāvji pārstāvamo vārdā sniedz tiesai patiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem.

(23.04.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2015.)

11.pants. Civillietas izskatīšanas atklātums

(1) Civillietas tiesās izskata atklāti, izņemot lietas par:

1) bērna izcelšanās noteikšanu;

2) adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

3) laulības šķiršanu vai neesamību;

4) personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ;

4¹) pagaidu aizgādnības nodibināšanu;

4²) nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu;

5) bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī un bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā;

6) aizgādības un saskarsmes tiesībām;

7) pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Personas, kas jaunākas par 15 gadiem un kas nav lietas dalībnieki vai liecinieki, tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju.

(3) Pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu:

1) ja nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu;

2) ja nepieciešams aizsargāt personu privāto dzīvi un korespondences noslēpumu;

3) nepilngadīgo interesēs;

4) ja nepieciešams nopratināt personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu;

5) tiesas spriešanas interesēs;

6) ja nepieciešams aizsargāt ierobežotas pieejamības informāciju lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem.

(3¹) Tiesa rakstveidā brīdina personas, kuras piedalās tādas lietas izskatīšanā, kuras materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts vai komercnoslēpums, un kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, par pienākumu glabāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma vai komercnoslēpuma izpaušanu. Valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu saturošu dokumentu atvasinājumu izgatavošana nav pieļaujama.

(3²) Ja tiesai objektīvās patiesības noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt ziņas, kas ir valsts noslēpuma objekts, šo ziņu pārbaudē piedalās personas, kurām tiesa nav ierobežojusi tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, kas satur valsts noslēpumu, un, ja nepieciešams, citas personas, kurām ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, — arī eksperti un tulki.

(5) Ja neviens lietas dalībnieks neiebilst, ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju slēgtā tiesas sēdē var piedalīties personas, kam to darīt ir īpašs iemesls.

(6) Lietu slēgtā tiesas sēdē izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(7) Tiesas nolēmumus lietās, kas izskatītas atklāti, pasludina publiski.

(8) Lietās, kas izskatītas slēgtā sēdē, tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu pasludina publiski. Lietās par adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu nolēmumu pasludina slēgtā tiesas sēdē.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 04.08.2011., 29.11.2012., 13.02.2014., 23.04.2015., 19.10.2017., 28.02.2019. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

12.pants. Civillietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana

(1) Pirmās instances tiesā civillietu izskata tiesnesis vienpersoniski.

(2) Apelācijas un kasācijas instances tiesā civillietu izskata koleģiāli.

13.pants. Tiesvedības valoda

(1) Tiesvedība notiek valsts valodā.

(2) Dokumentus svešvalodās lietas dalībnieki iesniedz, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(3) Tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības arī citā valodā, ja to lūdz kāds no lietas dalībniekiem un ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt. Tiesas sēdes protokols un tiesas nolēmumi rakstāmi valsts valodā.

(4) Lietas dalībniekiem, kuri lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību vai ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību, ja viņi nepārvalda tiesvedības valodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016. Saistībā ar tulkiem izdarītais grozījums ceturtajā daļā stājas spēkā 31.07.2016. Sk. pārejas noteikumu 114. punktu)

14.pants. Tiesas sastāva nemainīgums

(1) Lietas izskatīšana pēc būtības noris nemainīgā tiesas sastāvā.

(2) Tiesneša aizstāšana lietas iztiesāšanas gaitā pieļaujama tikai tad, ja viņš sakarā ar pāriešanu citā darbā, slimības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar pabeigt lietas izskatīšanu.

(3) Ja lietas iztiesāšanas gaitā līdz sprieduma sastādīšanai atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšana jāsāk no jauna. Par tiesneša aizstāšanu lemj tiesas priekšsēdētājs likumā "Par tiesu varu" noteiktajā kārtībā.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2015. un 14.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2018. Trešās daļas pirmā teikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2018. Sk. pārejas noteikumu 137. punktu)

15.pants. Civillietas izskatīšanas tiešums un mutiskums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot civillietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos. Iepriekš nopratināto liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi un citi materiāli pēc pušu lūguma tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus nenolasīt, ja puses tam piekrīt.

(3) Šajā likumā vai Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos tiesa pieteikumus, sūdzības un jautājumus izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. Ja tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildu apstākļus, kuriem varētu būt nozīme pieteikuma, sūdzības un jautājuma izlemšanā, tiesa to var izskatīt tiesas sēdē, iepriekš par tās laiku un vietu paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma, sūdzības un jautājuma izskatīšanai.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2006., 05.02.2009., 08.09.2011. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

16.pants. Tiesneši

Lietu tiesā izskata likumā "Par tiesu varu" noteiktajā kārtībā iecelti vai apstiprināti tiesneši.

17.pants. Jautājumu izlemšana tiesā

(1) Visus jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiāli, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu. Neviens no tiesnešiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos jautājumus tiesnesis izlemj vienpersoniski.

18.pants. Nepieļaujamība tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā

(1) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, kā arī jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja ir atcelts spriedums vai lēmums par tiesvedības izbeigšanu vai prasības atstāšanu bez izskatīšanas, kas sastādīts, viņam piedaloties.

(2) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā.

19.pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana

(1) Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1) šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā ir bijis lietas dalībnieks, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no lietas dalībniekiem;

3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu;

4) ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja ir šā panta pirmajā daļā vai šā likuma 18.pantā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam .

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj lietas iztiesāšanas gaitā, sevis atstatīšana izdarāma tiesas sēdē, norādot sevis atstatīšanas motīvus. Šajā gadījumā tiesa lietas izskatīšanu atliek.

(4) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus, norādot katra tiesneša atstatīšanas iemeslus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

20.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Lietas dalībnieks noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Noraidījums jāpieteic, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas iztiesāšanas laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

22.pants. Noraidījuma apmierināšanas sekas

(1) Ja noraidīts tiesnesis vai vairāki tiesneši, lietu izskata tā pati tiesa citā sastāvā.

(2) Ja jaunu tiesas sastāvu attiecīgajā tiesā nav iespējams izveidot, lietu nosūta cita rajona (pilsētas) tiesai vai citai apgabaltiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

24.pants. Piekritība

(1) Rajona (pilsētas) tiesa izskata civillietas kā pirmās instances tiesa. Rīgas pilsētas tiesa izskata lietas, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts, un lietas par patenttiesību, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju, sertifikācijas zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lietas par autortiesību un blakustiesību, datubāzu veidotāju tiesību (sui generis) aizsardzību un lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Ja izskatāmā lieta ietver prasījumu, kas ir saistīts ar prasījumu lietā, kura ir piekritīga gan Rīgas pilsētas tiesai, gan rajona (pilsētas) tiesai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā saņemta pretprasība, kas ir piekritīga Rīgas pilsētas tiesai, lietu izskata Rīgas pilsētas tiesa.

(1¹) Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata:

1) prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem;

2) prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem;

3) Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību;

4) prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām;

5) prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām;

6) prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem;

7) prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;

8) prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus;

9) prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem, tai skaitā ar apakšuzņēmējiem, attiecībā uz tādas otrās un trešās grupas būves būvniecību, kuras realizācijai nepieciešama būvatļauja, izņemot atsevišķas viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas un ar to funkcionāli saistīto būvju būvniecību;

10) prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem;

11) prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem;

12) pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

(1²) Ja izskatāmā lieta ietver prasījumu, kas ir savstarpēji saistīts ar prasījumu lietā, kura ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā saņemta pretprasība, kas ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, lietu izskata Ekonomisko lietu tiesa.

(1³) Ja izskatāmā lieta ietver prasījumu, kas ir savstarpēji saistīts ar prasījumu lietā, kura ir piekritīga gan Ekonomisko lietu tiesai, gan Rīgas pilsētas tiesai saskaņā ar šā panta pirmās daļas trešajā teikumā noteikto piekritību, vai arī kādā no šīm tiesām saņemta pretprasība, kas ir piekritīga otrai tiesai, lietu izskata Rīgas pilsētas tiesa.

(2) Apgabaltiesa kā apelācijas instance izskata lietas apelācijas kārtībā.

(2¹) Apelācijas kārtībā pārsūdzētu Ekonomisko lietu tiesas nolēmumu izskata Rīgas apgabaltiesa.

(3) Augstākā tiesa kā kasācijas instance izskata lietas kasācijas kārtībā.

(30.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018., 25.10.2018., 28.02.2019., 01.10.2020., 21.01.2021., 11.11.2021. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2022.)

25.pants. Piekritība apgabaltiesai

(Izslēgts ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

27.pants. Prasības celšana, ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas

(1) Prasība pret atbildētāju, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas.

(2) Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

28.pants. Piekritība pēc prasītāja izvēles

(1) Prasību, kas radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības juridiskās adreses.

(1¹) Prasību par saistību izpildi pret komercsabiedrību, kura pārrobežu pārveidošanas ceļā reorganizējusies uz citu dalībvalsti, divu gadu laikā pēc reorganizācijas spēkā stāšanās var celt arī pēc komercsabiedrības pēdējās juridiskās adreses Latvijā.

(2) Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai paternitātes noteikšanu prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas.

(3) Prasību, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 1635., 2347.—2353.pants), prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

(4) Prasību par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem var celt arī pēc to nodarīšanas vietas.

(5) Prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas.

(6) Jūras prasību var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas.

(7) Prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

(8) Prasību par laulības šķiršanu vai laulības neesamību var celt tiesā pēc prasītāja izvēles atbilstoši šā likuma 234.panta noteikumiem.

(9) Prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai darbavietas.

(10) Ja prasītājam šajā pantā minētajos gadījumos nav deklarētās dzīvesvietas, viņš prasību var celt pēc savas dzīvesvietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 07.04.2004., 28.10.2010., 09.06.2011., 29.11.2012. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023.)

29.pants. Izņēmuma piekritība

(1) Prasība par īpašuma tiesībām un par jebkuru citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasība par minēto tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā vai par šo tiesību dzēšanu un par mantas izslēgšanu no aprakstes akta ceļama pēc mantas atrašanās vietas.

(2) Kreditora prasības pret mantojuma masu, kad nav zināmi mantojuma tiesībās apstiprinātie vai mantojumu pieņēmušie mantinieki, piekrīt tiesai pēc mantojuma atstājēja deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvietas, bet, ja viņa deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav bijusi Latvijā vai ja tā nav zināma, — tiesai pēc mantojamās mantas vai tās daļu atrašanās vietas.

(3) Izņēmuma piekritība var būt noteikta arī citos likumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

30.pants. Līgumiskā piekritība

(1) Slēdzot līgumu, tā slēdzēji var noteikt to pirmās instances tiesu, kurā izšķirami strīdi, kas viņiem varētu celties par šo līgumu vai tā izpildīšanu.

(2) Likumā noteikto izņēmuma piekritību nevar grozīt, pusēm vienojoties.

31.pants. Vairāku savstarpēji saistītu lietu piekritība

(1) Pretprasība neatkarīgi no tās piekritības ceļama tiesā pēc sākotnējās prasības izskatīšanas vietas.

(2) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

31.¹ pants. Prasības celšana saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām, ja lieta ir piekritīga Latvijas tiesai

Ja saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām lieta ir piekritīga Latvijas tiesai, bet šā likuma piekritības noteikumi neparedz, kurā tiesā prasība ceļama, prasītājs var celt prasību jebkurā Latvijas tiesā pēc savas izvēles, ievērojot šā likuma 23. un 24.panta noteikumus.

(29.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

32.pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai

(1) Lieta, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesai jāizskata pēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās piekritība.

(2) Tiesa var nodot lietu izskatīšanai citā tiesā, ja:

1) izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus;

2) pēc viena vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas viņu aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama;

3) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu).

(3) (Izslēgta ar 30.10.2014. likumu)

(4) Lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai citā tiesā lietas dalībnieki var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesā, kad notecējis termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, — pēc sūdzības noraidīšanas.

(6) Lietu, kas nosūtīta no vienas tiesas citai tiesai, pieņem izskatīšanai tā tiesa, kurai šī lieta nosūtīta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 29.11.2012. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

32.¹ pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai

(1) Pirmās instances tiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai tās izskatīšanā esošu prasības tiesvedības lietu, izņemot lietu, kuras piekritība noteikta saskaņā ar šā likuma 30.pantu, ja lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta un, nododot lietu citai tiesai, var panākt tās ātrāku izskatīšanu. Ierosinot nodot lietu izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai, priekšroka dodama rakstveida procesā izskatāmas lietas nodošanai.

(2) Apgabaltiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai apgabaltiesai tās izskatīšanā esošu apelācijas lietu, kas ierosināta par pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu), ja lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta un, nododot lietu citai tiesai, var panākt tās ātrāku izskatīšanu.

(3) Lietu, kuras piekritība noteikta saskaņā ar šā likuma 28. vai 29.pantu, tās instances tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta, var ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai tikai pēc prasītāja rakstveida lūguma.

(4) Lēmumu par lietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai pēc tās tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma, kurai lieta ir piekritīga, pieņem vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Ja rajona (pilsētas) tiesas lietvedībā esoša lieta nododama citā tiesu apgabalā esošai tiesai, jautājumu izlemj tās apgabaltiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas ierosina lietas nodošanu citai tiesai. Lēmumu pieņem rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

(5) Par šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu tiesa, kura ierosinājusi lietas nodošanu citai tiesai, informē lietas dalībniekus.

(6) Ja lieta tās ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai kādā no tiesvedības instancēm tikusi nodota izskatīšanai citai tiesai, atkārtota lietas nodošana šajā pantā noteiktajā kārtībā nav pieļaujama.

(23.04.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2021.)

36.pants. Valsts nodevas piemaksa

(1) Prasībai, kuru iesniegšanas laikā ir grūti novērtēt, tiesnesis iepriekš nosaka valsts nodevas apmēru. Galīgo valsts nodevas apmēru, izskatot lietu, nosaka tiesa.

(2) Ja palielina prasības summu, izņemot procentu un pieaugumu pievienošanu, atbilstoši piemaksājama valsts nodeva.

36.¹ pants. Valsts nodevas ieskaitīšana

Par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1896/2006 samaksātā nodeva ieskaitāma valsts nodevā par prasību, ja atbildētājs paziņojis par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu un tiek turpināta prasības tiesvedība.

(08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

38.pants. Kancelejas nodeva

(Izslēgts ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

40.pants. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iemaksāšanas kārtība

(1) Izdevumu summas, kas izmaksājamas lieciniekiem un ekspertiem, vai arī summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu tulkošanu, sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu un prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību, iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu. Summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts.

(2) Ja pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūst vai tiesas dokumentus izsniedz personai ārvalstī, izdevumu summas, kuras ārvalsts kompetentā iestāde pieprasa iemaksāt pirms vai atmaksāt pēc lūguma izpildes, iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(3) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu iesniegušas abas puses, tās iemaksā pieprasītās summas vienādā apmērā.

(4) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu šajā likumā paredzētajos gadījumos iesniegusi tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas, nepieciešamo summu iemaksā valsts.

(5) Šajā pantā minētās summas neiemaksā puse, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

(05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2021. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

42.pants. Tiesas izdevumu atlīdzināšana valstij

(1) Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

(2) Ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja prasītājs atsakās no prasības, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Taču, ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesas izdevumus valsts ienākumos piedzen no atbildētāja.

(3) Ja prasība apmierināta daļēji, bet atbildētājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piedzenami valsts ienākumos no prasītāja, kas nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, proporcionāli tai prasījuma daļai, kura noraidīta.

(4) Ja abas puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.

(5) Ja tiesa apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no abām pusēm valsts ienākumos vienādā apmērā, ja izlīgumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 23.04.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2015.)

43.² pants. Drošības naudas atmaksāšana

(1) Ja tiesa pārsūdzēto vai apstrīdēto tiesas nolēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā atceļ vai groza vai pilnīgi vai daļēji apmierina sūdzību par maksātnespējas procesa administratora, zvērināta tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra darbību, drošības nauda atmaksājama. Ja sūdzību vai pieteikumu noraida, drošības naudu neatmaksā.

(2) Drošības naudu atmaksā vai neatmaksā arī citos šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Drošības naudu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2021.)

43.³ pants. Tiesas izdevumu un drošības naudas iemaksāšana neatbilstošā valsts budžeta kontā

Ja tiesas izdevumi vai drošības nauda ir iemaksāta neatbilstošā Tiesu administrācijas, Valsts ieņēmumu dienesta vai Augstākās tiesas kontā Valsts kasē, tad šos tiesas izdevumus un drošības naudu Tiesu administrācija, Valsts ieņēmumu dienests vai Augstākā tiesa pārskaita atbilstošā kontā, pamatojoties uz tā tiesneša lēmumu rezolūcijas veidā, kurš to ir konstatējis.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2021.)

44.¹ pants. Izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību un to atlīdzināšana valstij

(1) Izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir:

1) izdevumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu;

2) ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītie atlīdzināmie izdevumi.

(2) Izdevumus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību tiesa, taisot nolēmumu, piedzen atbilstoši šā likuma 42.pantā minētajiem nosacījumiem.

(3) Ziņas par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu apmēru tiesa iegūst no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistra un no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja iesniegtā paziņojuma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās, ja šīs ziņas nav iekļautas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistrā.

(4) Ja puse, no kuras saskaņā ar šā panta otro daļu būtu jāpiedzen izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, tad ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus uzņemas valsts.

(10.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 112. punktu)

45.pants. Par tiesāšanās izdevumiem pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

Lēmumu jautājumā par tiesāšanās izdevumiem var pārsūdzēt persona, uz kuru tas attiecas.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

46.pants. Procesuālo termiņu noteikšana

(1) Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka tiesa vai tiesnesis. Tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

(3) Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.

(4) Ja likumā tiesai vai tiesnesim ir noteikti termiņi lietu izskatīšanai vai citu procesuālo darbību izpildīšanai un par attiecīgās procesuālās darbības veikšanu paziņo lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, bet attiecīgās procesuālās darbības izpilde likumā noteiktajā termiņā nav iespējama, tiesa vai tiesnesis ir tiesīgs noteikt saprātīgāku un garāku termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

50.pants. Procesuālo termiņu apturēšana

Apturot tiesvedību lietā, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu tiesvedības apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

52.pants. Procesuālo termiņu pagarināšana

Tiesas vai tiesneša noteiktos termiņus var pagarināt pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

53.pants. Procesuālo termiņu pagarināšanas un atjaunošanas kārtība

(1) Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt, un to izskata rakstveida procesā. Par pieteikuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem, vienlaikus nosūtot tiem pieteikumu par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu.

(2) Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.

(3) Tiesneša noteikto termiņu var pagarināt tiesnesis vienpersoniski .

(4) Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

(Nodaļas nosaukums 05.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

54.pants. Aicināšana uz tiesu

(1) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai atsevišķas procesuālās darbības laiku un vietu.

(2) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti. Šajā likumā noteiktajos gadījumos atbildētāju var aicināt uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Lieciniekus un ekspertus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēstēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016. Saistībā ar tulkiem izdarītais grozījums trešajā daļā stājas spēkā 31.07.2016. Sk. pārejas noteikumu 114. punktu)

54.¹ pants. Atbildētāja dzīvesvietas noskaidrošana

(1) Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses Latvijā, prasītājam ir pienākums norādīt tiesai atbildētāja dzīvesvietas adresi, ja viņam tā ir zināma.

(2) Ja prasītājam objektīvu iemeslu dēļ nav izdevies noskaidrot atbildētāja dzīvesvietu, kura nav Latvijā, tiesa pēc prasītāja motivēta lūguma var izmantot Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās procedūras atbildētāja adreses noskaidrošanai.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

55.pants. Tiesas pavēste

Pavēstē norāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, adresi vai juridiskās personas nosaukumu un juridisko adresi;

2) tiesas nosaukumu un adresi;

3) ierašanās laiku un vietu;

4) tās lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta;

5) norādījumu, kādā sakarībā aicināts vai izsaukts adresāts;

5¹) norādījumu, ka tiks izmantota videokonference;

6) norādījumu, ka personai, kas saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam;

7) neierašanās sekas;

8) norādījumu, ka tiesvedība notiek valsts valodā un ka lietas dalībniekam, kurš nepārvalda valsts valodu, ir pienākums pašam nodrošināt tulka palīdzību, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Lietas dalībniekam ir pienākums nodrošināt tulka palīdzību arī ekspertiem vai lieciniekiem, kas izsaukti pēc viņa lūguma, ja eksperts vai liecinieks nepārvalda tiesvedības valodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 08.09.2011., 29.11.2012. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016. Saistībā ar tulkiem izdarītais grozījums, papildinot pantu ar 8. punktu, stājas spēkā 31.07.2016. Sk. pārejas noteikumu 114. punktu)

56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(1) (Izslēgta ar 23.11.2016. likumu)

(2) Tiesas sagatavotos dokumentus (nolēmumus, paziņojumus, pavēstes u. c.), kā arī dokumentus (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumus u. c.), kurus tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa, nosūta elektroniski, ar vienkāršu pasta sūtījumu vai piegādā ziņnesis.

(2¹) Tiesas dokumentus nosūta elektroniski, ievērojot šādu secību:

1) tiešsaistes sistēmā, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu;

2) uz adresāta norādīto elektroniskā pasta adresi, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu;

3) uz adresāta oficiālo elektronisko adresi.

(2²) Ja fiziskajai personai tiesas dokumentus atbilstoši šā panta 2.¹ daļai elektroniski nosūtīt nav iespējams, tos nosūta uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona nav norādījusi citu adresi saziņai ar tiesu. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis citu adresi saziņai ar tiesu, tiesas dokumentus piegādā uz lietas dalībnieka saskaņā ar šā likuma 54.¹ panta pirmo daļu norādīto adresi. Tiesas dokumentus var nosūtīt arī uz personas darbavietu.

(2³) Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tiešsaistes sistēmā, tās norādītajā elektroniskā pasta adresē vai oficiālajā elektroniskajā adresē, ja fiziskā persona piekritusi elektroniskai saziņai ar tiesu, deklarētās dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā citā adresē saziņai ar tiesu.

(2⁴) Ja juridiskajai personai tiesas dokumentus atbilstoši šā panta 2.¹ daļai elektroniski nosūtīt nav iespējams, tos nosūta uz tās juridisko adresi.

(2⁵) Juridiskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tiešsaistes sistēmā, tās norādītajā elektroniskā pasta adresē vai oficiālajā elektroniskajā adresē, ja juridiskā persona piekritusi elektroniskai saziņai ar tiesu.

(2⁶) Izpildot ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu (672. un 681. pants), dokumentus adresātam piegādā uz lūgumā norādīto adresi, bet, ja adresāts šajā adresē nav sastopams, tos var piegādāt šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu.

(4) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

(5) Tiesas dokumentus, kurus piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, adresātam izsniedz personīgi pret parakstu. Paraksta daļā atzīmē dokumenta izsniegšanas laiku un datumu un paraksta daļu nodod atpakaļ tiesai. Ja tiesas dokumentus piegādā tiesu izpildītājs vai viņa palīgs, tiesā iesniedz tiesu izpildītāja vai viņa palīga sastādītu aktu.

(5¹) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(6) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(6¹) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(6²) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(7) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(8) Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu, viņš izsniedz tiesas dokumentus kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj izsniedzamos dokumentus darbavietas administrācijai — nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos tiesas dokumentu saņēmējs paraksta daļā norāda savu vārdu un uzvārdu, dokumenta izsniegšanas laiku un datumu, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamo amatu un tiesas dokumentu nekavējoties nodod adresātam.

(9) Ja tiesas dokumentu adresāts nav sastopams, tiesas dokumentu piegādātājs par to izdara atzīmi dokumenta paraksta daļā. Šajā dokumenta daļā tiesas dokumentu piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis.

(10) Atsevišķiem tiesas dokumentiem likums var paredzēt to nosūtīšanu ierakstītā pasta sūtījumā vai citus piegādāšanas vai izsniegšanas veidus.

(05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011., 29.11.2012., 12.02.2015., 23.11.2016., 01.03.2018., 31.05.2018. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

56.² pants. Tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā

(1) Personai, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra regulā (ES) 2020/1784 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana) (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2020/1784) (81. nodaļa) paredzētajā kārtībā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija regulas (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 861/2007), 13.pantā paredzētajā kārtībā;

3) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos (82.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

4) šā likuma 83.nodaļā paredzētajā kārtībā;

5) Hāgas 1965. gada 15. novembra konvencijā par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās (turpmāk — Hāgas 1965. gada konvencija) (81.¹ nodaļa) paredzētajā kārtībā.

(2) Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai tajā gadījumā, ja ir saņemts apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts apstiprinājumā par dokumentu izsniegšanu.

(2¹) Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā un ir saņemts apstiprinājums par to neizsniegšanu, tiesa izvērtē dokumentu neizsniegšanas iemeslus un dokumentu neizsniegšanas ietekmi uz tiesvedību nosaka saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Tiesa pēc dokumentu neizsniegšanas iemeslu izvērtēšanas var piegādāt dokumentus atkārtoti vai izmantot citu metodi dokumentu izsniegšanai. Ja dokumentus neizdodas izsniegt atkārtoti, piemēro šā likuma 59.pantu.

(3) Šo pantu nepiemēro, ja persona, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā, lietu ved ar Latvijā pilnvarota pārstāvja starpniecību. Šādā gadījumā tiesas dokumenti vispārējā kārtībā izsniedzami tikai pārstāvim.

(4) Šo pantu nepiemēro, ja pārstāvim deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese ir ārpus Latvijas. Pārstāvim, kura deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese ir ārpus Latvijas, pavēsti, tiesas sagatavotos dokumentus, kā arī citus elektroniski sagatavotos dokumentus nosūta elektroniskā pasta sūtījumā, ja vien pārstāvis nav paziņojis tiesai par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā.

(05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012., 01.06.2017., 31.05.2018., 11.11.2021. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2022.)

57.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus

(1) Ja adresāts atsakās pieņemt tiesas dokumentus, dokumentu piegādātājs izdara dokumentā attiecīgu atzīmi, norādot arī atteikšanās iemeslus, datumu un laiku.

(2) Atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(05.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

58.pants. Adreses maiņa lietas tiesvedības laikā

(1) Lietas dalībnieks paziņo tiesai par elektroniskā pasta adreses maiņu, ja viņš piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu, vai savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja šāds paziņojums nav bijis, pavēsti un citus tiesas dokumentus nosūta uz pēdējo tiesai zināmo elektroniskā pasta adresi, ja lietas dalībnieks piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu, vai adresi. Šajā gadījumā uzskatāms, ka lietas dalībniekam ir paziņots dokumenta saturs.

(2) Lietas dalībniekam, ja viņš nepaziņo tiesai par savas elektroniskā pasta adreses vai adreses maiņu tiesvedības laikā, tiesa vai tiesnesis var uzlikt naudas sodu līdz 50 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010., 12.09.2013. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

59. pants. Aicināšana uz tiesu ar publikāciju

(1) Atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar šā likuma 54.¹ pantu vai kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma 54.¹ panta pirmo daļu, vai kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Neatkarīgi no aicinājuma publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" prasītājs ir tiesīgs tiesas aicinājuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos.

(3) Publikācijā norāda pavēstes saturam atbilstošu aicinājuma tekstu.

(4) Tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Līdztekus atbildētāja aicināšanai ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" pavēste piesūtāma arī pēc viņa nekustamās mantas atrašanās vietas, ja to norādījis prasītājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

60.pants. Atbildētāja meklēšana, ja viņa atrašanās vieta nav zināma

Ja atbildētāja atrašanās vieta nav zināma, tiesa pēc prasītāja lūguma ir tiesīga izsludināt atbildētāja meklēšanu.

61.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana

(1) Par katru tiesas sēdi rakstāms tiesas sēdes protokols. Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(2) Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.

(3) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokols rakstāms arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izpildītas ārpus tiesas sēdes.

(4) Tiesas sēdes gaita netiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja uz tiesas sēdi nav ieradies neviens no lietas dalībniekiem vai arī ja tiesai objektīvās patiesības noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt ziņas, kas ir valsts noslēpuma objekts vai komercnoslēpums.

(5) Ja tiesas sēdes gaita fiksēta, izmantojot skaņu ierakstu, personām, kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, attiecīgais skaņu ieraksts pieejams nākamajā darba dienā pēc tiesas sēdes dienas.

(19.12.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

63.pants. Protokola rakstīšana

(Izslēgts ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

64.pants. Piezīmes par protokolu

(Izslēgts ar 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014.)

65.pants. Procesuālo sankciju veidi

Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) izraidīšanu no sēžu zāles;

3) naudas sodu;

4) piespiedu atvešanu uz tiesu.

66.pants. Brīdinājums

Personai, kas traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka brīdinājumu, un par to izdarāma atzīme tiesas sēdes protokolā.

67.pants. Izraidīšana no sēžu zāles

Ja lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, viņus ar tiesas lēmumu var izraidīt no sēžu zāles, bet citas klātesošās personas var izraidīt ar tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma.

69.pants. Piespiedu atvešana

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var pieņemt lēmumu par personas piespiedu atvešanu uz tiesu.

(2) Šo lēmumu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.

70.pants. Lietas dalībnieku un citu personu administratīvā un kriminālā atbildība

Lietas dalībniekus un citas personas, kuras ar savu darbību vai bezdarbību traucē tiesas darbu, līdztekus likumā paredzētajām procesuālajām sankcijām likumā noteiktajos gadījumos var saukt pie administratīvās vai kriminālās atbildības.

71.pants. Civilprocesuālā tiesībspēja

(1) Civilprocesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem.

(2) Civilprocesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām.

72.pants. Civilprocesuālā rīcībspēja

(1) Spēja realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (civilprocesuālā rīcībspēja) ir pilngadīgām fiziskajām personām tiktāl, ciktāl to nav ierobežojusi tiesa, un juridiskajām personām.

(2) Fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji. Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, lietas tiesā ved to pārstāvji vai — likumā noteiktajos gadījumos — pārstāvji kopā ar šīm personām. Lietās, kuras ved minēto personu pārstāvji, tiesa aicina piedalīties arī pašas šīs personas.

(3) Fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgās personas ir tiesīgas patstāvīgi realizēt savas civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Šādās lietās pēc tiesas ieskatiem var pieaicināt šo personu likumiskos pārstāvjus, lai sniegtu tām palīdzību lietas vešanā.

(5) Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, tomēr ir pilnīga civilprocesuālā rīcībspēja lietās, kurās izskata to rīcības un brīvības ierobežojumus, kā arī strīdus starp šo personu un tās aizgādni. Šādās lietās tiesa pieaicina prokuroru un bāriņtiesas pārstāvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

73.pants. Lietas dalībnieka jēdziens

(1) Lietas dalībnieki ir puses, trešās personas, pušu un trešo personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, institūcijas, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai, kā arī šo personu pārstāvji.

(2) Lietas dalībnieks var būt persona, kurai ir civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja. Valsts un pašvaldību iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, var būt lietas dalībnieki neatkarīgi no tā, vai tās ir juridiskās personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

73.¹ pants. Negodprātīga tiesību un pienākumu izmantošana vai necieņa pret tiesu

(1) Ja lietas dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības vai negodprātīgi pilda savus pienākumus, tajā skaitā sniedz tiesai apzināti nepatiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcina lietas vai jautājuma izskatīšanu, tiesnesis izsaka lietas dalībniekam brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 800 euro.

(2) Par necieņu pret tiesu — jebkuru rīcību, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu — tiesa var uzlikt lietas dalībniekam naudas sodu līdz 1000 euro.

(3) Par apzināti nepatiesa pieteikuma, prasības pieteikuma vai sūdzības, izņemot blakus sūdzības, apelācijas vai kasācijas sūdzības, iesniegšanu nolūkā sasniegt prettiesisku mērķi vai kavēt tiesību vai likumisko interešu aizsardzību tiesa var uzlikt pusei naudas sodu līdz 1200 euro.

(4) Tiesa šā panta trešajā daļā minēto naudas sodu uzliek ar nolēmumu, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības vai ar kuru pieteikums, prasība vai sūdzība atstāta bez izskatīšanas, vai tiesvedība izbeigta. Persona, kurai uzlikts naudas sods, iebildumus par naudas soda uzlikšanu var izteikt, iesniedzot apelācijas sūdzību, kasācijas sūdzību vai blakus sūdzību, ja nolēmums ir pārsūdzams augstākā tiesu instancē. Naudas soda uzlikšana nav pārsūdzama atsevišķi no nolēmuma, ar kuru tas uzlikts, pārsūdzēšanas.

(23.04.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

73.² pants. Lietas dalībnieku tiesību ierobežošana, aizsargājot valsts noslēpumu

Tiesa ar motivētu lēmumu valsts noslēpuma aizsardzības interesēs var ierobežot lietas dalībniekiem, kuriem nav atbilstošas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, tiesības iepazīties ar sējumu, kurā apkopoti valsts noslēpuma objekti, ciktāl tas neietekmē objektīvās patiesības noskaidrošanu.

(11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

76.pants. Prasītājs lietās, kas uzsāktas pēc citu personu iniciatīvas

Persona, kuras interesēs lieta uzsākta pēc prokurora, kā arī tās valsts vai pašvaldības iestādes vai personas pieteikuma, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, piedalās lietā kā prasītājs.

79.pants. Trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem

(1) Trešās personas, kas piesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā, iesniedzot prasības pieteikumu.

(2) Trešajām personām ar patstāvīgiem prasījumiem ir prasītāja tiesības un pienākumi.

80.pants. Trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem

(1) Trešās personas, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā prasītāja vai atbildētāja pusē, ja spriedums lietā var skart šo personu tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm.

(2) Trešajām personām, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir puses procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt prasības pamatu vai priekšmetu, palielināt vai samazināt prasījumu apmēru, atteikties no prasības, atzīt prasību vai noslēgt izlīgumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.

(3) Iesniegumos par trešo personu pieaicināšanu un trešo personu iesniegumos par iestāšanos lietā prasītāja vai atbildētāja pusē norādāmi tie pamati, kuru dēļ trešās personas pieaicināmas vai pielaižamas piedalīties lietā.

81.pants. Tiesas lēmums par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu piedalīties lietā

Trešā persona tiek pieaicināta vai pielaista piedalīties lietā saskaņā ar tiesas lēmumu. Lēmums, ar kuru apmierināts vai noraidīts lūgums par trešās personas pieaicināšanu vai iestāšanos lietā, nav pārsūdzams. Lēmums trešajai personai tiek nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi vai ierakstītā pasta sūtījumā.

(29.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

82.¹ pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesībām uz pārstāvību

(1) Fiziskās personas un juridiskās personas pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā lietas ved pašas vai ar advokāta starpniecību:

1) lietās, kas ir piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai;

2) lietās, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 euro;

3) lietās par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (30.⁸ nodaļa).

(1¹) Lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (30.⁸ nodaļa) var vest arī ar profesionāla patentpilnvarnieka starpniecību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos lietu ved juridiskā persona pati, ja to ved tās amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, kā arī personas, kas atrodas darba tiesiskajās vai civildienesta attiecībās ar attiecīgo juridisko personu un ir tam pilnvarotas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja juridiskā persona ir koncerna valdošā vai atkarīgā sabiedrība, tad šajā daļā minētās amatpersonas, kā arī personas, kas atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar attiecīgo juridisko personu, var vest arī valdošās vai atkarīgās sabiedrības lietas.

(3) Fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību.

(4) Juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību.

(5) Fizisko un juridisko personu lietas par rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību un šā panta pirmās daļas 3. punktā minētās lietas kasācijas instances tiesā var vest arī ar profesionāla patentpilnvarnieka starpniecību.

(14.12.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2019., 01.10.2020., 21.01.2021. un 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2021.)

84.pants. Personas, kas nevar būt par pārstāvjiem civilprocesā

(1) Par pārstāvjiem civilprocesā nevar būt:

1) persona, kura nav sasniegusi pilngadību;

2) persona, kurai nodibināta aizgādnība;

3) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

4) persona, kura atrodas radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar tiesnesi, kuram lieta jāiztiesā;

5) persona, kura sniegusi juridisko palīdzību strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;

6) mediators, kurš piedalījies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.

(2) Konstatējot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, tiesa nepielaiž šādu personu lietas izskatīšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

86.pants. Pārstāvju pilnvaru apjoms

(1) Pārstāvim ir tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot tās, kuru izpildīšanai nepieciešams īpašs pilnvarojums. Ja fiziskā persona lietu ved ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, tiesas paziņojumi un dokumenti nosūtāmi tikai pārstāvim. Ja fiziskās personas pilnvarotais pārstāvis, kura deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese ir ārpus Latvijas, nenorāda elektroniskā pasta adresi vai nepaziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā, tiesas paziņojumus un dokumentus var nosūtīt tikai pārstāvamajam.

(2) Pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasības, prasības priekšmeta grozīšana, pretprasības celšana, prasības pilnīga vai daļēja atzīšana, izlīguma noslēgšana, lietas nodošana šķīrējtiesai, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā, izpilddokumentu iesniegšana piedziņai, piespriestās mantas vai naudas saņemšana, izpildu lietvedības izbeigšana īpaši jānorāda pilnvarā, kuru izdevis pārstāvamais.

(3) Visas procesuālās darbības, kuras pārstāvis veicis saskaņā ar viņam izdoto pilnvaru, ir saistošas pārstāvamajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 01.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

87.pants. Pārstāvības pirmstermiņa izbeigšana

(1) Pārstāvamais var jebkurā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, nekavējoties rakstveidā paziņojot par to tiesai. Mutvārdu paziņojumu par pilnvarojuma atsaukšanu var sniegt tiesas sēdē, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to savlaicīgi rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un tiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

(Nodaļas nosaukums 07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

88.pants. Valsts vai pašvaldību iestāžu un atsevišķu personu piedalīšanās procesā, aizstāvot citu personu tiesības

(1) Likumā, Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajos gadījumos valsts vai pašvaldību iestādes un personas var iesniegt tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2) Šajā pantā norādītās iestādes un personas var iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu.

(3) Norādīto iestāžu un personu atteikšanās no pieteikuma, kuru tās iesniegušas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem personai, kuras interešu aizstāvēšanai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai tiesa lietu izskata pēc būtības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2011.)

89.pants. Institūciju piedalīšanās procesā atzinuma došanai

(1) Tiesa likumā paredzētajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā institūcijas, lai tās savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā un aizstāvētu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2) Pieaicinātajām institūcijām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus un dot atzinumu.

(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

90.pants. Prokurora piedalīšanās civilprocesā

(1) Prokurors ir tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš ir cēlis prasību, iesniedzis pieteikumu vai viņa piedalīšanās ir obligāta.

(2) Prokuroram ir tiesības celt prasību vai iesniegt pieteikumu tiesā, ja:

1) tas ir nepieciešams likumā noteikto valsts vai pašvaldības tiesību un interešu aizsardzībai;

2) ir pārkāptas nepilngadīgo, aizgādnībā esošo personu, personu ar invaliditāti, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības vai likumīgās intereses, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības;

3) veicot prokurora pārbaudi, ir konstatēts likuma pārkāpums.

(3) Prokurora piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas ir noteikts likumā vai to par nepieciešamu atzinusi tiesa.

(4) Prokuroram, kurš piedalās lietas izskatīšanā, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus, dot atzinumu jautājumos, kas radušies lietas iztiesāšanas gaitā un par lietas būtību kopumā, iesniegt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu, saņemt spriedumu, lēmumu vai citu lietā esošu dokumentu vai tā atvasinājumu, kā arī izpildīt citas likumā noteiktās procesuālās darbības.

(5) Ja prokurors ir lietas dalībnieks, viņam ir tiesības iesniegt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu visos gadījumos, kad tiesības pārsūdzēt spriedumu vai lēmumu ir citiem lietas dalībniekiem.

(6) Prokurora atteikšanās no prasības vai pieteikuma, ko viņš iesniedzis tiesā, neatņem personai, kuras interešu aizstāvēšanai prokurors iesniedzis prasību vai pieteikumu, tiesības prasīt, lai tiesa izskata lietu pēc būtības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

91.pants. Prokurora atstatīšana vai noraidīšana

(1) Prokurors nevar dot lietā savu atzinumu, ja viņš šīs lietas izskatīšanā iepriekš ir bijis tiesnesis, puse, trešā persona, pārstāvis, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs, kā arī šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā norādītajos gadījumos.

(2) Pastāvot minētajiem apstākļiem, prokuroram ir sevi jāatstata pirms lietas iztiesāšanas sākuma.

(3) Ja prokurors nav sevi atstatījis, lietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu prokuroram uz šajā pantā minētajiem pamatiem.

(4) Noraidījumu prokuroram piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajā kārtībā.

94.pants. Pierādījumu attiecināmība

Tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

98.pants. Pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība

(1) Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt šos pierādījumus nodrošināt.

(2) Pieteikumus par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

(3) Pierādījumus līdz lietas ierosināšanai tiesā nodrošina tā rajona (pilsētas) tiesa, kurā ceļama prasība. Pierādījumus pēc lietas ierosināšanas tiesā nodrošina tiesa, kas izskata lietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023.)

99.pants. Pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu

Pieteikumā par pierādījumu nodrošināšanu norāda:

1) pieteicēja vārdu, uzvārdu, lietu, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus, vai tās iespējamos dalībniekus;

2) pierādījumus, kurus nepieciešams nodrošināt;

3) faktus, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami;

4) iemeslus, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus.

100.pants. Kārtība, kādā izlemj pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Ja pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izlemj tiesa, uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis iesniegtā pieteikuma izskatīšanai.

(3) Ar tiesneša lēmumu pierādījumus bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas var nodrošināt tikai neatliekamos gadījumos, tai skaitā neatliekamos intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki.

(4) Ja lēmums par pierādījumu nodrošināšanu pieņemts bez iespējamā atbildētāja vai cita lietas dalībnieka klātbūtnes, viņam paziņo par šo lēmumu ne vēlāk kā minētā lēmuma izpildes brīdī.

(5) Liecinieku nopratināšanu, kā arī apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma attiecīgajām normām.

(6) Apmierinot pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis nosaka prasības pieteikuma iesniegšanai termiņu, ne ilgāku par 30 dienām.

(7) Apmierinot pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis var pieprasīt, lai iespējamais prasītājs, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai sniedzot līdzvērtīgu garantiju, nodrošina to zaudējumu segšanu, kuri atbildētājam varētu rasties sakarā ar pierādījumu nodrošināšanu.

(8) Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu.

(9) Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu vai šā panta trešajā daļā minēto lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Ja lēmums par pierādījumu nodrošināšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas.

(14.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

101.pants. Kārtība, kādā izskata pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma attiecīgajām normām.

(2) Pieteikuma iesniedzējam un citiem lietas dalībniekiem paziņo par sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu.

102.pants. Tiesas uzdevumi

(1) Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas citā pilsētā vai rajonā, tiesa vai tiesnesis uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības.

(2) Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi izklāstāma izskatāmās lietas būtība un norādāmi apstākļi, kuri jānoskaidro, un pierādījumi, kuri jāsavāc tiesai, kas izpilda uzdevumu. Šis lēmums ir obligāts tiesai, kurai tas adresēts, un tas jāizpilda 15 dienu laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

103.pants. Tiesas uzdevumu izpildīšanas kārtība

(1) Tiesas uzdevumus izpilda tiesas sēdē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Lietas dalībniekiem paziņo par sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis uzdevuma izpildīšanai.

(2) Protokolus un citus lietas materiālus, kas savākti, izpildot uzdevumu, triju dienu laikā nosūta tiesai, kas izskata lietu.

103.¹ pants. Pierādījumu nodrošināšanas izbeigšanās

Ja lēmums par pierādījumu nodrošināšanu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pierādījumu nodrošināšanas atcelšanu.

(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

103.² pants. Ar pierādījumu nodrošināšanu radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar pierādījumu nodrošināšanu, ja pierādījumu nodrošināšana ir atcelta šā likuma 103.¹ pantā noteiktajā gadījumā, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223.panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos.

(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

104.pants. Pušu un trešo personu paskaidrojumi

(1) Pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

(2) Ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puse pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.

105.pants. Liecinieku liecības

(1) Liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi.

(2) Lietas dalībniekam, lūdzot nopratināt liecinieku, jānorāda, kādus lietai nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.

(3) Nevienam uz tiesu izsauktajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecību došanas, izņemot šā likuma 106. un 107.pantā noteiktos gadījumus.

(4) Liecinieku var nopratināt vienīgi par šajā lietā noskaidrojamiem faktiem.

(5) Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas.

106.pants. Personas, kuras nevar būt par lieciniekiem

Par lieciniekiem nevar izsaukt un nopratināt:

1) garīdzniekus — par apstākļiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi, un personas, kurām pēc sava amata vai profesijas nav tiesību izpaust tām uzticētās ziņas, — par šīm ziņām;

2) nepilngadīgas personas — par apstākļiem, kas liecina pret viņu vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām;

3) personas, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;

4) bērnus līdz septiņu gadu vecumam;

5) personas, kuras piedalījušās mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

107.pants. Personas, kuras var atteikties liecināt

(1) No pienākuma liecināt var atteikties:

1) pušu radinieki taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā un otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svaiņi, kā arī pušu ģimenes locekļi;

2) pušu aizbildņi un aizgādņi, kā arī personas, kas atrodas pušu aizbildnībā vai aizgādnībā;

3) personas, kuras citā lietā tiesājas ar vienu no pusēm.

(2) Tiesai jāizskaidro minētajām personām to tiesības atteikties liecināt.

108.pants. Liecinieka pienākumi

(1) Par liecinieku izsauktai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par tai zināmiem apstākļiem. Liecinieku var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc liecinieka atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

(2) Lieciniekam jāatbild uz tiesas un lietas dalībnieku jautājumiem.

(3) Tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā, ja viņš slimības, vecuma, invaliditātes vai cita attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas izsaukuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

109.pants. Liecinieka atbildība

(1) Par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, un par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

(2) Ja liecinieks bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt naudas sodu līdz 60 euro vai atvest viņu uz tiesu piespiedu kārtā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

111.pants. Rakstveida pierādījumu iesniegšanas kārtība

(1) Lietas dalībniekiem, iesniedzot tiesai rakstveida pierādījumu vai lūdzot to pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta atvasinājuma veidā. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesai var iesniegt izrakstu no tā.

(3) Oriģināldokumenti, kā arī noteiktā kārtībā apliecināti rakstveida pierādījumi iesniedzami, ja likumos vai Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem vai noteiktā kārtībā apliecinātiem atvasinājumiem.

(4) Ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījums atvasinājuma veidā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt vai uzrādīt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

113. pants. Lietā esošo rakstveida pierādījumu atgriešana

Rakstveida pierādījumu oriģinālus tiesa pēc to pārvēršanas elektroniskā formā un pievienošanas lietas materiāliem atgriež iesniedzējam. Ja rakstveida pierādījumu oriģinālus nav iespējams pārvērst elektroniskā formā, tiesa tos atgriež iesniedzējam pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

(11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

114.pants. Rakstveida pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

Ja rakstveida pierādījumu iesniegšana tiesai ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt rakstveida pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

115.pants. Lietiskie pierādījumi

Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kam ir nozīme lietā.

116.pants. Lietisko pierādījumu iesniegšana un pieprasīšana

(1) Lietas dalībniekam, kurš iesniedz tiesai lietisko pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Lietas dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt lietisko pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie minētās personas.

(3) Tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt lietiskos pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(4) Valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nevar iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī nevar tos iesniegt tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, rakstveidā jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

117.pants. Lietisko pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

Ja lietisko pierādījumu iesniegšana tiesai ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt lietisko pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā vai uzdot to veikt tiesu izpildītājam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

118.pants. Lietisko pierādījumu glabāšana

(1) Lietiskos pierādījumus pievieno lietai vai glabā tiesas lietisko pierādījumu glabātavā.

(2) Priekšmetus, kurus nevar nogādāt tiesā, glabā to atrašanās vietā. Tos apraksta un, ja nepieciešams, nofotografē vai nofilmē. Aprakstus un attēlus pievieno lietai.

(3) Ātri bojājošos lietiskos pierādījumus tiesa apskata nekavējoties, paziņojot par to lietas dalībniekiem. Pēc apskates šos lietiskos pierādījumus atdod personām, no kurām tie saņemti.

119.pants. Lietisko pierādījumu atdošana

(1) Lietiskos pierādījumus pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atdod personām, no kurām tie saņemti, vai nodod personām, kurām tiesa atzinusi tiesības uz šīm lietām.

(2) Lietiskos pierādījumus, ko pēc likuma vai tiesas sprieduma nedrīkst atdot lietas dalībniekiem vai personām, no kurām tie saņemti, tiesa nodod attiecīgām valsts iestādēm.

(3) Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus var atdot pirms sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, ja tas nekaitē lietas izskatīšanai.

120.pants. Atbildība par rakstveida un lietisko pierādījumu neiesniegšanu

Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai arī tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt vainīgajai personai naudas sodu līdz 40 euro. Naudas soda samaksa neatbrīvo šo personu no pienākuma iesniegt tiesas pieprasītos pierādījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

121.pants. Ekspertīze

(1) Ekspertīzi lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciešams, tiesa nosaka vairākas ekspertīzes.

(2) Ekspertīzi izdara Tiesu ekspertu likumā noteiktās personas. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta tiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās tiesa. Ja nepieciešams, var izraudzīties vairākus ekspertus.

(3) Lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņu domām, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. Lietas dalībnieku uzdoto jautājumu noraidīšana tiesai ir jāmotivē.

(4) Tiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.

(5) Ekspertīzi izdara tiesā vai ārpus tiesas, ja tās izdarīšana tiesā nav iespējama vai ir apgrūtināta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

122.pants. Eksperta pienākumi un tiesības

(1) Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma. Ekspertu var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc eksperta atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

(2) Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt viņam naudas sodu līdz 60 euro.

(3) Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus lietas dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus.

(4) Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to.

(5) Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekami vai ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināšanu robežas. Šajos gadījumos eksperts rakstveidā paziņo tiesai, ka atzinumu dot nav iespējams.

(6) Par atteikšanos bez attaisnojoša iemesla no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

123.pants. Eksperta atstatīšana vai noraidīšana

(1) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas izskatīšanā iepriekš ir bijis tiesnesis, lietas dalībnieks, kā arī šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā paredzētajos gadījumos.

(2) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī tad, ja:

1) viņš pēc dienesta stāvokļa vai citādi ir vai ir bijis atkarīgs no puses vai cita lietas dalībnieka;

2) kāda no pusēm izskatāmajā lietā līdz lietas ierosināšanai tiesā ir bijusi saistīta ar šā eksperta profesionālo pienākumu izpildi;

3) noskaidrots, ka viņš nav kompetents.

(3) Pastāvot minētajiem apstākļiem, ekspertam sevi jāatstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(4) Ja eksperts nav sevi atstatījis, lietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu viņam uz šajā pantā minētajiem pamatiem.

(5) Noraidījumu ekspertam piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajā kārtībā.

124.pants. Eksperta atzinums

(1) Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.

(2) Atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs veikto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš ir tiesīgs savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem.

(3) Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.

125.pants. Eksperta atzinuma novērtēšana

(1) Eksperta atzinumu tiesa novērtē saskaņā ar šā likuma 97.panta noteikumiem.

(2) Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, tiesa var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu tam pašam ekspertam.

(3) Ja eksperta atzinums nav pamatots, kā arī gadījumā, ja vairāku ekspertu atzinumi ir pretrunīgi, tiesa var noteikt atkārtotu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam vai ekspertiem.

126.pants. Institūcijas atzinums

Šā likuma 89.pantā noteiktajā kārtībā pieaicinātās institūcijas atzinumu tiesa novērtē kā pierādījumu. Tiesas nepievienošanās atzinumam motivējama lietā pieņemtajā nolēmumā.

(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

127.pants. Personas, kuras var celt prasību tiesā

(1) Tiesības celt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības, ir personām, kurām ir civilprocesuālā rīcībspēja.

(2) Nepilngadīgo personu interesēs prasību ceļ šo personu likumiskie pārstāvji, bet šā likuma 72.panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos prasību var celt pats nepilngadīgais. Aizgādnībā esošo personu interesēs prasību ceļ šo personu pārstāvji kopā ar aizgādnībā esošo personu vai vieni paši attiecīgās personas vietā, ja to noteikusi tiesa, izņemot 72.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.

(3) Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes vai personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, var celt prasību, lai aizstāvētu šo personu aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

129.pants. Prasības pieteikumam pievienojamie dokumenti

(1) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(2) Prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina:

1) valsts nodevas un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, izņemot gadījumu, kad prasības pieteikums iesniegts un samaksa veikta tiešsaistes sistēmā;

2) lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;

3) apstākļus, uz kuriem prasījums pamatots.

(3) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(4) Likumā paredzētajos gadījumos prasības pieteikumam un tam pievienotajiem dokumentiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

130.pants. Prasības pieteikuma iesniegšana tiesā

(1) Prasības pieteikums iesniedzams pirmās instances tiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību.

(2) (Izslēgta ar 23.04.2015. likumu)

(3) (Izslēgta ar 23.04.2015. likumu)

(4) Neparakstītu prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2015.)

131.pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu

(1) Pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis desmit dienu laikā, bet pēc šā likuma 644.⁷ vai 644.¹⁷ pantā minētā pieteikuma saņemšanas ne vēlāk kā nākamajā dienā pieņem lēmumu:

1) par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

3) par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

(2) Ja nav iespējama lietas izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 861/2007 vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1896/2006, tiesnesis minētajos tiesību aktos paredzētajos gadījumos par prasības pieteikuma virzību pieņem vienu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 08.09.2011., 04.08.2011. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

135.pants. Prasījumu un civillietu sadalīšana

(1) Tiesnesis var uzdot prasītājam izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā prasībā, ja atzīst par lietderīgu prasījumu atsevišķu izskatīšanu.

(2) Tiesa, kas izskata lietu, ar lēmumu var izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

(Nodaļas nosaukums 25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2021.)

138.¹ pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļi

(1) Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir:

1) atbildētājam piederošas kustamas mantas apķīlāšana;

2) aizlieguma atzīmes vai citas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā, attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības vai pienākums atbildētājam noteiktā termiņā veikt noteiktas darbības;

4) izpildu darbības atlikšana (arī aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas apturēšana);

5) strīdīgo attiecību pagaidu noregulējums.

(2) Piemērojot pagaidu aizsardzības līdzekli — aizlieguma atzīmes vai citas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā, attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā —, lēmumā norāda, kāda veida aizliegums vai atzīme ierakstāma.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2021.)

139. pants. Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj deklarēto dzīvesvietu vai dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Iesniedzot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina viņa prasības tiesību un nepieciešamību nodrošināt prasību.

(1¹) Iespējamais prasītājs var lūgt pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, ja pagaidu aizsardzība jāpiemēro nekavējoties būtiska kaitējuma novēršanai. Pieteikumā par pagaidu aizsardzību iespējamais prasītājs pamato tās piemērošanas neatliekamību. Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apliecina viņa prasības tiesību un nepieciešamību piemērot pagaidu aizsardzību.

(2) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas iesniedz tiesai, kurā ceļama prasība. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu šķīrējtiesai, pieteikumu iesniedz tiesai pēc parādnieka vai tā mantas atrašanās vietas.

(3) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, tiesnesis prasītājam nosaka termiņu, kas nav ilgāks par 30 dienām, prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā vai šķīrējtiesā vai termiņu, kas nav ilgāks par 60 dienām, ja prasības pieteikums iesniedzams ārvalsts šķīrējtiesā.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012., 11.09.2014., 25.03.2021. un 06.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2024.)

140.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumu izskatīšana

(1) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis, iepriekš nepaziņojot lietas dalībniekiem, izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā saņemšanas vai, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības pieteikumu, — pēc lietas ierosināšanas. Apelācijas instancē pieteikumu izlemj trīs tiesneši koleģiāli. Izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu un samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm.

(2) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(2¹) Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums un tiek piemērots šā likuma 138. panta pirmās daļas 1., 2., 4. vai 6. punktā noteiktais prasības nodrošinājuma līdzeklis, prasītājs nodrošina atbildētājam iespējamos zaudējumus, iemaksājot tiesu izpildītāja depozīta kontā piecus procentus no prasījuma summas. Tiesa vai tiesnesis, pieņemot lēmumu par prasības nodrošinājumu, var uzlikt prasītājam par pienākumu nodrošināt iespējamos zaudējumus lielākā apmērā. Zaudējumu nodrošināšanai tiesa nosaka termiņu, kas nedrīkst būt garāks par 20 dienām no lēmuma pieņemšanas dienas. Tiesa vai tiesnesis var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no zaudējumu nodrošināšanas, ja, ņemot vērā lietas apstākļus, zaudējumu nodrošināšana nav taisnīga vai ir nesamērīga ar prasītāja mantisko stāvokli. Zaudējumu nodrošināšana neattiecas uz personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas.

(2²) Ja saskaņā ar šā panta otro un 2.¹ daļu tiesas vai tiesneša uzliktais pienākums nav izpildīts un prasītājs nav iesniedzis tiesā tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par naudas summas iemaksu viņa depozīta kontā tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu.

(3) Tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus ar citiem līdzekļiem.

(3¹) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošinājuma līdzekļu aizstāšanu ar citiem līdzekļiem, tiesa var atkārtoti lemt par prasītājam saskaņā ar šā panta otro un 5.¹ daļu uzlikto pienākumu.

(4) Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs var iemaksāt nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Iesniegumā tiesu izpildītājam atbildētājs norāda, kādā lietā piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanai šī summa tiek iemaksāta, kā arī iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgo lēmumu par prasības nodrošināšanu. Tiesa vai tiesnesis, pamatojoties uz tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par summas iemaksu depozīta kontā, aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu. Apķīlātās kustamās mantas aizstāšana ar naudu, iemaksājot nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, uzskatāma par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu.

(5) Prasības nodrošinājumu pēc puses motivēta pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura nodrošinājusi prasību, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības. Izlemjot jautājumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tiesa izvērtē šā panta pirmajā daļā norādītos nosacījumus, ņemot vērā puses iesniegtos pierādījumus un pamatojumu. Atbildētājs pieteikumā var ietvert pamatojumu par zaudējumiem, kas tam radušies piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa dēļ vai varētu rasties, ja prasības nodrošinājuma līdzeklis netiks atcelts.

(5¹) Noraidot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tiesa vai tiesnesis vienlaikus var uzlikt prasītājam par pienākumu nodrošināt šā panta piektajā daļā minētos zaudējumus, iemaksājot tiesas noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā 20 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(6) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(6¹) Ja prasītājam uzlikts par pienākumu nodrošināt atbildētājam zaudējumu atlīdzību, kas tam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, tiesa spriedumā vai lēmumā, ar kuru prasība atstāta bez izskatīšanas vai lieta izbeigta, vienlaikus izlemj jautājumu par zaudējumu atlīdzības nodrošināšanai iemaksātās summas izmaksu no zvērināta tiesu izpildītāja konta. Noraidot vai apmierinot prasību daļēji, tiesa jautājumu par zaudējumu nodrošinājuma pilnīgu vai daļēju izmaksu atbildētājam izlemj pēc atbildētāja lūguma, ja atbildētājs ir iesniedzis tiesai pierādījumus par faktisko zaudējumu apmēru. Ja lūgums un pierādījumi par faktisko zaudējumu apmēru tiesai nav iesniegti, nodrošinātie zaudējumi atmaksājami prasītājam. Atbildētājam ir tiesības prasīt nepiedzīto zaudējumu atlīdzināšanu šā likuma 143.panta kārtībā.

(7) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(8) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par nodrošinā­juma atcelšanu.

(9) Šā panta trešajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai. Tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(10) Ja lēmumā, kas pieņemts par puses pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, prasītājam uzdots izpildīt šā panta 5.¹ daļā uzlikto pienākumu, bet tas nav izpildīts un prasītājs nav iesniedzis tiesā tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par summas iemaksu viņa depozīta kontā, tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 08.09.2011., 04.08.2011., 11.09.2014., 23.04.2015., 28.05.2015., 25.03.2021. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

142. pants. Prasības nodrošinājuma un pagaidu aizsardzības jautājumos pieņemto lēmumu izpilde

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu (140. panta pirmā daļa) un pagaidu aizsardzības piemērošanu (140.¹ panta pirmā daļa) un lēmums par prasības nodrošinājuma atcelšanu (140. panta piektā un desmitā daļa) un pagaidu aizsardzības atcelšanu (140.¹ panta septītā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Lēmums par prasības nodrošināšanu un pagaidu aizsardzības piemērošanu, kas pieņemts ar šā likuma 140. panta otrajā daļā, 2.¹ daļā vai 140.¹ panta ceturtajā daļā noteikto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai — 140.¹ panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā — iesniedzis līdzvērtīgu garantiju. Izpildu dokumentu vai šā panta trešajā daļā minēto lēmumu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas vai līdzvērtīgās garantijas saņemšanas.

(3) Ja prasība nodrošināta ar vai pagaidu aizsardzība piemērota attiecībā uz nekustamo īpašumu vai kuģi vai ar aizlieguma atzīmes vai citas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgo lēmumu ar uzrakstu, ka šis lēmums izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā — kuģa aizturēšanai ostā.

(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības piemērošanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai skaidru naudu, kas atrodas pie atbildētāja vai trešajām personām, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (izņemot naudas līdzekļus kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus (tajā skaitā pieprasījuma noguldījumus), kuriem iestājies termiņš, tiesu izpildītāja depozītu kontā. Naudas līdzekļus kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiesu izpildītājs apķīlā šā likuma 599.¹ pantā noteiktajā kārtībā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja aprēķinam, kurš pirmais apķīlājis maksājumus.

(6) Lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības piemērošanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības vai pienākumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs un šā likuma 555. pantā noteiktajā kārtībā paziņo par tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai.

(7) Ja lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs iemaksājis prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesu izpildītājs atbrīvo no apķīlājuma apķīlāto kustamo mantu.

(8) Ja piemērotais prasības nodrošinājums vai pagaidu aizsardzība atcelta, tad lēmumu par atcelšanu izpilda pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību.

(9) Lēmumu par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms nodrošinot prasību ar aizstājošo līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto līdzekli. Summu, kura iemaksāta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis, tiesu izpildītājs atmaksā, tikai pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 23.04.2015., 23.11.2016., 25.03.2021. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

142.¹ pants. Rīcība ar prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības ietvaros apķīlātu kustamu mantu, kas ātri bojājas

(1) Tiesu izpildītājs neapķīlā mantu, kura ātri bojājas un kuras pārdošana tās realizācijas termiņā var nebūt iespējama.

(2) Ja tiesu izpildītājs apķīlājis mantu, kura ātri bojājas, bet kuru tās realizācijas termiņā varētu būt iespējams pārdot, pēc tiesu izpildītāja lūguma tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību, vai tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta, lemj par atļauju pārdot apķīlāto mantu, bet pārdošanā iegūto naudu, no kuras atskaitīti pārdošanas izdevumi, apķīlāt prasības nodrošināšanai vai pagaidu aizsardzībai. Tiesu izpildītāja lūgumu tiesa izlemj rakstveida procesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā saņemšanas. Lēmumu, ar kuru atļauts pārdot apķīlāto mantu, sastāda rezolūcijas veidā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3) Pēc tam kad saņemts tiesas lēmums, ar kuru atļauts veikt apķīlātās mantas pārdošanu un pārdošanā iegūto naudas līdzekļu apķīlāšanu, tiesu izpildītājs apķīlāto mantu pārdod šā likuma 581. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, bet pārdošanā iegūto naudu, no kuras atskaitīti pārdošanas izdevumi, ieskaita un glabā tiesu izpildītāja depozīta kontā. Šādā gadījumā pārdošanā iegūtie naudas līdzekļi kalpo lietā kā prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības līdzeklis. Par prasības nodrošināšanai vai pagaidu aizsardzībai apķīlātās kustamās mantas pārdošanu un pārdošanas rezultātiem tiesu izpildītājs paziņo tiesai, prasītājam un atbildētājam.

(4) Ja tiesa noraida tiesu izpildītāja lūgumu atļaut apķīlāto mantu pārdot, tā vienlaikus izvērtē nepieciešamību atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu vai pagaidu aizsardzību attiecībā uz konkrēto mantu.

(01.03.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2021.)

144.pants. Prasības nodrošinājuma atcelšana

(Izslēgts ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

145.pants. Prasības nodrošinājuma izbeigšanās

(Izslēgts ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

146.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(Izslēgts ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

(Nodaļa 31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

147.pants. Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

(1) Lai nodrošinātu lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesnesis pēc prasības pieteikuma saņemšanas sagatavo lietu iztiesāšanai.

(2) Lietas dalībnieku pienākums ir piedalīties lietas sagatavošanā iztiesāšanai: atbildēt tiesneša noteiktajos termiņos uz viņa pieprasījumiem, iesniegt rakstveida paskaidrojumus, nepieciešamos pierādījumus un ierasties tiesā pēc tiesneša uzaicinājuma.

149.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis lemj par lietas sagatavošanas darbībām, lai to varētu izskatīt tiesas sēdē.

(2) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis cenšas puses samierināt, kā arī piedāvā strīdu atrisināt, izmantojot mediāciju.

(3) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj lietas dalībnieku lūgumus par:

1) trešo personu pieaicināšanu vai pielaišanu;

2) pierādījumu nodrošināšanu;

3) liecinieku izsaukšanu;

4) ekspertīzes noteikšanu;

5) rakstveida un lietisko pierādījumu pieņemšanu vai pieprasīšanu;

6) personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci.

(4) Tiesnesis ir tiesīgs pieprasīt no lietas dalībniekiem rakstveida paskaidrojumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus. Paskaidrojumi un pierādījumi iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(4¹) Ja prasītājs un atbildētājs piekrīt mediācijas izmantošanai, tiesnesis, pieņemot lēmumu par mediācijas izmantošanu, nosaka termiņu mediācijas izmantošanai, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu ne vēlāk kā septiņas dienas pēc mediācijas izbeigšanas. Tiesneša lēmums par mediācijas izmantošanu nav pārsūdzams.

(5) Tiesnesis izlemj jautājumus par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām, par personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci, kā arī izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(6) Šajā pantā norādīto darbību veikšanai tiesnesis var noteikt sagatavošanas sēdi, uz kuru aicina puses un trešās personas.

(7) Ja sagatavošanas sēde nav nepieciešama, tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku, uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas. Nosakot termiņu mediācijas izmantošanai, tiesnesis vienlaikus nosaka tiesas sēdes dienu ne agrāk kā pēc šā panta 4.¹ daļā minētā termiņa.

(8) Lietās par darbinieka atjaunošanu darbā un lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc sagatavošanas sēdes, vai pēc mediācijas termiņa notecēšanas. Ja pierādījumi par mediācijas rezultātu tiesā saņemti pirms tiesneša noteiktā termiņa, tiesnesis var noteikt jaunu tiesas sēdes dienu.

(9) Lietās par prasījumiem, kas izriet no nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām, tiesas sēde nosakāma 15 dienu laikā pēc paskaidrojumu saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas, vai pēc sagatavošanas sēdes, vai pēc mediācijas termiņa notecēšanas. Ja pierādījumi par mediācijas rezultātu tiesā saņemti pirms tiesneša noteiktā termiņa, tiesnesis var noteikt jaunu tiesas sēdes dienu.

(10) Lietās par administratoru prasībām maksātnespējīgo parādnieku labā Maksātnespējas likuma XVII nodaļā noteiktajos gadījumos un par zaudējumu piedziņu no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem, kā arī no personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām, tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas, vai pēc sagatavošanas sēdes, vai pēc mediācijas termiņa notecēšanas. Ja pierādījumi par mediācijas rezultātu tiesā saņemti pirms tiesneša noteiktā termiņa, tiesnesis var noteikt jaunu tiesas sēdes dienu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004., 09.06.2005., 30.09.2010., 08.09.2011., 22.05.2014. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

149.¹ pants. Sagatavošanas sēde

(1) Sagatavošanas sēdē tiesnesis iztaujā lietas dalībniekus par lietas būtību, lai precizētu strīda priekšmetu un robežas, izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus, procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas, izlemj šā likuma 149.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētos jautājumus, cenšas puses samierināt, kā arī piedāvā strīdu atrisināt, izmantojot mediāciju, ja nepieciešams, nosaka termiņu, līdz kuram izpildāmas atsevišķas procesuālās darbības.

(2) Ja tiesas sēde nav noteikta iepriekš, sagatavošanas sēdē tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un paziņo par to klātesošajiem lietas dalībniekiem, kā arī nosaka uz tiesas sēdi aicināmās un izsaucamās personas.

(3) Sagatavošanas sēde tiek protokolēta. Sagatavošanas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus. Protokolā ieraksta ziņas par sēdes norisi, lietas dalībnieku paskaidrojumu būtību un tiesneša pieņemtos lēmumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013., 22.05.2014. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

150.pants. Lietas dalībnieku atbildība

(1) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumu, neatbild uz tiesneša pieprasījumu, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 150 euro.

(2) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sagatavošanas sēdi, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 150 euro.

(3) Ja atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumu, nav ieradies uz sagatavošanas sēdi un nav paziņojis savas neierašanās iemeslu, tiesa var sagatavošanas sēdē taisīt aizmugurisku spriedumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010., 29.11.2012., 12.09.2013. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

151.pants. Tiesas sēde

(1) Lietas iztiesā tiesas sēdē, kuru vada tiesnesis.

(2) Tiesnesis vada lietas iztiesāšanu tā, lai nodrošinātu visiem lietas dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā.

(3) Lietas iztiesāšanas gaitā tiesnesis cenšas puses samierināt, kā arī piedāvā strīdu atrisināt, izmantojot mediāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

152.pants. Kārtība tiesas sēdē

(1) Lietas dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem, tulkiem tiesas sēdē jāievēro šajā likumā noteiktā kārtība un bez ierunām jāpakļaujas tiesneša norādījumiem un tiesas lēmumiem.

(2) Tiesas sēžu zālē klātesošajām personām jāuzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.

(3) Lietas iztiesāšanas gaitu var pierakstīt vai citādi fiksēt, netraucējot tiesas sēdes norisi. Foto, kino un video aparatūras lietošana tiesas sēdē pieļaujama tikai ar tiesas atļauju. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa noklausās lietas dalībnieku viedokli.

(4) Tiesas sēžu zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši zālē esošo vietu skaitam. Pušu radiniekiem un masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem ir priekšrocības tiesības būt klāt lietas iztiesāšanā.

(5) Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot no tās, visiem tiesas sēžu zālē klātesošajiem jāpieceļas.

(6) Lietas dalībnieki, liecinieki un eksperti sniedz tiesai paskaidrojumus un atzinumus, piesaka lūgumus un dod liecības, stāvot kājās. Atkāpšanās no šā noteikuma pieļaujama tikai ar tiesneša atļauju.

(7) Tiesas spriedumu visi tiesas sēžu zālē klātesošie noklausās, stāvot kājās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

153.pants. Kārtības nodrošināšana tiesas sēdē

(1) Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesnesis izsaka brīdinājumu.

(2) Ja lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību, tiesa var šīm personām uzlikt naudas sodu līdz 80 euro.

(3) Ja prokurors vai advokāts atkārtoti traucē kārtību, par to paziņo amatā augstākam prokuroram vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(4) Ja persona, kura nav lietas dalībnieks, atkārtoti traucē kārtību, tiesnesis izraida to no tiesas sēžu zāles. Par necieņu pret tiesu šo personu var saukt arī pie likumā noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

154. pants. Tiesas sēdes uzsākšana

Lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi un paziņo:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, tulku, tiesas noteikto pārstāvi videokonferences norisei, ja lietas dalībnieks piedalās tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci tiesā pēc lietas dalībnieka atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu.

(08.09.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

155.pants. Procesa dalībnieku ierašanās pārbaude

(1) Tiesas sēdes sekretārs ziņo tiesai, kuras šajā lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, kā arī to, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kas nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par šo personu neierašanās iemesliem.

(2) Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti, to personu identitāti, kuras tiesas sēdē piedalās, izmantojot videokonferenci tiešsaistes sistēmā, un pārstāvju pilnvaras. Tiesas noteikts pārstāvis pārbauda to personu identitāti, kuras tiesas sēdē piedalās, izmantojot videokonferenci tiesā pēc personas atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

156.pants. Lietas dalībnieka, liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas

(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt.

(2) Ja lietas dalībnieks, kas nav ieradies tiesas sēdē, nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz 80 euro.

(3) Ja kāds no lietas dalībniekiem neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz 150 euro.

(4) Lieciniekam un ekspertam, kuri nav ieradušies tiesas sēdē, piemērojamas šā likuma 109. un 122.pantā noteiktās procesuālās sankcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

157.pants. Pienākumu izskaidrošana tulkam

(1) Tiesa izskaidro tulkam viņa pienākumu tulkot to personu paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus un lūgumus, kuras nepārvalda tiesvedības valodu, bet šīm personām — citu lietas dalībnieku paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus, lūgumus, nolasīto dokumentu saturu, tiesneša rīkojumus un tiesas nolēmumus.

(2) Tiesa brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņš ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

158.pants. Liecinieku izraidīšana no tiesas sēžu zāles

Liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no tiesas sēžu zāles. Sēdes priekšsēdētājs gādā, lai tiesas nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātajiem lieciniekiem.

159.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Tiesa izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Tiesa lietas izskatīšanas gaitā izskaidro pusēm un trešajām personām procesuālo darbību izpildīšanas vai neizpildīšanas sekas.

160.pants. Noraidījumu izlemšana

(1) Tiesa noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir noraidījumi tiesnesim, prokuroram, tiesas sēdes sekretāram, ekspertam vai tulkam.

(2) Pieteiktos noraidījumus tiesa izlemj šā likuma 21.pantā noteiktajā kārtībā.

161.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana ekspertam

Ja par ekspertu izraudzītā persona nav Tiesu ekspertu likumā noteiktajā kārtībā sertificēts tiesu eksperts, tiesa izskaidro ekspertam viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par atteikšanos no atzinuma došanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

162.pants. Lietas dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana

Tiesa noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir lūgumi, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu, un izlemj tos pēc pārējo lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

163.pants. Sākums lietas izskatīšanai pēc būtības

(1) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu par lietas apstākļiem.

(2) Pēc tiesneša ziņojuma tiesa noskaidro, vai prasītājs uztur prasību, vai atbildētājs atzīst prasību un vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu vai nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā.

164.pants. Atteikšanās no prasības, prasības atzīšana, izlīgums, vienošanās par lietas nodošanu šķīrējtiesai vai mediācijas izmantošanu

(1) Atteikšanos no prasības vai prasības atzīšanu var izteikt tiesas sēdē mutvārdos.

(2) Ja atteikšanās no prasības vai prasības atzīšana izteikta tiesai adresētos rakstveida pieteikumos, tos pievieno lietai.

(3) Izlīgums iesniedzams tiesai rakstveidā, un to pievieno lietai.

(4) Vienošanos par lietas nodošanu šķīrējtiesai noformē rakstveidā un pievieno lietai.

(5) Par prasītāja atteikšanos no prasības, par pušu vienošanos nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā, kā arī par pušu izlīgumu tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā. Lēmumā par izlīguma apstiprināšanu norādāmi izlīguma noteikumi.

(6) Par atteikšanos apstiprināt izlīgumu tiesa pieņem motivētu lēmumu un turpina izskatīt lietu pēc būtības.

(7) Iekams lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ir iespējams atteikties no prasības, atzīt prasību, noslēgt izlīgumu vai vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, kā arī vienoties par mediācijas izmantošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013., 22.05.2014. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

165.pants. Lietas dalībnieku paskaidrojumi

(1) Lietas dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē šādā secībā: prasītājs, trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem un atbildētājs.

(2) Ja lietā piedalās trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu, tā dod paskaidrojumus pēc prasītāja vai atbildētāja atkarībā no tā, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.

(3) Ja prasību cēlis prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde vai persona, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tā dod paskaidrojumus tiesas sēdē pirmā.

(4) Lietas dalībnieku pārstāvji dod paskaidrojumus savu pārstāvamo vārdā.

(5) Lietas dalībnieki paskaidrojumos norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

166.pants. Lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumi

(1) Lietas dalībnieki ir tiesīgi savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā.

(2) Lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumus nolasa tiesas sēdē, ievērojot šā likuma 165.pantā noteikto secību, un pievieno lietai.

167.pants. Jautājumu uzdošanas kārtība

(1) Ar tiesas atļauju lietas dalībnieki var uzdot cits citam jautājumus. Tiesa var noraidīt jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.

(2) Tiesnesis var uzdot jautājumu lietas dalībniekam, ja viņš izsakās neskaidri vai nenoteikti, kā arī tad, ja no paskaidrojumiem nav redzams, ka lietas dalībnieks atzītu vai noliegtu apstākļus, uz kuriem pamatoti pretējās puses prasījumi vai iebildumi.

(3) Ja puse atsakās atbildēt uz jautājumu par strīdīgiem apstākļiem vai izvairās dot paskaidrojumus par tiem, tiesa var pieļaut, ka puse šos apstākļus neapstrīd.

168.pants. Pierādījumu pārbaudes kārtības noteikšana

Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un uzklausījusi viņu viedokli, nosaka liecinieku un ekspertu nopratināšanas un citu pierādījumu pārbaudes kārtību.

169.pants. Liecinieka brīdināšana

(1) Pirms liecinieka nopratināšanas tiesa noskaidro viņa personību un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesas liecības došanu, kā arī izskaidro šā likuma 107.panta saturu.

(2) Pirms nopratināšanas liecinieks dod mutvārdos šāda satura apliecinājumu:

"Es, . . . (liecinieka vārds un uzvārds), apņemos liecināt tiesai par visu, kas man zināms lietā, kurā esmu aicināts kā liecinieks. Man izskaidrots, ka par atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesas liecības došanu man draud kriminālatbildība saskaņā ar krimināllikumu."

(3) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(4) Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tiesnesis izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņam šajā lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par atbildību par atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesas liecības došanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

170.pants. Liecinieku nopratināšana

(1) Katru liecinieku nopratina atsevišķi.

(2) Vispirms nopratināmi prasītāja norādītie liecinieki, pēc tam — atbildētāja norādītie liecinieki. Vienas puses norādīto liecinieku nopratināšanas secību nosaka tiesa, ņemot vērā šīs puses viedokli.

(3) Liecinieks dod savas liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdos.

(4) Tiesa noskaidro liecinieka attiecības ar pusēm un trešajām personām un aicina viņu izstāstīt tiesai visu, kas lieciniekam personīgi zināms lietā, izvairoties no tādu ziņu sniegšanas, kuru avotu viņš nevar uzrādīt, kā arī no savu pieņēmumu un secinājumu izteikšanas. Tiesa var pārtraukt liecinieka stāstījumu, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.

(5) Ar tiesas atļauju lietas dalībnieki var uzdot jautājumus lieciniekam. Pirmais jautājumus uzdod lietas dalībnieks, pēc kura lūguma liecinieks izsaukts, pēc tam — citi lietas dalībnieki.

(6) Tiesnesis var uzdot jautājumus lieciniekam jebkurā viņa nopratināšanas brīdī. Liecinieka nopratināšanas laikā jautājumus var uzdot arī lietas dalībniekiem.

(7) Tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tajā pašā vai citā tiesas sēdē, kā arī konfrontēt lieciniekus.

(8) Ja apstākļi, kuru noskaidrošanai liecinieki izsaukti, ir noskaidroti, tiesa ar lietas dalībnieku piekrišanu var nenopratināt ieradušos lieciniekus, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

171.pants. Liecinieka tiesības lietot rakstveida piezīmes

Liecināšanas laikā liecinieks var lietot rakstveida piezīmes, ja viņa liecība saistīta ar aprēķiniem vai citiem datiem, kurus grūti atcerēties. Šīs piezīmes uzrādāmas tiesai un lietas dalībniekiem, un tās pēc tiesas lēmuma var pievienot lietai.

172.pants. Nepilngadīga liecinieka nopratināšana

(1) Nepilngadīga liecinieka nopratināšana pēc tiesas ieskata izdarāma likumiskā pārstāvja vai pedagoga klātbūtnē. Šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam lieciniekam.

(2) Gadījumos, kad tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai, nepilngadīgā liecinieka nopratināšanas laikā pēc tiesas lēmuma var izraidīt no tiesas sēžu zāles jebkuru lietas dalībnieku un sēžu zālē klātesošu personu. Pēc lietas dalībnieka atgriešanās sēžu zālē viņu iepazīstina ar nepilngadīgā liecinieka liecību un viņam dod iespēju uzdot lieciniekam jautājumus.

(3) Liecinieks, kas nav sasniedzis 15 gadu vecumu, pēc nopratināšanas izraidāms no tiesas sēžu zāles, izņemot gadījumus, kad tiesa atzīst par nepieciešamu šā liecinieka klātbūtni tiesas sēžu zālē.

173.pants. Liecinieka liecības nolasīšana

Liecinieka liecību, kas iegūta pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā vai iepriekšējā tiesas sēdē, nolasa vai atskaņo, ja tā fiksēta, izmantojot skaņu ierakstu, tiesas sēdē, kurā iztiesā lietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

174.pants. Nopratinātā liecinieka pienākums

Nopratinātajam lieciniekam jāpaliek tiesas sēžu zālē līdz lietas iztiesāšanas beigām. Viņš var atstāt sēžu zāli pirms lietas iztiesāšanas beigām tikai saskaņā ar tiesas lēmumu, kas pieņemts pēc lietas dalībnieku viedokļu noklausīšanās.

175.pants. Eksperta atzinuma pārbaude un eksperta nopratināšana

(1) Eksperta atzinumu nolasa tiesas sēdē.

(2) Tiesa un lietas dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus tādā pašā kārtībā kā lieciniekiem.

(3) Šā likuma 125.pantā minētajos gadījumos tiesa var noteikt papildu vai atkārtotu ekspertīzi.

176.pants. Rakstveida pierādījumu pievienošana lietai

(1) Jautājumu par rakstveida pierādījumu pievienošanu lietai tiesa izlemj pēc tam, kad tā iepazīstinājusi lietas dalībniekus ar šo pierādījumu saturu un uzklausījusi viņu viedokli.

(2) Valsts noslēpumu objektus apkopo atsevišķā sējumā.

(3) Pierādījumus, kuri satur komercnoslēpumu, pēc puses motivēta lūguma apkopo atsevišķā sējumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 28.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

177.pants. Rakstveida pierādījumu pārbaude

(1) Rakstveida pierādījumus vai to apskates protokolus nolasa tiesas sēdē vai uzrāda lietas dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, — arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Personisko korespondenci var nolasīt atklātā tiesas sēdē tikai ar sarakstē iesaistīto personu piekrišanu. Ja šādas piekrišanas nav vai personas mirušas, minētos pierādījumus nolasa un pārbauda slēgtā tiesas sēdē.

180.pants. Lietisko pierādījumu pārbaude

(1) Lietiskos pierādījumus apskata tiesas sēdē un uzrāda lietas dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, — arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Lietas dalībnieki par lietiskajiem pierādījumiem var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.

(3) Lietisko pierādījumu apskates protokolu, kas sastādīts pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā, nolasa tiesas sēdē.

181.pants. Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas

(1) Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt tiesā, pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa pieņem lēmumu par šo pierādījumu apskati un pārbaudi to atrašanās vietā.

(2) Par apskati uz vietas tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.

(3) Izdarot apskati uz vietas, tiesa var izsaukt ekspertus un lieciniekus.

(4) Apskates norisi ieraksta tiesas sēdes protokolā, kuram pievieno apskatē sastādīto un pārbaudīto lietisko pierādījumu plānus, rasējumus un attēlus.

182.pants. Institūcijas atzinums

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās tās institūcijas atzinumu, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu vai tiesas lēmumu.

(2) Tiesnesis un lietas dalībnieki var uzdot šīs institūcijas pārstāvim jautājumus sakarā ar atzinumu.

(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

183.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana

(1) Pēc tam, kad pārbaudīti visi pieteiktie pierādījumi, tiesa noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai prasītājs uztur prasību un vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu.

(3) Ja prasītājs neatsakās no prasības un puses nevēlas noslēgt izlīgumu, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

184.pants. Tiesas debates

(1) Tiesas debatēs pirmais runā prasītājs vai viņa pārstāvis, pēc tam — atbildētājs vai viņa pārstāvis. Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes pārstāvis un persona, kas griezušies tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, runā tiesas debatēs pirmie.

(2) Ja lietā piedalās trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem par strīda priekšmetu, šī persona vai tās pārstāvis runā pēc pusēm.

(3) Trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, vai tās pārstāvis runā pēc prasītāja vai atbildētāja, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.

(4) Tiesas debašu dalībnieks nav tiesīgs savā runā atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kas nav pārbaudīti tiesas sēdē.

(5) Tiesa var pārtraukt debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.

185.pants. Replikas

(1) Pēc tam, kad šā likuma 184.pantā minētie lietas dalībnieki runājuši debatēs, katram no viņiem ir tiesības uz vienu repliku.

(2) Tiesa var ierobežot repliku ilgumu.

186.pants. Prokurora atzinums

Ja lietā piedalās prokurors, kurš nav cēlis prasību, viņš pēc tiesas debatēm un replikām dod atzinumu par prasības pamatotību.

187.pants. Tiesas apspriede

(1) Pēc tiesas debatēm, kā arī replikām un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriedē taisīt spriedumu, pirms tam paziņojot par to tiesas sēžu zālē esošajiem.

(2) Ja tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, tā nosaka datumu, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 14.12.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

188.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības atsākšana

(1) Ja apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Tādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

189.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa taisa sprieduma veidā un pasludina Latvijas Republikas vārdā.

(2) Spriedumu taisa un pasludina pēc lietas izskatīšanas.

(3) Spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam.

(4) Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās sprieduma taisīšanā vai tiesas iespaidošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

190.pants. Sprieduma likumīgums un pamatotība

(1) Taisot spriedumu, tiesa vadās pēc materiālo un procesuālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Spriedumā tiesa neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts vai komercnoslēpums, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 28.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

191.pants. Sprieduma taisīšanas kārtība

(1) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu.)

(2) Tiesnešu apspriedē drīkst būt klāt tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā izskatāmajā lietā.

(3) Ja spriedumu taisa koleģiāli, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli pēdējais.

(4) Tiesa, taisot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.

(5) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, spriedumu paraksta tiesnesis.

(6) Pēc sprieduma parakstīšanas to grozīt vai mainīt nav atļauts.

(7) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

194. pants. Saīsināts spriedums, tā forma un saturs

(1) Saīsināto spriedumu tiesa sastāda:

1) ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību un tiesa prasību apmierina;

2) aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa prasību apmierina pilnībā;

3) vienkāršotās procedūras lietās;

4) (izslēgts ar 25.10.2018. likumu).

(2) Saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

(3) Saīsināto spriedumu tiesa sastāda 14 dienu laikā.

(14.12.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

196.pants. Spriedums par mantas atdošanu natūrā

Taisot spriedumu par mantas atdošanu natūrā, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda konkrēto mantu, kā arī nosaka, ka mantas neesamības gadījumā no atbildētāja piedzenama tās vērtība, minot konkrētu summu.

199. pants. Sprieduma pasludināšana

(1) Spriedumu pasludina tiesas sēdē, nolasot tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu, bet šā likuma 187. panta otrajā daļā minētajā gadījumā tiesa nosaka datumu tuvāko 30 dienu laikā, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.

(2) Ja spriedums tiek pasludināts tiesas sēdē, tiesnesis izskaidro tā pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(3) Ja lieta tiek skatīta tiesas sēdē, saīsināto spriedumu pasludina tiesas sēdē pēc tā sastādīšanas, nolasot tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu, bet šā likuma 187. panta otrajā daļā minētajā gadījumā tiesa nosaka datumu tuvāko 14 dienu laikā, kad saīsinātais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.

(4) Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu pasludināšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma pasludināšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.

(14.12.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

200.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izskata rakstveida procesā. Par minētā jautājuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem. Ja pieteikumu iesniedzis lietas dalībnieks, vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu tiesa nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu spriedumā.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu, kuru nosūta lietas dalībniekiem triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

(3) Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

204.¹ pants. Sprieduma labprātīga izpilde

(1) Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

(2) Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

(17.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

206.¹ pants. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā taisītā sprieduma un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006 paredzētajā kārtībā taisītā Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes jautājumi

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā vai Eiropas maksājuma rīkojumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006 paredzētajā kārtībā, ir tiesīga pēc parādnieka pieteikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 15.panta 2.punktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 23.pantā paredzētajos gadījumos:

1) aizstāt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes nodrošinājumam;

2) grozīt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu izskata rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Vienlaikus ar paziņojumu tiesa, nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai, nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

207.pants. Sprieduma izpildīšanas nodrošinājums

Pēc lietas dalībnieku pieteikuma tiesa spriedumā var noteikt šā likuma 138. pantā vai 77.³ nodaļā paredzētos pasākumus sprieduma izpildes nodrošinājumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. un 08.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2017. Grozījumi pantā saistībā ar Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu stājas spēkā 18.01.2017. Sk. pārejas noteikumu 121. punktu)

208.pants. Sprieduma nosūtīšana lietas dalībniekiem

(1) Lietas dalībniekam, kas nav piedalījies tiesas sēdē, spriedumu nosūta ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

(2) (Izslēgta no 01.03.2018. ar 14.12.2017. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 137. punktu)

(3) Ja spriedums šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nosūtāms personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos spriedumam pievienojams tulkojums, tiesa nosūta spriedumu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tulkojuma sagatavošanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 14.12.2017., 31.05.2018. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

(Nodaļa 31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

208.¹ pants. Aizmugurisks spriedums

(1) Aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

(2) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

(3) Aizmugurisku spriedumu nevar taisīt lietās:

1) kuras nevar izbeigt ar izlīgumu;

2) kurās atbildētāja deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijas Republikā;

3) kurās atbildētājs aicināts uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";

4) kurās ir vairāki atbildētāji un kaut viens piedalās procesā.

(4) Noteikumi par aizmugurisku spriedumu neattiecas uz sevišķo tiesāšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

208.² pants. Aizmuguriska sprieduma forma un saturs

(1) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa un sastāda šā likuma 189.-198.pantā norādītajā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteiktās īpatnības.

(2) To, ka spriedums ir aizmugurisks, norāda tā nosaukumā.

(3) Aizmuguriska sprieduma aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, prasītāja paskaidrojumu būtību, šā sprieduma taisīšanas procesuālo pamatojumu, izņemot gadījumu, kad aizmuguriskā sprieduma aprakstošā daļa tiek taisīta atbilstoši šā likuma 194. panta pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas prasībām.

(4) Aizmuguriska sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 193.panta sestajā daļā minētajam tiesa norāda, ka prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

208.³ pants. Aizmuguriska sprieduma nosūtīšana atbildētājam

Aizmugurisku spriedumu nosūta atbildētājam uz oficiālo elektronisko adresi vai ierakstītā pasta sūtījumā.

(11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

208.⁴ pants. Aizmuguriska sprieduma pārsūdzēšana

(1) Prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

(2) Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

208.⁵ pants. Tiesvedības atjaunošana un lietas izskatīšana no jauna

(1) Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(2) Pieteikumā norāda:

1) tiesas nosaukumu, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu;

2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja atbildētājs piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;

2¹) kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi;

3) aizmuguriska sprieduma taisīšanas datumu un būtību;

4) iemeslus, kuru dēļ atbildētājs nav ņēmis dalību lietā;

5) atbildētāja iebildumus pret prasību un spriedumu, iebildumu pamatojumu;

6) pierādījumus, kas apstiprina iebildumus un to pamatojumu, likumu, uz kuru tie pamatoti;

7) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

8) lūgumu atjaunot tiesvedību lietā un izskatīt lietu no jauna.

(3) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:

1) valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, izņemot gadījumu, kad pieteikums iesniegts un samaksa veikta tiešsaistes sistēmā;

2) iebildumu pamatojumu.

(4) Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatots pieteikums.

(5) Neparakstītu pieteikumu uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012., 23.04.2015., 23.11.2016., 22.06.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

208.⁶ pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:

1) pieteikumā nav visu šā likuma 208.⁵ panta otrajā daļā noteikto rekvizītu;

2) pieteikumam nav pievienoti šā likuma 208.⁵ panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kuru nosūta atbildētājam, un nosaka termiņu, ne īsāku par 20 dienām, trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.

(3) Ja atbildētājs tiesneša noteiktajā termiņā trūkumus nav novērsis, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod atbildētājam. Lēmums par pieteikuma atdošanu nav pārsūdzams.

(4) Ja pieteikums atdots atbildētājam, viņam nav tiesību atkārtoti iesniegt tiesai pieteikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

208.⁷ pants. Tiesneša rīcība pēc pieteikuma pieņemšanas

(1) Atzinis, ka pieteikums atbilst šā likuma 208.⁵ panta prasībām, tiesnesis paziņo par pieteikumu prasītājam un trešajām personām un nosūta viņiem pieteikumu. Atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura prasītājam un trešajām personām var nosūtīt arī prasības pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Tiesnesis izskata pieteikumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, ja atzīst, ka lietas izskatīšana bez atbildētāja piedalīšanās un viņa pieteikto pierādījumu pārbaudes novedusi vai varējusi novest pie lietas nepareizas izspriešanas;

2) par pieteikuma noraidīšanu, ja atzīst, ka lietas izskatīšanai no jauna nav šā panta otrās daļas 1.punktā norādītā pamata.

(3) Lēmumā par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(4) Ja pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna un prasītājs ir iesniedzis apelācijas sūdzību par aizmugurisku spriedumu, sūdzību atdod prasītājam.

(5) Par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2022.)

208.⁸ pants. Aizmuguriska sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Aizmugurisks spriedums stājas likumīgā spēkā, ja likumā noteiktajā termiņā nav iesniegta apelācijas sūdzība un nav iesniegts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(2) Ja ir noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un apelācijas sūdzība par tiesas spriedumu nav iesniegta, aizmugurisks spriedums stājas spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš tiesneša lēmuma pārsūdzēšanai.

(3) Ja tiesneša lēmums par pieteikuma noraidīšanu ir pārsūdzēts un apelācijas instances tiesa to atstājusi negrozītu, aizmugurisks spriedums stājas spēkā no apelācijas instances tiesas lēmuma pasludināšanas brīža.

208.⁹ pants. Lietas izskatīšana no jauna

Ja ir pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, aizmugurisks spriedums spēkā nestājas un lieta tiek izskatīta no jauna pilnā apjomā šā likuma 21.nodaļā paredzētajā kārtībā. Uz šo gadījumu neattiecas likumā noteiktais ierobežojums tiesnesim piedalīties lietas izskatīšanā no jauna.

209.pants. Tiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu

Tiesa atliek lietas izskatīšanu:

1) ja tiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu;

2) ja kāds no lietas dalībniekiem, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu;

3) ja atbildētājam nav izsniegts prasības pieteikums un tāpēc viņš lūdz lietas izskatīšanu atlikt;

4) ja nepieciešams pieaicināt par lietas dalībnieku personu, kuras tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu;

5) šā likuma 240.pantā paredzētajā gadījumā;

6) ja tiesas sēdē neierodas atbildētājs, kuram saskaņā ar šā likuma 56.² panta pirmo daļu ir nosūtīts paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu un ir saņemts apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu (56.² panta otrā daļa), bet atbildētājs paziņojumu nav saņēmis savlaicīgi;

7) ja tiesas sēdē neierodas atbildētājs, kuram saskaņā ar šā likuma 56.² panta pirmo daļu ir nosūtīts paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikums, un nav saņemts apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu (56.² panta otrā daļa) vai dokumentu neizsniegšanu;

8) ja saņemta pušu piekrišana mediācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 08.09.2011., 22.05.2014. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

210.pants. Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu

(1) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu:

1) ja prasītājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ;

2) ja atbildētājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ;

3) ja atzīst, ka nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kura piedalīšanās lietas izskatīšanā saskaņā ar likumu ir obligāta, kā arī liecinieks, eksperts vai tiesas nodrošinātais tulks;

4) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;

5) ja persona nespēj piedalīties tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, tehnisku vai citu no tiesas neatkarīgu iemeslu dēļ;

6) ja tulks neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā norādītā iemesla dēļ tiesa var atlikt lietas izskatīšanu ne vairāk kā vienu reizi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016. Saistībā ar tulkiem izdarītais grozījums pirmās daļas 3. punktā un grozījums par pirmās daļas papildināšanu ar 6. punktu stājas spēkā 31.07.2016. Sk. pārejas noteikumu 114. punktu)

211.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Atliekot lietas izskatīšanu, tiesa norāda visas tās procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz nākamajai tiesas sēdei, kā arī nosaka nākamās tiesas sēdes dienu. Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu šā likuma 209. panta 7. punktā paredzētajā gadījumā, nākamā tiesas sēde nosakāma tikai pēc tam, kad ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2020/1784 22. panta 2. punktā vai Hāgas 1965. gada konvencijas 15. panta otrajā daļā minētie nosacījumi vai, ja šajā pantā minētie tiesību akti nav piemērojami, ir veikti līdzvērtīgi pasākumi.

(2¹) Atliekot lietas izskatīšanu šā likuma 209. panta 8. punktā minētajā gadījumā, tiesa lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu nosaka termiņu mediācijas izmantošanai, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu ne vēlāk kā septiņas dienas pēc mediācijas izbeigšanas. Tiesas lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu mediācijas izmantošanai nav pārsūdzams.

(3) Nākamās tiesas sēdes dienu tiesa paziņo personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.

(4) Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav noteikta nākamā tiesas sēdes diena.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011., 22.05.2014., 31.05.2018., 11.11.2021. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2022.)

212.pants. Liecinieku nopratināšana, atliekot lietas izskatīšanu

(1) Ja tiesas sēdē ir klāt visi lietas dalībnieki, tiesa, atliekot lietas izskatīšanu, var nopratināt ieradušos lieciniekus.

(2) Ja nepieciešams, nopratinātos lieciniekus var izsaukt uz nākamo tiesas sēdi.

213.pants. Lietas izskatīšanas atsākšana

(Izslēgts ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

215.pants. Tiesas tiesības apturēt tiesvedību

Tiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:

1) puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem atrodas ārpus Latvijas robežām sakarā ar ilgstošu komandējumu vai valsts pienākumu pildīšanu;

2) izsludināta atbildētāja meklēšana;

3) puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem slimības dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) tiesa nosaka ekspertīzi;

5) ir pušu savstarpēja vienošanās par tiesvedības apturēšanu un pret to neiebilst trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem;

6) mantiska rakstura prasībās atbildētājam ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai fiziskās personas maksātnespējas process.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

216.pants. Tiesvedības apturēšanas termiņi

Tiesvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 214.panta 1.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) šā likuma 214.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

3) šā likuma 214.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai;

4) šā likuma 214.panta 4., 4.¹ un 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumīgā spēkā stājas Satversmes tiesas vai Eiropas Savienības Tiesas nolēmums vai nolēmums civilprocesā, kriminālprocesā, administratīvajā procesā vai administratīvā pārkāpuma procesā;

5) šā likuma 215.panta 1. — 4.punktā paredzētajos gadījumos — līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;

6) šā likuma 215.panta 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam;

7) (izslēgts ar 08.09.2011. likumu);

8) šā likuma 215.panta 6.punktā paredzētajos gadījumos — līdz juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanai;

9) šā likuma 214. panta 7. punktā paredzētajā gadījumā — līdz konkurences iestāde ir pieņēmusi lēmumu vai citā veidā izbeigusi lietu izpēti;

10) šā likuma 214. panta 8. punktā paredzētajā gadījumā — līdz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir pieņēmis lēmumu vai citā veidā izbeidzis lietas izpēti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 07.04.2004., 05.02.2009., 08.09.2011., 18.04.2013., 19.10.2017., 11.11.2021. un 14.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

217.pants. Lēmums par tiesvedības apturēšanu

(1) Par tiesvedības apturēšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim tiesvedība apturēta, vai termiņš, uz kādu tiesvedība apturēta.

(3) Par tiesas lēmumu apturēt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

218.pants. Tiesvedības atjaunošana

(1) Tiesvedību atjauno tiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

(2) Ja mantiska rakstura prasībās atbildētājam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai fiziskās personas maksātnespējas process, tiesa atjauno apturēto tiesvedību:

1) pēc kreditora lūguma, ja maksātnespējas procesa administrators ir pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, pamatojoties uz to, ka pastāv strīds par tiesībām;

2) ja, izskatot sūdzību par maksātnespējas procesa administratora lēmumu, ir konstatēts, ka pastāv strīds par tiesībām, un tiesas noteiktajā termiņā ir lūgts atjaunot tiesvedību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

219.pants. Tiesas pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas

(1) Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:

1) prasītājs nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai līdz prasības celšanai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu savu strīdu ar atbildētāju;

2) prasības pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav civilprocesuālās rīcībspējas;

3) prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

4) strīds prasības lietā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā;

5) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām lieta nav piekritīga Latvijas tiesai;

6) puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda risināšanu, izmantojot mediāciju, izņemot darbinieka prasījumu, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, un nav iesniegti pierādījumi par to, ka priekšlikums risināt strīdu, izmantojot mediāciju, ir noraidīts vai mediācijas līgums nav noslēgts, vai mediācija beigusies, nepanākot vienošanos.

(2) Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas daļā, par kuru neizsniedz Eiropas maksājuma rīkojumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 10.panta 2.punktā paredzētajā gadījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 29.11.2012. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

221.pants. Lēmums par prasības atstāšanu bez izskatīšanas

(1) Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Par tiesas lēmumu atstāt prasību bez izskatīšanas var iesniegt blakus sūdzību.

222.pants. Sekas prasības atstāšanai bez izskatīšanas

Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu tiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību.

224.pants. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu

(1) Tiesvedību izbeidz ar motivētu tiesas lēmumu, ko pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Par tiesas lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

225.pants. Tiesvedības izbeigšanas sekas

Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

226.pants. Vienošanās par izlīgumu

(1) Izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā.

(2) Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

(3) Izlīgums nav pieļaujams:

1) strīdos, kas saistīti ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistros;

2) strīdos, kas saistīti ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu mantiskajām tiesībām;

3) strīdos par nekustamo īpašumu, ja dalībnieku vidū ir personas, kuru tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā vai valdījumā ir likumā noteiktajā kārtībā ierobežotas;

4) ja izlīguma noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

230.¹ pants. Saīsināts lēmums

(1) Saīsināto lēmumu tiesa sastāda:

1) par pieteikuma par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu apmierināšanu;

2) par pieteikuma par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā apmierināšanu vai apmierināšanu daļā — attiecībā uz apmierināto daļu;

3) par pušu noslēgta izlīguma apstiprināšanu.

(2) Saīsināto lēmumu sastāda saskaņā ar šā likuma 230. panta prasībām, izņemot motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies.

(3) Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto saīsināto lēmumu pasludina un nosūta saskaņā ar šā likuma 231. pantu.

(14.12.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

231.pants. Lēmuma pasludināšana un nosūtīšana

(1) Tiesa lēmumu pasludina tiesas sēdē, nolasot tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu vai nosakot datumu tuvāko 14 dienu laikā, kad lēmums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Datums, kad lēmums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par lēmuma pasludināšanas datumu. Lēmums, kas pieņemts rakstveida procesā, uzskatāms par sastādītu datumā, kad tas ir pieejams tiešsaistes sistēmā. Ja tehnisku iemeslu dēļ lēmumu pasludināšanas vai sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, lēmums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par lēmuma pasludināšanas vai sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad lēmums ir pieejams tiesas kancelejā.

(2) Tiesas lēmums triju dienu laikā pēc lēmuma pasludināšanas nosūtāms lietas dalībniekam, kas nav piedalījies tiesas sēdē, un personai, uz kuru tas attiecas. Rakstveida procesā pieņemts lēmums nosūtāms triju dienu laikā no lēmuma sastādīšanas.

(3) Ja tiesas lēmums šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir nosūtīts personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesas lēmumam pievienojams tulkojums, tiesa nosūta lēmumu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tulkojuma sagatavošanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 29.10.2015., 14.12.2017., 31.05.2018. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

232.pants. Tiesas blakus lēmums

(1) Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu likuma pārkāpumu, tiesa ir tiesīga pieņemt blakus lēmumu, ko nosūta attiecīgajai iestādei.

(2) Tiesas blakus lēmums nav pārsūdzams.

(Nodaļa 15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

232.¹ pants. Sūdzību par zvērināta notāra darbību piekritība tiesai un iesniegšanas kārtība

Sūdzību par zvērināta notāra darbību, izpildot amata pienākumus, kā arī sūdzību par atteikšanos izpildīt šos pienākumus persona, kuras tiesības skartas, iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc zvērināta notāra prakses vietas adreses 30 dienu laikā no dienas, kad zvērināts notārs izpildījis darbību, par kuru iesniegta sūdzība, vai kad viņš atteicies izpildīt šādu darbību.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

232.² pants. Sūdzību izskatīšanas kārtība

(1) Sūdzību tiesa izskata 30 dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

(2) Sūdzību tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu izskatīt lietu tiesas sēdē vai kad sūdzības iesniedzējs, zvērināts notārs vai citas ieinteresētās personas lūdz lietu izskatīt tiesas sēdē, pamatojot savu lūgumu. Uz tiesas sēdi tiek aicināts sūdzības iesniedzējs, zvērināts notārs un citas ieinteresētās personas. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(3) Tiesa pēc sūdzības izskatīšanas pieņemtā lēmuma norakstu nosūta sūdzības iesniedzējam, zvērinātam notāram un citām ieinteresētajām personām.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

232.³ pants. Par sūdzību pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību šajā likumā noteiktajā termiņā un kārtībā.

(2) Tiesas lēmums, ar kuru izskatīta sūdzība par zvērināta notāra rīcību, izpildot amata pienākumus lietā par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, nav pārsūdzams.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

233.pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par laulības neesamību vai šķiršanu tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

234.pants. Lietu piekritība

Prasību par laulības neesamību vai laulības šķiršanu var celt tiesā arī pēc prasītāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc prasītāja dzīvesvietas, ja:

1) pie prasītāja ir nepilngadīgi bērni;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

3) laulība šķirama ar personu, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;

4) laulība šķirama ar personu, kurai nav deklarētās dzīvesvietas un kuras dzīvesvieta nav zināma vai kura dzīvo ārzemēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

235.pants. Lietas par laulības šķiršanu pēc abu laulāto pieteikuma

(Izslēgts ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.)

235.¹ pants. Prasības pieteikums par laulības šķiršanu

Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda:

1) no kura laika puses dzīvo šķirti;

2) vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai;

3) vai puses ir vienojušās par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai piesaka attiecīgus prasījumus.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

236.pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē

(1) Laulības šķiršanas lieta izskatāma, piedaloties abām pusēm.

(1¹) Tiesa pēc viena laulātā lūguma katru laulāto var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē, ja laulības šķiršana saistīta ar vardarbību pret laulāto, kurš pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu, vai laulāto kopīgo bērnu.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, ja tas nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi vai ierakstītā pasta sūtījumā, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt, ka lietas izskatīšanai pietiek ar šīs puses rakstveida paskaidrojumiem vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai tā neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.

(5) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību puses pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas vešanai. Pilnvarojums par pārstāvību laulības šķiršanas vai neesamības lietā attiecas arī uz visiem citiem ar to saistītajiem prasījumiem.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 29.11.2012., 23.11.2016. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

237.pants. Prasības celšana par laulības neesamību

Prasību par laulības neesamību var celt ieinteresētās personas un prokurors.

238.pants. Prasības sadalīšanas aizliegums

(1) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par:

1) aizgādības noteikšanu;

2) saskarsmes tiesības izmantošanu;

3) uzturlīdzekļiem bērnam, tajā skaitā arī par uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā;

4) līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai;

5) kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem;

6) laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

(2) (Izslēgta ar 29.10.2015. likumu)

(3) (Izslēgta ar 29.10.2015. likumu)

(4) (Izslēgta ar 29.10.2015. likumu)

(5) (Izslēgta ar 29.10.2015. likumu)

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006., 04.08.2011., 29.11.2012., 29.10.2015. un 08.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2017.)

238.¹ pants. Pagaidu lēmums atsevišķos prasījumos

(1) Pēc puses lūguma tiesa vai tiesnesis var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai laulības neesamību nosaka bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus. Tiesa lēmumu par aizliegumu bērna izvešanai no valsts nekavējoties pēc tā pieņemšanas nosūta Valsts policijai un Valsts robežsardzei uz to norādītajām elektroniskā pasta adresēm.

(2) Lūgumu par uzturlīdzekļiem bērnam un līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai izskata rakstveida procesā.

(3) Lūgumu par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdevumu vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus izskata tiesas sēdē.

(4) Bāriņtiesas pārstāvis prasījumos, kas skar bērnu (par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts), pēc tiesas pieprasījuma sniedz jebkādas ziņas, kurām ir nozīme lietā par:

1) pušu dzīves apstākļiem;

2) bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;

3) bērna saskarsmi ar pusēm un citām personām, kas dzīvo vai ir zināms, ka dzīvos ar bērnu vienā mājsaimniecībā;

4) bērna veselības aprūpi un izglītību;

5) pušu sadarbību ar sociālo dienestu;

6) personām, kas dzīvo vai ir zināms, ka dzīvos ar bērnu vienā mājsaimniecībā;

7) pušu vardarbību pret bērnu vai bērna vecāku.

(5) Par tiesas sēdi paziņo pusēm, bet prasījumos, kas skar bērnu, — uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas pārstāvi. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu precizēt bāriņtiesas sniegtās ziņas, tā noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi. Otra laulātā neierašanās nav šķērslis prasījuma izskatīšanai.

(6) Ja prasījumos par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma vai savas iniciatīvas konstatē, ka saskarsmes tiesības īstenojamas saskarsmes personas klātbūtnē, tiesa pieaicina saskarsmes personu piedalīties tiesas sēdē. Tiesa noskaidro, vai saskarsmes persona piekrīt, ka saskarsmes tiesības īstenojamas tās klātbūtnē.

(7) Tiesa vai tiesnesis izskata puses lūgumu un pieņem lēmumu mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas. Lēmums izpildāms nekavējoties. Lēmums zaudē spēku, kad lietā stājas spēkā spriedums vai kad tiek pieņemts cits lēmums, izņemot gadījumu, kad nolēmums izpildāms nekavējoties. Kad lēmums par aizliegumu bērna izvešanai no valsts ir zaudējis spēku, tiesa par to nekavējoties paziņo Valsts policijai un Valsts robežsardzei."

(8) Tiesneša lēmums par šā panta otrajā daļā minētajiem prasījumiem nav pārsūdzams. Par tiesas lēmumu lietā par šā panta trešajā daļā minētajiem prasījumiem var iesniegt blakus sūdzību.

(9) Tiesa pēc puses motivēta lūguma var pārskatīt lēmumu par šā panta trešajā daļā minēto lūgumu, ja būtiski mainījušies apstākļi un tas ir bērna interesēs. Šāds tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(10) Ja tiesa nekonstatē pamatu lēmuma pārskatīšanai vai jauna lēmuma pieņemšanai vai uzskata, ka var uzsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, tā pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu. Tiesa lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu pieņem rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

(29.10.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. un 06.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2024.)

239.pants. Laulības šķiršanas lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana

(1) Laulības šķiršanas vai neesamības lietā tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus, it īpaši tādu jautājumu izšķiršanai, kas skar bērna intereses.

(2) Jautājumos par aizgādības tiesību piešķiršanu, bērna aprūpi un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību tiesa pieprasa bāriņtiesas atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi.

(3) Laulības šķiršanas lietas izskatāmas un spriedums pasludināms slēgtā tiesas sēdē. Dokumentu atvasinājumi (pilns dokumentu teksts) izsniedzami trešajām personām tikai tad, ja tas tieši attiecas uz šīm personām.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006., 04.08.2011. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

240.pants. Laulības šķiršanas lietu izskatīšanas atlikšana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas atliek lietas izskatīšanu nolūkā atjaunot laulāto kopdzīvi vai veicināt lietas mierīgu atrisinājumu.

(2) Tiesa nevar atlikt lietas izskatīšanu, ja puses ir dzīvojušas šķirti vairāk nekā gadu, ja pret izskatīšanas atlikšanu iebilst abas puses vai ja laulības šķiršana saistīta ar vardarbību pret laulāto, kurš pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu, vai laulāto kopīgo bērnu.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2022.)

241.pants. Izlīgums un pušu samierināšanās

(1) Lietās par laulības šķiršanu vai neesamību pušu izlīgums pieļaujams tikai strīdos, kas saistīti ar ģimenes tiesiskajām attiecībām (238.panta pirmā daļa).

(2) Laulības šķiršanas prasības atsaukšana vai tiesvedības izbeigšana par laulības šķiršanu nav šķērslis pārējo prasījumu izskatīšanai pēc būtības.

(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

242.pants. Tiesas spriedums laulības šķiršanas lietās

Taisot spriedumu laulības šķiršanas lietā, tiesa:

1) izspriež visus prasījumus, kuri izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un par kuriem celtas prasības;

2) nosaka, vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds;

3) sadala starp pusēm tiesāšanās izdevumus, izņemot drošības naudu, ņemot vērā viņu materiālo stāvokli.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2021.)

243.pants. Tiesas spriedums lietās par laulības neesamību

Taisot spriedumu par laulības neesamību, tiesa spriedumā norāda:

1) laulības neesamības pamatu atbilstoši Civillikuma 60. — 67.pantam;

2) vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds vai atstājams laulības uzvārds;

3) pie kura no vecākiem un kuri bērni paliek, ja par to pastāv strīds;

4) no kura no vecākiem un kādā apmērā piedzenami līdzekļi bērna uzturam, ja par to pastāv strīds.

244. pants. Sprieduma nosūtīšana un izsniegšana

(1) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums attiecībā uz laulības neesamību vai šķiršanu, spriedumu vai izrakstu no šāda sprieduma nosūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā glabājas attiecīgais civilstāvokļa aktu reģistrs, bet, ja laulība noslēgta pie garīdznieka, — attiecīgajai baznīcai (draudzes garīdzniekam) un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī atrodas baznīca (draudze).

(2) Lietā, kurā atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas un viņa dzīvesvieta nav zināma, tiesa paziņo par laulības neesamību oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Tiesa bijušajiem laulātajiem izsniedz spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 08.09.2011., 29.11.2012. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

(Nodaļa 07.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

244.¹ pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

244.² pants. Prasības celšana

(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām, var celt bērna vecāki, aizbildņi, bāriņtiesa vai prokurors.

(2) Prasību lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, var celt Civillikuma 181.pantā norādītās personas, kā arī prokurors vai bāriņtiesa.

(3) Lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, prasītājs prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā minētajam norāda:

1) saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, laiku un vietu;

2) ja prasītājs lūdz, lai saskarsmes tiesības tiktu īstenotas saskarsmes personas klātbūtnē, — ziņas par attiecīgo saskarsmes personu (fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, juridiskajām personām — nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru).

(4) Ja prasība lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiek celta saskaņā ar Padomes 2019. gada 25. jūnija regulas (ES) 2019/1111 par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (turpmāk — Padomes regula (ES) 2019/1111) 29. panta 5. punktu, prasītājs prasības pieteikumam papildus šā likuma 129. pantā minētajiem dokumentiem pievieno Padomes regulas (ES) 2019/1111 29. panta 5. punktā minētos dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2022. Ceturtā daļa stājas spēkā 01.08.2022. Sk. pārejas noteikumu 177. punktu)

244.³ pants. Lietu piekritība

(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas.

(1¹) Par bērna dzīvesvietu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo. Ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētās dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāmas līdz ar lietu par laulības šķiršanu vai laulības neesamību, piemērojami šā likuma 29.nodaļas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

244.⁴ pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē

(1) Lieta, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāma, piedaloties pusēm.

(1¹) Ja prasību par aizgādības tiesību atņemšanu cēlusi bāriņtiesa, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt, ka lietas izskatīšanai pietiek ar šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

244.⁵ pants. Lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana

(Izslēgts ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

244.⁶ pants. Pušu izlīgums

(Izslēgts ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

244.⁷ pants. Tiesas sprieduma sekas

(Izslēgts ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

244.¹¹ pants. Pušu izlīgums

(1) Lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, puses ir tiesīgas slēgt izlīgumu.

(2) Izlīgums apstiprināms, tiesai pēc savas iniciatīvas pieprasot attiecīgās bāriņtiesas atzinumu vai uzaicinot tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

244.¹² pants. Tiesas nolēmums lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām

(1) Lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, papildus šā likuma 193.pantā vai 230.pantā noteiktajam tiesas nolēmumā norāda:

1) ziņas par bērnu — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, laiku un vietu;

3) ja nepieciešams, pušu pienākumus un izdevumu sadali starp pusēm saskarsmes tiesību īstenošanai;

4) ja nepieciešams, Civillikuma 182.pantā minētos ierobežojumus;

5) ja nepieciešams, citus pušu pienākumus.

(2) Lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām, papildus šā likuma 193. vai 230.pantā noteiktajam tiesas nolēmumā norāda ziņas par bērnu — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu.

(3) Lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesa nolēmumā brīdina puses, ka tad, ja spriedums netiks izpildīts labprātīgi, tiks piemērots naudas sods saskaņā ar šo likumu, tiks izlemts jautājums par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu un puse saskaņā ar Krimināllikumu būs atbildīga par ļaunprātīgu nolēmuma nepildīšanu.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

244.¹³ pants. Prasījumi, kas izriet no saskarsmes tiesību izmantošanas nolēmuma izpildes neiespējamības

(1) Ja tiesu izpildītājs saskaņā ar šā likuma 620.²⁷ pantu konstatē, ka nolēmuma izpilde nav iespējama, piedzinējs var lūgt tiesu pārskatīt nolēmumā noteikto saskarsmes tiesību izmantošanas laiku un vietu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lūgumu iesniedz tiesā, kura taisījusi nolēmumu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, vai kuras darbības teritorijā izpildāms nolēmums, ja nav iespējama ārvalsts tiesas nolēmuma izpilde.

(3) Tiesa pieprasa no bāriņtiesas, kura saskaņā ar šā likuma 620.²⁶ pantu izvērtējusi parādnieka rīcību, informāciju par bērna dienas režīmu.

(4) Tiesa, saņēmusi informāciju, ka bāriņtiesai nav iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu, jo bērna atrašanās vieta nav zināma, pieņem lēmumu par bērna vai parādnieka un bērna meklēšanu ar policijas palīdzību.

(5) Lūgumu par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Otras puses neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(6) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa, lai tiesu izpildītājs, kurš saskaņā ar šā likuma 620.²⁷ pantu konstatējis, ka nolēmuma izpilde nav iespējama, sniedz informāciju par izpildu lietā konstatētajiem apstākļiem, tai skaitā nolēmuma izpildīšanas šķēršļiem.

(7) Tiesa uzaicina tiesas sēdē piedalīties bāriņtiesas pārstāvi, kā arī psihologu, ja bāriņtiesa to ir pieaicinājusi vai ja tiesa to uzskata par nepieciešamu.

(8) Ja tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma vai savas iniciatīvas konstatē, ka saskarsmes tiesības īstenojamas saskarsmes personas klātbūtnē, tā pieaicina saskarsmes personu piedalīties tiesas sēdē. Tiesa noskaidro, vai saskarsmes persona piekrīt, ka saskarsmes tiesības īstenojamas tās klātbūtnē.

(9) Tiesa nolēmumu par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu pieņem mēneša laikā, ja ārkārtēji apstākļi to nepadara neiespējamu. Lēmums izpildāms nekavējoties.

(10) Tiesa, konstatējusi, ka pastāv apstākļi, kas apgrūtina nolēmuma izpildi vai padara to neiespējamu, nolēmumā par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu bērna interesēs var noteikt citu saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību.

(11) Ja saskarsmes tiesību īstenošana nav iespējama citādi kā iekļūstot telpās un paredzams, ka tiesu izpildītājs netiks ielaists telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bērns, tiesa nolēmumā par saskarsmes tiesību laika un vietas pārskatīšanu bērna interesēs var norādīt, ka telpas atveramas piespiedu kārtā. Šādā gadījumā tiesa nolēmumā norāda attiecīgo telpu adresi un laika periodu, kad telpas drīkst atvērt piespiedu kārtā.

(12) Ja tiesa nolēmumā par saskarsmes tiesību laika un vietas pārskatīšanu bērna interesēs norādījusi, ka telpas atveramas piespiedu kārtā, nolēmumu pasludina, atbildētājam klāt neesot, un nolēmumu atbildētājam nosūta pēc tam, kad pagājis nolēmumā norādītais laika periods telpu atvēršanai piespiedu kārtā.

(13) Ja tiesa konstatē, ka apstākļi ir tik būtiski mainījušies, ka nav iespējams pieņemt nolēmumu par spriedumā noteiktā saskarsmes tiesību laika un vietas pārskatīšanu, tiesa noraida piedzinēja lūgumu un informē piedzinēju par viņa tiesībām iesniegt jaunu prasību tiesā vispārējā kārtībā. Par būtisku apstākļu maiņu nav uzskatāma saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas maiņa, ja saskarsmes tiesības saglabājas iepriekšējā apjomā.

(14) Nolēmums par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu nav pārsūdzams. Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts piedzinēja lūgums par pagaidu lēmumā noteiktā saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

(29.10.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2022.)

244.¹⁴ pants. Tiesas sprieduma sekas

Ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, mainās apstākļi, katra puse ir tiesīga iesniegt jaunu prasību tiesā vispārējā kārtībā.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

(Nodaļa 19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

245.pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par bērna izcelšanās noteikšanu vai paternitātes apstrīdēšanu tiesa izskata pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

246.pants. Personas, kuras var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu

(1) Paternitātes pieņēmumu tiesā var apstrīdēt bērna māte, bērna mātes vīrs un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas.

(2) Pēc bērna mātes vīra nāves šādu prasību var celt vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

(3) Pēc bērna mātes vīra nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Ja paternitātes pieņēmumu apstrīdējusi persona, kurai nodibināta aizgādnība, lietā pieaicina bāriņtiesas pārstāvi.

(5) Šajā pantā minēto prasību var celt saskaņā ar Civillikuma 149.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

247.pants. Personas, kuras var apstrīdēt paternitātes atzīšanu

(1) Paternitāti, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā, var apstrīdēt persona, kura paternitāti atzinusi, bērna māte vai persona, kura sevi uzskata par bērna tēvu.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas.

(3) Pēc bērna tēva nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(5) Šajā pantā minēto prasību var celt saskaņā ar Civillikuma 156.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

248.pants. Personas, kuras var celt prasību par paternitātes noteikšanu

(1) Prasību noteikt bērna paternitāti tiesā var celt bērna māte vai bērna aizbildnis, kā arī bērna bioloģiskais tēvs.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas.

(3) Šajā pantā minēto prasību var celt saskaņā ar Civillikuma 158.panta pirmās daļas noteikumiem.

249.pants. Kārtība, kādā ceļama prasība par bērna paternitātes noteikšanu

(1) Bērna māte, bērns pats vai viņa aizbildnis var celt prasību par paternitātes noteikšanu pret personu, no kuras bērns izcēlies.

(2) Persona, no kuras bērns izcēlies, prasību par paternitātes noteikšanu var celt pret bērna māti gadījumā, ja viņa nepiekrīt paternitātes noteikšanai vai pastāv citi likumā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

(3) (Izslēgta ar 07.09.2006. likumu.)

(4) Prasījumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu var apvienot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

249.¹ pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

(1) Tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

(2) Ja kāds no lietas dalībniekiem izvairās no ekspertīzes, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšanai.

249.² pants. Paternitātes fakta konstatēšana

Ja persona, no kuras bērns izcēlies, ir mirusi, paternitātes faktu var konstatēt sevišķā tiesāšanas kārtībā.

249.³ pants. Pagaidu lēmums

(1) Pēc puses lūguma tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu, ar kuru nosaka aizliegumu bērna izvešanai no valsts uz laiku līdz sprieduma taisīšanai lietā par bērna izcelšanās noteikšanu. Tiesa lēmumu nekavējoties pēc tā pieņemšanas nosūta Valsts policijai un Valsts robežsardzei uz to norādītajām elektroniskā pasta adresēm.

(2) Lūgumu par aizliegumu bērna izvešanai no valsts izskata tiesas sēdē.

(3) Bāriņtiesas pārstāvis pēc tiesas pieprasījuma sniedz ziņas par bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi, un citus pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

(4) Par tiesas sēdi paziņo pusēm un uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas pārstāvi. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu precizēt bāriņtiesas sniegtās ziņas, tā noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi. Otras puses neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(5) Tiesa vai tiesnesis izskata puses lūgumu un pieņem lēmumu mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas. Lēmums izpildāms nekavējoties. Lēmums zaudē spēku, ja attiecīgajā prasījumā tiek pieņemts cits lēmums vai spriedums. Kad lēmums par aizliegumu bērna izvešanai no valsts ir zaudējis spēku, tiesa par to nekavējoties paziņo Valsts policijai un Valsts robežsardzei.

(6) Par tiesas lēmumu minētajā prasījumā var iesniegt blakus sūdzību.

(29.10.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2024.)

249.⁴ pants. Bāriņtiesas atzinums

Lietā par paternitātes atzīšanas apstrīdēšanu tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa attiecīgās bāriņtiesas atzinumu un var uzaicināt tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

250.pants. Tiesas sprieduma nosūtīšana un izsniegšana

Tiesas spriedumu par paternitātes noteikšanu, paternitātes fakta konstatēšanu un paternitātes ieraksta atzīšanu par spēkā neesošu tiesa nosūta ieraksta grozīšanai tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

(Nodaļa 31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

250.¹ pants. Lietas piekritība

(1) Prasības pieteikums par mantojuma dalīšanu, ja mantinieki nevienojas par to mājas kārtībā vai pie notāra, iesniedzams tiesai pēc viena mantinieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas, bet, ja mantojuma sastāvā ir nekustamais īpašums, — pēc tā atrašanās vietas.

(2) Pieteikumā par mantojuma dalīšanu norāda, kādas mantojumā ietilpstošās mantas ir pakļautas sadalīšanai un kuri mantinieki uz tām pretendē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

250.² pants. Tiesneša darbības lietas sagatavošanā

(1) Tiesnesis nosaka sagatavošanas sēdi, par ko paziņo pusēm.

(2) Pēc tiesneša lēmuma zemesgrāmatā izdarāma prasības nodrošināšanas vai pagaidu aizsardzības atzīme atbilstoši noteikumiem par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību.

(3) Tiesnesis var uzdot notāram, kurš izsniedzis mantojuma apliecību vai Eiropas mantošanas apliecību, vai citam tiesas apgabalā praktizējošam notāram pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2015. un 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2021.)

250.³ pants. Mantojuma dalīšanas projekta sastādīšana

(1) Notārs, kurš saņēmis uzdevumu pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu, ja tas nepieciešams, uzaicina tiesu izpildītāju sastādīt mantojamās mantas aprakstes aktu un veikt mantas novērtēšanu.

(2) Mantojamās mantas aprakstīšana notiek saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Aprakstes aktā norāda arī zināmos parādus, saistības un ierakstus zemesgrāmatā, kas mantojumu apgrūtina.

(3) Notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.

(4) Personas, kas sastāda mantojuma dalīšanas projektu, savā atzinumā norāda, kādu pamatojumu tās ņēmušas vērā.

(5) Mantas aprakstes aktu, mantas novērtējumu un mantojuma dalīšanas projektu notārs iesniedz tiesnesim.

250.⁴ pants. Tiesneša darbības pēc mantojuma dalīšanas projekta saņemšanas

(1) Notāra iesniegtos dokumentus tiesa nosūta līdzmantiniekiem un nosaka termiņu paskaidrojuma sniegšanai.

(2) Papildus rakstveida paskaidrojumiem tiesnesis var uzaicināt visus līdzmantiniekus aprēķinu pārbaudei un mantojuma dalīšanas projekta precizēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.⁵ pants. Dalāmās mantas pārdošana izsolē

(1) Mantu novērtē un pārdod izsolē pēc šā likuma vispārējiem noteikumiem. Ja visi mantinieki un attiecīgos gadījumos arī bāriņtiesa (Civillikuma 280.—283.pants) tam piekrīt, mantu var pārdot par brīvu cenu.

(2) Nekustamā īpašuma pārdošana tā īstās vērtības noteikšanai izdarāma pēc noteikumiem par labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, ievērojot Civillikuma 737. un 738.panta noteikumus, turklāt nekustamo īpašumu apraksta un novērtē tikai tad, ja kāds no līdzmantiniekiem to prasa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006. Sk. pārejas noteikumus.)

250.⁶ pants. Valsts nodeva mantas dalīšanas lietās

Mantas dalīšanas lietās valsts nodevu sadala starp mantiniekiem, ņemot vērā katram piešķirtās mantas vērtību.

250.⁷ pants. Kopīgas mantas dalīšana

Šīs nodaļas noteikumi piemērojami, dalot arī visāda veida kopīgu mantu un ievērojot šādā dalīšanā attiecīgo likumu noteikumus.

(Nodaļa 14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

250.⁸ pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

250.⁹ pants. Personas, kuras var iesniegt pieteikumu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību

Pieteikumu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību var iesniegt likumā noteiktās personas.

250.¹⁰ pants. Pagaidu aizsardzības noteikšanas pamats un līdzekļi

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka intelektuālā īpašuma tiesību subjekta tiesības tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas, tiesa pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu. Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu norādāms pagaidu aizsardzības līdzeklis.

(2) Izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

(3) Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir:

1) tādas kustamas mantas apķīlāšana, ar kuru iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

2) pienākums atsaukt preces, ar kurām, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

3) aizliegums veikt noteiktas darbības gan atbildētājam, gan personām, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības, vai personām, kuras padara iespējamu šāda pārkāpuma izdarīšanu.

250.¹¹ pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšana pirms prasības celšanas

(1) Triju mēnešu laikā no dienas, kad iespējamais prasītājs uzzināja par pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu, viņš var lūgt, lai tiek noteikts pagaidu aizsardzības līdzeklis pirms prasības celšanas tiesā.

(2) Iesniedzot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina viņa intelektuālā īpašuma tiesības, kuras tiek pārkāptas, un pierādījumus, ka tās tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas.

(3) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama prasība.

(4) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ne ilgāku par 30 dienām.

250.¹² pants. Jautājuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izskatīšana

(1) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai lietas ierosināšanas, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības celšanu.

(2) Ja kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku kaitējumu intelektuālā īpašuma tiesību subjektam, tad pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem. Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemts bez atbildētāja vai citu lietas dalībnieku klātbūtnes, atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem paziņo par šo lēmumu ne agrāk kā trešajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas.

(3) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam, lai tas nodrošina zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam vai citām personām, kuras minētas šā likuma 250.¹⁰ panta trešās daļas 3.punktā sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai sniedzot līdzvērtīgu garantiju.

(4) Tiesa pēc prasītāja pieteikuma var aizstāt noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus ar citiem līdzekļiem.

(5) Pagaidu aizsardzības līdzekļus var atcelt tā pati tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

(6) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(7) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(8) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai cita iespējamā lietas dalībnieka vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu.

(9) Šā panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.¹³ pants. Par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 250.¹² panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

250.¹⁴ pants. Lēmuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izpilde

(1) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu (250.¹² panta pirmā un otrā daļa) un lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu (250.¹² panta piektā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, kas pieņemts ar šā likuma 250.¹² panta trešajā daļā minēto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniedzis līdzvērtīgu garantiju. Izpildu dokumentu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas vai līdzvērtīgās garantijas saņemšanas.

(3) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, apķīlājot kustamu mantu, ar kuru, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(4) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, nosakot aizliegumu veikt konkrētas darbības vai pienākumu atsaukt preces, ar kurām, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, izpilda tiesu izpildītājs un šā likuma 555. pantā noteiktajā kārtībā paziņo par tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai.

(5) Piemērotā pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšana izpildāma pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu.

(6) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms piemērojot aizstājošo pagaidu aizsardzības līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto pagaidu aizsardzības līdzekli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.¹⁵ pants. Ar pagaidu aizsardzības līdzekli radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja pagaidu aizsardzības līdzeklis ir atcelts šā likuma 250.¹² pantā astotajā daļā noteiktajā gadījumā, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223.panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos.

250.¹⁶ pants. Tiesības uz informāciju

(1) Lietās par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēc prasītāja motivēta lūguma tiesa, ievērojot lietas dalībnieku tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību, var pieprasīt, lai informāciju par preču vai pakalpojuma izcelsmi un to izplatīšanu sniegtu atbildētājs vai persona:

1) kuras rīcībā ir pārkāpuma preces (kontrafaktie eksemplāri) komerciālā mērogā;

2) kura komerciālā mērogā sniegusi vai izmantojusi pakalpojumus saistībā ar intelektuālā īpašuma objektu prettiesisku izmantošanu;

3) par kuru šīs daļas 1. un 2.punktā minētās personas sniegušas ziņas, ka tā iesaistīta pārkāpuma preču (kontrafakto eksemplāru) ražošanā, izplatīšanā vai piedāvāšanā vai tādu pakalpojumu sniegšanā vai piedāvāšanā, kuri saistīti ar intelektuālā īpašuma objektu prettiesisku izmantošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norādāmas ziņas par attiecīgo preču ražotāju, izplatītāju, piegādātāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju vai attiecīgo pakalpojumu sniedzēju un izplatītāju [fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms) un deklarētā dzīvesvieta un dzīvesvieta, ja tā atšķiras, juridiskajai personai - nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs (ja tas ir zināms)], ziņas par saražoto, izplatīto, saņemto vai pasūtīto preču vai sniegto vai pasūtīto pakalpojumu daudzumu, kā arī cena, kāda par tiem maksāta.

(3) Ja pastāv acīmredzami intelektuālā īpašuma pārkāpuma fakta pierādījumi un intelektuālā īpašuma tiesību subjekts ir lūdzis piemērot šajā likumā noteikto pierādījumu nodrošināšanu, prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, tad intelektuālā īpašuma tiesību subjekts ir tiesīgs lūgt, lai šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā informācija tiktu nodrošināta arī pirms prasības celšanas tiesā šajā likumā noteiktās pierādījumu nodrošināšanas procedūras ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

(Nodaļa 08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.09.2011. Nodaļas nosaukums 10.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

250.¹⁸ pants. Lietu izskatīšanas kārtība

(1) Vienkāršotās procedūras lietas un lietas par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē, tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(2) Šīs nodaļas noteikumi neskar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 piemērošanu, izņemot šā likuma 250.²⁷ panta otrajā daļā noteikto gadījumu.

(3) Lietas par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē, izskata Rīgas pilsētas tiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2014., 10.12.2015., 14.12.2017. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2022.)

250.¹⁹ pants. Lietas ierosināšana

(1) Vienkāršotās procedūras lietas ierosināšana un izskatīšana šajā nodaļā paredzētajā kārtībā pieļaujama tikai prasībās par naudas piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu (35.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts).

(2) Vienkāršotās procedūras lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, ja galvenais parāds vai — prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu — maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 3000 euro. Maksājumu kopsumma prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu attiecināma uz katru bērnu atsevišķi.

(2¹) Tiesa ierosina lietu par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, ja:

1) prasības apmērs nepārsniedz apmēru, kādā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un pastāv Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minētie šķēršļi, kas liedz personai saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda;

2) prasības apmērs pārsniedz apmēru, kādā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

(3) Lietas par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē, ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013., 10.12.2015., 08.12.2016., 14.12.2017., 10.12.2020. un 06.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2024.)

250.²¹ pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Vienlaikus ar prasības pieteikuma vienkāršotajā procedūrā nosūtīšanu atbildētājam nosūtāma paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu — 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā nosūtīts atbildētājam. Atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura atbildētājam var nosūtīt arī prasības pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2015., 14.12.2017., 11.11.2021. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2022.)

250.²² pants. Procesuālo tiesību izskaidrošana pusēm

(1) Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants) tiesa izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

(2) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika (250.²⁵ panta pirmā daļa).

250.²⁴ pants. Pretprasības celšana

(1) Atbildētājs ir tiesīgs celt pretprasību paskaidrojuma sniegšanai noteiktajā termiņā.

(2) Tiesa pieņem pretprasību (136.panta trešā daļa) un izskata lietu šā likuma 30.³ nodaļā noteiktajā kārtībā, ja pretprasība atbilst šā likuma 250.¹⁹ pantā noteiktajam prasības summas apmēram un noformēta atbilstoši šā likuma 250.²⁰ panta noteikumiem.

(3) Tiesa pieņem pretprasību (136.panta trešā daļa), bet turpina izskatīt lietu prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ja pretprasībā norādītā prasības summa pārsniedz šā likuma 250.¹⁹ pantā noteikto prasības summu vai tā nav naudas piedziņas vai uzturlīdzekļu piedziņas prasība (35.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.²⁵ pants. Lietu izskatīšana rakstveida procesā, sprieduma sastādīšana, nosūtīšana un sprieduma sastādīšanas lūgums

(1) Ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.²⁶ pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams saīsinātais spriedums, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

(1¹) Ja tiesa neizskata lietu, par kuru strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.²⁶ pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams spriedums, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

(2) (Izslēgta ar 29.10.2015. likumu)

(2¹) Tiesa vienkāršotās procedūras lietā sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, ja puse tai rakstveidā iesniedz sprieduma sastādīšanas lūgumu. Lūgumu iesniedz tiesai 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas, un uz šo termiņu neattiecas šā likuma 48. panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktais. Tiesa arī pēc savas iniciatīvas šā panta 2.³ daļā noteiktajā kārtībā var sastādīt spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

(2²) Neparakstītu sprieduma sastādīšanas lūgumu vienkāršotās procedūras lietā uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam. Sprieduma sastādīšanas lūgumu, kas iesniegts pēc termiņa beigām, nepieņem un atdod iesniedzējam. Lēmums par atteikšanos pieņemt sprieduma sastādīšanas lūgumu nav pārsūdzams.

(2³) Šā panta 2.¹ daļā minētajā gadījumā spriedumu sastāda 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas termiņa beigām. Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

(3) Pēc puses rakstveida lūguma saīsināto spriedumu vai atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam sastādīto spriedumu nekavējoties nosūta pusei.

(4) (Izslēgta no 01.03.2018. ar 14.12.2017. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 137. punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015., 10.12.2015., 14.12.2017., 25.10.2018., 28.02.2019. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.²⁶ pants. Lietu iztiesāšana tiesas sēdē, sprieduma sastādīšana, nosūtīšana un sprieduma sastādīšanas lūgums

(1) Tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

(2) Nozīmējot vienkāršotās procedūras lietu iztiesāšanai tiesas sēdē, vienlaikus ar pavēsti tiesa paziņo, ka gadījumā, ja kāda no pusēm neieradīsies uz tiesas sēdi, tiesa pabeigs lietas izskatīšanu, tai klāt neesot, un noteiks datumu pēc paziņotā tiesas sēdes datuma tuvāko 14 dienu laikā, kad saīsinātais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā, kā arī izskaidro pušu tiesības iesniegt sprieduma sastādīšanas lūgumu.

(3) Tiesas sēdē vienkāršotās procedūras lietā tiesa nosaka saīsinātā sprieduma sastādīšanas datumu tuvāko 14 dienu laikā, kad saīsinātais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par saīsinātā sprieduma sastādīšanas datumu. Saīsinātajā spriedumā norāda arī datumu, kad atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam sastādītais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā, ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

(4) Tiesa vienkāršotās procedūras lietā sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, ja puse tai rakstveidā iesniedz sprieduma sastādīšanas lūgumu. Lūgumu iesniedz tiesai 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas, un uz šo termiņu neattiecas šā likuma 48. panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktais. Tiesa arī pēc savas iniciatīvas šā panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā var sastādīt spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

(5) Neparakstītu sprieduma sastādīšanas lūgumu vienkāršotās procedūras lietā uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam. Sprieduma sastādīšanas lūgumu, kas iesniegts pēc termiņa beigām, nepieņem un atdod iesniedzējam. Lēmums par atteikšanos pieņemt sprieduma sastādīšanas lūgumu nav pārsūdzams.

(6) Ja ir saņemts sprieduma sastādīšanas lūgums vienkāršotās procedūras lietā, spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam tiesa sastāda 20 dienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa beigām. Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

(7) Pēc puses rakstveida lūguma saīsināto spriedumu vai atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam sastādīto spriedumu nekavējoties nosūta pusei.

(14.12.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.²⁷ pants. Saīsinātā sprieduma saturs un sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Saīsinātā sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 194. pantā noteiktajam tiesa norāda, ka sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma, kā arī norāda datumu, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā, ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

(2) Saīsinātais spriedums vienkāršotās procedūras lietā stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu. Ja pēc sprieduma sastādīšanas lūguma tiesa sastāda spriedumu, tas stājas spēkā šā likuma 203. pantā noteiktajā kārtībā.

(2¹) Tiesas spriedums lietā, par kuru strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē, stājas spēkā šā likuma 203. pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no šā likuma 440.² pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

(4) Lietas dalībnieks, kuram spriedums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.

(5) Lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē, sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 193. panta sestajā daļā noteiktajam tiesa norāda personai piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības vai grozījumus reģistrācijas ziņās atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem.

(14.12.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.^27A pants. Izņēmums attiecībā uz sprieduma pieejamību

Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.

(11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

(Nodaļa 18.04.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.05.2013. Nodaļas noteikumi nav piemērojami to prasības pieteikumu izskatīšanai, kuri saņemti tiesā līdz 30.06.2013. Sk. pārejas noteikumu 68.punktu)

250.²⁸ pants. Lietu piekritība un izskatīšanas kārtība

Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem izskata Ekonomisko lietu tiesa prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2017. un 01.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

250.³⁰ pants. Lietas ierosināšana

Lietas ierosināšana un izskatīšana šajā nodaļā paredzētajā kārtībā pieļaujama prasībās pret kapitālsabiedrību par tās dalībnieku (akcionāru) sapulces šādu lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem:

1) lēmums par izmaiņām kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā (valde, padome, likvidators) vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās;

2) lēmums par izmaiņām pamatkapitāla apmērā;

3) lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos;

4) lēmums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, reorganizāciju vai koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

250.³¹ pants. Prasības pieteikuma saturs

(1) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda:

1) vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē;

2) adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus, ja prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un prasītājs nav piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu.

(2) Prasītājs pieteikumā var lūgt noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli (250.³⁵ pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.³² pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Paskaidrojuma iesniegšanas termiņš ir 15 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.

(2) Tiesa informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs tikai paskaidrojumā un tā iesniegšanai noteiktajā termiņā var iesniegt pierādījumus un lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.³³ pants. Procesuālo tiesību izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu lietas dalībniekiem (148.pants) tiesa izskaidro viņiem procesuālās tiesības, informē viņus par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

(2) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, izņemot tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, lietas dalībnieki ir tiesīgi izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika (250.³⁶ panta pirmā daļa).

250.³⁴ pants. Atsauksmes pieprasīšana

(1) Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu, nosakot atsauksmes iesniegšanai 15 dienu termiņu, kas skaitāms no dienas, kad paskaidrojums nosūtīts prasītājam.

(2) Prasītājs atsauksmē un tās iesniegšanai noteiktajā termiņā var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, ja šādu lūgumu nav izteicis prasības pieteikumā. Ja atbildētājs iesniedz paskaidrojumu un atsauksme netiek pieprasīta, tad prasītājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika, ja šādu lūgumu nav izteicis prasības pieteikumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.³⁶ pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un pasludināšana

(1) Ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa izskata lietu rakstveida procesā ne vēlāk kā mēneša laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc atsauksmes saņemšanas vai tās iesniegšanas termiņa notecēšanas, savlaicīgi paziņojot lietas dalībniekiem datumu, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Šis datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.

(2) Tiesas spriedumu pasludina, lietas dalībniekiem pēc sprieduma sastādīšanas nekavējoties izsniedzot spriedumu.

(3) Pēc lietas dalībnieka rakstveida lūguma spriedumu nosūta nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma saņemšana neietekmē termiņu skaitījumu.

(4) Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas, par tiesvedības izbeigšanu vai lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.³⁷ pants. Lietas iztiesāšana tiesas sēdē

(1) Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

(2) Tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc atsauksmes saņemšanas vai tās iesniegšanas termiņa notecēšanas.

(3) Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu, tad tiek noteikta nākamā tiesas sēdes diena ne vēlāk kā 15 dienu laikā, izņemot gadījumus, kad pastāv objektīvs pamats garākam termiņam. Lietas atlikšana nav pieļaujama šā likuma 210.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajā gadījumā.

250.³⁸ pants. Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

(2) Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā (desmitā sadaļa). Šajā gadījumā šā likuma desmitajā sadaļā minētās apelācijas instances tiesas tiesneša darbības veic pirmās instances tiesas tiesnesis.

(3) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(4) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1) Augstākās tiesas rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (464.panta trešā daļa un 464.¹ pants);

2) kasācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesas spriedums nav atcelts vai minētais spriedums vai tā daļa ir atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta (474.pants).

(5) Uz tiesas sprieduma likumīgo spēku attiecināmi šā likuma 203.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(6) Ja attiecībā uz kaut vienu lietas dalībnieku termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 454. panta 2.¹ daļu, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta kasācijas sūdzība.

(7) Ja šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma izsniegšanu (56.² pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.

(8) Tiesas spriedums tiek izpildīts saskaņā ar šā likuma 204., 204.¹ pantu un 205.panta pirmās daļas noteikumiem. Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā likuma 205.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja kasācijas instances tiesa pieņem šā likuma 474.panta 2., 3. vai 4.punktā minēto spriedumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.³⁹ pants. Blakus sūdzības iesniegšana

(1) Blakus sūdzību 10 dienu laikā no tiesas vai tiesneša lēmuma pieņemšanas dienas var iesniegt Augstākajai tiesai par šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

2) par lēmumu, ar kuru prasības pieteikums atdots prasītājam;

3) par prasības atstāšanu bez izskatīšanas;

4) par tiesvedības izbeigšanu.

(2) Par lēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, blakus sūdzības iesniegšanas termiņš skaitāms no lēmuma saņemšanas dienas.

(3) Par citiem tiesas un tiesneša lēmumiem blakus sūdzību nevar iesniegt, bet iebildumus pret šiem lēmumiem var izteikt kasācijas sūdzībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

250.⁴⁰ pants. Kasācijas sūdzības saturs

Ja prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un prasītājs nav piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu, kasācijas sūdzībā papildus šā likuma 453.pantā noteiktajam norāda sūdzības iesniedzēja adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.⁴¹ pants. Augstākās tiesas rīcības sēde

Augstākās tiesas rīcības sēde notiek ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā un 463.panta trešajā daļā noteikto paskaidrojumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

250.⁴² pants. Lietas izskatīšanas termiņi Augstākajā tiesā

(1) Lietu izskata rakstveida procesā un spriedumu sastāda ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc attiecīgās Augstākās tiesas rīcības sēdes.

(2) Lietu izskata Augstākās tiesas sēdē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc attiecīgās Augstākās tiesas rīcības sēdes vai pēc tam, kad rakstveida procesā pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. un 14.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2018. Grozījums pirmajā daļā par vārda "pilnu" izslēgšanu stājas spēkā 01.03.2018. Sk. pārejas noteikumu 137. punktu)

(Nodaļa 13.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.03.2014.)

250.⁴³ pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību pieļaujamība prasībās

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pieļaujama prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

250.⁴⁴ pants. Personas, kas var iesniegt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt laulātie vai bijušie laulātie; personas, starp kurām pastāv bērnu un vecāku attiecības, pastāv vai ir pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības; personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības; personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā; personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā; personas, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas attiecības.

250.⁴⁸ pants. Pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā

(1) Pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam palikt un uzturēties šajā mājoklī neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir šā mājokļa īpašnieks, valdītājs vai lietotājs.

(2) Ja atbildētājam noteic šajā pantā minēto ierobežojumu, atbildētājam nodrošina tiesības paņemt vai viņam izsniedz mājoklī esošo nepieciešamo apģērbu, apavus, veļu, grāmatas, instrumentus, rīkus, veselības aprūpei nepieciešamās lietas un citus priekšmetus, kas atbildētājam nepieciešami ikdienā.

250.⁴⁹ pants. Aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu

Aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas vai tiesneša lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apmeklēt attiecīgo mājokli un atrasties tam tuvāk par lēmumā minēto attālumu.

250.⁵⁰ pants. Aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās

(1) Aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apmeklēt attiecīgo vietu, kas nav mājoklis, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, vai atrasties šai vietai tuvāk par lēmumā minēto attālumu.

(2) Tiesa vai tiesnesis, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās attiecas uz konkrētas vietas adresi vai vietām, kas atbilst noteiktām pazīmēm, vai publiskiem vai citiem noteiktiem pasākumiem. Tiesa vai tiesnesis pēc iespējas ņem vērā atbildētāja pienākumus ierasties darba vietā un citus atbildētāja pienākumus, kas saistīti ar ierašanos noteiktās vietās.

250.⁵¹ pants. Aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari

(1) Aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apzināti tuvoties vai atrasties prasītājam tuvāk par lēmumā minēto attālumu un izvairīties no fiziskas vai vizuālas saskares ar prasītāju.

(2) Tiesa vai tiesnesis, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari attiecas arī uz personām, kas ir cieši saistītas ar prasītāju vai atkarīgas no prasītāja.

250.⁵² pants. Aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju

(1) Aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam izmantot sakaru līdzekļus, tai skaitā elektroniskos sakaru līdzekļus, vai jebkurus citus informācijas nodošanas paņēmienus, lai kontaktētos ar prasītāju.

(2) Tiesa vai tiesnesis, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju attiecas arī uz personām, kas ir cieši saistītas ar prasītāju vai atkarīgas no prasītāja.

250.⁵³ pants. Aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju

Aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam izmantot citu personu starpniecību, lai tuvotos prasītājam vai organizētu fizisku vai vizuālu saskari ar prasītāju vai lai kontaktētos ar prasītāju, izmantojot jebkādus sakaru līdzekļus vai jebkurus citus informācijas nodošanas paņēmienus.

250.⁵⁴ pants. Aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus

Aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam jebkādā veidā apstrādāt, publicēt, darīt zināmus vai citādi izmantot prasītāja personas datus, izņemot ar tiesvedību saistītās procesuālās darbībās.

250.^54A pants. Pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai

(1) Pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu noteikts pienākums atbildētājam apgūt šo kursu, lai novērstu vai mazinātu turpmākus vardarbības riskus.

(2) Tiesa vai tiesnesis, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto pienākumu, nosaka atbildētājam pienākumu arī daļēji segt sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai izmaksas 10 procentu apmērā, ja atbildētājs sāks kursu apgūt sešu mēnešu laikā, un pilnā apmērā, ja atbildētājs sāks kursu apgūt pēc sešiem mēnešiem.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2021. Pants stājas spēkā 01.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 164. punktu)

250.⁵⁵ pants. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var iesniegt motivētu pieteikumu ar lūgumu tiesai nodrošināt pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas tiesā, ja pastāv šā likuma 250.⁴⁵ panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi.

(2) Ja šā likuma 250.⁴⁵ panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi attiecas uz bērnu, šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu bērna interesēs var iesniegt viens no bērna vecākiem, aizbildnis, bāriņtiesa vai prokurors.

(3) Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas iesniedz tiesai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas vai pieteicēja atrašanās vietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

250.⁵⁹ pants. Lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

(1) Papildus šā likuma 230.pantā noteiktajam tiesa vai tiesnesis lēmumā norāda ziņas par lietas dalībniekiem [vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms), deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese un dzīvesvieta].

(2) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa — pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, — noteikšanu, ja nepieciešams, norāda termiņu lēmuma labprātīgai izpildei.

(3) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību brīdina atbildētāju, ka policija veiks lēmuma izpildes kontroli un, ja lēmums netiks pildīts labprātīgi, atbildētājs būs atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

(4) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa — pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, — noteikšanu norāda, ka:

1) atbildētājam ir pienākums paziņot tiesai savu turpmāko adresi saziņai ar tiesu, ja šis mājoklis ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta vai deklarācijā norādītā papildu adrese un atbildētājs nav piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu;

1¹) atbildētājam ir aizliegts atsavināt vai nodot mājokli, kavēt vai traucēt mājokļa lietošanu vai pasliktināt mājokļa stāvokli neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir mājokļa īpašnieks, valdītājs vai lietotājs;

2) atbildētājam ir tiesības iesniegt pieteikumu tiesai par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu;

3) datumu, kad atbildētāju ar lēmumu iepazīstina Valsts policija, uzskata par datumu, kad minētais lēmums paziņots atbildētājam, un ka atbildētāja atteikšanās iepazīties ar lēmumu neietekmē tā tiesiskās sekas;

4) lēmums ir pieejams tiešsaistes sistēmā.

(4¹) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa — pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai — noteikšanu norāda:

1) vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēja kontaktinformāciju un atbildētāja pienākumu 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas sazināties ar vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēju;

2) atbildētāja pienākumu gada laikā no lēmuma saņemšanas dienas apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai un brīdinājumu atbildētājam, ka tad, ja gada laikā šis kurss netiks apgūts, viņš būs atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu;

3) atbildētāja pienākumu līdz sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai pabeigšanai daļēji segt šā kursa izmaksas 10 procentu apmērā, ja atbildētājs sācis šo kursu apgūt sešu mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, un pilnā apmērā, ja atbildētājs sācis kursu apgūt pēc sešiem mēnešiem no lēmuma saņemšanas dienas, kā arī to, ka tad, ja atbildētājs šīs izmaksas nesegs labprātīgi, tās tiks piedzītas šajā likumā noteiktajā kārtībā;

4) brīdinājumu atbildētājam, ka rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai izmaksu segšana viņu neatbrīvo no pienākuma apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai un atbildības saskaņā ar Krimināllikumu.

(5) Lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (250.⁵⁸ panta pirmā un otrā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas, izņemot lēmumu daļā par sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai izmaksu segšanu saskaņā ar šā likuma 250.^54A panta otrajā daļā noteikto.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2021. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.⁶¹ pants. Par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 250.⁶⁰ panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem, par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Blakus sūdzības iesniegšana par šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem neaptur to izpildi.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētie lēmumi pieņemti bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no attiecīgā lēmuma izsniegšanas dienas.

250.⁶² pants. Lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību paziņošana

(1) Lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu tiesa paziņo pusēm, izsniedzot to pret parakstu vai nosūtot uz oficiālo elektronisko adresi, vai ierakstītā pasta sūtījumā. Lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ja vien tas nav izskatīts, piedaloties pusēm, paziņo tikai prasītājam.

(2) Tiesa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu nekavējoties pēc to pieņemšanas nosūta Valsts policijai izpildes kontrolei uz tās norādīto elektroniskā pasta adresi un arī Valsts policijas struktūrvienībai pēc prasītāja dzīvesvietas.

(3) Ja lēmums jautājumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemts pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību (250.⁵⁶ pants), lēmums iespējamam atbildētājam un iespējamam prasītājam ir pieejams tiešsaistes sistēmā nākamajā dienā pēc tam, kad tiesa saņēmusi pieteikumu un policijas informāciju. Šo datumu uzskata par datumu, kad minētais lēmums paziņots iespējamam atbildētājam, un lēmuma nepiegādāšana atbildētājam neietekmē tā tiesiskās sekas. Ja tehnisku iemeslu dēļ lēmumu noteiktajā datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, lēmums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par lēmuma paziņošanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad lēmums ir pieejams tiesas kancelejā.

(4) Ja atbildētājam pēc prasītāja motivēta pieteikuma, kas iesniegts bez policijas starpniecības, piemērots pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas minēts šā likuma 250.⁴⁷ panta pirmās daļas 1.punktā, tiesa lēmumu atbildētājam nesūta. Šo lēmumu un šā likuma 250.⁴⁶ panta trešajā daļā minēto prasītāja kontaktinformāciju tiesa nosūta Valsts policijai saskaņā ar šā panta otro daļu. Valsts policija, uzsākot šā lēmuma izpildes kontroli, iepazīstina atbildētāju ar lēmumu. Datumu, kad Valsts policija iepazīstinājusi atbildētāju ar lēmumu, uzskata par datumu, kad lēmums paziņots atbildētājam, un lēmuma nepiegādāšana atbildētājam neietekmē tā tiesiskās sekas. Tikai pēc lēmuma paziņošanas lēmums atbildētājam ir pieejams tiešsaistes sistēmā.

(5) Ja no lietas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību materiāliem izriet, ka tiek skartas nepilngadīga bērna vai personas ar ierobežotu rīcībspēju intereses, lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu tiesa papildus nosūta bāriņtiesai un sociālajam dienestam pēc bērna vai personas dzīvesvietas. Pārējos gadījumos tiesa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu sociālajam dienestam pēc prasītāja dzīvesvietas nosūta tad, ja prasītājs to ir lūdzis.

(6) Ja atbildētājam piemērots šā likuma 250.⁴⁷ panta pirmās daļas 7.¹ punktā paredzētais pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, tiesa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa atcelšanu nekavējoties pēc tā pieņemšanas papildus nosūta arī vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējam uz tā norādīto elektroniskā pasta adresi. Pakalpojuma sniedzējam nosūta arī šā likuma 250.⁴⁶ panta otrās daļas 3. punktā minēto informāciju. Tiesa informē pakalpojuma sniedzēju arī par dienu, kad lēmums paziņots atbildētājam, izņemot gadījumus, kad lēmumu paziņo saskaņā ar šā panta ceturto daļu. Ja lēmumu paziņo saskaņā ar šā panta ceturto daļu, Valsts policija informē pakalpojuma sniedzēju par dienu, kad lēmums paziņots atbildētājam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2015., 25.03.2021. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.^62A pants. Izpildes un izpildes kontroles nosacījumi, ja atbildētājam noteikts pienākums apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai

(1) Tiesa vai tiesnesis, saņemot no vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēja izziņu par to, ka atbildētājs gada laikā nav apguvis sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, nosūta šo izziņu un nolēmumu, ar kuru atbildētājam uzlikts pienākums apgūt minēto kursu, Valsts policijai izpildes kontrolei uz tās norādīto elektroniskā pasta adresi un arī Valsts policijas struktūrvienībai pēc prasītāja dzīvesvietas, lai tā izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret atbildētāju par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

(2) Tiesa vai tiesnesis, saņemot no vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēja izziņu par to, ka atbildētājs līdz sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai pabeigšanai nav sedzis šā kursa izmaksas, nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas.

(3) Lēmumu daļā, ar kuru atbildētājam noteikts pienākums segt sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai izmaksas, ja atbildētājs šīs izmaksas nav labprātīgi sedzis, izpilda šā likuma E daļā noteiktajā kārtībā.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2021.)

250.⁶³ pants. Īpaši nosacījumi atbildētāja saziņai ar tiesu, ja atbildētājam piemērots aizliegums atgriezties un uzturēties mājoklī, kas ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta

(1) Ja piemērots pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas uzliek par pienākumu atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un nosaka aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā, un šis mājoklis ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta vai deklarācijā norādītā papildu adrese, turpmākos lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lēmumus par šā pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu tiesa paziņo atbildētājam elektroniski šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, bet, ja tas nav iespējams, viņa norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

(2) Ja piemērots pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas uzliek par pienākumu atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un nosaka aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā, un šis mājoklis ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta vai deklarācijā norādītā papildu adrese, un ja prasītājs tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noteiktajā termiņā cēlis prasību, ar šo prasību saistītās pavēstes un citus tiesas dokumentus paziņo atbildētājam elektroniski šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, bet, ja tas nav iespējams, viņa norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

(3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos atbildētājam nav iespējams paziņot elektroniski vai atbildētājs nav norādījis savu adresi saziņai ar tiesu, atbildētāju aicina uz tiesu un citus tiesas dokumentus piegādā un izsniedz, izsaucot atbildētāju ar pavēsti, kuru publicē saskaņā ar 59.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.⁶⁴ pants. Lietas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pēc pieteikuma, kas iesniegts pirms prasības celšanas, izprasīšana un prasības izskatīšana

(1) Ja prasītājs lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pēc pieteikuma, kas iesniegts pirms prasības celšanas, noteiktajā termiņā ceļ prasību piekritīgā tiesā, kas nav tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, tiesa, kurai piekritīga lietas izskatīšana pēc būtības, izprasa no tiesas, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, attiecīgo lietu un pievieno to prasības lietas materiāliem.

(2) Izskatot prasības pieteikumu, tiesa vai tiesnesis attiecībā uz pagaidu aizsardzību pret vardarbību pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus vai pieaicina institūcijas atzinuma sniegšanai.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2021.)

(Nodaļa 19.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2017.)

250.⁶⁸ pants. Pierādījumu pieļaujamība lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem

(1) Nav pieļaujami šā likuma 250.⁶⁷ panta pirmajā daļā minētie pierādījumi, ja persona tos ieguvusi, izmantojot piekļuvi konkurences iestādes lietas materiāliem.

(2) Ziņas, kuras persona ieguvusi, izmantojot piekļuvi konkurences iestādes lietas materiāliem, kā pierādījumus var izmantot tikai minētā persona vai persona, kura ir minētās personas tiesību un saistību pārņēmēja.

(19.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2017.)

250.⁷⁰ pants. Atbildība par pierādījumu neiesniegšanu, iznīcināšanu vai neatļautu izmantošanu lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem

Ja tiesa nekonstatē objektīvus apstākļus pierādījumu neiesniegšanai vai persona ir pārkāpusi šā likuma 250.⁶⁸ pantā norādītos pierādījumu pieļaujamības ierobežojumus, vai tiesa konstatējusi, ka pierādījums iznīcināts, tiesa var uzlikt naudas sodu fiziskajai personai līdz 14 000 euro, bet juridiskajai personai — līdz 140 000 euro.

(19.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2017.)

(Nodaļa 31.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 144. punktu)

250.⁷¹ pants. Lietu piekritība un izskatīšanas kārtība

(1) Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās izskata tiesa, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process, šā likuma 363.¹⁷ panta ceturtajā daļā un Maksātnespējas likuma 80. panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā. Lietas izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(2) Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās šīs nodaļas izpratnē ir arī lietas par kreditora prasījumiem saskaņā ar Maksātnespējas likuma 80. panta otrajā un trešajā daļā noteikto.

(3) Ja lieta par strīda izskatīšanu par tiesībām ir ierosināta pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas tiesā un nav uzsākta šīs lietas izskatīšana pēc būtības, tiesa pārsūta šo lietu izskatīšanai tai tiesai, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process, ja starp lietas dalībniekiem nepastāv procesuālā līdzdalība atbildētāja pusē.

(31.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2018.)

250.⁷² pants. Prasības pieteikuma saturs

Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128. pantā noteiktajam norāda:

1) adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus, ja prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un prasītājs nav piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu;

2) vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, pamatojot savu lūgumu.

(31.05.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.⁷³ pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesa atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:

1) prasības pieteikumā nav visu šā likuma 128. panta otrajā vai trešajā daļā un 250.⁷² pantā noteikto rekvizītu;

2) prasības pieteikumam nav pievienoti šā likuma 129. pantā noteiktie dokumenti.

(2) Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un trūkumu novēršanai nosaka termiņu līdz 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam.

(3) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesai.

(4) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam. Lēmums par prasības pieteikuma atdošanu prasītājam nav pārsūdzams.

(5) Prasības pieteikuma atdošana prasītājam ir šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā.

(6) Tiesa vienlaikus ar lēmumu par prasības pieteikuma atdošanu prasītājam pieņem lēmumu sūdzības par administratora lēmumu lietā un atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli.

(31.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2018.)

250.⁷⁴ pants. Pagaidu aizsardzības noteikšanas pamats un piemērojamie līdzekļi maksātnespējas procesa lietās

(1) Tiesa pēc sūdzības iesniedzēja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka ar administratora lēmumu varētu tikt pārkāptas Maksātnespējas likumā noteiktās kreditora tiesības. Pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšana pieļaujama, izskatot jautājumu par sūdzības pieņemšanu par administratora lēmumu šā likuma 363.¹⁷ panta 1.¹ un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos, ja administratora lēmumu ir pārsūdzējusi Maksātnespējas likuma 80. panta otrajā vai trešajā daļā noteiktā persona.

(2) Tiesa, izskatot jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, papildus sūdzībā par administratora lēmumu norādītajiem apstākļiem ņem vērā arī citus maksātnespējas procesa lietas materiālus.

(3) Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu norādāms pagaidu aizsardzības līdzeklis, kuru tiesai lūdz noteikt līdz sprieduma taisīšanai.

(4) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības lūgt tiesai noteikt šādus pagaidu aizsardzības līdzekļus:

1) aizliegumu piedalīties kreditoru sapulcē ar balsstiesībām tam kreditoram, par kura atzīto prasījumu ir iesniegta sūdzība;

2) aizliegumu sniegt iebildumus par saņemto Maksātnespējas likuma 81. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto informāciju tam kreditoram, par kura atzīto prasījumu ir iesniegta sūdzība.

(5) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad saņemta sūdzība par administratora lēmumu, iepriekš nepaziņojot administratoram un kreditoriem.

(6) Administrators ir atbildīgs par noteiktu darbību veikšanas aizlieguma ievērošanu no brīža, kad viņam šis lēmums paziņots. Tiesa paziņo atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.

(7) Tiesa pēc sūdzības iesniedzēja vai ieinteresētās personas motivēta pieteikuma var aizstāt noteikto pagaidu aizsardzības līdzekli ar citu pagaidu aizsardzības līdzekli.

(8) Tiesa pēc ieinteresētās personas motivēta pieteikuma var atcelt pagaidu aizsardzības līdzekli.

(9) Ja pagaidu aizsardzības līdzeklis noteikts, bet prasība par strīda izskatīšanu par tiesībām nav celta un tiesa nav noteikusi termiņu prasības celšanai, tad, pieņemot lēmumu sūdzības par administratora lēmumu lietā, tiesa vienlaikus atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli.

(10) Ja pagaidu aizsardzības līdzeklis noteikts pirms prasības celšanas par strīda izskatīšanu par tiesībām un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesa vienlaikus izlemj jautājumu par sūdzību par administratora lēmumu un atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums sūdzības par administratora lēmumu lietā stājas likumīgā spēkā.

(11) Noraidot prasību par strīda izskatīšanu par tiesībām, tiesa vienlaikus izlemj jautājumu par sūdzību par administratora lēmumu un atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums sūdzības par administratora lēmumu lietā stājas likumīgā spēkā.

(12) Ja prasība par strīda izskatīšanu par tiesībām atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa vienlaikus izlemj jautājumu par sūdzību par administratora lēmumu un atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums sūdzības par administratora lēmumu lietā stājas likumīgā spēkā.

(13) Par lēmumu, ar kuru pagaidu aizsardzības līdzeklis noteikts, aizstāts vai atcelts, nevar iesniegt blakus sūdzību.

(31.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2018.)

250.⁷⁵ pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana

(1) Lietas izskatīšana rakstveida procesā uzsākama ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas, laikus paziņojot lietas dalībniekiem par datumu, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Tiesa informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.

(2) Pēc lietas dalībnieka rakstveida lūguma spriedumu nosūta nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma saņemšana neietekmē termiņa skaitījumu.

(31.05.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.⁷⁶ pants. Lietas iztiesāšana tiesas sēdē

(1) Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē, ja ir saņemts lietas dalībnieka pamatots lūgums un ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

(2) Tiesa nosaka tiesas sēdes dienu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas.

(3) Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu, nākamo tiesas sēdes dienu nosaka ne vēlāk kā 15 dienu laikā, izņemot gadījumu, kad pastāv objektīvs pamats garākam termiņam.

(31.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2018.)

250.⁷⁷ pants. Sprieduma pārsūdzēšana, spēkā stāšanās un lēmuma par sūdzības izskatīšanu spēkā stāšanās

(1) Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.² pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

(2) Spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai.

(3) Ja spriedums ir pārsūdzēts un apelācijas instances tiesa atsaka apelācijas tiesvedības ierosināšanu, pirmās instances tiesas spriedums un lēmums par sūdzību par administratora lēmumu stājas spēkā vienlaikus ar lēmumu, ar kuru atteikts ierosināt apelācijas tiesvedību.

(4) Tiesas lēmums par sūdzību par administratora lēmumu šā likuma 363.¹⁷ panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā stājas spēkā, ja likumā noteiktajā termiņā nav iesniegta apelācijas sūdzība.

(5) Pēc šajā pantā minēto nolēmumu stāšanās spēkā tos nosūta arī administratoram un Maksātnespējas kontroles dienestam.

(31.05.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

(Nodaļa 28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.⁷⁸ pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par notikušu vai nākotnē ticami iespējamu komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk – pārkāpums) izskata tiesa prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.⁷⁹ pants. Komercnoslēpumu saturošas informācijas aizsardzība

(1) Ja tiesa pēc puses motivēta lūguma atzīst, ka lietā atrodas komercnoslēpumu saturošs dokuments, kas iesniegts neaizklātā veidā, un šīs informācijas atklāšana var radīt lietas dalībniekam vai citai personai būtisku kaitējumu, tiesa var ierobežot personas, kura piedalās lietas izskatīšanā, tiesības iepazīties ar šo lietas materiālu daļu, iekļaujot attiecīgo pierādījumu atsevišķā sējumā.

(2) Tiesa, ievērojot personas tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību, pieprasa, lai persona, kuras sniegtajām ziņām ir komercnoslēpuma statuss, iesniedz attiecīgo rakstveida pierādījuma atvasinājumu, nenorādot komercnoslēpumu saturošu informāciju vai iesniedzot to aizklātā veidā.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.⁸⁰ pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas pamats un vispārīgie noteikumi

(1) Tiesa pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, ja ir pamats uzskatīt, ka:

1) komercnoslēpums pastāv un prasītājs ir tā turētājs;

2) tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas.

(2) Tiesa, lemjot par pieteikuma apmierināšanu vai noraidīšanu vai vērtējot pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas samērīgumu, ņem vērā šā likuma 250.⁸⁸ pantā noteikto.

(3) Izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.⁸¹ pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļi

(1) Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu norādāms attiecīgais pagaidu aizsardzības līdzeklis.

(2) Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir:

1) aizliegums atbildētājam vai noteiktai personai, kura padara iespējamu pārkāpuma izdarīšanu, izmantot vai izpaust komercnoslēpumu, ražot, piedāvāt, laist tirgū vai izmantot pārkāpuma preces minētajiem nolūkiem;

2) tādas kustamas mantas apķīlāšana, ar kuru, iespējams, tiek pārkāptas tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.

(3) Tiesa, lemjot par pieteikumu, kas nav saistīts ar komercnoslēpuma izpaušanu, var nepiemērot šā panta otrajā daļā noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus, bet uzlikt atbildētājam par pienākumu iemaksāt noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniegt tiesā līdzvērtīgu garantiju, lai nodrošinātu kompensāciju komercnoslēpuma turētājam.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.⁸² pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt, lai tiek piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis pirms prasības celšanas triju mēnešu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par tiesību pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu.

(2) Iesniedzot pieteikumu, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina tiesību pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu.

(3) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama prasība.

(4) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pirms prasības celšanas, tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ne ilgāku par 30 dienām.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.⁸³ pants. Jautājuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu izskatīšana

(1) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pirms prasības celšanas, kā arī gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki, tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, nerīkojot tiesas sēdi un iepriekš nepaziņojot lietas dalībniekiem. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildu apstākļus, pieteikumu izlemj 15 dienu laikā pēc tā saņemšanas, uz tiesas sēdi aicinot pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(2) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības celšanu, tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas, nerīkojot tiesas sēdi un iepriekš nepaziņojot lietas dalībniekiem, vai 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, ja lieta jau ierosināta. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildu apstākļus, pieteikumu izlemj 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas vai, ja lieta jau ierosināta, 15 dienu laikā pēc tā saņemšanas, uz tiesas sēdi aicinot pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Ja kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku kaitējumu komercnoslēpuma turētājam un ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus, pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas vai, ja lieta jau ierosināta, ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

(4) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieņemts bez atbildētāja vai citu lietas dalībnieku klātbūtnes, atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem tiesa paziņo par šo lēmumu ne agrāk kā trešajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas.

(5) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam, lai tas nodrošina zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam vai citām personām, kuras minētas šā likuma 250.⁸¹ panta otrās daļas 1. punktā sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniedzot tiesā līdzvērtīgu garantiju. Ja prasītājs nav izpildījis uzlikto pienākumu vai nav iesniedzis tiesā tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par naudas summas iemaksu viņa depozīta kontā tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu. Lēmumu par zaudējumu nodrošināšanu paziņo atbildētājam pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(28.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.⁸⁴ pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļa aizstāšana vai atcelšana

(1) Tiesa pēc prasītāja pieteikuma var aizstāt noteikto pagaidu aizsardzības līdzekli ar citu līdzekli.

(2) Pagaidu aizsardzības līdzekli var atcelt tā pati tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

(3) Tiesa pēc prasītāja, cita iespējamā lietas dalībnieka vai personas, uz kuru attiecas piemērotais pagaidu aizsardzības līdzeklis, pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu, ja:

1) lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta;

2) attiecīgā informācija, kas bija uzskatāma par komercnoslēpumu, vairs neatbilst Komercnoslēpuma aizsardzības likumā noteiktajām komercnoslēpuma prasībām tādu iemeslu dēļ, kurus nevar saistīt ar atbildētāju.

(4) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(5) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.⁸⁵ pants. Par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par lēmumu, ar kuru aizstāts noteiktais pagaidu aizsardzības līdzeklis, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.⁸⁶ pants. Lēmuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu izpilde

(1) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu un lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, kas pieņemts ar šā likuma 250.⁸³ panta piektajā daļā minēto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniedzis tiesā līdzvērtīgu garantiju. Izpildu dokumentu izsniedz pēc tiesas noteiktās naudas summas iemaksas vai līdzvērtīgās garantijas saņemšanas.

(3) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, apķīlājot kustamu mantu, ar kuru, iespējams, izdarīts pārkāpums, izpilda šā likuma 71. nodaļā noteiktajā kārtībā.

(4) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, nosakot aizliegumu veikt noteiktas darbības, ar kurām, iespējams, izdarīts pārkāpums, izpilda tiesu izpildītājs un šā likuma 555. pantā noteiktajā kārtībā paziņo par tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai.

(5) Piemērotā pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšana izpildāma pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.

(6) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms piemērojot aizstājošo pagaidu aizsardzības līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto pagaidu aizsardzības līdzekli.

(28.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.⁸⁷ pants. Ar pagaidu aizsardzības līdzekli radītā kaitējuma atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par kaitējumu, kas viņam radies sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja pagaidu aizsardzības līdzeklis ir atcelts šā likuma 250.⁸⁴ panta trešās daļas 1. punktā noteiktajā gadījumā, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223. panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.⁸⁸ pants. Prasības pieteikuma izskatīšana un tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas vispārīgie noteikumi

Tiesa, lemjot par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu vai vērtējot tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanas samērīgumu, ņem vērā attiecīgās lietas apstākļus, tostarp kur iespējams:

1) komercnoslēpuma vērtību vai citas specifiskas komercnoslēpuma iezīmes;

2) pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu;

3) atbildētāja rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izmantošanā vai izpaušanā;

4) komercnoslēpuma nelikumīgas izmantošanas vai izpaušanas sekas;

5) pušu likumīgās intereses un pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas ietekmi uz tām;

6) trešo personu un sabiedrības likumīgās intereses;

7) pamattiesību aizsardzību.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

(Nodaļa 14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

250.⁸⁹ pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām, izskata tiesa prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

250.⁹⁰ pants. Personas, kuras var iesniegt prasības pieteikumu

Prasības pieteikumu patērētāju grupas labā var iesniegt personas, kas iekļautas Latvijas kvalificēto institūciju sarakstā vai Eiropas Komisijas apkopotajā kvalificēto institūciju sarakstā.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

250.⁹¹ pants. Prasības pieteikuma saturs

Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128. pantā noteiktajam norāda:

1) to patērētāju vārdu, uzvārdu, personas kodu, kuri ir devuši piekrišanu prasītājam viņus pārstāvēt konkrētajā prasībā;

2) pamatojumu konkrēto patērētāju prasījumu apvienošanai patērētāju kolektīvajā prasībā;

3) konkrētu atlīdzinājumu un tā apmēru katram prasības pieteikumā norādītajam patērētājam.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

250.⁹² pants. Tiesneša darbības lietas sagatavošanā

(1) Tiesnesis nosaka sagatavošanas sēdi un paziņo par to pusēm.

(2) Tiesnesis nosaka prasītājam termiņu, kas nav īsāks par 60 dienām, lai prasītājs izsludinātu patērētāju atkārtotu pieteikšanos patērētāju kolektīvajai prasībai un attiecīgi precizētu prasības pieteikumu, papildinot to ar jauniem patērētāju prasījumiem.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

250.⁹³ pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas par patērētāju tiesību pārkāpumiem

(1) Patērētāju tiesību pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu vai ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, izskatot patērētāju kolektīvo prasību.

(2) Patērētāju tiesību pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos citas dalībvalsts patērētāju aizsardzības iestādes lēmumu, tiek uzskatīts par pierādītu, ja lietas dalībnieks neiesniedz tiesai pierādījumus par patērētāju tiesību pārkāpuma neesību.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

250.⁹⁴ pants. Izlīgums

(1) Izlīgumā papildus šā likuma 227. pantā minētajam norāda arī konkrētus patērētājus, uz kuriem izlīgumā noteiktais attiecas, kā arī saistības, ko tie labprātīgi uzņemas izpildīt.

(2) Tiesas apstiprināts izlīgums ir saistošs prasītājam, atbildētājam un patērētājiem, kas pārstāvēti patērētāju kolektīvajā prasībā.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

252.pants. Lietu ierosināšana

Sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmu lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida pieteikuma pamata.

253.pants. Lietas dalībnieki

(1) Sevišķās tiesāšanas kārtības lietās lietas dalībnieki ir pieteicējs un viņa pārstāvis, ieinteresētā persona un tās pārstāvis, kā arī likumā paredzētajos gadījumos prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde.

(2) Sevišķās tiesāšanas kārtības lietās lietas dalībniekiem ir šā likuma 74.panta otrajā daļā noteiktās pušu procesuālās tiesības.

254.pants. Pieteikums sevišķā tiesāšanas kārtībā

(1) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

1¹) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja pieteicējs piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;

1²) ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ieinteresētajai personai personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

1³) pieteicēja pārstāvja vai personas, kurai ir tiesības iesniegt pieteikumu, elektroniskā pasta adresi un, ja tā ir reģistrējusies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, arī norādi par reģistrēšanos, ja pieteicēja pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, vai persona, kurai ir tiesības iesniegt pieteikumu, piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu. Ja pieteicēja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

4) apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots, un pierādījumus, kas tos apstiprina;

5) likumu, uz kuru pieteikums pamatots;

6) pieteicēja lūgumu;

7) pievienoto dokumentu sarakstu;

8) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(2) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis, vai pieteicējs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa, izņemot šā likuma 72.panta piektajā daļā noteikto gadījumu. Ja pieteikumu parakstījis pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar pieteikumu tiesā.

(3) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(4) Neparakstītu pieteikumu uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012., 23.04.2015., 23.11.2016., 01.06.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)