Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 06.04.2007. - 30.06.2010. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.310

Rīgā 1998.gada 18.augustā (prot. Nr.45 18.§)
Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu
(MK 23.07.2002. noteikumu Nr.313 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtību, Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku pārvietošanas izdevumu finansēšanas vai ēku īpašniekiem paredzētās kompensācijas izmaksas kārtību, lai ierobežotu Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu eroziju hidroelektrostaciju darbības ietekmes zonā un uzturētu ekspluatācijas kārtībā Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būves.

(MK 23.07.2002. noteikumu Nr.313 redakcijā)

2. Sākot ar 1998.gada 1.jūliju atbilstoši likumā "Par vides aizsardzību" un Civillikuma 1779.pantā noteiktajām prasībām, kā arī elektroenerģijas ražošanas licences nosacījumiem akciju sabiedrība "Latvenergo" šo noteikumu 3.punktā noteikto daļu no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot Daugavas hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju, paredz šādu izdevumu segšanai:

2.1. izdevumiem, kuri saistīti ar Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbiem un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatāciju šo noteikumu pielikumā minētajās pilsētās un pagastos, kā arī inženieraizsardzības būvēs;

2.2. izdevumiem, kuri saistīti ar krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku pārvietošanas darbiem, vai kompensācijas izmaksai šo ēku īpašniekiem.

(MK 23.07.2002. noteikumu Nr.313 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.10.2002. noteikumiem Nr.472; MK 03.04.2007. noteikumiem Nr.227)

3. Mēneša laikā pēc pārskata ceturkšņa akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides projekti" kontā līdzekļus šādā apmērā:

3.1. no 2007.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim - 4 % no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot Daugavas hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju, bet ne vairāk kā 850000 latu gadā;

3.2. sākot ar 2008.gada 1.janvāri - 212500 latu ceturksnī. Gada kopējais finansējums ir 850000 latu. Finansējums tiek pārskatīts reizi trijos gados, ņemot vērā valstī noteikto inflācijas koeficientu.

(MK 03.04.2007. noteikumu Nr.227 redakcijā)

4. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides projekti":

4.1. veic Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas, krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku pārvietošanas un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu pasūtītāja pienākumus, kā arī izmaksā kompensāciju krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku īpašniekiem;

4.2. nosaka vides sakārtošanas veidu un veicamo darbu apjomu un aprēķina nepieciešamās izmaksas;

4.3. līdz kārtējā gada 1.oktobrim iesniedz paredzamo darbu izmaksas saskaņošanai akciju sabiedrībā "Latvenergo".

(Grozīts ar MK 23.07.2002. noteikumiem Nr.313; MK 03.04.2007. noteikumiem Nr.227)

5. (Svītrots ar MK 03.04.2007. noteikumiem Nr.227.)

6. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides projekti" katra gada pirmā ceturkšņa laikā iesniedz Vides ministrijā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā pārskatu par iepriekšējā gadā veiktajiem darbiem un līdzekļu izlietojumu.

(Grozīts ar MK 23.07.2002. noteikumiem Nr.313; MK 22.10.2002. noteikumiem Nr.472; MK 29.07.2003. noteikumiem Nr.420; MK 03.04.2007. noteikumiem Nr.227)

7. Ekonomikas ministrs apstiprina Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas koordinēšanas un līdzekļu izlietojuma noteikšanas komisiju. Minētās komisijas sastāvā ir komisijas priekšsēdētājs - valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides projekti" valdes priekšsēdētājs - un komisijas locekļi:

7.1. Ekonomikas ministrijas pārstāvis;

7.2. Vides ministrijas pārstāvis;

7.3. Zemkopības ministrijas pārstāvis;

7.4. akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstāvis;

7.5. Rīgas rajona pašvaldības pārstāvis;

7.6. Ogres rajona pašvaldības pārstāvis;

7.7. Aizkraukles rajona pašvaldības pārstāvis;

7.8. Jēkabpils rajona pašvaldības pārstāvis.

(MK 29.07.2003. noteikumu Nr.420 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.04.2007. noteikumiem Nr.227)

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs
Pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 18.augusta noteikumiem Nr.310
Pilsētas un pagasti, kas atrodas Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastos, un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būves

I. Pilsētas un pagasti, kas atrodas Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastos

1. Rīgas rajonā:

1.1. Daugmales pagasts;

1.2. Ķekavas pagasts;

1.3. Salaspils lauku teritorija;

1.4. Salaspils pilsēta.

2. Ogres rajonā:

2.1. Birzgales pagasts;

2.2. Ikšķiles lauku teritorija;

2.3. Jumpravas pagasts;

2.4. Ķeguma lauku teritorija;

2.5. Ķeguma pilsēta;

2.6. Lielvārdes lauku teritorija;

2.7. Lielvārdes pilsēta;

2.8. Ogresgala pagasts;

2.9. Ogres pilsēta;

2.10. Rembates pagasts;

2.11. Tīnūžu pagasts.

3. Aizkraukles rajonā:

3.1. Aizkraukles pagasts;

3.2. Aizkraukles pilsēta;

3.3. Jaunjelgavas pilsēta;

3.4. Jaunjelgavas lauku teritorija;

3.5. Skrīveru pagasts;

3.6. Sērenes pagasts;

3.7. Kokneses pagasts;

3.8. Klintaines pagasts;

3.9. Pļaviņu pilsēta;

3.10. Staburaga pagasts;

3.11. Seces pagasts.

4. Jēkabpils rajonā:

4.1. Krustpils pagasts;

4.2. Sēlpils pagasts;

4.3. Salas pagasts līdz Prižu krācēm.

II. Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būves

5. Astoņas sūkņu stacijas (Ogre-1, Ogre-2, Ogre-4, Ciemupe, Ikšķile-1, Ikšķile-2, Tome un Spolītes).

6. Ūdenskrātuves dambis 8,4 km garumā (Ogre-1 — 0,9 km, Ogre-2 — 2,7 km, Ciemupe — 0,5 km, Ikšķile-1 — 1,1 km, Ikšķile-2 — 2,5 km un Tome — 0,7 km).

7. Dziļās drenāžas 10,8 km garumā (Ogre-1 — 2,9 km, Ogre-2 — 0,8 km, Ogre-4 — 0,5 km, Ikšķile-1 — 3,1 km un Ikšķile-2 — 3,5 km) ar 296 akām.

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs
06.04.2007