Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) datubāze — speciāli organizēta datu kopa, kas ietver ziņas par dokumentiem, to saturu, pazīmēm un savstarpējām attiecībām un kas pieejama bibliotēkas lietotājiem;
2) (izslēgts ar 11.06.2026. likumu);
3) dokuments — pierakstīta informācija, kuru dokumentēšanas procesā var uzskatīt par vienu vienību neatkarīgi no tās fiziskās formas un raksturīgajām pazīmēm;
4) elektronisks izdevums — skaņu ieraksta, videoieraksta vai datorieraksta veidā attēlota informācija, kas tiražēta dažādos informācijas nesējos un formātos un ar atbilstošu iekārtu un programmatūras palīdzību pieejama lietotājiem;
5) iespieddarbs — patstāvīgs, izdevniecībā vai citā izdevējorganizācijā redakcionāli apstrādāts, poligrāfiskās iespiešanas vai novilkšanas veidā iegūts un tiražēts attēlizdevums, brošūra, izdevums neredzīgajiem, kartogrāfisks izdevums, laikraksts, normatīvtehnisks izdevums, nošizdevums un tamlīdzīgs izdevums;
6) informācijas sistēma — iekārtu, procedūru un personāla kopums, kas izveidots, strādā un tiek uzturēts, lai vāktu, apstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju;
7) informācijas tehnoloģija — datu apstrādes un komunikāciju sistēmās lietojamo informācijas vākšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārveidošanas metožu kopums;
8) (izslēgts ar 08.12.2005. likumu);
9) izdevuma obligātais eksemplārs — iespieddarba vai elektroniska izdevuma eksemplārs, kuru izdevumu obligāto eksemplāru piegādi regulējošā likumā noteiktajā kārtībā saņem Latvijas Nacionālā bibliotēka;
10) starpbibliotēku abonements — bibliotēku sadarbības forma, kuras ietvaros ikviena bibliotēka uz laiku saņem no citas bibliotēkas vai izsniedz citai bibliotēkai iespieddarbus vai citus dokumentus vai dokumentu kopijas bibliotēkas lietotāju pieprasījumu apmierināšanai;
11) starptautiskais starpbibliotēku abonements — starptautiska bibliotēku sadarbības forma, kuras ietvaros ikviena bibliotēka uz laiku saņem no citas bibliotēkas vai izsniedz citai bibliotēkai iespieddarbus vai citus dokumentus vai dokumentu kopijas bibliotēkas lietotāju pieprasījumu apmierināšanai;
12) bibliotēka — izglītojoša, informācijas, kultūras un sabiedrības līdzdarbības institūcija vai tās struktūrvienība ar pastāvīgu bibliotēkas krājumu un materiālo un tehnisko pamatu, kura veic šajā likumā noteiktās funkcijas;
13) bibliotēkas krājums — bibliotēkā esošo dokumentu, iespieddarbu, informācijas un zināšanu resursu kopums;
14) bibliotēkas pakalpojums — pakalpojums, kura ietvaros bibliotēka nodrošina piekļuvi bibliotēkas krājumam un kultūras mantojumam, veicina lasīšanu, kā arī sniedz atbalstu izglītībai, zinātnei, informācijpratībai, digitālo prasmju attīstībai un sabiedrības līdzdalībai, nodrošinot publiski pieejamu un iekļaujošu vidi;
15) bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas vieta — vieta ārpus bibliotēkas pamatadreses, kurā tiek sniegti atsevišķi bibliotēkas pakalpojumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
2.pants. Likuma mērķis un darbības joma
(1) Šā likuma mērķis ir, izmantojot bibliotēku sniegtās iespējas un sekmējot bibliotēku attīstību, nodrošināt ikvienam brīvu un neierobežotu piekļuvi informācijai, zināšanām un kultūras mantojumam, atbalstīt izglītību un zinātni, sekmēt mūžizglītību, kā arī veicināt pilsonisko līdzdalību demokrātiskos procesos un valstiskuma stiprināšanā.
(11) Likums nosaka bibliotēku funkcijas, darbību, juridisko statusu un citus ar bibliotēku darbību saistītus jautājumus.
(2) Likums attiecas uz visām bibliotēkām, kuras tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem vai valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, kā arī uz reģistrētajām privātajām bibliotēkām.
(08.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
2.1 pants. Latvijas bibliotēku tīkls
(1) Latvijas bibliotēku tīkls ir līdzsvarots, saskanīgs un vienots valsts, pašvaldību un privāto bibliotēku kopums, kas aptver visu Latvijas teritoriju.
(2) Latvijas bibliotēku tīklu veido Latvijas Nacionālā bibliotēka, publiskās bibliotēkas, augstākās izglītības iestāžu bibliotēkas, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas un speciālās bibliotēkas.
(3) Latvijas bibliotēku tīkla metodiskais, konsultatīvais, bibliotēku informācijas sistēmu pārvaldības un interešu pārstāvības centrs ir Latvijas Nacionālā bibliotēka.
(4) Ministru kabinets nosaka Latvijas bibliotēku tīkla darbību, teritoriālo pārklājumu pašvaldībās un bibliotēku pakalpojumu veidus.
(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2026. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)
3. pants. Bibliotēkas funkcijas
(1) Bibliotēka veic šādas pamatfunkcijas:
1) pārvalda, uzkrāj, veido, sistematizē, kataloģizē, bibliografē un saglabā kultūras mantojumu — iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu krājumu;
2) nodrošina pieeju bibliotēkas krājumā esošajai informācijai un sniedz bibliotēkas pakalpojumus;
3) atbalsta un veicina izglītības (tai skaitā mūžizglītības), zinātnes un kultūras attīstību;
4) veicina lasīšanu, kā arī medijpratības un informācijpratības attīstību sabiedrībā;
5) stiprina demokrātiskās vērtības un veicina pilsonisko līdzdalību;
6) nodrošina publiski pieejamu un iekļaujošu sabiedrības līdzdarbības vietu;
7) sniedz atbalstu digitālo prasmju apguvei, kā arī valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu izmantošanai.
(2) Pašvaldību bibliotēkas (izņemot vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas) papildus veic šādas funkcijas:
1) novadpētniecības funkciju — veido, saglabā un popularizē vietējo kultūrvidi un vietējo kultūras mantojumu (iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu krājumu);
2) atbalsta vietējo kopienu un tās identitātes veidošanu un stiprināšanu.
(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
4.pants. Bibliotēku darbības tiesiskais pamats
(1) Bibliotēku darbības tiesiskais pamats ir šis likums, likums "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku", citi likumi un normatīvie akti, kā arī bibliotēku nolikumi (statūti).
(2) Bibliotēkas nolikumu (statūtus) apstiprina tās dibinātājs.
5.pants. Bibliotēku darbības vispārīgie principi
(1) Bibliotēku krājumos esošie iespieddarbi, elektroniskie izdevumi, rokraksti un citi dokumenti neatkarīgi no to autoru politiskās, ideoloģiskās, reliģiskās vai cita veida orientācijas vai informācijas, kas tajos ietverta, ir pieejami ikvienai personai bibliotēku noteiktajā kārtībā.
(2) Bibliotēkas attiecībā uz krājumu veidošanu ir neatkarīgas. Tās nedrīkst ierobežot politiski, ideoloģiski vai reliģiski motīvi. Ierobežojumus bibliotēku krājumu veidošanā var noteikt tikai ar likumu.
(3) Valsts un pašvaldību bibliotēkās lietotāja apkalpošana un bibliotēkas informācijas sistēmu izmantošana ir bez maksas. Bibliotēkas pakalpojumu veidus, par kuriem ņemama samaksa, nosaka bibliotēkas nolikums (statūti) un bibliotēkas lietošanas noteikumi. Valsts bibliotēkas, kas ir atvasinātas publiskas personas (izņemot pašvaldību) izveidota iestāde (aģentūra) vai tās struktūrvienība, sniegto maksas pakalpojumu veidus un maksas apmēru nosaka attiecīgā atvasinātā publiskā persona, bet pašvaldību bibliotēku sniegto maksas pakalpojumu veidus un maksas apmēru nosaka attiecīgās pašvaldības dome. Valsts bibliotēkas (izņemot atvasinātas publiskas personas izveidotu iestādi vai struktūrvienību) maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina valsts bibliotēkas vadītājs (direktors).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005., 13.11.2008. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
6.pants. Bibliotēkas dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana
(1) Valsts bibliotēku dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets, pamatojoties uz tā ministra ierosinājuma, kura padotībā ir bibliotēka, kā arī attiecīgā atvasinātā publiskā persona (izņemot pašvaldību).
(2) Valsts bibliotēkas likvidēšanas gadījumā Ministru kabinets vai attiecīgā atvasinātā publiskā persona nodrošina bibliotēkas krājuma saglabāšanu valsts īpašumā un nosaka tā turpmāko saglabāšanas un lietošanas kārtību, ņemot vērā Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu.
(3) Pašvaldības bibliotēku dibina, reorganizē un likvidē attiecīgā pašvaldība, ņemot vērā Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu. Pašvaldības bibliotēku var reorganizēt vai likvidēt tikai pēc Latvijas Bibliotēku padomes atzinuma saņemšanas.
(4) Pašvaldības bibliotēkas likvidēšanas gadījumā reģiona — novada vai valstspilsētas galvenā bibliotēka (turpmāk — reģiona galvenā bibliotēka) organizē bibliotēkas krājuma nodošanu citām ieinteresētajām bibliotēkām, saskaņojot to ar attiecīgo pašvaldību.
(5) Privātās bibliotēkas dibina, reorganizē un likvidē fiziskās vai privāto tiesību juridiskās personas.
(6) Bibliotēka vai tās dibinātājs mēnesi pirms bibliotēkas reorganizēšanas vai likvidēšanas un bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas vietas izveidošanas, reorganizēšanas vai likvidēšanas par to informē Kultūras ministriju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005., 13.11.2008., 31.03.2022. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
7.pants. Bibliotēku juridiskais statuss
(1) Valsts bibliotēka ir Ministru kabineta izveidota iestāde vai tās struktūrvienība, kā arī atvasinātās publiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota iestāde (aģentūra) vai tās struktūrvienība, kuras valdījumā atrodas bibliotēkas krājums.
(2) Pašvaldības bibliotēka ir pašvaldības izveidota iestāde vai tās struktūrvienība, kuras valdījumā atrodas bibliotēkas krājums.
(3) Privāta bibliotēka ir privāto tiesību juridiskā persona, kuras īpašumā vai valdījumā atrodas bibliotēkas krājums. Privātās bibliotēkas juridisko statusu nosaka tās dibinātājs.
(08.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
7.1 pants. Bibliotēku tipi
Bibliotēka atbilst vienam no šādiem bibliotēku tipiem:
1) nacionālā bibliotēka — universāla zinātniskā bibliotēka, kas ir atbildīga par visu attiecīgajā valstī izdoto un ar valsti saistīto informācijas resursu komplektēšanu un saglabāšanu un veido nacionālo bibliogrāfiju. Latvijas Republikā pastāv viena nacionālā bibliotēka un tās darbību regulē likums "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku";
2) publiskā bibliotēka — universāla bibliotēka, kas atvērta sabiedrībai un apkalpo vietējos vai reģiona iedzīvotājus;
3) speciālā bibliotēka — bibliotēka, kas aptver vienu disciplīnu, atsevišķu zinību jomu vai reģionālu tematiku. Atbilstoši speciālās bibliotēkas lietošanas noteikumiem un atrašanās vietai tās publiskā pieejamība var būt ierobežota;
4) augstākās izglītības iestādes bibliotēka — augstskolas vai koledžas institūcija vai struktūrvienība, kas nodrošina studiju procesa īstenošanai, zinātniskās darbības veikšanai un citām augstskolas personāla vajadzībām nepieciešamā bibliotēkas krājuma komplektēšanu, uzglabāšanu un pieejamību, kā arī sniedz informācijas pakalpojumus;
5) vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes bibliotēka — vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes (izņemot koledžu) struktūrvienība, kas nodrošina izglītības procesa īstenošanai un citām izglītojamo un izglītības iestādes personāla vajadzībām nepieciešamo bibliotēkas krājumu un pakalpojumus, kā arī veicina lasīšanu.
(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
8.pants. Bibliotēkas reģistrācija un reģistrācijai nepieciešamie dokumenti
(1) Ikviena bibliotēka reģistrējama Kultūras ministrijā mēneša laikā pēc tās nodibināšanas.
(2) Bibliotēkas reģistrāciju nodrošina tās dibinātājs. Iesniegumu par bibliotēkas reģistrāciju Kultūras ministrijai iesniedz dibinātāja pilnvarota persona un tajā iekļaujamas šādas ziņas:
1) bibliotēkas nosaukums, tās juridiskā adrese;
2) bibliotēkas dibinātājs, tās juridiskais statuss;
3) bibliotēkas dibināšanas dokumenta kopija;
4) bibliotēkas krājuma apjoms;
5) bibliotēkas darbinieku skaits;
6) (izslēgts ar 11.06.2026. likumu);
7) (izslēgts ar 11.06.2026. likumu).
(3) Iesniegumam par bibliotēkas reģistrāciju pievienojams bibliotēkas dibinātāja apstiprināts bibliotēkas darbības nolikums (statūti).
(4) Mēneša laikā no šā panta otrajā un trešajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas bibliotēka tiek uzņemta Bibliotēku reģistrā un tai tiek izdota reģistrācijas apliecība.
(5) (Izslēgta ar 08.12.2005. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002., 08.12.2005. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
9.pants. Bibliotēku akreditācija
(1) Valsts vai pašvaldības dibinātai bibliotēkai ir pienākums akreditēties Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos. Privāto bibliotēku akreditācija nav obligāta.
(11) (Daļa stājas spēkā 01.09.2028. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.09.2028. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)
(2) Bibliotēka ir akreditējama, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:
1) tai ir apstiprināts nolikums (reglaments, statūti);
2) tai ir organizēts iespieddarbu un cita veida dokumentu krājums (ir veikta krājuma uzskaite, izveidota bibliotēkas informācijas sistēma);
3) ir bibliotēkas krājuma saglabāšanai, sistematizēšanai un tās darbībai nepieciešamās telpas, iekārtas, drošības sistēmas un cita manta atbilstoši šā likuma 18.panta noteikumiem;
4) tai tiek nodrošināts pastāvīgs šā likuma 17.panta noteikumiem atbilstošs finansējums;
5) tai ir bibliotēkas darbības raksturam un akreditācijas rezultātā iegūtajam statusam atbilstoši kvalificēti darbinieki;
6) ir nodrošināta bibliotēkas krājuma pieejamība lietotājiem;
7) ir bibliotēkas nolikumā (statūtos) noteiktajā kārtībā izstrādāti bibliotēkas lietošanas noteikumi;
8) tā pilnībā atbilst šā likuma 11.,12. vai 13.panta noteikumiem.
(3) Bibliotēku akreditācija veicama reizi piecos gados saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem bibliotēku akreditācijas noteikumiem. Akreditāciju veic un akreditācijas dokumentus, ievērojot Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu, izsniedz Kultūras ministrija.
(4) Ja valsts vai pašvaldības bibliotēka netiek akreditēta, tai gada laikā no akreditācijas atteikuma dienas atkārtoti jāiesniedz akreditācijai nepieciešamie dokumenti. Ja arī atkārtoti valsts vai pašvaldības bibliotēka netiek akreditēta, tās akreditāciju atkārto ik pēc gada, līdz tā tiek akreditēta uz sešiem gadiem.
(5) (Daļa stājas spēkā 01.09.2028. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.09.2028. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002., 08.12.2005. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026. Grozījums trešajā daļā par vārdu "piecos" aizstāšanu ar vārdu "sešos" stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2028. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.09.2028. Sk. pārejas noteikumu 14. un 15. punktu)
10.pants. Akreditēto bibliotēku statuss
Akreditācijas rezultātā bibliotēkas iegūst valsts nozīmes bibliotēkas, reģiona galvenās bibliotēkas vai vietējas nozīmes bibliotēkas statusu.
11.pants. Valsts nozīmes bibliotēka
Bibliotēku var akreditēt kā valsts nozīmes bibliotēku, ja tā papildus šā likuma 9.panta otrajā daļā minētajam atbilst šādiem nosacījumiem:
1) (izslēgts ar 08.12.2005. likumu);
2) tās krājums ir universāls vai specializēts atsevišķā zinātnes nozarē vai vairākās zinātnes nozarēs un ir būtiska Bibliotēku kopkrājuma sastāvdaļa;
3) tā nodrošina sava krājuma, datubāzu un informācijas sistēmu, kā arī citu bibliotēku krājumu pieejamību ikvienam lietotājam valstī un ārpus tās, izmantojot starpbibliotēku abonementu pakalpojumus;
4) tā nodrošina datubāzu un informācijas sistēmu izveidi attiecīgajā nozarē un to pieejamību ikvienai bibliotēkai;
5) tā sniedz metodisku palīdzību ikvienai bibliotēkai atbilstoši savam darbības virzienam;
6) tā nodrošina bibliotēku krājumu komplektēšanas koordināciju;
7) tā veic zinātniskās pētniecības darbu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
12.pants. Reģiona galvenā bibliotēka
(1) Bibliotēku var akreditēt kā reģiona galveno bibliotēku, ja tā papildus šā likuma 9.panta otrajā daļā minētajam atbilst šādiem nosacījumiem:
1) (izslēgts ar 08.12.2005. likumu);
2) tās krājums ir universāls un tiek veidots atbilstoši attiecīgās administratīvās teritorijas attīstības interesēm;
3) tā nodrošina sava krājuma, datubāzu un informācijas sistēmu, kā arī citu bibliotēku krājumu pieejamību ikvienam lietotājam, izmantojot starpbibliotēku abonementu pakalpojumus;
4) tā veido attiecīgās administratīvās teritorijas bibliotēku krājuma kopkatalogu un nodrošina tā pieejamību ikvienai no šīm bibliotēkām;
5) tā nodrošina attiecīgās administratīvās teritorijas bibliotēku krājumu komplektēšanas koordināciju;
6) tā sadarbībā ar bērnu bibliotēkām veic bērnu galvenās bibliotēkas funkcijas attiecīgajā administratīvajā teritorijā;
7) tā sniedz konsultatīvu un metodisko palīdzību visām attiecīgās administratīvās teritorijas bibliotēkām un popularizē to darbu;
8) tā nodrošina reti pieprasītu dokumentu un rezerves krājuma uzglabāšanu attiecīgajā reģionā;
9) tā nodrošina bibliotēku lietotājus ar valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldību institūciju sagatavoto un publicēto informāciju.
(2) Novadu domes un valstspilsētas dome, savstarpēji vienojoties un ņemot vērā Latvijas Bibliotēku padomes ieteikumus, izvirza vienu no attiecīgajā teritorijā esošajām bibliotēkām reģiona galvenās bibliotēkas statusam, nosakot tās uzdevumus un nodrošinot tās darbībai nepieciešamos finanšu līdzekļus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005., 13.11.2008., 31.03.2022. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
13.pants. Vietējas nozīmes bibliotēka
Bibliotēku var akreditēt kā vietējas nozīmes bibliotēku, ja tā papildus šā likuma 9.panta otrajā daļā minētajam atbilst šādiem nosacījumiem:
1) tā nodrošina bibliotēku pakalpojumus lietotājiem to dzīvesvietas, darba, mācību, atpūtas vietas un citu vietu tiešā tuvumā;
2) tā uzkrāj un sistematizē universāla vai specifiska rakstura iespieddarbus un cita veida dokumentus, kas apmierina attiecīgās bibliotēkas lietotāju prasības;
3) tā spēj apmierināt bibliotēkas lietotāju pieprasījumu pēc iespieddarbiem un cita veida dokumentiem un informācijas ar citu bibliotēku palīdzību (informējot par pieprasīto dokumentu pieejamību citās bibliotēkās, pasūtot pieprasīto dokumentu no citas bibliotēkas utt.).
14.pants. Akreditēto bibliotēku saraksti
(Izslēgts ar 08.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2006.)
15.pants. Bibliotēku pienākumi
(1) Ikvienas bibliotēkas pienākums ir:
1) ievērot bibliotēku darbību regulējošos likumus un citus normatīvos aktus, tās darbības nolikumu (statūtus);
2) nodrošināt bibliotēkai nepieciešamo iespieddarbu un citu dokumentu komplektēšanu;
3) veikt bibliotēkas krājuma organizēšanu (sistematizēšanu, kataloģizēšanu un bibliografēšanu) un papildināšanu;
4) nodrošināt brīvu pieejamību Bibliotēku kopkrājumam un informācijas sistēmām;
5) nodrošināt operatīvu un kvalitatīvu bibliotēku pakalpojumu sniegšanu bibliotēkas lietotājiem;
6) veikt bibliotēkas darbinieku regulāru apmācību;
7) sniegt Nacionālajam kopkatalogam nepieciešamās ziņas par bibliotēkas krājumu;
8) radīt iespēju bibliotēkas lietotājiem izmantot bibliotēku pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, rases, tautības, fiziskā stāvokļa, dzīvesvietas un atrašanās vietas un citiem faktoriem, kā arī veidot atbilstošu bibliotēkas lietošanas aprīkojumu personām ar kustību un redzes traucējumiem;
9) iesaistīties valsts starpbibliotēku abonementu un starptautisko starpbibliotēku abonementu sistēmā;
10) iepazīstināt bibliotēkas lietotājus ar bibliotēkas lietošanas noteikumiem;
11) rūpēties par bibliotēkas krājumā esošo reto grāmatu, rokrakstu, seniespiedumu konservāciju un cita veida saglabāšanu, kā arī restaurāciju, ievērojot šā likuma 19.panta noteikumus;
12) rūpēties par jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanu bibliotēkā;
13) veikt bibliotēkas darba procesus atbilstoši Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra izstrādātajām bibliotēku darba nacionālo standartu prasībām.
(2) Valsts un pašvaldību bibliotēku īpašie pienākumi ir:
1) darīt pieejamu bibliotēku lietotājiem valsts un pašvaldību institūciju sagatavoto un publicēto informāciju;
2) nodrošināt publisku pieejamību bibliotēkas gada publiskajam pārskatam;
3) bez maksas uz laiku no saviem krājumiem izsniegt iespieddarbus un citus dokumentus un to kopas pēc citu bibliotēku pieprasījuma;
4) nodrošināt bibliotēkas lietotājiem bezmaksas pieeju internetam un vispārpieejamiem elektroniskās informācijas resursiem, kā arī nodrošināt iespēju bez maksas izmantot datoru. Datora bezmaksas izmantošanas kārtību nosaka bibliotēkas lietošanas noteikumos.
(3) Bibliotēkām, kuras sniedz pakalpojumus bērniem un jauniešiem, ir pienākums pievērst īpašu uzmanību bibliotēku krājumu kvalitātes uzlabošanai, jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanai nolūkā veicināt bērnu un jauniešu tieksmi lasīt un izkopt viņu iemaņas informācijas tehnoloģiju un līdzekļu apguvē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
16.pants. Bibliotēku tiesības
(1) Bibliotēkai ir tiesības:
1) patstāvīgi veikt tās nolikumā (statūtos) paredzēto darbību, noteikt šīs darbības virzienus un bibliotēkas lietošanas kārtību;
2) bibliotēkas nolikumā (statūtos) noteiktajā kārtībā veidot bibliotēkas struktūru, atvērt nodaļas un filiāles;
21) organizēt bibliotēkas pakalpojumu saņemšanu ārpus bibliotēkas pamatadreses;
3) saņemt šā likuma 17.pantā minētos bibliotēkas darbībai nepieciešamos valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļus vai bibliotēkas dibinātāja finanšu līdzekļus un rīkoties ar tiem;
4) saņemt juridisko un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus, arī ziedojumus un dāvinājumus, kas izmantojami saskaņā ar ziedotāja vai dāvinātāja norādījumiem;
5) saņemt valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus ar bibliotēku attīstību saistītu projektu un programmu realizēšanai;
6) bibliotēkas nolikumā (statūtos) noteiktajā kārtībā sniegt maksas pakalpojumus bibliotēkas lietotājiem un noteikt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem;
7) bibliotēkas nolikumā (statūtos) noteiktajā kārtībā noteikt kavējuma naudu, novērtēt zaudējumus un saņemt atlīdzību par sabojātiem, noteiktā laikā vai vispār neatdotiem iespieddarbiem un citiem dokumentiem, kas izsniegti bibliotēkas lietotājiem;
8) veikt saimniecisko darbību bibliotēkas darbības attīstīšanai;
9) izmantot maksas pakalpojumu, ziedojumu vai dāvinājumu, kā arī saimnieciskās darbības rezultātā iegūtos līdzekļus bibliotēkas darbības attīstīšanai — darbinieku profesionālo zināšanu pilnveidošanai, zinātniskās pētniecības darba nodrošināšanai, bibliotēkas krājuma papildināšanai, darbinieku materiālajai stimulēšanai un darba procesu uzlabošanai;
10) slēgt civiltiesiskus darījumus, lai nodrošinātu bibliotēkas krājuma saglabāšanu, papildināšanu, darbinieku kvalifikācijas pilnīgošanu, pakalpojumu sniegšanu lietotājiem un citu šā likuma 15.pantā minēto pienākumu veikšanu;
11) apvienoties asociācijās, apvienībās, biedrībās un citās sabiedriskajās organizācijās;
12) reproducēt izdevumu kopijas, ievērojot Autortiesību likuma prasības;
13) uzturēt starpbibliotēku abonementu sakarus, veikt iespieddarbu un citu dokumentu apmaiņu ar Latvijas Republikas un ārvalstu bibliotēkām, citām juridiskajām un fiziskajām personām;
14) saņemt metodisko palīdzību profesionālās darbības jautājumos;
15) uz laiku izvest bibliotēkas krājumā esošus iespieddarbus un citus dokumentus uz ārvalstīm, ievērojot šā likuma un likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" prasības;
16) (izslēgts ar 08.12.2005. likumu);
17) (izslēgts ar 08.12.2005. likumu);
18) patstāvīgi sadarboties ar bibliotēkām ārvalstīs, iestāties starptautiskajās bibliotēku organizācijās un piedalīties to darbībā.
(2) Izdevumu obligāto eksemplāru piegādi regulējošā likumā noteiktajām bibliotēkām ir tiesības saņemt no izdevējiem iespieddarbu un cita veida izdevumu bezmaksas obligātos eksemplārus noteiktā skaitā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
17.pants. Bibliotēku finansēšana
(1) Valsts bibliotēkas finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ziedojumi, dāvinājumi un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi. Pašvaldību bibliotēkas tiek finansētas ar Likumā par budžetu un finanšu vadību un likumā "Par pašvaldību budžetiem" noteiktajā kārtībā izdarītu apropriāciju no pašvaldību budžeta atbilstoši domes apstiprinātajam finansējumam šim mērķim.
(2) Valsts un pašvaldības finansē to īpašumā esošās bibliotēkas, nodrošinot līdzekļus:
1) bibliotēku krājumu organizēšanai, papildināšanai, restaurācijai, konservācijai un cita veida saglabāšanai, kā arī to fiziskajai drošībai (apsardzei, aizsardzības, ugunsdrošības un citām iekārtām) atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām attiecībā uz Bibliotēku kopkrājumu un Nacionālo bibliotēku krājumu;
2) bibliotēku ēku, telpu, iekārtu, tehniskā aprīkojuma uzturēšanai, jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanai un uzturēšanai;
3) bibliotēku telpu īrei, komunālajiem maksājumiem, nodokļu un zemes nomas maksājumiem;
4) bibliotēku krājumu publiskas pieejamības nodrošināšanai;
5) bibliotēku sadarbībai, arī starptautiskajai sadarbībai;
6) kapitālieguldījumiem bibliotēku ēku celtniecībai un rekonstrukcijai;
7) bibliotēku darbinieku atalgojumam;
8) bibliotēku darbinieku kvalifikācijas pilnīgošanai;
9) bibliotēku darbības popularizēšanai;
10) datoru, interneta un vispārpieejamo elektroniskās informācijas resursu publiskas pieejamības nodrošināšanai.
(3) Valsts un pašvaldību bibliotēkas var saņemt papildu finanšu līdzekļus:
1) ziedojumu un dāvinājumu veidā;
2) sniedzot maksas pakalpojumus bibliotēkas nolikumā (statūtos) noteiktajos gadījumos;
3) no citiem ieņēmumiem.
(4) Šā panta trešajā daļā minētie finanšu līdzekļi ieskaitāmi attiecīgās bibliotēkas speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai bibliotēkas darbības attīstīšanai.
(5) Reģiona galvenās bibliotēkas finansējumu veido:
1) dibinātāja finanšu līdzekļi;
2) valsts finansējums mērķdotāciju veidā;
3) finanšu līdzekļi, kurus noteiktu uzdevumu veikšanai saskaņā ar savstarpēju vienošanos piešķir pašvaldības, kas pieņēmušas saskaņotu lēmumu par attiecīgās bibliotēkas izvirzīšanu reģiona galvenās bibliotēkas statusam.
(6) (Izslēgta ar 11.06.2026. likumu)
(7) Privātās bibliotēkas finansē atbilstoši to nolikumā (statūtos) noteiktajai kārtībai.
(8) Bibliotēkas var saņemt arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos paredzētos finanšu līdzekļus īpašu ar bibliotēku darbību, attīstību un zinātnisko pētniecību saistītu projektu un programmu realizēšanai. Datoru, interneta un vispārpieejamo elektroniskās informācijas resursu publisku pieejamību pašvaldību bibliotēkās nodrošina, izmantojot valsts budžeta līdzfinansējumu. Kārtību, kādā minēto valsts budžeta līdzfinansējumu piešķir pašvaldību bibliotēkām, nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005., 13.11.2008., 28.02.2013., 29.05.2014. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
18.pants. Bibliotēkas materiālais un tehniskais pamats
Bibliotēkas materiālo un tehnisko pamatu veido bibliotēkas ēkas, telpas, iekārtas, drošības sistēmas un cita manta. Materiālo un tehnisko pamatu veido un nodrošina bibliotēkas dibinātājs. Bibliotēka savu materiālo un tehnisko pamatu attīsta, izmantojot tās dibinātāja piešķirtos līdzekļus un papildu finansēšanas avotus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
19. pants. Bibliotēku kopkrājums un Nacionālais bibliotēku krājums
(1) Bibliotēku kopkrājums ir visu bibliotēku krājumu kopums, kas organizēts, ievērojot noteiktas prasības, un ietverts vienotā iespieddarbu un citu dokumentu Nacionālajā kopkatalogā.
(11) Nacionālais bibliotēku krājums ir Bibliotēku kopkrājuma daļa, kuru veido:
1) izdevumu obligātie eksemplāri un Latvijas teritorijā publicēto izdevumu vienīgie eksemplāri latviešu valodā un svešvalodās, kā arī ārpus Latvijas publicēto izdevumu vienīgie eksemplāri latviešu valodā un svešvalodās par Latviju un Latvijas sabiedrību;
2) īpaši aizsargājami Nacionālā bibliotēku krājuma dokumenti;
3) nozīmīgi nepublicēti materiāli, tai skaitā vietējās kultūrvides un vietējā kultūras mantojuma materiāli — rokraksti, fotogrāfijas un audiovizuālie materiāli.
(2) Nacionālais bibliotēku krājums ir valsts bagātība, tas atrodas valsts aizsardzībā un ir glabājams mūžīgi.
(3) Nacionālā bibliotēku krājuma iespieddarbi un citi dokumenti, kas vienlaikus ietilpst arī nacionālajā dokumentārajā mantojumā vai atzīti par kultūras pieminekļiem, tiek uzskaitīti, saglabāti un izmantoti, kā arī darījumi ar tiem tiek veikti, ievērojot šo likumu, Arhīvu likumu un likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".
(4) Bibliotēkas, kuru krājumā ir Nacionālā bibliotēku krājuma dokumenti, veic vai nodrošina to konservāciju un restaurāciju kvalificēta restauratora uzraudzībā. Latvijas Nacionālā bibliotēka sniedz metodisko atbalstu Nacionālā bibliotēku krājuma konservācijas, restaurācijas un saglabāšanas jautājumos.
(5) Īpaši aizsargājamo Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentu digitalizāciju veic Latvijas Nacionālā bibliotēka un citas valsts nozīmes bibliotēkas.
(6) Bibliotēku kopkrājumu var papildināt:
1) bibliotēkām saņemot izdevumu obligātos eksemplārus likumā noteiktajā kārtībā;
2) civiltiesisku darījumu rezultātā;
3) saņemot ziedojumus un dāvinājumus;
4) bibliotēku savstarpējas apmaiņas ceļā.
(61) Nacionālajā bibliotēku krājumā aizliegts iekļaut tādus iespieddarbus un citus dokumentus, kuri iegūti prettiesiskā ceļā, tostarp nozagti citā valstī vai izvesti, pārkāpjot tās valsts tiesību aktus, kura klasificējusi, definējusi vai īpaši atzinusi tos par kultūras vērtību atbilstoši Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. Pirms iespieddarba vai cita dokumenta iekļaušanas Nacionālajā bibliotēku krājumā bibliotēka pēc iespējas publiski pieejamos zagtu kultūras priekšmetu reģistros pārbauda, vai šis iespieddarbs vai cits dokuments nav iegūts prettiesiskā ceļā.
(7) (Izslēgta ar 11.06.2026. likumu)
(8) Bibliotēku kopkrājumu aizliegts izvietot ēkās un telpās, kuras neatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.
(9) Prasības un kārtību Bibliotēku kopkrājuma un Nacionālā bibliotēku krājuma veidošanai, papildināšanai, uzturēšanai, uzskaitei, saglabāšanai, kā arī restaurācijai un konservācijai nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2011., 31.03.2022. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
19.1 pants. Īpaši aizsargājami Nacionālā bibliotēku krājuma dokumenti
Īpaši aizsargājami Nacionālā bibliotēku krājuma dokumenti ir šādi: seniespiedumi, kas izdoti latviešu valodā līdz 1855. gadam un citās valodās — līdz 1850. gadam, bibliotēku speciālo krājumu daļas līdz 1950. gadam (tostarp trimdas izdevumi), vienīgie eksemplāri (tostarp gan analogi, gan digitāli radītie rokraksti, fotogrāfijas, audiovizuālie materiāli, zīmējumi, skices, rasējumi, foto negatīvi, grafikas, nošizdevumi, kartogrāfiskie materiāli un citi izdevumi), arhīva eksemplāri (tostarp digitālie), eksemplāri ar unikāliem autogrāfiem un citiem manuāliem ierakstiem, unikāliem iesējumiem, ekslibriem un spiedogiem.
(31.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2022.)
19.2 pants. Rīcība ar īpaši aizsargājamiem Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentiem
(1) Aizliegts bojāt, iznīcināt, nelikumīgi pārvietot, tostarp pārsūtīt, īpaši aizsargājamus Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentus.
(2) Aizliegts atsavināt, kā arī iegādāties vai citādi iegūt īpašumā nelikumīgi iegūtus īpaši aizsargājamus Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentus.
(3) Īpaši aizsargājamu Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentu drīkst atsavināt, ja par nodomu atsavināt īpašnieks ir paziņojis kompetentai valsts iestādei.
(4) Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir pirmpirkuma tiesības attiecībā uz īpaši aizsargājamu Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentu.
(5) Aizliegts izvest ārpus Latvijas Republikas īpaši aizsargājamus Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentus, ja nav saņemta kompetentas valsts iestādes atļauja. Īpaši aizsargājamus Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentus ārpus Latvijas Republikas izvest pieļaujams tikai uz laiku eksponēšanas, restaurācijas, izpētes vai citā ar dokumentu saglabāšanu un popularizēšanu saistītā nolūkā.
(6) Par nelikumīgā apritē nonākušu vai pazudušu īpaši aizsargājamu Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentu tā glabātāja institūcija nekavējoties paziņo kompetentai valsts iestādei.
(31.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2022.)
20.pants. Nacionālais kopkatalogs
(1) Nacionālais kopkatalogs ir ziņu kopums par visu valsts akreditētajās bibliotēkās esošo iespieddarbu un citu dokumentu krājumiem.
(2) Nacionālo kopkatalogu veido Latvijas Nacionālā bibliotēka.
(3) Nacionālā kopkataloga veidošanā piedalās ikviena akreditēta bibliotēka, regulāri bez maksas sniedzot ziņas par tās krājumā esošajiem iespieddarbiem un citiem dokumentiem un tajā notikušajām pārmaiņām.
(4) Nacionālajā kopkatalogā iekļaujamo ziņu apjomu, šā kataloga veidošanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
21.pants. Bibliotēkas lietošanas noteikumi
(1) Bibliotēkas lietošanas noteikumi reglamentē kārtību, kādā veicama bibliotekārā apkalpošana, kādā iespieddarbi un citi dokumenti nododami lietotājiem un lietojami, nosaka bibliotēku bezmaksas un maksas pakalpojumu veidus, bibliotēkas lietotāju loku, viņu tiesības un pienākumus, iespieddarbu vai citu dokumentu vērtības, zaudējumu atlīdzības un kavējuma naudas noteikšanas un atlīdzināšanas kārtību lietošanā nodoto iespieddarbu vai citu dokumentu sabojāšanas, nozaudēšanas un citos gadījumos, kā arī citus ar bibliotēkas lietošanu saistītus jautājumus.
(2) Bibliotēkas lietošanas noteikumus izstrādā, ievērojot šo likumu, citus likumus un normatīvos aktus. Tos apstiprina bibliotēkas dibinātājs. Valsts bibliotēkas lietošanas noteikumus apstiprina ministrs, kura padotībā bibliotēka atrodas. Atvasinātās publisko personu izveidoto bibliotēku lietošanas noteikumus apstiprina attiecīgā atvasinātā publiskā persona.
(3) Ikviens bibliotēkas lietotājs iepazīstināms ar bibliotēkas lietošanas noteikumiem. Tie izvietojami bibliotēkas lietotājiem pieejamās bibliotēkas telpās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
22.pants. Bibliotēkas lietotāji
Bibliotēkas lietotājs ir ikviena juridiskā vai fiziskā persona, kas izmanto bibliotēkas pakalpojumus.
23.pants. Bibliotēkas lietotāju tiesības
(1) Bibliotēkas lietotājam ir tiesības:
1) bez ierobežojumiem izmantot bibliotēkas krājumu un informācijas sistēmu;
2) saņemt pilnīgu informāciju par bibliotēkas krājumu un informācijas sistēmu;
3) saņemt lasīšanai iespieddarbus un citus dokumentus vai to kopijas no bibliotēkas krājuma vai saņemt tos no citu, arī ārvalstu, bibliotēku krājumiem, ja attiecīgajā bibliotēkā pasūtīto dokumentu nav;
4) izmantot citus bibliotēkas piedāvātos pakalpojumus;
5) iepazīties ar bibliotēkas lietošanas noteikumiem;
6) piedalīties bibliotēkas darba organizatorisko jautājumu risināšanā un bibliotekāru profesionālo organizāciju darbā.
(2) Ja valsts un pašvaldību bibliotēku lietotāji ir invalīdi ar kustību, redzes un citiem traucējumiem, viņiem ir tiesības saņemt bibliotēkas pakalpojumus savā dzīvesvietā.
(3) Valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, kā arī internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2006. Trešā daļa stājas spēkā 01.01.2007. Sk. pārejas noteikumus.)
24.pants. Bibliotēkas lietotāju pienākumi
Bibliotēkas lietotājiem ir pienākums:
1) ievērot bibliotēkas lietošanas noteikumus, kā arī saudzīgi izturēties pret lietošanā nodoto iespieddarbu vai citu dokumentu;
2) atlīdzināt bibliotēkai radušos zaudējumu vai samaksāt kavējuma naudu bibliotēkas lietošanas noteikumos norādītajā apmērā un kārtībā, ja iespieddarbs vai cits lietošanā nodotais dokuments sabojāts, noteiktā laikā vai vispār nav atdots bibliotēkai.
25.pants. Bibliotēkas darbinieki
(1) Bibliotēkas darbu vada un par bibliotēkas darbību atbild bibliotēkas vadītājs (direktors), kuru apstiprina amatā, atceļ no amata, kā arī viņa pienākumus un tiesības nosaka bibliotēkas dibinātājs.
(11) (Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu)
(2) Bibliotēkas vadītājs (direktors) var būt persona, kurai ir bibliotēkas darbā iegūts darba stāžs un attiecīga izglītība:
1) valsts nozīmes bibliotēkas vadītājam (direktoram) — augstākā akadēmiskā vai augstākā profesionālā izglītība;
2) reģiona galvenās bibliotēkas vadītājam (direktoram) — augstākā akadēmiskā, augstākā profesionālā vai vidējā speciālā izglītība bibliotēku darba jomā;
3) vietējas nozīmes bibliotēkas vadītājam (direktoram) — augstākā akadēmiskā, augstākā profesionālā, vidējā speciālā izglītība bibliotēku darba jomā vai tālākizglītības kursu beigšanas sertifikāts bibliotēku darba jomā.
(3) Bibliotēkas darbam nepieciešamo darbinieku skaitu, kā arī darbinieku amatus, kuru ieņemšanai nepieciešama noteikta akadēmiskā vai profesionālā izglītība vai tālākizglītības kursu beigšanas sertifikāts bibliotēku darba jomā, atkarībā no bibliotēkas statusa, struktūras, darba apjoma un uzdevumiem nosaka Ministru kabinets.
(Grozījums par otrās daļas izslēgšanu un trešās daļas jaunā redakcijā stājas spēkā 01.01.2029. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2029. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)
26.pants. Valsts politika bibliotēku jomā
Kultūras ministrija izstrādā valsts politiku bibliotēku jomā atbilstoši bibliotēku attīstības nacionālajām koncepcijām un valsts programmām, kā arī organizē to īstenošanu.
(06.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2002.)
27.pants. Latvijas Bibliotēku padome
(1) Latvijas Bibliotēku padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts stratēģijas izstrādē bibliotēku jomā, veicina bibliotēku attīstību un sadarbību, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz bibliotēku darbību.
(11) Latvijas Bibliotēku padome sastāv no kultūras ministra uzaicinātiem speciālistiem, kuri pārstāv bibliotēkas, bibliotēku nozares nevalstiskās organizācijas un ar bibliotēku nozari saistītas valsts pārvaldes institūcijas. Padomes sastāvā ir 17 locekļi — četri valsts nozīmes bibliotēku pārstāvji, seši reģionu galveno bibliotēku pārstāvji, trīs bibliotēku nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji, viens bibliotēku nozares izglītības iestādes pārstāvis, viens Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, viens ar bibliotēku nozari saistītas valsts pārvaldes institūcijas pārstāvis un viens Kultūras ministrijas pārstāvis.
(12) Latvijas Bibliotēku padomes sastāvu un nolikumu apstiprina kultūras ministrs. Latvijas Bibliotēku padomes sastāvu apstiprina uz trim gadiem.
(2) (Izslēgta ar 08.12.2005. likumu)
(3) (Izslēgta ar 08.12.2005. likumu)
(4) Latvijas Bibliotēku padomes darbību nodrošina Kultūras ministrija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002., 08.12.2005. un 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)
28.pants. Latvijas Bibliotēku padomes kompetence
(1) Latvijas Bibliotēku padome:
1) piedalās bibliotēku attīstības un sadarbības nacionālās koncepcijas projekta izstrādē;
2) sniedz Ministru kabinetam un pašvaldībām atzinumu par valsts budžeta un pašvaldību budžetu projektiem attiecībā uz bibliotēku finansēšanu, kā arī par citiem ar bibliotēku darbību saistītiem jautājumiem;
3) sniedz atzinumu par valsts un pašvaldību bibliotēku dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu;
4) sniedz atzinumus par bibliotēku atbilstību akreditācijas prasībām;
5) sniedz atzinumus Nacionālā kopkataloga, Bibliotēku kopkrājuma un Nacionālā bibliotēku krājuma veidošanas un saglabāšanas jautājumos;
6) sniedz atzinumus par zinātniskās pētniecības darbu bibliotēkzinātnes un informācijas jomā;
7) sniedz atzinumus bibliotēku sadarbības un attīstības, kā arī starptautiskās sadarbības jautājumos;
8) sniedz atzinumus bibliotēku darbinieku profesionālās izglītības un tālākizglītības jautājumos;
9) sniedz atzinumus par bibliotēku darbību regulējošiem normatīvo aktu projektiem.
(2) Latvijas Bibliotēku padomes atzinumi ir pieejami ikvienai ieinteresētai personai.
(3) (Izslēgta ar 08.12.2005. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005. un 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
29.pants. Valsts un pašvaldību uzdevumi bibliotēku jomā
(1) Valsts un pašvaldības nodrošina bibliotēku kā pasaules kultūras mantojuma uzkrājēju, galveno informācijas nodrošinātāju un bibliotēku darbinieku apmācības centru aizsardzību un saglabāšanu un veicina to attīstību.
(2) Valsts nodrošina iespēju apgūt par valsts budžeta līdzekļiem augstāko akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību un iegūt profesionālo kvalifikāciju bibliotēku darbības jomā.
(3) (Izslēgta ar 11.06.2026. likumu)
(4) Ikviena pašvaldība nodrošina visā savā administratīvajā teritorijā vienlīdz pieejamus bibliotēku pakalpojumus iedzīvotājiem, sniedzot pakalpojumus gan bibliotēkās, gan bibliotēku pakalpojumu sniegšanas vietās. Pašvaldības nodrošina bibliotēku pakalpojumu pieejamību atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām attiecībā uz Latvijas bibliotēku tīkla darbību, teritoriālo pārklājumu pašvaldībās un bibliotēku pakalpojumu veidiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
30.pants. Bibliotēku starptautiskā sadarbība
Bibliotēkas sadarbojas ar ārvalstu bibliotēkām, starptautiskajām bibliotēku un bibliotekāru organizācijām, piedalās šo organizāciju darbībā, kā arī sadarbojas ar ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām.
1. Gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets izdod šā likuma darbības nodrošināšanai nepieciešamos normatīvos aktus.
2. Četru mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets apstiprina Latvijas Bibliotēku padomes nolikumu un tās sastāvu. Latvijas Bibliotēku padomes locekļu kandidātus izvirza kultūras ministrs — četrus pārstāvjus no lielākajām zinātniskajām bibliotēkām, četrus pārstāvjus no novadu un republikas pilsētu bibliotēkām, trīs pārstāvjus no bibliotekāru sabiedriskajām organizācijām un vienu bibliotekārās izglītības pārstāvi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2002.)
4. Šā likuma 25.panta otrās daļas 3.punkta nosacījumi attiecībā uz bibliotēku vadītāju (direktoru) izglītību stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.
5. Šā likuma 17.panta sestajā un septītajā daļā minētie bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī. Līdz 2005.gada 31.decembrim valsts un pašvaldības finansē to pārziņā esošās bibliotēkas saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu un likumu "Par pašvaldību budžetiem".
(06.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2002.)
6. Grozījumi šā likuma 16.panta pirmajā daļā par tā 16. un 17.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.
(08.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2006.)
7. Šā likuma 15.panta otrās daļas 4.punkts, 17.panta otrās daļas 10.punkts un 23.panta trešā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī, ja ir paredzēta valsts budžeta mērķdotācija atbilstoši pašvaldību pieprasījumam šo normu realizācijai pašvaldību bibliotēkās un lauku bibliotēku interneta pieslēgumu abonēšanai.
(08.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2006.)
8. Līdz 2007.gada 1.janvārim dibinātājs budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina katrā valsts un pašvaldības bibliotēkā ne mazāk kā vienu datora darbstaciju bezmaksas pieejai internetam un vispārpieejamiem elektroniskās informācijas resursiem.
(08.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2006.)
9. Pašvaldību bibliotēkas, kas akreditētas līdz 2009.gada 1.jūlijam, turpina darboties attiecīgās bibliotēkas akreditācijas apliecībā norādītajā statusā līdz akreditācijas termiņa beigām.
(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
10. Novadu domes un republikas pilsētas dome šā likuma 12.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā bibliotēku reģiona galvenās bibliotēkas statusam izvirza pēc tam, kad beidzies attiecīgās līdz 2009.gada 1.jūlijam akreditētās reģiona galvenās bibliotēkas akreditācijas termiņš.
(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
11. Grozījums šā likuma 17.panta astotajā daļā par tās papildināšanu ar trešo teikumu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī. Ministru kabinets līdz 2014.gada 31.decembrim izdod šā likuma 17.panta astotās daļas trešajā teikumā minētos noteikumus.
(29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2014.)
12. Lai īstenotu šā likuma 2.1 panta trešajā daļā noteikto, Latvijas Nacionālā bibliotēka ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. martam pārņem no Kultūras informācijas sistēmu centra bibliotēku informācijas sistēmu pārvaldības centra funkciju.
(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
13. Ministru kabinets līdz 2028. gada 31. decembrim izdod šā likuma 2.1 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2001. gada 7. augusta noteikumi Nr. 355 "Vietējas nozīmes bibliotēku tīkla darbības noteikumi" un Ministru kabineta 2001. gada 14. augusta noteikumi Nr. 371 "Noteikumi par bibliotēkas darbam nepieciešamo darbinieku skaitu un darbinieku amatu ieņemšanai nepieciešamo izglītību".
(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
14. Grozījumi šā likuma 9. pantā par tā pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, panta papildināšanu ar 1.1 un piekto daļu stājas spēkā 2028. gada 1. septembrī. Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Kultūras ministriju līdz 2028. gada 30. aprīlim izstrādā vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēku darbības kvalitātes vērtēšanas metodiku.
(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2026. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.09.2028.)
15. Grozījums šā likuma 9. panta trešajā daļā par vārda "piecos" aizstāšanu ar vārdu "sešos" stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Bibliotēkas akreditācijas apliecība, kas izsniegta līdz 2026. gada 31. decembrim, ir derīga sešus gadus no bibliotēkas akreditācijas dienas.
(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2026. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027.)
16. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. decembrim izdod šā likuma 19. panta devītajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumi Nr. 317 "Nacionālā bibliotēku krājuma noteikumi".
(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2026.)
17. Grozījums šā likuma 25. pantā par tā papildināšanu ar 1.1 daļu stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Valsts bibliotēkas (izņemot atvasinātas publiskas personas izveidotu iestādi vai struktūrvienību) vadītājs (direktors), kas stājies amatā līdz 2026. gada 31. decembrim, turpina pildīt savus amata pienākumus līdz 2031. gada 31. decembrim.
(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2026. 1.1 daļa iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027.)
18. Grozījumi šā likuma 25. pantā par tā otrās daļas izslēgšanu un trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī.
(18.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2026. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2029.)
19. Grozījumi šā likuma 27. panta 1.1 daļā par Latvijas Bibliotēku padomes sastāva izmaiņām stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Līdz tam izvirzītie padomes locekļi turpina darbu padomē līdz 2026. gada 31. decembrim.
(11.06.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2026. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027.)
 |
 |
 |
 |