Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumus Nr. 128 "Valsts kultūrkapitāla fonda nolikums".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 160

Rīgā 1998.gada 28.aprīlī (prot. nr. 22 39.§ )

Valsts bezpeļņas akciju sabiedrības "Kultūrkapitāla fonds" statūti

Izdoti saskaņā ar Kultūrkapitāla fonda likuma 2.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts bezpeļņas akciju sabiedrība "Kultūrkapitāla fonds" (turpmāk - Kultūrkapitāla fonds) ir valsts akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls un visas balsis pieder valstij.

2. Kultūrkapitāla fonds ir bezpeļņas organizācija.

3. Kultūrkapitāla fonda pilnais nosaukums - "Valsts bezpeļņas akciju sabiedrība "Kultūrkapitāla fonds"", saīsinātais nosaukums - valsts a/s "Kultūrkapitāla fonds".

4. Kultūrkapitāla fonda dibinātājs ir valsts Ministru kabineta personā.

5. Valsts kapitāla daļas turētāja Kultūrkapitāla fondā ir Kultūras ministrija.

6. Kultūrkapitāla fonds visā tā darbības laikā ir valsts akciju sabiedrība, un tas nav privatizējams.

7. Kultūrkapitāla fonds ir juridiska persona, un tam ir patstāvīga bilance un savi norēķinu konti, kā arī atribūtika ar Kultūrkapitāla fonda simboliku un zīmogs.

8. Kultūrkapitāla fondam ir atsevišķa manta, tas var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties saistības, tas var būt prasītājs un atbildētājs tiesā vai šķīrējtiesā un saskaņā ar savas darbības mērķiem un uzdevumiem slēgt darījumus Latvijas teritorijā un ārvalstīs.

9. Kultūrkapitāla fonds ir atbildīgs par savām saistībām ar visu tam piederošo mantu, uz kuru saskaņā ar likumiem var vērst piedziņu.

10. Valsts ir atbildīga par Kultūrkapitāla fonda saistībām ar savu ieguldījumu pamatkapitālā, bet nav atbildīga ar pārējo mantu. Kultūrkapitāla fonds nav atbildīgs par valsts saistībām.

11. Kultūrkapitāla fonda juridiskā adrese: Pils iela 20, Rīga, LV-1050.

II. Kultūrkapitāla fonda mērķis un uzdevumi

12. Kultūrkapitāla fonda mērķis ir finansiāli atbalstīt un veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu.

13. Kultūrkapitāla fondam ir šādi uzdevumi:

13.1. veicināt kultūras atjaunotnes un mākslas jaunrades procesu;

13.2. finansēt fizisko un juridisko personu jaunrades un pētniecības projektus kultūras jomā;

13.3. piešķirt mūža stipendijas izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par nopelniem kultūras un mākslas attīstībā;

13.4. sekmēt izglītības iegūšanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;

13.5. veicināt starptautisku sakaru attīstību un Latvijas kultūras un mākslas popularizēšanu pasaulē;

13.6. sekmēt jaunradīto kultūras vērtību izplatīšanu un to pieejamību plašai sabiedrībai;

13.7. sekmēt tradicionālās kultūras attīstību.

14. Kultūrkapitāla fonds veic šādas funkcijas:

14.1. rīkojas ar Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem, izmantojot tos šajos statūtos noteiktajam mērķim un uzdevumiem;

14.2. uzkrāj papildu finansu līdzekļus kultūras un mākslas nozaru pasākumu un projektu finansēšanai un kreditēšanai, kā arī pārrauga šo līdzekļu mērķtiecīgu izlietošanu attiecīgajā projektā paredzētajiem mērķiem un uzdevumiem;

14.3. izsludina projektu konkursus finansējuma saņemšanai, kā arī nosaka projektu iesniegšanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību;

14.4. pārvalda un apsaimnieko Kultūrkapitāla fondam piederošo mantu.

15. Kultūrkapitāla fondam ir šādas tiesības:

15.1. saņemt finansējumu no valsts budžeta;

15.2. ieguldīt Kultūrkapitāla fonda līdzekļus šādiem mērķiem:

15.2.1. iegādāties valsts vērtspapīrus ne vairāk kā piecu procentu apmērā no Kultūrkapitāla fonda pamatkapitāla;

15.2.2. pirkt un pārdot publiskās apgrozības vērtspapīrus ne vairāk kā 15 procentu apmērā no Kultūrkapitāla fonda pamatkapitāla;

15.2.3. iegādāties nekustamo īpašumu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no Kultūrkapitāla fonda pamatkapitāla;

15.3. kreditēt kultūras un mākslas nozaru pasākumus un projektus;

15.4. veikt uzņēmējdarbību, ievērojot likumā "Par bezpeļņas organizāciju" noteiktos ierobežojumus.

16. Kultūrkapitāla fondam ir šādi pienākumi:

16.1. nodrošināt Kultūrkapitāla fonda darbības atklātumu un pēc katra finansējuma piešķīruma publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" finansēto projektu sarakstus un finansējuma summas;

16.2. likumā noteiktajā kārtībā atbildēt par Kultūrkapitāla fonda līdzekļu efektīvu apsaimniekošanu.

III. Kultūrkapitāla fonda kapitāli un rezerves

17. Kultūrkapitāla fonda dibināšanas pamatkapitāls ir 500000 latu, un tas ir sadalīts 100 parastajās akcijās. Katras akcijas nominālvērtība ir 5000 latu.

18. Kultūrkapitāla fonda reģistrētais pamatkapitāls ir 1000000 latu, un tas ir jāizveido piecu gadu laikā no Kultūrkapitāla fonda reģistrācijas dienas Uzņēmumu reģistrā.

19. Kultūrkapitāla fonda pamatkapitālu var palielināt vai samazināt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu. Šādā gadījumā izdara attiecīgus grozījumus šajos statūtos un paziņo par to Uzņēmumu reģistram.

20. Ja Kultūrkapitāla fonda pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu, to ar attiecīgu tiesību aktu var ieguldīt tikai valsts Ministru kabineta personā.

21. Ja Kultūrkapitāla fonda pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu, un par akcijām samaksā, ieguldot ķermeniskas lietas, ieguldījumu novērtē, kā arī atzinumu sastāda un publicē neatkarīgi eksperti likumā "Par akciju sabiedrībām" noteiktajā kārtībā.

22. Ja Kultūrkapitāla fonda pamatkapitālu palielina, pārveidojot daļu Kultūrkapitāla fonda uzkrātā kapitāla par pamatkapitālu, pamatkapitālā ieskaita to Kultūrkapitāla fonda īpašuma daļu, kas pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla apmēru.

23. Kultūrkapitāla fonds var samazināt pamatkapitālu, samazinot katras akcijas nominālvērtību.

24. Samazinot pamatkapitālu, Kultūrkapitāla fondam jāievēro likumā "Par akciju sabiedrībām" noteiktās prasības attiecībā uz kreditoru interešu aizsardzību akciju sabiedrības likvidācijas gadījumā.

25. Kultūrkapitāla fonda ienākumu pārsniegums pār izdevumiem jāieskaita rezervē, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu. Minēto summu neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli, un to nevar izņemt vai ieskaitīt valsts budžetā.

26. Rezerves līdzekļi izmantojami tikai šo statūtu 12. un 13.punktā minētā mērķa un uzdevumu īstenošanai. Cita kapitāla un rezervju veidošana Kultūrkapitāla fondā nav pieļaujama.

27. Kultūrkapitāla fonds nav tiesīgs izdarīt ziedojumus, veikt citu ar Kultūrkapitāla fonda darbības mērķi un uzdevumiem nesaistītu darbību, kā arī dibināt uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības).

IV. Kultūrkapitāla fonda pārvalde

28. Kultūrkapitāla fonda pārvaldes institūcijas ir akcionāru pilnsapulce, padome, nozaru padomes un valde.

29. Akcionāru pilnsapulces funkcijas veic valsts pilnvarnieks.

V. Valsts pilnvarnieks

30. Valsts pilnvarnieks (turpmāk - pilnvarnieks) Kultūrkapitāla fondā ir kultūras ministrs. Pilnvarnieks darbojas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" un Kultūrkapitāla fonda likumu.

31. Vienīgi pilnvarniekam, veicot akcionāru pilnsapulces funkcijas, ir tiesības:

31.1. izskatīt padomes un valdes ziņojumus un apstiprināt Kultūrkapitāla fonda gada pārskatu;

31.2. atbrīvot valdes locekļus no atbildības par aizvadīto darbības gadu vai ierosināt saukt viņus pie atbildības;

31.3. pēc valdes priekšlikuma apstiprināt Kultūrkapitāla fonda kārtējā gada budžetu un darbības plānu;

31.4. iecelt amatā un atbrīvot no amata valdes locekļus un zvērinātus revidentus, kā arī lemt par prasību un sūdzību celšanu pret viņiem vai par prasību un sūdzību izbeigšanu;

31.5. apstiprināt Kultūrkapitāla fonda pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas no teikumus;

31.6. iecelt Kultūrkapitāla fonda likvidatorus pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par Kultūrkapitāla fonda likvidāciju.

32. Citus šajos statūtos neparedzētus saimnieciskās darbības un pārvaldes jautājumus pilnvarnieks var lemt tikai tad, ja to pieprasa valde, kā arī ja to izskatīšanu paredz normatīvie akti vai ja to izskatīšana pārsniedz citu Kultūrkapitāla fonda institūciju kompetenci.

33. Pēc pilnvarnieka priekšlikuma Ministru kabinets pieņem lēmumus par:

33.1. Kultūrkapitāla fonda statūtu grozīšanu;

33.2. Kultūrkapitāla fonda pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

33.3. Kultūrkapitāla fonda likvidāciju.

34. Pilnvarnieka pieņemtie lēmumi ir noformējami rakstiski.

35. Ministru kabinets var atcelt pilnvarnieka pieņemtos lēmumus, ja tie neatbilst likumu un citu normatīvo aktu prasībām.

36. Pilnvarnieks nevar būt valdes vai nozares padomes loceklis, kā arī zvērināts revidents.

37. Pilnvarnieks nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

38. Ja tiek mainīts pilnvarnieks, valde par to rakstiski paziņo Uzņēmumu reģistram. Attiecīgās izmaiņas stājas spēkā ar to reģistrācijas dienu Uzņēmumu reģistrā.

VI. Padome

39. Padomi ieceļ Ministru kabinets. Padomes sastāvā ir kultūras ministrs, Finansu ministrijas pārstāvis, Nacionālās kultūras padomes pārstāvis, Radošo savienību padomes pārstāvis un pa vienam pārstāvim no katras Kultūrkapitāla fonda nozares padomes.

40. Padomes priekšsēdētāja funkcijas veic pilnvarnieks.

41. Par padomes locekli nevar būt valdes loceklis, kā arī zvērināts revidents.

42. Padomes locekļu pilnvaru laiks ir divi gadi.

43. Padomes locekļiem divu nedēļu laikā pēc viņu iecelšanas amatā rakstiski jāsniedz pilnvarniekam par sevi, laulāto un radiniekiem (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei) šādas ziņas:

43.1. kādos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), valsts vai pašvaldību institūcijās viņi strādā;

43.2. kādi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) viņiem pieder;

43.3. kādās uzņēmējsabiedrībās viņiem pieder kapitāla daļas;

43.4. kādos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) viņi ir valdes vai padomes locekļi.

44. Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

45. Padomes loceklis jebkurā laikā ar pilnvarnieka starpniecību var iesniegt Ministru kabinetā lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas.

46. Valde par izmaiņām padomes sastāvā paziņo Uzņēmumu reģistram. Attiecīgās izmaiņas stājas spēkā ar to reģistrācijas dienu Uzņēmumu reģistrā.

47. Padomei ir šādi uzdevumi:

47.1. pārraudzīt Kultūrkapitāla fonda darbību, lemt par Kultūrkapitāla fonda darbības stratēģiju;

47.2. kontrolēt valdes darbību;

47.3. pārbaudīt valdes iesniegto izdevumu budžetu un Kultūrkapitāla fonda darbības gada pārskatu;

47.4. izstrādāt Kultūrkapitāla fonda nozares padomes izveidošanas un darbības nolikumu;

47.5. izstrādāt projektu iesniegšanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību;

47.6. organizēt atklātu konkursu uz Kultūrkapitāla fonda direktora amatu;

47.7. pēc valdes priekšlikuma apstiprināt ekspertu padomes sastāvu;

47.8. lemt par Kultūrkapitāla fonda līdzekļu sadali starpnozaru projektu realizācijai;

47.9. pārstāvēt Kultūrkapitāla fondu tiesā visās Kultūrkapitāla fonda celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret Kultūrkapitāla fondu;

47.10. reizi sešos mēnešos iesniegt pilnvarniekam ziņojumu par Kultūrkapitāla fonda darbību.

48. Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt valdei pārskatu par Kultūrkapitāla fonda darbību.

49. Padome var pārbaudīt Kultūrkapitāla fonda reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus un citu mantu. Padome var minēto pārbaudi uzticēt kādam no padomes locekļiem, kā arī atsevišķu jautājumu noskaidrošanai pieaicināt attiecīgu speciālistu.

50. Padome reizi gadā iesniedz pilnvarniekam ziņojumu, kurā novērtēta Kultūrkapitāla fonda darbība un valdes ziņojums, kā arī izsaka priekšlikumus Kultūrkapitāla fonda darbības uzlabošanai.

51. Padomes sēdes ne retāk kā reizi trijos mēnešos sasauc padomes priekšsēdētājs.

52. Katram padomes loceklim, kā arī valdei ir tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu, motivējot tās nepieciešamību.

53. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās divas trešdaļas no padomes locekļiem.

54. Padomes sēdes tiek protokolētas.

55. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. Ja kāds no padomes locekļiem nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņš nav atbildīgs par padomes pieņemto lēmumu. Padomes locekļa atsevišķās domas pēc viņa pieprasījuma jāieraksta padomes sēdes protokolā.

5 6. Padomes sēdes protokolā jāatzīmē, kā par attiecīgo jautājumu ir balsojis katrs no klātesošajiem padomes locekļiem.

57. Padomes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie padomes locekļi.

58. Ja Kultūrkapitāla fonda intereses saskaras ar kāda padomes locekļa, viņa laulātā vai radinieka (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei) interesēm, attiecīgā jautājuma izlemšanā ieinteresētajam padomes loceklim nav balsstiesību, un tas atzīmējams padomes sēdes protokolā. Padomes locekļi, kuri pārkāpuši minētās prasības, ir atbildīgi par Kultūrkapitāla fondam nodarītajiem zaudējumiem.

59. Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kuri ir valdes kompetencē, tomēr valdei nepieciešama iepriekšēja padomes piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

59.1. valsts vērtspapīru iegūšana;

59.2. līdzdalības iegūšana citās uzņēmējsabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

59.3. iestāšanās sabiedriskajās organizācijās, biedrībās un starptautiskajās organizācijās;

59.4. nekustamās mantas pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana ar parādiem.

VII. Nozaru padomes

60. Nozares padome ir institūcija, kuras mērķis ir izvērtēt nozares attīstības perspektīvas un finansiāli atbalstīt attiecīgās nozares nepārtrauktu, kvalitatīvu un daudzveidīgu attīstību.

61. Nozares padomes sastāvā ir septiņi locekļi. Piecus nozares padomes locekļus izraugās konkursa kārtībā, turklāt viens no viņiem nozares padomē pārstāv attiecīgās nozares izglītības jomu. Divus nozares padomes locekļus ieceļ kultūras ministrs.

62. Nozares padomei ir šādi uzdevumi:

62.1. izvērtēt iesniegtos projektus pēc tam, kad ekspertu padome par tiem ir sniegusi atzinumus šajos statūtos noteiktajā kārtībā;

62.2. sadalīt Kultūrkapitāla fonda padomes piešķirtos līdzekļus projektu īstenošanai (lēmums par kredīta piešķiršanu jāsaskaņo ar Kultūrkapitāla fonda padomi);

62.3. pārraudzīt piešķirto līdzekļu mērķtiecīgu izlietošanu attiecīgajā projektā paredzētajiem mērķiem un uzdevumiem.

63. Nozares padomei ir tiesības:

63.1. izstrādāt un iesniegt padomē priekšlikumus par projektu iesniegšanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību;

63.2. izstrādāt un iesniegt padomē priekšlikumus par nozares padomes darba organizāciju;

63.3. saņemt no valdes un direktora nozares padomes darbam nepieciešamo informāciju.

64. Nozares padomes darbs tiek organizēts saskaņā ar Kultūrkapitāla fonda padomes izstrādāto nolikumu. Nozares padomes locekļi nesaņem samaksu par darbu.

VIII. Valde un direktors

65. Valde pārzina un vada visas Kultūrkapitāla fonda lietas. Tā ir atbildīga par visu Kultūrkapitāla fonda saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī par grāmatvedību atbilstoši likumā "Par grāmatvedību" noteiktajām prasībām.

66. Valdes sastāvā ir Kultūrkapitāla fonda direktors un trīs valdes locekļi, kurus pēc direktora priekšlikuma ieceļ amatā pilnvarnieks.

67. Valdes priekšsēdētāja funkcijas veic direktors.

68. Direktoru ieceļ amatā pilnvarnieks (saskaņā ar padomes organizētā atklātā konkursa rezultātiem).

69. Valde ir tiesīga:

69.1. izsludināt projektu konkursus finansējuma saņemšanai;

69.2. apstiprināt Kultūrkapitāla fonda darbinieku darba samaksas un materiālās stimulēšanas nolikumu.

70. Valde:

70.1. pārstāv Kultūrkapitāla fondu jautājumos, kuros to nepārstāv pilnvarnieks, padome un nozaru padomes;

70.2. pārvalda un apsaimnieko Kultūrkapitāla fondam piederošo mantu un rīkojas ar naudas līdzekļiem saskaņā ar likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un šiem statūtiem;

70.3. lemj visus ar Kultūrkapitāla fonda darbību saistītos jautājumus, izņemot tos, kuri ietilpst tikai pilnvarnieka, padomes un nozaru padomju kompetencē;

70.4. sagatavo un iesniedz padomei un pilnvarniekam Kultūrkapitāla fonda kārtējā gada darbības plānu un budžetu, kā arī darbības gada pārskatu.

71. Valde reizi sešos mēnešos sniedz padomei ziņojumu par savu darbību.

72. Valdes locekļus ieceļ amatā uz termiņu, ne ilgāku par trim gadiem. Valdes locekļus var iecelt amatā atkārtoti uz jaunu termiņu.

73. Par visām izmaiņām valdes sastāvā un valdes locekļu paraksta tiesībās valde paziņo Uzņēmumu reģistram. Attiecīgās izmaiņas stājas spēkā ar to reģistrācijas dienu Uzņēmumu reģistrā.

74. Valde ir atbildīga par Kultūrkapitāla fonda budžeta ievērošanu.

75. Direktoram ir saistoši visi uz valdes locekļiem attiecināmie ierobežojumi un nosacījumi par valdes locekļu atbildību.

76. Līgumus un citus finansu dokumentus paraksta direktors vai viņa pilnvarots valdes loceklis.

77. Bankas un kases dokumentus likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā paraksta direktors vai viņa pilnvarota persona.

78. Ja Kultūrkapitāla fonda intereses saskaras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā vai radinieka (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei) interesēm, attiecīgā jautājuma izlemšanā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas atzīmējams valdes sēdes protokolā. Valdes locekļi, kuri pārkāpuši minētās prasības, ir atbildīgi par Kultūrkapitāla fondam nodarītajiem zaudējumiem.

79. Valdes sēdes ne retāk kā reizi mēnesī sasauc direktors.

80. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās divas trešdaļas no valdes locekļiem.

81. Katram valdes loceklim valdes sēdē ir viena balss.

82. Valdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas no valdes locekļiem. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir direktora balss.

83. Ja kāds no valdes locekļiem nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņš nav atbildīgs par valdes pieņemto lēmumu. Valdes locekļa atsevišķās domas pēc viņa pieprasījuma jāieraksta valdes sēdes protokolā.

84. Valdes sēdes protokolā jāatzīmē, kā par attiecīgo jautājumu ir balsojis katrs no sēdē klātesošajiem valdes locekļiem.

85. Valdes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie valdes locekļi.

86. Valdes loceklis jebkurā laikā var iesniegt pilnvarniekam lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas.

87. Pilnvarniekam ir tiesības atstādināt valdes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas vai atcelt no amata, ja valdes loceklis nepilda savus pienākumus.

88. Valdes loceklis drīkst būt par cita uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) padomes vai valdes locekli tikai tad, ja pilnvarnieks ir pieņēmis attiecīgu lēmumu.

89. Direktoram un valdes locekļiem divu nedēļu laikā pēc viņu iecelšanas amatā rakstiski jāsniedz pilnvarniekam par sevi, laulāto vai radiniekiem (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei) šādas ziņas:

89.1. kādi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) viņiem pieder;

89.2. kādās uzņēmējsabiedrībās viņiem pieder kapitāla daļas;

89.3. kādos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) viņi ir padomes vai valdes locekļi, kā arī valsts vai pašvaldības pilnvarnieki.

90. Direktoram un val des locekļiem mēneša laikā pēc iecelšanas amatā jāatstāj padomes vai valdes locekļa amats citās uzņēmējsabiedrībās, un Uzņēmumu reģistrā par to jābūt attiecīgām atzīmēm.

91. Direktors:

91.1. veic Kultūrkapitāla fonda operatīvo vadību;

91.2. pārstāv Kultūrkapitāla fonda intereses valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī citās Latvijas un starptautiskajās organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās);

91.3. apstiprinātā budžeta ietvaros un saskaņā ar padomes un nozaru padomju lēmumiem rīkojas ar Kultūrkapitāla fonda mantu un naudas līdzekļiem;

91.4. slēdz saimnieciskos, darba un citus līgumus;

91.5. savas kompetences ietvaros izsniedz pilnvaras;

91.6. atver bankā norēķinu kontu un citus kontus;

91.7. apstiprina Kultūrkapitāla fonda darbinieku štatu sarakstu;

91.8. nosaka Kultūrkapitāla fonda darbinieku darba samaksu;

91.9. savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus un dod norādījumus, kas ir obligāti visiem Kultūrkapitāla fonda darbiniekiem;

91.10. noteiktā kārtībā pieņem darbā un atlaiž no darba Kultūrkapitāla fonda darbiniekus.

92. Direktoram jāsaskaņo ar padomi un jāinformē pilnvarnieks par katru Kultūrkapitāla fonda līdzekļu izlietojumu, kas pārsniedz 1000 latu, ja tas nav apstiprināts Kultūrkapitāla fonda gada budžetā.

93. Ja padomes, nozaru padomju vai valdes locekļi rīkojas nelikumīgi, pārkāpj savas pilnvaras vai neievēro likumus, citus normatīvos aktus un šos statūtus vai darbojas nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, viņi ir solidāri atbildīgi pilnā apmērā ar visu savu īpašumu par valstij, Kultūrkapitāla fondam un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem.

IX. Ekspertu padome

94. Ekspertu padome ir konsultatīva institūcija, kura izvērtē iesniegto projektu finansiālo pamatojumu un citus ar projektiem saistītos finansu dokumentus pirms to iesniegšanas nozaru padomē (vai padomē, ja ir iesniegts starpnozaru projekts) un sniedz atzinumu par tiem.

95. Ekspertu padomes locekļus - ekspertus - pēc valdes priekšlikuma apstiprina padome.

96. Par ekspertiem var būt finansu nozares speciālisti.

97. Ekspertu pa domes locekļu darbu organizē valde.

X. Kultūrkapitāla fonda darba organizācija, finansu līdzekļi un to izlietojums

98. Kultūrkapitāla fonds savu darbību īsteno saskaņā ar šajos statūtos noteikto mērķi un uzdevumiem. Kultūrkapitāla fonda darba organizāciju nosaka valdes apstiprināti Kultūrkapitāla fonda iekšējās kārtības noteikumi.

99. Kultūrkapitāla fonds pilda likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības darba aizsardzībā, veselības aizsardzībā un dabas aizsardzībā, kā arī citās jomās, kas noteiktas likumā "Par uzņēmējdarbību".

100. Kultūrkapitāla fonda darbinieku darba samaksas un materiālās stimulēšanas kārtību nosaka valdes apstiprināts nolikums.

101. Kultūrkapitāla fonda finansu līdzekļus veido:

101.1. ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa;

101.2. valsts budžeta līdzekļi no vispārējiem ieņēmumiem kārtējā gada likumā par valsts budžetu noteiktajā apmērā;

101.3. līdzekļi, ko Latvijas un ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas iemaksā Kultūrkapitāla fondā kopīgi finansējamiem kultūras projektiem;

101.4. ienākumi no uzņēmējdarbības;

101.5. procentu maksājumi par Kultūrkapitāla fonda kontu atlikumiem;

101.6. dāvinājumi vai ziedojumi Kultūrkapitāla fondam.

XI. Kultūrkapitāla fonda gada pārskats

102. Kultūrkapitāla fonds organizē grāmatvedības un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz Kultūrkapitāla fonda gada pārskatu saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" un likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" prasībām.

103. Kultūrkapitāla fonda saimnieciskās darbības gads aptver 12 mēnešus, un tas sakrīt ar kalendāra gadu.

104. Pēc tam kad pilnvarnieks ir apstiprinājis gada pārskatu, Kultūrkapitāla fonda ienākumu pārsniegums pār izdevumiem jāieskaita rezervē (rezerves fondā).

105. Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām Kultūrkapitāla fonds nosūta attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai, Valsts statistikas pārvaldei un Uzņēmumu reģistram gada pārskata norakstu un zvērināta revidenta atzinumu, kurā norādīts, kad minētai s pārskats ir apstiprināts.

106. Kultūrkapitāla fonda gada pārskats publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

XII. Kultūrkapitāla fonda darbības uzraudzība un revīzija

107. Kultūrkapitāla fonda darbību kontrolē:

107.1. zvērināts revidents;

107.2. pilnvarnieka izveidotas pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķos jautājumos;

107.3. attiecīgi pilnvarotas valsts institūcijas.

108. Zvērinātu revidentu katru gadu ieceļ pilnvarnieks.

109. Zvērināts revidents pārbauda Kultūrkapitāla fonda darbību kārtējā gada laikā un darbojas līdz kārtējā gada pārskata apstiprināšanai.

110. Par zvērinātu revidentu var būt persona, kura ieguvusi zvērināta revidenta tiesības saskaņā ar likumā "Par zvērinātiem revidentiem" noteiktajām prasībām. Par Kultūrkapitāla fonda zvērinātu revidentu var iecelt tikai tādu personu, kurai ar Kultūrkapitāla fondu nav saimniecisku sakaru un kura nestrādā Kultūrkapitāla fondā.

111. Par Kultūrkapitāla fonda zvērinātiem revidentiem nedrīkst būt personas, kurām ar kādu no Kultūrkapitāla fonda valdes locekļiem vai galveno grāmatvedi ir radniecība līdz trešajai pakāpei vai svainība līdz otrajai pakāpei. Ja nepieciešams, pilnvarnieks ir tiesīgs iecelt citu zvērinātu revidentu.

112. Pēc gada pārskata sastādīšanas Kultūrkapitāla fonda valdei nekavējoties jāpaziņo zvērinātam revidentam, ka gada pārskats ir sagatavots, reģistri noslēgti un dokumenti pieejami pārbaudei.

113. Zvērinātam revidentam ir tiesības apskatīt un revidēt visu Kultūrkapitāla fonda mantu un pārbaudīt Kultūrkapitāla fonda finansiālo un saimniecisko darbību. Zvērinātam revidentam ir tiesības jebkurā laikā veikt kontroli un pārbaudes.

114. Zvērinātam revidentam jāziņo pilnvarniekam un padomei par valdes un tās pakļautībā esošo struktūrvienību darbā konstatētajām nepilnībām un pārkāpumiem.

115. Zvērināts revidents saskaņā ar likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" noteiktajām prasībām par izdarīto revīziju sastāda ziņojumu, kuru valde kopā ar savu atzinumu un gada pārskatu iesniedz apstiprināšanai pilnvarniekam.

116. Gada pārskatu un turpmākās darbības plānu pilnvarnieks iesniedz valsts kapitāla daļas turētājai - Kultūras ministrijai.

117. Zvērināts revidents savu darbību veic saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

118. Zvērināts revidents ir atbildīgs Kultūrkapitāla fondam un trešajām personām par zaudējumiem, kas radušies, ja viņš apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījis uzticētos pienākumus. Zvērināts revidents nav atbildīgs par valdes un tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, ja viņš par šiem pārkāpumiem ir zinājis, bet nav informējis pilnvarnieku vai padomi.

XIII. Kultūrkapitāla fonda darbības izbeigšana

119. Kultūrkapitāla fondu likvidē:

119.1. ar Ministru kabineta rīkojumu;

119.2. ar tiesas nolēmumu;

119.3. likumā noteiktajā gadījumā.

120. Kultūrkapitāla fonda likvidācijai pilnvarnieks ieceļ likvidatorus. Līdz ar likvidatoru iecelšanu valdes locekļu pilnvaras izbeidzas.

121. Likvidatori Kultūrkapitāla fondu likvidē likumos "Par uzņēmējdarbību", "Par bezpeļņas organizāciju" un "Par akciju sabiedrībām" noteiktajā kārtībā.

122. Ja Kultūrkapitāla fonds tiek likvidēts vai reorganizēts par peļņas uzņēmumu, rezerves fonds un manta, kas iegādāta par rezerves fondā uzkrātajiem līdzekļiem, pāriet valsts īpašumā.

123. Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši nosacījumi, kuri piemērojami valdes darbībai.

124. Likvidatoriem pilnvarnieka noteiktajos termiņos jāsniedz pārskats par savu darbību, bet pēc Kultūrkapitāla fonda likvidācijas pabeigšanas - arī pārskats par visu Kultūrkapitāla fonda likvidācijas laikā veikto darbību.

125. Kultūrkapitāla fonda likvidatori ir solidāri atbildīgi likvidējamajam Kultūrkapitāla fondam, valstij un kreditoriem par zaudējumiem, kas radušies, ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām" un šiem statūtiem uzticētos pienākumus.

126. Kultūrkapitāla fonds izbeidz savu darbību ar dienu, kad tas tiek izslēgts no Uzņēmumu reģistra.

Ministru prezidents G.Krasts

Kultūras ministre R.Umblija

06.05.1998