Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa objekts
(1) Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, — zemi, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves (turpmāk — nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu.
(2) Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek:
1) pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome, kā arī tās izveidotās iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī citām personām iznomāto vai valdījumā nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots medicīnas vai sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai, un nekustamo īpašumu, kas radīts, īstenojot privātās un publiskās partnerības projektu, un tiek lietots pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī sociālās dzīvojamās mājas un sociālos dzīvokļus;
11) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);
12) pašvaldībai piederošo zemi (tās daļu), uz kuru pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības;
2) ārvalstij piederošo nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots tās diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, ja Latvijas Republika saskaņā ar attiecīgās ārvalsts likumiem bauda tādas pašas tiesības attiecībā uz Latvijai piederošo nekustamo īpašumu šajā ārvalstī;
21) līdz 2006.gada 31.decembrim — koplietošanas satiksmes ceļus, ielas, gaisa un ūdens navigācijas būves un publiskos ūdeņus;
3) no 2007.gada 1.janvāra — publiskos ūdeņus un zemi zem koplietošanas šosejām, ceļiem, pazemes ceļiem, tuneļiem, ielām, dzelzceļa sliežu ceļiem, pilsētas sliežu ceļiem, tiltiem, estakādēm;
31) šādas valsts, pašvaldību, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kuras sniedz regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošas inženierbūves:
a) dzelzceļus, pilsētas sliežu ceļus, lidlauku skrejceļus,
b) tiltus, estakādes, tuneļus un pazemes ceļus,
c) ostas un kuģojamos kanālus, piestātnes un piestātnes krastmalas, ostu akvatoriju būves,
d) dambjus, akveduktus, apūdeņošanas un kultivācijas hidrobūves,
e) maģistrālos ūdensapgādes cauruļvadus,
f) maģistrālās sakaru līnijas,
g) maģistrālās elektropārvades līnijas,
h) gāzes sadales sistēmas,
i) spēkstaciju būves,
j) (izslēgts ar 30.11.2015. likumu),
k) dūmeņus,
l) apgaismes būves un žogus;
32) fiziskajām personām piederošas inženierbūves, kuras netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai;
33) autoceļus, ielas un ceļus, ja pašvaldība saskaņā ar šā panta 2.1 daļu savos saistošajos noteikumos nav noteikusi, ka šie objekti ir ar nodokli apliekami, vietējas nozīmes ūdenspiegādes cauruļvadus, vietējas nozīmes notekūdeņu cauruļvadus, vietējas nozīmes elektropārvades un sakaru kabeļus;
34) valsts, pašvaldību, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kuras sniedz regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošas sporta inženierbūves;
4) reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu (izņemot šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētos objektus un zemi to uzturēšanai), kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā. Šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētie reliģiskajām organizācijām piederošie objekti un zeme to uzturēšanai nav apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli, ja tie netiek izīrēti vai iznomāti. Attiecībā uz reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu par saimniecisku darbību nav uzskatāma arī tā izmantošana labdarībai un sociālajai aprūpei, kā arī reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā reģistrēto garīgā personāla mācību iestāžu darbība;
41) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);
5) saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu — zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas un inženierbūves;
51) (izslēgts ar 25.11.1999. likumu);
6) valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli, kā arī zemi tā uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu, kā arī nekustamo īpašumu, kas netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām;
7) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā zemi, kuru aizņem atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes (jaunaudzes);
71) (izslēgts ar 22.11.2001. likumu);
8) nacionālās sporta bāzes un zemi to uzturēšanai;
9) dzīvojamo māju palīgēkas, ja palīgēkas platība nepārsniedz 25 m2, izņemot garāžas;
91) dzīvojamo māju palīgēkas, ja palīgēkas platība pārsniedz 25 m2 un pašvaldība to neaplikšanu ar nodokli ir noteikusi ar saviem saistošajiem noteikumiem, izņemot garāžas;
10) kapsētu teritoriju zemi, sēru ceremoniju ēkas, krematorijas un zemi to uzturēšanai;
11) valstij un pašvaldībām piekritīgo nekustamo īpašumu, kas nav nodots lietošanā vai iznomāts;
12) ēkas un inženierbūves, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai;
13) (izslēgts no 01.01.2015. ar 06.11.2013. likumu; Sk. Pārejas noteikumu 60.punktu);
14) valsts īpašumā esošās ēkas vai to daļas (telpu grupas) un inženierbūves, kuras izmanto Nacionālo bruņoto spēku, soda izciešanas iestāžu, policijas, robežsardzes, ugunsdrošības un glābšanas dienestu, kā arī valsts drošības iestāžu funkciju izpildes nodrošināšanai;
141) Latvijas Republikas valsts robežas joslā esošu zemi atbilstoši Valsts zemes dienesta sniegtajai informācijai par robežas joslas platību konkrētā zemes vienībā kārtējā gada 1. janvārī;
15) ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto no valsts budžeta finansētās iestādes;
16) ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto izglītības, veselības, sociālās aprūpes vajadzībām;
17) ēkas vai to daļas (telpu grupas) un inženierbūves, kuras izmanto vides aizsardzības vajadzībām, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai;
18) biedrībām un nodibinājumiem piederošas ēkas un inženierbūves saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un apstiprināto sarakstu;
19) Eiropas Savienības militāru vai aizsardzības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldīšanai izveidotā mehānisma ATHENA nekustamo īpašumu Latvijas Republikā;
20) ēkas (telpu grupas), kuras pastāvīgi izmanto akreditēti muzeji, akreditētas bibliotēkas, Latvijas Nacionālā opera, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks" un teātri, kā arī ēkas, kuras pastāvīgi izmanto koncertorganizācijas, kas veic valsts deleģētas funkcijas kultūras jomā, vai Kultūras ministrijā reģistrētas profesionālas radošās organizācijas mākslas galeriju vajadzībām;
21) ēkas (telpu grupas), kuras ierakstītas zemesgrāmatā uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vārda un tiek pastāvīgi izmantotas normatīvajos aktos noteikto funkciju īstenošanai, izņemot saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas (telpu grupas) un šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētos objektus;
22) ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto Zinātniskās darbības likuma 21.2 panta sestajā daļā noteiktie valsts zinātniskie institūti — atvasinātas publiskas personas.
(21) Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek inženierbūves — laukumus, kas tiek izmantoti kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukumi, ja pašvaldība to ir noteikusi savos saistošajos noteikumos, kas publicēti līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim.
(22) Šā panta otrās daļas 3.1 punkta "c" apakšpunktā minētajai inženierbūvei nodokļa atbrīvojumu nepiemēro, ja šī inženierbūve ir iznomāta saimnieciskās darbības veicējam.
(23) Šā panta otrās daļas 3.4, 6., 8., 11., 15., 16., 18., 20., 21. un 22. punktā minētais nekustamais īpašums tiek aplikts ar nekustamā īpašuma nodokli, ja tas ir vidi degradējošs, sagruvis vai cilvēku drošību apdraudošs.
(3) Ja šā panta otrās daļas 4. un 6.punktā minētais nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā vai iznomāts, ar nodokli apliekama attiecīgā nekustamā īpašuma daļa.
(31) Valsts aizsargājamais nekustamais kultūras piemineklis un zeme tā uzturēšanai tiek aplikta ar nekustamā īpašuma nodokli, ja attiecīgais nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām. Pašvaldība valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli un zemi tā uzturēšanai apliek ar nodokli, kā arī pēc attiecīgo trūkumu novēršanas — atbrīvo no aplikšanas ar nodokli, pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu.
(4) Šā likuma izpratnē saimnieciskā darbība ir preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana un cita veida darbība par atlīdzību, izņemot maksas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši valsts vai pašvaldību budžeta iestāžu funkcijām, zemes izmantošanu lauksaimniecības produktu ražošanai pašpatēriņam, kā arī dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšanu dzīvošanai vai fiziskās personas, vai reliģiskās organizācijas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošas telpu grupas, kuras lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāža, autostāvvieta, pagrabs, noliktava un saimniecības telpa), iznomāšanu fiziskajai personai, kura to neizmanto saimnieciskajā darbībā. Par valsts aizsargājamā nekustamā kultūras pieminekļa izmantošanu saimnieciskajā darbībā nav uzskatāma tā izmantošana kultūras funkciju īstenošanai, izņemot kinoteātrus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 21.10.1998., 21.01.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 20.06.2003., 20.10.2005., 27.09.2007., 08.11.2007., 29.01.2009., 01.12.2009., 14.10.2010., 20.12.2010., 15.12.2011., 15.11.2012., 06.11.2013., 06.03.2014., 30.11.2015., 10.12.2015., 06.04.2017. un 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023. Otrās daļas 1.2 punkts stājas spēkā 01.01.2024. Sk. pārejas noteikumu 76. punktu)
2.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji
(1) Nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai — šajā likumā noteiktajos gadījumos — lietošanā ir nekustamais īpašums.
(2) Par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un inženierbūves) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā.
(21) Par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāms apbūves tiesīgais, ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz zemesgrāmatā ierakstītas apbūves tiesības pamata reģistrēta ēka vai inženierbūve.
(3) Par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju šā likuma izpratnē uzskatāma:
1) persona, kurai atbilstoši likumā noteiktās institūcijas lēmumam zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā;
2) persona, kurai īpašuma tiesības uz ēkām vai inženierbūvēm atjaunotas likumā noteiktajā kārtībā un kura tās ir pārņēmusi;
3) persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita pamata.
(4) Nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas uz kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, maksā katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši savai domājamai daļai kopīpašumā (kopvaldījumā).
(5) Nekustamā īpašuma nodokli par valstij piederošo nekustamo īpašumu maksā persona, uz kuras vārda nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā. Ja likumā ir noteikta persona, kurai valstij piederošais nekustamais īpašums nodots lietošanā, nekustamā īpašuma nodokli maksā persona, kurai uz likuma pamata noteiktas īpašuma lietošanas tiesības.
(6) Nekustamā īpašuma nodokli par valstij piekritīgo nekustamo īpašumu maksā persona, uz kuras vārda atbilstoši normatīvo aktu prasībām šis īpašums ierakstāms zemesgrāmatā. Ja likumā ir noteikta persona, kurai valstij piekritīgais nekustamais īpašums nodots valdījumā, nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir šī persona.
(61) Nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas ar tiesas nolēmumu kriminālprocesā atzīts par noziedzīgi iegūtu un konfiscēts valsts labā, par laiku no nākamā mēneša pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, līdz nākamajam mēnesim, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts, akts par nekustamā īpašuma paturēšanu pēc nenotikušas izsoles vai akts par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles, Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā noteiktajā kārtībā sedz no naudas līdzekļiem, kas iegūti, izpildot mantas konfiskāciju, un atrodas zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.
(7) Nekustamā īpašuma nodokli par pašvaldībai piederošo vai piekritīgo nekustamo īpašumu maksā persona, kurai ar pašvaldības institūcijas lēmumu nekustamais īpašums nodots valdījumā. Ja pašvaldībai piederošais vai piekritīgais nekustamais īpašums nav nodots valdījumā, bet uz likuma vai cita pamata atrodas citas personas lietošanā (faktiskā lietošanā), nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir attiecīgā nekustamā īpašuma lietotājs (faktiskais lietotājs).
(8) Nekustamā īpašuma nodokli par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas, maksā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, kas nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus iekasē no šīs dzīvojamās mājas (tās daļu) īrniekiem, nomniekiem vai personām, kuras īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju (tās daļu) ieguvušas līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī no dzīvokļu īpašumu tiesiskajiem valdītājiem (līdz nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā) papildus noteiktajai īres maksai, nomas maksai vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas maksai. Pašvaldībai attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, un pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas, ir tiesības piemērot šā panta 8.1 daļu.
(81) Nekustamā īpašuma nodokli par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, un pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas, maksā pašvaldības daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (tās daļu) īrnieki un nomnieki, kuriem īres un nomas līgumi slēgti ar pašvaldību, vai personas, kuras īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju (tās daļu) ieguvušas līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, vai dzīvokļu īpašumu tiesiskie valdītāji (līdz nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā), vai šā panta septītajā daļā noteiktie nodokļa maksātāji, ja pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim, ir noteikusi šādu maksāšanas kārtību.
(9) Nekustamā īpašuma nodokli par valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekritīgo nekustamo īpašumu, kurš atrodas brīvostas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un kuru brīvosta vai speciālās ekonomiskās zonas pārvalde nodevusi citas personas lietošanā, maksā attiecīgā nekustamā īpašuma lietotājs.
(10) Nekustamā īpašuma nodokli par valstij piederošo uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstīto meža zemi un valstij piekritīgo Zemkopības ministrijas personā ierakstāmo meža zemi, kā arī uz šīs zemes esošajām ēkām vai inženierbūvēm, kurām kā lietotājs Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", maksā valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži".
(11) Nekustamā īpašuma nodokli par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu un uz apbūves tiesības pamata uzceltu ēku vai inženierbūvi maksā apbūves tiesīgais.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 01.12.2009., 15.12.2011., 06.11.2013., 06.03.2014., 30.11.2015., 22.12.2016. un 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2017.)
3.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa likme, taksācijas periods un nodokļa aprēķināšana
(1) Nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5 procentus no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Ja pašvaldība līdz noteiktajam termiņam saistošos noteikumus nav publicējusi, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:
1) 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības:
a) zemei,
b) ēkām vai to daļām, izņemot šīs daļas 2.punktā un šā panta 1.2 daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem,
c) inženierbūvēm;
2) dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:
a) 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 euro,
b) 0,4 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 euro, bet nepārsniedz 106 715 euro,
c) 0,6 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 euro.
(11) Ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 procentu apmērā apliek neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi. Minēto papildlikmi piemēro arī tad, ja pašvaldība neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei ir noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa likmi savos saistošajos noteikumos saskaņā ar šā panta pirmo daļu.
(12) Šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās likmes piemēro arī dzīvojamo māju palīgēkām un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, garāžu īpašnieku biedrību un fizisko personu garāžām (izņemot smagās tehnikas un lauksaimniecības tehnikas garāžas), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.
(13) Par inženierbūvēm, kas saskaņā ar šo likumu ir apliekamas ar nekustamā īpašuma nodokli, bet nav reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nodokli aprēķina, piemērojot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto likmi inženierbūvei piekritīgās zemes kadastrālajai vērtībai.
(14) Vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim, no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības:
1) būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības;
2) būves kadastrālās vērtības.
(15) Šā panta 1.4 daļā noteikto likmi un bāzi piemēro, ja pašvaldība šā panta pirmās daļas ievaddaļā paredzētajos saistošajos noteikumos nav noteikusi citu nodokļa likmi.
(16) Būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē ne vēlāk kā līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim, no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības:
1) būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības;
2) būves kadastrālās vērtības.
(17) Šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā nodokļa likme piemērojama šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem komersanta īpašumā esošiem objektiem, ja tie ir izīrēti dzīvošanai, no nākamā mēneša pēc īres tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem komersanta īpašumā esošiem objektiem nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti, ja īres tiesības uz šiem objektiem nav nostiprinātas zemesgrāmatā, vai ar nākamo mēnesi pēc tam, kad:
1) dzēsts zemesgrāmatas nostiprinājums par īres tiesībām šajos objektos;
2) izbeidzies zemesgrāmatas nostiprinājumā norādītais šo objektu īres tiesību termiņš, ja zemesgrāmatā nav iesniegta informācija par īres tiesību termiņa pagarinājumu vai dzēšanu;
3) izbeidzies par šiem objektiem noslēgtais īres līgums, ja tas izbeidzies pirms zemesgrāmatas nostiprinājumā norādītā īres tiesību termiņa. Šādā gadījumā komersantam ir pienākums viena mēneša laikā pēc līguma izbeigšanās informēt pašvaldību par īres līguma izbeigšanos pirms termiņa.
(18) Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti arī tad, ja šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktie objekti ir komersanta tiesiskajā valdījumā.
(2) Nekustamā īpašuma nodokļa taksācijas periods ir kalendārais gads (turpmāk — taksācijas gads).
(3) Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī. Ja nekustamā īpašuma nodokļa objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts taksācijas gada laikā, nodokli aprēķina no kadastrālās vērtības objekta reģistrācijas brīdī.
(31) Minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir 7 euro, arī gadījumos, kad nodokļa maksātāja nekustamā īpašuma nodokļa objektiem ir piemēroti nodokļa atvieglojumi un pēc to piemērošanas par taksācijas gadu aprēķinātais kopējais nodoklis attiecīgajā pašvaldībā ir mazāks par 7 euro. Ja aprēķinātā nodokļa summa trūcīgām un maznodrošinātām personām pēc atvieglojumu piešķiršanas 90 procentu apmērā ir mazāka par 7 euro, tad pašvaldībai ir tiesības maksāšanas paziņojumu nodokļa maksātājam nenosūtīt. Šādā gadījumā aprēķinātā nodokļa summa tiek uzkrāta līdz tam brīdim, kad izmaiņu rezultātā vai nodokļa aprēķina par nākamo taksācijas gadu rezultātā kopējā aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 7 euro, un pašvaldība nosūta kopēju maksāšanas paziņojumu par visiem taksācijas gadiem, par kuriem aprēķinātais nodoklis uzkrāts. Maksāšanas termiņi tiek noteikti tajā taksācijas gadā, kurā izsūtīts maksāšanas paziņojums, saskaņā ar šā likuma 6.panta trešo daļu.
(4) Ja nekustamais īpašums atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina un iekasē katra pašvaldība atbilstoši savā teritorijā esošajai nekustamā īpašuma daļai.
(5) Ja šā likuma 1.panta otrajā daļā paredzētais atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas attiecināms tikai uz nekustamā īpašuma daļu, tad par to īpašuma daļu, uz kuru atbrīvojums nav attiecināms, nodoklis aprēķināms šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.
(6) Ja taksācijas gada laikā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas kadastra datu izmaiņas, aktualizētā kadastrālā vērtība nodokļa aprēķinam tiek piemērota ar nākamo taksācijas gadu.
(7) Ministru kabinets nosaka institūcijas, kas apseko neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību zemes vienībā, un kārtību, kādā nosakāma šo zemes gabalu platība, kā arī kārtību, kādā noteiktās institūcijas sniedz ziņas pašvaldībām nodokļa aprēķināšanai saskaņā ar šā panta 1.1 daļā minēto papildlikmi.
(8) Šā likuma izpratnē neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir visa lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība zemes vienībā, ja vairāk nekā 30 procentu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības attiecīgajā zemes vienībā līdz kārtējā gada 1.septembrim netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai minētā zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Ministru kabinets nosaka pazīmes, pēc kurām atzīstams, ka zeme netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.
(9) Nodokļu maksātāja pienākums ir viena mēneša laikā paziņot pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa, par saimnieciskās darbības uzsākšanu un izbeigšanu šā panta pirmās daļas 2.punktā un 1.2 daļā minētajos nekustamā īpašuma nodokļa objektos, izņemot gadījumu, kad nekustamā īpašuma objektam mainīts tā lietošanas veids.
(10) Ja nekustamā īpašuma objekta lietošanas veida maiņas vai saimnieciskās darbības uzsākšanas vai izbeigšanas rezultātā piemērotā nekustamā īpašuma nodokļa likme neatbilst šā likuma vai pašvaldības saistošo noteikumu nosacījumiem, pašvaldība veic nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu ar nākamo mēnesi pēc šo izmaiņu rašanās.
(101) Ja nodokļa maksātājs nav ievērojis šā panta devītajā daļā noteikto termiņu paziņošanai par saimnieciskās darbības izbeigšanu šā panta pirmās daļas 2.punktā un 1.2 daļā minētajos nekustamā īpašuma nodokļa objektos, pašvaldība veic nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu ar nākamo mēnesi pēc informācijas iesniegšanas pašvaldībai.
(102) Ja pašvaldība veic nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu šā panta desmitajā un 10.1 daļā noteiktajā kārtībā, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā tiek piemērota objekta aktualizētā kadastrālā vērtība, ja tāda ir, un nodokļa likme atbilstoši šā panta vai pašvaldības saistošo noteikumu nosacījumiem.
(11) Inženierbūves kadastrālā vērtība tiek piemērota nodokļa aprēķinā, sākot ar nākamo mēnesi pēc tās reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
(12) Lai nodrošinātu samērīgu nodokļa sloga pieaugumu, zemes vienībām (to daļām), kuras atrodas administratīvajās teritorijās ārpus pilsētām un kuru platība pārsniedz 3 hektārus, un vismaz viens no noteiktajiem lietošanas mērķiem ir no lietošanas mērķu grupas "Lauksaimniecības zeme", "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" vai "Ūdens objektu zeme" (turpmāk — lauku zeme), nekustamā īpašuma nodokli līdz 2025. taksācijas gadam aprēķina no speciālās vērtības, ko nosaka īpaši nodokļa aprēķinam (turpmāk — speciālā vērtība).
(13) Speciālā vērtība ir noteikta, pamatojoties uz lauku zemes kadastrālo vērtību. Taksācijas gada lauku zemes speciālās vērtības pieaugums gadā nepārsniedz 10 procentus no iepriekšējam taksācijas gadam noteiktās lauku zemes speciālās vērtības.
(14) Speciālo vērtību pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī nosaka, salīdzinot pirmstaksācijas gada speciālo vērtību ar kadastrālo vērtību, kas noteikta taksācijas gada 1.janvārī. Speciālā vērtība ir vienāda ar kadastrālo vērtību, ja taksācijas gada 1.janvārī noteiktās kadastrālās vērtības pieaugums nepārsniedz 10 procentus no pirmstaksācijas gada speciālās vērtības. Speciālā vērtība ir vienāda ar pirmstaksācijas gada speciālo vērtību, kas reizināta ar koeficientu 1,1, ja taksācijas gada 1.janvārī noteiktās kadastrālās vērtības pieaugums pārsniedz 10 procentus no pirmstaksācijas gada speciālās vērtības.
(15) Speciālā vērtība lauku zemei, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā taksācijas gada laikā, ir vienāda ar kadastrālo vērtību zemes vienības reģistrācijas dienā.
(16) Ja taksācijas gada laikā attiecībā uz lauku zemi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas datu izmaiņas, speciālo vērtību taksācijas gadam atkārtoti nenosaka.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1998., 21.01.1999., 25.11.1999., 22.11.2001., 20.06.2003., 20.10.2005., 08.11.2007., 01.12.2009., 17.06.2010., 14.10.2010., 20.12.2010., 15.12.2011., 15.11.2012., 19.09.2013., 06.11.2013. un 30.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 65. punktu)
3.1 pants. Nekustamā īpašuma nodokļa likmju un nodokļa atvieglojumu noteikšanas principi pašvaldību saistošajos noteikumos
(1) Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība ievēro šādus principus:
1) objektīva grupējuma princips, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem;
2) efektivitātes princips, saskaņā ar kuru pašvaldība samēro nodokļa administrēšanas izdevumus ar nodokļa ieņēmumiem;
3) atbildīgas budžeta plānošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība salāgo savus pienākumus ar to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem;
4) prognozējamības un stabilitātes princips, saskaņā ar kuru nodokļa likmes laikus tiek noteiktas vismaz divu taksācijas gadu periodam, ja nekustamā īpašuma bāzes vērtības palielinājums vai samazinājums, salīdzinot bāzes vērtības taksācijas gadā un pirmstaksācijas gadā, ir mazāks par 20 procentiem.
(2) Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība var piemērot šādus principus:
1) uzņēmējdarbības atbalsta princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto samazināto nodokļa likmi kā līdzekli savas teritorijas uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspējas paaugstināšanai, ievērojot Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L352/1), Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L352) un Komisijas 2014. gada 27. jūnija regulas (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L190) nosacījumus, kurus ietver pašvaldības saistošajos noteikumos;
2) teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi savas teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai.
(3) Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, pašvaldība ievēro šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos principus un pēc izvēles var piemērot šā panta otrajā daļā noteiktos principus.
(4) Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus kopsakarā ar nodokļa likmi vai likmēm, pašvaldība ievēro sociālās atbildības principu, saskaņā ar kuru tā it īpaši ņem vērā nodokļa ietekmi uz sociāli mazaizsargāto un trūcīgo iedzīvotāju grupām.
(15.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2015. un 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
3.2 pants. Īpašie nosacījumi nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai nekustamajam īpašumam, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu
(1) Lai ierobežotu sankciju subjektu iespējas izmantot no nekustamā īpašuma gūto labumu un turpināt apdraudēt sabiedrības tiesības uz mieru, drošību un tiesiskumu, kā arī lai daļēji kompensētu sabiedrībai radušos neplānotos izdevumus Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā radītā drošības un tiesiskuma apdraudējuma novēršanai, noteikt, ka nekustamajam īpašumam, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta piekto daļu:
1) nepiemēro:
a) šā likuma 1. panta otrajā daļā noteiktos nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumus,
b) šā likuma 3. pantā noteiktās pašvaldību tiesības attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa likmes noteikšanu,
c) likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 6. pantā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi;
2) nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 10 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
(2) Aizliegums piemērot nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam nodokļa atvieglojumus par tam piederošu nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta piekto daļu, un šā aizlieguma piemērošanas kārtība noteikta šā likuma 5. pantā.
(3) Attiecībā uz šā panta pirmajā daļā noteikto nekustamo īpašumu noteiktajā laikā nenomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu bezstrīda kārtībā pašvaldība atbilstoši likumā "Par nodokļiem un nodevām" un Administratīvā procesa likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai uzsāk triju mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņa iestāšanās dienas.
(4) Vismaz 80 procentus no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem, kas pašvaldības budžetā gūti, piemērojot šā panta pirmo daļu, pašvaldība izmanto atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā dēļ izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā šā militārā iebrukuma laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanai Ukrainas sabiedrībai.
(21.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2024. Panta pirmā daļa piemērojama ar 01.07.2024., sk. pārejas noteikumu 78. un 79. punktu)
4.pants. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu sniegšana nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām
(1) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām.
(11) Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus. Izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā vai nekustamā īpašuma objektu raksturojošajos datos nodokļa aprēķinā ņem vērā atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai, ja šīs izmaiņas ir reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Datus, kas netiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai vietējā pašvaldība iegūst šajā likumā noteiktajā kārtībā vai no citām informācijas sistēmām.
(12) Speciālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests ārpus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto lauku zemes kadastrālo vērtību.
(2) Ja ar nodokli apliek daļu no zemes vienības vai ēkas (telpu grupu) vai ja zemes vienības vai ēkas daļām saskaņā ar šā likuma 3.panta pirmo un 1.1 daļu ir atšķirīgas nodokļa likmes, nodokļa aprēķinam tiek izmantota zemes vienības vai ēkas kadastrālās vērtības daļa proporcionāli zemes vienības vai ēkas apliekamajai platībai. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma kadastrālās vērtības daļa nodokļa vajadzībām.
(3) Ministru kabinets nosaka apjomu, kārtību un termiņus, kādos Valsts zemes dienests pašvaldībām sniedz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām.
(4) Valsts zemes dienests ziņas par speciālo vērtību pašvaldībām nodod līdz taksācijas gada 10.janvārim, par katru zemes vienību (tās daļu) sniedzot vismaz šādu informāciju:
1) zemes vienības (zemes vienības daļas) administratīvās teritorijas kods;
2) pašvaldības nosaukums;
3) zemes vienības (zemes vienības daļas) kadastra apzīmējums;
4) zemes vienības (zemes vienības daļas) kopējā platība (kvadrātmetros);
5) speciālā vērtība.
(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010., 15.12.2011. un 30.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016.)
5.pants. Atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem
(1) Atvieglojumus nosaka nekustamā īpašuma nodoklim, kurš aprēķināts saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām.
(11) Pašvaldība piešķir nodokļa atvieglojumu nodokļa maksātājiem, kuriem tā ir piešķīrusi trūcīgas vai maznodrošinātas personas vai ģimenes statusu, — trūcīgām personām 90 procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas un maznodrošinātām personām — līdz 90 procentiem no aprēķinātās nodokļa summas par to periodu, kurā nodokļa maksātājs atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam, attiecībā uz šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā un 1.2 daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un tiem piekritīgo zemi.
(12) Nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināma par 50 procentiem no aprēķinātās nodokļa summas, bet ne vairāk par 500 euro, par šā likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem — dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, un tām piekritīgo zemi personai, ja šai personai (pašai vai kopā ar laulāto) vai tās laulātajam taksācijas gada 1. janvārī ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem (arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti bērni) vai bērni līdz 24 gadu vecumam, kuri iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, un ja personai vai tās laulātajam šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta kopā ar vismaz trim no minētajiem bērniem. Minētos atvieglojumus piemēro arī gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir kāds no šajā panta daļā minētajiem bērniem vai personas vai tās laulātā pirmās pakāpes augšupējais radinieks, kuram šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta.
(2) Politiski represētajām personām par zemi, kā arī par šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā un 1.2 daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem, kas ir šo personu īpašumā vai valdījumā, nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināma par 50 procentiem, ja nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajā darbībā. Ja nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, šai daļai nodokļa samazinājums netiek piemērots.
(3) Pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Šādi saistoši noteikumi stājas spēkā Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā.
(31) Nekustamā īpašuma un personas atbilstība šā panta 1.2 daļā minētajiem kritērijiem tiek noteikta ar valsts informācijas sistēmu savietotāja starpniecību, pamatojoties uz datiem, kas reģistrēti attiecīgajās valsts informācijas sistēmās taksācijas gada 1.janvārī pulksten 24.00. Nepieciešamie dati šā panta 1.2 daļā noteiktā atvieglojuma piemērošanai tiek nodoti pašvaldībām ar valsts informācijas sistēmu savietotāja starpniecību līdz taksācijas gada ceturtajai darba dienai.
(32) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju par šā panta 3.1 daļā minētā valsts informācijas sistēmu savietotāja darbības nodrošināšanu, datu savietošanas kārtību un institūcijas, kuras nodrošina informācijas sniegšanu šā panta 1.2 daļā noteikto atvieglojumu piešķiršanai, kā arī sniedzamās informācijas apjomu, aprites un apstrādes kārtību.
(4) Pašvaldība var noteikt atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām 90, 70, 50 vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas. To nodokļa maksātāju kategorijām, kuri ir saimnieciskās darbības veicēji, pašvaldības var piešķirt nodokļa atvieglojumus kā de minimis atbalstu, ievērojot Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L352/1), Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L352) un Komisijas 2014. gada 27. jūnija regulas (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L190) nosacījumus. Ja šajās regulās noteiktais de minimis atbalsta apmērs tiek pārsniegts, pašvaldībai pirms nodokļa atvieglojuma piešķiršanas ir jāsaņem Eiropas Komisijas lēmums par ad-hoc atbalsta projekta atbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību.
(5) Tie nodokļa atvieglojumi, kurus saskaņā ar šā likuma noteikumiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem piešķīrusi pašvaldība, netiek ņemti vērā, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa prognozi, kuru izmanto, aprēķinot pašvaldību iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā un izmaksas no tā.
(6) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu)
(7) Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi, kas noteikti šajā pantā un pašvaldību saistošajos noteikumos, kuri izdoti, pamatojoties uz šā panta trešo daļu, netiek piemēroti nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam par tam piederošu nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta piekto daļu, no šīs atzīmes ierakstīšanas dienas.
(8) Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis pēc Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta piektajā daļā noteiktās aizlieguma atzīmes ierakstīšanas zemesgrāmatā vai šīs atzīmes dzēšanas par to nekavējoties informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, nosūtot elektronisko paziņojumu par nostiprināto aizlieguma atzīmi vai tās dzēšanu.
(9) Pašvaldība pēc šā panta astotajā daļā norādītās informācijas saņemšanas piecu darba dienu laikā izdod jaunu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu, ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam tiek piemērota šā panta septītā daļa vai arī tiek dzēsta zemesgrāmatā ierakstītā aizlieguma atzīme.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1998., 21.01.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 20.06.2003., 20.10.2005., 08.11.2007., 01.12.2009., 20.12.2010., 15.11.2012., 19.09.2013., 06.11.2013., 06.03.2014., 30.11.2015., 06.04.2017., 22.09.2022. un 14.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)
6.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtība
(1) Pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas gadam paziņo nodokļa maksātājam vai tā pilnvarotai personai līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarotai personai pēc norādītās adreses. Nodokļa maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas termiņš par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi ir nākamā taksācijas gada 15.februāris.
(11) Maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli ir administratīvais akts. Nosūtot maksāšanas paziņojumu pa pastu, to nav nepieciešams noformēt kā ierakstītu pasta sūtījumu.
(12) Šā panta 1.1 daļā minētā administratīvā akta apstrīdēšana neaptur tā darbību.
(13) Uz maksāšanas paziņojuma, ja tas tiek sagatavots elektroniski, nav nepieciešams nodokļu administrācijas amatpersonas paraksts. Šādā gadījumā uz tā jābūt atzīmei: “Maksāšanas paziņojums sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta.
(14) Ja nodokļa maksātājs nav deklarējis dzīvesvietu likumā noteiktajā kārtībā un nav paziņojis nodokļu administrācijai adresi, kurā viņš ir sasniedzams, kā arī šā panta otrajā daļā minētajā termiņā nav informējis nodokļu administrāciju par to, ka nav saņēmis maksāšanas paziņojumu, nodokļa maksāšanas paziņojums netiek nosūtīts, bet nodokļa aprēķins stājas spēkā kārtējā taksācijas gada 22.martā.
(15) Maksāšanas paziņojumu, kas izdots saskaņā ar šā likuma 2. panta 6.1 daļu, paziņo, nosūtot to zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā noteiktajā kārtībā veic izpildu dokumentā norādītā nekustamā īpašuma konfiskācijas izpildi.
(16) Ja nodokļa maksātājs nav deklarējis dzīvesvietu likumā noteiktajā kārtībā un nav paziņojis nodokļu administrācijai adresi, kurā viņš ir sasniedzams, tad paziņojumu par administratīviem aktiem saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli, kas izdoti pēc taksācijas gada 15. februāra, pašvaldība izvieto savā tīmekļvietnē, norādot vietu, kurā nodokļu maksātājs ar to var iepazīties.
(2) Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs vai viņa pilnvarota persona (ja par tādu paziņots pašvaldībai) līdz kārtējā taksācijas gada 15.februārim nav saņēmusi maksāšanas paziņojumu, tās pienākums ir mēneša laikā rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli.
(3) Nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi ceturksnī — ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī — vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā.
(4) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)
(5) Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs pilnvaro citu personu veikt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par valstij piederošu vai piekritīgu nekustamo īpašumu, tad nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ar rakstveida iesniegumu par to paziņo pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums.
(6) Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir pilnvarojis citu personu veikt nodokļa maksājumus par valstij piederošu vai piekritīgu nekustamo īpašumu un informējis par to pašvaldību, nodokļa parāda veidošanās gadījumā pašvaldība savlaicīgi (mēneša laikā kopš parāda rašanās) informē nodokļa maksātāju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1998., 22.11.2001., 20.10.2005., 08.11.2007., 01.12.2009., 17.06.2010., 20.12.2010., 15.12.2011., 06.11.2013. un 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2017.)
7.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās
(1) Nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās, izņemot šādus gadījumus:
1) ja īpašumu atsavina, veicot maksātnespējas procesu vai vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli maksā, sākot ar nākamo mēnesi pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole;
2) ja nodokļa maksātājs — juridiskā persona ir reorganizēts, saistību pārņēmējs nekustamā īpašuma nodokli maksā, sākot ar nākamo mēnesi pēc tam, kad attiecīgā reģistrā izdarīts ieraksts par juridiskās personas reorganizāciju;
3) ja tiek privatizēts vai atsavināts valsts vai pašvaldības īpašums, īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli maksā ar nākamo mēnesi pēc tam, kad iegūtas īpašuma tiesības;
4) ja valsts vai pašvaldības īpašums tiek nodots lietošanā vai nomā, lietotājs vai nomnieks nekustamā īpašuma nodokli maksā ar nākamo mēnesi pēc tam, kad radušās lietošanas vai nomas tiesības;
5) ja ir beigušās tiesības uz šā likuma 1.panta otrajā daļā noteikto atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokli maksā ar nākamo mēnesi pēc tam, kad izbeigušās šīs tiesības;
6) ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrēts jauns nekustamā īpašuma nodokļa objekts, nekustamā īpašuma nodokli par šo objektu maksā ar nākamo mēnesi pēc tā reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā;
7) ja taksācijas gadā apbūves tiesība izbeidzas līdz ar zemesgrāmatā reģistrētās apbūves tiesības termiņa notecējumu, tad par ēku vai inženierbūvi, kas uzcelta uz apbūves tiesības pamata, nekustamā īpašuma nodokli maksā apbūvei nodotā zemes gabala īpašnieks, sākot ar nākamo mēnesi pēc apbūves tiesības termiņa notecējuma;
8) ja īpašumu atsavina, izpildot tiesas nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju valsts labā, īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli maksā, sākot ar nākamo mēnesi pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts, akts par nekustamā īpašuma paturēšanu pēc nenotikušas izsoles vai akts par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles;
9) ja īpašumu atsavina, izpildot tiesas nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, ar kuru nolemts mantu atdot pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli maksā, sākot ar nākamo mēnesi pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju;
10) ja īpašumu atsavina saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli maksā, sākot ar nākamo mēnesi pēc tam, kad iegūtas īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi.
(11) Tiesa elektroniski nosūta lēmuma par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu norakstu pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām piecu dienu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(2) Nodokļa maksātājam ir pienākums rakstveidā informēt pašvaldību šādos gadījumos:
1) ja iestājas vai izbeidzas tiesības uz šā likuma 1.panta otrajā daļā noteikto atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa, — viena mēneša laikā no šo tiesību rašanās vai izbeigšanās dienas;
2) ja tiek iegūtas valsts vai pašvaldības īpašuma lietošanas vai nomas tiesības, — viena mēneša laikā no lietošanas vai nomas tiesību rašanās dienas;
3) ja tiek iegūts tiesiskais valdījums uz nekustamo īpašumu, — viena mēneša laikā no valdījuma tiesību rašanās dienas.
(21) (Izslēgta ar 20.12.2010. likumu)
(22) (Izslēgta ar 20.12.2010. likumu)
(3) Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, izņemot šādus gadījumus:
1) ja nekustamais īpašums tiek atsavināts vai dāvināts valstij vai pašvaldībai, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda;
2) ja īpašumu atsavina, veicot maksātnespējas procesu vai vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, bijušā īpašnieka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole;
3) nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc tam, kad izbeigušās valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesības;
4) nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc tam, kad iestājušās tiesības uz šā likuma 1.panta otrajā daļā noteikto atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa;
5) nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc tam, kad no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas tiek dzēsts ieraksts par attiecīgo nekustamā īpašuma nodokļa objektu;
6) nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums apbūves tiesīgajam izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc zemesgrāmatā reģistrētās apbūves tiesības termiņa notecējuma;
7) nekustamā īpašuma maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju;
8) ja īpašumu atsavina saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību izbeigšanās.
(4) Ja sporta bāze iegūst nacionālās sporta bāzes statusu laikposmā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam, atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa piemēro ar nākamo taksācijas gadu.
(5) Ja sporta bāze iegūst nacionālās sporta bāzes statusu laikposmā no 1.jūlija līdz 31.decembrim, atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa piemēro ar aiznākamo taksācijas gadu.
(6) Ja sporta bāze zaudē nacionālās sporta bāzes statusu, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums rodas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc šā statusa zaudēšanas. Šai gadījumā nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam ir pienākums mēneša laikā no dienas, kad sporta bāze zaudējusi nacionālās sporta bāzes statusu, pieteikties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005., 08.11.2007., 01.12.2009., 20.12.2010., 15.12.2011., 06.11.2013., 22.12.2016., 22.06.2017. un 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
8.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas kārtība
(1) Nekustamā īpašuma nodoklis tiek iemaksāts tās republikas pilsētas vai novada pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.
(2) (Izslēgta ar 21.10.1998. likumu)
(3) Ja kādas personas īpašumā vai valdījumā ir vairāki nekustamie īpašumi, nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts atsevišķi par katru nekustamo īpašumu tās republikas pilsētas vai novada pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.
(4) Kontroli pār šā likuma pareizu piemērošanu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.
(5) Pieņemot savus saistošos noteikumus, pašvaldībai ir tiesības pēc nodokļa maksātāja sociālā stāvokļa un maksātspējas izvērtēšanas pieņemt lēmumu par nodokļa maksājumu atlikšanu attiecībā uz šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minēto objektu, kurā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu, un tam piekritīgo zemi līdz nekustamā īpašuma tiesību pārejai citai personai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 21.10.1998., 08.11.2007., 29.01.2009. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012. Piektā daļa stājas spēkā 01.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 44.punktu)
9.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja atbildība
(1) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs saskaņā ar šo likumu ir atbildīgs par nodokļa pilnīgu nomaksāšanu noteiktajā laikā.
(11) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam — juridiskajai personai — ir pienākums mēneša laikā no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās brīža turpmākajai saziņai ar nodokļu administrāciju paziņot pašvaldībai savu elektroniskā pasta adresi.
(2) Noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu vai nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” un Administratīvā procesa likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai. Pašvaldība, pieņemot saistošos noteikumus, ir tiesīga noteikt nodokļa maksāšanas paziņojumu piespiedu izpildes termiņu, kas nepārsniedz septiņus gadus no nodokļa samaksas termiņa iestāšanās brīža. Piespiedu izpildes termiņa noilgums tiek apturēts likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajos gadījumos un piespiedu zemes nomas gadījumā, ja iznomātājs ir iesniedzis tiesā prasību par nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas piedziņu uz laiku līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim.
(21) Brīdinājums par nekustamā īpašuma nodokļa parāda esamību pārtrauc piespiedu izpildes termiņa noilgumu.
(3) Ja īpašumu atsavina vai dāvina, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, un zemesgrāmatu nodaļa par to ir pārliecinājusies tiešsaistes datu pārraides režīmā.
(31) Ja zemesgrāmatā ierakstītu apbūves tiesību atsavina vai dāvina vai apbūves tiesība izbeidzas ar apbūvei nodotā zemes gabala īpašnieka un apbūves tiesīgā savstarpēju vienošanos, zemesgrāmatā apbūves tiesīgā maiņu vai apbūves tiesības izbeigšanos var reģistrēt pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā apbūves tiesību atsavina vai dāvina, vai apbūves tiesība izbeidzas ar savstarpēju vienošanos, un zemesgrāmatu nodaļa par to ir pārliecinājusies tiešsaistes datu pārraides režīmā.
(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro:
1) ja īpašums tiek atsavināts, veicot maksātnespējas procesu vai izpildot tiesas nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju;
2) gadījumos, kad nodokļa administrācija veic bezstrīda piedziņu, vēršot to uz parādnieka mantu atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām";
3) ja apbūves tiesība izbeidzas līdz ar zemesgrāmatās reģistrētās apbūves tiesības termiņa notecējumu;
4) ja zeme tiek atsavināta saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu;
5) ja īpašums tiek atsavināts Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
(5) Par pašvaldības neinformēšanu saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu no nodokļa maksātāja piedzen nekustamā īpašuma nodokļa summu, kas maksājama par periodu no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās dienas, un soda naudu 30 procentu apmērā no nodokļa summas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 23.11.2000., 20.10.2005., 08.11.2007., 01.12.2009., 20.12.2010., 15.12.2011., 06.11.2013., 22.12.2016., 22.06.2017. un 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
9.1 pants. Brīdinājums un lēmums par nokavētā nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma piedziņu un akts par piedziņas neiespējamību
(1) Uz brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi un lēmuma par nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu, ja tas tiek sagatavots elektroniski, nav nepieciešams amatpersonas paraksts. Šādā gadījumā uz brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi un lēmuma par nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu jābūt atzīmei "Dokuments sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta".
(2) Nosūtot ar nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu saistītos dokumentus (brīdinājumu par administratīvā akta piespiedu izpildi un lēmumu par nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu) pa pastu, tos nav nepieciešams noformēt kā ierakstītus pasta sūtījumus.
(3) Ja nodokļa maksātājs nav deklarējis savu dzīvesvietu, paziņojumu par pieņemtajiem lēmumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu (brīdinājumu par administratīvā akta piespiedu izpildi un lēmumu par nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu), pašvaldība izvieto savā mājaslapā internetā, norādot vietu un termiņu, kurā nodokļu maksātājs ar tiem var iepazīties.
(4) Pašvaldība piedziņas procesu var neveikt, ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu. Šādā gadījumā pašvaldība sastāda aktu par piedziņas neiespējamību, kurā norāda pamatojumu, kādēļ piedziņa nav iespējama.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
10.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina apstrīdēšanas kārtība
(1) Pašvaldības amatpersonai, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem veic nodokļa administrācijas funkcijas, ir pienākums pēc nodokļa maksātāja rakstveida pieprasījuma pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā norādītās nekustamā īpašuma nodokļa summas pareizību. Ja nodokļa maksātāja rakstveida pieprasījums vai cita veida lūgums, kas saistīts ar aprēķināto vai aprēķināmo nekustamā īpašuma nodokli vai nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu ir iesniegts, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv, šim pieprasījumam ir juridisks spēks arī tad, ja tas nesatur rekvizītu "paraksts".
(2) Ja, pārskatot nodokļa (arī nokavējuma naudas) aprēķinu, tajā konstatēta kļūda, pašvaldības amatpersona izsniedz nodokļa maksātājam precizētu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu. Nodokļa maksātāja pieprasījuma noraidīšanas gadījumā sniedzams motivēts rakstveida atteikums.
(3) Ja nodokļa maksātājs nepiekrīt maksājamā nodokļa summas pārskatīšanas rezultātam, viņš to var apstrīdēt pašvaldības domes priekšsēdētājam.
(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007., 29.01.2009., 01.12.2009. un 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2017.)
11.pants. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas finansēšanas kārtība
(Izslēgts ar 21.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1998.)
12.pants. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtība
Papildus šajā likumā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam Ministru kabinets apstiprina nodokļa maksāšanas paziņojumā obligāti iekļaujamo informāciju un nosaka kārtību ar nodokli apliekamā un neapliekamā objekta, nodokļa maksātāju noteikšanai un datu iesniegšanai Valsts zemes dienestam, kā arī nodokļa aprēķināšanas un uzskaites, nodokļa maksāšanas un atvieglojumu piemērošanas kārtību.
(20.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
3. Līdz zemes reformas pabeigšanai nekustamā īpašuma nodokli par zemi, kas saskaņā ar šā likuma 2.pantu neatrodas kādas personas īpašumā vai tiesiskā valdījumā, maksā zemes lietotājs, bet, ja tāda nav, — nomnieks, kā arī personas, kurām zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to, bet vēl nav notikusi ierādīšana (iemērīšana) dabā atbilstoši likumam "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
3.1 Par ēkām, kas saskaņā ar šā likuma 2.pantu neatrodas kādas personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, nekustamā īpašuma nodokli maksā ēkas lietotājs.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
5. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:
1) likums "Par zemes nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12., 21./22., 23./24.nr.; 1992, 13./14.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1997, 3.nr.);
2) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par zemes nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs 1991, 11./12.nr.);
3) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas 1992.gada 17.marta likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par zemes nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15./16.nr.);
4) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likuma "Par zemes nodokli" atsevišķu pantu piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46.nr.);
5) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);
6) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);
7) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)
6. Ar 2000.gada 1.janvāri spēku zaudē:
1) likums "Par īpašuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4., 35./36.nr.; 1992, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.; 1997, 6.nr.);
2) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.; 1992, 1.nr.);
3) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 18.decembra likumā "Par īpašuma nodokli"" spēkā stāšanos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 1.nr.).
(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1998. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
7. Īpašuma nodokļa pārrēķinu par 1999.gadu, pārmaksāto vai papildus aprēķināto nodokļa summu atmaksāšanu nodokļa maksātājiem vai iekasēšanu no tiem par šo gadu, īpašuma nodokļa parādu, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas iekasēšanu un citas ar nodokļa parādu administrēšanu saistītas funkcijas, kā arī nodokļa pārskatīšanu saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16.panta 6.punktu un 23.pantu veic Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši likumam "Par īpašuma nodokli".
(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
8. Šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktā likme ēkām un būvēm līdz 2006.gada 31.decembrim tiek piemērota attiecībā uz to gada vidējo bilances vērtību vai, ja nodokļa maksātājs bilanci nesastāda, — Valsts zemes dienesta noteikto inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta ne agrāk kā uz 1997.gada 1.janvāri.
(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001., 12.12.2002. un 20.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
9. Līdz 2006.gada 31.decembrim attiecībā uz ēkām un būvēm:
1) ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ēkas un būves, izņemot šā likuma 1.panta otrajā daļā un šā punkta 2.apakšpunktā minētās ēkas un būves. Ja ar nodokli apliekama ēkas vai būves daļa, ar nodokli apliekamajā vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību proporcionāli ar nodokli apliekamajai daļai;
11) pašvaldībai ir tiesības pieprasīt, lai nodokļa maksātāji iesniedz bilanci vai dokumentu, kurā ir uzrādīta Valsts zemes dienesta noteiktā ēku vai būvju inventarizācijas vērtība;
2) ar nodokli papildus šā likuma 1.panta otrajā daļā minētajiem objektiem neapliek:
a) būves, kuras izmantojamas tikai lauksaimnieciskajai ražošanai,
b) (izslēgts ar 22.11.2001. likumu),
c) (izslēgts ar 20.06.2003. likumu),
d) sakaru līnijas, vietējos cauruļvadus un kabeļus,
e) (izslēgts ar 22.11.2001. likumu),
f) (izslēgts ar 22.11.2001. likumu),
g) (izslēgts ar 20.06.2003. likumu),
h) būves, kuras izmanto dabas aizsardzības vajadzībām.
3) saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu un aizpildīšanas kārtību nodokļa maksātājs katru gadu līdz 1.februārim iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju vai to daļu atrašanās vietas un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā viņš reģistrējies kā nodokļu maksātājs, deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli. Ja deklarācija iesniegta, bet taksācijas perioda laikā iegādātas jaunas ēkas vai būves vai atsavinātas esošās, mēneša laikā no īpašuma, valdījuma, lietošanas vai nomas tiesību rašanās vai izbeigšanās dienas nodokļa maksātājs iesniedz precizētu deklarāciju;
4) ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību nodokļa maksātājs aprēķina, saskaitot pusi no ēku un būvju vērtības gada sākumā un pusi no to vērtības nākamā gada 1.janvārī ar šo ēku un būvju paredzamo vērtību 1.aprīlī, 1.jūlijā un 1.oktobrī un iegūto summu dalot ar 4;
5) nodokļa maksātājs atkarībā no paredzamā nodokļa apmēra veic nodokļa maksājumus šādos termiņos:
a) ja paredzamais nodokļa apmērs ir līdz 2000 latiem, — reizi ceturksnī saskaņā ar šā likuma 6.panta trešo daļu,
b) ja paredzamais nodokļa apmērs ir virs 2000 latiem, — vienlīdzīgās daļās līdz katra mēneša 15.datumam, izņemot janvāri;
6) gadam beidzoties, saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu un aizpildīšanas kārtību nodokļa maksātājs līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz attiecīgajai pašvaldībai un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pārskatu par faktisko ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību, kas aprēķināta šā likuma pārejas noteikumu 9.punkta 4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, un nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā;
7) papildus aprēķinātā nodokļa summa iemaksājama pašvaldības budžetā līdz kārtējā taksācijas gada 1.martam;
8) pārmaksātā summa pēc maksātāja pieprasījuma atmaksājama 15 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas vai ieskaitāma kārtējā taksācijas gada maksājumā;
9) lai pašvaldībās nodrošinātu to nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju uzskaiti, kuri maksā nodokli par ēkām un būvēm, Valsts ieņēmumu dienests līdz 2000.gada 1.janvārim nodod pašvaldībām tā rīcībā esošo informāciju par īpašuma nodokļa maksātājiem un ar īpašuma nodokli apliekamajiem objektiem;
10) pēc tam, kad saņemti nodokļa maksātāju pārskati par 1999.gadu, Valsts ieņēmumu dienests līdz 2000.gada 1.martam sniedz informāciju attiecīgajai pašvaldībai par katram maksātājam papildus aprēķinātajām vai viņam atmaksājamajām nodokļa summām un līdz 2000.gada 1.aprīlim — par īpašuma nodokļa parādiem 2000.gada 1.martā;
11) pēc pašvaldības rakstveida iesnieguma Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodod attiecīgajai pašvaldībai ar īpašuma nodokļa parādu administrēšanu saistītās funkcijas attiecībā uz tiem nodokļa maksātājiem, kuru ar nodokli apliekamās ēkas un būves atrodas vienas pašvaldības teritorijā;
12) nodokļa maksātājam, kurš mēneša laikā no īpašuma tiesību, valdījuma tiesību vai valsts nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību uz ēkām vai būvēm rašanās dienas nav pieteicies pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu, piemēro likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantā noteikto atbildību.
(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 22.11.2001., 12.12.2002., 20.06.2003. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
9.1 Līdz 2003.gada 31.decembrim ar nodokli neapliek ēkas un būves, kuras:
1) uztur par valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļiem vai pastāvīgi izmanto veselības aizsardzības, sporta, izglītības vai kultūras vajadzībām, izņemot kinoteātrus un videotēkas;
2) pieder sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem (saskaņā ar Saeimas apstiprinātu sarakstu);
3) izmanto dabas aizsardzības vajadzībām.
(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)
10. Ja nodokļa maksātāja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo ēku un būvju inventarizācijas vērtība ir noteikta pirms 1997.gada 1.janvāra, nodokļa maksātājs iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju atrašanās vietas un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā viņš ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs:
1) līdz 2000.gada 1.februārim — deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli, kurā taksācijas gada nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm (to daļām) ir aprēķināts pēc pēdējās noteiktās ēku un būvju inventarizācijas vērtības;
2) līdz 2001.gada 1.februārim — pārskatu par faktiski ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību, kas aprēķināta šā likuma pārejas noteikumu 9.punkta 4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, un nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā, kurā faktiskais taksācijas gada nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm (to daļām) ir aprēķināts pēc aktualizētās ēku un būvju inventarizācijas vērtības.
(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
11. Nodokļa maksātājam līdz 2004.gada 1.februārim iesniegt pašvaldībām attiecīgās pašvaldības teritorijā esošo ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo objektu (ēku un būvju) sarakstu, bet līdz 2005.gada 1.februārim un 2006.gada 1.februārim — saraksta precizējumus, ja tādi ir.
(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2003. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
11.1 Ja nodokļa maksātājs par ēkām līdz 2007.gada 15.februārim nav saņēmis nodokļa maksāšanas paziņojumu par 2007.gadā maksājamo nodokli un mēneša laikā nav par to rakstveidā informējis pašvaldību pēc ēku atrašanās vietas, viņam aprēķina un par labu budžetam piedzen par attiecīgo 2007.gada periodu nesamaksātā nodokļa summu un soda naudu 30 procentu apmērā no nesamaksātās nodokļa summas.
(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
13. Likuma 1.panta otrās daļas 13.punkts piemērojams ēkām, kuras nodotas ekspluatācijā pēc 2001.gada 1.janvāra.
(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)
15. Ministru kabinets izdod jaunus šā likuma 4.panta otrajā, sestajā un vienpadsmitajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi (ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu):
1) 1998.gada 9.jūnija noteikumi nr.214 "Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi";
2) 1999.gada 6.jūlija noteikumi nr.244 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi";
3) 1998.gada 5.maija noteikumi nr.166 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija";
4) 1999.gada 25.maija noteikumi nr.193 "Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aktualizācijas kārtība".
(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)
16. Ministru kabinets saskaņo šā likuma 12.pantā paredzētos noteikumus ar grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli". Līdz attiecīgo šajos noteikumos izdarīto grozījumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.aprīlim, piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumi nr.131 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu).
(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)
17. Ministru kabinets izdod šā likuma 1.panta otrās daļas 7.punktā paredzētos noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi nr.135 "Kārtība, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek zemi, kuru aizņem jaunaudzes un apmežojumi jaunaudžu vecumā", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)
18. Līdz šā likuma 1.panta otrās daļas 18.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 2.decembra noteikumi Nr.677 "Noteikumi par sabiedriskajām organizācijām, kas atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem piederošajām ēkām un būvēm", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
19. Līdz šā likuma 12.pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.131 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
20. Grozījumi šā likuma 4.pantā stājas spēkā vienlaikus ar nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu.
(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
21. Līdz nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.maijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi:
1) Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.344 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība";
2) Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumi Nr.465 "Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi";
3) Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.184 "Ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumi";
4) Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.341 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi";
5) Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.343 "Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas kārtība".
(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
22. Pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009., 2010. un 2011.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem. Nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums tiek piemērots arī tādiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kuri sastāv no vienas telpu grupas un zemes domājamām daļām:
1) kuri no jauna izveidoti privatizācijas rezultātā. Šādā gadījumā nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu piemēro, vadoties no iepriekšējam taksācijas gadam aprēķinātā nodokļa par nesadalīto zemes vienību, kas bija piekritīga katram atsevišķam dzīvoklim vai nedzīvojamai telpai;
2) ja attiecīgajai telpu grupai Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā nav mainīts telpu grupas lietošanas veids, arī gadījumos, ja zemei ir mainīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis.
(08.11.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
22.1 Šo pārejas noteikumu 22.punktā noteikto nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu nepiemēro, ja aprēķinātais nodoklis ir mazāks par 5 latiem.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
22.2 Šo pārejas noteikumu 22.punktā noteiktais nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums neattiecas uz nodokļa aprēķinu par neapstrādātu lauksaimniecības zemi.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
22.3 Šo pārejas noteikumu 22.punktu neattiecina uz likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa objektu, kā arī uz gadījumiem, kad telpu grupas lietošanas veids tiek mainīts no dzīvojamās uz nedzīvojamo vai šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā nekustamā īpašuma nodokļa objektā tiek uzsākta saimnieciskā darbība.
(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
23. Ja 2008., 2009., 2010. un 2011.gadā ir mainījusies nekustamā īpašuma nodokļa objekta platība salīdzinājumā ar platību, par kuru nekustamā īpašuma nodoklis tika aprēķināts iepriekšējā taksācijas gadā, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina, vadoties no iepriekšējā taksācijas gadā aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmēra par vienu kvadrātmetru.
(08.11.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
24. 2008.gadā pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru taksācijas (kalendārajam) gadam paziņo maksātājam vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam līdz 2008.gada 1.martam, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam.
(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)
24.1 Nodokļa maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas termiņš 2010.gadā ir ne vēlāk kā 15.septembris.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
25. Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs līdz 2008.gada 1.martam nav saņēmis maksāšanas paziņojumu, viņa pienākums ir mēneša laikā rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli.
(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)
26. 2008.gadā pirmais nodokļa maksāšanas termiņš ir 15.aprīlis.
(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)
26.1 2010.gadā nodokļa maksāšanas termiņi tiek noteikti saskaņā ar šā likuma 6.panta trešo daļu — ar nosacījumu, ka pirmais maksāšanas termiņš tiek noteikts ne agrāk kā viens mēnesis pēc maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
27. Grozījumi šā likuma 1.panta otrās daļas 8.punktā, kā arī 7.panta ceturtā, piektā un sestā daļa stājas spēkā vienlaikus ar likumu par nacionālās sporta bāzes statusu.
(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)
28. Līdz šā likuma 4.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 6.februāra noteikumi Nr.97 “Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
29. Grozījums šā likuma 9.panta trešajā daļā par zemesgrāmatu nodaļas kompetenci tiešsaistes datu pārraides režīmā pārliecināties par to, vai attiecīgie maksājumi ir veikti, stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
30. Ja pēc 2010.gada 1.jūlija pašvaldība nav nodrošinājusi zemesgrāmatu nodaļai iespēju tiešsaistes datu pārraides režīmā pārliecināties par šā likuma 9.panta trešajā daļā minēto maksājumu nomaksu, zemesgrāmatā īpašnieku maiņa reģistrējama, nepārliecinoties par šo maksājumu nomaksu.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
31. Nodokļa maksāšanas pienākums attiecībā uz tiem nodokļa objektiem, kas līdz 2010.gada 1.janvārim uzbūvēti un nav reģistrēti kadastra reģistra informācijas sistēmā, neatkarīgi no reģistrācijas laika rodas ar 2010.gada 1.janvāri.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
32. Līdz 2010.gada 1.jūlijam katrai pašvaldībai tiek nodrošināta programmatūra nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības aprēķinam atbilstoši grozījumiem šā likuma 4.pantā, kā arī nodokļa aprēķinam par objektiem, kuru aplikšana ar nekustamā īpašuma nodokli tiek uzsākta ar 2010.gada 1.janvāri.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
33. Valsts zemes dienests līdz šo pārejas noteikumu 32.punktā minētās programmatūras nodrošināšanai, bet ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam sniedz pašvaldībām Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem un ar nodokli apliekamiem objektiem Ministru kabineta 2007.gada 6.februāra noteikumos Nr.97 “Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība” noteiktajā kārtībā tikai attiecībā uz tiem objektiem, kas ar nekustamā īpašuma nodokli ir apliekami saskaņā ar to šā likuma 1.panta redakciju, kura ir spēkā 2009.gada 31.decembrī, un nodokļa aprēķinam piemēro nodokļa objekta kadastrālo vērtību, kas noteikta atbilstoši tai šā likuma redakcijai, kura ir spēkā 2009.gada 31.decembrī.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
34. Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot neitrālās zonas un dabas pieminekļus, 2010.gadā nepārsniedz 2009.gadā noteikto apmēru.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
35. Šā likuma 7.panta 2.1 daļā noteiktie termiņi 2010.gadā ir 1.februāris un 1.jūlijs.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
36. Grozījumi šā likuma 1.panta otrās daļas 9.punktā, 1.panta ceturtajā daļā un 3.panta pirmās daļas 2.punktā tiek piemēroti nodokļa aprēķinam, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.
(14.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)
37. Ja 2011.gadā kadastrālā vērtība ir aktualizēta nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņas rezultātā un nekustamā īpašuma viena kvadrātmetra aktualizētā kadastrālā vērtība ir mazāka nekā viena kvadrātmetra kadastrālā vērtība taksācijas gada 1.janvārī, aktualizētā kadastrālā vērtība nodokļa aprēķinam par 2011.gadu tiek piemērota ar nākamo mēnesi pēc kadastrālās vērtības aktualizēšanas.
(14.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)
38. Šā likuma 1.panta 9.punkta izslēgšana, grozījumi 1.panta trešajā daļā un 3.panta pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā, 3.panta 1.2 daļas jaunā redakcija, kā arī grozījumi 3.panta devītajā daļā un 5.panta 1.1 un otrajā daļā stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.
(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
39. Ar šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā, trešās daļas 2.punktā un 9.panta ceturtajā daļā lietoto terminu "maksātnespējas process" saprot arī bankrota procedūru, kas uzsākta atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim.
(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
40. Līdz dienai, kad tiek sagatavots nodokļa maksāšanas paziņojums par 2012.gadu, pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, kurus pieņem likuma “Par pašvaldībām” 46.panta kārtībā, ir tiesības 2012.gadā piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu zemei vai saglabāt nodokļa apmēru zemei 2011.gada līmenī, kā arī noteikt šā pieauguma ierobežojuma apmēru un piemērošanas nosacījumus.
(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
40.1 Pašvaldībai ir tiesības 2013.gadā piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu zemei vai saglabāt nodokļa apmēru zemei iepriekšējā gada līmenī, kā arī noteikt šā pieauguma ierobežojuma apmēru un piemērošanas nosacījumus, ja līdz dienai, kad tiek sagatavots nodokļa maksāšanas paziņojums par 2013.gadu, likuma "Par pašvaldībām" 46.pantā noteiktajā kārtībā ir izdoti saistošie noteikumi.
(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2012.)
40.2 Pašvaldībai, izdodot saistošos noteikumus, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim, ir tiesības 2014.gadā piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu zemei vai saglabāt nodokļa apmēru zemei iepriekšējā gada līmenī, kā arī noteikt šā pieauguma ierobežojuma apmēru un piemērošanas nosacījumus.
(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2012.)
41. Šā likuma 1.panta otrās daļas 9.1 punktā un 2.1 daļā, 3.panta 1.4 daļā un 9.panta otrās daļas otrajā un trešajā teikumā pašvaldībām paredzētās tiesības attiecībā uz 2012.gadu tiek īstenotas, ja līdz dienai, kad tiek sagatavots nodokļa maksāšanas paziņojums par 2012.gadu, ir izdoti saistošie noteikumi, kurus pieņem likuma “Par pašvaldībām” 46.panta kārtībā. Šajos saistošajos noteikumos pašvaldība nosaka arī termiņu, kādā 2012.gadā kadastra subjektam ir pienākums ierosināt šā likuma 1.panta 2.1 daļā minēto inženierbūvju noteikšanu par nekustamā īpašuma objektu.
(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
42. Nodokļa maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas termiņš par objektiem, kas minēti šā likuma 1.panta 2.1 daļā, 2012.gadā ir ne vēlāk kā 1.augusts.
(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
43. Šā likuma 3.panta 1.3 daļa stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.
(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
44. Grozījums šā likuma 3.panta pirmās daļas ievaddaļā (par pašvaldības tiesībām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi) un 8.panta piektā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.
(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
45. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.jūnijam izstrādā un iesniedz Saeimai grozījumus šajā likumā, paredzot principus, kurus pašvaldības ievēro, izdodot šā likuma 3.panta pirmajā daļā paredzētos saistošos noteikumus.
(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
46. Reliģiskās organizācijas līdz 2012.gada 1.februārim par šā likuma 1.panta otrās daļas 4.punktā minētajiem objektiem sniedz pašvaldībai šādu informāciju atbilstoši situācijai 2012.gada 1.janvārī:
1) nekustamā īpašuma kadastra numurs;
2) nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējums;
3) nekustamā īpašuma objekta adrese;
4) nekustamā īpašuma objekts (zeme, ēka, inženierbūve, dzīvokļa īpašums, telpu grupa vai to daļas);
5) neaplikšanas pamatojums.
(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
47. Šā likuma 1.panta otrās daļas 9.1 punktā un 2.1 daļā, 3.panta pirmās daļas ievaddaļā un 1.4 daļā, 8.panta piektajā daļā un 9.panta otrās daļas otrajā un trešajā teikumā pašvaldībām paredzētās tiesības, ja tās uzsāk piemērot ar 2013.gadu, tiek īstenotas, ja līdz dienai, kad tiek sagatavots nodokļa maksāšanas paziņojums par 2013.gadu, likuma "Par pašvaldībām" 46.pantā noteiktajā kārtībā ir izdoti saistošie noteikumi.
(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2012.)
48. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmās daļas ievaddaļā (par pašvaldības tiesībām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi), 1.1 un 1.4 daļā, kā arī 1.5 daļa un grozījums 5.panta 1.1 daļā stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.
(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2012.)
49. Grozījums šā likuma 3.panta astotajā daļā attiecībā uz skaitļa "70" aizstāšanu ar skaitli "30" stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī un tiek piemērots nodokļa aprēķinam par 2013. taksācijas gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem.
(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2012.)
50. Šā likuma 5.panta 1.2 daļa stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. Nodokļa maksātājs, kuram 2013.gadā ir tiesības uz šā likuma 5.panta 1.2 daļā noteikto atvieglojumu, 2013.gada laikā iesniedz pašvaldībai rakstveida iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina nodokļa maksātāja tiesības uz šā atvieglojuma piemērošanu. Ja iesniegums iesniegts līdz nodokļa maksāšanas paziņojuma sagatavošanas datumam, pašvaldība nodokļa atvieglojumu piemēro, veicot nodokļa aprēķinu par 2013.gadu. Ja iesniegums iesniegts 2013.gada laikā pēc nodokļa maksāšanas paziņojuma sagatavošanas datuma, pašvaldība veic aprēķinātā nodokļa pārrēķinu un nosūta iesniedzējam jaunu nodokļa maksāšanas paziņojumu.
(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2012.)
51. Attiecībā uz 2014.gadu šā likuma 5.panta 1.2 daļā noteiktā atvieglojuma piemērošanai nepieciešamie dati tiek nodoti pašvaldībām ar valsts informācijas sistēmu savietotāja starpniecību līdz 2014.gada 15.janvārim.
(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2012.)
52. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija līdz 2014.gada 10.janvārim sniedz pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, pirmreizēju informāciju par tiem valsts aizsargājamiem nekustamiem kultūras pieminekļiem, kuri netiek uzturēti atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
53. Juridiskā persona, kura kļuvusi par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju līdz 2014.gada 1.janvārim, izpilda šā likuma 9.panta 1.1 daļā noteikto pienākumu līdz 2014.gada 1.jūlijam.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
54. Šā likuma 2.panta astotajā daļā minētajiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekiem ir pienākums līdz 2014.gada 1.februārim pieteikties pašvaldībā kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
55. Par katru uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vārda zemesgrāmatā ierakstītu ēku (telpu grupu), kuru tā pastāvīgi izmanto normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība līdz 2014.gada 10.janvārim sniedz pašvaldībai šādu informāciju:
1) nekustamā īpašuma kadastra numurs;
2) nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējums;
3) nekustamā īpašuma objekta adrese;
4) nekustamā īpašuma objekts (ēka, telpu grupa vai to daļas, norādot platību);
5) neaplikšanas pamatojums.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
56. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs ne vēlāk kā līdz 2014.gada 10.janvārim sniedz pašvaldībai datus par veiktajiem un spēkā esošajiem īres tiesību nostiprinājumiem komersantu īpašumos. Datus sniedz strukturētā vai abpusēji saskaņotā veidā un teksta formā, ja īres tiesību nostiprinājums nav veikts strukturētā veidā tā, lai obligāti tiktu sniegta informācija par īres objekta kadastra apzīmējumu, adresi, platību, īres līguma datumu, īres līguma termiņu, īrnieka vārdu, uzvārdu, īres tiesību nostiprināšanas datumu. Līdz brīdim, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, sniedz pašvaldībām datus par katru īres tiesību nostiprinājumu strukturētu datu lauka veidā, norādot īres objekta kadastra apzīmējumu, adresi, platību, īres līguma datumu, īres līguma termiņu, īrnieka vārdu, uzvārdu, īres tiesību nostiprināšanas datumu, īres tiesību dzēsumu un īres tiesību dzēsuma datumu, kā arī īres tiesību pārgrozījumus (kas skar minētos datus) un to nostiprinājuma datumu.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
57. Šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi piemēro šā likuma 3.panta 1.7 daļā minētajā gadījumā arī tad, ja līdz 2014.gada 1.jūlijam komersants ir nostiprinājis zemesgrāmatā īres tiesības, kas izriet no īres līgumiem, kuri noslēgti līdz šā likuma 3.panta 1.7 daļas spēkā stāšanās dienai. Šādā gadījumā pašvaldība veic aprēķinātā nodokļa pārrēķinu un nosūta iesniedzējam jaunu nodokļa maksāšanas paziņojumu.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
58. Būvēm, kuru būvniecībai pirms 2013.gada 1.jūlija ir izsniegta būvatļauja, bet tās derīguma termiņš beidzies līdz 2013.gada 31.decembrim un būves nav nodotas ekspluatācijā, un līdz 2014.gada 31.decembrim būvatļaujas nav atjaunotas, ar 2015.gada 1.janvāri piemēro šā likuma 3.panta 1.6 daļā noteikto nodokļa aplikšanas kārtību līdz būves nodošanai ekspluatācijā.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
59. Būvēm, kuru būvniecībai pirms 2013.gada 1.jūlija ir izsniegta būvatļauja, bet tās derīguma termiņš beidzies pēc 2013.gada 31.decembra un 12 mēnešu laikā pēc būvatļaujas derīguma termiņa beigām būves nav nodotas ekspluatācijā vai būvatļaujas atjaunotas, ar 13.mēnesi pēc būvatļaujas derīguma termiņa beigām piemēro šā likuma 3.panta 1.6 daļā noteikto nodokļa uzlikšanas kārtību līdz būves nodošanai ekspluatācijā.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
60. Šā likuma 1.panta otrās daļas 13.punkta izslēgums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
61. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 1.panta otrās daļas 17.punktā minētos noteikumus, kas piemērojami, sākot ar 2015. taksācijas gadu.
(06.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2014.)
62. Attiecībā uz 2014. taksācijas gadu šā likuma 1.panta otrās daļas 17.punktu piemēro:
1) Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par vides aizsardzības vajadzībām nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem un atsevišķām ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" minētajiem nekustamā īpašuma objektiem;
2) vides aizsardzības vajadzībām izmantojamām inženierbūvēm, kā arī šādām ēkām vai to daļām (telpu grupām), ja tajās ir izvietotas iekārtas gaisu piesārņojošo vielu uztveršanai un attīrīšanai, gaisa un ūdens monitoringa stacijām un ēkām, kuras ir tieši iesaistītas šajā punktā minētajos procesos, kā arī ēkām, kuras ir tieši iesaistītas notekūdeņu attīrīšanas, sadzīves un bīstamo atkritumu (arī radioaktīvo) apglabāšanas un sadzīves un bīstamo atkritumu uzglabāšanas un sadedzināšanas procesā.
(06.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2014.)
63. Grozījumu šā likuma 2.panta astotajā daļā un 2.panta 8.1 daļu par pašvaldības tiesībām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtību par 2014.gadu pašvaldība īsteno, izdodot saistošos noteikumus, kurus pieņem likuma "Par pašvaldībām" 46.panta kārtībā un kuri piemērojami no 2014. taksācijas gada.
(06.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2014.)
64. Speciālo vērtību pēc stāvokļa 2016.gada 1.janvārī Valsts zemes dienests nosaka, salīdzinot kadastrālo vērtību, kāda tā bijusi 2015.gada 31.decembrī, un kadastrālo vērtību, kas noteikta 2016.gada 1.janvārī. Speciālā vērtība ir vienāda ar kadastrālo vērtību, ja 2016.gada 1.janvārī noteiktās kadastrālās vērtības pieaugums nepārsniedz 10 procentus no kadastrālās vērtības 2015.gada 31.decembrī. Speciālā vērtība ir vienāda ar kadastrālo vērtību 2015.gada 31.decembrī, kurai piemērots koeficients 1,1, ja 2016.gada 1.janvārī noteiktās kadastrālās vērtības pieaugums pārsniedz 10 procentus no kadastrālās vērtības 2015.gada 31.decembrī.
(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)
65. Ja pašvaldība saskaņā ar šā likuma 3. un 5.pantu ir izdevusi saistošos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa likmes vai atvieglojumu piemērošanu 2016. taksācijas gadam, bet tajos ir jāizdara grozījumi saistībā ar speciālās vērtības piemērošanu nodokļa aprēķinam par lauku zemi, pašvaldībai ir tiesības līdz 2016.gada 15.februārim šos grozījumus izdarīt, tos pieņemot likuma "Par pašvaldībām" 46.pantā noteiktajā kārtībā un piemērojot no 2016. taksācijas gada.
(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)
66. Pašvaldības, kuras piemēro pārejas noteikumu 65.punktu, nodokļa maksāšanas paziņojumu 2016. taksācijas gadam nosūta nodokļa maksātājam līdz 1.martam.
(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)
67. Šā likuma 1. panta otrās daļas 14.1 punkts stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.
(06.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2017.)
68. Lai uzsāktu šā likuma 1. panta otrās daļas 14.1 punkta piemērošanu ar 2018. gada 1. janvāri, Valsts zemes dienests līdz 2017. gada 1. jūlijam sniedz pašvaldībām informāciju par robežas joslas platību konkrētā zemes vienībā.
(06.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2017.)
69. Šā likuma 1. panta 2.3 daļa stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.
(06.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2017.)
70. Grozījums šā likuma 5. panta 1.2 daļā attiecībā uz tās izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.
(06.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2017.)
71. Lai nodrošinātu, ka grozījums šā likuma 5. panta 1.2 daļā attiecībā uz tās izteikšanu jaunā redakcijā tiek piemērots no 2018. gada 1. janvāra, Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. augustam izdara nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 5. panta 3.2 daļu.
(06.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2017.)
72. Lai nodrošinātu, ka grozījums šā likuma 5. panta 1.2 daļā attiecībā uz tās izteikšanu jaunā redakcijā tiek piemērots no 2018. gada 1. janvāra, Izglītības un zinātnes ministrija ne vēlāk kā līdz 2018. gada 3. janvārim elektroniski nosūta valsts informācijas sistēmu savietotājam datus par visām personām līdz 24 gadu vecumam, kuras 2018. gada 1. janvārī iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, norādot personas — izglītojamā — vārdu, uzvārdu, personas kodu, par informācijas nodošanas formu savstarpēji vienojoties.
(06.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2017.)
73. Izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju, datu nodošana pašvaldībām šā likuma 5. panta 1.2 daļas jaunās redakcijas piemērošanai no 2018. gada 1. janvāra tiek nodrošināta ne vēlāk kā līdz 2018. gada 5. janvārim.
(06.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2017.)
74. Lai prognozētu ar šā likuma 5. panta 1.2 daļas jauno redakciju saistīto nodokļa atvieglojumu ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodokļa 2018. gadā, pašvaldības ieņēmumu prognozē ietver atvieglojumu summu, kas palielināta par 30 procentiem salīdzinājumā ar to nodokļa atvieglojumu summu, kuri piešķirti saskaņā ar šā likuma 5. panta 1.2 daļu (redakcijā, kas ir spēkā 2017. gada 31. decembrī).
(06.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2017.)
75. Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. jūlijam izdara attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, ja nepieciešams, iesniedzot Saeimai arī attiecīgus grozījumus likumā, lai nodrošinātu to, ka dati par visām personām līdz 24 gadu vecumam, kuras iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, automatizēti tiek nodoti valsts informācijas sistēmu savietotājam.
(06.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2017.)
76. Šā likuma 1. panta otrās daļas 1.2 punkts stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
(22.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
77. Lai nodrošinātu šā likuma 5. panta septītās daļas piemērošanu gadījumā, ja Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta piektajā daļā noteiktā aizlieguma atzīme ierakstīta zemesgrāmatā līdz 2023. gada 31. decembrim, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis par to informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, nosūtot informāciju līdz 2024. gada 15. janvārim.
(14.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)
78. Šā likuma 3.2 panta pirmo daļu piemēro no 2024. gada 1. jūlija.
(21.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2024.)
79. Pašvaldības, kuras piemēro šā likuma 3.2 panta pirmo daļu 2024. gadā, nodokļa maksāšanas paziņojumu ar precizētu nekustamā īpašuma nodokļa apmēru 2024. gadam nosūta nodokļa maksātājam līdz 2024. gada 15. jūlijam.
(21.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2024.)
Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 4.jūnijā.
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis
 |
 |
 |
 |