Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 377

Rīgā 1996.gada 8.oktobrī (prot. nr.49, 3.§)

Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. investīcijas - ieguldījumi kopējā kapitāla veidošanai, to skaitā ražošanas procesa rezultātā iegūtie materiālie līdzekļi, nemateriālie līdzekļi, neražojošo nefinansu līdzekļu uzlabojumi, kā arī izmaiņas izejvielu un materiālu krājumos, gatavās produkcijas un nepabeigtās produkcijas ražošanas izmaiņas un līdzekļu izlietojums vērtīgu lietu iegādei;

1.2. valsts investīcijas - valsts ieguldījumi, ko izdara valsts subjekti (budžeta izpildītāji un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ar valsts vai pašvaldību kapitāla līdzdalību);

1.3. investīciju projekts - secīgu pasākumu kopa ar noteiktu realizācijas grafiku, kas ietver pasākumus, lai iegādātos vai radītu materiālus vai nemateriālus labumus un sasniegtu investīciju projektā minētos mērķus, un kuram ir noteikta investīciju projekta realizācijas organizatoriskā struktūra un realizācijai nepieciešamo resursu pamatojums;

1.4. valsts investīciju programma - infrastruktūras investīciju projektu kopums, kas ietverts valdības apstiprinātā projektu sarakstā un kam katru gadu tiek piešķirts vai plānots valsts finansējums;

1.5. valsts investīciju programmai iesniegts projekts - investīciju projekts, kuru projekta pieteicējs vēlas realizēt valsts investīciju programmas ietvaros un kurš ir iesniegts Ekonomikas ministrijā;

1.6. valsts investīciju programmā iekļauts projekts - investīciju projekts, kam piešķirti valsts investīciju programmas īstenošanai paredzētie finansu resursi.

2. Valsts investīciju programmas uzdevumi un izstrādāšanas mērķi:

2.1. saskaņot infrastruktūras attīstībai nepieciešamo investīciju apjomus ar pieejamajiem iekšzemes un ārvalstu resursiem;

2.2. nodrošināt finansējamo projektu atbilstību valdības un attiecīgo nozaru stratēģijai;

2.3. paredzēt līdzekļus investīciju projektiem, kuru realizācijas rezultātā paredzams lielākais ieguvums valsts ekonomikā;

2.4. paredzēt uzturēšanas izdevumus pēc investīciju projektu realizācijas;

2.5. atspoguļot valsts prioritātes valsts investīciju programmā, informēt par tām potenciālos finansētājus un novirzīt piesaistītos resursus prioritārajām nozarēm;

2.6. uzlabot investīciju projektu sagatavotības kvalitāti, kā arī ievērot vienotus termiņus, kuros notiek investīciju projektu sagatavošana, novērtēšana, realizācija un kontrole.

3. Valsts investīciju programma tiek izstrādāta katru gadu laikposmam uz nākamajiem trim gadiem. Valsts investīciju programmu izstrādā Ekonomikas ministrija, ņemot vērā valdības deklarācijā attiecīgajam laikposmam noteiktās prioritātes, finansu stratēģiju un tautsaimniecības attīstības virzienus.

4. Valsts investīciju programmā iekļaujami:

4.1. ministriju investīciju projekti;

4.2. vietējo pašvaldību investīciju projekti;

4.3. nacionālas programmas ar ilgtermiņa finansējumu (vairāk nekā viens gads);

4.4. tehniskās palīdzības programmas, kas tieši saistītas ar valsts investīciju projektiem.

5. Ministru kabinets apstiprina valsts investīciju programmu un tās finansēšanas apjomu vienlaikus ar Saeimai iesniedzamo valsts budžeta projektu. Tikai Ministru kabinets var izdarīt grozījumus apstiprinātajā valsts investīciju programmā, pamatojoties uz Saeimā apstiprinātā finansējuma apjomu ikgadējā valsts budžeta likuma ietvaros.

6. Valsts investīciju programma finansējama no šādiem finansu avotiem:

6.1. valsts pamatbudžets, speciālie budžeti un fondi;

6.2. valdības rīcībā esošie ārvalstu kredīti;

6.3. valdības garantētie kredīti;

6.4. investīciju projekta realizētāja rīcībā esošie līdzekļi;

6.5. iekšzemes un ārvalstu investīcijas bez valdības garantijām;

6.6. palīdzības un dāvinājumu veidā piešķirtie līdzekļi, to skaitā ārvalstu neatmaksājamā palīdzība.

7. Sekmīgākai valsts investīciju programmas realizācijai valdības finansējums var tikt apvienots ar projekta realizētāja rīcībā esošajiem līdzekļiem un aizdevumiem bez valsts garantijām.

8. valsts investīciju programmas finansu izlietošanas kontroli veic attiecīgās nozares ministrija kopīgi ar Finansu ministriju.

II. Valsts investīciju programmas vadība un funkcionēšanas grafiks

9. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par valsts investīciju programmas izstrādi un aktualizāciju, kā arī par tās iesniegšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. Lai veiktu šos uzdevumus, Ekonomikas ministrija:

9.1. līdz kārtējā gada 1.maijam apkopo attiecīgo ministriju un institūciju iesniegtos investīciju projektus valsts investīciju programmas datu bāzē;

9.2. līdz kārtējā gada 1.jūlijam analizē un izvērtē investīciju projektu ekonomisko, finansiālo un sociālo izdevīgumu;

9.3. līdz kārtējā gada 1.jūlijam sagatavo investīciju programmu saskaņā ar Ministru kabineta darbības stratēģiju un attiecīgās nozares ministrijas un pašvaldības investīciju stratēģiju, kā arī ņemot vērā iesniegto projektu prioritāti un to ekonomisko, finansiālo un sociālo izdevīgumu;

9.4. līdz kārtējā gada 1.jūlijam saskaņo valsts investīciju programmas projektu ar attiecīgajām ministrijām; investīciju projektus, kas saistīti ar pašvaldību funkciju realizāciju, saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju;

9.5. iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā valsts investīciju programmas projektu vienlaikus ar valsts budžeta projektu;

9.6. ar preses un citu masu informācijas līdzekļu starpniecību iepazīstina sabiedrību ar valsts investīciju programmu un tās pamatuzdevumiem;

9.7. iepazīstina ārvalstis un starptautiskās organizācijas ar valsts investīciju programmu;

9.8. kopīgi ar Finansu ministriju un attiecīgās nozares ministriju izstrādā priekšlikumus par ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanu un ierosina to sadalījumu atbilstoši valsts investīciju programmā ietvertajiem projektiem;

9.9. sniedz metodoloģisku un konsultatīvu palīdzību ministrijām, lai sagatavotu investīciju projektus iekļaušanai valsts investīciju programmā;

9.10. organizē to speciālistu profesionālā līmeņa celšanu, kuri sagatavo un realizē investīciju projektus, un iesaista viņus Ekonomikas ministrijas organizētajās apmācību programmās;

9.11. izstrādā veidlapu paraugus, saskaņā ar kurām jāiesniedz investīciju projekta koncepcija un investīciju projekts, kā arī citas nepieciešamās ziņas; minētās veidlapas apstiprina ekonomikas ministrs;

9.12. izstrādā ieteikumus investīciju projekta sagatavošanai; minētos ieteikumus apstiprina ekonomikas ministrs;

9.13. reizi gadā (otrajā ceturksnī) kopīgi ar Finansu ministriju un attiecīgās nozares ministriju sagatavo ziņojumu valdībai par valsts investīciju programmas izpildes gaitu.

10. Pēc konkrētas valsts investīciju programmas pieņemšanas Ministru kabinetā saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 41.nr.) un pēc tam, kad ir stājies spēkā likums par valsts budžetu kārtējam gadam, Finansu ministrija ir atbildīga par finansējuma nodrošināšanu attiecīgajai valsts investīciju programmai, kā arī kontrolē valsts investīciju mērķtiecīgu un likumīgu izlietojumu. Lai veiktu šos uzdevumus, Finansu ministrija:

10.1. katru gadu sastāda iekšzemes kopprodukta, pieļaujamā valsts ārējā parāda, budžeta kopapjoma un valsts investīciju budžeta un kredītu daļas apjoma prognozi trim gadiem;

10.2. saskaņo ar Ekonomikas ministriju un iekļauj valsts investīciju programmas budžeta daļu un no budžeta atmaksājamo ārvalstu kredītu daļu valsts budžeta projektā, tajā skaitā līdzekļu pieprasījumu nākamajiem gadiem ilgtermiņa projektu finansēšanai saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību" 21.panta 5.punktu;

10.3. kopīgi ar Ekonomikas ministriju un attiecīgās nozares ministriju pēc pozitīva vērtējuma par aizdevuma atmaksāšanas iespējām veic valsts investīciju programmai nepieciešamo ārvalstu kredītresursu piesaistīšanu valsts investīciju programmas kredītu daļas finansēšanas nodrošināšanai;

10.4. kopīgi ar attiecīgās nozares ministriju izstrādā investīciju projektu finansēšanas grafiku un informē par to projektu izpildītājus;

10.5. saskaņā ar projekta finansēšanas grafiku kopīgi ar attiecīgās nozares ministriju kontrolē piešķirto finansu resursu likumīgu un mērķtiecīgu izlietojumu saskaņā ar investīciju projektā paredzētajiem nosacījumiem;

10.6. kopīgi ar attiecīgās nozares ministriju un valsts institūcijām plāno un piesaista ārvalstu tehniskās palīdzības resursus investīciju projektu sagatavošanai un realizācijai;

10.7. pēc investīciju projekta realizācijas kontrolē finansu līdzekļu izmantošanu saskaņā ar attiecīgās nozares ministrijas iesniegto pārskatu;

10.8. sniedz metodoloģisku un konsultatīvu palīdzību investīciju projekta finansu vadībā.

11. Ministrijas un to pakļautībā esošās institūcijas un pašvaldības veic šādus uzdevumus:

11.1. attiecīgās nozares ministrija izstrādā nozares investīciju stratēģiju un katru gadu aktualizē to;

11.2. identificē un izstrādā projektus atbilstoši attiecīgās nozares investīciju stratēģijai, valsts reģionālās attīstības politikai un esošajam vai perspektīvajam teritoriālplānojumam un iesniedz tos attiecīgās nozares ministrijā;

11.3. attiecīgās nozares ministrija izvērtētos investīciju projektus sakārto prioritārā kārtībā atbilstoši nozares investīciju stratēģijai un attiecīgo sarakstu iesniedz Ekonomikas ministrijā;

11.4. izstrādā investīciju projektu koncepcijas un iesniedz tās novērtēšanai Ekonomikas ministrijā;

11.5. piesaista ārpusbudžeta finansējumu investīciju projektu sagatavošanai un realizācijai, kā arī informē par to Ekonomikas ministriju un Finansu ministriju;

11.6. attiecīgās nozares ministrija un Ekonomikas ministrija izvērtē investīciju projektu ekonomisko, finansiālo un sociālo atbilstību nozares investīciju stratēģijai;

11.7. attiecīgās nozares ministrija savas kompetences ietvaros ir atbildīga par investīciju projektu realizāciju un kontroli pēc tam, kad projektam ir apstiprināts finansējums;

11.8. ministrijas reizi gadā (otrajā ceturksnī) sagatavo un sniedz ziņojumu Ekonomikas ministrijai un Finansu ministrijai par attiecīgās nozares investīciju projektu realizācijas gaitu.

III. Valsts investīciju programmas koordinācija

12. Valsts investīciju programmas izstrādi, koordināciju un kontroli veic Ekonomikas ministrija saskaņā ar:

12.1. likumiem un tiesību aktiem;

12.2. valdības deklarācijā paredzētajiem darbības mērķiem;

12.3. valdības apstiprināto makroekonomiskās attīstības stratēģiju.

13. Ekonomikas ministrija izstrādā tiesību aktu projektus, lai nodrošinātu valsts investīciju programmas realizāciju.

14. Finansu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādā tiesību aktu projektus, lai nodrošinātu valsts investīciju programmas finansēšanu.

IV. Valsts investīciju programmas un projektu izstrāde

15. Valsts investīciju programmu izstrādā, pamatojoties uz nozaru investīciju stratēģiju un ministriju iesniegtiem prioritārā kārtībā sakārtotiem investīciju projektiem.

16. Valsts investīciju programmai jāatspoguļo valdības prioritārie darbības virzieni, tās izvirzītie ekonomiskie un politiskie mērķi un attiecīgās ministrijas pārraudzībā esošo nozaru attīstības stratēģija, kā arī minētajā programmā jāiekļauj šāda satura informācija:

16.1. makroekonomiskās situācijas raksturojums;

16.2. valsts investīciju programmas mērķi un uzdevumi;

16.3. valsts investīciju programmā iekļauto nozaru attīstības stratēģija un problēmu apraksts;

16.4. valsts investīciju programmā iekļauto projektu realizācijas pasākumu kopa un termiņi;

16.5. valsts investīciju programmas īstenošanai paredzamie resursi un to piesaistīšanas un izmantošanas termiņi un nosacījumi;

16.6. paredzamais tautsaimnieciskais, ekonomiskais un sociālais efekts, ja tiek realizēts konkrētais valsts investīciju programmas projekts.

17. Valsts investīciju programmas projekti sagatavojami saskaņā ar ekonomikas ministra apstiprinātiem ieteikumiem projektu iesniegšanai Ekonomikas ministrijā un to iekļaušanai valsts investīciju programmā.

18. Investīciju projekti, lai tos iekļautu valsts investīciju programmā, iesniedzami attiecīgās nozares ministrijā. Institūcijas, kas nav pakļautas nozaru ministrijām, savus projektus iesniedz tās nozares ministrijā, kuras darbības jomai atbilst projekts. Attiecīgās nozares ministrija līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz investīciju projektus Ekonomikas ministrijā, lai tos varētu iekļaut nākamā gada valsts investīciju programmā.

19. Projekta aprakstā jāiekļauj šāda satura informācija:

19.1. projekta mērķis;

19.2. situācijas apraksts jomā, kurā projekts tiek piedāvāts, un projekta izstrādes pamatojums;

19.3. projekta realizācijai nepieciešamo pasākumu apraksts un termiņi;

19.4. projekta izmaksu un ieguvumu analīze, ja iespējams, skaitliskā formā ar praksē lietojamiem projekta izdevīguma novērtēšanas rādītājiem;

19.5. projekta riska pakāpes novērtējums;

19.6. ietekme uz valsts budžetu - ekspluatācijas izmaksas, ietaupījumi vai papildu ienākumi pēc projekta realizācijas;

19.7. ekoloģiskās ekspertīzes atzinums saskaņā ar likumu "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 45.nr.);

19.8. atbildīgais par projektu;

19.9. projekta attīstības pakāpe;

19.10. iespējamie kredītu avoti un apjomi, kredītu nosacījumi un to atmaksāšanas grafiki, ja notiek sarunas ar potenciāliem kredītu devējiem;

19.11. pieprasāmo līdzekļu sadalījums pa gadiem, finansēšanas avotiem un pasākumiem.

20. Investīciju projekta finansējumu no valdības ņemta vai garantēta aizdevuma plāno un iekļauj valsts budžeta projektā pēc Finansu ministrijas pozitīva atzinuma sniegšanas.

21. Pēc valsts investīciju programmas pieņemšanas Ministru kabinetā un pēc tam, kad ir stājies spēkā likums par valsts budžetu kārtējam gadam, tā uzskatāma par pamatu attiecīgo nozaru ministriju un to pakļautības iestāžu un pašvaldību investīciju projektu realizācijai.

22. Valsts investīciju programma katru gadu tiek aktualizēta un sagatavota saskaņā ar ministriju pārskatiem par iepriekšējā gada investīciju projektu realizācijas rezultātiem un jaunajiem investīciju projektu pieteikumiem atbilstoši katra nākamā gada finansiālajām iespējām.

V. Valsts investīciju programmas finansēšanas avoti

23. Finansu ministrija pēc tam, kad ir stājies spēkā likums par valsts budžetu kārtējam gadam, saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto valsts investīciju programmai paredzēto finansējuma apjomu un projektu finansēšanas tāmi un grafiku nodrošina valsts investīciju programmas finansēšanu un tās kontroli.

24. Finansu ministrija, izstrādājot valsts budžeta projektu, valsts investīciju programmas finansēšanai katru gadu paredz līdzekļus no:

24.1. valsts pamatbudžeta - ne mazāk kā viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta;

24.2. valsts garantētajiem kredītiem - ne mazāk kā divu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta;

24.3. pārējiem finansu avotiem, kuri piesaistāmi ar Finansu ministrijas un Ekonomikas ministrijas līdzdalību vai kuri ir saistīti ar pašu investīcijas projekta realizētāju iespējām;

24.4. pašvaldību budžeta līdzekļiem, kas gūti, realizējot pašvaldību investīciju projektus ar valsts investīciju programmas līdzdalību.

25. Valsts investīciju programma finansējama no valsts budžeta šādā kārtībā:

25.1. Finansu ministrija kopīgi ar attiecīgās nozares ministriju izstrādā investīciju projektu finansēšanas grafiku, saskaņā ar kuru regulāri tiek finansēti apstiprinātie investīciju projekti, un iesniedz to Ekonomikas ministrijā;

25.2. attiecīgās nozares ministrija divreiz gadā (1.martā un 1.augustā) iesniedz Ekonomikas ministrijā pārskatus par investīciju projektu realizācijas gaitu un par attiecīgajam projektam piešķirto finansu resursu izmantošanu iepriekšējā finansu pusgadā, kā arī par projekta turpmāko realizācijas gaitu un nepieciešamo finansējumu;

25.3. Ekonomikas ministrija divreiz gadā apkopo un nosūta Finansu ministrijai uzraudzības pārskatus, lai saskaņotu tos ar valsts investīciju programmai apstiprināto finansu izlietojumu un turpmāk nepieciešamo finansējumu;

25.4. Ekonomikas ministrija apkopo attiecīgo nozaru ministriju iesniegto informāciju, kas atspoguļo stāvokli valsts investīciju programmas realizācijā, analizē to, sagatavo atzinumu par valsts investīciju programmas izpildi, sniedz ziņojumu Finansu ministrijai un Ministru kabinetam, sagatavo priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem un pēc saskaņošanas ar attiecīgās nozares ministriju iekļauj tos nākamā gada valsts investīciju programmas projektā.

26. Ekonomikas ministrija kopīgi ar attiecīgās nozares ministriju saskaņā ar ministrijas iesniegto pārskatu par valsts investīciju programmas realizāciju iepriekšējā gadā un par turpmāk nepieciešamo finansējumu izstrādā valsts investīciju programmas projektu, kuru saskaņo ar attiecīgajām Finansu ministrijas struktūrvienībām.

VI. Valsts investīciju programmas projektu kontrole

27. Investīciju projektu realizācijas ekonomisko un tehnisko uzraudzību veic attiecīgās nozares ministrija, kura divas reizes gadā saskaņā ar ekonomikas ministra apstiprinātu veidlapu iesniedz Ekonomikas ministrijā informāciju par investīciju projekta realizācijas gaitu.

28. Attiecīgās nozares ministrija kopīgi ar Finansu ministriju veic finansu kontroli, ņemot vērā projekta realizācijas finansu tāmi un grafiku. Ārvalstu aizdevumu izlietošanas un atmaksāšanas kontroles kārtību nosaka katra konkrētā aizdevuma līguma nosacījumi.

29. Investīciju projektu realizācijas procesā iegūtie uzraudzības rezultātu apkopojumi izmantojami, lai pieņemtu operatīvus lēmumus investīciju projekta vadības un realizācijas pasākumu kvalitātes uzlabošanai.

30. Attiecīgās nozares ministrijas pārskats par projekta realizācijas gaitu iesniedzams Ekonomikas ministrijā un Finansu ministrijā saskaņā ar valsts investīciju programmas funkcionēšanas grafiku.

31. Finansu ministrija saskaņā ar valsts investīciju programmas funkcionēšanas grafiku līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Ekonomikas ministrijā pārskatu par finansu līdzekļu izlietošanu, lai sagatavotu ziņojumu Ministru kabinetam par iepriekšējā gada valsts investīciju programmas realizācijas gaitu.

32. valsts investīciju jomā pastāv šāds kompetences sadalījums:

32.1. Ekonomikas ministrija sagatavo valsts investīciju programmu. Tā strādā kopīgi ar Finansu ministriju un investīciju projektu pieteicējiem, analizē investīciju projektus un sniedz ieteikumus projektu iesniedzējiem par projektu izvēli, sagatavošanu un analīzi. Ekonomikas ministrija nosaka valstij svarīgus projektus;

32.2. Finansu ministrija plāno budžeta resursus un sadala tos investīciju un uzturēšanas izdevumiem. Finansu ministrija risina sarunas par ārvalstu kredītiem un slēdz kredītlīgumus, kā arī koordinē ārvalstu neatmaksājamo palīdzību Latvijai un veic valsts investīciju uzskaiti un kontroli;

32.3. attiecīgās nozares ministrija un citas institūcijas (sadarbībā ar attiecīgo ministriju) izvēlas projektus, sagatavo pieteikumus un iesniedz tos Ekonomikas ministrijā. Katra institūcija, kura piedalās investīciju projekta izstrādē, norīko atbildīgo par investīciju projekta sagatavošanu un sadarbību ar Ekonomikas ministriju.

Ministru prezidents A.Šķēle

Ekonomikas ministrs G.Krasts