Darbības ar dokumentu
Skatīt 2008. gada 15. maija likumu: Ministru kabineta iekārtas likums.
Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
(Likuma nosaukums 23.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)
1. Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un šādiem viņa aicinātiem ministriem:
1) aizsardzības ministra,
2) ārlietu ministra,
3) ekonomikas ministra,
4) finanšu ministra,
5) iekšlietu ministra,
6) izglītības un zinātnes ministra,
7) zemkopības ministra,
8) satiksmes ministra,
9) labklājības ministra,
10) tieslietu ministra,
11) (izslēgts ar 22.06.1995. likumu),
12) vides ministra,
13) kultūras ministra,
14) veselības ministra,
15) reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra,
16) bērnu un ģimenes lietu ministra.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.1994., 22.06.1995., 29.05.2003. un 29.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.05.2004.)
2. Papildus šā likuma 1. pantā minētajiem ministriem Ministru prezidents var aicināt kabinetā kā pilntiesīgu kabineta locekli vienu Ministru prezidenta biedru un vienu vai vairākus ministrus īpašiem uzdevumiem. Ministru prezidents var arī vienu vai vairākus no šā likuma 1. pantā minētajiem ministriem iecelt par Ministru prezidenta biedriem.
Ministru prezidents saziņā ar šā likuma 1. pantā minēto ministru var attiecīgās ministrijas kompetencē ietilpstošās nozares vadīšanai iecelt valsts ministru. Valsts ministrs savu nozari šajā ministrijā vada patstāvīgi, bet saziņā ar ministru.
Valsts ministrs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Ministru kabineta sēdēs. Viņam ir balsstiesības tikai jautājumos, kas attiecas uz viņa nozari.
3. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību.
Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra kompetenci nosaka Ministru kabinets.
Ministru kabinets savā padotībā esošās valsts pārvaldes un citas iestādes var nodot arī Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra pakļautībā vai pārraudzībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.02.2000. likumu, kas stājas spēkā 26.02.2000.)
4. Personai, kura pēc Valsts prezidenta aicinājuma sastādījusi Ministru kabinetu, par tā sastāvu jāziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kuram ziņojums tuvākajā sēdē jāceļ priekšā Saeimai.
5. Ministru kabinets stājas pie amata pienākumu pildīšanās pēc tam, kad Saeima, noklausījusies Ministru prezidenta ziņojumu par Ministru kabineta sastādīšanu, norādot arī valsts ministrus un deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, izteikusi tam savu uzticību.
6. Uzticību Ministru kabinetam, tajā skaitā valsts ministriem, Saeima izteic, pieņemot attiecīgu lēmumu. Atsevišķiem ministriem un valsts ministriem, kurus Ministru prezidents ieceļ vēlāk, nepieciešams īpašs Saeimas lēmums par uzticību.
7. Neuzticību Ministru kabinetam Saeima izteic, pieņemot attiecīgu lēmumu vai arī noraidot Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu. Neuzticību atsevišķam ministram vai valsts ministram Saeima izteic, pieņemot attiecīgu lēmumu. Atsevišķam ministram izteiktā neuzticība attiecas arī uz attiecīgās ministrijas valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem (12. pants). Ja ministrs atkāpjas no amata pats vai pēc Ministru prezidenta prasības (10. pants), līdz ar to amatu zaudē arī attiecīgās ministrijas valsts ministri un parlamentārie sekretāri.
8. Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kuram tuvākajā sēdē paziņojums jāceļ priekšā Saeimai.
9. Ministru prezidents vai atsevišķi ministri un valsts ministri, kuri atkāpušies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuriem ir izteikta neuzticība, turpina pildīt savus amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima lēmusi citādi un iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas to amata pēcnācēji.
10. Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, viņam ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību.
11. Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki šā likuma 1. pantā minētie ministri, Ministru prezidents viņu pienākumus pagaidām var uzņemties pats vai uzdot tos pagaidām pildīt citiem ministriem un atkāpušos ministru vietā uzaicināt citas personas, ziņojot par pārmaiņām Ministru kabinetā Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Uzaicinātās personas stājas pie ministru amata pildīšanas tikai tad, kad tās ir saņēmušas Saeimas uzticību.
12. Ministru prezidents pēc 1. pantā minētā ministra ieteikuma ministrijā var iecelt parlamentāros sekretārus. Parlamentārais sekretārs palīdz ministram uzturēt sakarus starp ministriju un Saeimu un tās komisijām.
Ministru prezidents pēc šā likuma 2. pantā minētā īpašu uzdevumu ministra ieteikuma var iecelt īpašu uzdevumu ministra parlamentāro sekretāru, kuram ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ministrijas parlamentārajam sekretāram.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)
13. Ministru kabinets apspriež vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst tā kompetencē saskaņā ar Satversmi un likumiem.
14. Ministru kabinets var izdot normatīvus aktus — noteikumus tikai šādos gadījumos:
1) Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā;
2) ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvaro. Pilnvarojumā jābūt formulētiem noteikumu satura galvenajiem virzieniem;
3) ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts.
Noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un likumiem. Noteikumos jābūt norādei, uz kāda likuma pamata tie ir izdoti.
15. Ministru kabinets un atsevišķs ministrs var izdot sev padotajām institūcijām saistošas instrukcijas tikai šādos gadījumos:
1) ja likums vai noteikumi Ministru kabinetu vai atsevišķu ministru tam īpaši pilnvaro;
2) ja attiecīgais jautājums ar likumu vai noteikumiem nav noregulēts.
Ministru kabinets vai atsevišķs ministrs var sev padotajām institūcijām izdot ieteikumus, ja likums vai noteikumi paredz, ka šai institūcijai, pieņemot konkrētu lēmumu, ir izvēles tiesības.
Instrukcijas un ieteikumi ir publicējami tādā pašā kārtībā kā likumi un noteikumi, izņemot gadījumus, kad Ministru kabinets vai ministrs ar atsevišķu lēmumu saskaņā ar īpašu likumu instrukcijas vai ieteikumus vai to daļu pasludina par slepenu vai konfidenciālu. Lēmuma pieņemšanai par instrukcijas vai ieteikumu vai to daļu slepenību vai konfidencialitāti, kas nav pamatota ar likumu vai noteikumiem, jāsaņem piekrišana ar atsevišķu Saeimas lēmumu.
Instrukcijās un ieteikumos jābūt norādei, uz kāda likuma vai noteikumu pamata tie ir izdoti.
Instrukcijas tām institūcijām, kurām tās adresētas, ir obligātas. Valsts institūcija savu konkrēto rīcību uz ārpusi, īpaši tad, kad tā izdod administratīvo aktu, var pamatot vienīgi atsaucoties uz Satversmi, likumu vai noteikumiem, nevis uz instrukciju vai ieteikumiem.
15.1 Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedri un ministri ir tiesīgi izdot rīkojumus likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos.
Rīkojums ir individuāla rakstura administratīvs akts, kas attiecas uz atsevišķām valsts institūcijām un amatpersonām.
(23.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)
16. Satversmes 46. pantā minētajā gadījumā Ministru kabineta sēdi vada Valsts prezidents, nepiedalīdamies balsošanā.
18. Ministru prezidents var pilnvarot savu padomnieku, ministrs — ar Ministru prezidenta piekrišanu — var pilnvarot savas ministrijas darbinieku piedalīties Ministru kabineta sēdē ar padomdevēja tiesībām.
20. Ministru kabineta sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta šā likuma 1. un 2. panta 1. daļā minētajiem locekļiem.
21. Ministru kabinets pieņem lēmumus ar klātesošo Ministru kabineta locekļu balsu vairākumu. Jautājumos, kas attiecas uz valsts ministra nozari (2. panta 2. daļa), šī valsts ministra balss, nosakot sēdes pilntiesību, tiek skaitīta līdz. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Ministru prezidenta vai viņa vietas izpildītāja balss.
22. Ministru prezidentam vai ministram, izpildot vairāk nekā vienu amatu (3., 11., 26. un 27. pants), Ministru kabineta sēdēs ir tikai viena balss.
23. Ministru kabineta sēdes ir slēgtas. Atsevišķas sēdes Ministru kabinets var pasludināt par atklātām.
24. Ministru kabinets var izveidot komitejas, kas sagatavo jautājumus, kuri tiek izskatīti Ministru kabineta sēdēs. Komiteju sastāvu un citus Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
25. Ja ministrs prasa, lai attiecīgais valsts ministrs vai parlamentārais sekretārs atkāpjas no amata, viņam ir jāatkāpjas. Ministram ir tiesības ieteikt Ministru prezidentam jaunu kandidātu.
26. Ministru prezidenta prombūtnes gadījumā vai ja viņš ir citādi aizkavēts pildīt savu amatu, viņa vietu izpilda un Ministru kabineta sēdes vada tas Ministru kabineta loceklis, kuru Ministru prezidents iecēlis par savas vietas izpildītāju. Tas jādara zināms Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.
Ministru prezidenta biedra vai ministra prombūtnes gadījumā vai ja viņš ir citādi aizkavēts pildīt savu amatu, viņa vietu izpilda tas Ministru kabineta loceklis, kuru Ministru prezidents iecēlis par šīs vietas izpildītāju.
(10.02.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.2000.)
27. Atvaļinājumus Ministru kabineta locekļiem piešķir Ministru prezidents ar savu rīkojumu.
(17.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.1998.)
28. Ministru kabineta locekļi, valsts ministri un parlamentārie sekretāri saņem atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu saskaņā ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem.
29. Ministru kabineta locekļi, ieskaitot valsts ministrus, kā arī parlamentārie sekretāri, saņem viņiem paredzēto atalgojumu, bet ne reprezentācijas un braukšanas naudu vēl trīs mēnešus pēc amata pienākumu izbeigšanās.
30. Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra un parlamentārā sekretāra uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī citus ar tiem saistītos ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.
(23.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)
32. Valsts kancelejas darbu vada direktors. Valsts kancelejas direktoru un pārējos ierēdņus ieceļ uz valsts civildienesta likuma pamata.
Piezīme. Šā panta 2. teikums stājas spēkā pēc valsts civildienesta likuma pieņemšanas.
33. Valsts kanceleja pārzina Ministru kabineta un Ministru prezidenta lietvedību, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina Ministru prezidenta biedru, īpašu uzdevumu ministru lietvedību un tās personas lietvedību, kuru Valsts prezidents aicinājis sastādīt Ministru kabinetu, un veic citas likumos, Ministru prezidenta vai Ministru kabineta izdotajos aktos noteiktās funkcijas.
Valsts kancelejas direktors pārvalda Ministru kabineta un Valsts kancelejas budžetu.
(17.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.1998.)
34. Ar šā likuma spēkā stāšanos 1992. gada 18. marta likums "Par Latvijas Republikas Ministru Padomi", 1991. gada 13. novembra likums "Par Latvijas Republikas ministrijām" un 1990. gada 20. jūnija likums "Par Latvijas Republikas Vides Aizsardzības komiteju" tiek atzīti par spēku zaudējušiem.
29.04.2004. likuma "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā"
Pārejas noteikums:
"Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2004.gadam", Bērnu un ģimenes lietu ministriju finansē no Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta budžeta programmas 01.00.00 (apakšprogrammas 01.01.00, 01.02.00, 01.03.00, 01.04.00, 01.05.00, 01.06.00)."
 |
 |
 |
 |