Darbības ar dokumentu
Rīgā 1995.gada 7.novembrī (prot. Nr.60 32.§)
27.pantu un Pārejas noteikumu 7.punktu
1. Dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas novērtēšanu organizē un veic, kā arī līdzšinējā nomnieka ar attiecīgā objekta uzturēšanu un uzlabošanu saistīto izdevumu apmēru pēc neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nomnieka pieprasījuma nosaka valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” vai attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija (turpmāk - privatizācijas komisija).
(MK 24.09.1996. noteikumu Nr.364 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.09.1998. noteikumiem Nr.382; MK 18.05.2004. noteikumiem Nr.491; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.384; MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.782)
2. Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas vērtību privatizācijas komisija nosaka saskaņā ar privatizējamā objekta novērtēšanas metodiku (pielikums).
(Grozīts ar MK 29.09.1998. noteikumiem Nr.382)
3. Dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas vērtību nosaka, ņemot vērā dzīvojamās mājas kopējo vērtību atbilstīgi attiecīgajam dzīvoklim vai mākslinieka darbnīcai piederīgajai dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamajai daļai.
(Grozīts ar MK 24.09.1996. noteikumiem Nr.364)
4. Lai noteiktu neapdzīvojamo telpu un dzīvojamai mājai vai privatizācijas objektam funkcionāli piederīgo palīgēku un palīgbūvju vērtību, privatizācijas komisija var slēgt līgumus ar Valsts zemes dienestu, kā arī ar fiziskajām personām — nekustamā īpašuma vērtētājiem, kas ir apguvuši Ministru kabineta noteiktu valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas objektu novērtēšanas metodiku. Privatizācijas komisija, novērtējot ēkas tehnisko stāvokli, var pieaicināt sertificētus būvniecības speciālistus saskaņā ar Būvniecības likuma (Latvijas Vēstnesis, 1995,131.nr.) 8.pantu.
(MK 24.09.1996. noteikumu Nr.364 redakcijā)
5. Ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes, privatizācijas objekta vērtībā iekļaujama attiecīgajai mājai piesaistītā zemes gabala kadastrālā vērtība atbilstīgi kopīpašumā esošajai mājas domājamajai daļai.
6. Neapdzīvojamās telpas (izņemot mākslinieka darbnīcu) vērtība nosakāma saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu metodiku, kādā nosakāma privatizējamo neapdzīvojamo telpu vērtība.
(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.382 redakcijā)
7. Neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas līdzšinējam nomniekam saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 44.pantu atlīdzināmi tie izdevumi, par kuriem viņš nav saņēmis atlīdzību. Lai līdzšinējā nomnieka izdevumus atzītu par atlīdzināmiem, tiem jābūt likumīgi izdarītiem līdz dienai, kad pieņemts valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” vai pašvaldības domes lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, un norādītiem nomnieka grāmatvedības pārskatos vai pierādāmiem ar jebkuriem citiem norēķinu dokumentiem, kas noformēti saskaņā ar tiesību aktiem.
(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.382 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.05.2004. noteikumiem Nr.491; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.384; MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.782)
8. Izdevumus, kas saistīti ar privatizējamā objekta uzlabošanu (izņemot izdevumus par attiecīgā objekta ārējās apdares, konstruktīvo elementu (bez iekšējās apdares), ūdensvada, kanalizācijas stāvvadu, centrālās apkures, liftu un elektroapgādes sistēmas pilnīgu vai daļēju nomaiņu vai izbūvi attiecīgajā objektā) un veikti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas līdzšinējam nomniekam atlīdzina saskaņā ar Civillikuma 866.pantu un 867.panta pirmo daļu, ja minētie izdevumi apliecināti atbilstoši šo noteikumu 7.punkta prasībām.
(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.382 redakcijā)
9. Ja vērtības paaugstinājums ir lielāks par līdzšinējam nomniekam atlīdzināmajiem izdevumiem, atlīdzināmi tikai ar privatizējamā objekta uzturēšanu un uzlabošanu saistītie izdevumi, ņemot vērā šo noteikumu 8.punktā minēto atrunu.
(MK 24.09.1996. noteikumu Nr.364 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.1997. noteikumiem Nr.70)
10. Neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas līdzšinējā nomnieka izdevumus par privatizējamā objekta ārējās apdares, konstruktīvo elementu (bez iekšējās apdares), ūdensvada, kanalizācijas stāvvadu, centrālās apkures, liftu un elektroapgādes sistēmas pilnīgu vai daļēju nomaiņu vai par to izbūvi konkrētajā objektā atzīst par nomniekam atlīdzināmo izdevumu sastāvdaļu, ja:
10.1. attiecīgie darbi ir veikti saskaņā ar līgumu starp īpašnieku un nomnieku;
10.2. darbi ir izpildīti atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajām prasībām.
(MK 24.09.1996. noteikumu Nr.364 redakcijā)
11. Neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas līdzšinējam nomniekam atlīdzināmo izdevumu apmērs par privatizējamā objekta ārējās apdares, konstruktīvo elementu (bez iekšējās apdares), ūdensvada, kanalizācijas stāvvadu, centrālās apkures, liftu, elektroapgādes sistēmas pilnīgas vai daļējas nomaiņas vai par to izbūves darbiem konkrētajā objektā nosakāms, pamatojoties uz nomnieka grāmatvedības atskaitēs vai citos saskaņā ar tiesību aktiem noformētos norēķinu dokumentos norādītajām izdevumu summām un pārcenojot tās atbilstoši šo noteikumu pielikuma 10., 11. un 13.punktam.
(MK 24.09.1996. noteikumu Nr.364 redakcijā)
Ekonomikas ministrs J.Zvanītājs
(Pielikums grozīts ar MK 24.09.1996. noteikumiem Nr.364; MK 29.09.1998. noteikumiem Nr.382; MK 18.05.1999. noteikumiem Nr.179; MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.982; MK 25.03.2014. noteikumiem Nr.163)
I. Privatizējamā objekta vērtības noteikšanas vispārīgā formula
1. Privatizējamā objekta (dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas, neapdzīvojamās telpas) vērtība nosakāma pēc šādas formulas:
Vpo = Vm x D x S + N + Z (euro) , kur
Vm – privatizējamās dzīvojamās mājas vērtība
D – privatizējamajā objektā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa, kuru aprēķina saskaņā ar likuma "Par dzīvokļa īpašumu" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 157.nr.) 24.panta otro daļu
S – koeficients, kas raksturo privatizējamā objekta izvietojumu ēkā (šī pielikuma ceturtā nodaļa)
N – ar privatizācijas objektu funkcionāli saistīto palīgtelpu un palīgēku vērtība, kas attiecināta uz katru dzīvokli, mākslinieka darbnīcu, neapdzīvojamo telpu atsevišķi (šī pielikuma piektā nodaļa)
Z – dzīvojamajai mājai piesaistītā zemes gabala kadastrālā vērtība atbilstīgi privatizējamajā objektā ietilpstošajai mājas kopīpašuma domājamajai daļai (šī pielikuma sestā nodaļa).
2. Privatizējamās dzīvojamās mājas vērtība nosakāma pēc šādas formulas:
Vm = V x L (euro) , kur
V – privatizējamās dzīvojamās mājas lietderīgās (kopīgās) platības 1 m2 vērtība
L – privatizējamās dzīvojamās mājas lietderīgā (kopīgā) platība (m2).
3. Privatizējamās dzīvojamās mājas lietderīgās (kopīgās) platības 1 m2 vērtība nosakāma pēc šādas formulas:
V = (Vb + Vr) x P (euro) , kur:
Vb – bāzes vērtība (1 m2 lietderīgās (kopīgās) platības celtniecības izmaksas 1992.g. ceturtā ceturkšņa cenās), ieskaitot izremontēto konstrukciju un inženieraprīkojuma amortizāciju:
Vb = Vk x k1, 2, 3, ....6 x ak + (Vi – i1, 2, 3, ....10) x ai (euro)
Vr – dzīvojamās mājas lietderīgās (kopīgās) platības 1 m2 kapitālremonta izmaksas, ieskaitot izremontēto konstrukciju un inženieraprīkojuma amortizāciju (5.tabula):
Vr = Vrk x ak + Vri x ai (euro), kur:
Vk – ēkas konstruktīvās daļas lietderīgās (kopīgās) platības 1 m2 celtniecības izmaksas (2.tabula)
k1, 2, 3...6 – koeficientu grupa, kas raksturo ēkas konstruktīvās daļas īpatnības (2.tabula)
Vi – ēkas lietderīgās (kopīgās) platības 1 m2 inženieraprīkojuma celtniecības izmaksas (3.tabula)
i1, 2, 3...10 – ēkas inženieraprīkojuma celtniecības izmaksu korekcija uz 1m2 ēkas lietderīgās (kopīgās) platības (gadījumos, ja ēkā kāds no inženieraprīkojumiem nav izbūvēts (3.tabula)
ak – ēkas konstruktīvās daļas amortizācijas koeficients (4.tabula)
ai – ēkas inženieraprīkojuma amortizācijas koeficients (4a.tabula)
Vrk – izpildītā ēkas konstruktīvās daļas kapitālremonta izmaksas (5.tabula)
Vri – izpildītā ēkas inženieraprīkojuma kapitālremonta izmaksas (5.tabula)
P – Ministru kabineta noteiktā piemaksa (atlaide) par dzīvojamās mājas reģionālo atrašanās vietu (šī pielikuma septītā nodaļa).
II. Bāzes (Vb) vērtības noteikšana
4. Saskaņā ar privatizējamās dzīvojamās mājas vērtības noteikšanas shēmu bāzes vērtību veido ēkas konstruktīvās daļas vērtības Vk un inženieraprīkojuma vērtība Vi.
5. Ņemot vērā apbūves projektu analīzi un saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN-401 "Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi" dzīvojamās ēkas pēc tehniskā raksturojuma un vērtības sadalītas sešās grupās (1.tabula).
| Grupa | Stāvu skaits | Ēkas tipa tehniskais raksturojums | Paskaidrojums |
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| a | 3-6 | Mūra, sevišķi kapitālas, pamati - mūra vai betona, sienas - mūra (ķieģeļu) vai lielbloku, pārsegumi - dzelzsbetona | Ēkai ir padziļināti pamati, parasti ar pagrabu, ārsienas ir biezākas par 51 cm, un pārsegumi ir no monolīta vai saliekamā dzelzsbetona |
| b | 3-6 | Mūra, parastas, pamati - mūra vai betona, sienas - mūra (ķieģeļu) vai lielbloku, pārsegumi - dzelzsbetona vai jaukti (koka un dzelzs-betona, ķieģeļu velves metāla sijās) | Ēkai ir ķieģeļu sienas (izņemot ēkas, kas celtas pēc tipveida projektiem 1 - 316 un 1 - 318), ārsienas ir 51 cm biezas; vai arī ēkas, kas celtas no lielblokiem (stāva augstumā) |
| c | 3-6 | Mūra, atvieglota tipa, pamati - mūra vai betona, sienas - atvieglotais ķieģeļu mūris, izdedžu betons vai bloki, pārsegumi - koka, dzelzs-betona vai ķieģeļu velves metāla sijās | Akmens ēkas ar līdz 51 cm biezām mūrētām ārsienām; vai arī ēkas ar vieglbetona (keramzītbetona, gāzbetona u.c.) ārsienām |
| d | 3-10 | Masveida apbūves lielpaneļu ēkas, kas celtas pēc tipveida projektiem 1 - 316, 1 - 318, 119 | Praksē sastopami tipveida projektu 1 - 316, 1 - 318 analogi ar ķieģeļu ārsienām, dzelzsbetona pārsegumiem un telpu augstumu 2,5 m |
| e | 3-16 | Masveida apbūves lielpaneļu ēkas, kas celtas pēc tipveida projektiem 103, 104, 1 - 464, 1 - 467A, 1 - 602, 602P | Praksē sastopami tipveida projekta 103 analogi ar ķieģeļu šķērssienām un gareniskajām sienām no vieglbetona paneļiem |
| f | 1-2 | Koka guļbūves,pamati - akmeņbetona, leņķveida, sienas - apaļbaļķu, brusu vai jauktas (ķieģeļu un koka), pārsegumi - koka | Mazdzīvokļu mājas vai kotedžas tipa individuālās mājas ar norobežojošām konstrukcijām, kas celtas no vietējiem materiāliem |
6. 2.tabulā norādītas ēkas konstruktīvās daļas celtniecības izmaksas (Vk) katrai ēku grupai, kā arī šādi korekcijas koeficienti:
k1 - paaugstinošais koeficients D un E grupas ēkām ar ķieģeļu vai nepilnas montāžas sienām (tipveida projekti 1 - 316, 1 - 318, 103) un pazeminošais koeficients F grupas ēkām ar koka sienām;
k2 - koeficients, kas piemērojams dzīvokļiem ar iebūvētām sanitārtehniskajām kabīnēm;
k3 - koeficients, kas piemērojams ēkām ar iebūvētām mēbelēm (sienas skapjiem, antresoliem un tamlīdzīgi);
k4 - koeficients, kas piemērojams ēkām uz pāļu pamatiem;
k5 - koeficients, kas piemērojams F grupas ēkām bez pagraba;
k6 -koeficients, kas piemērojams, ja ēka būvēta pēc individuālā projekta vai speciālā pasūtījuma (augstvērtīga apdare, uzlabots dzīvokļu plānojums, importa būvmateriāli un aprīkojums).
2. tabula
ĒKU KONSTRUKTĪVĀS DAĻAS 1 m2 CELTNIECĪBAS IZMAKSAS (Vk) (EUR/m2) | |||||||||||||||||||
Pieņemtais apzīmējums | Rādītāji | A | B, C | D, E | F | ||||||||||||||
Stāvu skaits | Stāvu skaits | Stāvu skaits | Stāvu skaits | ||||||||||||||||
3 | 4 | 5 | 6 | 3 | 4 | 5 | 6 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 12 | 16 | 1, 2 | ||
Vk | Ēkas konstruktīvās daļas 1 m2 celtniecības izmaksas (EUR/m2) | 80,3923 | 75,6968 | 72,8510 | 71,0013 | 68,1556 | 63,3178 | 60,8989 | 63,3178 | 58,6223 | 54,4960 | 52,3617 | 54,4960 | 53,2154 | 51,7925 | 51,0811 | 56,9149 | 65,4521 | 85,2300 |
V1 | Ēkām ar nepilnas montāžas vai ķieģeļu sienām | 1,0 | 1,0 | 1,1 | 1,0 | ||||||||||||||
"F" grupas ēkām ar koka sienām | 1,00 | 0,85 | |||||||||||||||||
V2 | Ar montētām sanitārtehniskām kabīnēm | 1,0 | 1,08 | 1,05 | 1,0 | ||||||||||||||
V3 | Ar iebūvētām mēbelēm | 1,015 | 1,0 | ||||||||||||||||
V4 | Uz pāļu pamatiem | 1,06 | 1,03 | 1,0 | |||||||||||||||
V5 | Bez pagraba | 1,0 | 0,9 | ||||||||||||||||
V6 | Individuālais projekts ar augstvērtīgu apdari | 1,075 | 1,16 | ||||||||||||||||
3. tabula
INŽENIERAPRĪKOJUMA CELTNIECĪBAS IZMAKSAS (Vi) (EUR/m2) | |||||
Pieņemtais apzīmējums | Nosaukums | Dzīvojamo ēku grupas | |||
A | B, C | D, E | F | ||
Vi | Inženieraprīkojuma 1 m2 lietderīgās platības celtniecības izmaksas | 11,3261 | 10,5293 | 16,3630 | 13,8161 |
| Tai skaitā: | |||||
i1 | aukstā ūdens apgāde | 0,3273 | 0,2988 | 0,9249 | 0,7114 |
i2 | karstā ūdens apgāde | 0,4838 | 0,3699 | 0,3984 | 0,6403 |
i3 | kanalizācija | 1,5509 | 1,6221 | 1,6932 | 1,0102 |
i4 | centrālapkure | 1,9351 | 1,5082 | 2,6039 | 7,4558 |
i5 | gāzes apgāde | 1,0102 | 1,0672 | 1,0672 | 0,5122 |
i6 | telefonizācija | 0,0996 | 0,0854 | 0,0996 | 0,0996 |
i7 | radiofikācija | 0,3130 | 0,2846 | 0,3415 | 0,3273 |
i8 | televīzija | 0,0996 | 0,0996 | 0,0854 | 0,0996 |
i9 | lifts | 1,1952 | 3,2726 | 4,7524 | 0,0000 |
i10 | atkritumu vads | 0,0000 | 0,1423 | 0,1138 | 0,0000 |
uzziņai | elektroapgāde | 3,8702 | 1,6221 | 4,0125 | 2,8742 |
| dažādi darbi | 0,4411 | 0,1565 | 0,2703 | 0,0854 | |
7. 3.tabulā norādītas inženieraprīkojuma celtniecības izmaksas katrai ēku grupai ( Vi), kā arī korekcijas (euro uz kvadrātmetru), ja kāds no inženieraprīkojumiem novērtējamajā objektā nav izbūvēts. Minētajos gadījumos tā vērtība (i1, 2, 3...10) jāatskaita no inženieraprīkojuma celtniecības kopējās izmaksas (Vi - i1, 2, 3...10).
8. Amortizācijas koeficienta noteikšana:
8.1. ēkas konstruktīvā daļa.
Ēkas konstruktīvās daļas amortizācijas koeficientu (ak) nosaka pēc 4.tabulas, ņemot vērā ēkas kalpošanas ilgumu, bet ne mazāku, kā ak = 0,05 (paliekošā konstruktīvās daļas vērtība).
| Ēkas vidējais kalpošanas ilgums (gadi) | Ēku grupas | |||||
| A | B | C | D | E | F | |
| Amortizācijas koeficents | ||||||
| 150 | 0,05 | |||||
| 145 | 0,35 | |||||
| 140 | 0,42 | |||||
| 135 | 0,48 | |||||
| 130 | 0,51 | |||||
| 125 | ,052 | 0,05 | ||||
| 120 | 0,55 | 0,19 | ||||
| 115 | 0,56 | 0,38 | ||||
| 110 | 0,58 | 0,49 | ||||
| 105 | 0,59 | 0,52 | ||||
| 100 | 0,60 | 0,55 | 0,05 | |||
| 95 | 0,60 | 0,57 | 0,24 | |||
| 90 | 0,61 | 0,58 | 0,47 | |||
| 85 | 0,62 | 0,59 | 0,51 | |||
| 80 | 0,62 | 0,60 | 0,55 | |||
| 75 | 0,63 | 0,61 | 0,57 | |||
| 70 | 0,64 | 0,62 | 0,59 | 0,05 | ||
| 65 | 0,64 | 0,63 | 0,60 | 0,41 | ||
| 60 | 0,65 | 0,63 | 0,61 | 0,52 | 0,05 | |
| 55 | 0,66 | 0,64 | 0,62 | 0,56 | 0,45 | |
| 50 | 0,67 | 0,65 | 0,63 | 0,60 | 0,53 | 0,05 |
| 45 | 0,68 | 0,66 | 0,64 | 0,60 | 0,57 | 0,47 |
| 40 | 0,70 | 0,67 | 0,65 | 0,61 | 0,60 | 0,55 |
| 35 | 0,73 | 0,69 | 0,66 | 0,62 | 0,61 | 0,59 |
| 30 | 0,75 | 0,72 | 0,68 | 0,64 | 0,62 | 0,61 |
| 25 | 0,78 | 0,75 | 0,72 | 0,66 | 0,64 | 0,62 |
| 20 | 0,82 | 0,79 | 0,75 | 0,68 | 0,66 | 0,65 |
| 15 | 0,85 | 0,83 | 0,80 | 0,74 | 0,70 | 0,67 |
| 10 | 0,90 | 0,88 | 0,85 | 0,80 | 0,78 | 0,75 |
| 0 | 1,0 | 1,0 | 1,0 | 1,0 | 1,0 | 1,0 |
8.2. ēkas inženieraprīkojums;
Ēkas inženieraprīkojuma amortizācijas koeficientu ( ai ) nosaka pēc 4.a tabulas, bet ne mazāku, kā ai = 0,2 (paliekošā inženieraprīkojuma vērtība):
| Inženieraprīkojuma kalpošnas ilgums (gadi) | Amortizācijas koeficents |
| 18-20 | 0,20 |
| 15 | 0,58 |
| 10 | 0,62 |
| 5 | 0,75 |
| 0 | 1,00 |
9. 4. un 4.a tabulā ēkas konstruktīvās daļas un inženieraprīkojuma kalpošanas ilgums dots ar piecu gadu intervālu. Gadskārtējais amortizācijas lielums nosakāms interpolējot.
Piezīmes.
1. Šajā nodaļā norādītā ēku amortizācija attiecas uz atbilstīgi tehniskajiem noteikumiem uzcelto un pareizi ekspluatēto ēku amortizāciju.
2. Ēkas konstruktīvās daļas un inženieraprīkojuma kapitālremonta izdevumi pieskaitāmi izdevumiem par ēkas kapitālremontu saskaņā ar šī pielikuma trešajā nodaļā sniegtajiem norādījumiem.
III. Ēkas kapitālremonta izdevumu (Vr) aprēķins
10. Ēkas kapitālremonta izdevumus nosaka saskaņā ar atskaišu datiem, lietojot pārcenošanas koeficientus 1992. gada cenās, un iegūtos skaitļus ievieto 5.tabulā.
11. Pārcenošanai jāpiemēro koeficienti saskaņā ar Ministru Padomes 1992.gada 17.janvāra lēmumu nr.17 "Par pamatlīdzekļu pārcenošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10., 27.nr.) un Ministru Padomes 1993.gada 10.februāra lēmumu nr.67 "Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 10./11.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 54.nr.) (6.tabula).
12. Kapitālremonta kopējos izdevumus veido divas daļas:
Vrk - ēkas konstruktīvās daļas kapitālremonta izmaksas;
Vri - ēkas inženieraprīkojuma kapitālremonta izmaksas. Kapitālremonta izdevumi uz 1m2 lietderīgās (kopīgās) platības ēkas konstruktīvajai daļai un ēkas inženieraprīkojumam sadalāmi proporcionāli.
| Kapitālremonta veikšanas gads | Veikto remontdarbu raksturojums | Veikto remontdarbu izmaksas | Novērtēšanas un pārcenošanas koeficenti | Kapitālremonta izmaksas 1992..cenās | |
| Konstruktīvajai daļai | Inženieraprīkojumam | ||||
Ēkas lietderīgā (kopīgā) platība - ........... m2.
Ēkas 1 m2 lietderīgās (kopīgās) platības kapitālā remonta izmaksa:
Vrk - konstruktīvajai daļai .................... euro/m2,
Vri - inženieraprīkojumam ................. euro/m2 .
| Kapitālremonta veikšnas gads | Novērtēšanas koeficents | Pārcenošanas koeficents |
| līdz 1983. | 3,5 | 10,0 |
| 1984.-1989 | 2,5 | 10,0 |
| 1990. | 2,0 | 10,0 |
| 1991. | 1,0 | 3,0 |
13. Ēkas izremontēto konstrukciju un inženieraprīkojuma amortizācijas koeficienti ak un ai pielietojami saskaņā ar 4. un 4.a tabulu, skaitot kalpošanas ilgumu no kapitālremonta veikšanas gada.
IV. Koeficients, kas raksturo telpas izvietojumu (S)
14. Koeficients S – piemaksa (atlaide) par dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas izvietojumu attiecīgajā dzīvojamā mājā (izņemot F grupas ēkas) un par citiem nemantiskiem faktoriem, ko atkarībā no telpas izvietojuma (stāva) un telpas saistības ar apkārtējo vidi nosaka privatizācijas komisija.
15. S = 0,8 līdz 1,2.
Nosakot koeficientu S , privatizācijas komisijai jāpamato savs lēmums.
Objektam, kas robežojas ar dzīvojamās mājas lielpaneļu vai silikātķieģeļu gala sienām, piemēro pazeminošo koeficientu Sg = 0,95.
16. Ja novērtējot vienlaicīgi jāpiemēro abi koeficienti (S un Sg), jāizvēlas mazākais no tiem.
V. Ar privatizācijas objektu funkcionāli saistīto palīgtelpu un palīgēku novērtējums (N)
17. Ja privatizējamam objektam ir ar to funkcionāli saistītas neapdzīvojamās telpas, pēc privatizācijas komisijas lēmuma to vērtību nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktai ar dzīvojamo māju funkcionāli saistīto palīgēku un palīgbūvju vērtības noteikšanas metodikai.
18. Neapdzīvojamo telpu vērtība, kuras ir dzīvojamās mājas sastāvdaļa (bēniņi, pagrabs, bērnu ratiņu telpas, caurstaigājamās ejas), iekļauta 1 m2 lietderīgās platības bāzes vērtībā Vb.
VI. Zemes kadastrālās vērtības (Z) noteikšana
19. Privatizējamā objekta vērtībā ieskaita arī attiecīgā zemes gabala kadastrālās vērtības daļu atbilstoši privatizējamā objektā ietilpstošajai mājas kopīpašuma domājamai daļai.
20. Zemes kadastrālo vērtību nosaka attiecīgie tiesību akti, kuri izmantojami vispārējās formulas rādītāja Z noteikšanai.
VII. Piemaksa (atlaide) par dzīvojamās mājas reģionālo atrašanās vietu (koeficients P)
21. Piemaksu (atlaidi) par dzīvojamās mājas reģionālo atrašanās vietu (koeficients P) nosaka Ministru kabinets.
22. Koeficients P ietver privatizācijas pretendentu pirktspēju, bezdarba līmeni attiecīgajā reģionā, ražošanas uzņēmumu izvietojumu un citus faktorus, kas ietekmē privatizācijas procesu.
23. Ja nav Ministru kabineta lēmuma par konkrētu māju, māju grupu, reģionu, pielietojams koeficients P = 1. Ja dzīvojamā māja atrodas īpaši atbalstāmā reģionā, pielietojams koeficients P = 0,7.
 |
 |
 |
 |