1.pants. Likuma darbība
(1) To personu statusu, kuras pilda diplomātisko un konsulāro dienestu, un diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību statusu, kā arī diplomātiskās privilēģijas un imunitātes nosaka 1961.gada Vīnes konvencija par diplomātiskajām attiecībām un 1963.gada Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem.
(2) Šis likums regulē ierēdņu (ierēdņu kandidātu), kā arī Satversmes 41.pantā noteiktajā kārtībā diplomātiskajā un konsulārajā dienestā iecelto personu valsts civildienesta attiecības un darbinieku attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, kā arī diplomātiskā un konsulārā dienesta informācijas statusu un tās pieejamību.
(3) Valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā regulē arī Valsts civildienesta likums, Darba likums un citi normatīvie akti, ciktāl šis likums nenosaka citu kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 22.12.2004. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2017.)
2.pants. Diplomātiskā un konsulārā dienesta uzdevumi
Diplomātiskais un konsulārais dienests veic šādus uzdevumus:
1) nodrošina Latvijas Republikas un tās pilsoņu, likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjektu un bezvalstnieku (apatrīdu), kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, kā arī Latvijas Republikas juridisko personu interešu aizsardzību ārvalstīs;
2) koordinē Latvijas Republikas valsts institūciju starptautiskos sakarus;
3) veic konsulārās funkcijas saskaņā ar Konsulāro reglamentu;
4) koordinē Latvijas Republikas valsts institūciju saskaņotu darbību diplomātiskā protokola jautājumos un nodrošina diplomātiskā protokola ievērošanu;
5) nodrošina Latvijas Republikas valsts institūcijas un sabiedrību ar informāciju, kas iegūta ārvalstīs jebkurā legālā veidā;
6) informē ārvalstu oficiālās institūcijas un sabiedrību par Latvijas Republiku.
(22.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.10.2011.)
3.pants. Personas, kuras pilda diplomātisko un konsulāro dienestu un ieņem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus
(1) Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda personas, kuras ieņem ierēdņu amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk — diplomātiskā un konsulārā dienesta amati) un kurām tiek piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar šā likuma 9., 10. un 11. pantu.
(11) Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda arī personas, kurām iepriekš piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar šā likuma 9. pantu un kuras uz noteiktu laiku pārceltas no Ārlietu ministrijas uz citu iestādi:
1) lai pildītu valsts augstāko amatpersonu (Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta), Saeimas Prezidija un Rīgas domes priekšsēdētāja ārlietu padomnieku un diplomātiskā protokola nodrošināšanas funkcijas;
2) lai pildītu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta ierēdņu un darbinieku funkcijas;
3) ja tas nepieciešams diplomātiskā un konsulārā dienesta interesēs.
(2) Ārlietu ministrs var noteikt diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus, kādus var ieņemt personas, kuras nav ierēdņi. Šādā gadījumā ar minētajām personām noslēdzams attiecīgs darba līgums.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas turpmāk šā likuma tekstā tiek sauktas — diplomāti.
(31) Par diplomātu var būt Latvijas pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības. Izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams Latvijas valsts interesēs, Ministru kabinets pēc ārlietu ministra priekšlikuma var atļaut piešķirt diplomātisko rangu Latvijas pilsonim, kuram ir citas valsts pilsonība.
(4) Personas, kuras ieņem amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, bet kurām nav piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar likumu, veic diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu vai darbinieku funkcijas. Diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņus un darbiniekus var pieņemt diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un iecelt amatā saskaņā ar šā likuma 7. pantu.
(5) Uz diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa amatu var pretendēt personas, kuras nav vai nav bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētāji.
(6) Personas, kuras nav ierēdņi, var pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu un ieņemt diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus, ja tās ir Latvijas Republikas pilsoņi un nav vai nav bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētāji.
(30.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2012., 16.01.2014., 22.12.2016. un 15.10.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.11.2026.)
4.pants. Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs
(1) Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir vēstniecības, ģenerālkonsulāti (goda ģenerālkonsulāti), konsulāti (goda konsulāti), kā arī pastāvīgās pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās.
(2) Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas un akreditācijas valsts likumiem, starptautisko tiesību normām un paražām, kā arī ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumiem un Ārlietu ministrijas instrukcijām.
(3) Par diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības darbu ir atbildīgs tās vadītājs.
(4) Civiltiesiskajās attiecībās diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība rīkojas kā patstāvīga juridiskā persona.
(5) Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ir Ārlietu ministrijas struktūrvienības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2003.)
5.pants. Kopīgas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības
(1) Latvijas Republikas Ārlietu ministrija var vienoties ar citām valstīm par kopīgu diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību atvēršanu trešajās valstīs.
(2) Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība attiecīgajā ārvalstī var pārstāvēt kādas trešās valsts intereses uz īpaša pilnvarojuma pamata. Latvijas Republika var īpaši pilnvarot savu interešu aizsardzībai ārvalstīs kādas trešās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību.
(3) Ārlietu ministra lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, saskaņojams ar Saeimas Ārlietu komisiju.
6.pants. Goda konsuli
Goda konsulus ārvalstīs ieceļ un atceļ, kā arī viņu pakļautību nosaka ārlietu ministrs. Goda konsuli darbojas saskaņā ar 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem un veic savas funkcijas saskaņā ar Konsulāro reglamentu.
7. pants. Diplomātiskā un konsulārā dienesta personāla vispārīgie jautājumi
(1) Pretendentu atlasi veic, atbilstību ierēdņa amatam pārbauda un amatā ieceļ saskaņā ar Valsts civildienesta likumu, ciktāl šis likums nenosaka citu kārtību.
(2) Ārlietu ministrijas atestācijas komisija (turpmāk — atestācijas komisija) ir ārlietu ministra pakļautībā esoša institūcija. Atestācijas komisiju izveido un tās sastāvu ar rīkojumu apstiprina ārlietu ministrs. Atestācijas komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām var iesaistīt citu nozaru ministriju un institūciju pārstāvjus, ja izskatāmie jautājumi skar attiecīgās nozares kompetenci. Atestācijas komisija izskata jautājumus par diplomātu un diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku dienesta gaitu, tai skaitā par pārcelšanu amatā, par diplomātiskā ranga piešķiršanu, paaugstināšanu, pazemināšanu, atņemšanu, atjaunošanu vai saglabāšanu.
(3) Uz diplomātiskā un konsulārā dienesta amatiem, ja nepieciešams, izsludina slēgtu konkursu. Slēgtajā konkursā piedalās diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki. Pēc atestācijas komisijas priekšlikuma diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos pārceļ Ārlietu ministrijas valsts sekretārs. Diplomātiskos rangus pēc atestācijas komisijas priekšlikuma diplomātiem piešķir ārlietu ministrs.
(4) Ārlietu ministrs apstiprina atestācijas komisijas nolikumu un iekšējos noteikumus par slēgto konkursu kārtību un kārtību, kādā piešķir, paaugstina, pazemina, atņem, atjauno un saglabā diplomātiskos rangus.
(5) Ārlietu ministrija organizē diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku mācības, kuras nepieciešamas diplomātiskā un konsulārā dienesta funkciju veikšanai.
(6) Ārlietu ministrija, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikto ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību un ievērojot diplomātiskā un konsulārā dienesta specifiku, nosaka diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību.
(15.10.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.2026.)
8.pants. Diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšana un mācības
(Izslēgts ar 15.10.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.11.2026.)
9. pants. Diplomātu amati un diplomātiskie rangi
(1) Diplomātiskajā un konsulārajā dienestā ierēdņu amatus atbilstoši veicamajiem pienākumiem nosaka Ārlietu ministrija.
(2) Diplomātiskā un konsulārā dienesta amati un tiem atbilstīgie diplomātiskie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs, ir šādi:
| Amats | Rangs |
| I pakāpe | |
| Valsts sekretārs | Vēstnieks |
| II pakāpe | |
| Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks | Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks |
| Valsts sekretāra vietnieks | Vēstnieks |
| Valsts protokola vadītājs | Vēstnieks |
| Speciālo uzdevumu vēstnieks | Vēstnieks |
| Ģenerālinspektors | Vēstnieks |
| Vēstnieks | Vēstnieks |
| Pastāvīgais pārstāvis | Vēstnieks |
| III pakāpe | |
| Direkcijas vadītājs | Vecākais padomnieks |
| Pilnvarotais lietvedis | Vecākais padomnieks |
| Ģenerālkonsuls | Vecākais padomnieks |
| Departamenta direktors | Vecākais padomnieks |
| Vecākais padomnieks | Vecākais padomnieks |
| IV pakāpe | |
| Departamenta direktora vietnieks | Padomnieks |
| Valsts protokola vadītāja vietnieks | Padomnieks |
| Konsulāta vadītājs | Padomnieks |
| Nodaļas vadītājs | Padomnieks |
| Padomnieks | Padomnieks |
| V pakāpe | |
| Pirmais sekretārs | Pirmais sekretārs |
| Konsuls | Pirmais sekretārs |
| VI pakāpe | |
| Nodaļas vadītāja vietnieks | Otrais sekretārs |
| Otrais sekretārs | Otrais sekretārs |
| VII pakāpe | |
| Trešais sekretārs | Trešais sekretārs |
| Vicekonsuls | Trešais sekretārs |
| VIII pakāpe | |
| Atašejs | Atašejs |
| Vēstnieka sekretārs | Atašejs |
(3) Diplomāta amats nedrīkst atšķirties no viņa diplomātiskā ranga vairāk kā par vienu pakāpi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams diplomātiskā un konsulārā dienesta interesēs un saņemts ārlietu ministra saskaņojums. Šis noteikums neattiecas uz specializētajiem atašejiem, kuri iecelti amatā šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā. Ja tiek izveidoti jauni diplomātiskā un konsulārā dienesta amati, to atbilstību diplomātiskajiem rangiem nosaka ārlietu ministrs.
(4) Nākamo diplomātisko rangu diplomātam var piešķirt pēc triju gadu dienesta iepriekšējā rangā. Par nozīmīgiem sasniegumiem dienestā nākamo diplomātisko rangu var piešķirt pirms šā termiņa.
(5) Izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams diplomātiskā un konsulārā dienesta interesēs, ārlietu ministrs pēc atestācijas komisijas ieteikuma var piešķirt augstāku diplomātisko rangu. Šādā gadījumā attiecībā uz I, II, III un IV pakāpei atbilstošajiem diplomātiskajiem rangiem nepieciešama Ministru prezidenta piekrišana.
(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktā diplomātisko rangu paaugstināšanas kārtība neattiecas uz personām, kuras tiek ieceltas šā likuma 11. pantā minētajos amatos.
(7) Ja tas nepieciešams diplomātiskā un konsulārā dienesta interesēs, atašeja diplomātisko rangu var piešķirt uz laiku atsevišķu diplomātiskā un konsulārā dienesta uzdevumu veikšanai darbiniekiem, kuri strādā diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Šāda diplomātiskā ranga piešķiršana nedod personai tiesības uz izdienas stāžu diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, izņemot gadījumu, kad persona vēlāk ieguvusi diplomātisko rangu šā likuma 7. pantā noteiktajā kārtībā.
(15.10.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.2026.)
10.pants. Kārtība, kādā notiek iecelšana ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka un pastāvīgā pārstāvja amatā un atlaišana no tā, kā arī tam atbilstīgā diplomātiskā ranga piešķiršana
(1) Ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus, kas ir pastāvīgo pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās vadītāji, pēc ārlietu ministra un Saeimas Ārlietu komisijas saskaņota priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents, bet ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka diplomātisko rangu viņiem piešķir ārlietu ministrs.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētās Valsts prezidenta tiesības neierobežo Valsts civildienesta likums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1998., 30.10.2003., 16.01.2014. un 15.10.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.11.2026.)
11.pants. Kārtība, kādā notiek specializēto atašeju iecelšana amatā un atcelšana no tā, kā arī atbilstīgā diplomātiskā ranga piešķiršana
(1) Specializētais atašejs ir diplomātiskajā pārstāvniecībā speciāli pilnvarota amatpersona, kas pilda diplomātisko un konsulāro dienestu atbilstoši Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas, Valsts kancelejas vai Latvijas Bankas darbības jomai. Diplomātiskās pārstāvniecības funkciju, procedūru un iekšējās darba kārtības jautājumos specializētais atašejs ir padots diplomātiskās pārstāvniecības vadītājam. Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas, Valsts kancelejas vai Latvijas Bankas atbildības jomas jautājumos specializētais atašejs ir padots Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas, Valsts kancelejas vai Latvijas Bankas amatpersonai.
(2) Specializētos atašejus (aizsardzības, jūras lietu, aviācijas, tieslietu, iekšlietu, ekonomikas, lauksaimniecības, tirdzniecības, kultūras un citus) amatā ieceļ un no tā atceļ Saeima, attiecīgās nozares ministrija, Valsts kanceleja vai Latvijas Banka pēc rakstveida saskaņošanas ar Ārlietu ministriju. Diplomātisko rangu viņiem piešķir ārlietu ministrs pēc Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas, Valsts kancelejas vai Latvijas Bankas priekšlikuma.
(3) Aizsardzības atašeju amatiem atbilstīgie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir šādi:
Amats | Rangs |
| IV pakāpe | |
1.ranga aizsardzības atašejs | Padomnieks |
V pakāpe | |
2.ranga aizsardzības atašejs | Pirmais sekretārs |
VI pakāpe | |
3.ranga aizsardzības atašejs | Otrais sekretārs |
VII pakāpe | |
Aizsardzības atašeja palīgs | Trešais sekretārs |
(31) Aizsardzības ministrijas specializēto atašeju (kas nav aizsardzības atašeji) amatiem atbilstīgie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs saskaņā ar šā likuma 9. pantu, ir šādi:
| Amats | Rangs |
| III pakāpe | |
| Militārais pārstāvis Ziemeļatlantijas līguma organizācijā/Eiropas Savienībā (turpmāk — NATO/ES) | Vecākais padomnieks |
| Vecākais aizsardzības nozares padomnieks | |
| IV pakāpe | |
| Militārā pārstāvja NATO/ES vietnieks | Padomnieks |
| Aizsardzības nozares padomnieks | |
| V pakāpe | |
| Aizsardzības ministrijas pārstāvis | Pirmais sekretārs |
| Virsnieks militārajā pārstāvniecībā (pulkvežleitnants) | |
| VI pakāpe | |
| Virsnieks militārajā pārstāvniecībā (majors) | Otrais sekretārs |
| VII pakāpe | |
| Kurjers | Trešais sekretārs |
(4) Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas, Valsts kancelejas vai Latvijas Bankas specializētajiem atašejiem ir šādi amati: nozares padomnieks, nozares atašejs vai nozares atašeja palīgs. Uz diplomātiskā un konsulārā dienesta laiku Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas, Valsts kancelejas vai Latvijas Bankas specializētajam atašejam ārlietu ministrs piešķir atašeja diplomātisko rangu.
(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nozaru pārstāvji uzsāk, pilda un izbeidz dienesta pienākumus diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.
(30.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004., 16.01.2014., 22.12.2016., 30.09.2021. un 15.10.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.11.2026.)
12.pants. Kārtība, kādā notiek iecelšana pārējos diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos, kā arī tiem atbilstīgā diplomātiskā ranga piešķiršana
(Izslēgts ar 15.10.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.11.2026.)
13.pants. Pazemināšana diplomātiskajā rangā un diplomātiskā ranga zaudēšana
(1) Diplomātu pazemināt diplomātiskajā rangā vai to viņam atņemt var ārlietu ministrs pēc attiecīga atestācijas komisijas ieteikuma, ja pēc disciplinārlietas izskatīšanas vai dienesta izmeklēšanas kā disciplinārsods tiek piemērota pazemināšana amatā, atbrīvošana no amata, atbrīvošana no amata bez tiesībām gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē vai atlaišana no darba.
(2) Personas, kuras tiek atceltas no šā likuma 10. un 11.pantā minētajiem amatiem, zaudē attiecīgajam amatam atbilstīgo diplomātisko rangu. Ja šīs personas pirms tam ir ieguvušas citu diplomātisko rangu, tas saglabājas. Šajā gadījumā var piemērot šā likuma 9.panta trešās daļas nosacījumus.
(3) Personas, kurām diplomātiskais rangs piešķirts šā likuma 9. panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā, zaudē tām piešķirto diplomātisko rangu pēc attiecīgā uzdevuma (dienesta) izpildes beigām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2006. un 15.10.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.11.2026.)
14. pants. Pārcelšana uz dienesta vietu ārvalstīs
(1) Diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks ārvalstīs diplomātiem, kuri ieņem II—IV pakāpes amatus saskaņā ar šā likuma 9. pantu, ir ne vairāk kā četri gadi, bet diplomātiem, kuri ieņem V—VIII pakāpes amatus, — ne vairāk kā trīs gadi. Diplomātu var nosūtīt pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas, nepārsniedzot amata pakāpei atbilstošo maksimālo dienesta laiku. Izņēmuma gadījumos, lai nodrošinātu diplomātiskā un konsulārā dienesta darbību, diplomātiskā un konsulārā dienesta laiku ārvalstīs var pagarināt ne vairāk kā par vienu gadu divos termiņos pēc kārtas.
(11) Diplomātu var nosūtīt pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs ne ātrāk kā gadu pēc atgriešanās no iepriekšējā dienesta ārvalstīs, ja tas nav bijis ilgāks par pieciem gadiem, vai ne ātrāk kā divus gadus pēc atgriešanās no iepriekšējā dienesta ārvalstīs, ja tas bijis ilgāks par pieciem gadiem. Izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams nosūtīt citu diplomātu, ar ārlietu ministra piekrišanu diplomātam pēc atgriešanās no iepriekšējās dienesta vietas ārvalstīs var noteikt īsāku dienesta laiku Latvijā.
(12) Ārlietu ministrijas valsts sekretāra amata pildīšanas laiks ir četri gadi. Ārlietu ministrijas valsts sekretāra amata pienākumus var pildīt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
(13) Ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks ieņem administratīvās (atbalsta) funkcijas amatu, tad diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks ārvalstīs ir ne vairāk kā pieci gadi un to var pagarināt ne vairāk kā uz vienu termiņu.
(2) Diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks diplomātiskajā pārstāvniecībā ārvalstī nozares padomniekam, militārajam pārstāvim NATO/ES, militārā pārstāvja NATO/ES vietniekam, vecākajam aizsardzības nozares padomniekam, aizsardzības nozares padomniekam, kā arī 1. ranga aizsardzības atašejam ir ne vairāk kā četri gadi, bet nozares atašejam, nozares atašeja palīgam, Aizsardzības ministrijas pārstāvim, kā arī 2. un 3. ranga aizsardzības atašejam, virsniekam militārajā pārstāvniecībā un aizsardzības atašeja palīgam — ne vairāk kā trīs gadi. Šo termiņu pēc rakstveida saskaņošanas ar Ārlietu ministriju var pagarināt ne vairāk kā uz vienu termiņu.
(21) Šā panta pirmajā, 1.1 un otrajā daļā minētos ierobežojumus var nepiemērot, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas Republikas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.
(3) Diplomātam jābūt gatavam pildīt dienestu ārvalstīs vai Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā pēc ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojuma.
(4) Ārlietu ministrs, pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja atzinumu, var noteikt valstis, kurās šā likuma 3. pantā minētās personas diplomātisko un konsulāro dienestu pilda bez ģimenes locekļiem vai ar ģimenes locekļu uzturēšanās ierobežojumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2003., 22.12.2004., 16.01.2014., 22.12.2016. un 15.10.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.11.2026.)
15.pants. Ieskaitīšana Ārlietu ministrijas rīcībā, Ārlietu ministrijas pārziņā vai Ārlietu ministrijas rezervē
(1) Ja diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks ārvalstīs saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo daļu ir beidzies, bet diplomātu nevar pārcelt viņa diplomātiskajam rangam atbilstīgā amatā, viņu var ieskaitīt Ārlietu ministrijas rīcībā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā laikā diplomātu nevar iecelt viņa diplomātiskajam rangam atbilstīgā amatā, viņu ieskaita Ārlietu ministrijas pārziņā, saglabājot piešķirto diplomātisko rangu, bet ne ilgāk kā divus gadus.
(3) Ārlietu ministrijas pārziņā ieskaita arī tos diplomātus, kuri pārceļas līdzi laulātajam — diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnim vai darbiniekam, ja laulātais pārceļas uz dienesta vietu diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs, kā arī gadījumā, kad laulātais pārceļas darbā ārvalstīs un ir ieskaitīts Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā panta ceturto vai sesto daļu. Šajā daļā noteiktajos gadījumos diplomātiskais rangs diplomātam tiek saglabāts uz visu laulātā dienesta vai darba laiku ārvalstīs.
(4) Ārlietu ministrijas pārziņā uz laiku līdz pieciem gadiem pēc atestācijas komisijas lēmuma var ieskaitīt diplomātus, kas ir apstiprināti darbā starptautiskajās organizācijās, kurās Latvijas Republika ir dalībvalsts, un šo organizāciju institūcijās. Ja diplomāts ir apstiprināts darbā Eiropas Savienības institūcijās, tai skaitā Eiropas Ārējās darbības dienestā, atestācijas komisija var lemt par pārziņas laika noteikšanu uz visu periodu, kamēr diplomāts strādā Eiropas Savienības institūcijās. Ja atestācijas komisija lemj, ka diplomāta darbs starptautiskajā organizācijā ir diplomātiskā un konsulārā dienesta interesēs, pārziņā esošajam diplomātam saglabā diplomātisko pasi saskaņā ar likumu "Par diplomātisko pasi".
(5) (Izslēgta ar 15.10.2026. likumu)
(6) Ārlietu ministrijas rezervē pēc atestācijas komisijas lēmuma var ieskaitīt diplomātus, ar kuriem ir izbeigtas civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un kuri nav ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā. Šajā gadījumā personai saglabājas tiesības atjaunot piešķirto diplomātisko rangu pēc iecelšanas atbilstīgā amatā. Diplomāti, kuri ir ieskaitīti Ārlietu ministrijas rezervē, var pretendēt uz vakantajām amata vietām Ārlietu ministrijas rīkotajos slēgtajos konkursos.
(7) Šajā pantā noteiktā kārtība attiecas vienīgi uz diplomātiem, kuri ir ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Ārlietu ministrs nosaka kārtību, kādā veicama ieskaitīšana Ārlietu ministrijas rīcībā, pārziņā vai rezervē.
(22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.11.2026.)
16. pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšana un apturēšana diplomātiskajā un konsulārajā dienestā
(1) Valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā izbeidzas Valsts civildienesta likumā paredzētajos gadījumos, kā arī tad:
1) ja ierēdnis neizpilda ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu par pārcelšanu no vienas dienesta vietas uz citu saskaņā ar šā likuma 14. panta trešo daļu;
2) ja ierēdnis, kurš diplomātisko un konsulāro dienestu pilda ārvalstī, trīs kalendāra mēnešus iepriekš vai — pēc savstarpējas vienošanās — īsākā termiņā ir iesniedzis Ārlietu ministrijas valsts sekretāram lūgumu izbeigt valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā pēc paša vēlēšanās.
(11) Valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā tiek apturētas uz laiku, kamēr diplomāts ir Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā likuma 15. pantu.
(2) Ar diplomātu izbeidz valsts civildienesta attiecības, ja tas, sasniedzot izdienas stāžu, kas dod tiesības uz diplomātu izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā, vēlas saņemt izdienas pensiju.
(22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.11.2026.)
17.pants. Darba attiecību izbeigšanās diplomātiskajā un konsulārajā dienestā
Darba attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā izbeidzas Darba likumā noteiktajos gadījumos, kā arī:
1) (izslēgts ar 15.10.2026. likumu);
2) ja no amata tiek atlaistas šā likuma 10. un 11.pantā minētās personas;
3) ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks neizpilda ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu par pārcelšanu no vienas dienesta vai amata vietas uz citu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. un 15.10.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.11.2026.)
(Nodaļas nosaukums 30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003.)
18.pants. Ierobežojumi piedalīties uzņēmējdarbībā
Ierobežojumus piedalīties uzņēmējdarbībā, kā arī citus ierobežojumus attiecībā uz diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem nosaka speciāls likums.
(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003.)
19.pants. Darba samaksa un piemaksa par diplomātisko rangu
(1) Diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki saņem atlīdzību, kuru nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.
(2) (Izslēgta ar 30.10.2003. likumu)
(3) Diplomāti, kuri ir ieskaitīti Ārlietu ministrijas rīcībā saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmo daļu, saņem trīs ceturtdaļas no savas pēdējās mēnešalgas. Diplomāti, kuri ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā likuma 15.panta otro, trešo un ceturto daļu un kuri ieskaitīti Ārlietu ministrijas rezervē, nesaņem mēnešalgu un piemaksu par diplomātisko rangu. Diplomāti, kuri ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā likuma 15.panta piekto daļu, visā norīkojuma periodā saņem mēnešalgu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 22.12.2004., 01.12.2009. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2017.)
19.1 pants. Specializēto atašeju sociālās garantijas
(1) Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas, Valsts kancelejas vai Latvijas Bankas specializētajiem atašejiem tiek maksāti tādi paši pabalsti un kompensācijas, kādas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam noteiktas tādiem diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, kuri dienestu pilda ārvalstīs.
(2) Specializētajiem atašejiem piemaksu par piešķirto diplomātisko rangu izmaksā Saeima, attiecīgās nozares ministrija, Valsts kanceleja vai Latvijas Banka.
(3) Specializētajiem atašejiem ceļa un pārcelšanās izdevumi tiek kompensēti Saeimas Prezidija, Valsts kancelejas vai Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar nozares ministrijas valsts sekretāra apstiprinātu instrukciju.
(4) Specializēto atašeju apdrošina Saeima, nozares ministrija, Valsts kanceleja vai Latvijas Banka tai piešķirtā budžeta ietvaros.
(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016., 30.09.2021. un 15.10.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.11.2026.)
21.pants. Kompensācija par ceļa izdevumiem un pārcelšanās pabalsts
(Izslēgts ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2003.)
22.pants. Veselības apdrošināšana, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un garantijas
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
23.pants. Pabalstu, piemaksu un kompensāciju aplikšana ar nodokļiem
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
24.pants. Papildatvaļinājums diplomātiem
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
25.pants. Izdienas pensija
(1) Diplomātiem, kuriem diplomātiskais rangs piešķirts saskaņā ar šā likuma 9. un 10. pantu, ir tiesības uz izdienas pensiju.
(2) Izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka speciāls likums.
(22.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.11.2026.)
(Nodaļa 22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)
26.pants. Diplomātiskā un konsulārā dienesta informācija
(1) Diplomātiskā un konsulārā dienesta informācija ir Ārlietu ministrijā radīta vai saņemta informācija par ārpolitikas izstrādāšanu, vienotas valsts ārpolitikas īstenošanu, valsts protokolu, konsulāro funkciju veikšanu, stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licenču izsniegšanu, eksporta un importa atļauju un cita veida atļauju izsniegšanu noteikta veida precēm, kā arī cita informācija, kas radīta vai saņemta ārējos normatīvajos aktos paredzētu funkciju veikšanai ārlietu jomā.
(2) Diplomātiskā un konsulārā dienesta informācijai, kuras atklāšana var radīt kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm vai privātpersonu tiesībām un likumiskajām interesēm, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs var noteikt vispārēju 30 gadus ilgu informācijas pieejamības ierobežojuma periodu no informācijas radīšanas vai saņemšanas brīža. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs var lemt par jauna informācijas pieejamības ierobežojuma perioda noteikšanu pirms iepriekš noteiktā ierobežojuma perioda beigām.
(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)
27.pants. Ārlietu ministrijas tiesības neizsniegt informāciju
Papildus citiem normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem Ārlietu ministrija, pamatojoties uz kompetentas valsts drošības iestādes atzinumu, var nepublicēt vai neizsniegt privātpersonām ziņas par diplomātiskā un konsulārā dienesta un Ārlietu ministrijas personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, amatu sarakstiem, amata pienākumiem, atalgojumu, komandējumiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu, ja to izpaušana var kaitēt Latvijas valsts interesēm, tai skaitā ārpolitiskajām interesēm, vai Ārlietu ministrijas darbībai un tās nodarbināto drošībai.
(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)
1. Attiecībā uz diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu kandidātiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim atestēti par ierēdņu kandidātiem, šā likuma 8.panta otrajā daļā minētais termiņš skaitāms no brīža, kad viņi iecelti amatā saskaņā ar likuma "Par valsts civildienestu" pārejas noteikumu 6.punkta otro daļu vai pārcelti diplomātiskajā un konsulārajā dienestā saskaņā ar likuma "Par valsts civildienestu" 54.pantu.
1.1 Šā likuma 20.panta ceturtā daļa stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri, un tajā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.janvārim. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai šā likuma 20.panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un izdevumu kompensāciju apmēru nosaka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprinātajiem finanšu līdzekļiem. Specializēto atašeju pabalstu un izdevumu kompensāciju apmēru līdz šīs normas spēkā stāšanās dienai nosaka Saeimas Prezidijs vai nozares ministrijas valsts sekretārs atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprinātajiem finanšu līdzekļiem.
(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003.)
2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē šādi likumi:
1) "Par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku un pilnvaroto vēstnieku iecelšanas kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 42.nr.; AP MP 1992, 34.nr.);
2) "Par diplomātiskajiem un konsulārajiem rangiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 39.nr.; 1992, 32./33./34.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 1.nr.);
3) "Par diplomātisko un konsulāro dienestu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 1.nr.).
3. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (mēnešalgu, prēmijas u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.
(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
4. Šā likuma 3.panta 1.1 daļas 2.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likumu par valsts budžetu 2013.gadam.
(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2012.)
5. Šā likuma 3.panta 3.1 daļā noteiktais neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram diplomātiskais rangs piešķirts pirms 2013.gada 1.oktobra un kuram saskaņā ar Pilsonības likumu iegūta citas valsts pilsonība bija jau pirms 2013.gada 1.oktobra.
(16.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2014.)
6. Grozījumi šā likuma 14.pantā pēc to spēkā stāšanās piemērojami arī diplomātiem, kuri nosūtīti pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs vai iecelti Ārlietu ministrijas valsts sekretāra amatā pirms šo grozījumu spēkā stāšanās.
(16.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2014.)
7. Šā likuma 11.panta 3.1 daļa piemērojama ar 2017.gada 1.janvāri.
(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)
8. Diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam), kas pilda diplomātisko un konsulāro dienestu Latvijas vēstniecībā Izraēlas Valstī un Latvijas vēstniecībā Ukrainā, Ārlietu ministrija 2025. gadā var noteikt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36. panta piektajā daļā paredzēto piemaksu līdz 100 procentiem no to pabalstu apmēra, kuri attiecīgajai personai izmaksāti saskaņā ar minētā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktu.
(21.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.)